ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām, kā arī par Direktīvas 2002/6/EK atcelšanu

25.3.2010 - (COM(2009)0011 – C6‑0030/2009 – 2009/0005(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Dirk Sterckx

Grozījumi

• 001-032 (PDF - 193 KB)
• 001-032 (DOC - 191 KB)
• 033-033 (PDF - 224 KB)
• 033-033 (DOC - 248 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām, kā arī par Direktīvas 2002/6/EK atcelšanu

(COM(2009)0011 – C6‑0030/2009 – 2009/0005(COD))

(Parasta likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0011),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0030/2009),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 100. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7‑0064/2010),

1.  pieņem šeit izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) FAL veidlapas pilnībā atspoguļo informāciju, kuras sniegšanu, kuģiem pienākot ostās un/vai atejot no tām, pieprasa turpmākie dokumenti: Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), un attiecīgā gadījumā Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss, kuru SJO pieņēma 1960. gadā, ar attiecīgajiem grozījumiem, kas pieņemti un stājušies spēkā. Ja šāda informācija ir jau pieejama, šīs veidlapas nav jāpieprasa.	(2) FAL veidlapas pilnībā atspoguļo informāciju, kuras sniegšanu, kuģiem pienākot ostās un/vai atejot no tām, pieprasa turpmākie dokumenti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli1, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), un attiecīgā gadījumā Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss, kuru SJO pieņēma 1960. gadā, ar attiecīgajiem grozījumiem, kas pieņemti un stājušies spēkā. Ja šāda informācija ir jau pieejama, šīs veidlapas nav jāpieprasa.
	____________
	1 OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.
Pamatojums
Apsvērums tiek grozīts tā, lai ņemtu vērā kopš Komisijas priekšlikuma iesniegšanas brīža pieņemtos tiesību aktus.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.a) Tā kā jūras transports darbojas pasaules mērogā, Eiropas Savienības tiesību aktos jāņem vērā SJO prasības, lai panāktu vienkāršošanu.
Pamatojums
Jūras transportam ir globāls raksturs. Eiropas kuģi bieži dodas uz trešo valstu ostām. Tāpēc šīs direktīvas izstrādē jārēķinās ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.b) Lai varētu izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, nepieciešama cieša sadarbība starp kompetentajām iestādēm muitas dienestu, robežpolicijas, Eiropola, sabiedrības veselības un transporta jomā. Šķēršļus jūras transportam Eiropas Savienībā katrā no šīm jomām vajadzētu novērst pēc iespējas vienlaicīgi. Lai to panāktu un lai īstenotu turpmāku vienkāršošanu un saskaņošanu, Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidē trim atbildīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem ir cieši jāsadarbojas.
Pamatojums
Šis direktīvas priekšlikums ir daļa no plašāka pasākumu kopuma. Lai varētu izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, ir svarīgi, ka dažādas kompetentās iestādes sekmīgi sadarbojas, un ka vienlaikus tiek ieviestas dažādas vienkāršošanas sistēmas, tādējādi nodrošinot, ka Eiropas jūras transporta telpa bez šķēršļiem sekmīgi darbojas.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.c) Komisijai vajadzētu apkopot datus un sniegt statistiku par kuģu skaitu, kuri pārvietojas tikai Eiropas Savienības iekšienē, un par kuģu skaitu, kuri dodas uz trešo valstu ostām vai brīvzonām, jo pašlaik šāda statistika nav pieejama.
Pamatojums
Pašlaik nav pieejama statistika ne par kuģu skaitu, kuri dodas tikai uz ES ostām, ne arī par kuģiem, kuri dodas uz trešām valstīm. Tomēr šādi skaitļi būtu ļoti interesanti. Tāpēc referents aicina Komisiju tos apkopot un sagatavot attiecīgus statistikas rādītājus.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.d) Komisijai vajadzētu grozīt Kopienu Muitas kodeksu tā, lai kuģošanas sabiedrības vienkāršāk un ērtāk varētu saņemt „atļautas regulāras kuģu satiksmes” statusu, kas noteikts Komisijas Paziņojumā ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem1. Atbrīvojumu no administratīvo formalitāšu kārtošanas vajadzētu atļaut arī atkarībā no kuģa kravas, ne tikai atkarībā no tā galamērķa un/vai atiešanas ostas. Tāpēc vajadzētu izmantot arī terminus „atzīts komersants” un „atzīts nosūtītājs”.
	____________
