ZIŅOJUMS par lauksaimniecību apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi — īpaša pārbaude

23.3.2010 - (2009/2156(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Herbert Dorfmann

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par lauksaimniecību apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi — īpaša pārbaude

(2009/2156(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mērķtiecīgāks atbalsts lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi” (COM(2009)0161),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 17. decembrī sniegto atzinumu par Komisijas paziņojumu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7‑0056/2010),

A. tā kā 54 %, proti, vairāk nekā puse, lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ES ir klasificētas kā mazāk labvēlīgi apgabali;

B.  tā kā katra dalībvalsts ir noteikusi mazāk labvēlīgus apgabalus, lai gan tas ir darīts atšķirīgā apmērā;

C. tā kā kalnu apgabali (tostarp tie Arktikas reģioni virzienā uz ziemeļiem no 62. paralēles, kurus uzskata par kalnu apgabaliem) aizņem aptuveni 16 % no lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, bet vairāk nekā 35 % lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ir klasificētas kā vidējie mazāk labvēlīgie apgabali;

D. tā kā dalībvalstis šos apgabalus ir klasificējušas kā vidējos mazāk labvēlīgos apgabalus, pamatojoties uz daudziem kritērijiem, kuru dažādību Eiropas Revīzijas palāta uzskata par iespējamas nevienlīdzīgas attieksmes avotu[1];

E.  tā kā tikai neliela daļa saimniecību šajos apgabalos saņem kompensācijas un dalībvalstu vidū šo maksājumu apmērs būtiski atšķiras[2];

F.  tā kā attiecībā uz kalnu apgabaliem un apgabaliem, kuros ir tādi nelabvēlīgi dabas apstākļi, kas definēti Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 50. panta 2. punktā un attiecīgi 50. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir izstrādāti īpaši kritēriji, lai šo apgabalu klasifikāciju nekritizētu Eiropas Revīzijas palāta un to neietekmētu minētais Komisijas paziņojums;

G. tā kā ir jāievieš noteiktas procedūras, lai risinātu problēmas, ko izraisa īpašā situācija attālākajos reģionos;

H. tā kā atbalsts mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir būtiska kopējās lauksamniecības politikas otrā pīlāra, proti, lauku attīstības politikas, sastāvdaļa un tādēļ ne reģionālās politikas mērķiem, ne ELFLA finansējuma pārdalei nevajadzētu būt galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem;

I.   tā kā, reformējot tiesību aktus par atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un pieņemot Regulu (EK) Nr. 1698/2005, līdzšinējā kategorija „vidējie mazāk labvēlīgie apgabali” tika atcelta un teritorijas, kas tiesīgas saņemt maksājumus, definēja kā teritorijas, kurās ir „stipri nelabvēlīgi dabas apstākļi”;

J.   tā kā sociālekonomiskos kritērijus, kurus dažas dalībvalstis izmantoja līdz 2005. gada reformai, vairs nedrīkst izmantot kā galvenos kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tomēr tos joprojām drīkst izmantot, lai noteiktu apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

K. tā kā, veidojot valsts un reģionālās lauku attīstības programmas, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, lai izstrādātu pārdomātu pasākumu kopumu, pielāgojot tos reģiona īpašajiem apstākļiem, un tā kā dalībvalstu ziņā ir izstrādāt mazāk labvēlīgajiem apgabaliem piemērotus pasākumus atbilstoši šo valstu programmām;

L.  tā kā astoņi piedāvātie biofizikālie kritēriji varētu izrādīties nepietiekami un ierosinātais 66 % platības robežlielums varētu nebūt piemērots, lai visos gadījumos noteiktu apgabalus ar lauksaimniecībai faktiski nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, ņemot vērā ES lauku apvidu krasās atšķirības; tā kā arī tādi faktori kā audzētā lauksaimniecības kultūra, augsnes veidu, augsnes mitruma un klimata kombinācija ir svarīgi, lai attiecīgajā apgabalā noteiktu faktiskos nelabvēlīgos dabas apstākļus,

