ZIŅOJUMS par stratēģiskiem mērķiem un rekomendācijām ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā
30.3.2010 - (2009/2095(INI))
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Peter van Dalen
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par stratēģiskiem mērķiem un rekomendācijām ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 21. janvāra paziņojumu par stratēģiskajiem mērķiem un rekomendācijām ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā (COM(2009)0008),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007)0575),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7‑0114/2010),
A. tā kā Eiropas kuģu īpašnieki sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, bet viņiem nākas saskarties ar konkurenci globālā mērogā;
B. tā kā ir svarīgi īstenot strukturālus un integrētus pasākumus jūrniecības nozares uzplaukuma saglabāšanai un attīstībai Eiropā un ar šiem pasākumiem būtu jānodrošina jūras transporta un ar to saistīto nozaru konkurētspējas nostiprināšana, ietverot ilgtspējīgas attīstības un godīgas konkurences prasības;
C. tā kā ir absolūti nepieciešams mudināt jauniešus veidot un turpināt karjeru jūrniecības jomā un Eiropā ir jāuzlabo apmācības līmenis jūrniecības jomā, tuvākajā nākotnē pārskatot Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (STCW konvencija);
D. tā kā klimata pārmaiņas ir visnopietnākā 21. gadsimta problēma visās Eiropas politikas jomās;
E. tā kā jūras transports ir videi relatīvi nekaitīgs transporta veids, kam tomēr ir liels piesārņojuma samazināšanas potenciāls; tā kā jūras transports ir jāiesaista vispārējā cīņā pret klimata pārmaiņām, pakāpeniski samazinot kuģu un ostu infrastruktūru radīto oglekļa emisiju;
F. tā kā drošība ir būtisks priekšnosacījums ostām, kuģu īpašniekiem un sauszemes un jūras personālam; tā kā drošības pasākumos jāņem vērā piekrastes un jūras vides aizsardzība, kā arī darba nosacījumi ostās un uz kuģiem;
G. tā kā Eiropas zvejas, tirdzniecības un pasažieru kuģi joprojām cieš no noziedzīgiem uzbrukumiem Adenas līcī, Somālijas piekrastē un starptautiskajos ūdeņos;
H. tā kā Eiropas jūrniecības nozarei ir vadošā loma pasaules līmenī un šī pozīcija ilgtermiņā ir jāsaglabā, ko var panākt, tikai ieviešot jauninājumus;
I. tā kā lēmumi ir jāpieņem pareizā administratīvā līmenī — ja iespējams, pasaules līmenī un vajadzības gadījumā Eiropas līmenī,
Vispārēji apsvērumi
1. atzinīgi vērē paziņojumu par ES jūras transporta politiku 2018. gada perspektīvā;
2. uzsver, ka jūras transporta nozarei ir svarīga nozīme Eiropas ekonomikā saistībā ne tikai ar pasažieru, izejvielu, preču un enerģijas produktu pārvadāšanu, bet arī ar plaša spektra darbībām jūrniecības jomā, piemēram, kuģniecības nozari, loģistiku, izpēti, tūrismu, zvejniecību un akvakultūru, kā arī izglītību;
3. uzsver, ka ES jūrniecības politikā būtu jāņem vērā, ka jūras transporta nozare saskaras ar konkurenci ne tikai Savienības, bet arī un galvenokārt starptautiskā mērogā; uzsver arī, ka jūras transporta kā plašākas transporta nozares daļas izaugsmei ir svarīga nozīme gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;
4. cer, ka ES jūrniecības politika tiks izstrādāta „vienotas Eiropas jūras telpas” līmenī, un tādēļ aicina Komisiju izstrādāt Eiropas jūras transporta politiku tā, lai tā būtu daļa no kopējās jūras telpas;
Tirgus
5. aicina Komisiju turpināt cīņu pret izdevīguma karogu ļaunprātīgu izmantošanu;
6. tādēļ mudina ES dalībvalstis veicināt savu karogu izmantošanu un atbalstīt savas jūrniecības kopas uz sauszemes, ieviešot, piemēram, tādus nodokļu atvieglojumus kā tonnāžas nodokļu sistēmu kuģiem, kā arī nodokļu atvieglojumus jūrniekiem un kuģu īpašniekiem;
7. uzskata, ka tāpat kā jebkurai ekonomikas nozarei jūrniecības nozarei principā ir piemērojami tiesību akti par valsts atbalstu, lai gan izņēmuma kārtā valsts atbalstu var atļaut īpašos gadījumos ar nosacījumu, ka to piešķir uz laiku un šis process ir skaidrs un pārredzams;