	1 COM(2009)0010 galīgā redakcija.
Pamatojums
Vajadzētu būt iespējami maz administratīvām formalitātēm attiecībā uz tiem kuģiem, kuri dodas no vienas ES ostas uz citu. Piemēram, autopārvadājumi ES iekšienē jau norit bez kavēkļiem un papildu pārbaudēm. Lai atvieglotu piekrastes kuģniecību, Muitas kodeksu vajadzētu grozīt tā, lai „atļautas regulāras kuģu satiksmes” statusu varētu piemērot elastīgāk. Komisija pie tā jau strādā. Tāpēc referents aicina ierosinātos grozījumus ieviest iespējami ātri.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2013. gada 15. februārī, kārtojot visas ziņošanas formalitātes, vispārēji jāizmanto elektroniskie datu pārraides līdzekļi.	(3) Pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2013. gada 15. februārī, kārtojot visas ziņošanas formalitātes, vispārēji jāizmanto elektroniskie datu pārraides līdzekļi. Tā kā šo datu pārraide veido ķēdi no lietotāja līdz SafeSeaNet, visām informācijas sistēmām līdz noteiktam termiņam vajadzētu būt tehniski sadarbspējīgām, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem raitu darbību.
Pamatojums
Jūras transporta jomā pastāvošās administratīvās formalitātes pašlaik traucē tā darbību. Tāpēc iespējami ātri vajadzētu ieviest elektroniskas sistēmas. Lēmumā Nr. 70/2008/EK noteiktajam termiņam elektroniskas muitas savienības izveidei (2013. gada 15. februāris) tāpēc vajadzētu būt galīgajam termiņam arī šo sistēmu ieviešanai. Elektronisko datu pārraides līdzekļu izmantošana ir tikai viens datu apmaiņas sistēmas priekšnoteikums. Informācijas sūtīšana pa e-pastu nedod nekādu labumu un informācijas sistēmas nevar izmantot, ja tās nav tehniski sadarbspējīgas — pārvaldības patiesas vienkāršošanas priekšnoteikums ir sadarbspēja.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4.a) Elektroniskas datu pārraides priekšrocības pilnībā var izmantot tikai tad, ja ir netraucēta un efektīva saziņa starp SafeSeaNet, elektronisko muitas vidi un elektroniskajām sistēmām datu ievadīšanai vai to saņemšanai. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu izmantot jau pastāvošos standartus, lai tādējādi ierobežotu administratīvos šķēršļus.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4.b) Piekļuvei SafeSeaNet un šīm elektroniskajām sistēmām vajadzētu būt regulētai, lai aizsargātu komerciālu un konfidenciālu informāciju un netiktu skarti komerciālu datu aizsardzības jomā piemērojamie tiesību akti, bet attiecībā uz personas datiem — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti2.
	Šo sistēmu ieviešanai nevajadzētu novest pie tirgus dalībnieku saimnieciski jutīgas informācijas nekontrolētas apstrādes. Ir nepieciešama uzticama piekļuves kontroles sistēma, tai skaitā paredzot prasību sniegt pilnīgu pamatojumu.
	1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
	2 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7.a) Valstu prasības par valodu bieži vien ir piekrastes kuģniecības tīkla izveides kavēklis. Vajadzētu turpināt ievērot SOLAS Konvencijas V nodaļas 14. noteikumu 4. punkta prasības, jo dalībvalstis ir SOLAS Konvencijas līgumslēdzējas puses. Šajos noteikumos paredzēts, ka angļu valoda izmantojama kā darba valoda.
Pamatojums
Kopīgas valodas izmantošana noteikti sekmētu Eiropas jūras transportu. Tas ļautu raitāk notikt saziņai un tāpēc rastos mazāk nesaprašanos un administratīvu kavēšanos.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7.b) Nepieciešami precīzi reglamentējošie noteikumi attiecībā uz loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikātu piešķiršanu. Dalībvalstīm pēc iespējas vajadzētu piemērot vienotus nosacījumus, kas ir atbilstīgi, pārredzami un samērīgi.
Pamatojums
Dalībvalstis pārāk bieži izmanto protekcionisma pasākumus, lai attaisnotu lēmumus par loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikātu piešķiršanu. Ar to tiek izjaukts iekšējais tirgus un tas ir nepieņemami, tāpēc referents vēlas uzsvērt, ka nepieciešami viennozīmīgi reglamentējoši noteikumi.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	svītrots
Pamatojums
Jānodrošina apsvērumu atbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Komisija jāpiešķir pilnvaras grozīt šīs direktīvas pielikumus, bet tikai tiktāl, cik šāds grozījums nepaplašina direktīvas piemērošanas jomu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus un to papildināt, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.	(9) Komisijai vajadzētu būt tiesīgai atbilstīgi Līguma 290. pantam pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas pielikumiem un attiecībā uz 3. panta (ea) apakšpunktā minēto definīciju.
