ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu

29.3.2010 - (COM(2009)0363 – C7‑0097/2009 – 2009/0108(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Alejo Vidal-Quadras

Grozījumi

Procedūra : 2009/0108(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0112/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0112/2010

Debates :

PV 21/09/2010 - 3
CRE 21/09/2010 - 3

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0322

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu

(COM(2009)0363 – C7–0097/2009 – 2009/0108(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0363),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0097/2009),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 194. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komiteja, Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0112/2009),

1. pieņem šeit izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir strauji pieaudzis gāzes patēriņš. Samazinoties iekšzemes ieguves apjomiem, gāzes imports pieauga vēl straujāk, palielinot atkarību no importētās gāzes un liekot pievērst uzmanību piegādes drošības aspektiem. Dažas dalībvalstis, kurās dabasgāze ir dominējošais enerģijas veids, uzskata sevi par izolētām enerģētikas jomā, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no trešo valstu gāzes importa un tām trūkst infrastruktūras savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Tomēr atbilstīgi pašreizējiem gāzes piegādes drošības pasākumiem, kas veikti Kopienas mērogā, dalībvalstīm joprojām ir liela rīcības brīvība attiecībā uz pasākumu izvēli. Ja ir apdraudēta kādas dalībvalsts piegādes drošība, pastāv skaidrs risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka šāds risks pastāv. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī piegādes traucējumu gadījumā, atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt saskaņotākai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(4) Tomēr atbilstīgi pašreizējiem gāzes piegādes drošības pasākumiem, kas veikti Savienības mērogā, dalībvalstīm joprojām ir liela rīcības brīvība attiecībā uz pasākumu izvēli. Ja ir apdraudēta kādas dalībvalsts piegādes drošība, pastāv skaidrs risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un aizsargāto, tostarp mazāk aizsargāto, patērētāju drošību. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka šāds risks pastāv. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī piegādes traucējumu gadījumā, atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

Pamatojums

Tiek uzskatīts, ka patērētāju aizsardzības jēdziens šajā priekšlikumā ir ietverts nepilnīgi. Tā kā šī regula attiecas uz gāzes piegādes drošību, ir svarīgi, lai, sagatavojot reaģēšanas pasākumus piegādes traucējumu gadījumā, tiktu ņemta vērā patērētāju aizsardzība un dalībvalstu solidaritāte.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Gāzes piegādes ceļiem un avotiem jābūt tādiem, kas uzlabo piegādes drošību Kopienā un dalībvalstīs atsevišķi. Nākotnē piegādes drošība būs atkarīga no izmaiņām izmantotās enerģijas veidos, attīstības gaitas ieguves jomā Kopienā un trešās valstīs, kas apgādā Kopienu, ieguldījumiem uzglabāšanas sistēmās un piegādes ceļos Kopienā un ārpus tās, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes iekārtās.

(5) Gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošana ir būtiski svarīga piegādes drošības uzlabošanai Savienībā un dalībvalstīs atsevišķi. Nākotnē piegādes drošība būs atkarīga no izmaiņām izmantotās enerģijas veidos, attīstības gaitas ieguves jomā Savienībā un trešās valstīs, kas apgādā Savienību, ieguldījumiem uzglabāšanas sistēmās un piegādes ceļu un avotu dažādošanā Savienībā un ārpus tās, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes iekārtās. Tādēļ ir jāpieņem pasākumi, ar kuriem ilgtermiņā tiek veicināta šāda dažādošana.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu radīto iespējamo krīžu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāizstrādā kopēja stratēģija, kas ļautu izmantot dažādus energoresursus un dažādus gāzes piegādes ceļus un avotus. Turklāt Komisijai kopā ar attiecīgajām Savienības un valsts iestādēm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ātri pabeigtu pašreizējos projektus, ko Savienība apstiprinājusi gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanai, un lai būtiski uzlabotu piegādes drošību.

Pamatojums

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Būtiski gāzes piegādes traucējumi Kopienā var ietekmēt visas dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses un radīt smagus kaitējumus Kopienas ekonomikai. Gāzes piegādes traucējumi var būtiski ietekmēt arī sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(6) Būtiski gāzes piegādes traucējumi Savienībā ietekmē ES stratēģiskās intereses un var skart visas dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses un radīt smagu kaitējumu visas Savienības ekonomikai, kā arī netieši ietekmēt apakšnozares. Gāzes piegādes traucējumi var būtiski ietekmēt arī sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Savienības gāzes tirgus ilgtermiņa stabilitātei ir īpaši būtiski, lai gāzes piegādes drošībai veiktie pasākumi nepamatoti nekropļotu konkurenci vai iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Darbības kļūme lielākajā kopējā gāzes infrastruktūrā vai gāzes piegādes avotā, tā dēvētais N-1 princips, ir reālistisks scenārijs. Šādas infrastruktūras vai piegādes avota darbības kļūmi var izmantot par kritēriju tam, ko dalībvalstīm būtu jāspēj kompensēt, un tas ir derīgs izejas punkts, lai garantētu gāzes piegādes drošību.

(8) Darbības kļūme lielākajā kopējā gāzes infrastruktūrā, tā dēvētais N-1 princips, ir reālistisks scenārijs. Šādas infrastruktūras darbības kļūmi var izmantot par kritēriju tam, ko dalībvalstīm būtu jāspēj kompensēt, un tas ir derīgs izejas punkts, lai izvērtētu katras dalībvalsts gāzes piegādes drošību.

Pamatojums

N-1 princips, kā noteikts regulā, attiecas tikai uz infrastruktūrām.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Piemērota gāzes infrastruktūra dalībvalstī un Kopienā ir svarīgs elements piegādes traucējumu rezultātā radīto problēmu risināšanai. Kopīgiem obligātajiem kritērijiem gāzes piegādes drošības jomā jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi attiecībā uz gāzes piegādes drošību un būtiski jāmotivē izveidot vajadzīgo infrastruktūru un uzlabot sagatavotību krīzes gadījumos. Pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, kurināmā aizstāšanai, var būt liela nozīme, rūpējoties par energoapgādes drošību, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem.

(9) Piemērota un dažādota gāzes infrastruktūra dalībvalstīs, jo īpaši reģionos, kuriem nav piekļuves enerģijas piegādes avotiem, ir svarīgs elements piegādes traucējumu rezultātā radīto problēmu risināšanai. Kopīgiem obligātajiem kritērijiem gāzes piegādes drošības jomā jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi attiecībā uz gāzes piegādes drošību, ņemot vērā valsts vai reģionālās īpatnības, un būtiski jāmotivē izveidot vajadzīgo infrastruktūru un uzlabot sagatavotību krīzes gadījumos. Pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, kurināmā aizstāšanai, var būt liela nozīme, rūpējoties par energoapgādes drošību, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka, pārejot uz fosilā kurināmā izmantošanu, palielinātos siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms. Kā pieprasījuma jomas pasākumu vajadzētu vēl vairāk veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu. Pienācīgi būtu jāņem vērā ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma jomas pasākumu ietekme uz vidi, un priekšroka būtu jādod pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi. Jebkādus ieguldījumus infrastruktūrā vajadzētu veikt, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus un attiecīgos ES tiesību aktus.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Aktīvi jāatbalsta ieguldījumi jaunas gāzes infrastruktūras izveidē. Ar ieguldījumu palīdzību jāuzlabo gāzes piegādes drošība, vienlaikus nodrošinot dabasgāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Ja ieguldījumiem infrastruktūrā ir pārrobežu raksturs, cieši jāiesaista Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../…, un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G), lai labāk ņemtu vērā pārrobežu jautājumus.

(10) Aktīvi jāatbalsta ieguldījumi jaunas gāzes infrastruktūras izveidē, un tā jāveido tikai pēc tam, kad ir veikts atbilstošs novērtējums par ietekmi uz vidi. Ar šādas jaunas infrastruktūras palīdzību jāuzlabo gāzes piegādes drošība, vienlaikus nodrošinot dabasgāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Ieguldījumi principā būtu jāveic uzņēmumiem, un to pamatā vajadzētu būt ekonomiskiem stimuliem. Būtu jāveicina no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušana gāzes tīkla infrastruktūrā. Ja ieguldījumiem infrastruktūrā ir pārrobežu raksturs, cieši jāiesaista Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 ¹, un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G), lai labāk ņemtu vērā pārrobežu jautājumus.

_______________

¹OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Par prioritāti vajadzētu kļūt jaunai pārrobežu infrastruktūras izveidei, kas nepieciešama, lai varētu sasniegt Prezidentūras 2007. gada marta secinājumos izvirzīto mērķi līdz 2010. gadam par vismaz 10 % palielināt elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu jaudu.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10b) Ja ir vajadzīgi jauni pārrobežu starpsavienojumi vai jāpaplašina pašreizējie starpsavienojumi, būtu savlaicīgi jāīsteno cieša attiecīgo dalībvalstu, kompetento iestāžu un regulatīvo iestāžu (ja tās nav kompetentās iestādes) sadarbība.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10c) Svarīgi noslēgt iepriekšējus nolīgumus par līdzsvarošanu un piegādi starp savienotajām sistēmām, lai ārkārtas gadījumos tiktu nodrošināta pieejamo starpsavienojumu optimāla izmantošana.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, ir pieejami dažādi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Eiropas Investīciju banka, kā arī Kopienas ārējie instrumenti, piemēram, ENPI, IPA un DCI, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs, lai uzlabotu energoapgādes drošību.

(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus ieguves rūpniecībā, infrastruktūrā un energoefektivitātes pasākumos reģionālā un vietējā līmenī, ir pieejami dažādi Savienības finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem.

Pamatojums

Ieguldījumi efektīvākā enerģijas patērēšanā un alternatīvos enerģijas avotos mazina ne tikai CO₂ emisiju, bet arī atkarību no gāzes importa, un ir mazāk jāiegulda krīžu novēršanas mehānismos.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Šai regulai jābūt tādai, kas piegādes traucējumu gadījumā ļauj dabasgāzes uzņēmumiem un patērētājiem pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Turklāt tajā jāparedz ārkārtas mehānismi, kurus izmanto, kad tirgus vairs nespēj atbilstoši reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem. Pat ārkārtas situācijā jādod priekšroka instrumentiem, kas balstīti uz tirgus principiem, lai mazinātu piegādes traucējumu radīto ietekmi.

(12) Šai regulai jābūt tādai, kas piegādes traucējumu gadījumā ļauj dabasgāzes uzņēmumiem un patērētājiem pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Turklāt tajā jāparedz ārkārtas mehānismi, kurus izmanto, kad tirgus viens pats vairs nespēj atbilstoši reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem. Pat ārkārtas situācijā jādod priekšroka instrumentiem, kas balstīti uz tirgus principiem, lai mazinātu piegādes traucējumu radīto ietekmi.

Pamatojums

Paredzams, ka pirmajos divos krīzes līmeņos problēmu pilnībā atrisinās tirgus, taču patiesas krīzes/ārkārtas stāvokļa gadījumā ar tirgus mehānismiem vien nebūs pietiekami krīzes atrisināšanai un vajadzētu iejaukties dalībvalstīm. Tirgus un ārpustirgus mehānismi ārkārtas situācijā var darboties vienlaicīgi.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Ar dalībvalstu un Komisijas centieniem būtu jāatbalsta ES ieguldījumi infrastruktūrā un atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai sadarbībā ar trešām valstīm veicinātu iekšējā tirgus principu un normu attiecināšanu arī uz ES kaimiņvalstīm atbilstoši Enerģētikas hartas noteikumiem. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapsver iespēja paplašināt Eiropas Enerģētikas kopienu, kurā pašlaik ietilpst Savienība un Dienvidaustrumeiropas valstis, tajā atbilstoši iekļaujot citas trešās valstis un veidojot tādus jaunus atbilstošus reģionālās energoapgādes tirgus kā, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Enerģētikas kopiena, lai nodrošinātu piegādes drošību.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pēc trešā iekšējās enerģētikas tirgus dokumentu kopuma pieņemšanas gāzes nozarē tiks ieviesti jauni noteikumi, kuros precīzi noteikta dalībvalstu, regulatoru, pārvades sistēmu operatoru un ACER loma un pienākumi, kā arī uzlabota tirgus pārredzamība tā pareizas darbības un piegādes drošības nolūkā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Iekšējā gāzes tirgus izveide un efektīva konkurence šajā tirgū sniedz augstākā līmeņa piegādes drošību visām dalībvalstīm, ja tirgum ļauj pilnībā darboties piegādes traucējumu gadījumā, kas ietekmē Kopienas daļu, neatkarīgi no traucējumu iemesla. Šim nolūkam ir vajadzīga visaptveroša un efektīva vienota pieeja piegādes drošības jautājumiem, jo īpaši izmantojot pārredzamu un nediskriminējošu politiku, kas ir saderīga ar tirgus prasībām, izvairoties no tirgus izkropļošanas un tirgus reakcijas ierobežošanas traucējumu gadījumā.

(14) Iekšējā gāzes tirgus izveide un efektīva konkurence šajā tirgū sniedz augstākā līmeņa piegādes drošību visām dalībvalstīm, ja tirgum ļauj pilnībā darboties piegādes traucējumu gadījumā, kas ietekmē Savienības daļu, neatkarīgi no traucējumu iemesla. Šim nolūkam ir vajadzīga visaptveroša un efektīva vienota pieeja piegādes drošības jautājumiem, jo īpaši izmantojot pārredzamību, solidaritāti un nediskriminējošu politiku, kas atbilst iekšējā tirgus darbībai, izvairoties no tirgus izkropļošanas un tirgus reakcijas ierobežošanas traucējumu gadījumā.

Pamatojums

Ar šo grozījumu precizē, ka politikai vajadzētu būt saskaņā ar iekšējā tirgus darbību, nevis tirgus prasībām.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Tāpēc izšķiroša nozīme ir precīzai visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomu un pienākumu definīcijai, lai iekšējais tirgus turpinātu darboties pareizi, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos.

(15) Lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas vispirms iekļauj attiecīgos uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību. Gāzes piegādes pārtraukuma gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai reaģēt uz situāciju, veicot tādus tirgus pasākumus kā, piemēram, II pielikumā minētos. Ja tirgus dalībnieki reaģē neatbilstīgi, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, III pielikumā minētie, lai novērstu vai mazinātu piegādes pārtraukuma sekas. Tikai tad, ja ar šiem pasākumiem nepietiek, būtu jāveic pasākumi reģionālā vai Savienības līmenī, lai novērstu vai mazinātu piegādes pārtraukuma sekas. Priekšroka pēc iespējas būtu jādod risinājumiem reģionālā līmenī, nevis rīcībai Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Jādefinē pietiekami saskaņoti piegādes drošības standarti, kuri attiecas vismaz uz 2009. gada janvāra situāciju, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un neradot nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.

(16) Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK ¹ par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 3. pantā noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumus, būtu jādefinē pietiekami saskaņoti piegādes drošības standarti, kuri attiecas vismaz uz 2009. gada janvāra situāciju, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un neradot nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.

_____

¹ OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

Pamatojums

Lielie tiešie lietotāji ar savām pārslēgšanās iespējām var būtiski līdzdarboties ārkārtas situāciju atrisināšanā. Tādēļ slogam uz šādiem potenciāliem situācijas risinātājiem nevajadzētu būt lielam.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Tirgus pareizai darbībai ir svarīgi, lai dabasgāzes uzņēmumi laicīgi veiktu ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumos, iekārtās, kas nodrošina fizisku divvirzienu plūsmu cauruļvados, uzglabāšanas sistēmās un sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas iekārtās, ņemot vērā iespējamos piegādes traucējumus, piemēram, tādus, kādi tika novēroti 2009. gada janvārī.

(17) Tirgus pareizai darbībai ir svarīgi, lai dabasgāzes uzņēmumi laicīgi veiktu ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumos, jo īpaši tādos, kas nodrošina piekļuvi ES gāzes tīklam, iekārtās, kas nodrošina fizisku divvirzienu plūsmu cauruļvados, uzglabāšanas sistēmās un sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas iekārtās, ņemot vērā iespējamos piegādes traucējumus, piemēram, tādus, kādi tika novēroti 2009. gada janvārī. Ja gāzes uzņēmumi nevar finansiāli realizēt vajadzīgo starpsavienojumu izveidi, bet attiecībā uz gāzes piegādes drošību šiem starpsavienojumiem ir skaidra pievienotā vērtība, Komisijai vajadzētu ierosināt atbilstīgus finansiālus stimulus, lai nodrošinātu visu dalībvalstu pieslēgšanos ES gāzes tīklam.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ir svarīgi, lai gāzes piegāde tiktu saglabāta īpaši mājsaimniecībām, kā arī citiem aizsargātajiem patērētājiem, piemēram, skolām un slimnīcām, gadījumos, kad tirgus nespēj turpināt to apgādi. Ir būtiski, lai krīzes gadījumā veicamie pasākumi tiktu definēti pirms krīzes iestāšanās.

(18) Ir svarīgi, lai gadījumos, kad tirgus nespēj turpināt gāzes piegādi, tā tiktu saglabāta īpaši mājsaimniecībām, kā arī ierobežotam skaitam citu patērētāju, kurus nosaka attiecīgās dalībvalstis, jo īpaši patērētājiem, kas sniedz svarīgus sabiedriskos pakalpojumus. Ir būtiski, lai krīzes gadījumā veicamie pasākumi tiktu definēti pirms krīzes iestāšanās.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, kas nodrošina sistēmas spēju garantēt piegādes drošību ilgtermiņā un atbilst pamatotām prasībām, ir izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu]. Piegādes drošības standartu ievērošanai var būt vajadzīgs pārejas periods, lai ļautu veikt vajadzīgos ieguldījumus. Tīkla attīstības desmit gadu plāns, ko izstrādāja ENTSO-G un uzraudzīja ACER, ir galvenais instruments Kopienas mērogā vajadzīgo ieguldījumu identificēšanai.

(20) Piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, kas nodrošina sistēmas spēju garantēt piegādes drošību ilgtermiņā un atbilst pamatotām prasībām, ir izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK. Piegādes drošības standartu ievērošanai var būt vajadzīgs pārejas periods, lai ļautu veikt vajadzīgos ieguldījumus. Tīkla attīstības desmit gadu plāns, ko izstrādāja ENTSO-G un uzraudzīja ACER, ir galvenais instruments Savienības mērogā vajadzīgo ieguldījumu identificēšanai, lai izpildītu šajā regulā iekļautās infrastruktūras prasības un veiktu riska novērtējumu Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu augstākā līmeņa gatavību piegādes traucējumu gadījumā, visiem dabasgāzes uzņēmumiem kopā ar kompetentajām iestādēm ir jāizveido ārkārtas rīcības plāni. Šādiem plāniem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Tajos jāņem vērā labākā prakse esošajos plānos un skaidri jādefinē visu attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu loma un pienākumi. Vajadzības gadījumā un iespēju robežās jāizveido kopīgi reģionālā mēroga ārkārtas rīcības plāni.

(22) Lai nodrošinātu augstākā līmeņa gatavību piegādes traucējumu gadījumā, kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem ir jāizveido ārkārtas rīcības plāni. Šādiem plāniem jābūt savstarpēji saskaņotiem valsts, reģionālā un Savienības līmenī. Tajos jāņem vērā labākā prakse esošajos plānos un skaidri jādefinē visu attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu loma un pienākumi. Vajadzības gadījumā un iespēju robežās jāizveido kopīgi reģionālā mēroga ārkārtas rīcības plāni.

Pamatojums

Triju līmeņu pieeja, kas noteikta Direktīvā 2004/67/EK, lai garantētu piegādes drošību (I — uzņēmumi; II — dalībvalstis; III — Komisija), vairs netiek skaidri atspoguļota regulas projektā. Šis princips regulas projektā būtu jāatjauno. Par plānu izstrādi ir atbildīgas kompetentās iestādes, taču tās apspriežas ar dabasgāzes uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.

(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Savienības mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā pasākumi solidaritātes veicināšanai. Dabasgāzes uzņēmumiem būtu jāizstrādā, piemēram, tirdzniecības nolīgumi, kas var ietvert gāzes eksporta vai plūsmas palielināšanu no uzglabāšanas sistēmām. Ir svarīgi veicināt iepriekšējas vienošanās starp dabasgāzes uzņēmumiem. Dabasgāzes uzņēmumi vienmēr būtu taisnīgi un atbilstīgi jāatlīdzina par pasākumiem, kas tiem jāveic, lai sagatavotos ārkārtas gadījumiem. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.

Pamatojums

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Tā kā gāzes piegāde no trešām valstīm ir nozīmīgs elements Kopienas drošībai gāzes piegādes jomā, Komisijai jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar ieguves un tranzīta valstīm izstrādājot noteikumus krīzes situācijas pārvarēšanai un nemainīgas gāzes plūsmas nodrošināšanai uz Kopienu. Komisijai jābūt tiesīgai nosūtīt darba grupu uzraudzīt gāzes plūsmu krīzes situācijās Kopienā un, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, ārpus tās un, ja krīze izveidojas dēļ sarežģījumiem trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai.

(30) Tā kā gāzes piegāde no trešām valstīm ir nozīmīgs elements Savienības drošībai gāzes piegādes jomā, Komisijai jāsaskaņo darbības ārkārtas situācijās attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar ieguves un tranzīta valstīm izstrādājot noteikumus krīzes situācijas pārvarēšanai un nemainīgas gāzes plūsmas nodrošināšanai uz Savienību. Komisijai jābūt tiesīgai prasīt, lai tiek nosūtīta darba grupa uzraudzīt gāzes plūsmu krīzes situācijās Savienībā un, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, ārpus tās un, ja krīze izveidojas dēļ sarežģījumiem trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai, iesaistot enerģētikas komisāru un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku /Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Pamatojums

Katrā regulas īstenošanas posmā būtu jāiesaista Savienības augstais pārstāvis/Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī enerģētikas komisārs. Krīzes situācijā šīm amatpersonām jo īpaši vajadzētu būt atbildīgām par dalībvalstu vārdā notiekošu starpniecību un sarunām, ko risina ar trešām valstīm un ražotāju pārstāvjiem. Enerģētikas komisāram jo īpaši vajadzētu koordinēt darbības, ko veic Gāzes koordinācijas grupa, ar kuru būtu obligāti jāapspriežas krīzes situācijā.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina trešo valstu gāzes piegāžu drošības uzraudzība. Komisijai būtu jākoordinē strīdu izšķiršanas sistēmas ar trešām valstīm un jāpastiprina dialogs enerģētikas jomā, tostarp ievērojot Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas kopienas līgumu.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Līgumos par gāzes piegādi no trešām valstīm nevajadzētu paredzēt noteikumus, ar kuriem pārkāpj ES iekšējā tirgus noteikumus, jo īpaši noteikumus par atkārtotu eksportu vai klauzulas, kurām ir klauzulai par aizliegumu pārdot tālāk piegādāto gāzi līdzīga ietekme.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a) ES iestādēm būtu jāpiešķir īpaša prioritāte gāzes cauruļvadu projektam „Nabucco”.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem.

Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, garantējot pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību un ieviešot ārkārtas pasākumus, kas īstenojami gadījumos, kad tirgus vairs nevar nodrošināt pieprasīto gāzes piegādi, dalībvalstīm solidāri paredzot pienākumu skaidru definēšanu un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu, izmantojot pārredzamas procedūras dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu, attiecīgo reģionu un Savienības mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem vai šādu traucējumu nopietnu un ticamu iespējamību.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;

(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) „kompetentā iestāde” ir dalībvalstu izraudzīta valsts regulatīvā iestāde vai valsts iestāde, kas ir atbildīga par gāzes piegādes drošību. Tas neskar dalībvalstu izvēli uzticēt dažus šajā regulā paredzētos uzdevumus iestādēm, kas nav kompetentā iestāde. Šos uzdevumus veic kompetentās iestādes uzraudzībā un norāda 4. pantā minētajos plānos.

(2) „kompetentā iestāde” ir katras dalībvalsts izraudzīta regulatīvā iestāde vai valsts iestāde, kas ir atbildīga par gāzes piegādes drošību un šajā regulā noteikto pasākumu un plānu piemērošanu un īstenošanu. Tas neskar dalībvalstu izvēli uzticēt dažus šajā regulā paredzētos uzdevumus iestādēm, kas nav kompetentā iestāde. Šos uzdevumus veic kompetentās iestādes uzraudzībā un norāda 4. pantā minētajos plānos.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu, rūpniecisko gāzes patērētāju un Komisijas uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Tam ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība.

1. Gāzes piegādes drošība un iekšējā tirgus pienācīga darbība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas kopīgs uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Tam ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā paredzēto gāzes piegādes drošības pasākumu īstenošanu. Šie pasākumi ietver riska novērtēšanu, ko veic ik pēc diviem gadiem, preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izveidi un nepārtrauktu gāzes piegādes drošības uzraudzību valsts mērogā. Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nepieļautu piegādes traucējumus un mazinātu kaitējumus piegādes traucējumu gadījumā.

2. Katra dalībvalsts pārredzamā veidā izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par gāzes piegādes drošības pasākumu īstenošanu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Šie pasākumi ietver riska, tostarp ģeopolitisko risku, novērtēšanu, ko veic ik pēc diviem gadiem, preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izveidi un nepārtrauktu gāzes piegādes drošības uzraudzību valsts mērogā. Ja valsts regulatīvā iestāde nav kompetentā iestāde, tad regulatīvā iestāde oficiāli iesaistās šo pasākumu izstrādē un īstenošanā. Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nepieļautu piegādes traucējumus un mazinātu kaitējumus piegādes traucējumu gadījumā.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pasākumi piegādes drošības aizsardzībai ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši, pārbaudāmi un nedrīkst nepamatoti kropļot konkurenci vai traucēt pareizai iekšējā tirgus darbībai. Komisija kopā ar kompetento iestādi nodrošina, ka starp dalībvalstīm vai to dabasgāzes uzņēmumiem un trešām valstīm noslēgtajos dabasgāzes nolīgumos nepastāv citas klauzulas, kurām ir klauzulai par aizliegumu pārdot tālāk piegādāto gāzi līdzīga ietekme. Tas neskar konkurences iestāžu kompetences.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a pants

Ilgtermiņa pasākumi piegādes drošības aizsardzībai

1. Ne vēlāk kā ...^* Komisija nāk klajā ar ziņojumu par instrumentiem un pasākumiem, kurš ir viens no ilgtermiņa piegādes stratēģijas izveidošanas elementiem un kura mērķis ir vēl vairāk dažādot gāzes piegādes avotus un ceļus Savienībā. Šajā ziņojumā iekļauj priekšlikumus dažādām dalībvalstīm par darbībām un pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu gāzes piegādes drošību. Tajā jo īpaši iekļauj novērtējumu par sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu nozīmi, un tam pievieno pārskatu par gāzes glabātavu ietilpību dažādās dalībvalstīs.

Turklāt ziņojumā iekļauj pašreizējās reģionālās sadarbības novērtējumu (kā noteikts 4. panta 3. un 4. punktā un IIIa pielikumā) un ieteikumus kopīgu preventīvās un ārkārtas rīcības plānu uzlabošanai. Reģionālo sadarbību saistībā ar šīs regulas īstenošanu, kā noteikts 4. panta 3. un 4. punktā, vada dalībvalstu kompetentās iestādes, tajā iesaistot dabasgāzes uzņēmumus, regulatīvās iestādes un rūpnieciskos patērētājus un cieši sadarbojoties ar Komisiju. Šāda reģionālā sadarbība veicina Eiropas solidaritātes vispārīgos principus, un tā nedrīkst būt pretrunā tiem.

2. Savienība sadarbojas ar trešām valstīm, kas nodrošina gāzes piegādi un tranzītu, lai apmainītos ar paraugpraksi energoefektivitātes jomā, piemēram, saistībā ar tādiem pašreizējiem sadarbības nolīgumiem enerģētikas jomā kā Enerģētikas hartas nolīgums.

_______________

^* OV: viens gads pēc šīs Regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vēlākais līdz [2011. gada 31. martam; 12 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde, izveido:

1. Vēlākais līdz [2011. gada XX. mēnesis; 12 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, izveido:

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Ja regulatīvā iestāde nav kompetentā iestāde, tā oficiāli iesaistās preventīvas rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna sagatavošanā. Kompetentā iestāde maksimāli ņem vērā regulatīvās iestādes veiktos vērtējumus, ciktāl tie attiecas uz tīkla darbības regulējuma jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz ietekmes novērtējuma uzlabošanu saistībā ar 6. pantā minēto infrastruktūras standartu ievērošanu, kas skar tarifu apstiprināšanu nākotnē un atbilstību tīkla attīstības plānam.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms šo plānu pieņemšanas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un apspriežas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka plāni un pasākumi ir savstarpēji saskaņoti attiecīgajā reģionālajā mērogā. Šajās apspriedēs tiek izskatīti vismaz jautājumi par izveidotajiem un nākotnē vajadzīgajiem starpsavienojumiem, jo īpaši tādiem, kas nodrošina piekļuvi ES gāzes tīklam, par pārrobežu piegādi, glabātavu pārrobežu pieejamību un fiziskām iespējām transportēt gāzi abos virzienos. Komisija var apspriesties ar Gāzes koordinācijas grupu un informē to par šo apspriežu rezultātiem.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 2. punktā minētā procesa laikā Komisija var ieteikt, kādā reģionālā mērogā notiks informācijas apmaiņa un apspriedes. Turklāt Komisija pēc apspriešanās ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-G) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kā arī Gāzes koordinācijas grupu var ieteikt izveidot kopīgu plānu reģionālā līmenī, nosakot reģionus atkarībā no infrastruktūras, kas vajadzīga dabasgāzes piegādes drošības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Turklāt dalībvalstis atsevišķu valsts plānu vietā vai papildus tiem var izlemt izveidot kopīgus reģionāla mēroga plānus.

4. Turklāt dalībvalstis papildus atsevišķiem valsts plāniem var izlemt izveidot kopīgus reģionāla mēroga plānus. Ja kopīgus plānus izstrādā reģionālā līmenī, attiecīgās dalībvalstis pieņem un publicē tos un cenšas noslēgt starpvaldību nolīgumus, lai oficiāli apstiprinātu reģionālo sadarbību.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kompetentā iestāde bez kavēšanās publicē plānus, tostarp grozītos plānus, saskaņā ar 6. punktu, un paziņo par tiem Komisijai.

5. Kompetentā iestāde, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz slepenu informāciju, bez kavēšanās publicē plānus, tostarp saskaņā ar 6. punktu grozītos plānus, un paziņo par tiem Komisijai un informē Gāzes koordinācijas grupu.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas plānus, Komisija novērtē visu dalībvalstu plānus. Komisija apspriež šos plānus ar ENTSO-G, ACER, Gāzes koordinācijas grupu un citām iesaistītajām aprindām. Ja Komisija uzskata, ka kāds plāns nav efektīvs, lai mazinātu riska novērtējumā identificētos riskus, vai neatbilst citu dalībvalstu riska scenārijiem vai plāniem, vai neatbilst šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tā pieprasa pārskatīt plānu.

6. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas plānus, Komisija novērtē visu dalībvalstu plānus. Komisija apspriež šos plānus ar ENTSO-G, ACER, Gāzes koordinācijas grupu un citām iesaistītajām aprindām un pienācīgi ņem vērā to viedokļus. Ja Komisija uzskata, ka kāds plāns nav efektīvs, lai mazinātu riska novērtējumā identificētos riskus, vai neatbilst citu dalībvalstu riska scenārijiem vai plāniem, vai neatbilst šīs regulas vai citu ES tiesību aktu noteikumiem, tā pieprasa pārskatīt plānu.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

4. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Ja dalībvalstis ir uzņēmušās saistības sabiedrisko pakalpojumu jomā attiecībā uz piegādes nodrošināšanu, kompetentās iestādes tās publisko ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un vajadzības gadījumā atjaunina pēc attiecīgā preventīvas rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna pieņemšanas.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

4. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b Kompetentā iestāde ik pēc diviem gadiem pārskata preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, pamatojoties uz izmaiņām 8. pantā minētajā riska novērtējumā, kas skar gāzes piegādes drošību.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Preventīvas rīcības plānā iekļauj:

1. Preventīvas rīcības plānā valsts un reģionālā līmenī iekļauj:

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pasākumus infrastruktūras un piegādes standartu ievērošanai atbilstīgi 6. un 7. pantam; šajos pasākumos ietilpst vismaz plānošana ievērot N-1 standartu, daudzumus un jaudu, kas vajadzīga, lai apgādātu aizsargātos patērētājus noteiktos liela pieprasījuma periodos, pasākumus pieprasījuma jomā un dabasgāzes uzņēmumiem un citām attiecīgajām iestādēm noteiktos pienākumus;

a) pasākumus infrastruktūras un piegādes standartu ievērošanai atbilstīgi 6. un 7. pantam; šajos pasākumos ietilpst vismaz plānošana ievērot N-1 standartu un informācija par plānošanu ievērot daudzumus un jaudu, kas saskaņā ar riska novērtējumu vajadzīga, lai apgādātu aizsargātos patērētājus noteiktos liela pieprasījuma periodos, pasākumus pieprasījuma jomā, piegādes avotu dažādošanu un dabasgāzes uzņēmumiem un citām attiecīgajām iestādēm noteiktos pienākumus;

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) riska novērtējumu atbilstīgi 8. pantam;

b) riska un ietekmes novērtējuma rezultātus atbilstīgi 8. pantam;

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) ja dalībvalsts, pamatojoties uz 8. pantā paredzēto riska novērtējumu, tā nolemj, aprakstu par saistībām apgādāt patērētājus, kas nav 2. panta 1. punktā minētie patērētāji, ir pieslēgti gāzes sadales sistēmai un sniedz svarīgus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, skolas un slimnīcas. Šīs saistības nedrīkst ietekmēt spēju apgādāt aizsargātos patērētājus krīzes gadījumā, kā noteikts 7. pantā. Šīs papildu saistības nedrīkst būt pretrunā Eiropas vai reģionālās solidaritātes principiem attiecībā pret valstīm, kurām ir piegādes problēmas;

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

db) mehānismus sadarbībai ar citām dalībvalstīm, lai sagatavotu reģionālus preventīvas rīcības plānus;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Preventīvas rīcības plāns, jo īpaši darbības infrastruktūras standarta ievērošanai atbilstīgi 6. pantam, balstās uz tīkla attīstības desmit gadu plānu, kas jāizstrādā ENTSO-G, un ir saskaņotas ar šo plānu.

2. Preventīvas rīcības plāns balstās uz tīkla attīstības desmit gadu plānu, ko izstrādā ENTSO-G, un ir saskaņā ar to. Jo īpaši darbības infrastruktūras standarta ievērošanai atbilstīgi 6. pantam ir saistošas sistēmu operatoriem.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Preventīvas rīcības plānā ņem vērā ekonomisko efektivitāti, ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību un vidi.

3. Preventīvas rīcības plāna pamatā galvenokārt ir tirgus pasākumi, un tajā ņem vērā ekonomisko ietekmi un efektivitāti, kā arī pieņemto pasākumu lietderību, to ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību, patērētājiem un vidi, kā arī attiecīgus starptautiskos notikumus un starptautiska mēroga izmaiņas, jo īpaši galvenajās piegādes un tranzīta valstīs.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Lai garantētu pasākumu efektīvu koordināciju ES ārkārtas situācijā, Komisija izstrādā ES preventīvas rīcības plānu, kura pamatā ir visi valstu un reģionālie plāni, nosakot iespējamos krīžu scenārijus un efektīvākos pasākumus šādu krīžu novēršanai.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vēlākais līdz [2014. gada 31. martam; 3 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas traucējumi lielākajā gāzes piegādes infrastruktūrā, pārējā infrastruktūra (N-1) spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.

1. Vēlākais līdz [2014. gada 31. martam; 3 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas traucējumi vienā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējā infrastruktūra (N-1) tehniski spēj apmierināt kopējo ikdienas gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, ko statistiski novēro reizi divdesmit gados.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc 4. panta 3. punktā minētā ieteikuma vai 4. panta 4. punktā minētajā situācijā 1. punktā izklāstīto pienākumu var izpildīt reģionālā mērogā. N-1 standartu uzskata par ievērotu arī tad, ja kompetentā iestāde 5. pantā minētajā preventīvas rīcības plānā ir uzskatāmi parādījusi, ka piegādes traucējumus var pietiekami un laicīgi kompensēt ar pasākumiem pieprasījuma jomā.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. N-1 standarta aprēķināšanai izmanto I pielikumā norādīto metodi. Tajā ņem vērā tīkla konfigurāciju un faktisko gāzes plūsmu, kā arī ražošanas un uzglabāšanas iespējas. Vajadzības gadījumā aprēķināto platību, kas minēta I pielikumā, paplašina līdz attiecīgajam reģionālajam mērogam.

3. N-1 standarta aprēķināšanai izmanto I pielikumā norādīto metodi. Tajā ņem vērā tīkla konfigurāciju un faktisko gāzes plūsmu, kā arī ražošanas un uzglabāšanas iespējas. Vajadzības gadījumā aprēķināto platību, kas minēta I pielikumā un ko noteikusi kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgajiem dabasgāzes uzņēmumiem, paplašina līdz attiecīgajam reģionālajam mērogam.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a To, ka nav piekļuves integrētam ES gāzes tīklam, un atkarību no viena gāzes piegādātāja trešā valstī uzskata par neatbilstību N-1 standartam.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra kompetentā iestāde Komisijai nekavējoties paziņo par N-1 standarta neievērošanu.

4. Katra kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgajiem dabasgāzes uzņēmumiem Komisijai nekavējoties paziņo par N-1 standarta neievērošanu.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pārvades sistēmu operatoriem divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā jānodrošina pastāvīga fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos visos starpsavienojumos, izņemot gadījumus, kad pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija nolemj, ka divvirzienu plūsmas jaudas palielināšana neuzlabos dalībvalstu piegādes drošību. Mainoties apstākļiem, šāds lēmums var tikt pārskatīts. Divvirzienu plūsmas jaudas apmēru sasniedz izmaksu ziņā izdevīgākajā veidā un ņem vērā vismaz to jaudu, kas vajadzīga, lai ievērotu 7. pantā minēto piegādes standartu. Šo divu gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators pielāgo pārvades sistēmas darbību kopumā, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu.

5. Neskarot 5.a punktu, pārvades sistēmu operatoriem un īpašniekiem divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā jānodrošina pastāvīga fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos visos starpsavienojumos, izņemot cauruļvadus, kas savieno ražošanas avotus, sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas vai starpsavienojumu mezglus ar sadales tīkliem. Divvirzienu plūsmas jaudas apmēru sasniedz izmaksu ziņā izdevīgākajā veidā, minētajā novērtējumā ņemot vērā aspektus, kas nav šaurā nozīmē saimnieciski, piemēram, piegādes drošību un ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā, un vismaz to jaudu, kas vajadzīga, lai ievērotu 7. pantā minēto piegādes standartu. Kompetentās iestādes un Komisija nodrošina, ka starpsavienojumu novērtējuma rezultātus regulāri pārskata, ja mainās apstākļi, jo īpaši, atjauninot valstu un reģionālos preventīvas rīcības plānus. Ja ir vajadzīgi papildu ieguldījumi tālākiem pārvades sistēmas posmiem, 7. punkta noteikumus attiecina arī uz šiem ieguldījumiem. Šo divu gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators pielāgo pārvades sistēmas darbību kopumā, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

6. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai Komisija pieņemtu lēmumu uz konkrētu starpsavienojumu neattiecināt pienākumu nodrošināt divvirzienu plūsmu saskaņā ar 5. punktu. Komisija drīkst piešķirt atbrīvojumu, ja divvirzienu plūsmas nodrošināšana būtiski neuzlabo piegādes drošību nevienā no attiecīgajām dalībvalstīm vai ja ieguldījumu apjoms būtiski pārsniedz paredzamos ieguvumus attiecībā uz piegādes drošību kādā no šīm dalībvalstīm. Komisija maksimāli ņem vērā tā riska novērtējuma rezultātus, ko kompetentā iestāde ir veikusi saskaņā ar 8. panta 1. punktu. Mainoties apstākļiem, šādus lēmumus var pārskatīt.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

6. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis nodrošina, ka jauna pārvades infrastruktūra ar pietiekamu ieplūdes un izplūdes punktu skaita palīdzību garantē piegādes drošību, un sniedz atbalstu labi savienotas infrastruktūras izveidē. Tās nodrošina arī, ka valsts sistēmas ieplūdes jauda un pārvades sistēmu darbība ir tāda, ka ir iespējams pielāgot gāzes plūsmas valsts iekšienē, ja rodas jebkādi gāzes piegādes infrastruktūras traucējumi, kas noteikti riska novērtējumā, tostarp novēršot vājās vietas pārvades sistēmā.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

6. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Valstu regulatīvās iestādes, apstiprinot tarifus saskaņā ar Direktīvas […/…EK] 41. panta 8. punktu, ņem vērā izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs, visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Piemēro Regulas (EK) Nr. …/… 8. panta 1. punktu.

7. Valstu regulatīvās iestādes ievieš piemērotus stimulus un, pārredzami un precīzi apstiprinot tarifus vai savas metodes saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu, ņem vērā pamatoti radušās izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu kādai citai dalībvalstij, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par investīcijām visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Jebkurš šāds lēmums par investīcijām ir jāapstiprina valsts regulatīvajai iestādei attiecībā uz izmaksām un šādu izmaksu sadali starp pārējām iesaistīto dalībvalstu regulatīvajām iestādēm. Dalot izmaksas starp šīm dalībvalstīm, jāņem vērā proporcija, kādā katra no šīm dalībvalstīm gūst labumu no ieguldījumiem attiecībā uz apgādes drošību. Piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

6. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Attiecībā uz izmaksām, kas rodas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu kādai citai dalībvalstij, Komisija var ierosināt atbilstošus ES instrumentus starpsavienojumu finansēšanai. Šādus lēmumus pieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā jo īpaši starpsavienojuma finansiālās dzīvotspējas trūkumu un skaidru pievienoto vērtību saistībā ar gāzes piegādes drošību attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:

1. Kompetentā iestāde prasa piegādes uzņēmumiem veikt pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:

a) ārkārtīgi zemas temperatūras septiņu dienu aukstākajā periodā, ko statistiski novēro reizi divdesmit gados; kā arī

a) galējas temperatūras septiņu dienu aukstākajā periodā, ko statistiski novēro reizi divdesmit gados; kā arī

b) kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst sešdesmit dienas aukstākajos ziemas periodos, ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.

b) kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst četrdesmit dienas aukstākajos ziemas periodos, ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.

Pamatojums

Garākā pieredzētā apgādes krīze ilga aptuveni divas nedēļas. Tā kā nav pienācīga tirgus izmaksu un ieguvumu ekonomiskā novērtējuma, regulā ir jāizmanto īsāks trīsdesmit dienu periods, lai novērstu nesamērīgu izmaksu rašanos patērētājiem un gāzes kā zema oglekļa satura kurināmā konkurētspējas mazināšanos. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā, kopš ir uzbūvēta plaša dabasgāzes pārvades infrastruktūra uz Eiropu, vienīgais būtiskais piegādes pārtraukums ilga 13 dienas.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem sešdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam. Kompetentā iestāde cenšas saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem, cik ilgi vien vajadzīgs.

2. Kompetentā iestāde prasa piegādes uzņēmumiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem četrdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam Pēc četrdesmit piecām dienām vai tad, ja apstākļi ir smagāki nekā 1. pantā minētie, kompetentā iestāde un gāzes piegādes uzņēmumi cenšas pēc iespējas ilgi saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kompetentā iestāde ļauj dabasgāzes uzņēmumiem ievērot šos kritērijus reģionālā vai Kopienas mērogā un nepieprasa, lai šie standarti tiktu ievēroti, pamatojoties uz infrastruktūru, kas atrodas tikai tās teritorijā.

4. Kompetentās iestādes ļauj dabasgāzes uzņēmumiem ievērot šos kritērijus reģionālā vai Savienības mērogā un nepieprasa, lai šie standarti tiktu ievēroti, pamatojoties uz infrastruktūru, kas atrodas tikai tās teritorijā.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Ražošanas iekārtām, kuras nodrošina piegādi, (piemēram, spēkstacijām, pārstrādes rūpnīcām, gāzes uzglabāšanas iekārtām) ir iespēja darboties pēc iespējas netraucēti, lai garantētu dabasgāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Noteiktās robežvērtības drīkst pārkāpt tādā apmērā, kas vēl jānosaka. Vēl jānosaka, cik lielā mērā drīkst grozīt nosacījumus, kas paredzēti tiesību aktos par ūdens apsaimniekošanu. Šajā sakarībā nedrīkst radīt kaitējumu videi.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus;

b) ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus, tostarp gāzes izmantošanu, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi un centrālapkuri aizsargātajiem patērētājiem, un to nozaru darbību, kuras būtiski ietekmē piegādes svārstības, patēriņa veidi, pieslēgums iekšējam tirgum un drošības apsvērumi;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Komisija pilnībā izvērtē gāzes piegādes drošības riskus Savienības līmenī un pieņem un publicē ziņojumu, kas jāiesniedz kompetentajām iestādēm, Gāzes koordinācijas grupai, ACER, ENTSO-G un Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Veicot riska novērtējumu un ņemot vērā tehnisko un ekonomisko analīzi, dalībvalstis var noteikt saistības apgādāt patērētājus, kas nav 2. panta 1. punktā minētie patērētāji un kas jau ir pieslēgti gāzes sadales sistēmai un sniedz svarīgus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, skolas un slimnīcas. Šīs saistības nedrīkst ietekmēt spēju apgādāt aizsargātos patērētājus krīzes gadījumā, kā noteikts 7. pantā. Šīs papildu saistības nedrīkst būt pretrunā Eiropas vai reģionālās solidaritātes principiem attiecībā pret valstīm, kurām ir piegādes problēmas.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c Pēc 4. panta 3. punktā minētā Komisijas ieteikuma vai 4. panta 4. punktā minētajā situācijā riska novērtējumu veic arī reģionālā līmenī.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas ar kompetento iestādi un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par ģeopolitiskajiem riskiem.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Riska novērtēšanu atkārto ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 30. septembrim.