8. uzskata, ka ir jāsaglabā un jāpaplašina pamatnostādnes par valsts atbalstu jūrniecības transportam (to darbība beidzas 2011. gadā), jo, pateicoties tām, ir būtiski veicināta Eiropas jūras transporta konkurētspēja starptautiskā līmenī un uzlabota Eiropas jūras transporta spēja sekmīgi cīnīties pret trešo valstu bieži vien negodīgo konkurenci, šādi saglabājot savu vadošo pozīciju starptautiskā mērogā, un tādēļ ar šīm pamatnostādnēm ir veicināta dalībvalstu tautsaimniecība;
9. aicina Komisiju 2010. gadā iesniegt solītos jaunos noteikumus par valsts atbalstu jūras transportam un uzskata arī, ka Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāizstrādā pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras ostām;
10. šajā sakarībā uzsver, ka valsts atbalsts ir piešķirams tikai tām Eiropas jūrniecības nozarēm, kuras ir apņēmušās ievērot sociālās prasības, garantēt darba vietas un apmācīt personālu Eiropā, kā arī nodrošināt Eiropas kuģniecības konkurētspēju;
11. aicina dalībvalstis ātri parakstīt, ratificēt un ieviest ANO Konvenciju par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru, ko pazīst kā Roterdamas noteikumus un ar ko nosaka jaunu saistību sistēmu jūrniecībā;
12. aicina Komisiju, nākamreiz pārskatot Kopienas pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai, pievērst lielāku uzmanību jūras transportam un tā sauszemes struktūrām, jo īpaši Eiropas ostu vairākveidu savienojumiem ar iekšzemi;
13. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām (COM(2009)0011), lai vienkāršotu, mazinātu un likvidētu pašreizējās administratīvās procedūras Eiropas tuvsatiksmes jūras transportam; aicina Komisiju turpināt atbalstīt tuvsatiksmes jūras transportu, lai ievērojami palielinātu jūras transporta veiktspēju Savienībā;
Sociālie aspekti
14. atzinīgi vērtē dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas, ar kurām veicina jūrnieku profesijas pievilcību ES jauno iedzīvotāju vidū; uzsver nepieciešamību sniegt mūžizglītību un veikt pārkvalificēšanās pasākumus jūras un sauszemes darbiniekiem visos līmeņos, lai uzlabotu darbaspēka profesionālo kvalifikāciju, kompetenci un mobilitāti; atbalsta arī to, ka skolās tiek sniegta plašāka informācija par šo nozari un tiek piedāvāts lielāks prakses vietu skaits;
15. aicina dalībvalstis atbilstīgi starptautiskajām konvencijām, piemēram, STCW konvencijai un Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā, uzlabot un modernizēt pašreizējās mācību programmas, lai palielinātu jūrniecības mācību iestāžu darba kvalitāti;
16. uzsver, ka jūrniekiem no trešām valstīm ir jāpilda prasības par pietiekamu apmācību saskaņā ar STCW konvenciju un aicina kuģu īpašniekus un valsts kontroles iestādes garantēt un panākt šo prasību izpildi, vajadzības gadījumā iesaistot Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA); atgādina par savu prasību, ka dalībvalstīm ir steidzami jāratificē ILO 2006. gada Konvencija par darbu jūrniecībā un ir savlaicīgi jāpieņem Komisijas priekšlikums, kura pamatā ir nozares nolīgums, lai ES tiesību aktos iekļautu Konvencijas galvenos elementus;
17. aicina dalībvalstis veicināt ES jūrnieku nodarbināšanu savās flotēs un radīt pietiekami daudz iespēju, lai novērstu jūrnieku aiziešanu strādāt uz ārpuskopienas valstu kuģiem;
18. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu dalībvalstīm veicināt Eiropas jūrniecības iestāžu sadarbību un mudina dalībvalstis saskaņot attiecīgās mācību programmas un apmācību, lai veicinātu un attīstītu ES jūrnieku augsta līmeņa kvalifikāciju un prasmes;
19. uzsver, ka sociālais aspekts un ES jūrnieku darba nosacījumi Eiropā ir cieši saistīti ar Eiropas flotes konkurētspēju un ka ir jāveicina darbaspēka mobilitāte jūrniecības nozarēs visā Eiropā un jānodrošina pilnībā funkcionējošs iekšējais tirgus bez barjerām un nepamatotiem ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanā;