Pamatojums
Šis grozījums ir daļa no kopuma, lai Komisijas priekšlikumu pieskaņotu jaunajiem noteikumiem par deleģētiem aktiem, kas paredzēti Lisabonas līguma 290. pantā. Šis priekšlikums sagatavots atbilstoši Nicas līgumam, saskaņā ar kuru ar „komitoloģijas” nosaukumu pazīstamo procesu regulēja iepriekš minētais lēmums. Minētajā 290. pantā prasīts, lai leģislatīvajos aktos tiktu konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9.a) Komisijai vajadzētu apsvērt, cik lielā mērā šīs direktīvas mērķi, proti, administratīvo formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz kuģiem, kuri ienāk ES ostās un/vai atiet no tām, vajadzētu attiecināt arī uz iekšzemes teritorijām, kas saistītas ar šīm ostām, jo īpaši uz upju transportu, lai panāktu ātrāku un raitāku jūras transporta plūsmu uz iekšzemi un ilgtspējīgi atrisinātu jūras ostu un ap tām esošo teritoriju pārmērīgās noslodzes problēmu.
Pamatojums
Referents uzskata, ka kuģu ziņošanas formalitāšu vienkāršošanu vajadzētu attiecināt ne tikai uz jūras ostām. Vajadzētu panākt arī raitākus savienojumus ar iekšzemes teritorijām, kas saistītas ar šīm ostām. Tāpēc referents aicina Komisiju sīkāk izpētīt šo iespēju.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9.b) Lai vienkāršotu administratīvās procedūras kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās iekšzemē un/vai atiet no tām, un ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz kustības drošību, Komisijai vajadzētu pārbaudīt iespējas iekšējos ūdeņos izmantot vienu valodu, proti, angļu.
Pamatojums
Kuģniecības nozarē strādājošie sazinās angliski, turklāt vairumā gadījumu vienkāršotā veidā, lietojot tā saukto „jūras valodu”. Tas sekmē administratīvo prasību vienkāršošanu un satiksmes drošību. Referents pamatoti vēlas ciešāku saikni starp jūras un iekšējo ūdeņu kuģniecību un 9. grozījumā aizstāv angļu valodas lietošanu. Šā paša iemesla dēļ Komisijai vajadzētu izpētīt iespējas iekšējos ūdeņos izmantot vienu valodu, proti, angļu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets	Priekšmets
Šīs direktīvas nolūks ir vienkāršot administratīvās procedūras, kuras piemēro jūras pārvadājumiem, kad kuģis ienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām, nosakot, ka atbilstīgi standarta praksei informācija ir jānosūta elektroniski un ka ziņošanas formalitātes ir jāracionalizē.	Šīs direktīvas nolūks ir vienkāršot un saskaņot administratīvās procedūras, kuras piemēro jūras pārvadājumiem, kad kuģis ienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām, nosakot, ka atbilstīgi standarta praksei informācija ir jānosūta elektroniski un ka ziņošanas formalitātes ir jāracionalizē.
Pamatojums
Referents uzsver, ka šīs direktīvas mērķim nevajadzētu būt tikai vienkāršošanai. Tikpat nepieciešama ir administratīvo procedūru saskaņošana starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu raitu jūras satiksmi starp ES ostām.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) „elektroniska datu pārraide” ir ciparu formātā kodētas informācijas pārraides process, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var tieši izmantot glabāšanai un apstrādei datoros.
Pamatojums
Lai elektroniskās pārraides priekšrocības varētu izmantot pilnībā, sistēmām vajadzētu spēt sazināties citai ar citu tā, lai vienus un tos pašus datus nevajadzētu ievadīt vairākkārt, jo dažādas ostas un dažādas valstu iestādes piemēro atšķirīgas procedūras.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms pienākšanas kādas dalībvalsts teritorijā esošā ostā kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kuru pienācīgi pilnvarojis kuģa operators, nosūta šīs valsts izraudzītajai kompetentajai iestādei informāciju, kas pieprasīta atbilstīgi ziņošanas formalitātēm:	Dalībvalstis nodrošina, ka pirms pienākšanas kādas dalībvalsts teritorijā esošā ostā kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kuru pienācīgi pilnvarojis kuģa operators, sniedz šīs valsts izraudzītajai kompetentajai iestādei informāciju, kas pieprasīta atbilstīgi ziņošanas formalitātēm:
Pamatojums