1.  uzsver, ka atbilstošs kompensācijas maksājums mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir nozīmīgs, jo tas ir neaizstājams līdzeklis, kā šos reģionus nodrošināt ar augstvērtīgu sabiedrisko preču apgādi, piemēram, apsaimniekojot zemi un veidojot kultūrainavu; uzsver, ka bieži vien tieši mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir liela nozīme kultūrainavas, bioloģiskās daudzveidības un labvēlīgas ietekmes uz vidi saglabāšanā, kā arī lauksaimnieku nodarbinātības un lauku iedzīvotāju kopienu rosīguma ziņā;

2.  atzīst, ka mazāk labvēlīgajiem apgabaliem to unikālā izvietojuma dēļ ir būtiska nozīme vides labvēlīgā ietekmēšanā un kultūrainavas saglabāšanā, un uzsver, ka maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šo pasākumu, būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana;

3.  uzsver, ka ar Lisabonas līgumu pārveidotajā EK līguma 158. pantā par kohēzijas politiku īpaša uzmanība ir pievērsta apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi; prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai mazinātu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības attiecībā uz šādiem apgabaliem, un veicināt tādas integrētas stratēģijas īstenošanu, kurā ņemtas vērā valstis un reģionus raksturojošas konkrētas pazīmes;

4.  uzsver, ka atbalsts apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir paredzēts it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu efektīva un daudzfunkcionāla veida lauksaimniecības plašu un ilgstošu saglabāšanu, tādējādi veidojot laukus par apgabaliem, kuros notiek ekonomiska rosība un kuri tiek apdzīvoti;

5.  uzsver, ka šie mazāk labvēlīgie apgabali ir jāapsaimnieko ne tikai tādēļ, lai ražotu augstvērtīgus pārtikas produktus, bet arī, lai šajos apgabalos veicinātu kopējo ekonomikas attīstību, uzlabotu dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu demogrāfisko un sociālo stabilitāti;

6.  šajā sakarībā aicina Komisiju ņemt vērā arī sociālās sekas, ko izraisīs to apgabalu jaunā klasifikācija, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

7.  norāda, ka pretēji lauksaimniecības un vides pasākumiem kompensācijas maksājumi mazāk labvēlīgajiem apgabaliem nedrīkst būt atkarīgi no īpašiem papildu nosacījumiem attiecībā uz zemes apsaimniekošanas paņēmienu, jo tad tiktu pārsniegtas savstarpējās atbilstības prasības; atgādina, ka mazāk labvēlīgu apgabalu shēmai principā ir jānodrošina lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko zemi arī apgabalos ar stipri nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, iespējas saņemt kompensāciju, jo šāda kompensācija tirgū šobrīd nav paredzēta;

8.  tomēr uzsver, ka maksājumiem attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem jābūt saistītiem ar aktīvu zemes apsaimniekošanu, proti, ir jānodarbojas ar pārtikas ražošanu vai jāveic tādas darbības, kas cieši saistītas ar pārtikas ražošanu;

9.  uzskata, ka Komisijas ieteiktie astoņi biofizikālie kritēriji var būt piemēroti, lai precīzi noteiktu to apgabalu robežas, kuros principā varētu būt nelabvēlīgi dabas apstākļi; tomēr uzsver, ka šos kritērijus nedrīkst izmantot visos gadījumos, lai objektīvi noteiktu to apgabalu robežas, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

10. tomēr atzīst, ka stingri un pilnībā biofizikāli kritēriji var nebūt piemēroti visiem Eiropas apgabaliem un var izraisīt neparedzētas sekas, kas negatīvi ietekmē atbilstīgos apgabalus; tādēļ iesaka pilnīgi objektīvi pārskatīt tādu sociāli ekonomisku kritēriju izmantošanu kā attālinātība no tirgus, pakalpojumu neesamība un apdzīvotības sarukšana;

11. prasa Komisijai ņemt vērā visus apspriedēs ar dalībvalstīm, reģionālajām un valsts iestādēm un lauksaimnieku organizācijām paustos viedokļus par to apgabalu definīciju, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

12. iekļaujot uz „izolāciju” attiecināmu ģeogrāfisku kritēriju, uzmanība jo īpaši tiktu pievērsta īpaši nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, ko rada attālinātība no tirgus, nošķirtība un ierobežota pakalpojumu pieejamība;

13. uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt kritērija „augsnes mitruma līdzsvars” definīciju tā, lai tajā tiktu ņemti vērā atšķirīgie agrovides apstākļi, kādi ir dažādās ES dalībvalstīs;

14. lai apstiprinātu ierobežojumus, kas saistīti ar mitru, neapstrādājamu augsni, būtu jāiekļauj kritērijs „augsnes apstrādājamības dienas”, kas ļautu ņemt vērā augsnes veidu un klimata savstarpējo iedarbību (tādā veidā tiktu pienācīgi atspoguļotas, piemēram, ar piejūras klimatu saistītās grūtības);

15. tādēļ lūdz Komisijai nepārtraukt centienus veikt izpēti un analīzi ar mērķi jaunajā mazāk labvēlīgo apgabalu shēmā iekļaut iespējamos papildu kritērijus, lai sekmīgāk pielāgotu priekšlikumus, ņemot vērā grūtības, ar kurām saskaras lauksaimnieki, un lai izveidotu vienkāršu kritēriju kopumu, kas būs derīgs ilgam laika posmam;

16. tomēr uzsver, ka, lai praksē piemērotu šos kritērijus un izveidotu patiesus robežlielumus, ir būtiski, lai dalībvalstīm un reģioniem būtu pieejami nepieciešamie biofizikālie dati, un tiem vajadzētu būtu pietiekami precīziem attiecībā uz dabas apstākļiem; tādēļ atbalsta Komisijas ierosināto kritēriju praktiskās piemērošanas pārbaudi; aicina visas dalībvalstis iesniegt sīki izstrādātas kartes, kuras tiks izmantotas, ja, nosakot apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, valsts vai reģionālā līmenī vajadzēs pielāgot kritēriju robežlielumus un ierosināto 66 % robežlielumu (faktiskajiem dabas apstākļiem);

17. it īpaši uzsver, ka varētu būt nepieciešama pieņemto kritēriju kumulatīva izmantošana, lai praktiski risinātu jautājumu par daudzu ietekmējošu faktoru mijiedarbību; tādējādi varētu panākt, ka apgabali, kuros ir divi vai vairāki maza un vidēja mēroga dabas apstākļu radīti trūkumi, tiktu klasificēti kā mazāk labvēlīgi apgabali arī tad, ja atsevišķi kritēriji nepieļautu tos šādi klasificēt;

18. uzsver, ka galīgo atzinumu par izvēlēto teritoriālo pamatvienību, Komisijas ierosinātajiem kritērijiem un robežlielumiem var sniegt tikai tad, kad būs pieejamas dalībvalstu sīki izstrādātās kartes; uzsver, ka modelēšanas rezultātu neesamības dēļ jautājums par ierosināto 66 % robežlielumu un kritērijus definējošiem robežlielumiem ir jāskata īpaši piesardzīgi un ka objektīvi un atbilstīgi tos var pielāgot tikai tad, kad būs pieejamas valstu kartes; tādēļ aicina Komisiju savlaicīgi pārbaudīt karšu izstrādes rezultātus un, pamatojoties uz šo pārbaudi, nekavējoties sagatavot detalizētu paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par robežu noteikšanu apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

19. uzsver, ka, izstrādājot vidējo mazāk labvēlīgo apgabalu galīgo karti, būtu jāņem vērā arī objektīvi valstu kritēriji, lai būtu iespējams pielāgot šo apgabalu noteikšanu atbilstīgi atšķirīgiem, īpašiem nosacījumiem katrā valstī; uzskata, ka šo pielāgošanu būtu jāveic pārredzami;

20. uzskata, ka kritēriju brīvprātīga un valsts līmenī īstenota labāka pielāgošana apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir nepieciešama, lai varētu atbilstīgi risināt jautājumus saistībā ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem gadījumā, ja nelabvēlīgi dabas apstākļi ir novērsti cilvēka iejaukšanās dēļ; tomēr uzsver, ka gadījumā, ja zemes kvalitāte ir uzlabota, ir jāņem vērā ar nepārtrauktu uzturēšanu saistītās izmaksas, piemēram, ūdens novadīšanas un apūdeņošanas izmaksas; ierosina šajā nolūkā izmantot informāciju par saimniecībām (piemēram, saimniecību ieņēmumiem un zemes ražību); tomēr uzsver, ka lēmums par kritērijiem, kuri jāpielāgo, jāpieņem dalībvalstīm, jo daudzas dalībvalstis jau ir izstrādājušas atbilstošu un piemērotu apgabalu diferencēšanas sistēmu, kas būtu jāsaglabā;

