Procedūra : 2009/2167(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0100/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0100/2010

Debates :

PV 05/05/2010 - 26
CRE 05/05/2010 - 26

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0155

ZIŅOJUMS     
PDF 204kWORD 137k
26.3.2010
PE 430.549v03-00 A7-0100/2010

par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu — 2008. gada ziņojums

(2009/2167(INI))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Andrea Cozzolino

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu — 2008. gada ziņojums

(2009/2167(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) gada ziņojumiem,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 15. jūlija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopienu finanšu interešu aizsardzība — Krāpšanas apkarošana — 2008. gada ziņojums” (COM(2009)0372), tostarp tā pielikumus (SEC(2009)1002 un SEC(2009)1003),

–   ņemot vērā OLAF darbības pārskatu par 2008. gadu(1) un tā otro 2008. gada 19. jūnija pārskatu par to, kā tiek piemērota Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, kā arī pamatnostādnes, ar kurām aizstāj OLAF Vademecum,

–   ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas darbības pārskatu par laikposmu no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada maijam(2),

–   ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas darbības pārskatu par laikposmu no 2007. gada jūnija līdz 2008. gada maijam(3),

–   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

   ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei — brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs — Stokholmas programma(5) un jo īpaši sadaļu par ekonomisko noziedzību un korupciju,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. panta 3. punktu un 325. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7‑0100/2010),

Vispārīgi apsvērumi: paziņoto pārkāpumu kopsumma

1.  atzīmē, ka konstatēto pārkāpumu finanšu ietekme ir samazinājusies no EUR 1 024 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 783,2 miljoniem 2008. gadā, turklāt samazināšanās notikusi visās izdevumu jomās, izņemot vienīgi tiešo izdevumu un pirmspievienošanās līdzekļu jomas, un kopējā apjoma sadalījums ir šāds:

  

pašu resursi: EUR 351 miljoni (par 12,5 % mazāk nekā 2007. gadā),

  

lauksaimniecības izdevumi: EUR 102,3 miljoni (par 34 % mazāk nekā 2007. gadā),

  

strukturālie pasākumi: EUR 585,2 miljoni (par 27 % mazāk nekā 2007. gadā),

  

pirmspievienošanās fondi: EUR 61 miljoni (par 90,6 % vairāk nekā 2007. gadā),

  

tiešie izdevumi: EUR 34,7 miljoni (par 5,15 % vairāk nekā 2007. gadā);

2.  uzsver, ka jāiekļauj informācija par pārkāpumiem, tā precizējot kopējo to resursu daļu katrā atsevišķā izdevumu kategorijā un dalībvalstī, uz kuru attiecas kļūdas un ir aizdomas par krāpšanu;

3.  uzsver, ka cīņa ar krāpšanu un korupciju ir svarīgs Eiropas iestāžu un visu dalībvalstu pienākums, un tām jānodrošina visi nepieciešamie resursi šo negatīvo parādību efektīvai apkarošanai, lai aizsargātu Savienības un tās nodokļu maksātāju finanšu intereses un cīnītos pret organizēto noziedzību, kura, saskaņā ar valstu rādītājiem, arvien palielina spēju noslēgt slepenas vienošanās iestādēs un jo īpaši veikt krāpšanu attiecībā pret Kopienas budžetu;

4.  pauž nožēlu par to, ka lielu daudzumu ES līdzekļu joprojām izmaksā nepareizi, un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai šos līdzekļus atgūtu;

Pašu resursi

5.  atzinīgi vērtē to, ka aplēstā pārkāpumu kopsumma bija par 12,5 % zemāka nekā 2007. gadā; tomēr atzīmē, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, lielākais pārkāpumu skaits tika reģistrēts attiecībā uz televizoriem un monitoriem, un tādēļ aicina Komisiju īpaši stingri uzraudzīt šīs ražojumu kategorijas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu zaudētos pašu resursus vai procentu maksājumus; turklāt aicina Komisiju sekmēt pienācīgu līdzsvaru starp importēto preču fiziskajām pārbaudēm un dalībnieku pēcmuitošanas revīziju; aicina dalībvalstis šajā jomā nodrošināt labākus statistikas datus;

