ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Szabolcs Fazakas par Revīzijas palātas locekli
17.3.2010 - (C7‑0019/2010 – 2010/0807(NLE))
Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender
PR_NLE_art108
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu iecelt Szabolcs Fazakas par Revīzijas palātas locekli
(C7‑0019/2010 – 2010/0807(NLE))
(Apspriešanās)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7‑0019/2010),
– ņemot vērā, ka Budžeta kontroles komiteja 2010. gada 15. marta sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,
– ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7‑0038/2010),
A. tā kā Szabolcs Fazakas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,
1. apstiprina priekšlikumu iecelt Szabolcs Fazakas par Revīzijas palātas locekli;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī citām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.
1. PIELIKUMS. Szabolcs Fazakas DZĪVESGĀJUMS
Dr. Szabolcs FAZAKAS
Dzimis 1947. gada 26. oktobrī Budapeštā, Ungārijā
· 1971 augstākā ekonomiskā izglītība, Budapeštas Ekonomikas universitāte
· 1973 doktora grāds, Budapeštas Ekonomikas universitāte
· 1973–1989 Ārējās tirdzniecības ministrija
· 1989–1990 ministra vietnieks, Starptautisko ekonomisko attiecību sekretariāta vadītājs
· 1990–1995 Ungārijas galvenais pārstāvis sabiedrībā „Austrian State Industries”
· 1995–1996 Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieks
· 1996 Ungārijas vēstnieks Bonnā
· 1996–1998 rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības un tūrisma ministrs
· 1998–2002 „DaimlerCrysler Corp.” koncerna Ungārijas pārstāvis
· 2002–2004 Ungārijas parlamenta deputāts, Parlamentu savienības priekšsēdētājs
· 2004–2009 Eiropas Parlamenta deputāts
o Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs (2004–2006)
o kvestors, Eiropas Parlamenta Prezidija loceklis (2006–2009)
o Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Delegācijas ES un Horvātijas Apvienotajā parlamentārajā komitejā loceklis
o Eiropas Enerģētikas foruma priekšsēdētāja pirmais vietnieks
Vairāku pilsonisko organizāciju („Ungārija Eiropā”, „Ekonomika”, „Eiropas dialogs”, Eiropas kustības Ungārijas padome, Ungārijas automobiļu importētāju asociācija) priekšsēdētājs un valdes loceklis
Hobiji: sports (teniss, futbols), vēsture un kultūra
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir divi bērni
Apbalvojumi: 1998 Ungārijas ordeņa „Par nopelniem” Komandiera krusts un zvaigzne
2000 Austrijas ordenis „Par nopelniem”
2004 Vācijas Lielais ordenis „Par nopelniem”
2. PIELIKUMS. Szabolcs Fazakas ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM
Revīzijas palātas locekļu kandidātu aptaujas lapa
Profesionālā pieredze
1. Lūdzu, raksturojiet savas profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā un vadības revīzijā.
Līdz šim savā karjerā valsts amatpersonas statusā es esmu iepazinis un pildījis vadības, direktora un uzraudzības pienākumus, kas saistīti ar valsts finansēm. Valsts sekretāra vietnieka amatā es biju atbildīgs par Ekonomikas ministrijas īstenoto administrācijas uzraudzību, t. i., par ministrijas un tās pakļautības iestāžu budžeta izstrādi, īstenošanu un pārraudzīšanu. Kad atrados šajā amatā, par mana darba pārraudzību bija atbildīga Ungārijas Valsts Revīzijas palāta. Nekad netika izteikti iebildumi vai šaubas par manā pārziņā esošā portfeļa pārvaldību.
Vēlāk ministra amatā es uzraudzīju ne tikai manis vadītās Ekonomikas ministrijas budžetu, bet man bija ietekme uz visas valsts budžetu. Šajā laikā mēs izveidojām un konsekventi īstenojām Ungārijas vēsturē nepieredzēti stingru stabilizācijas programmu, kas izglāba mūsu valsti no nopietnām dubultā deficīta briesmām un palīdzēja tai atgriezties uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes ceļa, atgūstot starptautiskās ekonomiskās sabiedrības uzticību. Šajā programmā bija ietverti ārkārtīgi stingri pasākumi gan attiecībā uz budžeta izdevumu, gan ieņēmumu sadaļu. Šo pasākumu pareiza un pamatota īstenošana un pārraudzīšana man bija grūts uzdevums.
