ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Louis Galea par Revīzijas palātas locekli

17.3.2010 - (C7–0020/2010 – 2010/0808(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender
PR_NLE_art108

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Louis Galea par Revīzijas palātas locekli

(C7–0020/2010 – 2010/0808(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7–0020/2010),

–  ņemot vērā to, ka Budžeta kontroles komiteja savā 2010. gada 15. marta sanāksmē uzklausīja Padomes Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7–0042/2010),

A. tā kā Louis Galea atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,

1. apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Louis Galea par Revīzijas palātas locekli;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS. Louis Galea DZĪVESGĀJUMS

Personas informācija

Vārds		Louis Galea
Valstspiederība		Malta
Dzimšanas datums		1948. gada 2. janvāris

Politiskā darbība

Kopš 2008. g.		Pārstāvju palātas priekšsēdētājs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Vienprātīgi iecelts par Maltas vienpalātas parlamenta priekšsēdētāju 2008. gada maijā. Priekšsēdētāja pienākums ir objektīva un neatkarīga Pārstāvju palātas vadīšana un atbilstīgas gaisotnes radīšana pozitīvam dialogam starp valdību un opozīciju.   Priekšsēdētājs nodrošina Parlamenta spēju kontrolēt valdību un likt tai uzņemties atbildību par valsts līdzekļu finansiālo pārvaldību un izmantošanu. Šā mērķa sasniegšanai priekšsēdētājs sadarbojas ar dažādām parlamenta komitejām (tostarp Valsts budžeta komiteju) un atbalsta tās, uztur sakarus ar Pārstāvju palātas amatpersonām, to skaitā arī ar valsts kontrolieri, kurš vada Valsts revīzijas biroju, un ar ombudu.

1987–1996, 1998–2008		Ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministru prezidenta Edward Fenech Adami Ministru kabineta loceklis no 1987. līdz 1996. gadam un no 1998. līdz 2004. gadam, kā arī ministru prezidenta Lawrence Gonzi kabineta loceklis no 2004. līdz 2008. gadam. Arī vairāku ministru kabineta komiteju loceklis, tostarp atbildīgajā komitejā par pievienošanos ES, Civildienesta reformu komitejā, Pensiju reformu komitejā (priekšsēdētājs) un Budžeta plānošanas un prioritāšu komitejā.   Stratēģiskas, organizatoriskas, tirdzniecības, vadības un komunikāciju prasmes ar uzsvaru uz valsts organizāciju domāšanas veida pārmaiņām, pārveidošanu un restrukturizāciju, kā arī cilvēkresursu attīstību. Centās ieviest darba izpildes vadības domāšanu, kvalitātes vadības un atskaites sistēmas, attiecību vadības modeļus, klientu aprūpes, tirdzniecības un uzņēmējdarbības plānošanu.   Gadu gaitā ministra amatā viņš aktīvi iesaistījās Maltas valsts pārvaldē un valsts pārvaldes un publiskā sektora reformās, kas nodrošināja labāku administrācijas kvalitāti. Saskaņā ar ieņemtajiem amatiem, viņš pārraudzīja ievērojamas valsts budžeta procentuālās daļas īstenošanu. Pamatojoties uz valdības politiku un kopā ar atbilstošu nodaļu, biroju un aģentūru vadītājiem, kas bija saistīti ar viņa dažādajām kompetencēm, ministrs stiprināja kontroles pilnvaru relatīvos mehānismus, lai nodrošinātu programmu īstenošanas un piešķirtā budžeta tēriņu likumīgumu un regularitāti saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.   Ieguvis ievērojamu saziņas un sarunu pieredzi ar arodbiedrībām, izveidotajām iestādēm, valsts iestādēm un aģentūrām, kā arī ar brīvprātīgo organizācijām un pilsonisko sabiedrību kopumā.

2003–2008		Izglītības un nodarbinātības ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministra kompetences aptvēra šādas jomas: izglītība, nodarbinātība un darba attiecības, bibliotēkas un arhīvi, jaunatne un sports.   Valsts skolu struktūras reformas gaitā tika izveidotas koledžas, kurās apvienoja pamatskolas, vidusskolas un vidējās izglītības studentus vienotā ķēdē. Turpmākas reformas tika veiktas ar Izglītības akta (2006), Valsts arhīvu akta (2005), Sporta akta (2003) un Maltas valodas akta (2003) palīdzību. 2004. un 2005. gadā ministru prezidents izraudzījās Louis Galea un sociālās nodrošināšanas ministru, lai vadītu būtisku un tālejošu pensiju sistēmas strukturālu un finanšu reformu, kas stājās spēkā 2007. gadā.   Šo gadu laikā viņš vadīja arī valsts darba attiecību sarunu kārtu ar visām valsts civildienesta arodbiedrībām, kuru rezultātā tika veiksmīgi noslēgts 2005.–2010. gada Valsts civildienesta koplīgums.   No 2004. līdz 2008. gadam Louis Galea bija arī Eiropas Savienības Padomes loceklis šādos Padomes sastāvos: Izglītības, jaunatnes un kultūras padome un Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome.

