ZIŅOJUMS par Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2008. gada pārskatu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ekonomikas un monetārās komitejas atzinums (25.2.2010)

Reģionālās attīstības komitejas atzinums (1.2.2010)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

25.3.2010 - (2009/2166 (INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Tamás Deutsch

Procedūra : 2009/2166(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0062/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0062/2010

Debates :

PV 06/05/2010 - 3
CRE 06/05/2010 - 3

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0156

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārās komitejas atzinums
Reģionālās attīstības komitejas atzinums
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2008. gada pārskatu

(2009/2166 (INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2008. gada pārskatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15., 126., 175, 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī 5. protokolu par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu par Revīzijas palātas funkcijām,

– ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu[1],

– ņemot vērā pēc Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas notikušo vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju H. G. Pöttering un P. Maystadt,

– ņemot vērā 2009. gada 25. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem[2],

– ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2006. gada pārskatu[3],

– ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[4],

– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedumu par Lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu[5],

– ņemot vērā 2006. gada 28. martā pieņemto EIB informācijas publiskošanas politiku[6],

– ņemot vērā EIB korporatīvās darbības plānu 2009.–2011. gadam, ko Direktoru padome apstiprināja 2008. gada 16. decembrī,

– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2003. gada 10. jūlija spriedumu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvarām veikt izmeklēšanu EIB[7],

– ņemot vērā 2007. gada jūlijā atjaunoto Revīzijas palātas, EIB un Komisijas trīspusējo nolīgumu par Revīzijas palātas veikto revīziju kārtību, kas paredzēta EK līguma 248. panta 3. punktā[8],

– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2008. gada 27. maijā parakstīto saprašanās memorandu nolūkā veicināt Eiropas Savienības ārējo aizdevumu politikas koordinēšanu,

– ņemot vērā Eiropas ombuda un Eiropas Investīciju bankas 2008. gada 9. jūlijā parakstīto saprašanās memorandu attiecībā uz informāciju par bankas politiku, standartiem un procedūrām, kā arī sūdzību izskatīšanu, tai skaitā Eiropas Savienības nepilsoņu un nerezidentu sūdzību izskatīšanu,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas pārskatīto politiku attiecībā uz ārzonu finanšu centriem,

– ņemot vērā EIB Sūdzību biroja 2008. gada darbības pārskatu,

– ņemot vērā EIB iepriekšējo ziņojumu Parlamentam par tā ieteikumu īstenošanu,

– ņemot vērā Valdei paredzēto EIB Revīzijas komitejas 2008. gada pārskatu,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumu „No finanšu krīzes līdz augšupejai: Eiropas rīcības programma”(COM(2008)0706),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (COM(2008)0800),

– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam[9],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0062/2010),

A. tā kā EIB izveidota ar Romas līgumu un tās galvenais mērķis ir palīdzēt attīstīt kopējo tirgu un mazināt dažādu reģionu attīstības nevienmērību, izmantojot kapitāla tirgus un EIB rīcībā esošos līdzekļus;

B. tā kā Eiropas Savienības teritorijā EIB galvenokārt finansē darbības, kas saistītas ar sešām politikas prioritātēm, proti, nodrošināt ekonomikas un sociālo kohēziju, gatavoties uz zināšanām balstītai ekonomikai, attīstīt Eiropas transporta un piekļuves komunikāciju tīklus, atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), aizsargāt un uzlabot vidi, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un drošu energoapgādi;

C. tā kā EIB darījumi ārpus Eiropas Savienības pamatā tiek veikti, lai atbalstītu Eiropas Savienības ārējās darbības politikas jomas;

D. tā kā saskaņā ar Lisabonas stratēģiju EIB ir nolēmusi palielināt parakstīto kapitālu par EUR 67 miljardiem (no EUR 165 miljardiem līdz EUR 232 miljardiem, no kuriem EUR 8,2 miljardus ir samaksājušas dalībvalstis);

E. tā kā saskaņā ar Statūtiem EIB pēc Lisabonas Līguma ratifikācijas ir pilnvarota izsniegt aizdevumus un garantijas līdz pat 250 % apmērā ne tikai no tās parakstītā kapitāla, bet arī no tās rezervēm, vispārējiem uzkrājumiem un peļņas un zaudējumu pārskata saldo;

F. tā kā ekonomikas un finanšu krīzes izraisītā kredītresursu trūkuma dēļ ir palielinājušās vajadzības pēc finansējuma;

G. tā kā EIB galveno uzmanību pievērš MVU, noturīgai, konkurētspējīgai un drošai energoapgādei, klimata pārmaiņu seku mazināšanai, kā arī ieguldījumiem ES konverģences reģionos, kuri īpaši cietuši nesenās ekonomikas lejupslīdes rezultātā;

H. tā kā ES stratēģijā 2020. gadam izvirzītie mērķi nav sasniedzami bez attiecīga finansējuma un Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par ES stratēģiju 2020. gadam 35. pantā pauž uzskatu, ka „nepieciešama lielāka Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas loma, atbalstot ieguldījumus infrastruktūrā, videi saudzīgās tehnoloģijās, jauninājumos un MVU”;

I. tā kā 2008. gadā EIB aizdevumu apjoms krietni palielinājās (parakstīto aizdevuma līgumu summa sasniedza EUR 57,6 miljardus, bet izmaksātā summa bija EUR 48,6 miljardi, par 10 miljardiem vairāk nekā paredzēts);

J. tā kā salīdzinājumā ar 2007. gadu parakstīto projektu vērtība palielinājusies par 20,5 %, savukārt salīdzinājumā ar 2006. gadu — par 25,9 %; projektos ES dalībvalstīs 2008. gadā tika īstenoti 89,34 % no EIB darījumiem, un tas ir 2,7 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gadu un 2,25 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu;