6.  uzskata, ka svarīgi ir izstrādāt iedarbīgus tiesību aktus, lai uzlabotu administratīvo sadarbību kaitniecīgas nodokļu prakses novēršanai un iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes Direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (COM(2009)0029); uzsver, ka rūpīgi jāuzrauga gadījumi, kad dalībvalstis atsakās sniegt specifisku informāciju vai veikt administratīvo izmeklēšanu, un Parlamentam jāsniedz skaidra un detalizēta informācija par šādiem gadījumiem;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes Regulas par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā pārstrādātajai redakcijai (COM(2009)0427); uzsver, cik svarīgi ir paaugstināt dalībvalstu atbildību šajā jomā, sākot ar datubāzēs ievadītās informācijas kvalitāti; aicina Komisiju pārbaudīt informācijas precizitāti un nodrošināt, ka visi PVN maksājumi ir iekasēti;

8.  turklāt aicina Komisiju sniegt vispusīgu informāciju, lai varētu salīdzināt dalībvalstu izmaksas, kas rodas, iekasējot parastos pašu resursus, un ieturētās summas šo iekasēšanas izmaksu segšanai;

Lauksaimniecības izdevumi

9.  atzinīgi vērtē to, ka aplēstā pārkāpumu kopsumma bija par 34 % zemāka nekā 2007. gadā; uzsver, ka relatīvi nelielais pārkāpumu skaits varētu būt saistīts galvenokārt ar paaugstināto obligātās ziņošanas slieksni (EUR 10 000), kuru ieviesa ar Komisijas 2006. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā(7);

10. uzsver, cik svarīgi ir pildīt pārkāpumu ziņošanas prasības un pauž nožēlu par nepilnībām, kas konstatētas attiecībā uz Austriju, Zviedriju, Slovākiju un Ungāriju;

11. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai efektīvi un iedarbīgi īstenotu Regulu (EK) Nr. 1975/2006(8), ar ko nosaka jaunu pārbaudes kārtību lauku attīstības atbalsta pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka pabalsta saņēmēji pilda savus pienākumus;

12. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim (iepriekš minētā ziņojuma 5.20. punkts), ka integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) ir efektīvs līdzeklis kļūdu vai pārkāpumu riska ierobežošanai tikai tad, ja šo sistēmu pienācīgi izmanto un tajā ievada precīzus un uzticamus datus; pauž nožēlu par būtiskiem trūkumiem, kas konstatēti Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Bulgārijā un Rumānijā izmantotajās sistēmās; mudina Komisiju veikt stingrus pasākumus, ja šādas problēmas atkārtojas;

Strukturālie pasākumi

13. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Komisijas vērtējumu pārkāpumu finanšu ietekme bijusi par 27 % mazāka nekā 2007. gadā; attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību atzīmē Revīzijas palātas 2008. gada ticamības deklarācijā norādīto, ka kohēzijas politikas jomā pieļauto kļūdu līmenis vēl arvien pārsniedz 5 %; pauž bažas par to, ka Itālija, Polija, Apvienotā Karaliste un Spānija ziņojušas par vislielāko pārkāpumu skaitu; tomēr atzinīgi vērtē labo sadarbību ar Komisiju, ko uzsākušas dažas no šīm dalībvalstīm, lai risinātu minētās problēmas, un pauž pārliecību, ka citas dalībvalstis arī līdzīgi sadarbosies; norāda uz Revīzijas palātas atzinumu, kurā uzsvērts, ka strukturālās darbības ir ES budžeta izdevumu joma ar visstingrākajiem noteikumiem un sarežģītākajām pārvaldības procedūrām un ka saskaņā ar Komisijas uzskatiem tas, ka dati par kādā dalībvalstī pieļauto finanšu pārkāpumu lielo skaitu ne vienmēr nozīmē to, ka attiecīgajā valstī ir vairāk kļūdu un krāpšanas gadījumu nekā citās dalībvalstīs, bet gan to, ka attiecīgajā dalībvalstī, iespējams, ir pamatīgāka un stingrāka kontrole; turklāt norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas pārskatā par 2008. gada budžeta izpildi nav ņemts vērā 2007.–2013. gada plānošanas periods, attiecībā uz kuru tika ieviestas jaunas administrēšanas un kontroles sistēmas; norāda uz to biežo kļūdu sastopamību, kas saistītas ar neattaisnotiem maksājumiem un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, un tāpēc uzskata par vēlamu Komisijai ieviest piesardzības pamatnostādnes dalībvalstīm un pašvaldības iestādēm, lai precizētu, kā šos noteikumus piemērot un kā izvairīties no tā, ka pārvaldes iestādes aizstāj Komisijas noraidītos izdevumus, kuri tiek uzskatīti par neattaisnotiem, ar citiem — arī neattaisnotiem izdevumiem;