1998–2004		Līdzpriekšsēdētājs es un Maltas apvienotajā parlamentārajā komitejā
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Sarunu laikā par Maltas pievienošanos ES Louis Galea bija ES un Maltas Apvienotās parlamentārās komitejas (APK) līdzpriekšsēdētājs. Viņš strādāja ar parlamenta deputātiem, pārstāvot Maltas Pārstāvju palātas abas puses, kā arī kopā ar visiem Eiropas Parlamenta deputātiem un referentiem, kuri piedalījās APK sēdēs, lai nodrošinātu, ka gan Maltas valdība, gan Eiropas Komisija skaidri izprastu APK locekļu bažas un pārstāvētos vēlētājus.   APK darbība piešķīra parlamentāru raksturu Maltas pievienošanās procesam ES un izveidoja pirmo formālo saikni starp Maltas parlamentu un Eiropas Parlamentu.

1998–2003		Izglītības un kultūras ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministra kompetences aptvēra šādas jomas: izglītība, bibliotēkas un arhīvi, kultūras mantojums, kultūra un māksla, jaunatne un sports, un sabiedriskās raidorganizācijas.                                                                                                          Šajā laika periodā veikto reformu lielākā daļa bija: jaunas valsts mācību programmas izstrāde un Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģiju koledžas (MCAST) izveide visiem pieejamas arodizglītības un profesionālās izglītības nodrošināšanai, Maltas Kvalifikāciju padome, Maltas Restaurācijas centrs (pašlaik — Saglabāšanas centrs un institūts), Mākslas un jaunrades centrs un Maltiešu valodas padome. Pēc Maltas Kultūras un mākslas padomes akta (2002) un Kultūras mantojuma akta (2002) pieņemšanas parlamentā viņš izveidoja arī divas jaunas valsts kultūras un mantojuma aģentūras.

1996–1998		Izglītības ēnu ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministra kompetences aptvēra šādas jomas: izglītība, bibliotēkas un arhīvi, kultūras mantojums, kultūra un māksla, jaunatne un sports, un sabiedriskās raidorganizācijas. Nacionālistu partijas un opozīcijas līderis viņam bija uzticējis valsts izglītības un kultūras kompetenču kritisku pārraudzību un valdības darbības rezultātu un izdevumu kontroli šajās jomās.   Izstrādājis šīs jomas redzējumu, stratēģiju un programmu kā partijas alternatīvo programmu valdībā.

1992–1996		Sociālās attīstības un iekšlietu ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministra kompetences aptvēra šādas jomas: iekšlietas, policija, drošība un cietumi, kā arī veselības aprūpe un vecāka gadagājuma cilvēki, sociālā drošība, sociālā labklājība, bērni un sievietes.   Iekšlietu, policijas, drošības un cietumu jomā viņš vadīja Maltas policijas spēku reorganizācijas pasākumus, ieviesa modernus civilās aizsardzības jēdzienus un uzsāka Cietumu nodaļas reformu procesu, lai pārveidotu to par modernu Labošanas dienestu nodaļu.   Veselības nozares projekti un programmas aptvēra specializētas geriatriskās slimnīcas izveidi, Maltas onkoloģiskā centra modernizēšanu un jaunas vispārēja tipa slimnīcas (tagad Mater Dei slimnīca) būvniecības uzsākšanu. Garīgās veselības aprūpes un psihiatriskās aprūpes iestādes un pakalpojumi tika visaptveroši reformēti. Tika pieņemtas modernas stratēģijas, lai uzlabotu veselības un sociālo pakalpojumu tīklu, kas balstās uz ģimeni un kopienu, vienlaikus piešķirot lielu nozīmi veselības veicināšanai.   Izveidojis Invalīdu nacionālo komisiju, Sieviešu nacionālo vienlīdzības komisiju, Medicīnas pakalpojumu fondu, SEDQA (Nacionālo aģentūru alkohola un narkotiku lietošanas profilakses un rehabilitācijas jomā), kopā ar CARITAS radījis San Blas narkomānu rehabilitācijas centru un kopā ar Richmond fondu atvēris Villa Chelsea garīgi slimo personu integrācijas centru.
1987–1992		Sociālās politikas ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Ministra kompetences aptvēra šādas jomas: veselības aprūpe un vecāka gadagājuma cilvēki, nodarbinātība un darba attiecības, sociālā drošība, sociālā labklājība, bērni, sievietes un mājoklis.   Tika uzsāktas ievērojamas sociālās politikas reformas un šīs jomas pārstrukturēšana.Tika panākta vairāku likumu pieņemšana, ar kuriem uzlaboja un pārveidoja Maltas sociālās drošības un sociālās labklājības tiesību aktus. Viņš apsprieda un noslēdza divpusējus sociālās drošības nolīgumus ar Austrāliju, Kanādu, Lībiju un Apvienoto Karalisti. 1990. gadā ar likumu tika izveidots Nodarbinātības un izglītības dienests.