20. mudina apmainīties ar paraugpraksi nodarbinātības nosacījumu un sociālo standartu jomā, kā arī mudina uzlabot dzīvošanas apstākļus uz kuģiem, jo īpaši attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei, drošības standartus un apmācību, lai jūrnieki labāk varētu tikt galā ar jūrniecībai raksturīgajiem riskiem;
21. uzsver, ka pārbaudēm ir jābūt konkrētām un vērstām uz riska novēršanu un tās nedrīkst radīt nozarei lieku reglamentējošo prasību nastu;
22. pauž cerību, ka tiks izpētīts, kā un cik lielā mērā tehnoloģiskā attīstība var kompensēt pieejamo jūrnieku skaita samazināšanos, bet brīdina, ka nevajadzētu pārāk steigties ar nepārbaudītu tehnoloģiju ieviešanu;
23. aicina jūras ostu iestādes uzlabot materiāli tehnisko bāzi, kas pieejama jūrniekiem, kuri atrodas uz tādiem kuģiem, kas ir noenkuroti un gaida reidos, tostarp vienkāršākas nokļūšanas iespējas no kuģa uz krastu un otrādi;
Vide
24. atzīst, ka ir jāpanāk ievērojams progress kuģniecības radīto sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu (PM10) un CO2 emisijas samazināšanā un ka tas ir nepieciešams saistībā ar Eiropas Savienības klimata aizsardzības mērķiem; uzsver, ka nozare var dot savu ieguldījumu cīņā pret kaitīgajām emisijām un klimata pārmaiņām un īpaša nozīme šajā sakarībā būs valsts un privātiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā;
25. uzsver, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpanāk vienošanās par emisijas samazināšanu un tā jāīsteno, izmantojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pilnvaras, lai ierobežotu konkurences apstākļu nevienlīdzību, taču tas nedrīkst traucēt ES pieņemt iniciatīvas par turpmāku emisijas samazināšanu, ko īsteno dalībvalstu flotes, šādi mudinot pārējos kontinentus būt konkurētspējīgiem šajā jomā; vērš uzmanību uz lielām atšķirībām starp tuvsatiksmes un tālsatiksmes jūras transportu, kuras ir jāņem vērā SJO sarunās;
26. aicina dalībvalstis pēc iespējas un kopā ar kaimiņvalstīm vairāk izmantot iespēju noteikt kontroles zonas jūrniecības radītajām emisijām, jo īpaši slāpekļa oksīdu emisijai; atgādina, ka jaunu kontroles zonu izveide jūrniecības radītajām emisijām nedrīkst kropļot konkurenci Eiropā;
27. atbalsta pasākumus, kas nodrošina pārvietošanās līdzekļu izvēli par labu jūras transportam, lai atslogotu galvenos maršrutus; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis izveidot ostu loģistikas platformas, kurām ir būtiska nozīme sadarbības attīstībā un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; uzsver, ka starptautiskie un ES tiesību akti nedrīkst kavēt valstu iestāžu centienus šajā jomā; pauž cerību, ka saistībā ar Vidusjūras reģiona valstu savienību pēc iespējas ātrāk un plašākā mērogā tiks izveidotas jūras maģistrāles, kas ļaus vienlaikus samazināt piesārņojumu un sauszemes tīklu noslogojumu;
28. principā atbalsta SJO 2008. gada oktobrī pieņemtos grozījumus MARPOL konvencijas VI pielikumā, lai samazinātu kuģu radīto sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu emisiju; tomēr pauž bažas par iespēju, ka tuvsatiksmes kuģošanas vietā atkal varētu sākt izmantot kravu autopārvadājumus, jo no 2015. gada ir paredzēts, ka sēra daudzums tā emisijas kontroles zonās Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā nedrīkstēs pārsniegt 0,1 %; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā līdz 2010. gada beigām iesniegt Parlamentam attiecīgu ietekmes novērtējumu;
29. uzskata, ka visiem transporta veidiem, tostarp jūras transportam, ir jāveic pakāpeniska ārējo izmaksu internalizācija; paredz, ka šā principa ieviešanas rezultātā tiks iegūti līdzekļi, kurus varēs prioritārā kārtībā piesaistīt novatorisku ideju īstenošanai;
30. aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt arī pie alternatīviem instrumentiem, piemēram, pie nodevas ieviešanas katlu kurināmās degvielas izmantošanai, nodevas apmēru nosakot atkarībā no degvielas kvalitātes un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, vai arī pie „zaļo ostu” projekta, kurā noteikts, ka kuģus, kas nepiesārņo vidi, apkalpo ātrāk un/vai tie maksā mazākus ostas nodokļus;