14. uzsver, ka kavēšanās ar vadības un kontroles sistēmu apstiprināšanu 2007.–2013. gada programmām varētu būt sarežģījusi kļūdu un iespējamo krāpšanas gadījumu atklāšanu avansa maksājumu jomā; turklāt uzskata, ka ar to saistītā kavēšanās ar starpmaksājumu izdevumiem varētu sekmēt līdzekļu izdošanu steigā, lai iekļautos laikā pirms notiek atbrīvošanās no saistībām; mudina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt noteikumus par atbrīvošanos no saistībām, lai uzlabotu izdevumu kvalitāti un nodrošinātu kvantitatīvo mērķu sasniegšanu;

15. atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko līdz ar AFIS sistēmu plašāku izmantošanu dažām dalībvalstīm izdevies panākt, lai saskaņotu sistēmas ziņošanai par pārkāpumiem; tā kā ar elektroniskajām ziņošanas sistēmām līdz šim gūti labi rezultāti attiecībā uz datu kvalitāti un ziņošanas termiņu ievērošanu, aicina tās iespējami ātri ieviest dalībvalstīs, kurās šādu sistēmu vēl nav;

16. aicina dalībvalstis sniegt Komisijai pilnīgāku un uzticamāku informāciju par 2000.–2006. gadā veiktajām finanšu korekcijām; savukārt aicina Komisiju būt stingrai, prasot dalībvalstīm sniegt pilnīgu informāciju un rīcības programmās pedantiski piemērot finanšu korekciju noteikumus;

17. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ieviesusi kopēju krāpšanas novēršanas stratēģiju attiecībā uz strukturāliem pasākumiem, kura izstrādāta sadarbībā ar OLAF, un uzsver, cik svarīga ir efektīvāka sadarbība ar reģionālām iestādēm un kompetentām valsts tiesu iestādēm;

Pirmspievienošanās fondi

18. pauž nožēlu par to, ka desmit jaunajās ES dalībvalstīs aplēstā pārkāpumu kopsumma ir palielinājusies par 8 %, savukārt divās jaunākajās dalībvalstīs — par 152 %, bet atgūto līdzekļu daudzums salīdzinājumā ar 2007. gadu samazinājies par 15,6 %; aicina jo īpaši Bulgāriju un Rumāniju palielināt administratīvo veiktspēju ES līdzekļu pārvaldīšanā, novērst esošos un iespējamos interešu konfliktus līdzekļu pārvaldībā, uzlabot publiskā iepirkuma procedūru pārraudzību un pārredzamību centrālā, reģionālā un vietējā līmenī un steidzami ieviest nepieciešamos piesardzības, korektīvos un/vai disciplināros pasākumus un informēt par tiem Komisiju; atzīst un atbalsta Bulgārijas un Rumānijas veiktos pasākumus, lai uzlabotu dalītās pārvaldības un finanšu kontroles standartus atbilstīgi Komisijas ieteikumiem;

19. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu riskus, ko rada ļoti mainīgā vide, kurā darbojas Paplašināšanās ģenerāldirektorāts, un nodrošinātu efektīvu iekšējās revīzijas pasākumu daudzgadu plānošanu; turklāt aicina Komisiju steidzami saskaņā ar centralizētās pārvaldības kārtību pieņemt īpašu ex post kontroles politiku, izmantojot 2008. gadā gūto pieredzi un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderīgumu;

20. uzver, ka jāturpina noteikt ar pirmspievienošanās finansējumu sasniedzamie stratēģiskie uzdevumi, kas minēti Revīzijas palātas specializētajā ziņojumā par pirmspievienošanās finansējumu Turcijai, lai varētu vieglāk novērtēt īstenoto projektu saistību ar vispārējiem mērķiem; uzskata, ka par uzdevumiem un rezultātiem vajadzētu informēt pārskatāmi;

21. uzsver, ka Komisijai jāturpina izstrādāt iniciatīvas, ar kurām uzlabo projektu koncepcijas un to īstenošanu; uzsver, ka ir jāuzlabo mehānisms ziņošanai par projektu īstenošanu un tajos ietverto pasākumu veikšanu un rezultātiem; uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka par projektu iznākumu (rezultātiem un ietekmi) ziņo katra projekta beigās un pienācīgos intervālos pēc tam, lai informāciju par projekta gaitu varētu izmantot, turpmāk plānojot projektus;