1977–1987		Nacionālistu partijas (pn) ģenerālsekretārs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Louis Galea pievienojās PN 1969. gadā. Viņam uzticēja vadošus amatus jaunatnes kustībā, un 1977. gadā viņš tika ievēlēts par partijas ģenerālsekretāru, paliekot šajā amatā līdz 1987. gadam, kad Louis Galea kļuva par ministru. Viņš deva būtisku ieguldījumu PN strukturālajās reformās un pārveidošanā, kura rezultātā šī 1880. gadā dibinātā partija kļuva par ārkārtīgi populāru valsts kustību, kas pamatojas uz brīvību, demokrātiju un sociālo taisnīgumu.

1976–1987		Darba un sociālās politikas ministrs
• Svarīgākie pienākumi un atbildība		Nacionālistu partijas un opozīcijas līderis viņam bija uzticējis valsts nodarbinātības un sociālās politikas kompetenču kritisku pārraudzību un valdības darbības rezultātu un izdevumu kontroli šajās jomās.   Izstrādājis šīs jomas redzējumu, stratēģiju un programmu kā daļu no partijas alternatīvās programmas valdībā.

1976–2008		Valsts parlaments
		Ievēlēts Maltas parlamentā 1976., 1981., 1987., 1992., 1996., 1998. un 2003. gadā notikušajās vispārējās vēlēšanās. Pārstāvju palāta 2008. gadā viņu ievēlēja par priekšsēdētāju.

Cita darba pieredze

Kopš 1993. g.		Augstskolas pasniedzējs
• Darba devēja nosaukums un adrese		Maltas Universitāte, Tieslietu fakultāte, Publisko tiesību nodaļa
• Galvenie pienākumi		Lasa lekcijas par sociālajām un darba tiesībām Maltas Universitātes Publisko tiesību nodaļā.

1996–1998		Advokāts
• Darba devēja nosaukums un adrese		Ganado Sammut, Valleta, Malta
• Galvenie pienākumi		Jurista prakse Valletas juridiskajā firmā Ganado Sammut.

1975–1977		Advokāts
• Darba devēja nosaukums un adrese		Pašnodarbināts
• Galvenie pienākumi		Juridiskā prakse.

1969-1974		Skolotājs
• Darba devēja nosaukums un adrese		Izglītības ministrija, izglītības departaments De La Salle koledža, Kotonera
• Galvenie pienākumi		Mācījis vēsturi un angļu valodu vidusskolas pēdējām klasēm.

Izglītība un mācības

• Datumi (no–līdz)		1970–1975
• Iestāde		Maltas Universitāte
• Piešķirtās kvalifikācijas nosaukums		Tiesību zinātņu doktors
• Doktora disertācija		„Darba koplīgumu slēgšana un Maltas tiesību akti” („Collective Bargaining and the Law in Malta”)

• Datumi (no–līdz)		1970–1974
• Iestāde		Maltas Universitāte
• Piešķirtās kvalifikācijas nosaukums		Notāra diploms

• Datumi (no–līdz)		1966–1969
• Iestāde		Maltas Universitāte
• Piešķirtās kvalifikācijas nosaukums		Advokāta palīga diploms

• Datumi (no–līdz)		1965–1969
• Iestāde		Maltas Universitāte
• Priekšmeti		Vēsture, angļu valoda, ekonomika
• Piešķirtās kvalifikācijas nosaukums		Humanitāro zinātņu bakalaura grāds

Valodas

Dzimtā valoda		Maltiešu valoda
Citas valodas		Angļu		Itāliešu
• Lasītprasme		Teicama		Teicama
• Rakstītprasme		Teicama		Ļoti laba
• Mutvārdu prasme		Teicama		Teicama

2. PIELIKUMS. Louis Galea ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1. Lūdzu, raksturojiet savas profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā un vadības revīzijā.

Pieredzi valsts finansēs un pārvaldībā es guvu Maltā to 24 gadu laikā, kad biju Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, ministrs un Ministru kabineta loceklis. No 1987. gada līdz 2008. gadam es ieņēmu ministra amatu — biju sociālās politikas ministrs (1987.–1992. g.), sociālās attīstības un iekšlietu ministrs (1992.–1996. g.), izglītības un kultūras ministrs (1998.–2003. g.) un izglītības un nodarbinātības lietu ministrs (2003.–2008. g.).

Šajās dažādajās ministrijās es biju atbildīgs par tādiem jautājumiem kā veselība un vecāka gadagājuma cilvēki, nodarbinātība un rūpnieciskās attiecības, sociālā drošība, sociālā labklājība, bērni, sievietes, mājokļi, iekšlietas, policija, drošība un cietumi, izglītība, kultūra, kultūras mantojums un māksla, bibliotēkas un arhīvi, jaunatne un sports, kā arī sabiedriskās apraides pakalpojumi. Šajā pašā laikā es biju arī vairāku Ministru kabineta komiteju loceklis, tostarp atbildīgajā komitejā par pievienošanos ES, Civildienesta reformas komitejā, Pensiju reformu komitejā (priekšsēdētājs) un Budžeta plānošanas un prioritāšu noteikšanas komitejā.