Kad Ungārija 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, mani ievēlēja Eiropas Parlamentā, kur, ņemot vērā manas zināšanas un iepriekšējo pieredzi, es galvenokārt interesējos par budžeta jautājumiem. Budžeta komitejas un Finanšu plāna sagatavošanas 2007.–2014. gadam ad hoc komisijas vadošā locekļa statusā man bija iespēja iepazīt no iekšpuses ES budžeta sagatavošanas procesu un aktīvi tajā piedalīties. Budžeta kontroles komitejas (COCOBU) priekšsēdētāja un pēc tam tās pašas komitejas vadošā locekļa statusā es aktīvi iesaistījos budžeta izpildes uzraudzības procesā. Turklāt izveidojās cieša sadarbība ar Eiropas Savienības Revīzijas palātu. EP deputāta statusā es iepazinos ar metodoloģiju, kas ir pamatā Revīzijas palātas ziņojumam, kurš savukārt veido pamatu Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, un es biju iesaistīts darba attiecību padziļināšanā starp Parlamentu un Revīzijas palātu un attiecību uzlabošanā starp Revīzijas palātu un atsevišķu valstu revīzijas iestādēm.
2. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?
Savas profesionālās karjeras laikā es esmu piedalījies daudzu lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā gan kā darbinieks, gan kā lēmumu pieņēmējs. Ja man ir jānosauc tikai trīs lēmumi, es uzskatu, ka visvairāk būtu vērts pieminēt tieši šos lēmumus.
A. Strādājot ministra vietnieka amatā 20. gs. 80. gadu beigās, es biju atbildīgs par starptautiskajām ekonomiskajām attiecībām un aktīvi piedalījos Ungārijas ekonomisko attiecību turpmākā attīstībā ar Rietumeiropu, un biju iesaistīts sadarbības, kopuzņēmumu un ieguldījumu jaunās nozarēs veicināšanā. Tie projekti, ko es palīdzēju realizēt, lika pamatus jaunām, starptautiski konkurētspējīgām rūpniecības struktūrām Ungārijas ekonomikā, kuras radīja piemēru citām līdzīgām investīcijām. Tām joprojām ir būtiska nozīme mūsu ekonomikā un mūsu valsts rūpnieciskās ražošanas, nodarbinātības un eksporta attīstībā.
B. Sākot strādāt ministra amatā, es pārņēmu ministriju, kuras struktūra un domāšanas veids bija ļoti novecojuši. Mans galvenais mērķis un uzdevums bija pārveidot manis vadīto organizāciju par mūsdienīgu Ekonomikas ministriju atbilstoši Rietumeiropas standartiem. Mēs paplašinājām Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas funkcijas, iekļaujot tajās enerģētikas un tūrisma nozares, un pārveidojām ministrijas struktūru un lēmumu pieņemšanas procedūras. Rezultātā veiksmīgi tika izveidota mūsdienīga, efektīva un pārredzama ministrija, kas manā vadībā pārvaldīja Ungārijas ekonomiku.
C. Man kā jaunajam Eiropas Parlamenta deputātam bija tas gods tikt ievēlētam par Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju. Šajā statusā — sniedzot padomus un aktīvi saņemot palīdzību no saviem kolēģiem, kuriem ir unikāla pieredze šajā jomā, — palīdzēju sākt komitejas svarīgākā pienākuma, proti, budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vadīšanas, reformu, un šajā saistībā mēs izveidojām jaunu pamatu attiecībām ar Revīzijas palātu un sadarbībai starp Revīzijas palātu, valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Parlamentu. Šis process, kas sākās 2004. gadā, tagad tiek veiksmīgi turpināts, un ir panākta vienošanās arī ārpus Parlamenta, starp Komisiju, Revīzijas palātu un citām iesaistītajām pusēm.