Tā kā šī nav regula, bet direktīva, šāds grozījums ir nepieciešams, jo ar to šos pienākumus uzliek dalībvalstīm, nevis tieši uzņēmējiem.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informāciju uzskata par atbilstīgu, ja tā izriet no to definīciju piemērošanas, kas minētas FAL konvencijā un iestrādātas šīs direktīvas II pielikumā, un ja tā ir paziņota, izmantojot I pielikumā uzskaitītās FAL veidlapas, ievērojot FAL konvencijā noteikto kārtību. FAL veidlapas jāiesniedz atbilstīgi Starptautiskās jūrniecības organizācijas priekšrakstiem par valodu.	Informāciju uzskata par atbilstīgu, ja tā izriet no to definīciju piemērošanas, kas minētas FAL konvencijā un iestrādātas šīs direktīvas II pielikumā, un ja tā ir paziņota, izmantojot I pielikumā uzskaitītās FAL veidlapas, ievērojot FAL konvencijā noteikto kārtību. FAL veidlapas jāiesniedz atbilstīgi SOLAS Konvencijas V nodaļas 14. noteikumu 4. punkta prasībām (kā minēts Direktīvā 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni). Ar šiem noteikumiem angļu valodu nosaka par kopīgu darba valodu.
Pamatojums
Atšķirībā no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtajiem valodu noteikumiem, kuri paredz arī ārpuskopienas valodu lietošanu, būtu vēlams noteikt plaši lietojamu darba valodu. Tā varētu arī vieglāk sasniegt mērķi par datu ievadīšanu tikai vienu reizi, nevis tulkot tos katras dalībvalsts oficiālajā valodā atkarībā no ostas, uz kuru kuģis varētu doties.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Elektroniska dokumentu nosūtīšana	Elektroniska datu pārraide
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēlākais tad, kad stājas spēkā šī direktīva, dalībvalstis sāk attiecīgos pētījumus un priekšdarbus, lai pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2013. gada 15. februārī darītu iespējamu elektronisko līdzekļu izmantošanu to datu pārraidei, kas vajadzīgi administratīvo formalitāšu kārtošanai.	Vēlākais tad, kad stājas spēkā šī direktīva, dalībvalstis sāk attiecīgos pētījumus un priekšdarbus, lai pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2013. gada 15. februārī darītu iespējamu to datu pārraidi ar elektroniskas platformas palīdzību, kas vajadzīgi administratīvo formalitāšu kārtošanai.
Pamatojums
Referents vēlētos datu apkopošanai un apmaiņai izmantot vienu elektronisku platformu, taču nenorāda, tieši kāda platforma izmantojama.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī elektroniskā platforma, kurā apvieno SafeSeaNet, elektronisko muitas vidi un citas elektroniskas sistēmas, ir vieta, kurā apkopo dažādu kompetento iestāžu saņemto informāciju atbilstoši šai direktīvai, un kurā notiek informācijas apmaiņa starp šīm kompetentajām iestādēm un dalībvalstīm.
Pamatojums
Vajadzētu būt vienai platformai, kurā notiek atbilstoši šai direktīvai apkopotās informācijas apmaiņa. Saņemto informāciju kompetentajām iestādēm ar šīs platformas palīdzību jāsniedz visiem, kam tā ir nepieciešama. Tā varēs izvairīties no situācijas, ka viena un tā pati informācija jāsniedz vairākas reizes dažādām iestādēm.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šiem līdzekļiem jābūt savstarpēji izmantojamiem, pieejamiem un sadarbspējīgiem ar SafeSeaNet sistēmu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, kā arī ar Lēmumā Nr. 70/2008/EK paredzētajām informācijas sistēmām tā, lai jebkuri dati būtu jāreģistrē tikai vienu reizi. Dalībvalstis apspriežas ar uzņēmējiem un informē Komisiju par paveikto atbilstīgi šajā lēmumā paredzētajai kārtībai.	Šai elektroniskai pārraidei jābūt savstarpēji izmantojamai, pieejamai un sadarbspējīgai ar SafeSeaNet sistēmu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, kā arī ar Lēmumā Nr. 70/2008/EK paredzētajām informācijas sistēmām tā, lai jebkuri dati būtu jāreģistrē tikai vienu reizi. Dalībvalstis apspriežas ar uzņēmējiem un informē Komisiju par paveikto atbilstīgi šajā lēmumā paredzētajai kārtībai.
Pamatojums
Šis grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu 7. panta 2. punkta atbilstību 3. panta definīcijām, bet jo īpaši — 3. panta (ea) apakšpunktam (jauns).
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Datu konfidencialitāte
	Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus atbilstoši ES un valstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu saņemto datu konfidencialitāti un izmantošanu vienīgi atbilstīgi šai direktīvai.