3. 1. un 1.a punktā minētos riska novērtējumus atkārtoti veic ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 30. septembrim.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas rīcības plānam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Valstu un reģionālajiem ārkārtas rīcības plāniem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) tajā definē dabasgāzes uzņēmumu un rūpniecisko patērētāju lomu un pienākumus, un to sadarbību ar kompetento iestādi un vajadzības gadījumā regulatīvo iestādi;

(2) tajā definē visu attiecīgo tirgus dalībnieku lomu un pienākumus, ņemot vērā, cik lielā mērā tie tiek skarti gāzes piegādes pārtraukuma gadījumā, un nosaka to sadarbību ar kompetento iestādi un vajadzības gadījumā regulatīvo iestādi;

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa– 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) tajā definē kompetentās iestādes lomu un pienākumus;

(3) tajā definē kompetentās iestādes un to citu iestāžu lomu un pienākumus, kurām uzdoti 2. panta otrās daļas 2. punktā noteiktie pienākumi;

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa– 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) tajā ir identificēta to pasākumu lietderība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai;

(7) tajā ir identificēta to pasākumu lietderība un salīdzinošā vērtība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai; ārpustirgus pasākumus izmanto tikai tad, ja ar tirgus mehānismiem vien vairs nevar nodrošināt piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa– 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) tajā ir raksturoti mehānismi, ko izmanto, lai sadarbotos ar citām dalībvalstīm saistībā ar katru krīzes stāvokli;

(8) tajā ir raksturoti mehānismi un tirgus dalībnieku lomas attiecībā uz sadarbību ar citām dalībvalstīm saistībā ar katru krīzes stāvokli;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa– 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) tajā ir uzskaitītas iepriekšēji noteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas situācijā, tostarp kompensācijas mehānismi un tirdzniecības nolīgumi starp šādās darbībās iesaistītajiem. Šādas darbības var būt pārrobežu nolīgumi starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.

(10) tajā ir uzskaitītas ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem iepriekšēji noteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas situācijā, ņemot vērā kompensācijas mehānismus un tirdzniecības nolīgumus starp šādās darbībās iesaistītajiem. Šādas darbības var būt pārrobežu nolīgumi starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Komisija izstrādā Savienības ārkārtas rīcības plānu, kurā paredz iespējamas neatbilstības starp valstu un reģionālajiem plāniem, kā arī iespējamus koordinēšanas pasākumus, kas Komisijai jāveic Savienības ārkārtas situācijā. Tajā arī jāapraksta mehānismi, ko izmanto, lai veicinātu starpniecību ar trešām valstīm.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa– 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) savlaicīgas brīdināšanas stāvoklis (savlaicīga brīdināšana): ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija, kas, iespējams, iegūta ar savlaicīgas brīdināšanas mehānisma palīdzību, par to, ka var izveidoties situācija, kas pasliktinās piegādes apstākļus;

(1) savlaicīgas brīdināšanas stāvoklis (savlaicīga brīdināšana): ja konkrēta, nopietna un ticama informācija, kas, iespējams, iegūta ar savlaicīgas brīdināšanas mehānisma palīdzību liecina, ka piegādes apstākļi tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Paredzams, ka tirgus atrisinās šo problēmu bez kompetentās iestādes iejaukšanās;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa– 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) trauksmes stāvoklis (trauksme): kad novēro piegādes traucējumus vai ārkārtīgi lielu pieprasījumu, taču tirgus joprojām spēj tikt galā ar situāciju bez kompetentās iestādes iesaistīšanās;

(2) trauksmes stāvoklis (trauksme): piegādes traucējumi vai ārkārtīgi liels pieprasījums, taču problēmas mērogs nav tāds, lai būtu nepieciešama ārkārtas situācijas pasludināšana saskaņā ar 3. punktu. Paredzams, ka tirgus atrisinās šo problēmu bez kompetentās iestādes iesaistīšanās;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. daļa– 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): kad novēro ārkārtīgi lielu pieprasījumu vai piegādes traucējumus lielākajā infrastruktūrā vai avotā un pastāv pilnībā iespējams risks, ka, izmantojot tikai tos instrumentus, kas balstīti uz tirgus principiem, piegādes standartu attiecībā uz aizsargātajiem patērētājiem vairs nav iespējams ievērot.

(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): piegādes traucējumi vai ārkārtīgi liels pieprasījums, kad tirgus mehānismi vien vairs nevar nodrošināt piegādi aizsargātajiem patērētājiem. Kompetentajai iestādei jāiejaucas saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu. Šajā stāvoklī vienlaicīgi var darboties gan tirgus, gan ārpustirgus mehānismi.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ārkārtas rīcības plānā paredz, ka pārrobežu piekļuve uzglabāšanas sistēmām tiek saglabāta arī ārkārtas stāvokļa gadījumā. Ārkārtas rīcības plānā neparedz pasākumus, kas nepamatoti ierobežo gāzes plūsmu pāri valstu robežām.

3. Kompetentās iestādes ārkārtas rīcības plānā paredz, ka pārrobežu piekļuve uzglabāšanas sistēmām tiek saglabāta arī ārkārtas stāvokļa gadījumā. Dalībvalstis un kompetentās iestādes neparedz pasākumus, kas nepamatoti ierobežo gāzes nolīgto daudzumu plūsmu pāri valstu robežām.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ārkārtas rīcības plānā nosaka nepieciešamos pasākumus un darbības ārkārtas situācijā, lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu ietekmi uz elektroenerģijas piegādi, ko ražo, izmantojot gāzi, un centralizētās apkures piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un sniedz vajadzīgo informāciju, kad tā izsludina kādu no krīzes stāvokļiem. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad ES vai dalībvalstīm var lūgt palīdzību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Civilās aizsardzības uzraudzības un informācijas centru.

4. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un sniedz vajadzīgo informāciju, kad tā izsludina kādu no krīzes stāvokļiem, jo īpaši informāciju par pasākumiem, kurus tā paredz veikt. Kompetentā iestāde veic ārkārtas rīcības plānā iepriekš noteiktās darbības. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad ES vai dalībvalstīm var lūgt palīdzību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Civilās aizsardzības uzraudzības un informācijas centru. Komisija var sasaukt Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Ja kompetentā iestāde paziņo Komisijai, ka kādā dalībvalstī ir pasludināts agrīnās brīdināšanas stāvoklis vai gāzes piegādes traucējumu draudiem varētu būt ģeopolitiska nozīme, Savienība, kuru pārstāv visaugstākajā līmenī, veic atbilstīgus diplomātiskos pasākumus, ņemot vērā Lisabonas līgumā noteikto Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/ augstā pārstāvja īpašo lomu.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja kompetentā iestāde izsludina ārkārtas stāvokli, tā veic iepriekš noteiktas darbības atbilstīgi ārkārtas rīcības plānam un nekavējoties informē Komisiju, jo īpaši par tām darbībām, ko tā gatavojas veikt saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Komisija var sasaukt Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi.

svītrots

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija vienas nedēļas laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.

6. Komisija triju dienu laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana atbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

9. pants – 6.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Ja ārkārtas stāvoklī nonākušās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj izņēmuma kārtā piemērot pasākumus, kas nav paredzēti plānos, Komisija pārbauda, vai tas ir pamatoti. Komisija šajā jautājumā var lūgt padomu Gāzes koordinācijas grupai.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

9. pants – 6.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b Komisija jo īpaši var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja uzskata, ka tas vairs nav pamatots.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

9. pants – 6.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.c Ārpustirgus pasākumi, kas ārkārtas situācijā noteikti dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp reģionālā vai Savienības līmenī, nodrošina godīgu un taisnīgu kompensāciju šo pasākumu ietekmētajiem dabasgāzes uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

9. pants – 6.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.d Ārkārtas rīcības plānu atjauno reizi divos gados, pamatojoties uz 8. pantā minēto riska novērtējumu.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.

1. Komisija var izsludināt Savienības mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma. Tā izsludina Savienības mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas vai ja saskaņā ar ENTSO-G aprēķiniem Savienība zaudē vairāk nekā 20 % no gāzes daudzuma, ko ik dienas importē no trešām valstīm. Tā izsludina Savienības mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kuri noteikti IIIa pielikumā vai 4. panta 3. un 4. punktā un kuros ietilpst vairākas dalībvalstis, ja viena kompetentā iestāde no attiecīgā reģiona ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli vai ja saskaņā ar ENTSO-G aprēķiniem attiecīgais ģeogrāfiskais reģions zaudē vairāk nekā 10 % no gāzes daudzuma, ko ik dienas importē no trešām valstīm.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbības. Konkrētāk, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu, nodrošina dalībvalsts vai reģionālā mēroga pasākumu saskaņotību un efektivitāti saistībā ar Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli un koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm. Komisija var sasaukt krīzes pārvaldības grupas sanāksmi, kurā piedalās nozares pārstāvji un dalībvalstis, uz kurām attiecas ārkārtas stāvoklis.

3. Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbības. Konkrētāk, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu, nodrošina dalībvalsts vai reģionālā mēroga pasākumu saskaņotību un efektivitāti saistībā ar Savienības mēroga ārkārtas stāvokli un koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm, izmantojot Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/ augstā pārstāvja un enerģētikas komisāra starpniecību. Komisija sasauc krīzes pārvaldības grupas sanāksmi, kurā piedalās nozares pārstāvji un dalībvalstis, uz kurām attiecas ārkārtas stāvoklis. Komisija nodrošina, ka Gāzes koordinācijas grupa regulāri tiek informēta par darbu, ko veic krīzes pārvaldības grupa.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja Komisija uzskata, ka Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmumu veiktie pasākumi ir nepiemēroti ārkārtas stāvokļa risināšanai vai ka tie nopietni apdraud situāciju citā dalībvalstī, Komisija pieprasa kompetentai iestādei vai dabasgāzes uzņēmumam mainīt pasākumus.

4. Ja Komisija uzskata, ka Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmumu veiktie pasākumi ir nepiemēroti ārkārtas stāvokļa risināšanai vai ka tie nopietni apdraud situāciju citā dalībvalstī, Komisija pieprasa kompetentajai iestādei mainīt pasākumus, informējot, kāpēc kompetentajai iestādei vai dabasgāzes uzņēmumam tas jādara.

Trīs dienu laikā pēc Komisijas prasības paziņošanas attiecīgā kompetentā iestāde maina pasākumus un paziņo par to Komisijai vai paskaidro, kāpēc tā nepiekrīt prasībai. Šādā gadījumā Komisija var grozīt vai atsaukt prasību.

Trīs dienu laikā pēc šā paziņojuma attiecīgā kompetentā iestāde maina pasākumus un paziņo par to Komisijai vai nosūta pienācīgi pamatotu atbildi, kurā paskaidrots, kādēļ attiecīgā darbība ir pamatota. Šādā gadījumā Komisija var grozīt vai atsaukt prasību.

Ja trīs dienu laikā Komisija izlemj negrozīt vai neatsaukt prasību, kompetentā iestāde bez kavēšanās izpilda Komisijas prasību.

Ja trīs dienu laikā Komisija izlemj negrozīt vai neatsaukt prasību, tā informē kompetento iestādi par to, kāpēc tā uzskata, ka pamatojums nav pietiekams. Šādā gadījumā kompetentā iestāde bez kavēšanās izpilda Komisijas prasību. Komisijas prasībā norāda ieteiktos pasākumus, kas jāveic kompetentajai iestādei, cenšoties atjaunot iekšējā gāzes tirgus darbību.

Komisija visa procesa laikā informē Gāzes koordinācijas grupu.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kompetentā iestāde vai dabasgāzes uzņēmumi neievieš pasākumus, kas kādā brīdi varētu ierobežot gāzes plūsmu iekšējā tirgū.

5. Dalībvalstis, kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmumi neievieš pasākumus, kas kādā brīdi varētu ierobežot gāzes plūsmu iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Komisija izveido pastāvīgu rezerves sarakstu attiecībā uz uzraudzības darba grupu, kurā ir nozares eksperti un Komisijas pārstāvji. Uzraudzības darba grupas sanāksmi var sasaukt vajadzības gadījumā, un tā uzrauga un ziņo par gāzes plūsmu Kopienā un ārpus tās, sadarbojoties ar piegādes un tranzīta valstīm.

7. Komisija pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izveido pastāvīgu rezerves sarakstu attiecībā uz uzraudzības darba grupu, kurā ir nozares eksperti un Komisijas pārstāvji. Uzraudzības darba grupas sanāksmi var sasaukt vajadzības gadījumā, un tā uzrauga un ziņo par gāzes plūsmu Savienībā un ārpus tās, sadarbojoties ar piegādes un tranzīta valstīm.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Gāzes koordinācijas grupu izveido, lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz piegādes drošību. Grupā ir kompetento iestāžu, ACER, ENTSO-G pārstāvji un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošas organizācijas. Komisija pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot Komisijas pārstāvniecību, un vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

1. Gāzes koordinācijas grupu izveido, lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz piegādes drošību. Grupā ir kompetento iestāžu, valstu regulatīvo iestāžu, ja tās nav arī kompetentās iestādes, ACER, ENTSO-G pārstāvji un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošas organizācijas. Komisija pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot Komisijas pārstāvniecību, un vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gāzes koordinācijas grupa palīdz Komisijai, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar:

2. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem Gāzes koordinācijas grupa palīdz Komisijai, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar:

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) plānu īstenošanu;

g) preventīvas un ārkārtas rīcības plānu īstenošanu un pārskatīšanu;

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija regulāri sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmes.

3. Komisija regulāri sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmes un apmainās ar kompetentajām iestādēm iesniegto informāciju, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.

3.a Gāzes koordinācijas grupa sniedz ieguldījumu reģionu noteikšanā saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu.

Lai panāktu solidaritāti reģionālā līmenī, Gāzes koordinācijas grupa izveido īpašas apakšgrupas, kas risina reģionālā līmeņa gāzes piegādes drošības jautājumus.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ārkārtas stāvokļa laikā kompetentās iestādes rīcībā ik dienu jābūt jo īpaši šādai informācijai:

1. Sākot ar ...¹, ārkārtas stāvokļa laikā kompetentās iestādes rīcībā ik dienu jābūt jo īpaši šādai informācijai:

----------------------------------------------------¹ OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) par gāzes plūsmu stundā visos pārrobežu ieplūdes un izplūdes punktos, kā arī visos punktos, kas savieno ieguves sistēmu ar tīklu, uzglabāšanas sistēmu, sašķidrinātās dabasgāzes plūsmu miljonos m³ dienā;

b) par gāzes plūsmu stundā visos pārrobežu ieplūdes un izplūdes punktos, kā arī visos punktos, kas savieno pārvades tīklu ar ieguves sistēmu, uzglabāšanas sistēmu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli miljonos m³ dienā;

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) par periodu, kas izteikts dienās, kura laikā ir iespējams nodrošināt gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

c) par periodu, kas izteikts dienās, kura laikā ir pamats uzskatīt, ka var nodrošināt gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pēc ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas kompetentā iestāde Komisijai bez kavēšanās iesniedz detalizētu novērtējumu par ārkārtas stāvokli un īstenoto pasākumu efektivitāti, tostarp novērtējumu par ārkārtas stāvokļa ekonomisko ietekmi, kurināmā maiņas ietekmi emisiju izteiksmē, ietekmi uz elektroenerģijas nozari un par palīdzību, kas sniegta un/vai saņemta no Kopienas un dalībvalstīm.

Komisija izvērtē kompetento iestāžu sniegtos novērtējumus un iesniedz rezultātu apkopojumu dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Gāzes koordinācijas grupai.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) dabasgāzes uzņēmumi Komisijai paziņo šādu informāciju par līgumiem, kas noslēgti ar piegādātājiem no trešām valstīm:

b) kompetentās iestādes kopsavilkuma veidā, kas Komisijai sniedz vajadzīgo informāciju un nodrošina iespēju rīkoties, paziņo šādu informāciju par līgumiem, kurus attiecīgo dalībvalstu dabasgāzes uzņēmumi ir noslēguši ar piegādātājiem no trešām valstīm:

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts – 2. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai kompetentā iestāde varētu izpildīt savus šajā punktā minētos pienākumus, dabasgāzes uzņēmumi sniedz kompetentajai iestādei pirmajā daļā minētos datus, lai kompetentā iestāde tos apkopotu.

Kompetentā iestāde un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz šo informāciju.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Papildus uzraudzības un ziņošanas pienākumiem, kas paredzēti Gāzes direktīvas 5. pantā, kompetentā iestāde publicē un līdz katra gada 31. jūlijam nosūta Komisijai ziņojumu, kurā iekļauta šāda informācija:

1. Papildus uzraudzības un ziņošanas pienākumiem, kas paredzēti Gāzes direktīvas 5. pantā, kompetentā iestāde līdz katra gada 31. jūlijam nosūta Komisijai ziņojumu, kurā iekļauta šāda informācija:

a) N-1 rādītāja aprēķini un dati, kas vajadzīgi aprēķinu veikšanai, sasniegtais attiecībā uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai ievērotu N-1 standartu, sarežģījumi, kas konkrētajai valstij radušies, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus;

a) N-1 rādītāja aprēķini un dati, kas vajadzīgi aprēķinu veikšanai;

b) gāzes piegādes importa līgumos norādītie ikgadējie daudzumi, ilgums un piegādes valsts;

b) kopsavilkuma veidā gāzes piegādes importa līgumos norādītie ikgadējie daudzumi, ilgums un piegādes valsts;

c) katra ieplūdes un izplūdes punkta maksimālā starpsavienojuma jauda virzienā uz gāzes sistēmām un no tām;

d) galvenie aspekti attiecīgajos starpvaldību nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm.

Pamatojums

Konfidenciālas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt uzņēmumu komercinteresēm, apdraudēt līgumu izpildi, radīt traucējumus tirgū un pat apgrūtināt piegādes drošību (jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību saglabāt ES gāzes piegādātāju spēju vadīt sarunas ar ārvalstu ražotājiem).

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kompetentās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.

2. Kompetentās iestādes un Komisija visos gadījumos ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju, kas tām iesniegta šīs regulas piemērošanas nolūkā.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Komisija izveido gāzes piegādes drošības nepārtrauktas uzraudzības un ziņošanas sistēmu, kurā ietver šādus pasākumus:

a) gada ziņojumu sagatavošana par to, kā trešo valstu uzņēmumi, jo īpaši galvenie piegādātāji un viņu meitasuzņēmumi, ievēro noteikumus, ar kuriem regulē iekšējo tirgu energoapgādes nozarē, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un atbilstību ES konkurences tiesībām;

b) novērtējums par trešo valstu vertikāli integrēto energoapgādes uzņēmumu ietekmi uz iekšējo tirgu un savstarpības principa ievērošanu;

c) atbilstīgu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir atturēt ārvalstu publiskos uzņēmumus no nekontrolētu ieguldījumu veikšanas Savienības energoapgādes nozarē, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos;

d) starp dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgto dabasgāzes nolīgumu uzraudzība attiecībā uz to atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem. Komisija nodrošina to klauzulu svītrošanu, kuras ietekmē noteikumus par aizliegumu pārdot tālāk piegādāto gāzi, ja šādas klauzulas aizliedz ES tiesību akti.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzība

Eiropas Komisijas veiktā uzraudzība

Komisija veic pastāvīgu uzraudzību un ziņo par gāzes piegādes drošības pasākumiem, tostarp tā uzrauga starp dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgtos gāzes piegādes nolīgumus, lai nodrošinātu to atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem, piegādes drošībai un konkurences tiesībām.

Komisija pēc paziņoto plānu novērtēšanas un apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izdara secinājumus par varbūtējām iespējām uzlabot piegādes drošību Kopienas līmenī un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu līdz […]. Vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus par šīs regulas uzlabojumiem.

Komisija pēc paziņoto plānu novērtēšanas un apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izdara secinājumus par varbūtējām iespējām uzlabot piegādes drošību Savienības līmenī un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu līdz […]. Lai dalībvalstis, kurām nav pietiekami attīstīta infrastruktūra, varētu sasniegt N-1 standartu, Komisija uzrauga tirgu savienojamības jomā panāktos sasniegumus un pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu ierosina vajadzīgos instrumentus, lai sekmētu tirgus attīstību. Vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus par šīs regulas uzlabojumiem.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14.a pants

Gāzes cauruļvadu projekts „Nabucco”

ES iestādes piešķir īpašu prioritāti gāzes cauruļvada „Nabucco” politiskajam profilam un finansējumam.