Tiešie izdevumi

22. norāda, ka ārējā palīdzība ir nozare, ko arvien vairāk skar pārkāpumi un krāpšana;

23. prasa, lai Komisija pievērš uzmanību problēmai, kas saistīta ar projektu dubultu finansēšanu;

24. uzsver to, ka aizvadītajos piecos gados ES Apvienoto Nāciju Organizācijai maksājusi vairāk nekā EUR 1 miljardu gadā; tāpēc atgādina, ka ir nepieciešams pastiprināt OLAF starptautiskās pilnvaras un nodrošināt šo iestādi ar visiem nepieciešamajiem tiesiskajiem līdzekļiem, lai tā varētu kontrolēt šos arvien pieaugošos tiešos izdevumus; aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam aktuālāko informāciju par šo jautājumu;

Integrēta iekšējās kontroles sistēma

25. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866), kas veido pamatu diskusijai par šo jautājumu, un aicina Komisiju uzmanīgi sekot attīstības gaitai šajā jomā; uzskata, ka katrā jomā varētu noteikt dažādas pieļaujamo kļūdu robežvērtības, ņemot vērā to attiecīgās īpatnības un noteikumus; mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā to, ka nepieciešams veikt arī citus pasākumus, lai uzlabotu ES fondu pārvaldību (piemēram, padarot kontroles sistēmas efektīvākas un pielāgojot tās izdevumu kategorijām vai vienkāršojot attiecīgos tiesību aktus);

26. uzskata, ka ikgadējiem kopsavilkumiem, ko Komisijai iesniedz dalībvalstis, jābūt stingrākam juridiskajam pamatam nekā tas, ko izmanto pašreiz (Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (Finanšu regula) 53.b panta 3. punkts); tādēļ aicina saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu šajos kopsavilkumos sniegt izsmeļošu kvalitatīvo analīzi par katras dalībvalsts veiktās revīzijas rezultātiem; turklāt uzskata, ka Komisijai ir svarīgi turpināt veicināt struktūrfondu „uzticības līgumus” ar dalībvalstīm, vienlaicīgi nodrošinot papildu garantijas saistībā ar dalībvalstu kontroles sistēmām un veidojot ciešākas saites ar neatkarīgām augstākā līmeņa revīzijas iestādēm;

Lielāka pārredzamība un cīņa pret krāpšanu, korupciju un finanšu noziegumiem

27. atzīmē to, ka publiskais iepirkums ir viena no jomām, kas visvairāk pakļauta nepareizas pārvaldības, krāpšanas un korupcijas riskam, un ka šādas nelikumīgas darbības grauj tirgu, patērētājiem palielina preču un pakalpojumu cenas un maksājumus, kā arī izraisa iedzīvotāju neuzticēšanos Eiropas Savienībai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi apsvērt pašreizējos publiskā iepirkuma noteikumus un iesniegt priekšlikumus to uzlabošanai; atzīst arī sasniegumus, kas gūti lielākas pārredzamības nodrošināšanā saistībā ar ES finanšu līdzekļu saņēmējiem, un aicina Komisiju izstrādāt sistēmu, saskaņā ar kuru tiek publiskoti minēto saņēmēju saraksti vienā tīmekļa vietnē neatkarīgi no attiecīgās pārvaldes iestādes, sniedzot precīzu, salīdzināmu informāciju par visām dalībvalstīm vismaz vienā no ES darba valodām; turklāt aicina Komisiju iejaukties, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis sniedz uzticamu, viendabīgu informāciju par ES finanšu līdzekļu saņēmējiem, kas ir jāiekļauj agrīnās brīdināšanas sistēmā un izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē;

28. aicina Komisiju savlaicīgi uzsākt diskusijas un apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, par visiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas prokuratūras izveidi, lai apkarotu noziegumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pantā, un aktīvāk īstenot visus šīs iestādes izveidei nepieciešamos pasākumus;

29. mudina Padomes prezidentvalsti pilnvarot Komisiju apspriest un pēc iespējas īsākā laikā noslēgt krāpšanas novēršanas nolīgumus ar Andoru, Monako un Sanmarino, kā arī vēlreiz apspriest plašāku nolīgumu ar Šveici;