	Tās īpašu uzmanību pievērš saskaņā ar šo direktīvu apkopoto komerciālo datu aizsardzībai. Attiecībā uz personas datiem dalībvalstīs nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās2.
	Dalībvalstis nodrošina, ka šo datu lietotājiem ir piekļuve tikai tām datubāzēm, kas attiecas uz viņu konkrētajiem pienākumiem, un tādējādi tie nevar šos datus izmantot ļaunprātīgi vai arī nosūtīt komerciālus vai personīgus datus bez pilnīga pamatojuma.
	1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
	2 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot piemērojamos Kopienas tiesību aktus, no pienākuma nosūtīt FAL veidlapās minēto informāciju ir atbrīvoti kuģi, kas ietilpst Direktīvas 2002/59/EK piemērošanas jomā un kas veic pārvadājumus maršrutā starp Eiropas Kopienas muitas teritorijā esošām ostām ar nosacījumu, ka šie kuģi nepienāk no kādas ostas ārpus minētās teritorijas vai no kādas brīvzonas, kurai piemēro I tipa kontroles kārtību muitas tiesību aktu nozīmē, ka tie šādā ostā nepiestāj vai nedodas uz to.	Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot piemērojamos Kopienas tiesību aktus, no pienākuma nosūtīt FAL veidlapās minēto informāciju ir atbrīvoti kuģi, kas ietilpst Direktīvas 2002/59/EK piemērošanas jomā un kas veic pārvadājumus maršrutā starp Eiropas Kopienas muitas teritorijā esošām ostām ar nosacījumu, ka šie kuģi nepienāk no kādas ostas ārpus minētās teritorijas vai no kādas brīvzonas, kurai piemēro I tipa kontroles kārtību muitas tiesību aktu nozīmē, ka tie šādā ostā nepiestāj vai nedodas uz to, un šos kuģus atbrīvo arī no iespējas, ka dalībvalstis var pieprasīt I pielikuma 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajās FAL veidlapās iekļauto informāciju.
Pamatojums
Pirmā izmaiņa ir nepieciešama, jo ar to šos pienākumus uzliek dalībvalstīm, nevis tieši uzņēmējiem. Dalībvalstīm jādod tiesības pieprasīt dažas I pielikumā minētās FAL veidlapas valsts drošības interesēs un kontrabandas vai nelegālas imigrācijas novēršanai.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka tām Kopienas precēm, kuras ir elektroniski identificējamas, netiek piemērotas papildu formalitātes tāpēc, ka kuģis iegājis trešās valsts vai brīvzonas ostā.
Pamatojums
Šīs direktīvas pašam svarīgākajam mērķim vajadzētu būt visu Eiropas iekšējo kravu pārvadājumu atbrīvošanai no prasības iesniegt FAL veidlapas. Tāpēc ir svarīgi paredzēt atšķirības ne tikai atkarībā no kuģa galamērķa un/vai atiešanas ostas, bet arī atkarībā no kuģa kravas. Tāpēc papildu administratīvās formalitātes nevajadzētu attiecināt uz kravu, kas ceļā no vienas ES ostas un citu ES ostu no kuģa nav tikusi izkrauta.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija var pieņemt pasākumus, kuru nolūks ir grozīt šīs direktīvas pielikumus, bet tikai tiktāl, cik šāds grozījums nepaplašina direktīvas piemērošanas jomu. Šādus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.	Komisija atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas pielikumiem, lai nodrošinātu, ka tajos ņem vērā SJO ieviestos FAL veidlapu grozījumus, kā arī attiecībā uz 3. panta (ea) apakšpunktā minēto definīciju, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.
Pamatojums
Lai varētu izveidot vienu elektronisku kontaktpunktu informācijas sniegšanai ostas iestādēm un vieni un tie paši dati nebūtu jāsniedz vairākas reizes, 2. pantā minēto ziņošanas un informācijas sniegšanas formalitāšu saraksts ir jāatjaunina, līdzko SJO pieņem jaunas vai grozītas FAL veidlapas. Būtu nepiemēroti šādu nenozīmīgu elementu grozīšanu veikt ar koplēmuma procedūras tiesību aktu.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 9.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Piemērošanas jomas paplašināšana
	Komisija vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim ziņo Parlamentam un Padomei par to, kā šajā direktīvā ierosinātā vienkāršošana attiecināta uz iekšējo ūdensceļu transportu. Komisija arī apsver, cik lielā mērā Upju informācijas sistēma ir savietojama ar šajā direktīvā minētajām elektroniskajām sistēmām.
Pamatojums