K. tā kā salīdzinājumā ar 2007. gadu 2008. gadā par Centrāleiropā un Austrumeiropā īstenotiem projektiem parakstīto līgumu vērtība palielinājās par 17 % līdz pat EUR 6905 miljoniem, kas ir gandrīz divkārša to vērtība 2004. gadā;

L. tā kā EIB aizdevējdarbība 2008. gadā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem ārpus ES bija šāda: Āzijā un Latīņamerikā — EUR 469 miljoni, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Krievijā — EUR 170 miljoni, Vidusjūras reģiona valstīs — EUR 1290 miljoni, pirmspievienošanās valstīs — EUR 3453 miljoni, ĀKK valstīs — EUR 561 miljons un Dienvidāfrikā — EUR 203 miljoni,

Piezīmes par EIB 2008. gada pārskatu

1. atzinīgi vērtē EIB 2008. gada pārskatu un mudina banku turpināt darbību Eiropas tautsaimniecības attīstībai, nodrošinot izaugsmi, radot darba vietas, kā arī veicinot reģionālo un sociālo kohēziju;

2. ar gandarījumu ņem vērā, ka EIB ir ātri reaģējusi uz globālo ekonomikas krīzi, pašfinansējot sava kapitāla pieaugumu un tādējādi palielinot sniegto aizdevumu apjomu, lai atbalstītu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu; aicina banku turpināt finanšu krīzes pārvarēšanas programmas, jo īpaši dalībvalstīs, kuras krīze skārusi smagi, un turpināt palielināt aizdevumu izsniegšanu šajās valstīs; sagaida, ka EIB finansējums, kas 2009. gadā sasniedza EUR 75 000 miljonus, piesaistīs ieguldījumus reālajā ekonomikā kopsummā par aptuveni EUR 225 000 miljoniem;

3. norāda, ka 2008. gadā MVU finanšu starpniekiem piešķirtu jaunu kredītlīniju apjoms palielinājās par 42,4 % līdz EUR 8,1 miljardam, no kuriem pēdējā ceturksnī tika realizēti EUR 4,7 miljardi; 2008.–2011. gadam „Aizdevumiem MVU” Eiropā ir paredzēti EUR 30 miljardi.

Lisabonas līguma ietekme

4. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas komiteja ir nostiprināta, tās biedru skaitu palielinot no trim līdz sešiem un piešķirot tai pilnvaras pārbaudīt bankas darbības atbilstību labai praksei, kā arī veikt kontu revīziju; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Revīzijas komitejas locekļiem būtu laba pieredze banku uzraudzībā; tomēr uzsver, ka papildus Revīzijas komitejas nostiprināšanai jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka EIB drīz tiek piemērota pienācīga bankas uzraudzība;

5. aicina EIB un dalībvalstis apsvērt iespēju, ka papildus dalībvalstīm par bankas akcionāru varētu kļūt Eiropas Savienība (būdama juridiska persona saskaņā ar Lisabonas līgumu), kas savukārt stiprinātu EIB un Komisijas sadarbību;

Banku uzraudzība

6. norāda, ka 2009. gada jūlijā EIB kļuva par dalībnieci Eirosistēmas monetārās politikas operācijās, kuras tiek veiktas ar Eiropas Centrālo banku (ECB), un ka šis statuss bankai rada saistības caur „Banque Centrale du Luxembourg” (BCL) sniegt ziņojumus ECB (jo īpaši par EIB likviditātes risku pārvaldības sistēmu);

7. tomēr pauž pārliecību, ka Eiropai vajadzīga vispusīga konsultatīvās uzraudzības sistēma, kurā būtu paredzēts uz EIB attiecināt tādus pašus vispusīgus noteikumus kā uz kredītiestādēm, kā arī īstenot reālu vispusīgu kvalitātes kontroli pār EIB finanšu situāciju, nodrošinot, ka tiek precīzi mērīti tās rādītāji un ievērots profesijas rīcības kodekss;

8. tādēļ atbalsta ierosinājumu, ka Eiropas Finanšu uzraudzības iestādes sistēmā Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju (CEBS) vajadzētu pārveidot par Eiropas Banku iestādi (EBA) ar augstāku kompetenci, un iesaka EBA kompetenci attiecināt uz visām finanšu institūcijām un grupām, kas darbojas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, tostarp arī uz EIB, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai šī jaunā finanšu uzraudzības sistēma varētu sākt darbu iespējami ātri;

Budžeta kontrole un pārvaldība

9. atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz svārstībām un nenoteiktību tirgū, bankai izdevies saglabāt augsti kvalitatīvu kredītspēju; atzinīgi vērtē arī to, ka tā ir paaugstinājusi finansējuma apjomu no EUR 55 līdz 60 miljardiem, kā arī varējusi izsniegt finansējumu EUR 59,5 miljardu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu (EUR 54,7 miljardi) ir būtisks pieaugums (8,8 %);

10. aicina EIB visnotaļ censties nosargāt kredītvērtējumu AAA, no kā izšķirīgi atkarīgs, vai tās aizdevumiem būs garantēti labākie nosacījumi;

Ārējā aizdevuma pilnvaras un ieguldījumu mehānisms

11. gaida, ka tiks iesniegts EIB ārējā finansējuma termiņa vidusposma pārskats (līdz 2010. gada 30. aprīlim) un Komisijas priekšlikums jaunam lēmumam, ar kuru aizstās Lēmumu Nr. 633/2009/EK; uzskata, ka gan termiņa vidusposma pārskatā, gan Komisijas jaunajā priekšlikumā būtu jāņem vērā ne tikai M. Camdessus vadītās koordinācijas komitejas ieteikumi, bet arī Parlamenta agrākie ieteikumi; jo īpaši prasa EIB ārējās pilnvaras padarīt konsekventākas gan attiecībā uz to, lai visā jauno pilnvaru darbības laikā pietiktu līdzekļu, gan arī attiecībā uz līdzekļu sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem;