Pamatojums

Regulā, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, gāzes piegādes dažādošanai būtu jābūt nozīmīgai tās daļai. Šajā sakarībā cauruļvads „Nabucco” varētu būt pašreizējo gāzes avotu alternatīva Eiropas Savienībai.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

I pielikums


Komisijas ierosinātais teksts
I PIELIKUMS: N-1 RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA 1. N-1 rādītāja aprēķināšana N-1 rādītājs raksturo gāzes infrastruktūras spēju[1] piegādāt gāzi maksimālā pieprasījuma laikā aprēķinātajā platībā, ja rodas traucējumi lielākajā infrastruktūrā. „Aprēķinātā platība” ir ģeogrāfiska platība, kurai aprēķināta N-1 rādītāja piemērošana. Lielākās infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā visas pārējās pieejamās gāzes piegādes infrastruktūras tehniskajai jaudai[2] jābūt vismaz līdzvērtīgai aprēķinātās platības kopējam gāzes pieprasījumam sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem. N-1 rādītājam (skatīt aprēķina formulu) jābūt vismaz vienādam ar 100 %. .IPm+Pm+Sm+LNGm – Im -Tout N-1[%] = --------------------------------------------- * 100, N-1 ≥ 100% .Dmax Definīcijas, ko izmanto N-1 rādītāja aprēķināšanā. Ar piegādi saistītās definīcijas IPm – importētās gāzes cauruļvadu maksimālā tehniskā jauda (miljonos m³ dienā) ir to gāzesvadu maksimālās tehniskās jaudas summa, pa kuriem piegādā gāzi aprēķinātajai platībai. Pm – maksimālā ieguves jauda (miljonos m³ dienā) ir maksimālā iespējamā ieguves ātruma summa aprēķinātajā platībā no visām gāzes ieguves rūpniecības iekārtām, ņemot vērā kritiskos elementus, piemēram, gāzes atguvi; Sm – daudzums (miljonos m³ dienā), kuru iespējams piegādāt krīzes gadījumā, ir visu uzglabāšanas sistēmu maksimālais atdeves ātrums aprēķinātajā platībā, ko ir iespējams saglabāt katrā no traucējumu perioda sešdesmit dienām. Šo ātrumu ir iespējams noteikt, kombinējot dažādu uzglabāšanas sistēmu atdeves ātrumus, ko izmanto sešdesmit dienu periodā. LNGm – maksimālā sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas jauda (miljonos m³ dienā) ir visu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu maksimāli iespējamās jaudas summa attiecībā uz dabasgāzes sašķidrināšanu vai SDG importēšanu, izņemšanu, papildpakalpojumiem, uzglabāšanai uz laiku un regazifikācijai, ņemot vērā kritiskos elementus, piemēram, kuģu jaudu un uzglabāšanas jaudu un tehniskās iespējas palaist gāzi sistēmā, piegādājot gāzi aprēķinātajai platībai 60 dienu periodā. Im – lielākās gāzes infrastruktūras jauda (miljonos m³ dienā), kas aprēķināto platību apgādā ar lielāko daļu gāzes. Ja aprēķinātajā platībā pastāv iespējas pārvadīt gāzi no vairākiem gāzes vadiem vai ieplūdes punktiem un ja tā nav lielākā infrastruktūra (Ipm ≠ Im), skaitītājā jāatskaita arī pārējās aprēķinātās platības pārvades jauda. Tout – izejošās plūsmas pārvades jauda (miljonos m³ dienā) ir atlikušās tehniskās jaudas summa saistībā ar gāzes pārvadi cauri aprēķinātajai platībai lielākās infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā. Pieprasījuma aprēķināšana Dmax – ir iespējas apgādāt aprēķināto platību ar ikdienā vajadzīgo gāzes daudzumu, kas ir saistīts ar aukstāko dienu, kurā ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.
Grozījums
I PIELIKUMS — N-1 FORMULAS APRĒĶINĀŠANA 1. N-1 formulas definīcija N-1 formula raksturo gāzes infrastruktūras tehnisko jaudu[3] apmierināt gāzes kopējo pieprasījumu aprēķinātajā platībā, ja rodas traucējumi lielākajā kopējā gāzes infrastruktūrā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, ko statistiski novēro reizi divdesmit gados. Gāzes infrastruktūra ietver ar aprēķināto platību savienotos dabasgāzes pārvades tīklus, kā arī ieguvi, sašķidrināto dabasgāzi un uzglabāšanas sistēmas. Lielākās kopējās gāzes infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā visas pārējās pieejamās gāzes infrastruktūras tehniskajai jaudai[4] jābūt vismaz līdzvērtīgai aprēķinātās platības kopējam ikdienas gāzes pieprasījumam dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem. N-1 formulas rezultātam (skatīt aprēķina formulu) jābūt vismaz vienādam ar 100 %. 2. N-1 formulas aprēķināšanas metode 3. N-1 formulas parametru definīcijas. „Aprēķinātā platība” ir ģeogrāfiska platība, kurai aprēķināta N-1 formula. Aprēķinātā platība var būt valsts vai reģionāla mēroga platība. Ar pieprasījumu saistītās definīcijas Dmax — kopējais ikdienas gāzes pieprasījums (miljonos m³ dienā) aprēķinātajā platībā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, ko statistiski novēro reizi divdesmit gados. Ar piegādi saistītās definīcijas EPm — ieplūdes punktu tehniskā jauda (miljonos m³ dienā) ir kopējā tehniskā jauda, tostarp reversīvā jauda, visos ieplūdes punktos, no kuriem gāzi var piegādāt aprēķinātajai platībai. Pm — maksimālā ieguves spēja (miljonos m³ dienā) ir visu gāzes ieguves rūpniecības iekārtu kopējā maksimālā ikdienas ieguves spēja ieplūdes punktos aprēķinātajā platībā. Sm — daudzums (miljonos m³ dienā), kuru iespējams piegādāt krīzes gadījumā, ir visu uzglabāšanas sistēmu kopējā maksimālā ikdienas atdeves jauda aprēķinātajā platībā, ņemot vērā uzglabāšanas sistēmu attiecīgos raksturlielumus. LNGm — maksimālā sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas jauda (miljonos m³ dienā) ir visu sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopējās maksimālās ikdienas tehniskās iespējas palaist gāzi sistēmā aprēķinātajā platībā, ņemot vērā kritiskos elementus, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes izņemšanu, papildpakalpojumus, uzglabāšanu uz laiku un regazifikāciju, kā arī tehniskās iespējas palaist gāzi sistēmā. Im — tehniskā jauda lielākajā gāzes infrastruktūrā (miljonos m³ dienā) ar lielāko kopējo jaudu apgādāt aprēķināto platību.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

II pielikums – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā šādu orientējošu un neizsmeļošu pasākumu sarakstu.

Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā pasākumu orientējošu un neizsmeļošu sarakstu, kas noteikts šajā pielikumā. Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā ierosināto pasākumu ietekmi uz vidi un, cik vien tas iespējams, dod priekšroku pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

II pielikums – virsraksts „Pasākumi piegādes jomā” – 2.a aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

· Veicināšanas pasākumi no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušanai gāzes tīkla infrastruktūrā

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2. saraksts „Pasākumi piegādes jomā” – 10.a aizzīme (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

• Pazemes gāzes krātuve (komerciālie un stratēģiskie aspekti)

Pamatojums

Pašreizējā regulas projektā piegādes drošība risināta, izmantojot divus dažādus standartus — infrastruktūras standartu (N-1) un piegādes standartu. Lai panāktu piegādes drošību, piemēroti ir pasākumi infrastruktūras, piegādes un pieprasījuma jomā.

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

IIIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IIIa PIELIKUMS

REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Saskaņā ar LESD 194. pantu un, kā uzsvērts Direktīvas 2009/73/EK 6. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantā, reģionālā sadarbība ir galvenais solidaritātes principa izpausmes veids, un tā veido arī šīs regulas pamatu. Reģionālā sadarbība ir jo īpaši vajadzīga, lai izstrādātu riska novērtējumu (8. pants), preventīvas un ārkārtas rīcības plānus (4., 5. un 9. pants), izveidotu infrastruktūru un noteiktu piegādes standartus (6. un 7. pants), kā arī lai izstrādātu noteikumus Savienības un reģionāla mēroga rīcībai ārkārtas situācijā (10. pants).

Saskaņā ar šo regulu īstenojamās reģionālās sadarbības pamatā ir pašreizējā reģionālā sadarbība, kurā, lai papildus citiem mērķiem veicinātu piegādes drošību un iekšējā enerģētikas tirgus integrāciju, ir iesaistīti dabasgāzes uzņēmumi, dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes, piemēram, trīs reģionālie gāzes tirgi saistībā ar Gāzes reģionālo iniciatīvu, Piecpusējā foruma Gāzes platformu, Baltijas Enerģētikas tirgus un starpsavienojuma plāna augsta līmeņa grupu, Enerģētikas kopienas Piegādes drošības koordinācijas grupu. Tomēr īpašas prasības attiecībā uz piegādes drošību var veidot pamatu jaunai sadarbības sistēmai, un sadarbības pašreizējās jomas būs jāpielāgo, lai nodrošinātu vislielāko efektivitāti.

Ņemot vērā, ka arvien pieaug tirgu savstarpējā saistība un savstarpējā atkarība, un ņemot vērā iekšējā gāzes tirgus izveidi, sadarbība starp turpmāk minētajām valstīm, cita starpā, var veicināt šo valstu atsevišķo un kopējo gāzes piegādes drošību:

‑ Polija un trīs Baltijas valstis,

‑ Ibērijas pussala (Spānija, Portugāle) un Francija,

‑ Īrija un Apvienotā Karaliste,

‑ Bulgārija, Grieķija, Rumānija,

‑ Dānija un Zviedrija,

‑ Slovēnija, Itālija, Austrija, Ungārija, Rumānija,

‑ Polija un Vācija,

‑ Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga jau sadarbojas saistībā ar Piecpusējo forumu,

‑ citas valstis.

Reģionālo sadarbību starp minētajām valstīm paplašina, lai veicinātu sadarbību ar kaimiņvalstīm, [.] jo īpaši „enerģētikas salu” gadījumā, lai sevišķi stiprinātu starpsavienojumus. Dalībvalstis var piedalīties arī dažādās sadarbības kopās.

3. pantā minētie dažādie dalībnieki sadarbojas reģionālā līmenī attiecīgās darbības un kompetences jomās. Saskaņā ar šo regulu reģionālo sadarbību sāk un oficiāli izveido dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar Komisiju, kas informē Gāzes koordinācijas grupu. Šīs reģionālās sadarbības darbības rezultātus, piemēram, kopīgu preventīvas rīcības plānu un/vai kopīgu ārkārtas rīcības plānu, oficiāli pieņems, publicēs un pastāvīgi uzraudzīs attiecīgās kompetentās iestādes. Tās apspriežas ar Komisiju, kas informē Gāzes koordinācijas grupu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 2. panta 18. punktā „tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla vadīšanas prasības.
[2]
[3] ^{Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 2. panta 18. punktā „tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla vadīšanas prasības.}
[4]

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Vesels Eiropas politisko pasākumu kopums, kas galvenokārt izriet no 2007. gada janvāra paziņojuma „Enerģētikas politika Eiropai”[1], ir reakcija uz energoapgādes drošības problēmām. Gāzes nozarē bez Direktīvas 2004/67/EK šī mērķa izpildi netieši veicina tiesiskais regulējums, kas attiecas uz infrastruktūru un starpsavienojumiem un sastāv no i) pamatnostādnēm par Eiropas energotīkliem (TEN-E projekti)[2], ii) tā saucamo 3. enerģētikas paketi par elektroenerģijas un gāzes iekšējo tirgu, ko pieņēma 2009. gada jūnijā. Tiesību akti, kas pieņemti gāzes tirgus integrēšanai, nosakot noteikumus par trešo pušu piekļuvi gāzes krātuvēm un sašķidrinātas dabas gāzes iekārtām un pārredzamību attiecībā uz gāzes rezervēm[3], palīdzēs uzlabot energodrošību. Parlaments tāpat uzskata, ka tiesību aktu paketes[4] svarīgākie punkti ir reģionālās solidaritātes veicināšana, gāzes starpsavienojumu izveide saskaņā ar tīkla attīstības plānu 10 gadiem, kā arī nosacījumu par piekļuvi tīkliem nopietna saskaņošana, izmantojot piegādes sistēmu operatoru sadarbību.

Energoapgādes drošības starptautiskie aspekti tika risināti arī rezolūcijās[5], uzsverot nepieciešamību turpināt kopīgas Eiropas enerģētikas stratēģijas izveidi, kura aptvertu ražotājus, piegādātājus un patērētājus, lai būtu iespējama vienota nostāja un varētu izveidot pārredzamu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, kas veicina energoapgādes reģionālo daudzveidību. Parlaments aktīvi aicināja izstrādāt „ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu”, kā arī pārskatīt mehānismus reaģēšanai uz krīzi.

Šajā sakarībā referents atzinīgi vērtē regulas par gāzes piegādes drošību, ar kuru atceļ Direktīvu 2004/67/EK priekšlikumu, jo tā ir tiesību akts, kas patiesi dod atbildes uz problēmām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība. Tās kļuva skaidras pagājušajā ziemā, kad radās gāzes krīze starp Krieviju un Ukrainu, no kuras smagi cieta miljoni Eiropas iedzīvotāju un mūsu tautsaimniecība. Šajā ziņā Eiropas Parlaments iepriekš minētajās rezolūcijās aicināja pieņemt šādu iniciatīvu, un referents ir pārliecināts, ka deputāti tuvāko mēnešu laikā sniegs vērā ņemamu ieguldījumu.

Referents ir pilnīgi pārliecināts, ka šādas regulas piemērošana pilnībā un bez kavēšanās kopā ar citiem tiesību aktiem par enerģētikas iekšējo tirgu var ievērojami samazināt ES neaizsargātību attiecībā uz ārējo piegāžu pārtraukumiem, kā arī nostiprināt Eiropas gāzes uzņēmumu vadošo lomu pasaulē un Eiropas Savienības kā pasaulē stratēģiski svarīga partnera ģeopolitisko pozīciju.

II. Galvenie referenta argumenti

1. Ziņojuma projektā skartie jautājumi

Referents uzskata, ka vairākus regulas priekšlikuma punktus vajadzētu uzlabot, tādēļ ir ierosinājis dažus grozījumus šādās jomās:

a. Uzņēmumu loma

Lai gan apsvērumos un ietekmes novērtējumos skaidri norādīts, ka ir trīs krīzes pārvarēšanas līmeņi (1. tirgus; 2. dalībvalstis; 3. Kopiena), tiesību aktu tekstā ir pazudusi uzņēmumu loma, tādēļ vairākās vietās tekstā tā jāizceļ, īpaši attiecībā uz Gāzes koordinācijas lomu, kā arī pantā par trim trauksmes līmeņiem.

b. Divvirzienu plūsma

Pašreizējā teksta formulējumā ierosināts aprīkot starpsavienojumus ar divvirziena plūsmas jaudu. Referents uzskata, ka šis noteikums ir pārāk stings gan attiecībā uz izmaksām, gan piegādes drošību. Piemēram, nav vajadzības pēc divvirzienu plūsmas jaudas starpsavienojumos, kas apgādā valstis. Kompetentajai iestādei dalībvalsts līmenī un Gāzes koordinācijas grupai ES līmenī vajadzētu noteikt, kuros starpsavienojumos divvirzienu plūsmas jauda ir rentabla un dod pievienoto vērtību piegādes drošībai krīzes laikā.

c. Preventīvie un ārkārtas plāni

Referents uzskata, ka tāpat kā dalībvalstīm arī Komisijai vajadzētu izstrādāt ES līmeņa preventīvos un ārkārtas plānus, lai labāk pārvarētu apstākļus, kuros pasludināta Kopienas ārkārtas situācija.

d. Kopienas ārkārtas stāvoklis

Pašreizējā formulējumā paredzēts, ka gadījumā, ja par 10 % samazinās piegāžu imports, automātiski tiek pasludināta Kopienas ārkārtas situācija. Tomēr referents uzskata, ka šis limits neaptver daudzus scenārijus, kad kādā dalībvalstī var būt 100 % piegādes pārtraukums, taču ES līmenī 10 % nav sasniegti. Šī iemesla dēļ referents ir pastiprinājis šī panta noteikumus par iespēju izsludināt Kopienas ārkārtas situāciju kādā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Tādā gadījumā jābūt kādam Kopienas solidaritātes mehānismam, kas tiek īstenots reģionālā līmenī.

e. Izmaksu dalīšana, ja tiek investēts jaunā starpvalstu infrastruktūrā

Vairums deputātu ir pauduši bažas par infrastruktūras izveides vai modernizācijas izmaksām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo šīs regulas īstenošana daudzās situācijās būs saistīta ar to, ka kādai dalībvalstij jāveido infrastruktūras citu dalībvalstu labā. Trešajā enerģētikas iekšējā tirgus paketē jau ir paredzēti mehānismi specifiskiem ar pārrobežu starpsavienojumiem saistītiem jautājumiem. Šajā sakarībā referents uzskata, ka šos mehānismus varētu izmantot arī cita veida infrastruktūrai, piemēram, divvirziena jaudas starpsavienojumiem. Referents īpaši iekļāvis atsauci uz proporcionalitātes principu, dalot izmaksas, kas radušās sakarā ar piegādes drošību.

f. Ārpustirgus pasākumi

Referents vairākkārt paudis vēlmi paredzēt skaidrākas robežas dalībvalstu iespējām iejaukties tirgus darbībā. Lai gan referents atzīst, ka šos pasākumus drīkst piemērot tikai ārkārtas gadījumos, ja tos piemēro kompetentās iestādes, var rasties īslaicīgi vai vidēja termiņa tirgus darbības traucējumi. Tādēļ referents attiecīgajās teksta daļās uzsver, ka ārpustirgus mehānismus vajadzētu lietot tikai tad, ja citu iespēju nav.

g. Informācijas apmaiņa

Referents cieši turas pie principa — lai ārkārtas situācijā veiktu piemērotus pasākumus, visām attiecīgajām iestādēm gan valsts, gan Kopienas līmenī vajadzētu būt pieejamiem visiem nepieciešamajiem datiem. Tomēr ar komerciāli jutīgu informāciju jāapietas ārkārtīgi uzmanīgi, jo jebkuras šādas informācijas noplūdes gadījumā var rasties nopietnas problēmas gāzes uzņēmumiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Šī iemesla dēļ referents ierosina apkopot šos datus centralizēti valsts līmenī, lai kompetentā iestāde varētu tos nosūtīt Komisijai kopsavilkuma veidā.

h. Elektroenerģijas nozares loma

Referents atzīst, ka tajās valstīs, kurās mājsaimniecībām piegādāto elektroenerģiju ražo galvenokārt no gāzes, jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka krīzes laikā aizsargātie patērētāji necieš no elektroenerģijas piegādes pārtraukuma. Šī iemesla dēļ referents iekļāvis riska novērtēšanas un ārkārtas plānu izstrādes elementu.

i. Citi jautājumi

Referents ierosina jaunu pantu par ilgtermiņa gāzes piegādes drošības pasākumiem, saskaņā ar kuru Komisijai ir jāizstrādā ziņojums par iespējamajiem veidiem, kā Kopienas līmenī dažādot ģeogrāfisko izcelsmi un piegādes ceļus Eiropas Savienībai, kā arī pilnībā jānovērtē sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu loma. Konkretizētas tās teksta daļas, kurās ir runa par to, cik svarīgi palielināt starpsavienojumu jaudu starp dalībvalstīm.

Referents uzskata, ka pašreizējā tekstā paredzēti preventīvie pasākumi tikai atsevišķiem scenārijiem un ka tekstam būtu jābūt tādam, kas ļauj rīkoties elastīgāk, ja krīzes ilgums vai intensitāte atšķiras.

2. Jautājumi, kas šajā procedūras stadijā ziņojuma projektā nav iekļauti

Referents nolēma ar nolūku neiekļaut ziņojuma projektā divus īpašus jautājumus, jo, pēc viņa domām, to sarežģītības dēļ tie detalizēti jāapspriež ar deputātiem. Tomēr referents vēlas paskaidrot, ko attiecībā uz šiem jautājumiem viņš vēlas panākt teksta gala versijā.

a. „Aizsargāto patērētāju” definīcija

Pašreizējā tekstā definīcija ir pārāk neskaidra un šaura. Neskaidra tādēļ, ka iespēja iekļaut šajā kategorijā gāzes tīklam pieslēgtos MVU nozīmē ļaut iekļaut šajā kategorijā nozares, ko krīzes laikā nevajadzētu uzskatīt par būtiski svarīgām. Pārāk šaura tādēļ, ka tajā kā iespējamie izņēmumi minētas tikai skolas un slimnīcas, bet nav nosaukti citi dienesti, piemēram, ugunsdzēsēju stacijas. Referents uzskata, ka tā kā definīcija ir ārkārtīgi svarīga, lai noteiktu 7. pantā paredzētos piegādes līmeņa standartus, tekstam jābūt tādam, lai dalībvalstīm būtu iespējams pielāgot to saviem apstākļiem ar skaidri noteiktiem kritērijiem. Šī iemesla dēļ referents uzskata, ka gala tekstam, par kuru vienojas Parlaments, obligāti jābūt tādam, kas, cik vien iespējams, neierobežo iespēju iekļaut šajā kategorijā atsevišķas nozares vai operatorus, lai nodrošinātu, piemēram, valsts drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību. Ja mēs izveidosim ierobežotu nozaru sarakstu, mēs riskējam neiekļaut tajā svarīgas nozares, tādēļ piemērotāks būtu skaidri definētu kritēriju saraksts.

b. Infrastruktūras standarts (N–1)

Referents uzskata, ka šis ļoti tehniskais jautājums vēl ir neskaidrs. Daudzas iesaistītās puses no ļoti dažādām jomām ir paudušas nopietnas bažas par to, cik efektīvs būs N-1 standarts, ja tas būs tāds, kāds paredzēts Komisijas tekstā. Tā kā tas ir viens no svarīgākajiem šīs regulas mehānismiem, referents vēlas vairāk laika tā izpētei, lai varētu iesniegt pamatotu priekšlikumu grozījumu veidā, kas N-1 standartu padarītu tik uzticamu, cik vien iespējams.

Referents uzskata, ka N-1 standartam būtu jābūt vienam no šīs regulas galvenajiem subsidiaritātes elementiem, lai būtu iespējams atspoguļot visu dalībvalstu apstākļus. Pastāv iespēja, ka kādai dalībvalstij nav pārāk labs „N-1 rādītājs”, taču gāzes piegādes pārtraukumam nebūtu liela ietekme uz tās enerģijas tirgu vai enerģijas veidiem, jo tā nav pārāk atkarīga no gāzes. Dalībvalstīm jādod iespēja izlemt, kā tās risinās gāzes piegādes krīzi — vai tās palielinās gāzes infrastruktūru vai arī turpinās veidot enerģijas ražošanu no izejvielām, kas sastopamas uz vietas. Tie ir tikai divi piemēri iespējamajiem risinājumiem. Referents pilnībā atbalsta standartu izveidi, taču uzskata, ka dalībvalstīm vajadzēs vairāk laika, lai izpētītu šī svarīgā regulas aspekta detaļas.

[1] COM(2007)001
[2] Lēmums 1364/2006, OV L 262, 22.09.2009., 1.-23. lpp.
[3] 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu, OV L 211, 14.08.2009., 94. lpp., OV L 211, 14.08.2009., 36. lpp.
[4] Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu, OV L 211, 14.08.2009., 36. lpp.
[5] EP 2009. gada 3. februāra rezolūcija par otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā (2008/2239(INI)), T6-038/2009;
EP 2009. gada 17. septembra rezolūcija par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem, T7-0021/2009.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (2.2.2010)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu
(COM(2009)0363 – C7‑0097/2009 – 2009/0108(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jacek Saryusz-Wolski

ĪSS PAMATOJUMS

Iepriekšējos gados ES dalībvalstīs ir bijuši atkārtoti gāzes piegādes traucējumi. Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts 2009. gada janvārī vēlreiz parādīja, ka ES pieaugošā atkarība no ārējām enerģijas piegādēm, galvenokārt no nedemokrātiskām un nestabilām valstīm, var kaitēt dalībvalstu ilgtermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm. ES energoapgādes nedrošība prasa piemērot visaptverošu enerģētikas politiku, tajā paredzot iekšējos aspektus un ārējās dimensijas.

Energoapgādes drošība ir jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējās drošības būtisku daļu. Tādēļ gāzes piegādes drošības garantēšana Kopienām, jo īpaši krīzes situācijā, ir stratēģisks mērķis. Šajā sakarībā atzinīgi ir vērtējama dalībvalstu plānu priekšlaicīga izstrāde, tajos ietverot preventīvus un ārkārtas pasākumus, ja vien šos plānus koordinē Kopienas līmenī. Vidējā termiņā par visefektīvāko aizsardzību pret piegādes traucējumiem uzskata plašu, konkurētspējīgu iekšējo tirgu, kurā darbojas augsti attīstīti starpsavienojumi un infrastruktūras.