21. uzskata, ka jaunie kritēriji varētu izslēgt noteiktus apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi un kuri pašreiz ir atbilstīgi; norāda, ka būtu jānosaka pietiekami ilgs pārejas periods, lai attiecīgajos reģionos varētu pielāgoties jaunajai situācijai;

22. uzsver, ka apgabalus, kuros nelabvēlīgi dabas apstākļi ir novērsti, izmantojot zemes apsaimniekošanas paņēmienus, noteikti nevajadzētu pārvietot, it īpaši, ja tajos joprojām ir zemi lauksaimnieciskie ienākumi vai pavisam maz ražošanas alternatīvu, un aicina Komisiju nodrošināt šiem apgabaliem raitu pārejas posmu;

23. aicina to tehnisko procedūru sakarībā, kuru mērķis ir kompensēt nelabvēlīgus dabas apstākļus, ņemt vērā ne vien īstermiņa ieguvumus, bet šīs procedūras pārbaudīt arī no ilgtspējības viedokļa;

24. uzsver dalībvalstu atbildību saistībā ar mērķi noteikt apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, un veidot pārdomātas lauku attīstības programmas; uzsver, ka šajā procesā vajadzīga reģionālo un vietējo iestāžu partnerība; vienlaikus uzsver, ka šie valstu vai reģionu lēmumi ir jādara zināmi Eiropas Komisijai, kurai tie ir jāapstiprina;

25. uzsver, ka reforma, kas skar apgabalus ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, veido būtisku Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas turpmākās pilnveidošanas daļu;

26. aicina Komisiju viena gada laikā sagatavot atsevišķu normatīvu dokumentu par lauksaimniecību apgabalos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem;

27. prasa pārskatīt mazāk labvēlīgo apgabalu shēmu saskaņā ar visas KLP reformas apspriešanu, lai nodrošinātu konsekvenci, veidojot jaunās lauksaimnieku atbalsta sistēmas, it īpaši saistībā ar jauno vienoto maksājumu saimniecībām;

28. apzinās sekas, ko atkārtota vidējo mazāk labvēlīgo apgabalu noteikšana varētu izraisīt attiecībā uz turpmāko KLP atbalsta piešķiršanu, tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā visus sabiedriskās apspriešanas laikā paustos dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu un attiecīgo lauksaimnieku grupu viedokļus;

29. pieprasa aizsargāt Eiropas iemaksas mazāk labvēlīgo apgabalu budžetā un prasa, lai dalībvalstis kā visefektīvāko un svarīgāko lauku attīstības shēmu pilnībā izmantotu mazāk labvēlīgo apgabalu līdzfinansēšanas iespējas;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu un Reģionu komitejai.

• [1]  Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 4/2003, OV C 151, 27.6.2003.
• [2]  No 16 euro par hektāru Spānijā līdz 250 euro par hektāru Maltā.

PASKAIDROJUMS

1. Pamatinformācija

Atbalsts mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir būtiska kopējās lauksamniecības politikas otrā pīlāra, proti, lauku attīstības politikas, sastāvdaļa. Vairāk nekā pusi no lauksaimniecībā izmantojamām platībām dalībvalstis ir klasificējušas kā mazāk labvēlīgus apgabalus. Kalnu apgabali (tostarp tie Arktikas reģioni virzienā uz ziemeļiem no 62. paralēles, kurus uzskata par kalnu apgabaliem to klimatisko apstākļu dēļ) aizņem aptuveni 16 % no zemes platībām. Tomēr vairākums platību, aptuveni 35 %, ir klasificētas kā apgabali, kuros ir citi nelabvēlīgi apstākļi — galvenokārt nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Šādu iedalījumu nosaka tiesiskais regulējums, proti, Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kurā dalībvalstīm saskaņā ar atbalsta 2. asi (Vides un lauku ainavas uzlabošana) ir ļauts veikt maksājumus par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās un citās teritorijās. Veicot šos maksājumus, būtu jārosina lauksaimniecības zemes nepārtraukta izmantošana, saglabājot lauku vidi, kā arī noturīgu lauksaimniecības sistēmu uzturēšana un veicināšana.