12. uzsver, ka EIB ārējai darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar ES politiskajiem mērķiem, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību; uzskata, ka EIB, kuras darbības pamatā ir ES politika, aizdevumi dažādos ES kaimiņvalstu reģionos ir jāpiešķir samērīgi; uzskata — attiecībā uz reģioniem, kuros EIB darbība var pārklāties ar citu reģionālu vai starptautisku no publiskajiem līdzekļiem finansētu finanšu iestāžu darbību, varētu būt nepieciešama skaidra darbu sadale; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Rietumbalkānu investīciju sistēmu; tomēr atkārtoti norāda, ka Komisijas, EIB un ERAB pašreizējais sadarbības nolīgums attiecībā uz finansēšanas darījumiem ES austrumu kaimiņvalstīs, Krievijā un Vidusāzijā ir jāpārskata; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka uzraudzības komiteja („viedie ļaudis”) piekrīt Eiropas Parlamenta 2009. gada martā pieņemtajiem ieteikumiem attiecībā uz EIB un ERAB labāku savstarpējo sapratni;

13. atgādina, ka lēmumam par sestā, septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotās 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijas[10] 24. punktā Parlaments ierosina, ka budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā EIB Budžeta kontroles komitejai tieši iesniedz savu gada pārskatu un izklāsta, kā izmantots ieguldījumu mehānisms; turklāt atgādina, ka EAF resursi ir publiskie līdzekļi, kurus nodrošina Eiropas nodokļu maksātāji, nevis finanšu tirgi;

14. atkārtoti izsaka nožēlu, ka informācija, kas sniegta EIB gada ziņojumā par ieguldījumu mehānisma īstenošanu, galvenokārt ir finansiāla, bet informācijas par dažādo finansēto programmu rezultātiem ir ļoti maz, vai arī pat vispār nav;

15. norāda, ka Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[11], gaidāmā pārskatīšana paver iespēju budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecināt arī uz ieguldījumu mehānisma projektiem un rezultātiem; aicina Komisiju savā priekšlikumā iekļaut risinājumu, kā šo mērķi varētu sasniegt;

Pārredzamība un krāpšanas apkarošana

16. ar gandarījumu norāda, ka pēdējos gados EIB sistemātiski veic pasākumus, reaģējot uz Parlamenta sniegtajiem ieteikumiem;

17. atgādina, ka EIB ir apņēmusies reizi trijos gados oficiāli pārskatīt informācijas publiskošanas politiku (IPP), un atzinīgi vērtē EIB 2009. gada maijā uzsākto sabiedrisko apspriešanu par sūdzību izskatīšanas mehānisma politiku, IPP un pārredzamības politiku; pauž nožēlu, ka 2009. gadā IPP netika pārskatīta, kā bija paredzēts, un sagaida, ka EIB šīs trīs rīcībpolitikas pārskatīs iespējami drīz;

18. prasa, lai gaidāmajā jaunajā IPP Eiropas Investīciju banka (EIB) nepārprotami konkretizētu informācijas neatklāšanas nosacījumus, iedibinot augstus pārredzamības standartus;

19. ar gandarījumu norāda, ka pēdējos gados sabiedriska apspriešana ir kļuvusi par EIB pārredzamības politikas neatņemamu daļu; tomēr aicina EIB pievērst lielāku uzmanību ieinteresēto personu iesaistīšanai, nodrošinot tām nepārprotamas dokumentālas norādes par varbūtēju iesaistīšanu konsultācijās vai novērtējuma veikšanā;

20. atzinīgi vērtē to, ka EIB un īpaši tās galvenais atbilstības nodrošināšanas inspektors rūpīgāk izstrādāja 2009. gada aprīlī publicēto jauno noteikumu kompleksu par iekšējo ziņotāju aizsardzību, kas nodrošina pilnvērtīgu aizsardzību visiem EIB darbiniekiem un jebkurai personai, kura bankai sniedz pakalpojumus; tomēr pievērš bankas uzmanību faktam, ka ārējiem sūdzību iesniedzējiem EIB nenodrošina aizsardzību pret pretpasākumiem, un prasa EIB izpētīt iespējas, kā šo nepilnību varētu novērst;

21. atbalsta EIB piekopto absolūtas neiecietības politiku pret krāpšanu un korupciju, prasa bankai sadarbībā ar Komisiju ātrāk iedibināt krāpnieku „melno sarakstu”, kā arī izstrādāt un īstenot izslēgšanas sistēmu tādiem uzņēmumiem, kurus EIB un citas daudzpusējās attīstības bankas atzinušas par vainīgiem korupcijā;

22. atzinīgi vērtē to, ka IPP ir iztulkota visās ES oficiālajās valodās, un aicina EIB arī „Vides informācijas piekļuves politiku”, „EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politiku” un „EIB pārredzamības politiku” darīt pieejamu visās ES oficiālajās valodās;

Politika attiecībā uz ārzonas finanšu centriem (ĀFC)

23. atzinīgi vērtē to, ka EIB ir pārskatījusi ĀFC politiku, neaprobežojoties ar spēkā esošo aizliegumu finansēt tādus projektu iniciatorus, kuru galvenā mītne atrodas „nodokļu oāzē”, tādējādi šī jautājuma risināšanā sperot nākamo soli;