31. aicina dalībvalstis līdzdarboties SJO, lai izstrādātu un īstenotu piemērotus un vispārēji piemērojamus vides standartus;
32. šajā sakarībā norāda, ka iekšzemes pārvadājumu tehnoloģijas jomā pēdējā laikā ir notikusi strauja attīstība, kas ir ļāvusi ievērojami samazināt pašreizējo kuģu motoru radīto emisiju un iespēju izmantot sašķidrināto dabas gāzi kā degvielu; aicina Komisiju izpētīt, vai šīs metodes var izmantot arī jūras kuģiem un kā var paātrināt šo metožu pielietošanu;
33. pauž nožēlu, ka Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām netika pieņemti nekādi secinājumi attiecībā uz jūras kuģu radītās emisijas samazināšanu, taču uzsver, ka gan pēc Kioto protokola darbības beigām, gan Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) ir jāturpina intensīvi darboties, lai starptautiskā mērogā panāktu vienošanos par šīs emisijas samazināšanu; aicina dalībvalstis veltīt visas pūles tam, lai SJO tiktu piešķirtas pilnvaras risināt nākamās starptautiskās sarunas par klimatu, nosakot skaitlisku samazinājumu jūras transporta nozarei;
34. aicina Eiropas Savienību uzņemties šā procesa vadību starptautiskā līmenī, jo īpaši saistībā ar SJO, lai mazinātu jūrniecības nozares radīto emisiju;
35. uzsver to, cik liela nozīme ir Eiropas ostās pieejamām savstarpēji savietojamām tehniskajām iekārtām elektrības piegādei no krasta uz kuģi, kas var nopietni samazināt piesārņojumu; aicina Komisiju pārbaudīt, kurās ostās ir iespējams efektīvi izmantot šo pasākumu priekšrocības;
36. uzstāj, ka Komisijai, izstrādājot pētniecības un attīstības politiku, ir jāpiešķir prioritāte inovācijām saistībā ar atjaunojamo resursu, piemēram, saules un vēja enerģijas, izmantošanu kuģu aprīkojumos;
37. aicina Komisiju izpētīt piesārņojuma samazināšanas un novēršanas iespējas, ko piedāvā inteliģentās tehnoloģijas transporta jomā, jo īpaši saistībā ar programmu „Galileo”;
38. uzsver vajadzību veicināt ostas un muitas darbības, kurās neizmanto papīru, kā arī atvieglot sadarbību starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem ostās, izmantojot dažādas inteliģentas transporta sistēmas un tīklus, piemēram, „SafeSeaNet” un „e-Custom”, lai paātrinātu ostu darbību un mazinātu vides piesārņojumu;
Drošība
39. augstu vērtē trešā kuģošanas drošības tiesību aktu kopuma pieņemšanu un aicina dalībvalstis ātri īstenot šos tiesību aktus;
40. atbalsta to, ka kuģu būve tiek pakļauta stingrām pārbaudēm, tostarp attiecībā uz izmantotā tērauda kvalitāti un kuģu projektēšanu un apkopi, kā paredzēts arī grozītajos tiesību aktos par klasificēšanas sabiedrībām;
41. atbalsta to, ka saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostu valsts kontroli tiek mainīta darbības virzība, aizstājot regulārās pārbaudes ar pārbaudēm, kas paredzētas riska novēršanai, lai efektīvi tiktu pārbaudīti tieši tie kuģi, kuriem konstatēti daudzi trūkumi;
42. aicina dalībvalstis un kuģu īpašniekus censties panākt, ka tos iekļauj Parīzes Saprašanās memoranda „baltajā sarakstā”; šajā sakarībā aicina īpaši Slovākiju īstenot papildu centienus;
43. aicina valsts kontroles iestādes un citas valsts iestādes ciešāk sadarboties, apmainoties ar informāciju par kuģiem un to kravām, lai mazinātu reglamentējošo prasību nastu, vienlaikus palielinot pārbaužu efektivitāti; prasa steidzami ieviest integrēto informācijas pārvaldības sistēmu, izmantojot un pilnveidojot jau pieejamos resursus, jo īpaši „SafeSeaNet”; pieprasa Komisijai steidzami ieviest pārrobežu un starpnozaru uzraudzības sistēmu visā Eiropas Savienībā;