Regulas (EK) Nr. 2698/2005 36. pantā ir noteikti pasākumi, kuru „mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes lietošanu”, it īpaši:

„i) maksājumus lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās,

ii) maksājumus lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem citās teritorijās”, kas nav kalnu teritorijas.

Regulas 37. pantā ir noteikts, ka „maksājumiem būtu jākompensē lauksaimnieku papildu izdevumus un neiegūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskai ražošanai nelabvēlīgiem apstākļiem attiecīgajā teritorijā”, un ka maksājumus piešķir „lauksaimniekiem, kas apņemas veikt lauksaimniecisku aktivitāti .. vismaz piecus gadus ..”.

Regulas 50. pantā sīkāk ir aprakstīti kritēriji, kas attiecas uz teritorijām, kas tiesīgas saņemt maksājumus. Kalnu teritorijas, kas tiesīgas saņemt maksājumus, ir tādas, kurās zemes lietošanas iespējas ir ļoti ierobežotas un darba izmaksas ievērojami palielinās:

a)  augstuma dēļ, kas tādējādi saīsina augšanas sezonu;

b)  stāvu nogāžu dēļ attiecīgajā teritorijā;

c)  izvietojuma dēļ, proti, tās atrodas virzienā uz ziemeļiem no 62. paralēles.

Saskaņā ar 50. panta 3. punktu citām mazāk labvēlīgajām teritorijām jābūt

„a) ar stipri nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, t. i., ar mazu augsnes auglību vai sliktu klimatu, un tādām, kurās, zemi apsaimniekojot, ir svarīgi veikt uzturošas ekstensīvas lauksaimniecības darbības, vai

b) ar īpaši nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, kā arī, ja zemes apsaimniekošana būtu jāturpina, lai aizsargātu vai uzlabotu vidi, saglabātu ainavu un saglabātu teritorijas tūrisma potenciālu, vai lai aizsargātu krasta līniju.”

Reformējot tiesību aktus par atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un Regulu (EK) Nr. 1698/2005, līdzšinējā kategorija „vidējie mazāk labvēlīgie apgabali”, kuru kritizēja Revīzijas palāta, tika atcelta. Sociālekonomiskos kritērijus, kurus dažas dalībvalstis izmantoja līdz 2005. gada reformai, vairs nedrīkst izmantot, lai noteiktu apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tomēr tos joprojām drīkst izmantot, lai noteiktu apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Laikā, kad pieņēma regulu, Padome nevarēja panākt precīzāku kritēriju noteikšanu attiecībā uz „nelabvēlīgiem dabas apstākļiem” un uzdeva Komisijai pienākumu izstrādāt priekšlikumu par turpmāko sistēmu, kā noteikt teritorijas, kas būtu tiesīgas saņemt maksājumus.

Tādēļ pašreizējā Komisijas priekšlikumā uzmanība ir pievērsta tikai apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, kā noteikts 50. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Līdz ar to kalnu apgabali un salas nav galvenā apspriešanas tēma.

2. Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums

Eiropas Revīzijas palāta 2003. gadā publicēja īpašu ziņojumu par atbalstu mazāk labvēlīgajiem apgabaliem. Tā, inter alia, konstatēja, ka dalībvalstis „vidējos mazāk labvēlīgos apgabalus” ir klasificējušas, pamatojoties uz daudziem kritērijiem, un kritizēja to, ka atšķirības, nosakot teritorijas, kas tiesīgas saņemt maksājumus, var izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi.

Turklāt Revīzijas palāta pauda kritiku par apstākli, ka tikai neliela daļa saimniecību šajos apgabalos saņem kompensācijas maksājumus un ka dalībvalstu vidū šo maksājumu apmērs būtiski atšķiras (no 16 euro par hektāru Spānijā līdz 250 euro par hektāru Maltā). Tādēļ Revīzijas palāta uzskatīja, ka pastāv kompensāciju pārmaksas risks un aicināja Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt mazāk labvēlīgo apgabalu noteikšanai piemērotāku indikatoru kopumu, kas būtu konsekvents un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kompensācijas maksājumu saņēmējiem.