24. ar gandarījumu ņem vērā ĀFC paredzēto jauno EIB politiku, kurā ne vien saglabāts spēkā esošais aizliegums finansēt tādus projektu iniciatorus, kas reģistrēti kādā no „melnā saraksta” ĀFC, bet jo īpaši paredzēts jauns pienākums visiem partneriem (kas reģistrēti „melnajā sarakstā” neiekļautā, tomēr vāji regulētā ĀFC) pirms attiecīgo līgumu parakstīšanas pārreģistrēt savu darbību valstī, kas nav ĀFC, lai attiecībā uz EIB aizdevumu darījumiem pēc 2010. gada 31. marta nodrošinātu, ka neviens EIB aizdevuma saņēmējs nav reģistrēts pat ne vāji regulētā ārzonas finanšu centrā;

25. prasa EIB pārbaudīt, vai atjauninātā ĀFC politika tiek attiecināta uz līdzekļiem, ko EIB izmanto kā aizdevumus projektu finansēšanai; uzskata, ka EIB būtu jānodrošina, lai pēc projektu pabeigšanas šo līdzekļu radītie ienākumi nevarētu tikt novirzīti uz „nodokļu oāzēm”;

26. pauž bažas, ka vispārējo aizdevumu piešķiršana un uzraudzība nav pārredzama nodokļu pārvaldības ziņā; atgādina, ka EIB vajadzētu nodrošināt, ka tās aizdevumu saņēmēji neizmanto „nodokļu oāzes” vai citu praksi, kas var veicināt likumīgu vai nelikumīgu izvairīšanos no nodokļiem, piemēram, pārvedumu cenu ļaunprātīgu noteikšanu; šajā sakarībā aicina EIB pieprasīt, lai par saņemto vispārīgo un programmu aizdevumu jebkādu izmantošanu finanšu starpnieki ziņo publiski, tostarp iesniedzot ziņojumu par pasākumiem katrā valstī, kurā tie darbojas;

27. atzinīgi vērtē EIB grupas Darbības un korporatīvās atbildības pārskatu, kurā sniegta informācija par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu bankas stratēģiskos mērķus, kuri papildina un stiprina ES politikas mērķus;

Stratēģija un mērķi

28. atzinīgi vērtē EIB korporatīvo darbības plānu (COP) 2009.–2011. gadam, kurā salīdzinājumā ar 2008.–2010. gada COP ievirzēm banka ir krietni paaugstinājusi savus pamatdarbības mērķus;

29. uzsver, ka EIB ir aicināta īstenot svarīgu lomu ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanā; tādēļ aicina banku nodrošināt, ka tās aizdevumi palīdz īstenot stratēģijas mērķus;30. norāda, ka EIB galvenie mērķi ir saistīti ar ekonomisko un sociālo kohēziju un konverģenci un it īpaši ar ES kohēzijas politikas konverģences pīlāru;

31. atzinīgi vērtē EIB ieguldījumu konverģences mērķī, aizdevumos konverģences projektiem izsniedzot EUR 21 miljardu jeb 41 % no kopējiem EIB aizdevumiem ES;

32. uzsver pievienoto vērtību, ko rada sadarbībā ar Komisiju veiktie pasākumi, kā arī bankas pieeja — struktūrfondu finansētiem intervences pasākumiem nodrošināt papildu atbalstu un ietekmi;

33. lai atbalstītu kohēziju un novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos valstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, aicina pastiprināt ES dotāciju izmantošanu kopā ar EIB finanšu instrumentiem, it īpaši kohēzijas reģionos, kur pašu līdzekļu piesaistīšana ir īpaši apgrūtināta;

34. prasa, lai EIB turpmāk sniedz pārskatu par lielākajiem aizdevumiem, kas papildina ERAF dotācijas reģioniem, kur īsteno tehnoloģiski modernas programmas vai programmas, kas saistītas ar atjaunojamiem vai videi saudzīgiem energoresursiem;

35. uzsver EIB lielo nozīmi, sniedzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu krīzes laikā, ņemot vērā, ka MVU, kuros nodarbināti vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, ir 99 % no visiem ES uzņēmumiem un tādējādi ir Eiropas tautsaimniecības dzinējspēks;

36. atzīst iestrādātā sviras faktora ietekmi, proti, ka finanšu starpniekiem aizdevums vismaz divkāršā EIB aizdevuma apmērā jāaizdod tālāk MVU, un arī to, ka jaunā iniciatīva „Aizdevumi MVU” uzlabo MVU finansiālo stāvokli; turklāt pieprasa, lai nākamos darbības pārskatus EIB papildina ar sīku informāciju par šo aizdevumu līdzekļu efektīvu izmantošanu, nodrošinot, ka no EIB finansējuma gūtais labums piemērotā veidā tiek daļēji novadīts tālāk MVU, un sniedz informāciju par šo līdzekļu izcelsmi;

37.šajā sakarībā norāda, ka pēc EIB akcionāru pieprasījuma EUR 30 miljardi ir paredzēti aizdevumiem MVU 2008.–2011. gadā un ka puse šīs summas ir darīta pieejama 2008.–2009. gadā; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt augstu pārraudzības līmeni, lai nodrošinātu, ka finanšu partneri neuzkrāj EIB aizdevumus savu bilanču stabilizēšanai;

38. ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un bezdarba līmenis turpina augt, aicina EIB savā politikā attiecībā uz aizdevumiem MVU uzņemties vairāk riska, tomēr neapdraudot savu AAA kredītvērtējumu; ierosina EIB Eiropas Investīciju fonda 2006. gada riska kapitāla mandātu pielāgot, lai vairāk ņemtu vērā pašreizējo ekonomikas krīzi un vajadzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot piekļuvi kapitālam, kas paredzēts ar risku saistītiem projektiem; pieprasa vismaz divkāršot EIB dalību programmā JASMINE, kas pašlaik sasniedz EUR 20 miljonus;