44. ir informēts par pirātisma radītajām briesmām starptautiskajos ūdeņos, jo īpaši Āfrikas raga reģionā un Somālijas piekrastes ūdeņos, un aicina visus kuģu īpašniekus, lai pasargātu sevi no pirātisma, līdzdarboties valdības iniciatīvās, ievērojot ES veiksmīgi īstenotās pirmās jūras operācijas „Atalanta” pamatnostādnes; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sadarbību savā starpā un saistībā ar ANO, lai aizsargātu jūrniekus, zvejniekus un pasažierus, kā arī floti;
45. norāda, ka vispārējā pieeja cīņai pret pirātismu nedrīkst būt saistīta tikai ar starptautiskiem jūras spēkiem, tai ir jābūt daļai no kopējā plāna, ar ko paredz veicināt mieru un attīstību attiecīgajā teritorijā; pievērš uzmanību arī tam, ka kuģiem, izmantojot SJO apstiprināto pārvaldības paraugpraksi, pilnībā un precīzi ir jāīsteno jūras transporta organizāciju pieņemtie pašaizsardzības pasākumi;
Dažādi jautājumi
46. uzsver, ka kuģniecība ir starptautiska nozare un vienošanās būtu vēlams panākt starptautiskā mērogā; uzskata, ka SJO ir tam visatbilstošākais forums; aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai ratificētu un ātri īstenotu SJO konvencijas, ko tās ir parakstījušas;
47. turklāt pilnībā atzīst Eiropas Savienības nozīmi starptautisko normu transponēšanā ES tiesību aktos un jūrniecības politikas īstenošanā un atbalstīšanā, piemēram, izmantojot EMSA;
48. uzsver nepieciešamību paātrināt ostas infrastruktūru modernizāciju un kapacitātes palielināšanu, jo ir paredzams, ka palielināsies to preču daudzums, kuras pārvadā pa jūras ceļiem; atgādina, ka šim nolūkam tiks ieguldīti milzīgi līdzekļi un ir jāievēro pārredzami un taisnīgi finansējuma noteikumi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp Eiropas ostām; aicina Komisiju nodrošināt šim nolūkam atbilstīgus tiesību aktus;
49. aicina Komisiju izmantot savu paziņojumu par ES jūras transporta politiku līdz 2018. gadam un šo rezolūciju kā pamatu nākamajam Transporta baltās grāmatas pārskatam;
50. prasa īstenot politiku ostu savienošanai ar iekšzemi („sauszemes ostas” un loģistikas platformas) reģionos, kas cieš no pārblīvētības, un iekļaut minēto politiku TEN-T pārskatā;
51. uzsver kuģu būvniecības ekonomisko un stratēģisko svarīgumu, kas ļauj pārvaldīt un izmantot jaunākās kuģiem piemērojamās tehnoloģijas un saglabāt nenovērtējamas Eiropas zināšanas, kas vajadzīgas jaunu kuģu būvēšanai; prasa izstrādāt pasākumus inovāciju, pētniecības un attīstības atbalstam, kā arī apmācībai, lai veicinātu konkurētspējīgas un inovatīvas Eiropas kuģu būves nozares attīstību;
52. prasa, lai ostu modernizācijas un paplašināšanas projekti būtu saistīti ar prasību aprīkot pasažieru termināļus un jaunus pasažieru kuģus ar ierīcēm, kas paredzētas personām ar kustību traucējumiem;
53. pauž atzinību par iniciatīvu īstenot kvalitātes kampaņu par pasažieru transportēšanas un kruīzu kuģu operatoru labāko praksi attiecībā uz pasažieru tiesībām;
54. aicina Komisiju, pārskatot pašreizējo TEN-T, ņemt vērā ieteikumus par ES jūras transporta politiku līdz 2018. gadam, jo īpaši attiecībā uz efektīvu jūras un upju ceļu integrāciju, kā arī Eiropas nozīmes ostu kā integrējošu mezglpunktu tīkla integrāciju;
55. aicina Komisiju izstrādāt līdzīgu stratēģiju Eiropas upju navigācijai un saskaņot to ar pašreizējo stratēģiju, lai radītu labvēlīgus apstākļus optimālai preču transportēšanas ķēdei, kas savieno jūras kravu pārvadājumus un preču pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem;
56. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt solītās pamatnostādnes, papildinot savu paziņojumu ar būtisku detalizētu informāciju;
57. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Priekšlikuma konteksts
Komisijas paziņojums „Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā” ir turpinājums Komisijas paziņojumam „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā” un „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (Zilā grāmata), un tas daļēji pamatojas uz neatkarīgiem atzinumiem, pētījumiem un dialoga ar nozares pārstāvjiem, kā arī Parlamenta atbildi uz Zilo grāmatu.