Neatkarība
3. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu piemērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 285. un 286. pantu Revīzijas palātas locekļu pamatpienākums ir rīkoties objektīvi un neatkarīgi Savienības interesēs. Viņiem nav atļauts pieprasīt vai pieņemt norādījumus ne no vienas valdības vai organizācijas. Viņi nedrīkst pieņemt nevienu apmaksāta vai neapmaksāta darba piedāvājumu, jo tas nav savienojams ar viņu kā Tiesas locekļu pienākumiem.
Es būšu ļoti uzmanīgs, lai izvairītos no jebkāda veida interešu konflikta, kas varētu rasties, man pildot savus darba pienākumus. Arī šajā ziņā uz mani vislielākajā mērā attiecas rīcības kodekss, kas piemērojams visiem Revīzijas palātas locekļiem.
4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?
Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra Ungārijā nav pilnīgi savienojama ar Eiropas Savienības praksi. Saistībā ar tām valdības iestādēm, kuras es līdz šim biju vadījis, visas manas darbības ir bijušas pakļautas Ungārijas Valsts Revīzijas palātas uzraudzībai. Manā darbā vai vadības pienākumu izpildē nekad nav tikuši konstatēti trūkumi un nav izteikti iebildumi šajā saistībā.
5. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīts kādā tiesas procesā, vai Jūs varētu sniegt detalizētu informāciju?
Man nepieder un arī agrāk nav piederējuši ne uzņēmumi, ne daļas kādā uzņēmumā, un man nav un arī agrāk nav bijušas citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem paredzamajiem pienākumiem. Es tagad neesmu un nekad neesmu bijis iesaistīts nekādos tiesas procesos.
Es esmu gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības. Ciktāl tas attiecas uz mani, man nav nekādu iebildumu attiecībā uz to publicēšanu, jo iepriekš Ungārijas parlamenta deputāta un pēc tam Eiropas Parlamenta deputāta statusā es brīvprātīgi piekritu attiecīgajiem noteikumiem, kuros ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz publicēšanu. Arī šajā saistībā es gatavojos ievērot Revīzijas palātas Reglamentu un visus to locekļiem paredzētos rīcības kodeksus.
6. Vai Jūs esat gatavs atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt aktīvi pildīt atbildīgu amatu politiskajā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?
Es nekad neesmu pildījis politiskas funkcijas.
Es atkāpos no citiem saviem amatiem nevalstiskajās organizācijās un apvienībās pirms pieciem gadiem, kad mani ievēlēja Eiropas Parlamentā, un arī turpmāk nepieņemšu nevienu lūgumu uzņemties šādus uzdevumus.
7. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?
Tiesiskā situācija ir pilnīgi skaidra, kā tas ir norādīts 3. punktā. Revīzijas palātas locekļi, veicot amata pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi un rīkojas Savienības vispārējās interesēs. Viņiem nav atļauts pieprasīt vai pieņemt norādījumus no valdībām vai kādām citām organizācijām. Tas, protams, attiecas arī uz viņu izcelsmes valsti.
Tādējādi, ja savā izcelsmes valstī es pamanītu jebkādu noteikumu pārkāpumu, krāpšanu un/vai korupcijas gadījumu, es rīkotos tieši tāpat kā jebkuras citas dalībvalsts gadījumā: es to vērtētu objektīvi, neatkarīgi un saskaņā ar Revīzijas palātas noteikumiem.
Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, ja Revīzijas palāta uzzina vai arī tai ir aizdomas par jebkādu krāpšanas vai korupcijas gadījumu vai citu nelikumīgu darbību, tai ir pienākums par to nekavējoties informēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).
Es uzskatu, ka šajā jomā pēc iespējas plašāk ir jāpiemēro absolūtas neiecietības princips, neatkarīgi no kuras valsts nāk attiecīgās personas. Krāpšana un korupcija ne tikai grauj Eiropas iestāžu demokrātiju un leģitimitāti, bet bieži var būt arī cēlonis kopīgi izlolotu un pieņemtu politisko ideju īstenošanai neatbilstošā veidā. Šā faktora nozīme ir īpaši jāuzsver šobrīd, kad Eiropas Savienība meklē ceļus, kā izkļūt no globālās ekonomikas un finanšu krīzes.