39. atgādina ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcijā par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem[12], kuras 8. punktā tas mudināja EIB „labāk uzraudzīt savus vispārējos aizdevumus, ko tā sniedz MVU atbalstam, un nodrošināt šo aizdevumu veida un galasaņēmēju pārredzamību”; aicina EIB padarīt labāk pārredzamus tos aizdevumus, kurus tā sniedz ar finanšu starpnieku palīdzību, kā arī noteikt skaidrus finansēšanas nosacījumus finanšu starpniekiem un aizdevumu efektivitātes kritērijus;

40. aicina EIB aizdevumus MVU saskaņot ar struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu konverģences reģionos un nodrošināt samērīgu atbalstu dažāda veida MVU;

41. mudina EIB kvalitatīvāk uzraudzīt MVU atbalstam izsniegto vispārējo aizdevumu raksturu un galīgos saņēmējus un tos padarīt pārredzamākus; ierosina izveidot rezultātu apkopojumu par EIB aizdevumu radīto papildu pozitīvo efektu;

42. aicina EIB savos gada pārskatos veikt sīkāku un metodoloģiski saskaņotāku analīzi par to finanšu instrumentu piemērošanu, kuri papildina struktūrfondu darbības; šajā sakarībā banka varētu izskaidrot Parlamentam, kā darbojas kopīgi ar Komisiju izveidotais riska dalīšanas finanšu mehānisms; uzskata, ka īpaši svarīga ir šī mehānisma, 7. Pētniecības pamatprogrammas piešķirtā finansējuma un struktūrfondu mijiedarbība;

43. atzīmē, ka saskaņā ar EIB gada pārskatu 2008. gadā tika pabeigta iniciatīvas JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem) vērtēšanas fāze; pauž nožēlu, ka šis vērtējums nav pievienots pārskatam;

44. prasa nākamajam EIB gada pārskatam pievienot sīkāku informāciju par divu 2009. gadā iedibinātu politikas mehānismu (JASMINE (Kopīgās mikrofinanšu institūciju atbalsta iniciatīvas) veikumiem un „Izaugsmes starpmehānisma”) pirmajiem sasniegumiem;

45. prasa EIB visos gadījumos iespējami vienkāršot sarežģītos un birokrātiskos noteikumus, kādus piemēro dažos projektos, lai padarītu projektu finansēšanu ātrāku un efektīvāku, sevišķi ņemot vērā globālo krīzi;

46. uzsver, ka Eiropas makroreģioniem paredzēto jauno programmu īstenošanas panākumi ir atkarīgi no darbību koordinēšanas visās politikas jomās, kurām ir teritoriāla ietekme, un no tā, vai makroreģionu finansēšanai izdosies atrast ilgtermiņa risinājumu; tādēļ aicina EIB apsvērt iespēju nākamajā finanšu plānošanas periodā, kas sākas 2014. gadā, šim mērķim papildus ES finansējumam paredzēt EIB un EIF finansējumu;

47. aicina EIB visnotaļ izvairīties no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darba dublēšanas ārpus ES teritorijas; atkārto iepriekš minētās Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcijas 28. punktā sniegtos ieteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valstīs, kur darbojas abas bankas, EIB un ERAB sadarbība būtu labāk strukturēta;

o o

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EIB, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 255, 26.9.2009., 98. lpp.
[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0185.
[3] OV C 259 E, 29.10.2009., 14. lpp.
[4] OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.
[5] Lieta C-155/07 Eiropas Parlaments / Eiropas Savienības Padome; vēl nav publicēta EKT Krājumā.
[6] OV C 332, 30.12.2006., 45. lpp.
[7] Lieta C-15/00 Eiropas Kopienu Komisija / Eiropas Investīciju banka, Recueil 2003, I-7281. lpp.
[8] Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punkts.
[9] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0053.
[10] OV L 88, 31.3.2009., 253. lpp.
[11] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[12] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0185.

Eiropas Investīciju banka, ko nodibināja 1958. gadā ar Romas līgumu, 2008. gadā svinēja 50 gadu jubileju. Būdama Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu banka, EIB gan valsts, gan privātajā sektorā izsniedz aizdevumus par maksu, kas tuva aizņēmuma izmaksām, tādiem projektiem, kuru īstenošana ir Eiropas interesēs, tam izmantojot finanšu tirgu un pašas bankas līdzekļus. Bankas galvenais mērķis ir ES dalībvalstīs veicināt integrāciju, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, tāpat arī ekonomisko un sociālo kohēziju.

EIB īsteno Kopienas mērķus, uzturot ciešas darba attiecības ar ES iestāžu saimi. Acīmredzamākā ir bankas regulārā sadarbība ar Eiropas Parlamenta komitejām un Ekonomikas un finanšu ministru padomi (ECOFIN). Kopš 1999. gada Eiropas Parlaments katru gadu sniedz ekspertu atzinumu par bankas darbības pārskatu. EIB finanšu darbības kontrole ir Budžeta kontroles komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kompetencē. Kopš 2006. gada šīs komitejas pēc kārtas sniedz atzinumu par EIB darbību. EP un EIB attiecību kontekstā referents vēlas uzsvērt, ka ar ziņojumu saistītajā darbā EIB ir bijusi pilnīgi atvērta sadarbībai.

Pasaules ekonomiskajai krīzei skarot arī Eiropas Savienības valstu tautsaimniecību, 2008. gadā banka saskārās ar vērienīgākiem uzdevumiem nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas 2008. un 2009. gada krīze ir lielākā ekonomikas lejupslīde kopš Lielās depresijas gadiem. Krīze aizsākās Amerikas Savienoto Valstu sekundārajā hipotēku tirgū, 2006. gada beigās no nekustamā īpašuma un banku nozares izplatoties tālāk un izraisot nopietnas finansiālas grūtības ekonomikā un finanšu tirgos no Eiropas līdz pat Āzijai. Arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar nopietnām problēmām, un dalībvalstu, kā arī pašas ES finansiālās stabilitātes nodrošināšanai tiek īstenoti vērienīgi pasākumi. Lielākajā daļā valstu to valdības un centrālās bankas īstenoja līdzīgas krīzes pārvaldības programmas (lietoja fiskālos stimulus, samazināja nodokļus, palielināja valsts tēriņus un naudas daudzumu apritē, kā arī glāba finanšu institūcijas). Papildinot ekonomikas stimulēšanu dalībvalstīs, arī ES pieņēma lēmumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu. Šajā plānā EIB ir svarīga nozīme, jo sevišķi attiecībā uz finansējuma palielināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), enerģijai no atjaunojamiem avotiem un videi saudzīgam transportam.