Tomēr ar ES energoapgādes drošības politiku būtu jānodrošina, ka ES ne tikai reaģē uz krīzes situācijām, bet arī tās paredz iepriekš. Tādēļ papildus visiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina energoapgādes iekšējā tirgus pienācīgu darbību, jānodrošina aktīvi energoapgādes diplomātijas līdzekļi, lai stiprinātu sadarbību ar galvenajām valstīm ražotājām, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm, pamatojoties uz savstarpīguma principu.

Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, ar kuru atceļ Direktīvu 2004/67/EK. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tajā nepieciešami labojumi, lai ES energoapgādes drošības jomā nodrošinātu visaptverošu pieeju. Viņš ierosina šādus grozījumus:

- priekšlikums jāizskata, ņemot vērā jauno tiesisko vidi, ko nosaka Lisabonas līgums un tā 176.a panta, kurā minēts: „Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā”. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šāda solidaritāte ir būtiski svarīga kopējas ES enerģētikas politikas izveidei un ka tā politiskā līmenī jāizstrādā gan iekšēji, gan ārēji, veidojot dialogu ar trešām valstīm krīzes situācijās un citā laikā;

- atbildība par gāzes piegāžu drošību arī jāparedz Kopienas līmenī. Tādēļ Eiropas Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu plāniem, jāsagatavo Kopienas preventīvie un ārkārtas plāni. Turklāt Komisijai ir īpaša atbildība — uzraudzīt iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu darbību enerģētikas nozarē;

- regulas katrā īstenošanas posmā ir jāpiesaista Savienības augstais pārstāvis un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Krīzes situācijās viņam jo īpaši jābūt atbildīgam par starpniecību un sarunām ar trešām valstīm dalībvalstu vārdā;

- lai izvairītos no negaidītiem piegādes traucējumiem, Eiropas Savienībai kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizveido agrīnā brīdinājuma mehānisms, kura pamatā ir skaidras politiskās garantijas. Turpmākajos tirdzniecības, asociācijas un partnerattiecību un sadarbības nolīgumos starp ES un piegādes vai tranzīta valstīm ir jāiekļauj „energoapgādes drošības klauzula", kurā noteikts uzvedības kodekss un izklāstīti ārkārtas situācijās veicamie pasākumi;

- Komisijai jāapsver Eiropas Enerģētikas kopienas paplašināšana attiecībā uz trešām valstīm, pamatojoties uz Enerģētikas hartas noteikumiem un veidojot jaunus reģionālos energoapgādes tirgus, kā arī aktīvi turpinot atbalstīt integrēta Eiropas un Vidusjūras enerģijas tirgus izveidi;

- ikvienai vidējā termiņa vai ilgtermiņa stratēģijai energoapgādes drošības nolūkā būs nepieciešama piegādātāju, piegādes avotu un piegādes ceļu pastiprināta dažādošana. Šīs stratēģijas izstrādē jāiesaista attiecīgās trešās valstis, jo īpaši tās, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika. Kopienas ieguldījumi prioritāti jākoncentrē uz kritiskām infrastruktūrām, kas varētu palīdzēt aizsargāt piegāžu drošību.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir strauji pieaudzis gāzes patēriņš. Samazinoties iekšzemes ieguves apjomiem, gāzes imports pieauga vēl straujāk, palielinot atkarību no importētās gāzes un liekot pievērst uzmanību piegādes drošības aspektiem.	(2) Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir strauji pieaudzis gāzes patēriņš. Samazinoties iekšzemes ieguves apjomiem, gāzes imports pieauga vēl straujāk, palielinot atkarību no importētās gāzes un liekot pievērst uzmanību piegādes drošības aspektiem. Dažas dalībvalstis, kurās dabasgāze ir dominējošais enerģijas veids, uzskata sevi par izolētām enerģētikas jomā, kad runa ir par būtisku atkarību no trešo valstu gāzes importa un infrastruktūras savienojumu trūkumu ar pārējām ES valstīm.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) atzīst starptautiskās sadarbības svarīgo nozīmi gāzes piegāžu nodrošināšanā ES dalībvalstu pilsoņiem un to, ka visiem attiecīgajiem ES politikas virzieniem un rīcības plāniem jābalstās uz savstarpējas cieņas principu attiecībā uz iesaistītajām trešām valstīm; iespējamās problēmas būtu jācenšas risināt, izmantojot politisko dialogu un sarunas.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, ir pieejami dažādi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Eiropas Investīciju banka, kā arī Kopienas ārējie instrumenti, piemēram, ENPI, IPA un DCI, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs, lai uzlabotu energoapgādes drošību.	(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, ir pieejami dažādi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. EIB, ERAB un Kopienas ārējie instrumenti, piemēram, ENPI, IPA un DCI, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs (jo īpaši tajās, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika), lai uzlabotu energoapgādes drošību.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Ar dalībvalstu un Komisijas centieniem būtu jāatbalsta ES ieguldījumi infrastruktūrā un atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai sadarbībā ar trešām valstīm veicinātu iekšējā tirgus principu un normu attiecināšanu arī uz ES kaimiņvalstīm atbilstoši Enerģētikas hartas noteikumiem. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapsver iespēja paplašināt Eiropas Enerģētikas kopienu, kurā pašlaik ietilpst ES un Dienvidaustrumeiropas valstis, tajā atbilstoši iekļaujot citas trešās valstis un veidojot tādus jaunus reģionālās energoapgādes tirgus kā, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Enerģētikas kopiena, lai nodrošinātu piegādes drošību.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.	(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie, ģeopolitiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, tehnisko savienojumu būve, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Tā kā gāzes piegāde no trešām valstīm ir nozīmīgs elements Kopienas drošībai gāzes piegādes jomā, Komisijai jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar ieguves un tranzīta valstīm izstrādājot noteikumus krīzes situācijas pārvarēšanai un nemainīgas gāzes plūsmas nodrošināšanai uz Kopienu. Komisijai jābūt tiesīgai nosūtīt darba grupu uzraudzīt gāzes plūsmu krīzes situācijās Kopienā un, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, ārpus tās un, ja krīze izveidojas dēļ sarežģījumiem trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai.	(30) Tā kā gāzes piegāde no trešām valstīm ir nozīmīgs elements Kopienas drošībai gāzes piegādes jomā, Komisijai tirdzniecības, asociācijas un partnerattiecību un sadarbības nolīgumos ar ražotājvalstīm vai tranzīta valstīm būtu jāiekļauj „energoapgādes drošības klauzula”. Ar šo „energoapgādes drošības klauzulu” būtu jāparedz pasākumi, ar kuriem novērš piegādes krīzes vai palīdz tās pārvarēt. Komisija saskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar ieguves un tranzīta valstīm izstrādājot noteikumus krīzes situācijas pārvarēšanai un nemainīgas gāzes plūsmas nodrošināšanai uz Kopienu kopumā un katru krīzes situācijā nonākušo dalībvalsti. Komisijai jābūt tiesīgai nosūtīt darba grupu uzraudzīt gāzes plūsmu krīzes situācijās Kopienā un, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, ārpus tās un, ja krīze izveidojas dēļ sarežģījumiem trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos starpniecību, cieši sadarbojoties ar komisāriem, kas atbild par konkrētajām jomām.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem.	Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, un tādu ārkārtas pasākumu izstrādei, kurus izmanto, ja tirgus vairs nevar nodrošināt nepieciešamās gāzes piegādes, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem vai nopietniem draudiem energoapgādes drošībai, pamatojoties uz dalībvalstu solidaritāti.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā paredzēto gāzes piegādes drošības pasākumu īstenošanu. Šie pasākumi ietver riska novērtēšanu, ko veic ik pēc diviem gadiem, preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izveidi un nepārtrauktu gāzes piegādes drošības uzraudzību valsts mērogā. Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nepieļautu piegādes traucējumus un mazinātu kaitējumus piegādes traucējumu gadījumā.	2. Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā paredzēto gāzes piegādes drošības pasākumu īstenošanu. Šie pasākumi ietver riska, tostarp ģeopolitisko risku, novērtēšanu, ko veic ik pēc diviem gadiem, preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izveidi un nepārtrauktu gāzes piegādes drošības uzraudzību valsts mērogā. Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nepieļautu piegādes traucējumus un mazinātu kaitējumus piegādes traucējumu gadījumā.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija īsteno šajā regulā paredzētos pasākumus. Tajos ietver riska novērtēšanu, ko veic ik pēc diviem gadiem, nepārtrauktu gāzes piegādes drošības uzraudzību un preventīvas rīcības un ārkārtas rīcības plānu izveidi Kopienas mērogā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Ilgtermiņa pasākumi piegādes drošības aizsardzībai
	1. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantu, Komisija un dalībvalstis pastiprina trešo valstu gāzes piegāžu drošības uzraudzību un ierosina specifiskus ārkārtas pasākumus gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Komisija koordinē strīdu izšķiršanas sistēmas ar trešām valstīm un pastiprina dialogu enerģētikas jomā, tostarp ievērojot Enerģētikas hartas un Enerģētikas kopienas prasības.
	2. Komisija sagatavo pamatu agrīnās brīdināšanas mehānismam gāzes nozarē, un to pēc tam jāapstiprina, noslēdzot divpusējus nolīgumus starp ES un trešām valstīm. Šis mehānisms nodrošina agrīnu novērtējumu potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar dabasgāzes piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī ārkārtas situāciju vai šādu situāciju rašanās draudu novēršanu un steidzamu risināšanu;
	3. Vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nāk klajā ar ziņojumu, kurā iekļauti ierosinātie reglamentējošie pasākumi, kurus varētu īstenot, lai Kopienas līmenī dažādotu gāzes ģeogrāfiskās izcelsmes avotus un piegādes ceļus uz ES. Ziņojumā iekļauj nozīmes novērtējumu par sašķidrinātās dabasgāzes instalācijām, kas varētu būt lietderīgas energoapgādes dažādošanā. Jāsniedz arī pārskats par dažādu dalībvalstu gāzes uzglabāšanas jaudu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 4. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Preventīvas rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna izveide	Preventīvas rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna izveide dalībvalstu, Kopienas un reģionu līmenī.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms šo plānu pieņemšanas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un apspriežas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka plāni un pasākumi ir savstarpēji saskaņoti attiecīgajā reģionālajā mērogā. Šajās apspriedēs tiek izskatīti vismaz jautājumi par starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi un uzglabāšanu un fiziskām iespējām transportēt gāzi abos virzienos.	2. Pirms šo plānu pieņemšanas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un apspriežas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka plāni un pasākumi ir savstarpēji saskaņoti attiecīgajā reģionālajā un Kopienas mērogā. Šajās apspriedēs tiek izskatīti vismaz jautājumi par starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi un uzglabāšanu un fiziskām iespējām transportēt gāzi abos virzienos, kā arī reģionālajām, pārrobežu gāzes piegādes sistēmām un ar to saistītajām uzglabāšanas ierīcēm, platformām un aprīkojumu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 4. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Vēlākais līdz ...* Komisija izveido Kopienas preventīvas rīcības plānu un Kopienas ārkārtas rīcības plānu, kuros ietverti pasākumi, kas jāveic Kopienas līmenī.
	___________ * 2011. gada 30. septembrim vai 18 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Preventīvas rīcības plānā ņem vērā ekonomisko efektivitāti, ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību un vidi.	3. Preventīvas rīcības plānā ņem vērā rentabilitāti, ekonomisko efektivitāti, ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību un vidi, kā arī visus svarīgākos starptautiskos notikumus, jo īpaši galvenajās piegādes un tranzīta valstīs.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 6. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Valstu regulatīvās iestādes, apstiprinot tarifus saskaņā ar Direktīvas […/…EK] 41. panta 8. punktu, ņem vērā izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs, visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Piemēro Regulas (EK) Nr. …/… 8. panta 1. punktu.	7. Valstu regulatīvās iestādes, pārredzami un detalizēti apstiprinot tarifus, izskatot skaidri un nosakāmi radītās izmaksas un saskaņā ar Direktīvas […/…EK] 41. panta 8. punktu pienācīgi ņem vērā izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs, visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes un Vides resursu konsultatīvā komiteja (ACER) kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Piemēro Regulas (EK) Nr. …/… 8. panta 1. punktu.
Pamatojums
Izmaksas, kas rodas, nodrošinot piegādes drošību un infrastruktūras standartu ievērošanu, pēc iespējas pārredzami un skaidri iekļauj dalībvalstu un pārrobežu tarifos. Izmaksas skaidri būtu jāsadala starp sistēmām, ar kurām īsteno šos pasākumus, un tām, kuras gūst labumu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus;	b) ņemot vērā visus attiecīgos valsts, reģionālos un starptautiskos apstākļus;
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.	2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par ģeopolitiskajiem riskiem.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Riska novērtēšanu atkārto ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 30. septembrim.	3. Riska novērtēšanu atkārto ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 30. septembrim. Kopienas novērtējumu pārskata, ja rodas ievērojams un negaidīts risks.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – 8.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) tajā apraksta mehānismus, kurus izmanto, lai uzsāktu starpniecības procedūru ar attiecīgām trešām valstīm;
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 3. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): kad novēro ārkārtīgi lielu pieprasījumu vai piegādes traucējumus lielākajā infrastruktūrā vai avotā un pastāv pilnībā iespējams risks, ka, izmantojot tikai tos instrumentus, kas balstīti uz tirgus principiem, piegādes standartu attiecībā uz aizsargātajiem patērētājiem vairs nav iespējams ievērot.	(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): kad novēro ārkārtīgi lielu pieprasījumu vai piegādes traucējumus lielākajā infrastruktūrā vai avotā vai pastāv pilnībā iespējams risks, ka, izmantojot tikai tos instrumentus, kas balstīti uz tirgus principiem, piegādes standartu attiecībā uz aizsargātajiem patērētājiem vairs nav iespējams ievērot.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 9. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja kompetentā iestāde paziņo Komisijai, ka kādā dalībvalstī ģeopolitisku iemeslu dēļ ir pasludināts agrīnās brīdināšanas stāvoklis vai tiek ziņots par gāzes piegādes traucējumu draudiem ģeopolitisku iemeslu dēļ, iespējams, izmantojot agrīnās brīdināšanas mehānismu, Kopienas, kuras pārstāv Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, veic nepieciešamos diplomātiskos pasākumus. Priekšsēdētāja vietnieka/ augstā pārstāvja darbības nedrīkst ietekmēt iekšējā tirgus darbību.
Pamatojums
Attiecīgi diplomātiskie pasākumi attiecībā uz trešām valstīm, kas ir gāzes piegādātājas vai tranzīta valstis, jāveic pēc iespējas ātrāk — jau tad, kad ģeopolitisku iemeslu dēļ rodas gāzes piegāžu traucējumu draudi. Šīs darbības nedrīkst ietekmēt iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija vienas nedēļas laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.	6. Komisija triju dienu laikā pārbauda, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana atbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 10.°pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.	1. Komisija izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē ievērojamu daudzumu no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbības. Konkrētāk, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu, nodrošina dalībvalsts vai reģionālā mēroga pasākumu saskaņotību un efektivitāti saistībā ar Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli un koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm. Komisija var sasaukt krīzes pārvaldības grupas sanāksmi, kurā piedalās nozares pārstāvji un dalībvalstis, uz kurām attiecas ārkārtas stāvoklis.	3. Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbības. Konkrētāk, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu, nodrošina dalībvalsts vai reģionālā mēroga pasākumu saskaņotību un efektivitāti saistībā ar Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli un koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm, izmantojot Savienības augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka starpniecību. Komisija var sasaukt krīzes pārvaldības grupas sanāksmi, kurā piedalās nozares pārstāvji un dalībvalstis, uz kurām attiecas ārkārtas stāvoklis.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 10. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija izveido pastāvīgu rezerves sarakstu attiecībā uz uzraudzības darba grupu, kurā ir nozares eksperti un Komisijas pārstāvji. Uzraudzības darba grupas sanāksmi var sasaukt vajadzības gadījumā, un tā uzrauga un ziņo par gāzes plūsmu Kopienā un ārpus tās, sadarbojoties ar piegādes un tranzīta valstīm.	7. Komisija izveido pastāvīgu rezerves sarakstu attiecībā uz uzraudzības darba grupu, kurā ir nozares eksperti un Komisijas pārstāvji, kā arī Savienības augstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka biroja darbinieki. Uzraudzības darba grupas sanāksmi var sasaukt vajadzības gadījumā, un tā uzrauga un ziņo par gāzes plūsmu Kopienā un ārpus tās, sadarbojoties ar piegādes un tranzīta valstīm.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) dalībvalstis Komisijai nosūta spēkā esošos starpvaldību nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm un kuriem ir ietekme uz gāzes infrastruktūras attīstību un piegādi; pirms jaunu starpvaldību nolīgumu slēgšanas dalībvalstis apspriežas ar Komisiju, lai novērtētu nolīgumu atbilstību tiesību aktiem, kas attiecas uz iekšējo tirgu;	a) dalībvalstis Komisijai nosūta spēkā esošos starpvaldību nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm un kuriem ir ietekme uz gāzes infrastruktūras attīstību un piegādi; pirms jaunu starpvaldību nolīgumu slēgšanas dalībvalstis informē Komisiju un apspriežas ar to, lai novērtētu nolīgumu atbilstību tiesību aktiem, kas attiecas uz iekšējo tirgu, dalībvalstu un Kopienas energoresursu drošības prasībām, tostarp svarīgu enerģijas infrastruktūras objektu aizsardzību, kā arī ģeopolitiskajiem riskiem;
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija izveido gāzes piegādes drošības nepārtrauktas uzraudzības un ziņošanas sistēmu, kurā ietver šādus pasākumus: a) gada ziņojumu sagatavošanu par to, kā trešo valstu uzņēmumi, jo īpaši galvenie piegādātāji un visi viņu meitasuzņēmumi, ievēro noteikumus, ar kuriem regulē iekšējo tirgu energoapgādes nozarē, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un atbilstību ES konkurences tiesībām; b) novērtējumu par trešo valstu vertikāli integrēto energoapgādes uzņēmumu ietekmi uz iekšējo tirgu un savstarpības principa ievērošanu; c) atbilstīgu pasākumu piemērošanu, kuru mērķis ir atturēt ārvalstu publiskos uzņēmumus no nekontrolētu ieguldījumu veikšanas ES energoapgādes nozarē, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos; d) starp dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgto dabasgāzes nolīgumu uzraudzību attiecībā uz to atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem. Komisija nodrošina to klauzulu svītrošanu, kuras ietekmē noteikumus par aizliegumu pārdot tālāk piegādāto gāzi, ja šādas klauzulas aizliedz ES likumi.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Gāzes piegādes drošība
Atsauces	COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 11.11.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Jacek Saryusz-Wolski 21.10.2009
Izskatīšana komitejā	26.1.2010
Pieņemšanas datums	27.1.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 4 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Sir Robert Atkins, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Takis Hadjigeorgiou, Heidi Hautala, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Maria Eleni Koppa, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Ernst Strasser, Hannes Swoboda, Zoran Thaler, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Graham Watson
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marije Cornelissen, Lorenzo Fontana, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Marietje Schaake, György Schöpflin, Alf Svensson, Konrad Szymański, Ivo Vajgl

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (22.2.2010)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Sharon Bowles

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir sagatavojusi regulas priekšlikumu par dabasgāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem. Ar šo regulu tiks atcelta pašreiz spēkā esošā Direktīva 2004/67/EK, kuru šobrīd uzskata par nepiemērotu dabasgāzes pārvaldības nodrošināšanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā dalībvalstu arvien lielāko atkarību no gāzes importa, pieaugošos riskus saistībā ar piegādēm no trešajām valstīm un tranzītu caur tām, kā arī gāzes plūsmas pieaugumu un gāzes iekšējā tirgus attīstību.

Šajā regulā Komisija ierosina skaidri noteikt gāzes nozarei, dalībvalstīm un Kopienas iestādēm piešķirtās lomas, lai risinātu īstermiņa un ilgtermiņa problēmas saistībā ar gāzes padeves traucējumiem. Komisija ir izvēlējusies regulas, nevis direktīvas formu, jo dalībvalstu kompetentās iestādes un dabasgāzes uzņēmumi to var tieši un ātri piemērot un ar to nodrošina regulā ietverto standartu un pienākumu saskaņotību visas Kopienas mērogā.

Regulas priekšlikuma par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem galvenais mērķis ir „palielināt gāzes piegādes drošību, stimulējot ieguldīt līdzekļus vajadzīgajos starpsavienojumos, lai atbilstu N-1 rādītājam, kā arī divvirziena plūsmas sistēmās”. N‑1 rādītāju Komisija definē šādi: „visas pārējās pieejamās gāzes piegādes infrastruktūras tehniskajai jaudai jābūt vismaz līdzvērtīgai aprēķinātās platības kopējam gāzes pieprasījumam sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem”.

Regulas priekšlikumā uzsvars tiek likts uz a) noteikumiem, ar ko paredz, ka dabasgāzes uzņēmumi var veikt piegādes klientiem visā Kopienā pēc iespējas ilgu laiku un bez ierobežojumiem valstu līmenī; b) iespēju piemērot ar tirgu nesaistītus pasākumus, par kuriem lemj kompetentās iestādes ārkārtas situācijās, kad visi tirgus pasākumi vairs nedarbojas; un c) lielāku pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai tā varētu garantēt iekšējā tirgus normālu darbību.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot regulu, lai garantētu dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā, jo īpaši ņemot vērā neseno Krievijas un Ukrainas attiecību krīzi, kura izraisīja smagas problēmas saistībā ar gāzes piegādi dalībvalstīm. Tāpat viņa uzskata, ka dabasgāzes piegāžu drošības pasākumu koordinēšana Kopienas līmenī ir solis pareizajā virzienā.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka kompetentajai iestādei būtu jāpiešķir lielāka atbildība, lai tā varētu garantēt dabasgāzes piegāžu drošību, bet nepiekrīt tam, ka ievērojamu nozīmi krīzes situācijās varētu piešķirt privātiem uzņēmumiem, kuri nodrošina gāzes piegādi, jo īpaši, ņemot vērā šo uzņēmumu cenu politiku.