30. uzsver, ka ES finanšu interešu aktīvai aizsardzībai nepieciešams pastiprināt cīņu pret finanšu un ekonomiskiem noziegumiem; aicina dalībvalstis pilnā apjomā īstenot attiecīgos Savienības instrumentus, tostarp 2000. gada Konvenciju par savstarpēju tiesisko palīdzību un tās protokolu par banku darījumiem, Pamatlēmumu par konfiskācijas rīkojumiem (2006/783/TI)(9) un Pamatlēmumu par finansiālām sankcijām (2005/214/TI)(10);

31. aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu par aizliegumu savstarpēju atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz finanšu jomas profesijām, piemēram, neļaujot krāpšanā pieķertiem likumpārkāpējiem ieņemt uzņēmumu vadītāju amatus;

32. aicina Komisiju izstrādāt ietekmes novērtējumu un sagatavot priekšlikumu par ES acquis paplašināšanu uz vienotām definīcijām par nodarījumiem finanšu un ekonomikas noziegumu jomā;

33. uzskata, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai ir nepieciešams apturēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālās darbības, kas notiek ar ārzonu starpniecību; aicina Komisiju apsvērt iespēju aizliegt tiem uzņēmumiem, kuri darbojas ar ārzonu starpniecību, slēgt darījumu līgumus ar Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, ja ārzonas teritorija, kurā pirmie reģistrēti, vienpusēji kavē sadarbības nolīgumu noslēgšanu ar Savienību;

34. atzīmē, ka atbilstoši Eirobarometra 2009. gada datiem 78 % Savienības iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka korupcija ir nopietna problēma viņu valstī; aicina Komisiju un dalībvalstis apņemties nodrošināt nepieciešamos resursus, lai nepieļautu, ka ES finanšu līdzekļu izmantošanu apdraud korupcija, aktīvāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas saistīti ar krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem ar to saistītiem noziegumiem, kā arī piemērot skaidrus un pārredzamus noteikumus attiecībā uz politiski ietekmējamām personām saskaņā ar Trešo direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Direktīva 2005/60/EK)(11); aicina Komisiju pēc iespējas drīz izstrādāt rādītājus, ar kuriem kvantitatīvi novērtēt centienus korupcijas apkarošanā, pievēršot īpašu uzmanību publiskā iepirkuma jomai atbilstīgi Stokholmas programmas noteikumiem; prasa veicināt līdzekļu atgūšanas biroju plašāku sadarbību, lai uzlabotu līdzekļu konfiskāciju; aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, ar kuriem sekmētu labu pārvaldību nodokļu lietās saskaņā ar Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju(12) par šo jautājumu un jo īpaši attiecībā uz nodokļu oāzēm;

OLAF darbs

35. augstu vērtē un atbalsta OLAF darbu un norāda uz nepieciešamību tā pienākumu veikšanā nodrošināt pilnīgu darbības neatkarību, un uzskata, ka birojam ir izšķiroši svarīga loma Eiropas Savienības un tātad arī tās iedzīvotāju finanšu interešu aizsardzībā, kā arī ļoti svarīga nozīme Eiropas iestāžu reputācijas uzturēšanā; tāpēc uzskata, ka vajadzētu izstrādāt cilvēkresursu stratēģiju, kurā būtu noteikta pašreizējā augstā darbinieku kvalitātes līmeņa uzturēšana;

36. uzskata, ka OLAF, sākot izmeklēšanu, vairāk jāizmanto Komisijas iekšējās revīzijas dienestu darbs, nevis jāpaļaujas galvenokārt uz amatpersonu vai dalībvalstu iesniegto informāciju; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir uzraudzīt, vai un kā Komisijas iekšējās revīzijas dienesti ievēro OLAF rekomendācijas; tādēļ aicina OLAF turpmākajos gada ziņojumos nodrošināt atbilstošus statistikas datus;