Daudzos ministra amatos es piedalījos visa likumdošanas procesa gaitā un lēmumu pieņemšanā par liela mēroga projektiem, kas saņem ievērojamu publisko finansējumu, kā arī uzraudzīju gan projektu, gan finansējuma pārvaldību. Manā atbildības sfērā ietilpa finanšu kontroles nodrošināšana, uzņēmējdarbības plānu un budžetu sagatavošana dažādiem ministru uzdevumiem un nodaļām, kas atradās manā pārziņā, un pārskatu sagatavošana apspriešanai parlamentā. Kā ministrs es biju arī iesaistīts Maltas sabiedrisko pakalpojumu un valsts sektora reformā. Vēl es strādāju pie tādu procedūru uzlabošanas, kas palīdzēja pienācīgi īstenot valdības programmas un izmantot piešķirtos budžeta līdzekļus likumīgi un pareizi saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Priekšsēdētāja amatā es rūpējos par to, lai parlaments papildus pārējiem pienākumiem spētu arī kontrolēt valdību un likt tai uzņemties atbildību par valsts līdzekļu finansiālo pārvaldību un izmantošanu. Es patlaban strādāju ar dažādām parlamentārajām komitejām, tostarp Valsts budžeta komiteju, ko vada opozīcijas deputāts. Valsts kontrolieris, kurš vada Valsts revīzijas biroju, un ombuds ir Pārstāvju palātas amatpersonas. Maltas Konstitūcijā ir noteikts, ka valsts kontrolieri un ombudu izvēlas ar parlamenta lēmumu, ko balsojumā atbalsta vismaz divas trešdaļas deputātu. Es regulāri sekoju līdzi šo biroju darbam un labi pārzinu to atzinumus. Šo biroju uzdevums ir garantēt, ka valdība pareizi īsteno pārraudzību, revīziju un sniedz pareizus pārskatus par valsts finanšu un administratīvo pārvaldību. Šo komiteju pārskatus mana biroja darbinieki iesniedz parlamentam.

Sociālās politikas ministra amatā manu uzdevumu vidū bija specializētas geriatriskās slimnīcas izveide, Maltas onkoloģiskā centra modernizēšana, jaunas vispārēja tipa slimnīcas būvniecības (tagad Mater Dei Hospital) sākšana, garīgās veselības aprūpes un psihiatriskās aprūpes iestādes reforma un veselības un sociālo pakalpojumu tīkla uzlabošana ģimeņu un kopienu jomā. Šajā laikā tika reformēts likumdošanas process, lai modernizētu Maltas sociālās drošības un sociālās labklājības sistēmu.

Kā ministrs būdams atbildīgs par iekšlietām, policiju, drošību un cietumiem, es reorganizēju Maltas policijas spēkus, izveidoju Maltas pirmo profesionālo izlūkdienestu, ieviesu modernus civilās aizsardzības jēdzienus un sāku cietumu reformu procesu, pārveidojot Cietumu nodaļu par modernu Labošanas pasākumu nodaļu.

Izglītības ministra amatā es biju atbildīgs par Maltas izglītības sistēmas visaptverošu reformu. Izmaiņu vidū bija jaunas valsts mācību programmas ieviešana, kas bija nepieciešama, lai risinātu jautājumus par izglītības kvalitātes prasībām skolās, un Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģijas koledžas (MCAST) izveide. Nākotnes skolu fonds, Izglītības pakalpojumu fonds, Augstākās izglītības valsts komisija un Maltas Kvalifikācijas padome bija četras galvenās aģentūras, kas tika izveidotas nolūkā profesionalizēt šo nozari un stiprināt politikas attīstību. Patlaban šīm aģentūrām ir būtiska nozīme pārmaiņu procesā.

Par kultūru, mantojumu un sportu atbildīgā ministra amatā es izveidoju aģentūru „Heritage Malta”, kas pārvalda visus valdības muzejus, Maltas Restaurācijas centru (pašlaik — Saglabāšanas centrs un institūts), Maltas Kultūras un mākslas padomi, Sv. Džeimsa jaunrades centru un Maltiešu valodas padomi.

Nodarbinātību ministra amatā 1990. gadā es izveidoju Nodarbinātības un izglītības dienestu (Maltas Nodarbinātības aģentūru). Es vadīju valsts darba attiecību sarunu kārtu ar visām valsts civildienesta arodbiedrībām, kā rezultātā tika veiksmīgi noslēgts 2005.–2010. gada Valsts civildienesta koplīgums. Vēlāk es biju atbildīgs par Maltas valsts rīcības plāna izstrādi nodarbinātības un valsts reformu programmām saistībā ar nodarbinātības jautājumiem, un pēc tam es biju līdzatbildīgs par pensiju reformas vadīšanu. Maltai šī bija nozīmīga un tālejoša strukturāla reforma.