Komisijas priekšlikuma kopsavilkums
Komisijas paziņojumā ir aptverts plašs klāsts jautājumu, kas saistīti ar Eiropas jūras transporta politiku. Vienlaikus dokumentā nav paredzēts pārāk daudz prasību, un tas sniedz jūras transportā iesaistītajām aprindām pietiekami plašas iespējas un pietiekami daudz iniciatīvu īstenot stratēģiskos mērķus un ieteikumus.
Īsumā, paziņojumā tiek aplūkoti seši temati:
1. Eiropas jūras pārvadājumu nozīme un konkurence pasaules tirgū. Eiropas jūras transporta nozare darbojas pasaules tirgū, kurā tā ieņem ļoti nozīmīgu vietu — Eiropas uzņēmumiem pieder 41 % visas pasaules flotes. Taču Eiropas flote aizvien vairāk saskaras ar konkurences spiedienu no citām pasaules valstīm, kurās tiek veidots un palielināts valsts atbalsts jūras transporta nozarei. Šī iemesla dēļ Komisija atbalsta to, ka PTO tiek izstrādāti taisnīgi starptautisko jūras kravu pārvadājumu noteikumi, un dod priekšroku tam, ka tiek uzturēts un uzlabots spēkā esošais ES regulējums tonnāžas nodokļiem, ienākuma nodokļiem un valsts atbalstam.
2. Nodarbinātība jūrniecības nozarē. Eiropas jūrniecības nozarē aizvien vairāk trūkst kvalificētu darbinieku. Tādējādi lielā apmērā zūd pieredze un atbilstošas zināšanas. Tas nekādi nesekmē Eiropas jūras transporta nozares konkurētspēju. Tādēļ Komisija ierosina popularizēt jūrniecību, agri sniedzot jauniešiem labāku informāciju par nozari un nodrošinot labākas karjeras iespējas. Būtu arī jāsamazina administratīvais slogs un jāuzlabo darba apstākļi un nodarbinātības nosacījumi.
3. Eiropas pārvadājumu kvalitāte. Pēdējo gadu laikā Eiropas jūras transporta administrācijas un uzraudzības iestādes ir ieguldījušas lielu darbu, lai padarītu jūras transportu drošāku un tīrāku. Tomēr centieni ir jāpastiprina, tādēļ nozarei būtu jāpieliek vēl lielākas pūles, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisija centīsies panākt, ka SJO izstrādā emisiju standartus, lai aizsargātu Eiropas konkurētspēju. Sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu samazināšana ir īpaši svarīga, un ir jāizvērtē, kuri Eiropas jūras apgabali būtu jākvalificē kā emisiju kontroles zonas. Turklāt, ņemot vērā kuģu skaita gaidāmo pieaugumu un to, ka arī kuģus būvē aizvien lielākus, drošība kļūst par daudz svarīgāku jautājumu. Tādēļ Komisija nodrošinās, ka ātri un pareizi tiek īstenots trešais kuģošanas drošības tiesību aktu kopums, un ir noteikusi par vienu no mērķiem nodrošināt, ka līdz 2012. gada beigām visas ES dalībvalstis ir iekļautas Parīzes Saprašanās memoranda par kuģu ostas valsts kontroli „baltajā sarakstā”. Turklāt, ņemot vērā pastāvīgus terorisma draudus, jūras transporta drošība ir prioritāte. Attiecībā uz pirātismu Komisija ierosina veikt stingrus atbildes pasākumus un palielināt kuģu apkalpes locekļu aizsardzību, tostarp ieviešot agrīnā brīdinājuma sistēmas.
4. Starptautiskā sadarbība. Tā kā Eiropas jūras transporta nozarei nākas darboties globālā tirgū, Eiropas Savienība jau ilgi atbalsta darbu, ko veic tādas starptautiskas organizācijas kā UNCLOS[1], PTO un Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO). Komisija vēlas, lai dalībvalstis veicinātu ES atzīšanu un atpazīstamību, jo īpaši SJO, nosakot ES koordinācijas mehānisma oficiālo statusu un šajā organizācijā piešķirot ES oficiālu novērotāja statusu. Turklāt Komisija ierosina īpaši sekmēt ātru SJO konvenciju ratifikāciju visā pasaulē un tādu sistēmas izveidi, kas nodrošinātu starptautisko noteikumu faktisku izpildi visās karoga un piekrastes valstīs pasaulē.