Referents aicina Komisiju neaprobežoties ar ziņošanas formalitāšu standartizāciju un saskaņošanu tikai attiecībā uz jūras ostām. Arī turpmākajai kravu plūsmai uz iekšzemi vajadzētu notikt raiti un efektīvi, ar iespējami nelieliem administratīviem šķēršļiem. Tāpēc referents aicina Komisiju sīkāk izpētīt šo iespēju. Komisijai vajadzētu arī apsvērt, cik lielā mērā Direktīvā 2005/44/EK minētā Upju informācijas sistēma nākotnē varētu būt savietojama ar SafeSeaNet un citām šajā direktīvā minētajām elektroniskajām sistēmām.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 9.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.b pants
	Eiropas Jūras drošības aģentūra
	Nākamo reizi pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu1, Komisija uz šīs direktīvas pamata ierosina grozījumus, ar kuriem nodrošina, ka šī aģentūra var un tai ir kompetence uzraudzīt šajā direktīvā minētās formalitātes un veikt to tehnisko un administratīvo saskaņošanu.
	_____________________
	1 OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 9.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.c pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
	2. Līdzko Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
	3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 9.b un 9.c pantā izklāstītos nosacījumus.
Pamatojums
Līguma 290. pantā teikts, ka pilnvaru deleģēšanas laiks jānosaka precīzi. Ierosinātā direktīva ir tikai pirmais plašāka procesa posms, kā tas uzsvērts Komisijas paziņojumā par Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Turklāt referents ierosina (27. grozījums) ziņojumu par iekšējiem ūdensceļiem, ko var uzskatīt par likumdošanas priekšlikumu. Tādējādi būs pietiekami daudz instrumentu, lai paplašinātu un vajadzības gadījumā pielāgotu deleģēto aktu noteikumus atkarībā no gūtās pieredzes.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 9.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.d pants
	Deleģējuma atsaukšana
	1. Direktīvas 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.
	2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras var tikt atsauktas, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.
	3. Atsaukšanas lēmumā norāda atsaukšanas iemeslus un ar to tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Pamatojums
Ir piemēroti abām likumdevējām iestādēm dot iespēju pilnībā vai daļēji atsaukt pilnvaru deleģēšanu. Līguma 290. pantā precizēts, ka šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams Parlamenta visu locekļu balsu vairākums vai kvalificēts vairākums Padomē.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 9.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.e pants
	Iebildumi pret deleģētiem aktiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas.
	2. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret deleģētu aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.
Pamatojums
Šis pants atbilst kārtībai, kāda iebildumu izteikšanai pret deleģēto aktu (5.a panta 3.c punkts) paredzēta regulatīvajā kontroles procedūrā, ko ieviesa ar 2006. gada 17. jūlija Padomes lēmumu. Kaut gan lēmumā iebildumu izteikšanai paredzēti trīs mēneši, pieredze rāda, ka tik īsā laikā ir grūti veikt efektīvu pārbaudi, tai skaitā pieņemt rezolūciju plenārsēdē. Līguma 290. pantā nepārprotami atļauts tiesību aktā noteikt laika periodu, kādā izsakāmi iebildumi.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. pants	svītrots
Komitejas procedūra
1. Lai pieņemtu ar kuģošanas drošību saistītus pasākumus un jo īpaši tādus, kuru nolūks ir grozīt šīs direktīvas pielikumus, Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu.
Lai pieņemtu ar kuģošanas drošumu saistītus pasākumus un jo īpaši tādus, kuru nolūks ir grozīt III pielikumu, Komisijai palīdz kuģošanas drošuma komiteja (MARSEC), kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 725/2004 11. pantu.
2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Pamatojums
Šī procedūra vairs nav piemērojama, jo Lēmums 1999/468/EK, kura pamatā bija Nicas līgums, ar Lisabonas līguma 290. pantu aizstāts ar jaunu tiesību aktu. Ir ļoti svarīgi, lai abas likumdevējas iestādes saņemtu vienādu informāciju par iespējamiem vai ierosinātiem deleģētiem aktiem.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Jūras transportā jāpilda sarežģītas administratīvas procedūras, pat ja kuģi kursē vienīgi starp ES ostām un nedodas uz trešo valstu ostām. Tas rada papildu administratīvus šķēršļus un tāpēc arī papildu izmaksas kravu pārvadājumiem ar kuģiem. Tādējādi kravu jūras pārvadājumi kļūst mazāk pievilcīgi un tie netiek izmantoti pilnā apjomā.

Jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveide ir nepieciešama, lai piekrastes kuģošanu padarītu pievilcīgāku un efektīvāku, jo tieši šis transporta veids ir videi visdraudzīgākais.

Tālab Komisija 2009. gada janvārī publicēja Paziņojumu un rīcības plānu ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, kā arī priekšlikumu direktīvai par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās un/vai atiet no tām.

Komisijas priekšlikums

Direktīvas priekšlikums ir daļa no Komisijas paziņojumā aprakstītā plašāka pasākumu kopuma, lai izveidotu Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem.

Paziņojumā Komisija ierosina rīcības plānu, kurā ietilpst vairāki īstermiņa un ilgtermiņa likumdošanas pasākumi un ieteikumi dalībvalstīm.

Īstermiņa pasākumu mērķis ir iespējami ātri likvidēt šķēršļus, kas kavē jūras pārvadājumus Kopienas iekšienē (vienkāršojot muitas formalitātes, ieviešot vadlīnijas augu veselības pārbaudēm, racionalizējot dokumentus u.c.). Komisija cer, ka šie pasākumi tiks ieviesti jau 2010. gadā.

Vidējā termiņa pasākumi jāveic līdz 2013. gadam. Tie attiecas uz plašāku elektroniskas datu apmaiņas izmantošanu, „e-jūras” sistēmas un viena valsts kontaktpunkta ieviešanu, formalitātēm attiecībā uz tiem kuģiem, kuri dodas uz trešām valstīm, vienkāršotiem noteikumiem attiecībā uz bīstamām kravām u.c.

Komisija arī sniedz vairākus ieteikumus dalībvalstīm, jo īpaši par plūsmu un telpas racionalizāciju ostās, par kopīgas valodas izmantošanu un par vienkāršotu procedūru, kā saņemams atbrīvojums no pienākuma izmantot loča pakalpojumus.

Komisija uzskata, ka ir nepieciešams priekšlikums, lai Direktīvu 2002/6/EK aizstātu ar jaunu direktīvu.

· FAL Konvencija pārskatīta jau vairākas reizes, un tāpēc nepieciešams Kopienas līmeņa tiesību akts, lai dažādos noteikumus savstarpēji saskaņotu.

· Nepieciešama jauna drošības informācijas veidlapa, kas jāaizpilda pirms ieiešanas dalībvalsts ostā.

· Ostu datorizācijas līmenis ir nepietiekams. Nav ieviests viens kontaktpunkts, kurā varētu nokārtot visas ar dažādiem ostas dienestiem saistītās formalitātes, un tāpēc laiks tiek tērēts nelietderīgi.

· Iepriekšējā Direktīva 2002/6/EK dažādās dalībvalstīs tiek īstenota dažādi. Tāpēc vajadzīga tāda direktīva, kuru nevar atšķirīgi interpretēt.

Jaunās direktīvas mērķis ir administratīvo procedūru vienkāršošana, par standartu nosakot informācijas elektronisku pārraidi un ziņošanas formalitāšu racionalizāciju.

Ierosināti šādi konkrēti pasākumi:

· Dalībvalstīm jāpieņem FAL veidlapas, lai viena un tā pati informācija nebūtu jāiesniedz divas reizes.

· SafeSeaNet jākļūst pa informācijas elektroniskās apmaiņas pamatu. Dalībvalstīm jāizveido elektroniskās sistēmas tā, lai tās varētu elektroniski pārraidīt nepieciešamo informāciju par administratīvajām formalitātēm. Šīm sistēmām jāsāk strādāt līdz 2013. gada 15. februārim.

· Šīm sistēmām jābūt savstarpēji savietojamām, pieejamām un saderīgām ar SafeSeaNet sistēmu.

· No prasības iesniegt FAL veidlapas vajadzētu atbrīvot kuģus, kuri pārvietojas tikai starp ostām, kas atrodas Eiropas Savienības muitas teritorijā. Šādu atbrīvojumu var pieļaut tad, ja precēm ir Kopienas preču statuss.

Referenta ierosinājumi

Referents atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un priekšlikumu.

Šīs direktīvas pašam svarīgākajam mērķim jābūt visu Eiropas iekšējo jūras kravu pārvadājumu atbrīvošanai no nevajadzīgām administratīvām formalitātēm. Būdams referents attiecībā uz direktīvu par ziņošanas formalitātēm, vēlētos ierosināt turpmāk minētos priekšlikumus.

Administratīvās procedūras vajadzētu ne tikai vienkāršot, bet arī saskaņot

Dalībvalstu dažādās procedūras pēc iespējas jātuvina.

Nepieciešama laba dažādu kompetento iestāžu sadarbība

Šī direktīva ir daļa no lielāka administratīvās vienkāršošanas projekta, proti, Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem veidošanas. Lielākais pasākumu kopums attiecas ne tikai uz transportu, bet arī uz muitu, sabiedrības veselību un drošību ostās un uz kuģiem. Pasākumi katrā atsevišķajā jomā nevar nodrošināt vēlamo rezultātu. Būdams referents par šo jautājumu, es tāpēc aicinu Komisiju iespējami vienlaicīgi gatavot priekšlikumus arī par citiem šī kopuma aspektiem.

Tas ir arī iemesls, kāpēc likumdošanas procesā efektīvi jāsadarbojas trim attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem — Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam, Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātam un Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam.

Referents gribētu mudināt Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātu iespējami ātri ieviest paziņojumā solīto grozījumu Muitas kodeksā, lai varētu izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem. Ar šo grozījumu jānodrošina, lai kuģošanas sabiedrības varētu vienkāršāk saņemt „atļautas regulāras kuģu satiksmes” statusu, un tādējādi būtiski varētu samazināt administratīvos šķēršļus.

Šajā sakarībā ieteicams, lai Komisija arī transporta jomas tiesību aktos lietotu terminus „atzīts komersants” un „atzīts nosūtītājs”.