Pienākumu izpilde
8. Kādiem būtu jābūt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskajā iestādē?
Pareiza finanšu pārvaldība civildienestā nozīmē valsts līdzekļu ekonomisku, efektīvu un produktīvu izlietojumu saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem, kā arī vides apsvērumiem. Tā ietver pārredzamas valsts finanses un atbildību, kā arī mērķus un uzdevumus, kas ir skaidri un visaptveroši formulēti un pakļauti pastāvīgai uzraudzībai.
Pilsoņiem, kuri maksā nodokļus, ļoti interesē, kā tiek tērēti valsts līdzekļi. Tas attiecas ne tikai uz likumību, bet arī uz līdzekļu izlietojuma pamatotību. Šobrīd, ņemot vērā, ka mēs mēģinām atrast izeju no globālās ekonomikas un finanšu krīzes, arvien vairāk priekšplānā izvirzās sabiedrības viedoklis un cilvēku vajadzības un gaidas attiecībā uz pareizas finanšu pārvaldības aspektu ieviešanu praksē valsts līdzekļu izlietošanas un uzraudzības jomā.
Es vēlētos uzsvērt šādus pareizas finanšu pārvaldības aspektus:
– likumdošanas un normatīvajai videi ir jānodrošina nepieciešamie nosacījumi ekonomiskai, efektīvai un produktīvai vides apsvērumu īstenošanai un izpildīšanai (ir nepieciešamas, piemēram, skaidras un labi sagatavotas vadlīnijas; stratēģijas valstu un organizāciju līmenī; pārredzami un visaptveroši juridiskie, budžeta plānošanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi; efektīvas uzskaites, reģistrēšanas un pakļautības sistēmas; efektīvi krāpšanas apkarošanas noteikumi; mērķi un prioritātes, kas ir specifiski, izmērojami, saprotami, svarīgi un laikus īstenoti; rūpīgi sagatavoti veiktspējas indikatori; atbilstošu resursu pieejamība un pārredzama piešķiršana);
- iekšējai normatīvai videi organizācijās, kuras izmanto valsts līdzekļus, ir jāspēj izpildīt prasības attiecībā uz ekonomiju, efektivitāti un produktivitāti (to atvieglo pārvaldības īstenošana atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; pārvaldības informācijas sistēmu izmantošana, kas veicina pamatotu lēmumu pieņemšanu; atbilstoša iekšējā normatīvā vide, tostarp atbilstoša uzdevumu un atbildības norobežošana, pastāvīga uzraudzība un efektīva iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmas);
- atbildība, neatkarīgas iekšējās un ārējās revīzijas (kuras veicina ziņojumu par valsts līdzekļu izlietojumu publicēšana; efektīva un iedarbīga ārējā revīzija; revidējamās vienības, kas ņem vērā ārējo revīzijas iestāžu ziņojumus un ieteikumus; atbilstošu darbību veikšana visu konstatēto trūkumu novēršanai un revidentu ieteikumu īstenošanas procesa pastāvīga uzraudzība).
INTOSAI 1977. gada Limas deklarācijā noteikts, ka “sakārtota un efektīva valsts līdzekļu lietošana ir viens no būtiskiem valsts līdzekļu pareiza izlietojuma un (atbildīgo iestāžu) lēmumu efektivitātes priekšnosacījumiem”. Visām revīzijas palātām visās valstīs ir jāuzņemas galvenais pienākums šajā jomā, jo revīziju mērķis ir “atklāt novirzes no pieņemtajiem standartiem un finanšu pārvaldības likumības, produktivitātes, efektivitātes un ekonomijas principu pārkāpumus (pietiekami agri), lai atsevišķos gadījumos varētu veikt koriģējošas darbības”. Es vēlētos Revīzijas palātas locekļa statusā piedalīties to īstenošanā.
9. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs raksturotu savus pienākumus attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punktu Revīzijas palāta palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot to pilnvaras, kas saistītas ar budžeta izpildes kontroli.
Pamatojoties uz savu pieredzi un vērtējumu, es varu sacīt, ka tagad starp Eiropas Parlamentu, jo īpaši tā Budžeta kontroles komiteju, un Revīzijas palātu pastāv dialogs, kas ir sistemātisks, konstruktīvs, tajā tiek cienīti tā dalībnieku pienākumi un neatkarība, un tā pamatā ir savstarpēja uzticība un cieņa. Šī priekšzīmīgi ciešā sadarbība kopīga mērķa sasniegšanas interesēs aptver šādas jomas:
– regulāru dialogu starp Revīzijas palātas locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par gada pārskata saturu un metodoloģiju, citiem ziņojumiem un atzinumiem;
- kad tiek izstrādāts gada darba plāns, Revīzijas palāta pieprasa Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) atzinumu, izskata to un meklē risinājumus izvirzītajām problēmām. Tas ietver ne tikai ziņojumu un atzinumu laikus saskaņošanu, bet attiecas arī uz jautājumiem par saturu, metodoloģiju un prezentāciju;
- gada darba plāna un atsevišķu revīziju plānošanas laikā grupu un individuālā līmenī notiek Eiropas Parlamenta deputātu un Revīzijas palātas locekļu regulāras tikšanās;
- Revīzijas palātas ziņojumiem un atzinumiem ir pievienoti ne tikai svarīgi, aktuāli, precīzi un statistikas dati, bet tajos ietverti arī skaidri secinājumi, norādes un ieteikumi, kurus savā darbā var efektīvi izmantot Parlaments un jo īpaši Budžeta kontroles komiteja.
Es vēlētos atkārtot, ka šī ciešā sadarbība, kuras pamatā ir savstarpēja cieņa un uzticība, nekādi neapdraud dalībnieku neatkarību; gluži pretēji – šīs sadarbības mērķis ir dot iespēju Parlamentam efektīvāk pildīt savus likumdevēja un budžeta izpildes pārrauga pienākumus. Tas ir arī mērķis Parlamenta uzklausīšanas sanāksmēs un konferencēs, kuras ir organizējusi Budžeta kontroles komiteja, aktīvi piedaloties Revīzijas palātai un iesaistoties labi zināmiem starptautiskiem ekspertiem. Strādājot Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja amatā, man ir bijusi iespēja piedalīties astoņu šādu pasākumu sagatavošanā un vadīšanā, tādējādi sekmējot attiecību padziļināšanos starp Parlamentu un Revīzijas palātu.
Es kā nākamais Revīzijas palātas loceklis darīšu visu iespējamo, lai tālāk padziļinātu šo sadarbību un dialogu.
10. Kāda, Jūsuprāt, ir darbības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto valdības procesā?
Atšķirībā no parastās revīzijas, kas interesējas par valsts līdzekļu izlietojuma likumību un pareizību, darbības revīzija novērtē arī šo līdzekļu lietojumu saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un produktivitātes kritērijiem. Tajā būtībā ietilpst tādas novērtēšanas pieņemšana, kas ir vērsta uz darbību un ko izmanto, lai novērtētu valsts līdzekļu izlietojumu privātajā sektorā.
Viens no darbības revīzijas pievienotās vērtības elementiem ir normatīvās vides retrospektīva novērtēšana. Tā ir piemērota trūkumu atklāšanai un objektīvai pašreizējās normatīvās sistēmas novērtēšanai un drošu un objektīvu risinājumu ieteikumu izstrādei. Šāda veida revīzija faktiski nav nekas cits kā neatkarīga eksperta atzinums par izvirzīto mērķu ekonomisku, efektīvu un produktīvu sasniegšanu. Tā atklāj faktorus, kas traucē ievērot ekonomijas, efektivitātes un produktivitātes apsvērumus, kuri ietekmē organizācijas darbību.