Tādēļ atzinuma sagatavotāja pauž bažas par to, cik lielā mērā regulas priekšlikumā ietverti pasākumi, ar kuriem varētu garantēt, ka privātie uzņēmumi, kas nodrošina dabasgāzes piegādi, krīzes situācijās nepiemēro spekulatīvas cenas.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) ES gāzes tirgus ilgtermiņa stabilitātei ir īpaši būtiski, lai gāzes piegādes drošībai veiktie pasākumi nepamatoti neizkropļotu konkurenci vai iekšējā tirgus efektīvu darbību.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.	(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Savienības mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.
Pamatojums.
Lisabonas līgums stājās spēkā 1. decembrī, un pašlaik ES darbībai ir jauns juridiskais pamats. Līdz ar to ir jāatgādina, ka Lisabonas līguma 176.a pantā ir noteikts: „Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā”.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns))
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Eiropas Savienības iestādēm būtu jāpiešķir īpaša prioritāte gāzes cauruļvadu projektam Nabucco.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem.	Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, un ārkārtas pasākumi, kas jāveic, ja tirgus nevar nodrošināt nepieciešamās gāzes piegādes, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Savienības mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem un pamatojoties uz dalībvalstu solidaritāti.
Pamatojums.
Lisabonas līgums stājās spēkā 1. decembrī, un pašlaik ES darbībai ir jauns juridiskais pamats. Līdz ar to ir jāatgādina, ka Lisabonas līguma 176.a pantā ir noteikts: „Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā”.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;	(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj — pēc riska un ietekmes novērtējuma, kuru dalībvalsts veic saskaņā ar 8. pantu un kurā ņem vērā tehniskās iespējas un izmaksu un ieguvumu analīzi —, tie var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;
Pamatojums.
Mājsaimniecības patērētāji kā aizsargātie patērētāji krīzes laikā būtu jāapgādā ar gāzi. Ja dalībvalsts nolemj aizsargāto patērētāju lokā ietvert ne tikai mājsaimniecības, bet arī citus patērētājus, šim lēmumam tomēr jābūt balstītam uz pārliecinošu ietekmes novērtējumu, izvērtējot arī izmaksas un tirgum radītās priekšrocības, jo šīs definīcijas paplašināšana var radīt ievērojamas izmaksas, kas būs jāsedz gala patērētājiem.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu, rūpniecisko gāzes patērētāju un Komisijas uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Tam ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība.	1. Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu, rūpniecisko gāzes patērētāju un Komisijas uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība, un ir īpaši būtiska pārredzamība un efektīva apmaiņa ar informāciju.
Pamatojums.
Tā kā gāzes piegāde ir politizēts jautājums, mums ir nepieciešama vienota pieeja tam Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais līdz [2011. gada 31. martam; 12 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde, izveido:	1. Līdz ..., pamatojoties uz riska un ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde, izveido: OV, lūdzu, ievietot datumu: 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums.
Riska un ietekmes novērtējumu veic katra dalībvalsts, sagatavojot preventīvus pasākumus un ārkārtas plānus, kuri balstās uz kopēju ES metodoloģiju, un tas ļauj dalībvalstij attiecīgā gadījumā ņemt vērā īpašus valsts apstākļus.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 2. punktā minētā procesa laikā Komisija var ieteikt, kādā reģionālā mērogā notiks informācijas apmaiņa un apspriedes. Turklāt Komisija pēc apspriešanās ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-G) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) var ieteikt izveidot kopīgu plānu reģionālā līmenī.	3. Šā panta 2. punktā minētā procesa laikā Komisija var ieteikt, kādā reģionālā mērogā notiks informācijas apmaiņa un apspriedes. Turklāt Komisija pēc apspriešanās ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-G), Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un Gāzes koordinācijas grupu var ieteikt izveidot kopīgu plānu reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas plānus, Komisija novērtē visu dalībvalstu plānus. Komisija apspriež šos plānus ar ENTSO-G, ACER, Gāzes koordinācijas grupu un citām iesaistītajām aprindām. Ja Komisija uzskata, ka kāds plāns nav efektīvs, lai mazinātu riska novērtējumā identificētos riskus, vai neatbilst citu dalībvalstu riska scenārijiem vai plāniem, vai neatbilst šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tā pieprasa pārskatīt plānu.	6. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas plānus, Komisija novērtē visu dalībvalstu plānus un visus kopīgos reģionālos plānus. Komisija apspriež šos plānus ar ENTSO-G, ACER, Gāzes koordinācijas grupu un citām iesaistītajām aprindām. Ja Komisija uzskata, ka kāds plāns nav efektīvs, lai mazinātu riska novērtējumā identificētos riskus, vai neatbilst citu dalībvalstu riska scenārijiem vai plāniem, vai citiem reģionālajiem plāniem vai neatbilst šīs regulas vai citu Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, tā pieprasa pārskatīt plānu.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Preventīvas rīcības plānā ņem vērā ekonomisko efektivitāti, ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību un vidi.	3. Preventīvas rīcības plānā ņem vērā rentabilitāti, ekonomisko efektivitāti, godīgu konkurenci, ietekmi uz iekšējā enerģētikas tirgus darbību un vidi.
Pamatojums.
Rentabilitātes jēdziens labāk precizē to, ka preventīvās rīcības plānā būtu jāņem vērā mērķa sasniegšana par viszemākajām izmaksām.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais līdz [2014. gada 31. martam; 3 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas traucējumi lielākajā gāzes piegādes infrastruktūrā, pārējā infrastruktūra (N-1) spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.	1. Līdz ...* kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas plūsmas traucējumi lielākajā gāzes pārvades ieplūdes punktā, pieejamā infrastruktūra (N-1) spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu aizsargāto patērētāju kopējo gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem. * OV, lūdzu, ievietot datumu: 6 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums.
Regulas projektā ierosinātais triju gadu termiņš nav reāli izpildāms. Lai ievērotu N-1 standartu, būtiskiem ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā, kas ir jāveic centrālās un dienvidaustrumu Eiropas valstīs, ir vajadzīgi vismaz pieci vai seši gadi atkarībā no to apjoma. Ja 6. panta 1. punkts netiks ierobežots līdz absolūti nepieciešamajam, tas radīs nepieciešamību pēc lieliem ieguldījumiem jaunās jaudās un līdz ar to palielinās cenas gala patērētājiem. Lai nodrošinātu konsekvenci ar 7. pantā noteikto piegādes standartu, N-1 noteikumā būtu jāatspoguļo vienīgi aizsargāto patērētāju gāzes pieprasījums.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Pārvades sistēmu operatoriem divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā jānodrošina pastāvīga fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos visos starpsavienojumos, izņemot gadījumus, kad pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija nolemj, ka divvirzienu plūsmas jaudas palielināšana neuzlabos dalībvalstu piegādes drošību. Mainoties apstākļiem, šāds lēmums var tikt pārskatīts. Divvirzienu plūsmas jaudas apmēru sasniedz izmaksu ziņā izdevīgākajā veidā un ņem vērā vismaz to jaudu, kas vajadzīga, lai ievērotu 7. pantā minēto piegādes standartu. Šo divu gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators pielāgo pārvades sistēmas darbību kopumā, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu.	5. Ja, ņemot vērā riska un ietekmes novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. pantam, un ņemot vērā tehniskās iespējas un izmaksu un ieguvumu analīzi, tas ir nepieciešams, pārvades sistēmu operatori līdz ...* nodrošina pastāvīgu fizisko jaudu transportēt gāzi abos virzienos šajos starpsavienojumos, ja divvirzienu plūsmas jaudas palielināšana uzlabo piegādes drošību, jo īpaši ārkārtas situācijā. Mainoties apstākļiem, novērtējums var tikt pārskatīts. Šo triju gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators saskaņā ar riska un ietekmes novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. pantam, ņemot vērā tehniskās iespējas un izmaksu un ieguvumu analīzi, pielāgo pārvades sistēmas darbību kopumā, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu. * OV, lūdzu, ievietot datumu: trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums.
Nebūtu jāievieš prasība nodrošināt pastāvīgu fizisko jaudu transportēt gāzi abos virzienos, pirms tiek novērtēts, vai tas ir tehniski un/vai ekonomiski iespējams vai nepieciešams noteiktos apstākļos. Ir nepieciešams iepriekšējs riska un ietekmes novērtējums, lai izvairītos no nevajadzīgu izdevumu radīšanas gala patērētājiem.
Nodrošināt pastāvīgu fizisko jaudu divu gadu laikā var vienīgi tad, ja ir vajadzīgas nelielas izmaiņas infrastruktūrā. Lielākām izmaiņām piemēram, jaunas kompresijas iekārtas uzstādīšanai, būs vajadzīgs ilgāks laiks.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 7. pants– 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:	1. Kompetentā iestāde prasa piegādes uzņēmumiem nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:
Pamatojums.
Piegādes uzņēmumu galvenais pienākums būtu piegādes standartu nodrošināšana. Piegādes standarts rada papildu izmaksas aizsargātajiem patērētājiem. Periodam, kurā piemēro piegādes standartu, nevajadzētu būtu ilgākam par absolūti nepieciešamo, lai nepieļautu nesamērīgas izmaksas un gāzes kā zema oglekļa satura kurināmā konkurētspējas vājināšanu. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā, kopš ir uzbūvēta plaša dabasgāzes pārvades infrastruktūra uz Eiropu, vienīgais būtiskais piegādes pārtraukums ilga 13 dienas. Līdz ar to 30 dienu periods piegādes standartam būtu vairāk nekā pietiekams, lai paredzētu visus iespējamos gadījumus un ievērojami samazinātu izmaksas. Trīsdesmit dienu periods arī šķiet pietiekami ilgs, lai atjaunotu gāzes piegādi vai īstenotu papildu pasākumus, piemēram, piegādi, izmantojot divvirzienu plūsmu.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst sešdesmit dienas aukstākajos ziemas periodos, ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.	b) kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst trīsdesmit dienas aukstākajos ziemas periodos, ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.
Pamatojums.
Piegādes uzņēmumu galvenais pienākums būtu piegādes standartu nodrošināšana. Piegādes standarts rada papildu izmaksas aizsargātajiem patērētājiem. Periodam, kurā piemēro piegādes standartu, nevajadzētu būtu ilgākam par absolūti nepieciešamo, lai nepieļautu nesamērīgas izmaksas un gāzes kā zema oglekļa satura kurināmā konkurētspējas vājināšanu. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā, kopš ir uzbūvēta plaša dabasgāzes pārvades infrastruktūra uz Eiropu, vienīgais būtiskais piegādes pārtraukums ilga 13 dienas. Līdz ar to 30 dienu periods piegādes standartam būtu vairāk nekā pietiekams, lai paredzētu visus iespējamos gadījumus un ievērojami samazinātu izmaksas. Trīsdesmit dienu periods arī šķiet pietiekami ilgs, lai atjaunotu gāzes piegādi vai īstenotu papildu pasākumus, piemēram, piegādi, izmantojot divvirzienu plūsmu.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem sešdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam. Kompetentā iestāde cenšas saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem, cik ilgi vien vajadzīgs.	2. Kompetentā iestāde prasa piegādes uzņēmumiem nodrošināt gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem trīsdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam. Piegādes uzņēmumi sadarbībā ar kompetento iestādi cenšas saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem, cik ilgi vien iespējams, pamatojoties uz tirgus pasākumiem gāzes piegādes drošības garantēšanai.
Pamatojums.
Piegādes uzņēmumu galvenais pienākums būtu piegādes standartu nodrošināšana. Trīsdesmit dienu periods samazinātu patērētāju izmaksas, sk. 7. panta 1. punktu.
Tirgum būtu jādarbojas, cik ilgi vien iespējams, un, izmantojot tirgus mehānismus, būtu jāizstrādā fiziski un līgumiski līdzekļi, lai saglabātu piegādes aizsargātajiem patērētājiem.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dabasgāzes uzņēmumiem atbilstīgi 1. un 2. punktam noteiktie pienākumi par piegādes standarta ievērošanu ir nediskriminējoši un nerada nesamērīgu slogu jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.	3. Dabasgāzes uzņēmumiem atbilstīgi 1. un 2. punktam noteiktie pienākumi par piegādes standarta ievērošanu ir nediskriminējoši un nerada nesamērīgu slogu šiem uzņēmumiem.
Pamatojums.
Regulas projekta mērķus var sasniegt vienīgi tad, ja katra dalībnieka loma un pienākumi ir noteikti, balstoties uz standartiem, ko vienlīdzīgi piemēro visiem tirgus dalībniekiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais līdz [2010. gada 30. septembrim; 6 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] katra kompetentā iestāde pilnībā novērtē riskus, kas ietekmē gāzes piegādes drošību savā dalībvalstī,	1. Līdz ...* katra kompetentā iestāde veic riska un ietekmes novērtējumu, kas ir pamatā:
a) izmantojot 6. un 7. pantā norādītos standartus;	a) attiecīgās dalībvalsts riska profila izveidošanai, ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus;
b) ņemot vērā visus attiecīgos valsts un reģionālos apstākļus;	b) attiecīgās dalībvalsts preventīvās rīcības plāna izstrādei;
c) izstrādājot dažādus sevišķi liela pieprasījuma un piegādes traucējumu scenārijus, piemēram, galvenās pārvades infrastruktūras, uzglabāšanas sistēmu, sašķidrinātās dabasgāzes termināļu darbības kļūme un piegādes traucējumi no trešo valstu piegādātājiem;	c) attiecīgās dalībvalsts ārkārtas rīcības plāna izstrādei;
d) identificējot risku mijiedarbību un saistību ar citām dalībvalstīm.	Riska un ietekmes novērtējuma pamatā ir standarti, kas noteikti 6. un 7. pantā, un ietver dažādus sevišķi liela pieprasījuma un/vai piegādes traucējumu scenārijus, piemēram, galvenās pārvades infrastruktūras, uzglabāšanas sistēmu, sašķidrinātās dabasgāzes termināļu darbības kļūmi un piegādes traucējumus no trešo valstu ražotājiem. Tiek ņemta vērā risku mijiedarbība un to saistība ar citām dalībvalstīm. * OV, lūdzu, ievietot datumu: 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums.
Termiņam riska un ietekmes novērtējuma veikšanai saskaņā ar 8. panta 1. punktu būtu jābūt tādam pašam kā 4. panta 1. punktā noteiktajam. Ierosinātā regula nosaka stingrus strukturālos pienākumus dalībvalstīm, piemēram, N-1 noteikumu kā infrastruktūras standartu vai saistošus noteikumus attiecībā uz divvirzienu plūsmu. Ir rūpīgi jāizvērtē ierosinātie pasākumi, lai nepieļautu, ka jaunās jaudas netiek izmantotas, kas noved pie zaudētām izmaksām un cenu paaugstinājuma gala patērētājiem un mazina gāzes nozares konkurētspēju kopumā. Tādēļ riska un ietekmes novērtējums būtu jāveic katrai dalībvalstij saskaņā ar kopīgu metodoloģiju, attiecīgā gadījumā ļaujot dalībvalstij ņemt vērā īpašus valsts apstākļus un īpatnības. Rezultātus atspoguļo preventīvās rīcības un ārkārtas rīcības plānos. Līdzīgus plānus arī varētu izstrādāt reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Riska un ietekmes novērtējumā ņem vērā tehniskās iespējas un izmaksu un ieguvumu analīzi. Tas jo īpaši ir jāveic pirms jebkuras iespējamas aizsargāto patērētāju jomas paplašināšanas, iekļaujot tos mājsaimniecības patērētāju lokā.
Pamatojums.
Termiņam riska un ietekmes novērtējuma veikšanai saskaņā ar 8. panta 1. punktu būtu jābūt tādam pašam kā 4. panta 1. punktā noteiktajam. Ierosinātā regula nosaka stingrus strukturālos pienākumus dalībvalstīm, piemēram, N-1 noteikumu kā infrastruktūras standartu vai saistošus noteikumus attiecībā uz divvirzienu plūsmu. Ir rūpīgi jāizvērtē ierosinātie pasākumi, lai nepieļautu, ka jaunās jaudas netiek izmantotas, kas noved pie zaudētām izmaksām un cenu paaugstinājuma gala patērētājiem un mazina gāzes nozares konkurētspēju kopumā. Tādēļ riska un ietekmes novērtējums būtu jāveic katrai dalībvalstij saskaņā ar kopīgu metodoloģiju, attiecīgā gadījumā ļaujot dalībvalstij ņemt vērā īpašus valsts apstākļus un īpatnības. Rezultātus atspoguļo preventīvās rīcības un ārkārtas rīcības plānos. Līdzīgus plānus arī varētu izstrādāt reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar 4. panta 3. punktu vai gadījumā, ja kopīgs reģionālais plāns ir izstrādāts atbilstīgi 4. panta 4. punktam, šajā pantā noteiktos pienākumus var veikt reģionālā līmenī.
Pamatojums.
Termiņam riska un ietekmes novērtējuma veikšanai saskaņā ar 8. panta 1. punktu būtu jābūt tādam pašam kā 4. panta 1. punktā noteiktajam. Ierosinātā regula nosaka stingrus strukturālos pienākumus dalībvalstīm, piemēram, N-1 noteikumu kā infrastruktūras standartu vai saistošus noteikumus attiecībā uz divvirzienu plūsmu. Ir rūpīgi jāizvērtē ierosinātie pasākumi, lai nepieļautu, ka jaunās jaudas netiek izmantotas, kas noved pie zaudētām izmaksām un cenu paaugstinājuma gala patērētājiem un mazina gāzes nozares konkurētspēju kopumā. Tādēļ riska un ietekmes novērtējums būtu jāveic katrai dalībvalstij saskaņā ar kopīgu metodoloģiju, attiecīgā gadījumā ļaujot dalībvalstij ņemt vērā īpašus valsts apstākļus un īpatnības. Rezultātus atspoguļo preventīvās rīcības un ārkārtas rīcības plānos. Līdzīgus plānus arī varētu izstrādāt reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līdz ...* katrā kopīgajā reģionāla mēroga plānā, kas sagatavots atbilstoši 4. panta 4. punktam, iekļauj visaptverošu novērtējumu par riskiem gāzes piegādes drošībai attiecīgajā reģionā, ņemot vērā riska novērtējumus, ko iepriekš izstrādājušas dalībvalstis, kuras piedalās minētā plāna izveidē.
	* OV, lūdzu, ievietot datumu: deviņi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 8. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Līdz ...* Komisija veic visaptverošu novērtējumu par gāzes piegādes drošības risku Eiropas Savienībā, ņemot vērā riska novērtējumus, ko iepriekš izstrādājušas dalībvalstis, un visus kopīgos reģionāla mēroga plānus. * OV, lūdzu, ievietot datumu: 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) tajā ir identificēta to pasākumu lietderība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai;	(7) pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, tajā ir identificēta to pasākumu lietderība un salīdzinošā vērtība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā, ja nav nekādu citu iespēju, krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, lai nodrošinātu gāzes piegādes nepārtrauktību, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai;
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) savlaicīgas brīdināšanas stāvoklis (savlaicīga brīdināšana): ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija, kas, iespējams, iegūta ar savlaicīgas brīdināšanas mehānisma palīdzību, par to, ka var izveidoties situācija, kas pasliktinās piegādes apstākļus;	(1) savlaicīgas brīdināšanas stāvoklis (savlaicīga brīdināšana): konkrēta, nopietna un ticama savlaicīga brīdināšana liecina, ka piegādes apstākļi tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Tiek paredzēts, ka tirgus atrisinās šo problēmu bez kompetentās iestādes iejaukšanās;
Pamatojums.
Ikvienu krīzes līmeni vari sīki izskaidrot un skaidri nošķirt no citiem, lai nepieļautu sajukumu ārkārtas situācijā. Triju līmeņu pieeja, kas noteikta Direktīvā 2004/67/EK, lai garantētu piegādes drošību (I — uzņēmumi; II — dalībvalstis; III — Komisija), vairs netiek skaidri atspoguļota regulas projektā. Šis princips būtu jāatjauno regulas projektā. Pirmo divu krīzes posmu laikā tiek sagaidīts, ka tirgus pilnībā atrisinās problēmu, taču patiesas krīzes/ārkārtas situācijas gadījumā, kad tirgus mehānismi vieni paši ir nepietiekami, lai novērstu krīzi, būtu jāiesaistās dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija vienas nedēļas laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.	6. Komisija triju dienu laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana atbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.
Pamatojums.
Ir jāsaīsina termiņš, jo enerģētikas krīzes sekas bieži vien ir vērojamas jau pēc dažām dienām un var negatīvi ietekmēt ekonomiku.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 9. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Ārkārtas rīcības plānu atjaunina ik pēc diviem gadiem.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.	1. Komisija izsludina Savienības mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Savienība atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm, kas atbilst dažu dalībvalstu ikdienas patēriņam. Tā izsludina Savienības mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Savienības mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.
Pamatojums.
Ir jāatgādina, ka 10 % gāzes dienas importa kritums jau ir dažu mazāku dalībvalstu gāzes ikdienas patēriņa apjoms, tādēļ ir būtiski atbalstīt 10 % robežvērtību.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) plānu īstenošanu;	g) preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni un tajos paredzēto pasākumu īstenošanu;
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.	3. Kompetentās iestādes un Komisija izveido struktūru, lai ievērotu konfidencialitāti un nodrošinātu aizsardzību attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzraudzība	Eiropas Komisijas veiktā uzraudzība
Komisija pēc paziņoto plānu novērtēšanas un apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izdara secinājumus par varbūtējām iespējām uzlabot piegādes drošību Kopienas līmenī un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu līdz […]. Vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus par šīs regulas uzlabojumiem.	Komisija pēc paziņoto plānu novērtēšanas un apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izdara secinājumus par varbūtējām iespējām uzlabot piegādes drošību Savienības līmenī, nepieciešamību veikt riska novērtējumu un izstrādāt preventīvas rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu Savienības līmenī un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu līdz […]. Vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus par šīs regulas uzlabojumiem.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 14. pants – 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ziņojumā ietver arī SWOT analīzi attiecībā uz atbildību par pasākumu īstenošanu, lai garantētu piegādes drošību, kā noteikts šajā regulā. Komisija apsver, vai atbildība būtu jāuztic Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupai (ERGEG) vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Gāzes cauruļvadu projekts Nabucco
	Eiropas Savienības iestādes piešķir īpašu prioritāti gāzes cauruļvada Nabucco politiskajam profilam un finansējumam.
Pamatojums.
Regulā, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, gāzes piegādes dažādošanai būtu jābūt nozīmīgai tās daļai. Šajā sakarībā cauruļvads Nabucco varētu būt pašreizējo gāzes avotu alternatīva Eiropas Savienībai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Gāzes piegādes drošība
Atsauces	COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 14.9.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Sharon Bowles 20.10.2009
Izskatīšana komitejā	2.12.2009		21.1.2010
Pieņemšanas datums	27.1.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Briard Auconie, Danuta Jazłowiecka, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (29.1.2010)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Bogusław Sonik

ĪSS PAMATOJUMS

No visiem fosilajiem kurināmajiem gāze rada vismazāk CO₂ emisiju, un tāpēc tai ir izšķiroša nozīme, Eiropai pārejot uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu. Pašlaik gāze nodrošina vienu ceturtdaļu no Eiropas primārā energopatēriņa, un gandrīz 60 % gāzes nodrošina tās imports.[1] Kaut gan ES noteiktie mērķi 2020. gadam attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu palīdzētu stabilizēt augošo pieprasījuma pēc gāzes, aizvien mazāka vietējās ražošanas apjoma dēļ tomēr veidotos situācija, kurā ES atkarība no gāzes importa paliktu nemainīga vai pat vēl vairāk palielinātos. Ar gāzes piegādi saistītā Krievijas un Ukrainas attiecību krīze 2009. gada janvārī, kuras dēļ divas nedēļas ES nesaņēma 30 % no gāzes importa, apliecināja, ka pašreizējos apstākļos, kad atkarība no importa aizvien palielinās un piegādes un tranzīts ir saistīti ar aizvien lielāku risku, ar spēkā esošo Direktīvu par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību[2], vairs nepietiek un tā ir jāpārskata. Turklāt jāuzsver, ka dažām dalībvalstīm piegādes pārtraukums 2009. gada janvārī nozīmēja 100 % gāzes importa no Krievijas pārtraukumu, un ir viena dalībvalsts, kurā gāzes piegādes pārtraukuma radītā situācija vēl joprojām nav noregulēta.