Maltas sarunu laikā par pievienošanos ES es biju ES un Maltas Apvienotās parlamentārās komitejas (APK) līdzpriekšsēdētājs. Šai komitejai bija liela nozīme, jo tā radīja parlamentāru dimensiju Maltas pievienošanās procesam ES un izveidoja pirmo formālo saikni starp Maltas parlamentu un Eiropas Parlamentu.

Pēdējos 13 gadu laikā esmu regulāri uzstājies Maltas Universitātes Jurisprudences fakultātē un Ekonomikas, vadības un grāmatvedības fakultātē ar lekcijām publisko tiesību jomā, it īpaši attiecībā uz sociālo un darba tiesību aktiem, kas ir mana specialitāte.

2. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Darbojoties politikā un valsts pārvaldē, es piedalījos vairāku svarīgu lēmumu un iniciatīvu pieņemšanā jomās, par kurām es biju tieši atbildīgs, kā arī plašākās valdības jomās. Trīs jomas, kurās mans personīgais darbs un ieguldījums ir izrādījies izšķirīgs, manuprāt, ir šādas:

a)  septiņdesmito un astoņdesmito gadu laikā partija, kurā es biju ģenerālsekretārs un vēlāk Ministru kabineta vecākais loceklis, nepārtraukti strādāja, lai pārvērstu Maltu par atvērtu un dinamisku ekonomiku, veicot nozīmīgas reformas politiskajā, tieslietu, ekonomikas un sociālajā sistēmā. Tieši šīs lielās reformas mērogs ļāva Maltai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un izpildīt visus acquis communautaire noteikumus attiecībā uz ikkatru Maltas pilsoni ikvienā cilvēku darbības jomā. Man bija tas gods kļūt par vienu no galvenajiem dalībniekiem Maltas veiksmīgajā pārveidošanā, stiprinot tās pielāgošanās spējas un apņēmību;

b)  laikā no 1987. līdz 1996. gadam es vadīju plaša mēroga sociālās politikas reformu programmu, kas tika veidota tā, lai mūsu labklājības valsts no atkarības kultūras pārietu uz tādu kultūru, kur ikviens cilvēks uzņemas lielāku atbildību par savu iespēju realizāciju un kur valsts iejaucas ar individuālākiem pasākumiem.

Tas nozīmēja jaunu tiesību aktu pieņemšanu un jaunu struktūru un programmu izveidi sociālās drošības, labklājības, veselības, vecāka gadagājuma cilvēku un sieviešu jautājumu, kā arī nodarbinātības jomā. Manā vadībā tika izveidots Nodarbinātības un izglītības dienests un tika sākta jauna vispārēja tipa slimnīcas būvniecība. Es arī biju Maltas nesen īstenotās pensiju sistēmas reformas galvenais virzītājs;

c)  būdams izglītības ministrs, es sāku Maltas valsts izglītības sistēmas radikālu reformu un sāku kampaņu „For All Children to Succeed”. Tika pārskatītas prioritātes, lai pārkārtotu valsts skolu sistēmu, kurai no sadrumstalotas sistēmas bija jāpārtop par koledžu sistēmu, ko veido desmit reģionālas koledžas, kurās rūpējas par bērnu nepārtrauktu un pilnīgu attīstību, sākot no bērnudārza gadiem un beidzot ar vidusskolas laiku, neradot nekādus šķēršļus un neieviešot pārmērīgas stratēģijas skolnieku dalīšanai pēc spējām.

2001. gadā es nodibināju Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģijas koledžu. Tā sniedza modernus risinājumus pēcvidusskolas arodizglītības un apmācību jomā. Maltas Mākslas, zinātnes un tehnoloģijas koledža turpmākajos gados būs pamats uz zināšanām balstītai Maltai, un es esmu lepns par to, ka esmu uzņēmies vadību šajā procesā, rūpējoties, lai šo iespēju padarītu par īstenību.

Neatkarība

3. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu piemērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Līgumā ir paredzēts, ka Revīzijas palātas locekļiem, pildot savus pienākumus, jābūt pilnīgi neatkarīgiem. Šā paša līguma tālākajos pantos ir arī uzsvērts, ka Revīzijas palātas locekļu „neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai” personiskā līmenī un ka „pildot pienākumus, Revīzijas palātas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus”.

Ņemot vērā šīs dažādās atsauces uz neatkarību, es uzskatu, ka Revīzijas palātas locekļiem ir nepieciešama spēja domāt un rīkoties pēc iespējas objektīvāk, neradot interešu konfliktu, un pēc iespējas vairāk balstoties uz objektīvu ekspertu viedokli.

Es rūpētos, lai revīzijās, par kurām esmu atbildīgs, nebūtu nekādu juridisku šķēršļu revīziju veikšanai, lai revīzijām nepieciešamie līdzekļi būtu atbilstoši, lai citas iestādes neiejauktos šo revīziju veikšanā, lai tiktu nodrošināta pilnīga piekļuve informācijai, kas šādām revīzijām nepieciešama, lai tiktu sniegti taisnīgi ziņojumi par revīzijās iegūtajiem datiem un uzdevumi tiktu veikti pārredzamā veidā.