37. uzskata, ka OLAF darbu var padarīt vēl efektīvāku, nodrošinot rūpīgu un sīku izmeklēšanas plānošanu, šajā nolūkā pieņemot ad hoc procedūras regulu un to nosakot par saistošu rokasgrāmatu, ar kuru sekmē SMART uzdevumu un RACER rādītāju izmantošanu izmeklēšanā, uzlabo sadarbību un datu apmaiņu starp OLAF un valstu tiesu iestādēm no izmeklēšanas procesa paša sākuma, kā arī steidzami piemēro gan OLAF „pamatuzdevumu” politiku, gan pēcpārbaudes OLAF veikto izmeklēšanu sākotnējos posmos, un atbilstoši tai paredzot, ka mazāk nozīmīgu krāpšanu izmeklētu citas iestādes, turpretī OLAF varētu turpināt izmeklēt daudzkārtējus neliela apjoma krāpšanas gadījumus, kuros saistībā ar pārkāpumiem strukturālu problēmu dēļ tiek zaudētas lielas summas; tāpēc aicina OLAF nākamajā ziņojumā uzsvērt šajā sakarībā paveikto un norādīt, cik lielā mērā minētais ņemts vērā OLAF darbības rokasgrāmatā, kuru paredzēts drīzumā publicēt;

38. aicina Komisiju aktīvi iesaistīt OLAF sarunās par visiem sadarbības nolīgumiem, kuru tēma ir krāpšanas apkarošana un informācijas apmaiņa par nodokļu jautājumiem;

OLAF attiecības ar Eiropolu un Eurojust

39. atzinīgi vērtē praktiskas vienošanās, kas panāktas starp OLAF un Eurojust, lai ciešāk koordinētu cīņu pret finanšu krāpšanu un sadarbotos šajā jomā;

40. atzinīgi vērtē OLAF un Eurojust sadarbību; atzīmē, ka, Eiropola analītiskos resursus papildinot ar OLAF darbības pieredzi, dalībvalstīm var nodrošināt lietderīgus pakalpojumus un var izvairīties no dublēšanās; aicina OLAF nākamajā gada ziņojumā aprakstīt, kādu ietekmi ir izraisījusi Eiropola statusa maiņa 2010. gada 1. janvārī;

OLAF sadarbība ar dalībvalstīm

41. pauž nožēlu par nepilnībām, kas norādītas 2008. gada ziņojuma I pielikumā (EK līguma 280. panta īstenošana dalībvalstīs 2008. gadā — (SEC(2009)1002) par to, kādā veidā dalībvalstis atbild uz Komisijas aptauju, un par tās uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem nevar konkrēti atbildēt vai dalībvalstis var viegli izvairīties atbildēt; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju sadarbībā ar dalībvalstīm aptaujā izdarīt izmaiņas, lai to padarītu efektīvu un iedarbīgu;

42. aicina OLAF turpmākajā ziņojumā sniegt detalizētu to stratēģiju un pasākumu analīzi, kurus veic katra dalībvalsts krāpšanas apkarošanā, pārkāpumu, tostarp korupcijas izraisītu pārkāpumu, novēršanā un to konstatācijā ES līdzekļu maksājumu jomā; uzskata, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst lauksaimniecības un struktūrfondu līdzekļu izmantošanai; uzskata, ka šādā ziņojumā, sniedzot pilnīgu informāciju par 27 valstīm, vajadzētu analizēt arī valstu tiesu un izmeklēšanas iestāžu pieeju un veikto pārbaužu kvalitāti un daudzumu, kā arī statistiku par tiem gadījumiem, kad valstu iestādes nav veikušas OLAF ziņojumu prasību izpildi, un šādu gadījumu iemeslus; turklāt uzskata, ka ziņojumam vajadzētu kļūt par zināšanu bāzi gan OLAF stratēģijas un prioritāšu labākai noteikšanai, kuras izmantojamas īpašos izmeklēšanas procesos, uzsākot pielāgotas iniciatīvas, un sadarbības uzlabošanai ar dalībvalstīm, gan OLAF un vietējo uzraudzības iestāžu darbības efektivitātes uzlabošanai;

43. uzsver to, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem ir noteikta prasība dalībvalstīm ziņot par visiem pārkāpumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, kurā šis pārkāpums kļuvis par pirmā administratīvā vai tiesas konstatējuma subjektu un/vai kurā kļuvusi zināma jauna informācija par iepriekš paziņoto pārkāpumu; tāpēc aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, tostarp vienkāršojot valstu administratīvās procedūras, lai samazinātu laikposmu starp pārkāpuma konstatācijas brīdi un brīdi, kad par to tiek ziņots;

44. aicina Komisiju atsākt procedūru, lai pieņemtu Direktīvu par Kopienas finanšu interešu krimināltiesisku aizsardzību (2001/0115(COD), kuru Padome bloķē kopš 2002. gada, kā arī Regulu par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai (2004/0172(COD), kuru Padome bloķē kopš 2005. gada;

oo   o

45. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Kopienu Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.