5. Eiropas jūras transports kā Eiropas ekonomikas daļa un ekonomikas integrācijas dzinējspēks. Tiek prognozēts, ka jūras transports dalībvalstīs pieaugs no 3,8 miljardiem tonnu 2006. gadā līdz 5,3 miljardiem tonnu 2018. gadā. Tas nozīmē, ka 10 gadu laikā Eiropas infrastruktūru un ostu jaudu ir nepieciešams sagatavot šim pieaugumam. Jebkurā gadījumā ostu produktivitāte būs ievērojami jāpalielina. ES būtu jāsniedz ieguldījums šajā procesā, izveidojot „Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem” un pastiprinot ES jūras transporta maģistrāļu stratēģijas īstenošanu. Ir arī jāsamazina administratīvais slogs un jārada piemēroti apstākļi, lai piesaistītu ostu nozarei ieguldījumus. Vēl Komisija izstrādās vadlīnijas par ES vides tiesību aktu piemērošanu ostu attīstībai. Turklāt, lai reaģētu uz jūras transporta izaugsmi un vienlaicīgi padarītu to ilgtspējīgu, tiks īstenoti Eiropas transporta tīkla projekti un Marco Polo projekts.
6. Eiropa kā pasaules līderis jūras izpētes un jauninājumu jomā. Eiropa pašlaik ieņem vadošo vietu pasaulē jūras izpētes un jauninājumu jomā. Šī pozīcija ir jāsaglabā, jo tā sniedz Eiropas rūpniecībai (jo īpaši jūras transporta nozarē) izaugsmes un efektivitātes iespējas. Jo īpaši attiecībā uz veikumu vides jomā pastāv daudz potenciālu iespēju un priekšrocību, jo rūpniecības padarīšana par videi draudzīgu rada priekšrocības konkurētspējas ziņā. Tādēļ Eiropas Savienībai jāturpina centieni uzlabot kuģu drošību un rādītājus vides prasību ievērošanas jomā. Tā rezultātā radītajām pastāvīgās pārvietošanās iespējām vajadzētu palīdzēt padarīt visu transporta ķēdi efektīvāku.
Referenta viedokļa kopsavilkums
Referents atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu. Tā kā dokumentā ir izskatītas daudzas tēmas, referenta ziņojumā ir iekļauti daži prioritāri jautājumi.
Referents galvenokārt uzskata, ka nav iespējams par zemu novērtēt jūrniecības nozares svarīgumu. Eiropas jūrniecības nozare sniedz acīmredzamu un būtisku ieguldījumu gan Kopienas iekšējā ekonomikā, gan Eiropas transporta sistēmā. Tādēļ, veidojot vispārējo Eiropas transporta politiku, Eiropas jūras transporta nozares intereses ir jāuzskata par prioritārām. Ir jāsaprot, ka Eiropas jūrniecības nozare galvenokārt darbojas un konkurē globālā tirgū.
Darbošanās globālā tirgū arī nozīmē, ka politika precīzi jāpielāgo jūras transporta nozares vajadzībām. Nedrīkst novērtēt par zemu karoga valsts maiņas radīto risku un šīs darbības nelabvēlīgās sekas videi, pārvadājumu kvalitātei un jūrniecības nozarei. Tādēļ referents uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu to karogu (pašreizējo) izmantošanu, piemēram, nodokļu jomā ieviešot tonnāžas nodokli un nodokļu atvieglojumus jūrniekiem un kuģu īpašniekiem. Referents gaida, ka Komisija, kā solīts, pieņems jaunus noteikumus par valsts atbalstu. Viņš aicina Komisiju iesniegt tos 2010. gadā.
Attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem referents uzskata, ka jūrnieku profesijas būtu jāpadara pievilcīgākas gados jaunajiem ES iedzīvotājiem. Pieprasījums pēc jauniem apkalpes locekļiem tikai pieaugs — it īpaši, ja jūrniecības nozarē būs vērojams tāds pieaugums, kā tiek prognozēts. Tādēļ ir svarīgi, ka informāciju par nozari saņem visu vecumu jaunieši. Ir arī nepieciešams nodrošināt pievilcīgas karjeras iespējas jūrniekiem — gan tiem, kas strādā uz kuģiem, gan tiem, kas strādā krastā. Vienlaikus nedrīkst liegt kuģu īpašniekiem iespējas pieņemt darbā jūras transporta darbību veikšanai trešo valstu valstspiederīgos, lai gan, protams, ir svarīgi, ka šie darbinieki atbilst prasībām par apmācību un viņiem ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Referents arī uzskata, ka Starptautiskajā Darba organizācijā pieņemtie tiesību akti ir jāatbalsta, jāratificē un atbilstoši jāievieš visā pasaulē, lai nodrošinātu visiem jūrniekiem labus darba apstākļus.