Šajā sakarībā es rūpēšos, lai tiktu ievēroti INTOSAI Limas deklarācijā par revīzijas norādījumiem ietvertie noteikumi attiecībā uz neatkarību, Meksikas deklarācijā par neatkarību ietvertie papildu principi, kā arī Līguma par ES darbību noteikumi attiecībā uz Revīzijas palātas neatkarību.

Es arī esmu cieši pārliecināts, ka, neradot šķēršļus citu ES iestāžu atklātam dialogam un aktīvai uzklausīšanai un izpratnei, Revīzijas palātas locekļiem ir nepieciešama vide, kur iespējams apsvērt un pieņemt neitrālus un objektīvu atzinumus, un tiem jāspēj saskarsmē ar citām iestādēm līdzsvaroti distancēties no personām, kuras var skart Revīzijas palātas iegūtie dati.

Ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es no iecelšanas brīža darbošos tikai un vienīgi šajā jomā, atsakoties no jebkuriem citiem ienesīgiem vai neienesīgiem darbiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi šo statusu saglabāt, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību un izvairītos no jebkura iespējamā interešu konflikta. Kā Pārstāvju palātas priekšsēdētājam man jau ir pieredze, rūpējoties, lai bez izņēmumiem un kļūdām tiktu ievērota pilnīgi autonoma un neatkarīga nostāja.

Jautājumā citētais teikums beidzas ar apstiprinājumu, ka Revīzijas palātas neatkarība ir „Savienības vispārējās interesēs”. Es esmu cieši pārliecināts, ka Revīzijas palāta, kas rīkojas neatkarīgi un atbilstoši saviem pienākumiem, veicina visu pušu intereses.

4. Vai Jūs esat oficiāli atbrīvots no visiem iepriekš pildītajiem vadības pienākumiem, ja šādu procedūru piemēro?

Minētā procedūra uz manu gadījumu neattiecas.

Šajos apstākļos, ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es atbrīvošu priekšsēdētāja amatu, par savu aiziešanu paziņojot Pārstāvju palātai un iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Pārstāvju palātas kancelejā.

5. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīts kādā tiesas procesā, vai Jūs varētu sniegt detalizētu informāciju?

Man nepieder neviens uzņēmums un nav nekādu finansiālu interešu vai citu saistību, kas varētu būt pretrunā maniem pienākumiem Revīzijas palātas locekļa amatā. Gadu gaitā es esmu ievērojis Maltas Ministru un parlamenta deputātu ētikas kodeksa prasības publiski deklarēt jebkādas šādas intereses vai daļas, kas man pieder kādā uzņēmumā, vai saistības. Esmu gatavs atklāt jebkādas šādas intereses un saistības Revīzijas palātas priekšsēdētājam, un es nevilcinoties publicēšu tās saskaņā ar Revīzijas palātas noteikumiem. Es neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā, kas varētu būt pretrunā ar maniem pienākumiem Revīzijas palātas locekļa amatā.

6. Vai Jūs esat gatavs atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt aktīvi pildīt atbildīgu amatu politiskajā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?

Ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es atkāpšos no Pārstāvju palātas priekšsēdētāja amata. Kopš manas ievēlēšanas priekšsēdētāja amatā es jau esmu atteicies no visām aktīvajām darbībām un pienākumiem politiskajā partijā, kurai es piederu, un Revīzijas palātas locekļa amatā es turpinātu atturēties no aktīvas politiskas darbības.

7. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Pret jebkuru nopietnu pārkāpuma, krāpšanas vai korupcijas lietu es attiektos vienādi visos gadījumos (gan pret lietām, kas ir saistītas ar manu valsti, gan pret tām, kas ir saistītas ar jebkuru citu ES dalībvalsti). Ja pastāvēs aizdomas vai sākotnēji šķietamie apstākļi norādīs uz jebkādu iespējamu pārkāpumu, krāpšanu vai korupciju, es rūpēšos par to, lai Revīzijas palāta veiktu pilnīgu izmeklēšanu un atklātu visu būtisko informāciju par pārkāpuma vai nelikumīgās darbības mērogu un noteiktu iespējamās iesaistītās personas. Apspriežoties ar Revīzijas palātas locekļiem un rūpīgi pārbaudot konstatētos faktus, lieta tiktu nodota Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Kā Revīzijas palātas loceklim mans pirmais pienākums būtu kalpot Revīzijas palātai un pildīt tās attiecīgos uzdevumus. Es esmu cieši pārliecināts, ka objektīvi vērtēt saistību neizpildes lietas, kurās ir iesaistīta mana paša valsts, jebkurā gadījumā būtu manas valsts interesēs, un tāpēc es savus pienākumus veiktu pienācīgi neatkarīgā veidā, ievērojot objektivitāti, integritāti, rīkojoties aktīvi un ievērojot lielu rūpību, kā es rīkotos arī attiecībā uz lietām, kurās iesaistīta jebkura cita dalībvalsts.