(1)

http://ec.europa.eu/anti_fraud/reports/olaf/2008/EN.pdf.

(2)

http://ec.europa.eu/anti_fraud/reports/sup_comm/2008-2009/Activity-report_en.pdf.

(3)

OV C 295, 18.11.2008., 1. lpp.

(4)

OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti P7_TA(2009)0090.

(6)

OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)

OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

(8)

Komisijas 2006. gada 7. decembra Regula (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 368, 23.12.2006., 74. lpp.).

(9)

OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.

(10)

OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp.

(11)

OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0020.


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (27.1.2010)

Budžeta kontroles komitejai

par Kopienas finanšu interešu aizsardzību – krāpšanas apkarošana – 2008. gada pārskats

(2009/2167(INI))

Atzinumu sagatavoja: Erminia Mazzoni

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ar bažām norāda, ka pārkāpumi attiecībā uz struktūrfondiem, par kuriem tika ziņots Komisijai, 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu ir palielinājušies par 6,7% un ka vislielākais pārkāpumu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados attiecas uz ERAF un ESF; tomēr ar gandarījumu norāda, ka pārkāpumu finanšu ietekme ir samazinājusies par 27 %;

2.  uzskata kopējo paziņoto pārkāpumu palielinājumu par zīmi, ka dalībvalstis ir centušās uzlabot savas kontroles sistēmas, un pauž pārliecību, ka ar struktūrfondu regulām ieviestie jaunie noteikumi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam turpmākajos gados palīdzēs samazināt pārkāpumu biežumu; tomēr konstatē, ka Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāta veiktajos novērtējumos par 545 darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmu reālo darbību konstatēts, ka 2008. gadā tikai 31 % šādu sistēmu darbojās labi, un tāpēc dalībvalstīm jāveic ievērojami pasākumi, lai uzlabotu šo pārvaldības un kontroles sistēmu darbību; tāpēc prasa, lai attiecīgās revīzijas palātas un citas kontrolējošās iestādes veiktu stingrāku kontroli, tādējādi nodrošinot labāku pārredzamību attiecībā uz Eiropas fondu izmantošanu un pēc iespējas ierobežojot nelikumības šajā jomā; norāda arī uz to, ka Komisija vēlas nodrošināt pareizu salīdzinājumu attiecībā uz datiem par dalībvalstu pieļautajiem pārkāpumiem un tāpēc ir uzsvērusi, ka liels skaits nepareizi izmaksātu summu ne vienmēr nozīmē, ka attiecīgajā valstī ir vairāk krāpšanas un pārkāpumu gadījumu kā citās valstīs. „Iemesls var būt arī biežākas pārbaudes”(1).

3.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatu par 2008. gada budžeta izpildi un pauž nožēlu par tās aplēsēm, ka kohēzijas politikas jomā kļūdas pieļautas 11 % gadījumu; uzsver, ka Revīzijas palātas konstatētie pārkāpumi noteiktos gadījumos būtu varējuši izraisīt krāpšanu, un tāpēc uzskata par nepieciešamu apņēmīgi strādāt pie kļūdu līmeņa samazināšanas; tomēr ņem vērā apstākli, ka Eiropas Revīzijas palātas pārskatā par 2008. gada budžeta izpildi nav veikta izpēte attiecībā uz laika posmu no 2007. līdz 2013. gadam, kurā notiek kontroles mehānismu uzlabošana;

4. atzīst, ka efektīva struktūrfondu apgūšana ir radījusi nopietnas grūtības, it īpaši jaunajām dalībvalstīm, jo tām ir jāievēro stingras un nereti sarežģītas prasības pieejamo līdzekļu izmantošanā; tāpēc atzinīgi vērtē šo dalībvalstu centienus uzlabot līdzekļu izmantošanas iespējas un aicina minētās valstis rīkoties aktīvāk, lai pieņemamā laika posmā gūtu pienācīgus rezultātus;

5. atzīmē arī Eiropas Revīzijas palātas pārskatā par 2008. gada budžeta izpildi konstatēto, ka ļoti daudz pieļauto kļūdu bijušas atbilstīguma kļūdas; uzsver, ka, lai samazinātu ar atbilstīgumu un pārkāpumiem publiskā iepirkuma procedūrās saistītās kļūdas, Komisijai vajadzētu ne tikai veikt mērķtiecīgākas pārbaudes šajās jomās, bet arī ieviest dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm paredzētas profilaktiskas pamatnostādnes, kurās būtu noteikts, kā pareizi piemērot minētos noteikumus;