Darbības uzraudzībai ir pienākums ne tikai atklāt trūkumus, bet arī sagatavot konkrētus ieteikumus par labāku un efektīvāku ES līdzekļu pārvaldību. Tāpēc katrā ziņojumā, kas sagatavots pēc darbības novērtējuma, papildus kritiskām piezīmēm ir jābūt iekļautiem arī ieteikumiem attiecībā uz veicamiem uzlabojumiem.
Norādot sliktas darbības gadījumus, iepazīstinot ar labas prakses piemēriem un sniedzot ieteikumus uzlabojumiem, darbības revīzija sniedz atbalstu lēmumu pieņēmējiem un iestādēm, kurās tiek veikta revīzija, lai tie varētu uzlabot savas darbības. Tas ir jo īpaši svarīgi pašreizējā krīzes periodā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, lai ES līdzekļi tiktu izlietoti ne tikai likumīgi un pareizi, bet arī efektīvi un produktīvi. Tas ir iemesls, kāpēc es uzskatu, ka Parlamentam ir svarīgi saņemt informāciju ne tikai par svarīgiem atklājumiem un uzlabojumu ieteikumiem, kas ir iekļauti darbības novērtējumos, bet arī par Komisijas un attiecīgu dalībvalstu atzinumiem, reakciju un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz ieteikumu īstenošanu.
11. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību, pārbaudot ES budžetu?
Tas ir ārkārtīgi komplicēts jautājums, par kuru ir nepieciešamas plašākas diskusijas, kas ir ļoti svarīgas ne tikai Parlamentam (un īpaši Budžeta kontroles komitejai), bet visai ES darbībai kopumā, kā tas ir redzams no iekšpuses un ārpuses. Tādēļ pēc Parlamenta Budžeta kontroles komitejas iniciatīvas tas nesen ir izskatīts vairākās sesijās, uzklausīšanas sanāksmēs un semināros.
Saskaņā ar Līgumu Komisija ir atbildīga par Savienības budžeta izpildi, un šo uzdevumu tā veic daļēji sadarbībā ar dalībvalstīm. Par šā procesa uzraudzību un budžeta izpildes apstiprinājuma piešķiršanu ir atbildīgs Parlaments. Revīzijas palātas uzdevums ir atbalstīt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju ES līdzekļu izlietojuma uzraudzības procesā. Par ārējo revīziju, kas atbalsta šo uzdevumu, pilnīgi ir atbildīga Revīzijas palāta.
Šajā saistībā svarīga šā Revīzijas palātas komplicētā uzdevuma daļa ir revīzijas uz vietas, kuras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu “veic saziņā ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai [..] kompetentiem dalībvalstu dienestiem”. Tajā ir arī paredzēts, ka “Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību”, un norādīts, ka “minētās iestādes vai dienesti Revīzijas palātai dara zināmu, vai tās paredz piedalīties revīzijā”. Vairāki nosacījumi citētajā pantā parāda, cik daudz aktuālu un diskutētu jautājumu ir ietverti šādā sadarbībā.
Revīzijas palātas un dalībvalstu revīzijas iestāžu veikto revīziju koordinācija un savstarpēja apmaiņa ar informāciju par šiem jautājumiem ir ļoti svarīgs aspekts, lai efektīvi veiktu revīziju par ES līdzekļu izlietojumu un novērstu revīzijas uzdevumu dublēšanos. Šo aspektu nozīmi Parlaments uzsvēra savā lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz 2003. gada budžetu. Ņemot vērā šā jautājuma lielo nozīmi, Parlaments kopā ar Somijas valsts parlamentu 2006. gada 9. un 10. oktobrī organizēja konferenci, kuras mērķis bija noskaidrot valstu revīzijas iestāžu pienākumus ES budžeta revīzijā, un es vēroju šo konferenci ar lielu interesi. Rezultātā es sapratu, ka atsevišķu dalībvalstu juridiskā nostāja un praktiskie viedokļi būtiski atšķiras un šajā jomā ir nepieciešami turpmāki centieni un vienošanās ar visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos.