Man pildot Maltas Pārstāvju palātas priekšsēdētāja amata pienākumus, no manis tāpat gaida, ka es lietas izskatīšu neatkarīgi un objektīvi. Abas palātas atzinīgi vērtē to, kā esmu pildījis savus pienākumus.

Pienākumu izpilde

8. Kādiem būtu jābūt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē?

Pareizas publisku resursu finanšu pārvaldības trīs galvenie aspekti ir ekonomiska, efektīva un efektīga līdzekļu un resursu izmantošana noteikto mērķu sasniegšanai.

Revīzijai būtu jānodrošina atbilstība iepirkuma noteikumiem un spēkā esošajām sistēmām, lai garantētu pēc iespējas ekonomiskāku darbību. Efektivitāte nodrošina pašreizējo darbību un vadības lēmumu izmaksu lietderību, savukārt efektīgums palīdz izvērtēt, vai kopējās izmaksas un vadības sistēma spēj veiksmīgi sniegt gaidītos rezultātus. Vai rezultāti ir skaidri novērtēti, un vai rezultāti ir radījuši vēlamo ietekmi?

Par pareizu finanšu pārvaldību liecina šādi elementi:

· kompetentas un pareizas pārvaldības struktūras, apmācīts un atbilstošs personāls, kā arī atbilstošas zināšanas par spēkā esošajiem noteikumiem;

· atbilstoša stratēģiskā plānošana, skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, skaidra personāla pienākumu sadale, kā arī skaidra informācija un saziņa visā organizācijā;

· atbilstošas informācijas sistēmas, laicīgi un precīzi sniegti pārskati, visu trešo pušu apstiprinājuma dokumentu pieejamība, revīzijas posmu izsekošana un pierādījumi, kas liecina par atbilstību vispārējām iepirkuma procedūrām, kā arī regulāra vadības novērtējuma sniegšana par paveikto darbu;

· iekšējā uzraudzība, risku novērtēšana un iekšējo revīzijas sistēmu pastāvēšana;

· finanšu pārskatu laicīga iesniegšana ārējām ieinteresētajām pusēm;

· ārējas revīzijas ziņojums bez piezīmes un vadības vēstules no ārējiem revidentiem;

· pierādījumi, ka tiek mēģināts ievērot ieteikumus un novērst trūkumus, kas konstatēti iekšējās pārbaudēs, iekšējā un ārējā revīzijā un citos pārbaudes procesos.

9. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs raksturotu savus pienākumus attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?

Revīzijas palāta palīdz Parlamentam īstenot tā pilnvaras budžeta izpildes uzraudzīšanā, iesniedzot revīzijas ziņojumus par ES finansēm, it īpaši Budžeta kontroles komitejai.

Eiropas Parlaments pārrauga budžeta izpildi. Revīzijas palāta, sagatavojot ticamības deklarāciju, informē Parlamentu par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tādā veidā tā sargā un veicina „Savienības pilsoņu finanšu intereses”.

Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteja ir struktūra, kas rūpīgi pārbauda ES izdevumus. Tā apspriež ES līdzekļu vākšanas un izmantošanas jautājumus un dara to, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatētos faktus, tās nostāju attiecībā uz riskiem, to mazināšanu un līdzekļu izmantošanas iespējamiem uzlabojumiem.

No Budžeta kontroles komitejas Revīzijas palāta saņem vērtīgu atzinumu jautājumos, kas var radīt bažas vai kuros iespējama saistību neizpilde, jo šie vērtējumi var palīdzēt izstrādāt Revīzijas palātas darba programmu.

Pildot Revīzijas palātas locekļa pienākumus, mans uzdevums būtu sniegt Parlamentam Revīzijas palātas iegūtos datus, ievērojot atklāta dialoga un sadarbības garu, paskaidrojot revīzijas metodoloģiju, rezultātus, vērtējumu un atzinumus par to, cik lielu risku iegūtie dati ietver. Tam būtu jāpalīdz Parlamentam labāk pildīt savus pienākumus attiecībā uz budžetu un kopumā uzlabot ES reglamentējošos noteikumus. Tas, ka Parlaments piešķir aizvien lielāku nozīmi Revīzijas palātas atzinumiem, ir noteicošais elements veiksmīgai viedokļu apmaiņai nākotnē un citu iestāžu darbības funkciju augstākai novērtēšanai Savienībā.

10. Jūsuprāt, kāda ir lietderības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto valdības procesā?

Kā jau norādīts, lietderības revīzijas palīdz izvērtēt iestāžu darbību no ekonomiskuma, efektivitātes un efektīguma viedokļa. Galvenais jautājums, kas tajā tiek vērtēts, ir šāds — ņemot vērā konkrētus politikas mērķus, vai īstās lietas tiek darītas pareizā veidā?

Tas palīdz izvērtēt darbību ekonomiskumu, ņemot vērā saprātīgus administratīvos principus un praksi, un to, vai cilvēkresursi, finanšu un citu veidu resursi tiek izmantoti efektīvi, kā arī revidētās struktūras sasniegumus, tostarp novērtējot faktisko ietekmi salīdzinājumā ar iecerēto.