Šie apstākļi nepārprotami liecina, ka pilnībā liberalizēta iekšējā enerģijas tirgus izveides process nav pabeigts un ka steidzami ir jāizstrādā pasākumi, lai veicinātu drošu gāzes piegādi ES teritorijā.

Attiecībā uz vides jautājumiem atzinuma sagatavotājs uzskata, ka drošai piegādei ir jābūt saskaņā ar vides aizsardzību, lai garantētu Eiropai ilgtspējīgu energoapgādi:

§ pienācīgi jāņem vērā ierosināto piedāvājuma un pieprasījuma jomas pasākumu ietekme uz vidi. Pat ārkārtas situācijā priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi;

§ jāņem vērā, ka, gāzi aizstājot ar citiem kurināmā veidiem, piemēram, ar oglēm un kurināmo mazutu, palielinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms;

§ energotaupībai un energoefektivitātei ir galvenā nozīme, lai novērstu krīzes un mazinātu to sekas, tāpēc šādiem pasākumiem vajadzētu pievērst vēl vairāk uzmanības. Šajā ziņā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst notiekošajām sarunām par tā saukto energoefektivitātes tiesību aktu kopumu, t. i., priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti[3] un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem[4];

§ vajadzētu labāk akcentēt ilgtspējīgu vietējo enerģijas avotu nozīmi. Vajadzētu veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušanu gāzes tīkla infrastruktūrā.

Jaunu enerģētikas infrastruktūru vajadzētu veidot pēc tam, kad attiecīgos ar konkrētiem tiesību aktiem, sevišķi ar Direktīvu 2001/42/EK un Padomes Direktīvu 85/337/EEK, noteiktos gadījumos ir veikts atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī nodrošinot pienācīgu vides aizsardzību un jo īpaši Natura 2000 tīklā iekļauto aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Darbības kļūme lielākajā kopējā gāzes infrastruktūrā vai gāzes piegādes avotā, tā dēvētais N-1 princips, ir reālistisks scenārijs. Šādas infrastruktūras vai piegādes avota darbības kļūmi var izmantot par kritēriju tam, ko dalībvalstīm būtu jāspēj kompensēt, un tas ir derīgs izejas punkts, lai garantētu gāzes piegādes drošību.	(8) Darbības kļūme lielākajā kopējā gāzes infrastruktūrā, tā dēvētais N-1 princips, ir reālistisks scenārijs. Šādas infrastruktūras darbības kļūmi var izmantot par kritēriju tam, ko dalībvalstīm būtu jāspēj kompensēt, un tas ir derīgs izejas punkts, lai garantētu gāzes piegādes drošību.
Pamatojums
Pieredze, kas gūta gāzes krīzes laikā 2009. gada sākumā, rāda, ka uzņēmumi spēj gadījumā, kad notikusi piegādes avota darbības kļūme, nodrošināt apgādi.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Piemērota gāzes infrastruktūra dalībvalstī un Kopienā ir svarīgs elements piegādes traucējumu rezultātā radīto problēmu risināšanai. Kopīgiem obligātajiem kritērijiem gāzes piegādes drošības jomā jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi attiecībā uz gāzes piegādes drošību un būtiski jāmotivē izveidot vajadzīgo infrastruktūru un uzlabot sagatavotību krīzes gadījumos. Pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, kurināmā aizstāšanai, var būt liela nozīme, rūpējoties par energoapgādes drošību, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem.	(9) Piemērota gāzes infrastruktūra dalībvalstī un Kopienā ir svarīgs elements piegādes traucējumu rezultātā radīto problēmu risināšanai. Kopīgiem obligātajiem kritērijiem gāzes piegādes drošības jomā jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi attiecībā uz gāzes piegādes drošību un būtiski jāmotivē izveidot vajadzīgo infrastruktūru un uzlabot sagatavotību krīzes gadījumos. Pasākumiem pieprasījuma jomā, piemēram, kurināmā aizstāšanai, var būt liela nozīme, rūpējoties par energoapgādes drošību, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka, pārejot uz fosilā kurināmā izmantošanu, palielinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms. Kā pieprasījuma jomas pasākumu vajadzētu vēl vairāk veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu. Pienācīgi būtu jāņem vērā ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma jomas pasākumu ietekme uz vidi, un priekšroka būtu jādod pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi. Jebkādus ieguldījumus infrastruktūrā vajadzētu veikt, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus un ar tiem saistīto acquis communautaire.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Aktīvi jāatbalsta ieguldījumi jaunas gāzes infrastruktūras izveidē. Ar ieguldījumu palīdzību jāuzlabo gāzes piegādes drošība, vienlaikus nodrošinot dabasgāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Ja ieguldījumiem infrastruktūrā ir pārrobežu raksturs, cieši jāiesaista Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../…, un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G), lai labāk ņemtu vērā pārrobežu jautājumus.	(10) Aktīvi jāatbalsta ieguldījumi jaunas gāzes infrastruktūras izveidē, un tā jāveido tikai pēc tam, kad ir veikts atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums. Ar šādas jaunas infrastruktūras palīdzību jāuzlabo gāzes piegādes drošība, vienlaikus nodrošinot dabasgāzes iekšējā tirgus pareizu darbību. Jāveicina no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušana gāzes tīkla infrastruktūrā. Ja ieguldījumiem infrastruktūrā ir pārrobežu raksturs, cieši jāiesaista Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../…, un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G), lai labāk ņemtu vērā pārrobežu jautājumus.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā un infrastruktūrā, ir pieejami dažādi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Eiropas Investīciju banka, kā arī Kopienas ārējie instrumenti, piemēram, ENPI, IPA un DCI, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs, lai uzlabotu energoapgādes drošību.	(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm finansēt vajadzīgos ieguldījumus vietējā ieguves rūpniecībā, infrastruktūrā un energoefektivitātes pasākumos, ir pieejami dažādi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevumi un garantijas vai finansējums no reģionālajiem fondiem, struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Eiropas Investīciju banka, kā arī Kopienas ārējie instrumenti, piemēram, ENPI, IPA un DCI, var arī palīdzēt finansēt pasākumus trešās valstīs, lai uzlabotu energoapgādes drošību. Kopienas finansējums ir īpaši nozīmīgs, lai uzlabotu tādu reģionu un dalībvalstu savienojamību, ko uzskata par „enerģētikas salām”.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Tāpēc izšķiroša nozīme ir precīzai visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomu un pienākumu definīcijai, lai iekšējais tirgus turpinātu darboties pareizi, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos.	(15) Tāpēc izšķiroša nozīme ir precīzai visu dabasgāzes uzņēmumu, kompetento iestāžu un Komisijas lomas un pienākumu definīcijai, lai iekšējais tirgus turpinātu darboties pareizi, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai nodrošinātu augstākā līmeņa gatavību piegādes traucējumu gadījumā, visiem dabasgāzes uzņēmumiem kopā ar kompetentajām iestādēm ir jāizveido ārkārtas rīcības plāni. Šādiem plāniem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Tajos jāņem vērā labākā prakse esošajos plānos un skaidri jādefinē visu attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu loma un pienākumi. Vajadzības gadījumā un iespēju robežās jāizveido kopīgi reģionālā mēroga ārkārtas rīcības plāni.	(22) Lai nodrošinātu augstākā līmeņa gatavību piegādes traucējumu gadījumā, visiem dabasgāzes uzņēmumiem kopā ar kompetentajām iestādēm ir jāizveido ārkārtas rīcības plāni. Šādiem plāniem jābūt savstarpēji saskaņotiem valstu, reģionu un Kopienas līmenī. Tajos jāņem vērā labākā prakse esošajos plānos un skaidri jādefinē visu attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu loma un pienākumi. Vajadzības gadījumā un iespēju robežās jāizveido kopīgi reģionālā mēroga ārkārtas rīcības plāni.
Grozījums Nr.7 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.	23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, piemēram, dalībvalstis, ko uzskata par „enerģijas salām”, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punktā, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus. Jāveicina uzņēmumu savstarpēju komerclīgumu slēgšana, kas balstās uz kopīgu preventīvās un ārkārtas rīcības plānu izstrādāšanu.
Pamatojums
Nedrīkst būt saistošu noteikumu attiecībā uz iespējamiem solidaritātes pasākumiem vai, attiecīgi, kompensācijas mehānismiem.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem.	Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, garantējot pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību un ieviešot pasākumus, kas īstenojami izņēmuma gadījumos, kad tirgus vairs nevar nodrošināt pieprasīto gāzes daudzumu, dalībvalstīm solidāri paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem vai šādu traucējumu nopietnu un ticamu iespējamību.
Pamatojums
Aktuāliem piegādes traucējumiem nevajadzētu būt vienīgajam iemeslam, lai rīkotos. Rīkoties vajadzētu arī šādu traucējumu nopietnas un ticamas iespējamības gadījumā. Regulā būtu jāuzsver solidāra rīcība saskaņā ar Eiropadomes 2009. gada marta sanāksmes secinājumiem.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;	(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī citi klienti, piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi, skolas, slimnīcas un citas iestādes, kas nodrošina publiskos pakalpojumus medicīnas, sociālajā un izglītības jomā, ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;
Pamatojums
Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām valsts tiesību aktu līmenī atbilstoši savām vajadzībām noteikt aizsargāto patērētāju sarakstu un, ja tās uzskata par nepieciešamu, arī paplašināt aizsargāto patērētāju loku.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija saskaņā ar savu kompetenci īsteno šajā regulā noteiktos pasākumus. Šie pasākumi cita starpā ir jo īpaši 8. panta 1.a punktā minētais ikgadējais riska novērtējums un gāzes piegādes drošības pastāvīga uzraudzība Kopienas līmenī.
Pamatojums
Ņemot vērā ar gāzes piegādi saistīto krīžu pārrobežu raksturu, arī preventīvus pasākumus un sagatavošanās darbības vajadzētu organizēt Komisijas un/vai Kopienas līmenī.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais līdz [2011. gada 30. martam; 12 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde, izveido:	1. Vēlākais līdz [2011. gada 31. martam; 12 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības patērētāju, rūpniecisko patērētāju un citu ieinteresēto pušu intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde, un saskaņā ar šā panta 2. punktu izveido:
Pamatojums
Ņemot vērā ar gāzes piegādi saistīto krīžu pārrobežu raksturu, krīzes novēršanas pasākumus un sagatavošanās darbības labāk vajadzētu koordinēt Kopienas līmenī. Būtu vairāk jāuzsver pienākums apspriesties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms šo plānu pieņemšanas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un apspriežas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka plāni un pasākumi ir savstarpēji saskaņoti attiecīgajā reģionālajā mērogā. Šajās apspriedēs tiek izskatīti vismaz jautājumi par starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi un uzglabāšanu un fiziskām iespējām transportēt gāzi abos virzienos.	2. Pirms šo plānu pieņemšanas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un apspriežas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka plāni un pasākumi ir savstarpēji saskaņoti attiecīgajā reģionālajā un Kopienas mērogā. Šajās apspriedēs tiek izskatīti vismaz jautājumi par starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi un uzglabāšanu un fiziskām iespējām transportēt gāzi abos virzienos, kā arī līgumā noteikti ierobežojumi pārrobežu piegāžu nodrošināšanā. Konsultāciju laikā nodrošina komerciāli svarīgas informācijas aizsardzību.
Pamatojums
Ņemot vērā ar gāzes piegādi saistīto krīžu pārrobežu raksturu, arī preventīvus pasākumus un sagatavošanās darbības vajadzētu organizēt Kopienas līmenī. Šajā jautājumā kompetentajai iestādei vajadzētu būt Eiropas Komisijai.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 2. punktā minētā procesa laikā Komisija var ieteikt, kādā reģionālā mērogā notiks informācijas apmaiņa un apspriedes. Turklāt Komisija pēc apspriešanās ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-G) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) var ieteikt izveidot kopīgu plānu reģionālā līmenī.	3. Šā panta 2. punktā minētā procesa laikā Komisija var ieteikt reģionālo līmeni, kurā notiks informācijas apmaiņa un apspriedes. Turklāt Komisija, ja nepieciešams, pēc apspriešanās ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-G) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) var ieteikt vai pieprasīt izveidot kopīgu plānu reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts– a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pasākumus infrastruktūras un piegādes standartu ievērošanai atbilstīgi 6. un 7. pantam; šajos pasākumos ietilpst vismaz plānošana ievērot N-1 standartu, daudzumus un jaudu, kas vajadzīga, lai apgādātu aizsargātos patērētājus noteiktos liela pieprasījuma periodos, pasākumus pieprasījuma jomā un dabasgāzes uzņēmumiem un citām attiecīgajām iestādēm noteiktos pienākumus;	(a) pasākumus infrastruktūras un piegādes standartu ievērošanai atbilstīgi 6. un 7. pantam; šajos pasākumos ietilpst vismaz plānošana ievērot N-1 standartu, daudzumus un jaudu, kas vajadzīga, lai apgādātu aizsargātos patērētājus noteiktos liela pieprasījuma periodos, nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu¹ un Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvai 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu², pasākumus pieprasījuma jomā un dabasgāzes uzņēmumiem un citām attiecīgajām iestādēm noteiktos pienākumus;

	^2. OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais līdz [2014. gada 31. martam; 3 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas traucējumi lielākajā gāzes piegādes infrastruktūrā, pārējā infrastruktūra (N-1) spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.	1. Vēlākais līdz [2016. gada 31. martam, t.i., 5 gadi pēc regulas stāšanās spēkā] kompetentā iestāde nodrošina, ka gadījumā, ja rodas traucējumi lielākajā gāzes piegādes infrastruktūrā, pārējā infrastruktūra (N-1) spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķinātajā platībā sešdesmit dienu aukstākajā periodā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums un ko statistiski novēro ik pēc divdesmit gadiem.
Pamatojums
No tehniskā viedokļa trijos gados nav iespējams izveidot vajadzīgo infrastruktūru un pielāgot visas pārvades sistēmas.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Pārvades sistēmu operatoriem divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā jānodrošina pastāvīga fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos visos starpsavienojumos, izņemot gadījumus, kad pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija nolemj, ka divvirzienu plūsmas jaudas palielināšana neuzlabos dalībvalstu piegādes drošību. Mainoties apstākļiem, šāds lēmums var tikt pārskatīts. Divvirzienu plūsmas jaudas apmēru sasniedz izmaksu ziņā izdevīgākajā veidā un ņem vērā vismaz to jaudu, kas vajadzīga, lai ievērotu 7. pantā minēto piegādes standartu. Šo divu gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators pielāgo pārvades sistēmas darbību kopumā, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu.	5. Pārvades sistēmu operatoriem četru gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā jānodrošina pastāvīga fiziskā jauda transportēt gāzi abos virzienos visos starpsavienojumos, izņemot gadījumus, kad pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija nolemj, ka divvirzienu plūsmas jaudas palielināšana neuzlabos dalībvalstu piegādes drošību. Mainoties apstākļiem, šāds lēmums var tikt pārskatīts. Divvirzienu plūsmas jaudas apmēru sasniedz izmaksu ziņā izdevīgākajā veidā un ņem vērā vismaz to jaudu, kas vajadzīga, lai ievērotu 7. pantā minēto piegādes standartu. Šo četru gadu laikā gāzes pārvades sistēmas operators pielāgo pārvades sistēmas darbību, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu. Gāzes pārvades operators modernizē infrastruktūru, lai līdz minimumam samazinātu metāna noplūdi no cauruļvadiem un kompresoru iekārtām.
Pamatojums
No tehniskā viedokļa nav iespējams pielāgot visas pārvades sistēmas, lai nodrošinātu divvirzienu gāzes plūsmu.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 6. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Valstu regulatīvās iestādes, apstiprinot tarifus saskaņā ar Direktīvas […/…EK] 41. panta 8. punktu, ņem vērā izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs, visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Piemēro Regulas (EK) Nr. …/… 8. panta 1. punktu.	7. Valstu regulatīvās iestādes, apstiprinot tarifus saskaņā ar Direktīvas […/…EK] 41. panta 8. punktu, ņem vērā izmaksas, kas vajadzīgas, lai ievērotu N-1 standartu un nodrošinātu pastāvīgu fizisku jaudu transportēt gāzi abos virzienos. Ja izmaksas rodas vairākās dalībvalstīs, visu attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Piemēro Regulas (EK) Nr. …/… 8. panta 1. punktu. Tiek izpētīta iespēja līdzfinansēt savienojamības uzlabošanu no Kopienas līdzekļiem, jo īpaši reģioniem, ko uzskata par „enerģētikas salām”.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz [2010. gada 30. septembrim; 6 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] katra kompetentā iestāde pilnībā novērtē riskus, kas ietekmē gāzes piegādes drošību savā dalībvalstī,	1. Līdz [2010. gada 30. septembrim; 6 mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] katra kompetentā iestāde novērtē riskus, kas ietekmē gāzes piegādes drošību savā dalībvalstī,
Pamatojums
Šis pienākums pilnībā novērtēt riskus nozīmē kompetentajām iestādēm ievērojamu birokrātiju un administratīvo slogu, lai gan nav skaidrs, vai šīs ziņas Kopienas līmeņa ārkārtas situācijā patiešām var stāvokli labot.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Līdz [2011. gada 30. martam, t.i., 12 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā] Komisija pilnībā izvērtē riskus, kuri ietekmē gāzes piegādes drošību Kopienā (Kopienas novērtējums), jo īpaši ņemot vērā katras dalībvalsts veiktos riska novērtējumus un visus attiecīgos starptautiskos apstākļus.
Pamatojums
Pievienotā vērtība, ko nodrošina riska novērtējums Kopienas līmenī. Nozīmīga vai negaidīta riska gadījumā ir pārskatāms gan valsts, gan Kopienas riska novērtējums.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.	2. Dabasgāzes uzņēmumi, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko patērētāju un citu ieinteresēto personu intereses, un regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas un sniedz riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Riska novērtēšanu atkārto ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 30. septembrim.	3. Riska novērtēšanu atkārto katru gadu līdz 30. septembrim.
Pamatojums
Riska novērtējums ir jāveic regulārāk, lai labāk prognozētu iespējamu krīzi un tai labāk sagatavotos.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 3 daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): kad novēro ārkārtīgi lielu pieprasījumu vai piegādes traucējumus lielākajā infrastruktūrā vai avotā un pastāv pilnībā iespējams risks, ka, izmantojot tikai tos instrumentus, kas balstīti uz tirgus principiem, piegādes standartu attiecībā uz aizsargātajiem patērētājiem vairs nav iespējams ievērot.	(3) ārkārtas stāvoklis (ārkārta): kad novēro ārkārtīgi lielu pieprasījumu vai piegādes traucējumus lielākajā infrastruktūrā vai avotā vai pastāv pilnībā iespējams risks, ka, izmantojot tikai tos instrumentus, kas balstīti uz tirgus principiem, piegādes standartu attiecībā uz aizsargātajiem patērētājiem vairs nav iespējams ievērot.
Pamatojums
Vajadzētu būt plašākām iespējām īstenot pasākumus, reaģējot uz ārkārtas stāvokli.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un sniedz vajadzīgo informāciju, kad tā izsludina kādu no krīzes stāvokļiem. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad ES vai dalībvalstīm var lūgt palīdzību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Civilās aizsardzības uzraudzības un informācijas centru.	4. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un sniedz vajadzīgo informāciju, kad tā izsludina trauksmes vai ārkārtas stāvokļa pakāpi. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad ES vai dalībvalstīm var lūgt palīdzību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Civilās aizsardzības uzraudzības un informācijas centru.
Pamatojums
Tikai trauksmes un ārkārtas stāvokļa pakāpē dalībvalstīm, respektīvi, ES līmenī ir pienākums atjaunot apgādes drošību. Agrā brīdinājuma apstākļos apgādes traucējumu novēršana ir uzņēmumu uzdevums.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja kompetentā iestāde izsludina ārkārtas stāvokli, tā veic iepriekš noteiktas darbības atbilstīgi ārkārtas rīcības plānam un nekavējoties informē Komisiju, jo īpaši par tām darbībām, ko tā gatavojas veikt saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Komisija var sasaukt Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi.	5. Ja kompetentā iestāde izsludina ārkārtas stāvokli, tā veic iepriekš noteiktas darbības atbilstīgi ārkārtas rīcības plānam un nekavējoties informē Komisiju, jo īpaši par tām darbībām, ko tā gatavojas veikt saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Komisija sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi.
Pamatojums
Ir jāprecizē Eiropas Komisijas kompetence attiecībā uz krīžu vadību Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Komisija vienas nedēļas laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.	6. Komisija triju kalendāro dienu laikā pārbauda to, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai tā nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un iekšējā tirgus darbībai. Konkrētāk, Komisija var aicināt kompetento iestādi grozīt pasākumus, kas rada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un atsaukt paziņojumu par ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka tas vairs nav pamatots.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.	1. Komisija izziņo Kopienas trauksmes stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma. Komisija izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valstis, atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā arī izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi, tiklīdz tā ir izsludinājusi Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli.	2. Komisija sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi, tiklīdz tā ir izsludinājusi Kopienā trauksmi vai Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 10. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Kopienas mēroga trauksmes gadījumā Komisija prasa kompetentajām iestādēm saskaņot savas darbības, lai pārvarētu piegādes traucējumus vai nodrošinātu ārkārtīgi lielu pieprasījumu.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 10. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka tiek saglabāta pārrobežu piekļuve uzglabāšanas sistēmām, un neievieš juridiskus noteikumus, kas varētu nepamatoti ierobežot gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem.	6. Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka tiek saglabāta pārrobežu piekļuve uzglabāšanas sistēmām, un neievieš juridiskus noteikumus, kas varētu nepamatoti ierobežot gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem. Komisija veicina šo pasākumu īstenošanu, lai uzturētu iekšējā tirgus normālu darbību, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes situāciju gadījumā.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 12. pants – 6. punkts – b apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- Līgumā noteiktie ierobežojumi atpakaļizvešanai.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums II pielikums – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā šādu orientējošu un neizsmeļošu pasākumu sarakstu.	Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā pasākumu orientējošu un neizsmeļošu sarakstu, kas noteikts šajā pielikumā. Izstrādājot preventīvas un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā ierosināto pasākumu ietekmi uz vidi un, cik vien tas iespējams, dod priekšroku pasākumiem, kuri vismazāk ietekmē vidi.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums II pielikums – apakšvirsraksts „Pasākumi piegādes jomā” – 2.a aizzīme (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	· Veicināšanas pasākumi no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas gāzes iekļaušanai gāzes tīkla infrastruktūrā
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izstrādājot preventīvos un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā šādu pasākumu lietderību tikai ārkārtas stāvokļa gadījumā.	Izstrādājot preventīvos un ārkārtas rīcības plānus, kompetentā iestāde ņem vērā šādu neizsmeļošā sarakstā uzskaitītu pasākumu lietderību tikai ārkārtas stāvokļa gadījumā.
Pamatojums
Izstrādajot preventīvos un ārkārtas rīcības plānus, nedrīkst noteikt nekādus saistošos pasākumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Gāzes piegādes drošība
Atsauces	COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 14.9.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Bogusław Sonik 15.9.2009
Izskatīšana komitejā	1.12.2009
Pieņemšanas datums	27.1.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 0 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Bill Newton Dunn, Crescenzio Rivellini, Renate Sommer, Struan Stevenson, Michail Tremopoulos, Anna Záborská

[1] ES-27 vidējais rādītājs, 2007. gada dati.
[2] Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīva 2004/67/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību (OV L 127, 29.4.2004., 92. lpp.).
[3] 2008/0223(COD)
[4] 2008/0221(COD)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (2.12.2009)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Sandra Kalniete

ĪSS PAMATOJUMS

Pēdējos gados Eiropā ir notikušas lielas izmaiņas gāzes piegādes drošības jomā, turklāt ir palielinājusies atkarība no importa un pieaug piegādes un tranzīta apdraudējums. Krievijas un Ukrainas gāzes krīze 2009. gada janvārī uzskatāmi pierādīja, ka visā Eiropā joprojām ir nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā un ka piegādes drošību uzlabotu turpmāka tirgus integrācija.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ir izskatīti piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pietiekamām pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, nodrošinot sistēmas spēju ilgtermiņā garantēt piegādes drošību un apmierināt pamatotas prasības.