6. uzstāj, ka Komisijai jāierobežo Revīzijas palātas konstatētā prakse, ka dalībvalstis bez pietiekamas ex-ante pārbaudes Komisijas noraidītos neattaisnotus izdevumus aizstāj ar citiem izdevumiem, kas tāpat nav attaisnojami;

7  pauž nožēlu, ka gandrīz 18 % gadījumu ziņojumi iesniegti ar vairāk nekā divu gadu novēlošanos; uzsver, cik svarīgi ir samazināt atšķirību starp atklāto un paziņoto pārkāpumu skaitu, lai ļautu Komisijai pareizi un savlaicīgi analizēt mainīgās tendences un modeļus saistībā ar pārkāpumiem un krāpšanu;

8. atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu „Uz vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu” (COM(2008)0866) un pievienojas viedoklim, ka dažādām politikas jomām vajadzētu noteikt dažādu pieļaujamo kļūdu slieksni, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās jomas pazīmes un noteikumus; piekrīt tam, ka attiecībā uz struktūrfondiem pieļaujamo kļūdu līmeni var noteikt 5 % apmērā, tomēr iesaka noteikt augstāku līmeni attiecībā uz inovatīviem projektiem, kuri to izmēģinājuma rakstura dēļ vairāk pakļauti kļūdu riskam, lai tādējādi nemazinātu šādu projektu potenciālu;

9. atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko vairākām dalībvalstīm izdevies panākt līdz ar AFIS sistēmu plašāku izmantošanu, saskaņojot sistēmas ziņošanai par pārkāpumiem; tā kā ar elektroniskajām ziņošanas sistēmām līdz šim gūti labi rezultāti attiecībā uz datu kvalitāti un ziņošanas termiņu ievērošanu, aicina tās iespējami ātri ieviest dalībvalstīs, kurās šādu sistēmu vēl nav;

10. mudina Komisiju un dalībvalstis rīkoties ar pilnu atbildību un pielikt lielākas pūles, lai nepieļautu pārkāpumus, administratīvas kļūdas un trūkumus, un prasa precīzāk nodalīt pārkāpuma, kļūdas un krāpšanas jēdzienus; aicina dalībvalstis ātrāk īstenot tiesu sistēmas reformu un aktīvāk cīnīties pret krāpšanu, kā arī neatlaidīgi aicina Komisiju pārkāpumu atklāšanas gadījumā veikt korektīvus pasākumus un nodrošināt, ka no pārkāpumiem nerodas jaunas kļūdas;

11. kritizē to, ka jau agrāk netika nosauktas tās dažas dalībvalstis, kurās ir īpaši liels pārkāpumu skaits, un ka pret tām netika vērstas stingrākas sankcijas; uzskata, ka attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās atkārtoti tiek pieļauts liels pārkāpumu skaits, ir steidzami nepieciešami īpaši un katrai šādai valstij pielāgoti Komisijas, Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Parlamenta pārbaudes un kontroles mehānismi;

12. aicina Komisiju un Revīzijas palātu stingrāk uzraudzīt, kā dalībvalstu līmenī tiek ievēroti publicēšanas pienākumi attiecībā uz maksājumiem no ES struktūrfondiem; šajā sakarībā aicina Komisiju aktīvāk pārbaudīt arī saskaņā ar struktūrfondu regulām veikto maksājumu likumību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, Sophie Briard Auconie, Zuzana Brzobohatá, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Ricardo Cortés Lastra, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Elie Hoarau, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Franz Obermayr, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Nuno Teixeira, Michael Theurer, Viktor Uspaskich, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vasilica Viorica Dăncilă, Karima Delli, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Veronica Lope Fontagné, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Patrice Tirolien, Sabine Verheyen, Iuliu Winkler

(1)

SEC(2009) 1003, 87. lpp.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Andrea Češková, Andrea Cozzolino, Ryszard Czarnecki, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Martin Häusling, Ville Itälä, Cătălin Sorin Ivan, Elisabeth Köstinger, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Christel Schaldemose, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Monika Hohlmeier, Marian-Jean Marinescu, Véronique Mathieu, Olle Schmidt, Derek Vaughan

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petru Constantin Luhan, Iosif Matula

Juridisks paziņojums - Privātuma politika