Galvenā darbības revīzijas priekšrocība ir tā mehānisms, kas ļauj apšaubīt un izvērtēt pašreizējo praksi, lai konstatētu tās vājās vietas un trūkumus, ja tādi ir, un sniegtu ieteikumus iespējamiem uzlabojumiem. Tās lielākais labums ir tāds, ka tā šos centienus panākt uzlabojumus ļauj īstenot strukturētā un sistemātiskā veidā.

Atšķirīgajam ieskatam, kādu nodrošina darbības revīzija, vajadzētu būt īpaši noderīgam vadībai, kura var būt tik ļoti aizņemta ar savu uzdevumu rūpīgo izpildi, ka tā var nespēt pilnībā novērtēt pašreizējās prakses uzlabošanas iespējas. Vadībai būtu jāizmanto darbības revīzijā iegūtos atzinumus, pieņemot un iekļaujot ieteikumus savā pārmaiņu programmā.

Pārbaudes mehānismu pastāvēšana ir ārkārtīgi būtiska, lai varētu noteikt, vai un cik lielā mērā vadība laika gaitā ieteikumus ir ņēmusi vērā. Struktūrām, kas saņēmušas stingrus ieteikumus uzlabot savas darbības aspektus, vai vadībai būtu jāatskaitās par to, kā ieteikumi ir ņemti vērā un īstenoti. Pieredze, strādājot publiskajā jomā, iemāca, ka ieteikumu vērtība slēpjas tikai to pareizā un laicīgā īstenošanā.

11. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību, pārbaudot ES budžetu?

Sadarbība var uzlaboties, ja iestādes atbalstīs šo kopējo mērķi, pastiprinot sadarbības vispārējo pamatu un darbu saistībā ar vispārējo mērķi, proti, nodrošināt ES finanšu intereses.

Efektīvai sadarbībai ārkārtīgi būtisks ir arī padziļināts ieskats un izpratne par attiecīgajām dažādu valstu revīzijas sistēmu struktūrām, pilnvarām, funkcijām un ierobežojumiem. Dažādu jurisdikciju dēļ nepieciešams elastīgums attiecībā uz sadarbību, kā arī neatkarības un leģitimitātes savstarpēja ievērošana.

Šāda attīstība ir jāatbalsta un jāveicina dažādos līmeņos — politiskā līmenī, lai nodrošinātu nepieciešamo stratēģisko konverģenci, nosakot prioritātes, un funkcionālā līmenī, lai radītu „kopīgu tehnisko valodu”, kas veicina efektīvu un praktisku mijiedarbību.

Šādai sadarbībai jābūt Revīzijas palātas prioritātei nākamajā pilnvaru termiņā, it īpaši ņemot vērā to, ka „kopēja pārvaldība” ir joma, kas var gūt ievērojamu labumu no efektīvākām primārām pārbaudēm dalībvalstīs, un valsts revīzijas iestādēm šajā procesā varētu būt ļoti liela nozīme.

Būtu aktīvi jāizpēta visas iespējas, kā varētu palielināt sadarbību, maksimāli liekot lietā jau patlaban izmantotos mehānismus (piemēram, Augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteju) un ad hoc iniciatīvas (piemēram, starpparlamentu konferences), kas palīdz gūt labumu no uzlabotas sadarbības.

Es zinu, ka Revīzijas palāta patlaban sāk izmēģinājuma projektu attiecībā uz saskaņotām revīzijām, kurās ir iesaistītas daudzu valstu revīzijas iestādes. Šis projekts solās būt interesants — tam ir potenciāls sniegt jaunu virzienu uzlabotai sadarbībai starp Revīzijas palātu un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Citi jautājumi

12. Vai Jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būtu negatīvs?

Principā es uzskatu, ka visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši Parlamentam, ir jāuzticas visiem Revīzijas palātas locekļiem.

Lai gan manu kandidatūru Revīzijas palātai iesniedza Maltas valdība, es negribētu saglabāt savu kandidatūru gadījumā, ja Parlaments sniegtu negatīvu atzinumu attiecībā uz manu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli.

Nesaņemot Parlamenta uzticību, būtu apdraudēta nepieciešamā Revīzijas palātas un Parlamenta savstarpējā uzticība, paļaušanās un sadarbība un vājināts Revīzijas palātas stāvoklis un reputācija. Es esmu piekritis kandidēt uz šo amatu, lai palīdzētu stiprināt Revīzijas palātas uzticamību un reputāciju ES un tās pilsoņu vispārējās interesēs.

Es uzskatu, ka esmu pelnījis Parlamenta uzticību, un kalpošu Revīzijas palātas mērķiem godprātīgi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Jorgo Chatzimarkakis, Andrea Cozzolino, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Cătălin Sorin Ivan, Elisabeth Köstinger, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Olbrycht, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Edit Herczog, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Markus Pieper