Lai Revīzijas palāta varētu nodrošināt stabilu atbalstu valstu revīzijas iestāžu darbam un lai tādējādi tās varētu dot pozitīvu ieguldījumu Savienības līdzekļu izlietojuma revīzijā (vienlaikus ievērojot vispārēji pieņemtos revīzijas principus), ir jāizpilda noteikti pamatnosacījumi.
Revīzijas palāta izklāstīja savu nostāju šajā jautājumā Atzinumā Nr. 6/2007, kā arī vairākās publikācijās un citos atzinumos. Es piekrītu šajā atzinumā paustajiem viedokļiem un vēlētos uzsvērt, ka tā nav vienkārši situācijas un problēmas analīze, atspoguļojot jautājuma komplicētību, bet šeit ir ieteiktas arī darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu virzīšanos uz priekšu, tostarp uzdevumi Komisijai un dalībvalstīm.
Svarīgs pienākums koordinācijas uzdevumā ir jāpilda Eiropas Revīzijas palātas vadītāju kontaktkomitejai, tās dalībvalstu atbilstīgajām struktūrām un sadarbības koordinatoriem to regulārās sanāksmēs, kurās tiek izvērtētas turpmākas sadarbības iespējas saistībā ar daudzām darba grupām. Jo īpaši būtu jāpiemin darba grupa par vienotiem revīzijas standartiem, kura tika izveidota 2006. gadā, lai sagatavotu vienotus revīzijas standartus un salīdzinošus revīzijas kritērijus, pamatojoties uz valstu iekšējiem revīzijas standartiem, kas piemērojami ES vidē. Darba grupa sniedz ieteikumus Eiropas Savienības augstākajām revīzijas iestādēm par starptautisko revīzijas standartu piemērošanu, ņemot vērā ES īpašās raksturīgās pazīmes. Kopēji metodoloģijas standarti ļauj Revīzijas palātai visos tās darba plānošanas un izpildīšanas posmos pamatā izmantot valstu revīzijas iestāžu darbu.
Attīstot savu sadarbību, Eiropas Revīzijas palāta un valstu revīzijas palātas varēs turpmāk veikt paralēlas (apvienotas vai saskaņotas) revīzijas. Apvienotās revīzijas būtu noderīgas visām iesaistītajām revīzijas palātām, jo tās veicina regulāru pieredzes un informācijas apmaiņu, kā arī sekmē saskaņotu ieteikumu izteikšanu revidējamām vienībām.
Attiecības ar valstu revīzijas palātām ļauj stiprināt arī aktīva līdzdalība INTOSAI (Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas) un EUROSAI (Eiropas valstu Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas) darbā. Tā veicina efektīvāku sadarbību un labāku dažādu ārēju un iekšēju revīzijas procedūru saskaņošanu saistībā ar Kopienas līdzekļu izlietojumu, tādējādi veidojot pievienoto vērtību.
Citi jautājumi
Vai Jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būtu negatīvs?
Protams.
Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palāta palīdz Parlamentam īstenot tā pilnvaras, kas saistītas ar budžeta izpildes kontroli. Šīs sadarbības priekšnoteikums ir savstarpēja uzticība un cieņa: citiem vārdiem sakot, lai Revīzijas palātas locekļi varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, viņiem obligāti ir nepieciešams Parlamenta atbalsts. Tāpēc, ja Parlaments nesniedz pozitīvu atzinumu, es lūgšu savas valsts valdību pārskatīt manu kandidatūru atbilstoši Parlamenta atzinumam.
Tomēr es ticu, ka pamatojoties uz manu līdzšinējo karjeru (kas norāda uz manu uzticību Eiropai), maniem uzskatiem, kurus es paudu savās atbildēs uz aptaujas lapas jautājumiem, un manu uzklausīšanu, Parlaments sniegs pozitīvu atzinumu par manu kandidatūru un atbalstīs manu iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
16.3.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
13 9 2 |
||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Jorgo Chatzimarkakis, Andrea Cozzolino, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Cătălin Sorin Ivan, Elisabeth Köstinger, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Olbrycht, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Christofer Fjellner, Edit Herczog, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Markus Pieper |
|||||