Ar šo priekšlikumu vēlas nodrošināt infrastruktūras pietiekamību un gatavību nekavējoties novērst gāzes piegādes traucējumus un tikt galā ar tiem. Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai šādu notikumu laikā iekšējais gāzes tirgus iespējami ilgāk turpinātu efektīvi funkcionēt un tiktu izstrādāti skaidri mehānismi, kā rīkoties, lai koordinēti risinātu konkrētus gāzes piegādes traucējumu gadījumus.

Lai rīcība būtu efektīvāka, Direktīva 2004/67/EK, ar ko izveido vairākus gāzes piegādes drošības pasākumus, būtu jāaizstāj ar regulu (kas pēc būtības ir iedarbīgāka, jo to piemēro tieši), kurā būtu ietverti precīzāki piegādes drošības standarti un plānošana ārkārtas gadījumos.

Lai arī atzinuma sagatavotāja priekšlikumu vērtē atzinīgi, viņa uzskata, ka to ir iespējams uzlabot vēl vairāk galvenokārt attiecībā uz patērētāju aizsardzību un tirgus instrumentu piemērošanu gāzes krīzes gadījumā. Tādēļ viņa ierosina izdarīt grozījumus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

· atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt visiem patērētājiem Eiropā pieņemamu un vieglu piekļuvi enerģijai. Tā jānodrošina arī krīžu gadījumos, jo īpaši aizsargātajiem klientiem, kuru darbības joma jānosaka precīzi un pragmatiski. Klienti pienācīgi jāinformē par viņu tiesībām uz nepārtrauktu gāzes piegādi krīzes laikā;

· jebkādu piegādes traucējumu gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Kopienai jārīkojas pakāpeniski un koordinēti; tā kā gāzes piegādes drošības nodrošināšana ir šo tirgus dalībnieku kopīgs uzdevums, ir precīzi jānosaka to attiecīgie pienākumi un atbildība;

· piegādes traucējumu risināšanā par nepārprotami prioritāriem ir jānosaka tirgus instrumenti, nevis ārpustirgus pasākumi, kuri būtu jāizmanto vienīgi gadījumos, kad citu pasākumu nav.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Tomēr atbilstīgi pašreizējiem gāzes piegādes drošības pasākumiem, kas veikti Kopienas mērogā, dalībvalstīm joprojām ir liela rīcības brīvība attiecībā uz pasākumu izvēli. Ja ir apdraudēta kādas dalībvalsts piegādes drošība, pastāv skaidrs risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka šāds risks pastāv. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī piegādes traucējumu gadījumā, atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt saskaņotākai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.	(4) Tomēr atbilstīgi pašreizējiem gāzes piegādes drošības pasākumiem, kas veikti Kopienas mērogā, dalībvalstīm joprojām ir liela rīcības brīvība attiecībā uz pasākumu izvēli. Ja ir apdraudēta kādas dalībvalsts piegādes drošība, pastāv skaidrs risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi var apdraudēt iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un aizsargāto, tostarp mazāk aizsargāto, patērētāju drošību. Nesen gūtā pieredze ir parādījusi, ka šāds risks pastāv. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī piegādes traucējumu gadījumā, atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.
Pamatojums
Tiek uzskatīts, ka patērētāju aizsardzības jēdziens šajā priekšlikumā ir ietverts nepilnīgi. Tā kā šī regula attiecas uz gāzes piegādes drošību, ir svarīgi, lai, sagatavojot reaģēšanas pasākumus piegādes traucējumu gadījumā, tiktu ņemta vērā patērētāju aizsardzība un dalībvalstu solidaritāte.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Būtiski gāzes piegādes traucējumi Kopienā var ietekmēt visas dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses un radīt smagus kaitējumus Kopienas ekonomikai. Gāzes piegādes traucējumi var būtiski ietekmēt arī sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.	(6) Būtiski gāzes piegādes traucējumi Kopienā ietekmē ES stratēģiskās intereses un var skart visas dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses un radīt smagu kaitējumu visai Kopienas ekonomikai, kā arī netieši ietekmēt papildu nozares. Gāzes piegādes traucējumi var būtiski ietekmēt arī sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Šai regulai jābūt tādai, kas piegādes traucējumu gadījumā ļauj dabasgāzes uzņēmumiem un patērētājiem pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Turklāt tajā jāparedz ārkārtas mehānismi, kurus izmanto, kad tirgus vairs nespēj atbilstoši reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem. Pat ārkārtas situācijā jādod priekšroka instrumentiem, kas balstīti uz tirgus principiem, lai mazinātu piegādes traucējumu radīto ietekmi.	(12) Šai regulai jābūt tādai, kas piegādes traucējumu gadījumā ļauj dabasgāzes uzņēmumiem un patērētājiem pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Turklāt tajā jāparedz ārkārtas mehānismi, kurus izmanto, kad tirgus vairs nespēj atbilstoši reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem. Pat ārkārtas situācijā jādod priekšroka instrumentiem, kas balstīti uz tirgus principiem, lai mazinātu piegādes traucējumu radīto ietekmi, ar nosacījumu, ka netiek ietekmētas patērētāju vispārējās intereses attiecīgajās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pēc trešā iekšējās enerģētikas tirgus dokumentu kopuma pieņemšanas gāzes nozarē tiks ieviesti jauni noteikumi, kuros precīzi noteikta dalībvalstu, regulatoru, pārvades sistēmu operatoru un ACER loma un pienākumi, kā arī uzlabota tirgus pārredzamība tā pareizas darbības un piegādes drošības nolūkā.	(13) Pēc trešā iekšējās enerģētikas tirgus dokumentu kopuma pieņemšanas gāzes nozarē tiks ieviesti jauni noteikumi, kuros precīzi noteikta dalībvalstu, regulatoru, pārvades sistēmu operatoru un ACER loma un pienākumi, kā arī uzlabota tirgus pārredzamība tā pareizas darbības, piegādes drošības un patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā.
Pamatojums
Tiek uzskatīts, ka patērētāju aizsardzības jēdziens šajā priekšlikumā ir ietverts nepilnīgi. Tā kā šī regula attiecas uz gāzes piegādes drošību, ir svarīgi, lai, sagatavojot reaģēšanas pasākumus piegādes traucējumu gadījumā, tiktu ņemta vērā patērētāju aizsardzība un dalībvalstu solidaritāte.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Iekšējā gāzes tirgus izveide un efektīva konkurence šajā tirgū sniedz augstākā līmeņa piegādes drošību visām dalībvalstīm, ja tirgum ļauj pilnībā darboties piegādes traucējumu gadījumā, kas ietekmē Kopienas daļu, neatkarīgi no traucējumu iemesla. Šim nolūkam ir vajadzīga visaptveroša un efektīva vienota pieeja piegādes drošības jautājumiem, jo īpaši izmantojot pārredzamu un nediskriminējošu politiku, kas ir saderīga ar tirgus prasībām, izvairoties no tirgus izkropļošanas un tirgus reakcijas ierobežošanas traucējumu gadījumā.	(14) Iekšējā gāzes tirgus izveide un efektīva konkurence šajā tirgū sniedz augstākā līmeņa piegādes drošību visām dalībvalstīm, ja tirgum ļauj pilnībā darboties piegādes traucējumu gadījumā, kas ietekmē Kopienas daļu, neatkarīgi no traucējumu iemesla. Šim nolūkam ir vajadzīga visaptveroša un efektīva vienota pieeja piegādes drošības jautājumiem, jo īpaši izmantojot pārredzamību, solidaritāti un nediskriminējošu politiku, kas ir saderīga ar tirgus prasībām, izvairoties no tirgus izkropļošanas un tirgus reakcijas ierobežošanas traucējumu gadījumā.
Pamatojums
Tiek uzskatīts, ka patērētāju aizsardzības jēdziens šajā priekšlikumā ir ietverts nepilnīgi. Tā kā šī regula attiecas uz gāzes piegādes drošību, ir svarīgi, lai, sagatavojot reaģēšanas pasākumus piegādes traucējumu gadījumā, tiktu ņemta vērā patērētāju aizsardzība un dalībvalstu solidaritāte.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Jādefinē pietiekami saskaņoti piegādes drošības standarti, kuri attiecas vismaz uz 2009. gada janvāra situāciju, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un neradot nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.	(16) Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK¹ par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 3. pantā noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumus, būtu jādefinē pietiekami saskaņoti piegādes drošības standarti, kuri attiecas vismaz uz 2009. gada janvāra situāciju, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un neradot nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, tostarp jauniem tirgus dalībniekiem un maziem uzņēmumiem.
	_____ ¹ OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.
Pamatojums
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis pieņemtu pasākumus visu dažādo kategoriju patērētāju aizsardzībai. Sagatavojot stratēģiskos plānus attiecībā uz piegādes drošību, ir jāapsver tādi jautājumi kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzība, cīņa pret energoresursu nepietiekamību un iedzīvotāju labklājība un veselība.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ir svarīgi, lai gāzes piegāde tiktu saglabāta īpaši mājsaimniecībām, kā arī citiem aizsargātajiem patērētājiem, piemēram, skolām un slimnīcām, gadījumos, kad tirgus nespēj turpināt to apgādi. Ir būtiski, lai krīzes gadījumā veicamie pasākumi tiktu definēti pirms krīzes iestāšanās.	(18) Ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu un nodrošinātu gāzes piegādi īpaši mājsaimniecībām, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem, kā arī citiem aizsargātajiem patērētājiem, piemēram, skolām un slimnīcām, gadījumos, kad tirgus nespēj turpināt to apgādi. Ir būtiski, lai krīzes gadījumā veicamie pasākumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz Direktīvā 2009/73/EK noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un patērētāju aizsardzības pasākumiem, kā arī nesamērīgas cenas noteikšanas novēršanu un kompensāciju izmaksu mazāk aizsargātajiem patērētājiem, tiktu definēti pirms krīzes iestāšanās.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, kas nodrošina sistēmas spēju garantēt piegādes drošību ilgtermiņā un atbilst pamatotām prasībām, ir izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu]. Piegādes drošības standartu ievērošanai var būt vajadzīgs pārejas periods, lai ļautu veikt vajadzīgos ieguldījumus. Tīkla attīstības desmit gadu plāns, ko izstrādāja ENTSO-G un uzraudzīja ACER, ir galvenais instruments Kopienas mērogā vajadzīgo ieguldījumu identificēšanai.	(20) Piegādes drošības aspekti ieguldījumu ilgtermiņa plānošanā saistībā ar pārrobežu iespējām un citu infrastruktūru, kas nodrošina sistēmas spēju garantēt piegādes drošību ilgtermiņā un atbilst pamatotām prasībām, ir izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu]. Tīkla attīstības desmit gadu plāns, ko izstrādāja ENTSO-G un uzraudzīja ACER, ir galvenais instruments Kopienas mērogā vajadzīgo ieguldījumu identificēšanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visi Direktīvas 2009/73/EK īstenošanas pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu šīs regulas efektīvu piemērošanu, tiktu pieņemti līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.
Pamatojums
There should be an incentive for Member States to implement the earlier adopted Gas Directive as soon as possible for the well-functioning of the internal market for gas. Therefore, the proposed Regulation should only enter into force when all Member States have implemented the Gas Directive. Otherwise two legal instruments will exist next to each other at the same time, with the immediate enforceability of the Regulation on the one hand, and on the other hand the Gas Directive that still has to be implemented. Implementing the Gas Directive before the entry into force of the Regulation will have the advantage that there can be no legal uncertainty left for any of the stakeholders, thus optimising the internal market.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.	(23) Lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti Kopienas mēroga ārkārtas situācijā un jo īpaši lai atbalstītu dalībvalstis, kuru ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, dalībvalstīm ir jāizstrādā īpaši pasākumi solidaritātes veicināšanai, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, tostarp tirdzniecības nolīgumi starp dabasgāzes uzņēmumiem, kompensācijas mehānismi, gāzes eksporta palielināšana vai plūsmas palielināšana no uzglabāšanas sistēmām. Solidaritātes pasākumi var būt īpaši piemēroti dalībvalstīm, kurām Komisija iesaka izveidot kopīgus reģionāla mēroga preventīvas rīcības plānus vai ārkārtas rīcības plānus.
Pamatojums
Ir lietderīgi atgādināt — Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Savienības enerģētikas politika jāīsteno, ievērojot solidaritāti.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definīciju un noteikšanu un atbildes pasākumu saskaņošanu dalībvalstu un Kopienas mērogā attiecībā uz preventīviem pasākumiem un pretpasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem.	Šajā regulā ir noteikti pasākumi gāzes piegādes drošības aizsardzībai, lai garantētu pareizu un nepārtrauktu iekšējā gāzes tirgus darbību, paredzot pienākumu skaidru definēšanu un noteikšanu un rīcības saskaņošanu dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu un Kopienas līmenī attiecībā uz preventīviem pasākumiem un reaģēšanas pasākumiem saistībā ar konkrētiem piegādes traucējumiem, kā arī lai praktiski īstenotu Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto solidaritātes principu.
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai tekstā ietvertu norādi uz dalībvalstu solidaritāti, kas būtu jāievēro, veicot jebkādus pasākumus gadījumā, ja enerģētikas jomā ir apgrūtināta noteiktu produktu piegāde, kā tas paredzēts Lisabonas līgumā.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, kas jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tie var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam;	(1) „aizsargātie patērētāji” ir visi mājsaimniecības patērētāji, tostarp mazāk aizsargātie patērētāji, kuru definīciju nosaka dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK, skolas un slimnīcas ar nosacījumu, ka tās jau ir pieslēgtas gāzes sadales tīklam, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi ar nosacījumu, ka tie jau ir pieslēgti gāzes sadales tīklam tā, lai būtu iespējama papildu piegāde;
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu, rūpniecisko gāzes patērētāju un Komisijas uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Tam ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība.	Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu kompetento iestāžu, rūpniecisko gāzes patērētāju un Komisijas uzdevums to attiecīgās atbildības jomā. Tam ir vajadzīga cieša minēto dalībnieku sadarbība un solidaritāte.
Pamatojums
Tiek uzskatīts, ka patērētāju aizsardzības jēdziens šajā priekšlikumā ir ietverts nepilnīgi. Tā kā šī regula attiecas uz gāzes piegādes drošību, ir svarīgi, lai, sagatavojot reaģēšanas pasākumus piegādes traucējumu gadījumā, tiktu ņemta vērā patērētāju aizsardzība un dalībvalstu solidaritāte.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dabasgāzes uzņēmumi veicina šās regulas mērķu sasniegšanu, jo īpaši tās 6. pantā noteiktā infrastruktūras standarta un 7. pantā noteiktā piegādes standarta ievērošanu.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis cenšas maksimāli dažādot piegādes ceļus un gāzes piegādes avotus, lai optimizētu gāzes fizisko pieejamību piegādes traucējumu gadījumā.
Pamatojums
Lai Eiropā panāktu gāzes piegādes drošību un noregulētu gāzes iekšējo tirgu, ir svarīgi, lai dalībvalstis pievērstu uzmanību ne tikai gāzei, bet arī citiem enerģijas resursiem.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.	d) informāciju par Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un patērētāju aizsardzības pasākumiem, tostarp par tādiem valstu pasākumiem, ar kuriem aizsargā patērētājus pret cenu pārmērīgu paaugstināšanos.
Pamatojums
Ir jāpanāk, lai dalībvalstis definētu pasākumus, kuri ļautu tām aizsargāt patērētājus pret cenu pārmērīgu pieaugumu. Tā kā Direktīvā 2009/73/EK ir detalizēti definētas gan sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, gan patērētāju aizsardzība, uz to var norādīt atsauci.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem šādos gadījumos:	1. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem, šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem sešdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam. Kompetentā iestāde cenšas saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem, cik ilgi vien vajadzīgs.	2. Kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem, sešdesmit dienu periodā, kā arī ārkārtas stāvokļa gadījumā atbilstīgi 9. panta 2. punktam. Kompetentā iestāde cenšas saglabāt piegādi aizsargātajiem patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem, cik ilgi vien vajadzīgs.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kompetentā iestāde nodrošina, ka nosacījumi par piegādi aizsargātajiem klientiem tiek izveidoti, neskarot pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību, un par tādu cenu, kas atbilst preces tirgus vērtībai.	5. Kompetentā iestāde nodrošina, ka nosacījumi par piegādi aizsargātajiem patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem, tiek izveidoti, neskarot pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību, un par tādu cenu, kas atbilst preces tirgus vērtībai, ņemot vērā starp dalībvalstīm īstenoto solidaritātes principu un attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Krīzes gadījumā dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu gāzes cenu pārlieku paaugstināšanos aizsargātajiem patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātajiem patērētājiem.
Pamatojums
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 7. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis nodrošina visus patērētājus ar informāciju par 1. un 2. punktā noteikto piegādes standartu un patērētāju aizsardzības pasākumiem, kas minēti Direktīvā 2009/73/EK. Dalībvalstis sedz papildu izmaksas par piegādēm, kas nepieciešamas mazāk aizsargātajiem patērētājiem ārkārtas stāvokļa gadījumā, kā noteikts 9. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) tajā ir identificēta to pasākumu lietderība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai;	(7) tajā ir identificēta to pasākumu lietderība, kas nav balstīti uz tirgus principiem (III pielikums) un kas paredzēti vai tiks piemēroti ārkārtas stāvokļa situācijā, un izvērtēts tas, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto pasākumi, kas nav balstīti uz tirgus principiem, izvērtēta to ietekme un definētas procedūras pasākumu īstenošanai; ārpustirgus pasākumus gāzes piegādes drošības nodrošināšanai izmanto tikai tad, ja nav citu pasākumu;
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma vai ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem. Tā izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli pēc 9. panta 6. punktā minētās pārbaudes veikšanas. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurā ietilpst vairākas dalībvalstis.	1. Komisija izsludina Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli, ja Kopiena zaudē vairāk nekā 10 % no ikdienas gāzes importa no trešām valstīm atbilstīgi ENTSO-G aprēķiniem vai pēc vienas kompetentās iestādes pieprasījuma, veicot pārbaudi saskaņā ar 9. panta 6. punktu, vai ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli. Tā var izsludināt Kopienas mēroga ārkārtas stāvokli attiecībā uz īpaši skartiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kurus veido viena vai vairākas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 10. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Ja Komisija uzskata, ka Kopienas mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā pasākumi, ko veic kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmumi, nav pietiekami, tā var rīkoties nepastarpināti un īstenot II un III pielikumā minētos pasākumus, lai atjaunotu gāzes piegādi tirgos, kuros tā ir tikusi traucēta.
Pamatojums
In case of disruption of gas supply if the actions undertaken at national level turn out to be insufficient, the involvement of the European Commission is desired to ensure the security of supply to the EU as a whole. The Commission should coordinate the actions of the natural gas undertakings and national competent authorities until the normal functioning of the market is restored. However, if the voluntary actions undertaken by the national competent authorities and the natural gas undertakings in a coordinated by the EC way turn out to be ineffective, the Commission should be entitled – as a last resort - to introduce the predefined measures on its own responsibility. Those measures should be precisely limited to those which are indispensible to restore the functioning of internal market.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 12. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) dalībvalstis Komisijai nosūta spēkā esošos starpvaldību nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm un kuriem ir ietekme uz gāzes infrastruktūras attīstību un piegādi; pirms jaunu starpvaldību nolīgumu slēgšanas dalībvalstis apspriežas ar Komisiju, lai novērtētu nolīgumu atbilstību tiesību aktiem, kas attiecas uz iekšējo tirgu;	a) dalībvalstis Komisijai nosūta spēkā esošos starpvaldību nolīgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm un kuriem ir ietekme uz gāzes infrastruktūras attīstību un piegādi; pirms jaunu starpvaldību nolīgumu slēgšanas dalībvalstis konsultējas ar Komisiju, lai novērtētu nolīgumu atbilstību tiesību aktiem, kas attiecas uz iekšējo tirgu;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Gāzes piegādes drošība
Atsauces	COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 14.9.2009
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Sandra Kalniete 28.9.2009
Izskatīšana komitejā	6.10.2009		5.11.2009	1.12.2009
Pieņemšanas datums	2.12.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Tiziano Motti, Gianni Pittella, Mitro Repo, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Eva-Britt Svensson, Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Liem Hoang Ngoc, Jacek Olgierd Kurski, Emma Mcclarkin, Antonyia Parvanova, Konstantinos Poupakis, Wim van de Camp, Anja Weisgerber, Kerstin Westphal

PROCEDŪRA

Virsraksts	Gāzes piegādes drošība
Atsauces	COM(2009)0363 – C7-0097/2009 – 2009/0108(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	16.7.2009
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.9.2009
Komiteja(–s), kurai(–ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 11.11.2009		ECON 14.9.2009	ENVI 14.9.2009	IMCO 14.9.2009
Referents(–e/–i/–es) Iecelšanas datums	Alejo Vidal-Quadras 16.9.2009
Izskatīšana komitejā	29.9.2009		2.12.2009	4.2.2010
Pieņemšanas datums	18.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zoltán Balczó, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan Cizelj, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Ilda Figueiredo, Andrzej Grzyb, Jolanta Emilia Hibner, Oriol Junqueras Vies, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Vladko Todorov Panayotov, Frédérique Ries, Silvia-Adriana Ţicău, Hermann Winkler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Britta Reimers
Iesniegšanas datums	29.3.2010

Juridisks paziņojums - Privātuma politika