3. Komisijas paziņojums

Revīzijas palātas īpašā ziņojuma rezultātā un pēc regulas par lauku attīstību pārskatīšanu 2005. gadā Komisija īstenoja vairākus pasākumus, lai novērtētu līdz šim izmantotos teritoriju robežu noteikšanas kritērijus un lai precīzāk noteiktu apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Ātri kļuva acīmredzams, ka vajadzīga cieša tehniskā sadarbība ar dalībvalstīm, lai noteiktu objektīvus un zinātniski pamatotus robežu noteikšanas kritērijus.

Vispirms Komisijas dienesti uzticēja Kopīgajam pētniecības centram (KPC) uzdevumu izvēlēties kopēju augsnes un klimata kritēriju kopumu, kas varētu palīdzēt izveidot jaunu vidējo mazāk labvēlīgo apgabalu robežu noteikšanas sistēmu. Lai veiktu šo uzdevumu, tika izveidota augsta līmeņa ekspertu grupa augsnes, klimata un zemes novērtēšanas jautājumos, un tās darbu koordinēja KPC.

Ekspertu grupa noskaidroja astoņus augsnes un klimata kritērijus, kas līdz noteiktam robežlielumam liecina par nopietniem traucējumiem Eiropas lauksaimniecībai. Tie ir klimata kritēriji (ilgstoša zema temperatūra vai pārmērīgs karstums), augsnes kritēriji (slikta augsnes drenāža; akmeņaina, smilšaina vai mālaina augsne; neliels sakņošanās dziļums; sāļaina augsne) un apgabali, kuros ir ļoti nelabvēlīgs mitruma līdzsvars vai stāvas nogāzes.

(Sīkāks astoņu biofizikālo kritēriju apraksts atrodams paziņojuma pielikumā[1].)

Uzskata, ka apgabalā ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi, ja liela daļa (vismaz 66 %) tā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atbilst vismaz vienam tabulā minētajam kritērijam pēc norādītā robežlieluma. Tādēļ saskaņā ar šo priekšlikumu biofizikālie kritēriji nav kumulatīvi. Klasificēšanai pietiek ar vienu no šiem rādītājiem, ja vien ir ņemtas vērā ar šo kritēriju saistītās pazīmes un tās apgabalā pienācīgi noteiktas, salīdzinot ar attiecīgajiem robežlielumiem.

Komisija aicina dalībvalstis simulēt biofizikālo kritēriju piemērošanu to teritorijā un izstrādāt detalizētas to atbilstīgo teritoriju kartes, kuras noteiktas šo simulāciju rezultātā.

Turklāt dalībvalstīm būtu jāiesniedz priekšlikumi par pielāgošanu, lai izslēgtu tās teritorijas, kurās nelabvēlīgi dabas apstākļi ir jau novērsti (piem., apūdeņojot sausas zemes platības).

Sākotnēji dalībvalstīm karšu izstrāde bija jāpabeidz sešu mēnešu laikā (t. i., līdz 2009. gada oktobra beigām). Tomēr, ņemot vērā simulāciju sarežģītību, vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka tām vajadzīgs vairāk laika, un tās ir lūgušas pagarināt termiņu.

4. Referenta viedoklis

Referents uzskata, ka 2005. gadā sāktais mazāk labvēlīgo apgabalu klasifikācijas kritēriju pārbaudes process, it īpaši Kopīgā pētniecības centra īstenotais apspriešanās process, ir vadīts sekmīgi, nepieņemot pāragrus secinājumus par rezultātu, iesaistot speciālistus no dalībvalstīm un mudinot uz līdzdalību.

Šā apspriežu procesa būtiskākais iznākums ir astoņi biofizikālie kritēriji, kurus Komisija ir izstrādājusi, lai noteiktu to teritoriju robežas, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Lai gan sākotnēji šķiet, ka šie kritēriji ir pilnīgi piemēroti, lai noteiktu to teritoriju robežas, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, referents uzskata, ka dalībvalstīm tie obligāti ir jāpārbauda praksē. Nav vēl skaidrs, vai dalībvalstīm ir pieejami nepieciešamie biofizikālie dati, kas ir pietiekami precīzi attiecībā uz dabas apstākļiem. Tādēļ, turpmāk izmantojot astoņus biofizikālos parametrus, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstīs tiktu pārbaudīta to piemērošana praksē, izstrādājot kartes. Šā ziņojuma sagatavošanas laikā tika saņemtas tikai dažu dalībvalstu atbildes, jo vairākums dalībvalstu lūdza vairāk laika, lai izstrādātu kartes, un Komisija ir pārskatījusi sākotnēji noteikto termiņu.