Nopietnais likviditātes deficīts, stingrie kredītnosacījumi (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, kas rada īpaši lielas finansējuma problēmas MVU), ierobežotā kapitālresursu pieejamība un uzticības vājināšanās finanšu tirgos lika EIB ātri reaģēt uz globālo krīzi.

Krīzes pārvarēšanā galvenā EIB funkcija ir ar ļoti izdevīgiem noteikumiem palielināt naudas pieejamību tautsaimniecībā. Reaģējot uz krīzi, EIB ir pārskatījusi pamatdarbības mērķus, salīdzinājumā ar 2008.–2010. gada korporatīvajā darbības plānā sniegtajām ievirzēm tos būtiski palielinot. Īpaši minams, ka parakstīto līgumu mērķsumma 2009. gadam salīdzinājumā ar 2007. gadā sasniegto pirmskrīzes līmeni palielināta par aptuveni 39 % (EUR 18,6 miljardiem), 2010. gadam par 42 % (EUR 19,9 miljardiem) un 2011. gadam par 34 % (EUR 16,4 miljardiem). Lai palīdzētu uzņēmumiem un sekmētu ekonomikas atveseļošanos, 2008. gada pēdējā ceturksnī EIB krietni palielināja aizdevumu apjomu, parakstīto darījumu kopsummai sasniedzot EUR 57 miljardus (pieaugums par 21 % salīdzinājumā ar 2007. gadu), un izmaksāja par EUR 10 miljardiem vairāk, nekā bija plānots (īpaši pieauga MVU saņemto aizdevumu apjoms — par 42 % salīdzinājumā ar 2007. gadu). Turklāt banka ir izstrādājusi jaunus dalītā riska finanšu instrumentus, padarījusi stingrāku risku dalīšanas kārtību, vienkāršojusi aizdevuma procedūru un paātrinājusi projektu finansēšanu dalībvalstīs, kā arī nozarēs, kuras krīze skārusi vissmagāk. Spēju ātri reaģēt vairoja akcionāru lēmums palielināt kapitālu drīzāk nekā 2010. gadā, kā bija ieplānots. EIB kapitāls ir palielināts par EUR 67 miljardiem, atbilstoši Lisabonas stratēģijai sasniedzot EUR 232 miljardus.

Referents uzskata, ka papildus EIB 2008. gada darbības analīzei ļoti svarīgi ir tuvāk aplūkot dažādās norises, kas ietekmē EIB nākotni. Viena no tām katrā ziņā ir Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kas bankai sagādāja dažas institucionālas izmaiņas. Uzsverot pozitīvās norises bankas revīzijas procesā, referents tomēr norāda, ka pienācīgai Eiropas banku uzraudzībai jārod ilgtermiņa risinājums.

Jaunais Lisabonas līgums varētu arī novatoriski pārveidot EIB un Eiropas Savienības attiecības, un šajā sakarā referents izvirza dažus uzvedinošus ieteikumus, ierosinot, ka Eiropas Savienība varētu kļūt par EIB akcionāru.

Banku uzraudzības ziņā Eiropai joprojām trūkst vispusīgas konsultatīvās uzraudzības sistēmas, kas nodrošinātu nepārprotamus vispārējus vispusīgus noteikumus arī EIB darbībai. Tādēļ referents uzsver, cik svarīga būtu kompetenta Eiropas Banku iestāde (EBA), kas darbotos Eiropas Finanšu uzraudzības iestādes sistēmā, piemetinot, ka tās kompetencē būtu arī EIB, tāpat citas finanšu institūcijas, kas darbojas vairāk nekā vienā ES valstī. Ziņojumā atzīmēts, ka piemērota risinājuma meklējumu procesā sava loma ir arī Eiropas Komisijai.

Pārredzamība un krāpšanas apkarošanas politika Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai ir prioritāras tēmas, tādēļ šī gada ziņojumā referents tās aplūko detalizēti. Var nešaubīgi apgalvot, ka līdz šim brīdim EIB ir nepārprotami centusies ņemt vērā Parlamenta ierosinājumus šajos jautājumos.

EIB darbībā un rīcībā pievērš lielu uzmanību tādām prioritātēm kā absolūtas neiecietības politika pret krāpšanu, iekšējo ziņotāju aizsardzības politika un sabiedriska apspriešana. Tomēr referents vēlas norādīt, ka dažās jomās, piemēram, informācijas publiskošanas politikā, būtu jāpārskata un jānostiprina tādi aspekti kā pārredzamība un informācijas pieejamība. Lai atvieglotu publiskās informācijas izplatīšanu, ziņojumā ieteikts censties galvenos EIB politikas dokumentus, mehānismus un noteikumus darīt pieejamus visās ES valodās.

Vēl viens politikas virziens, kam ir liela nozīme, raugoties, cik atbilstīgi un efektīvi tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, un ko plaši atzīst Budžeta kontroles komitejas locekļi, ir politika attiecībā uz ārzonu finanšu centriem. Šī apsvēruma dēļ referents iekļauj priekšlikumus, kā novērst līdzekļu aizplūšanu uz ārzonām, tādējādi nodrošinot iedarbīgumu un efektivitāti arī šajā jomā.