Jūras transporta nozarē ir vērojamas nopietnas problēmas saistībā ar vidi. Galvenais uzdevums ir ievērojami uzlabot jūras kuģu rādītājus vides prasību ievērošanas jomā un samazināt sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu (PM10) un oglekļa dioksīda emisiju. Saistībā ar šo ir ļoti svarīgi pasaules mērogā panākt vienošanos šajā jautājumā, lai novērstu karoga valsts maiņu par labu tām valstīm, kas nepiedalās šo nosacījumu pildīšanā. Referents atbalsta emisiju kontroles zonu izveidi Eiropas ūdeņos. Šajā nolūkā viņš aicina dalībvalstis, kad vien iespējams, kopā ar kaimiņvalstīm, noteikt šādas zonas, jo īpaši, lai samazinātu slāpekļa oksīdu emisiju. Komisijai un dalībvalstīm ir arī jāizstrādā alternatīvi pasākumi, lai uzlabotu rādītājus vides prasību ievērošanas jomā. Tajos var ietvert nodevas ieviešanu par katlu kurināmo degvielu, nodevas apmēru nosakot atkarībā no degvielas kvalitātes un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, un „zaļo ostu” koncepciju. Izmantojot šādu „priekšrocību/sodu” sistēmu, tīrākos kuģus ostā apkalpotu ātrāk nekā kuģus, kas rada lielāku piesārņojumu, un/vai tie saņemtu ostas nodokļu atlaides. Referents arī pauž lielas cerības attiecībā uz jūras kuģu tehnisko attīstību. Pēdējo gadu laikā, pateicoties jauna veida degvielu un labāku motoru izstrādei, iekšzemes ūdensceļu transporta jomā ir panākts liels progress attiecībā uz šo transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Komisijai vajadzētu izpētīt, vai šādus tehnoloģiskus sasniegumus nevar piemērot arī jūras transporta jomā. Visbeidzot, referents uzskata, ka jūras ostās vajadzētu izveidot elektroapgādes iekārtas, lai samazinātu emisiju ostās.
Drošības jomā referentu ļoti interesē praktiskās detaļas, kas ietvertas trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu kopumā. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas ātri un pareizi īstenot šos tiesību aktus. Referents arī pozitīvi vērtē Parīzes Saprašanās memorandā iekļauto lēmumu veikt pārbaudes, lai novērstu risku. Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgām pārbaudēm, palielinās uzraudzības efektivitāti un samazinās birokrātiskās prasības tiem, kuri tiks pakļauti pārbaudēm. Pievēršoties citam ar drošību cieši saistītam jautājumam, referents vēlas paust nedalītu atbalstu misijai Atalanta, kas aizsargā jūras kuģus pret pirātiem teritorijā ap Āfrikas ragu. Kuģu īpašniekiem vajadzētu izmantot Atalanta un citu starptautiskās sadarbības pretpirātisma organizāciju piedāvātās drošības iespējas. Ir arī pēc iespējas ātrāk jāvienojas par kārtību, kādā tiks atbilstoši tiesāti notvertie pirāti. Ir grūti pieņemt to, ka dažos gadījumos aizturētos pirātus atbrīvo tāpēc, ka nav iespējams noteikt valsti, kur viņus tiesāt.
Visbeidzot, tā kā jūras transporta nozare darbojas pasaules tirgū, SJO jāuzņemas galvenā atbildība par tiesību aktu pieņemšanu. Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi darboties SJO, lai nodrošinātu jaunu noteikumu izstrādi un ratifikāciju. ES, protams, ir arī ļoti liela nozīme SJO noteikumu transponēšanā ES acquis un to īstenošanā. EMSA vajadzētu atbilstoši darboties, jo īpaši īstenošanas posmā. Pārbaudes un uzraudzība būtu jāveic dalībvalstu līmenī, rūpīgi ņemot vērā Parīzes Saprašanās memorandu. Referents arī gaida, ka Komisija, kā solīts, iesniegs pamatnostādnes jūrniecības politikai 2018. gada perspektīvā.
- [1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
23.3.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 1 3 |
||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdalena Alvarez, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Michael Cramer, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hella Ranner, Vilja Savisaar, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zigmantas Balčytis, Philip Bradbourn, Isabelle Durant, Tanja Fajon, Ádám Kósa, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen, Sabine Wils, Janusz Władysław Zemke |
|||||