Kopīga valoda

Jūras pārvadājumos valodu problēma pārāk bieži rada nevēlamu kavēšanos un nesaprašanos. Lai nodrošinātu iespējami efektīvu saziņu, ļoti svarīga ir kopīgas valodas lietošana.

Lai šo punktu uzsvērtu, ziņojumā ir atsauce uz SJO SOLAS Konvenciju (Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, 1974. gads), kurā noteikts, ka darba valoda ir angļu valoda.

SafeSeaNet kā datu apmaiņas platforma

SafeSeaNet tika izstrādāta saistībā ar kuģu satiksmes uzraudzības direktīvu un kopš tā laika darbojusies sekmīgi. Tāpēc būtu lietderīgi to izmantot par datu apmaiņas platformu. Dažādu kompetento iestāžu dalībvalstīs apkopoto informāciju šīs iestādes dara pieejamu SafeSeaNet, un visi, kam šī informācija nepieciešama, to var saņemt no SafeSeaNet.

Protams, šāda sistēma var sekmīgi strādāt tikai tad, ja dalībvalstis nodrošina efektīvu piekļūšanas kontroles sistēmu. Sistēmā atradīsies komerciāli jutīgi dati, kurus pietiekami jāaizsargā, lai nepieļautu kaitējumu ostām, kuģošanas sabiedrībām vai citām iesaistītajām personām.

Termina „elektroniska datu pārraide” precizēšana

Būdams referents, esmu ieinteresēts nodrošināt skaidru direktīvas tekstu, ko nevarētu atšķirīgi interpretēt dalībvalstīs. Tāpēc esmu sagatavojis grozījumu, kurā sniegta precīza „elektroniskas pārraides” definīcija, izslēdzot, piemēram, sūtījumus pa faksu.

Atbrīvojumi no prasības iesniegt FAL veidlapas

Komisijas priekšlikuma 8. pantā noteikts, ka no pienākuma nosūtīt FAL veidlapas ir atbrīvoti kuģi, kas veic pārvadājumus maršrutā starp Eiropas Kopienas muitas teritorijā esošām ostām Referents uzskata to par nepieciešamu pasākumu, taču vēlas to vēl paplašināt un panākt, lai tiktu ņemts vērā ne tikai kuģa galamērķis un/vai osta, no kurienes tas atgājis, bet arī kuģa krava. Ja noteikta kravas daļa tiek pārvadāta muitas savienības iekšienē, proti, trešā valstī tā netiek nokrauta no kuģa, uz šādu kravu nevajadzētu attiecināt prasību iesniegt FAL veidlapas.

Loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikāti

Loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikāti var atvieglot ieiešanu ostā tiem piekrastes pārvadājumos iesaistītiem kuģiem, kuri regulāri dodas uz vienām un tām pašām ostām. Dalībvalstis, protams, var izvirzīt savas prasības, taču daudzos gadījumos tās nav pārredzamas vai samērīgas. Referents uzskata, ka arī šie jautājumi būtu jārisina direktīvā.

Direktīvas darbības jomas paplašināšana uz iekšzemi

Administratīvā vienkāršošana un datu elektroniskā apmaiņa ir svarīga ne tikai attiecībā uz kuģiem un kravām jūras ostās. Tā ir arī svarīga, lai savienojumi ar iekšzemi būtu iespējami raiti. Referents aicina Komisiju noskaidrot, kā varētu iesaistīt arī iekšzemes ostas un iespējamības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus.

Tostarp būtu jāapsver, vai Upju informācijas sistēma (RIS) ir savietojama ar SafeSeaNet un citām šajā direktīvā minētajām elektroniskajām sistēmām.

Spēkā stāšanās termiņš — 2013. gads

Būdams šī jautājuma referents, uzskatu, ka 2013. gada 15. februāris arī turpmāk ir jānosaka par galīgo spēkā stāšanās termiņu. Šis datums noteikts arī par galīgo termiņu, kad jābūt ieviestai elektroniskai muitas un tirdzniecības videi (Lēmums Nr. 70/2008). Ļoti labi, ka abi šie datumi sakrīt.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ziņošanas formalitātes kuģiem, kuri pienāk ostās vai atiet no tām
Atsauces	COM(2009)0011 – C6-0030/2009 – 2009/0005(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	21.1.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 19.10.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Dirk Sterckx 1.9.2009
Izskatīšana komitejā	10.11.2009		27.1.2010		22.3.2010
Pieņemšanas datums	23.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Alvarez, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hella Ranner, Vilja Savisaar, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Philip Bradbourn, Isabelle Durant, Tanja Fajon, Ádám Kósa, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen, Sabine Wils, Corien Wortmann-Kool, Janusz Władysław Zemke