Visbeidzot, analizējot EIB stratēģiskās programmas un mērķus, referents uzsver, kā iepriekš minēts, ka EIB ir liela nozīme MVU, atjaunojamo enerģijas avotu un ilgtspējīgu transporta veidu finansēšanā. Finanšu krīzes laikā par īpašām prioritātēm kļūst uzņēmējdarbība, ilgtspējīga un droša energoapgāde, klimata pārmaiņu seku mazināšana un ieguldījumi ES konverģences mērķa reģionos. Tādējādi nākamo divu gadu laikā aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (ar finanšu starpnieku palīdzību) tiks palielināti vēl par EUR 2,5 miljardiem gadā, aizdevumi enerģētikas nozarē un cīņai pret klimata pārmaiņām — par EUR 6 miljardiem un aizdevumi konverģences mērķa reģionos — par EUR 2,5 miljardiem. Referents arī atzīmē, ka MVU paredzēto aizdevumu vērtība jau ir palielināta par 42 %, 2008. gadā sasniedzot EUR 8,1 miljardu, un ka pēc EIB akcionāru lūguma 2008.–2011. gadā aizdevumiem MVU ir paredzēti EUR 30 miljardi. Ziņojumā ir uzsvērta šo pasākumu pozitīvā ietekme, tomēr tajā aicināts vienkāršot sarežģītās birokrātiskās procedūras un prasīts rūpīgi un sīki apsekot MVU atbalsta programmu faktisko ietekmi.

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2008. gada pārskats
(2009/2166(INI))

Atzinumu sagatavoja: Enikő Győri

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

– tā kā starpniekiem piešķirtie vispārējie aizdevumi veido 23 % no EIB aizdevumiem;

1. atzīst, ka EIB grupa ir strauji un nekavējoties reaģējusi uz ekonomisko krīzi, pašfinansējot sava kapitāla pieaugumu un tādējādi palielinot sniegto aizdevumu apjomu, lai atbalstītu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu; uzsver, ka 2008. gada nogalē veiktie pasākumi reālajai ekonomikai 2009. un 2010. gadā nodrošina ikgadēju papildu atbalstu EUR 15 000 miljonu apmērā; sagaida, ka EIB finansējums, kas 2009. gadā sasniedza EUR 75 000 miljonus, piesaistīs ieguldījumus reālajā ekonomikā kopsummā par aptuveni EUR 225 000 miljoniem;

2. atzinīgi vērtē EIB prioritāšu pārskatīšanu, reaģējot uz krīzi, un it īpaši pastiprinātu pievēršanos aizdevumiem MVU; ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un bezdarba līmenis turpina augt, aicina EIB savā aizdevumu politikā MVU uzņemties vairāk riska, neapdraudot savu AAA statusu; ierosina EIB pielāgot Eiropas Investīciju fonda 2006. gada riska kapitāla mandātu, lai labāk ņemtu vērā pašreizējo ekonomikas krīzi un nepieciešamību uzlabot MVU piekļuvi kapitālam, kas paredzēts ar risku saistītiem projektiem; pieprasa vismaz divkāršot EIB dalību programmā JASMINE, kas pašlaik sasniedz EUR 20 miljonus;

3. atzinīgi vērtē EIB centienus sociālās un vides politikas jomā; uzsver, ka vēl ir jāuzlabo EIB aizdevumu darbību uzraudzības mehānismi visos projektos, it īpaši saistībā ar ES vides un sociālajiem standartiem; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt saistošus un operatīvus drošības pasākumus, lai nodrošinātu absolūtas prioritātes piešķiršanu augstiem sociāliem un vides standartiem;

4. attiecībā uz vides un sociālajiem standartiem pauž bažas par to, ka EIB operāciju novērtēšanas nodaļa paveiktā novērtējumu izdara tikai ierobežotam daudzumam projektu, un par EIB viedokli, ka pilna atbildība par atbilstību vides un sociālajiem standartiem ir jāuzņemas tiem projektu virzītājiem, kas saņem tās finansējumu;

5. pieņem zināšanai atjaunināto to banku sarakstu, kuras darbojas kā starpnieki EIB aizdevumos MVU; atzinīgi vērtē to, ka šo banku līgumsaistības paredz, ka tām jāaizdod MVU vismaz divreiz vairāk līdzekļu, nekā tās aizņēmušās no EIB, lai nodrošinātu, ka daļa ieguvumu no EIB finansējuma tiek pienācīgi nodota tālāk MVU, kā arī jāsniedz informācija par finansējuma izcelsmi; uzskata, ka pašreizējais līgumos noteiktais „tālāknodošanas līmenis” 20 bāzes punktu apmērā ir diezgan zems un ir jāpaaugstina; ar nepacietību gaida EIB veikto izvērtējumu par to, cik efektīvi šīs bankas EIB aizdevumus ir nodevušas tālāk MVU un kā varētu uzlabot uzraudzību;

6. pauž bažas, ka vispārējo aizdevumu piešķiršana un uzraudzība nodokļu pārvaldības ziņā nav pārredzama; atgādina, ka EIB ir jānodrošina, ka tās aizdevumu saņēmēji neizmanto nodokļu oāzes vai citu tādu praksi, piemēram, pārvedumu cenu ļaunprātīgu noteikšanu, kas var veicināt gan likumīgu, gan nelikumīgu izvairīšanos no nodokļiem; šajā sakarībā aicina EIB pieprasīt, lai finanšu starpnieki publiski paziņo par saņemto vispārīgo un programmu aizdevumu jebkādu izmantošanu, tostarp iesniedz ziņojumu par pasākumiem katrā valstī, kurā tie darbojas;

7. mudina EIB labāk veikt uzraudzību un panākt, lai MVU atbalstam izsniegto vispārējo aizdevumu raksturs un galīgais saņēmējs kļūtu pārredzamāki; vispārīgāk, aicina EIB katru gadu sniegt ziņojumu par aizdevumiem MVU, tostarp novērtēt MVU paredzētā finansējuma pieejamību un efektivitāti;