Tādēļ referents patur tiesības parlamentārās procedūras vēlākā posmā pievienot papildu komentārus, lai Eiropas Parlamenta rezolūcijā ietvertu karšu izstrādes rezultātus.

Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par to, vai patvaļīgi ierosinātais robežlielums 66 % apmērā no attiecīgā apgabala būtu jāpārskata ar nolūku to samazināt pēc tam, kad dalībvalstis ir veikušas tā piemērošanas praktisku pārbaudi, lai atspoguļotu faktisko situāciju attiecībā uz dabas apstākļiem attiecīgajos apgabalos.

Vajadzības gadījumā būtu jāparedz arī iespējas apvienot dažādus papildu kritērijus, piemērojot zemāku robežlielumu atsevišķiem kritērijiem.

Jau tagad ir skaidrs, ka tomēr būtu jāpielāgo kritēriji, kuri attiecināmi uz atbalsta sniegšanu apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, lai pareizi atspoguļotu faktiskos nelabvēlīgos apstākļus. Piemēram, ir acīmredzami, ka labākus un ienesīgākus saimnieciskās darbības rezultātus var panākt tad, ja mazāk labvēlīgajās teritorijās audzē tādas kultūras kā vīnogulāji un olīvkoki, tādēļ būtu jādod dalībvalstīm iespēja veikt kritēriju pielāgošanu, izmantojot informāciju par saimniecībām (piemēram, saimniecību ieņēmumiem).

Kopumā referents vēlas, lai notiktu debates, kurās, apspriežot ELFLA finansējuma pārdali, nedominētu reģionu vai valstu intereses, jo pašreiz tas nav galvenais izskatāmais jautājums. Tieši pretēji — būtu jāļauj dalībvalstīm īstenot pragmatisku pieeju saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuros noteikts, ka tās, ievērojot subsidiaritātes principu, var piemērot objektīvos biofizikālos kritērijus, ņemot vērā dabas apstākļus savā teritorijā. Tādējādi tās spētu pildīt pienākumus attiecībā uz to apgabalu objektīvu noteikšanu, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tiktu panākts reģionālo vai valsts lauku attīstības programmu līdzsvars. Apstiprinot šīs programmas, Komisija nodrošinās Kopienas noteikumu ievērošanu.

• [1]  http://ec.europa.eu/agriculture/rurdev/lfa/comm/com2009_161_annex_en.pdf

ATZINUMS Sniegusi Reģionālās attīstības komiteja (24.2.2010)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par lauksaimniecību apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi — īpaša pārbaude
(2009/2156(INI))

Atzinumu sagatavoja: Rosa Estaràs Ferragut

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  mudina Komisiju izstrādāt vispārēju, vietējām vajadzībām pielāgotu stratēģiju mazāk labvēlīgiem apgabaliem, lai samazinātu pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm šiem apgabaliem piešķirtā atbalsta ziņā, kā arī izstrādāt īpaši no pārejas periodu viedokļa precīzu apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem definīciju; ierosina mudināt mazāk labvēlīgo apgabalu lauksaimniekus veidot asociācijas, lai iegūtu savu zemes gabalu apstrādei atbilstīgus līdzekļus un lai uzlabotu lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti;

2.  uzskata, ka „rūpīgajā noteikšanā”, kas dalībvalstīm jāveic apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kartes izveides procesā, dalībvalstīm ir jāļauj ņemt vērā ne vien biofizikālos kritērijus, bet arī atsevišķus sociāli ekonomiskos kritērijus, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās kritērijus, jo turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās saasina lauksaimniecības apgabalu nelabvēlīgos dabas apstākļus un palielina lauksaimniecības grūtības šajos reģionos; attiecībā uz apgabaliem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem atbalsta arī insularitātes iekļaušanu valsts kritērijos;