8. ierosina izveidot rezultātu apkopojumu par EIB aizdevumu radīto papildu pozitīvo efektu;

9. lai atbalstītu kohēziju un novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos valstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, aicina pastiprināt ES dotāciju izmantošanu kopā ar EIB finanšu instrumentiem, it īpaši kohēzijas reģionos, kur pašu līdzekļu piesaistīšana ir īpaši apgrūtināta;

10. uzsver, ka EIB ārējai darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar ES politiskajiem mērķiem, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību; uzskata, ka EIB, kuras darbības pamatā ir ES politika, aizdevumi dažādos ES kaimiņvalstu reģionos ir jāpiešķir samērīgi; uzskata — attiecībā uz reģioniem, kuros EIB darbība var pārklāties ar citu reģionālu vai starptautisku no publiskajiem līdzekļiem finansētu finanšu iestāžu darbību, varētu būt nepieciešama skaidra darbu sadale; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Rietumbalkānu investīciju sistēmu; tomēr atkārtoti norāda, ka Komisijas, EIB un ERAB pašreizējais sadarbības nolīgums attiecībā uz finansēšanas darbībām ES austrumu kaimiņvalstīs, Krievijā un Vidusāzijā ir jāpārskata; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka uzraudzības komiteja („viedie ļaudis”) piekrīt Eiropas Parlamenta 2009. gada martā pieņemtajiem ieteikumiem attiecībā uz EIB un ERAB labāku savstarpējo sapratni.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2008. gada pārskats
(2009/2166(INI))

Atzinumu sagatavoja: Constanze Angela Krehl

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi un ar interesi vērtē 2008. gada pārskatu un it īpaši EIB grupas Darbības un korporatīvās atbildības pārskatu, kurā sniegta informācija par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu bankas stratēģiskos mērķus, kuri papildina un stiprina ES politikas mērķus;

2. atzinīgi vērtē EIB augsto kapitāla pietiekamības līmeni un izceļ tās prēmiju izmaksas kultūru; ņemot vērā neseno krīzi banku sektorā kopumā, uzskata, ka EIB varētu kalpot kā šī sektora pārvaldības paraugs;

3. norāda, ka EIB galvenie mērķi ir saistīti ar ekonomikas un sociālo kohēziju un konverģenci un it īpaši ES kohēzijas politikas konverģences pīlāru;

4. atzinīgi vērtē EIB ieguldījumu konverģences mērķī, konverģences projektiem izsniedzot aizdevumos EUR 21 miljardu jeb 41 % no kopējiem EIB aizdevumiem ES;

5. uzsver pievienoto vērtību, ko rada sadarbībā ar Komisiju veiktie pasākumi, kā arī bankas pieeja, nodrošinot papildu atbalstu un sviras efektu no struktūrfondiem veiktajiem intervences pasākumiem;

6. aicina EIB savos gada pārskatos veikt sīkāku un metodoloģiski saskaņotāku analīzi par to finanšu instrumentu piemērošanu, kuri papildina struktūrfondu darbības; šajā sakarībā banka varētu izskaidrot Parlamentam, kā darbojas kopīgi ar Komisiju izveidotais riska dalīšanas finanšu mehānisms; īpaši svarīga ir šī mehānisma, no 7. Pētniecības pamatprogrammas sniegtā finansējuma un struktūrfondu mijiedarbība;

7. prasa, lai turpmāk EIB sniedz pārskatu par lielākajiem aizdevumiem, kas papildina ERDF dotācijas reģioniem, kuros īsteno tehnoloģiski sarežģītas programmas vai programmas, kas saistītas ar atjaunojamiem vai videi saudzīgiem energoresursiem;

8. atzīst EIB svarīgo nozīmi MVU atbalstīšanā finanšu krīzes laikā; šajā sakarībā norāda, ka pēc EIB akcionāru pieprasījuma EUR 30 miljardi ir paredzēti aizdevumiem MVU 2008.–2011. gadā un ka puse šīs summas ir darīta pieejama 2008.–2009. gadā; atzīst [mehānismā] iestrādāto sviras efektu, kas paredz, ka par katru eiro, ko EIB aizdod finanšu partnerim, šim partnerim ir jāpierāda, ka tas novirza divus eiro aizdevumu izsniegšanai MVU; tomēr uzsver, cik svarīgi ir saglabāt augstu pārraudzības līmeni, lai nodrošinātu, ka finanšu partneri neuzkrāj EIB aizdevumus savu bilanču stabilizēšanai;

9. atgādina savus ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcijā par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem[1], kuras 8. punktā tas mudināja EIB „labāk uzraudzīt savus vispārējos aizdevumus, ko tā sniedz MVU atbalstam, un nodrošināt šo aizdevumu veida un galasaņēmēju pārredzamību”; aicina EIB vēl vairāk palielināt to aizdevumu pārredzamību, kurus tā sniedz ar finanšu starpnieku palīdzību, kā arī noteikt skaidrus finansēšanas nosacījumus finanšu starpniekiem un aizdevumu efektivitātes kritērijus; turklāt aicina EIB katru gadu sniegt ziņojumu par aizdevumiem MVU, tostarp arī šo aizdevumu efektivitātes un pieejamības izvērtējumu;

10. aicina EIB aizdevumus MVU saskaņot ar struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu konverģences reģionos un nodrošināt samērīgu atbalstu dažāda veida MVU.

[1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0185.

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie, Thijs Berman, David Casa, Ashley Fox, Sophia in ‘t Veld, Philippe Lamberts, Gay Mitchell, Werner Schulz

Juridisks paziņojums - Privātuma politika