3.   uzskata, ka tie apgabali, kuri neatbilst visiem astoņiem biofizikālajiem kritērijiem un kuru atbilstība visiem kritērijiem ir nedaudz zem noteiktā līmeņa, bet, visus elementus apkopojot, trūkumi tomēr ir būtiski, arī ir jāatzīst par apgabaliem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem;

4.   pauž pārliecību, ka apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem karti var veidot, balstoties uz Kopienas astoņiem biofizikālajiem kritērijiem, tos papildinot ar vairākiem objektīviem valstu kritērijiem, kas ļauj ņemt vērā katras valsts un reģionālās īpatnības;

5.   uzskata, ka jaunās sistēmas ieviešana varētu izraisīt atbalsta pārvietošanu no viena apgabala uz citiem atkarībā no šo apgabalu vietējām vajadzībām; tādēļ uzskata, ka apgabaliem, kuri jaunās regulas piemērošanas dēļ zaudē apgabala ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem statusu vai kurus skar nesamērīgas pārmaiņas, ir jābūt iespējai izmantot pārejas laikposmu, kas būtu pietiekams, lai pielāgotos jaunajai situācijai; uzskata, ka šajā pārejas laikposmā ir jāpārbauda Komisijas ierosinātie biofizikālie kritēriji, lai noteiktu to piemērotību dažādām Eiropas Savienības ekosistēmām un klimata veidiem;

6.  aicina Komisiju apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem definēšanā ņemt vērā visas sabiedriskajā apspriešanā izteiktās dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu un iesaistīto lauksaimniecības apvienību nostājas;

7.  uzskata, ka apgabalu ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kartes izveidē jāņem vērā objektīvi valstu kritēriji, kas šo apgabalu definīciju ļaus pielāgot katras valsts un tās reģionu īpatnībām saskaņā ar visaptverošu Eiropas Komisijas stratēģiju ciešā saistībā ar vietējām lauku attīstības programmām;

8.  prasa, lai šo apgabalu „rūpīgajā noteikšanā” tie apgabali, kas ar agronomijas tehnoloģijas palīdzību ir pārvarējuši attiecīgā zemes gabala dabiskos trūkumus, un it īpaši tie apgabali, kuriem raksturīgi zemi lauksaimnieciskie ienākumi vai maza ražošanas iespēju izvēle, tiktu izslēgti tikai saskaņā ar ilgtermiņa ietekmes novērtējumu rezultātiem;

9.   aicina Komisiju uzsākt arī tās sistēmas pārskatīšanu, ko piemēro reģioniem ar specifiskām problēmām, jo pašreizējā definīcijā nav ņemti vērā daži tādi nelabvēlīgi dabas apstākļi, kas sarežģī lauksaimnieku darbu, piemēram, insularitāte, nomaļums un attālinātība, kas ir raksturīga dažiem Eiropas Savienības apgabaliem;

10. aicina to tehnisko procedūru sakarībā, kuru mērķis ir kompensēt nelabvēlīgus dabas apstākļus, ņemt vērā ne vien īstermiņa ieguvumus, bet šīs procedūras pārbaudīt arī no ilgtspējības viedokļa;

11. uzsver nepieciešamību uzlabot dažādu Kopienas politikas nostādņu, īpaši lauksaimniecības un kohēzijas politikas, koordinēšanu ar mērķi stiprināt to saskanību un nodrošināt mazāk labvēlīgo apgabalu harmoniskāku attīstību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.2.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, Jean-Paul Besset, Zuzana Brzobohatá, Alain Cadec, Ricardo Cortés Lastra, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Franz Obermayr, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Nuno Teixeira, Michael Theurer, Michail Tremopoulos, Viktor Uspaskich, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vasilica Viorica Dăncilă, Karin Kadenbach, Heide Rühle, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Richard Seeber, Peter Simon, László Surján, Evžen Tošenovský, Sabine Verheyen

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	16.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Richard Ashworth, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Lorenzo Fontana, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Giovanni La Via, Stéphane Le Foll, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Krisztina Morvai, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luís Paulo Alves, Spyros Danellis, Jean-Paul Gauzès, Astrid Lulling, Véronique Mathieu, Jacek Włosowicz