Procedūra : 2009/2228(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0120/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0120/2010

Debates :

PV 05/05/2010 - 25
CRE 05/05/2010 - 25

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0153

ZIŅOJUMS     
PDF 201kWORD 162k
14.4.2010
PE 438.144v04-00 A7-0120/2010

par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas

(2009/2228(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Patrizia Toia

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas

(2009/2228(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas (COM(2009)0111), un tam sekojošo 2009. gada 9. oktobra ieteikumu (C(2009)7604),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Šodienas ieguldījums rītdienas Eiropā” (COM(2009)0036),

–   ņemot vērā 2008. gada 11. un 12. decembra Eiropadomes sanāksmju secinājumus, īpaši tajos iekļautos mērķus klimata un enerģētikas jomā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām” (COM(2008)0241),

–   ņemot vērā politisko vienošanos starp Parlamentu un Padomi par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādātā versija) (COM(2008)0780),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu „Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā” (COM(2008)0886),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (COM(2006)0545),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0120/2010),

A. tā kā rīcībai, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, ir jāpieņem īpaši pasākumi enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, jo īpaši īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;

B.  tā kā vērienīgos Eiropas Savienības klimata un enerģijas mērķus 2020. gadam ir iespējams sasniegt, vienlaikus īstenojot gan energotaupības un energoefektivitātes pasākumus, gan citus pasākumus, īpaši pētniecības un inovāciju jomā, kā arī nemitīgi nospraužot vērienīgus mērķus nozarēm, kas neietilpst ETS, un attiecībā uz produktu energoefektivitāti;

C. tā kā energotaupība netiek ieviesta pietiekami ātri, lai sasniegtu 2020. gada mērķi, un pastāvošie ar IST izmantošanu saistītie pasākumi neatbilst to problēmu mērogam, kas saistītas ar virzību uz ilgtspējīgu zemu oglekļa emisiju enerģijas sistēmu;

D. tā kā informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) nozare patērē apmēram 8 % enerģijas un rada 2 % no Eiropas oglekļa emisijām (1,75 % rodas no IST produktu un pakalpojumu lietošanas un 0,25 % no to ražošanas), un tās radīto oglekļa emisiju daudzums strauji palielinās;

E.  tā kā IST nozarē ir nodarbināti gandrīz 7 % no visiem strādājošajiem un tā rada vairāk nekā 6 % no IKP un tā kā pastāv nopietns risks, ka ES varētu zaudēt savas vadošās pozīcijas pasaulē digitālo tehnoloģiju nozarē, nepieciešams nekavējoties paātrināt jauninājumu ieviešanu šajā nozarē, kas varētu dot labumu gan klimatam, gan videi draudzīgu darbavietu radīšanai nākotnē;

F.  tā kā IST ir milzīgs, līdz šim neizmantots energotaupības potenciāls un, pateicoties to plašajam izmantojumam, tās var palīdzēt uzlabot energoefektivitāti; tā kā turklāt līdz šim šīs tehnoloģijas nav izmantotas pietiekami;

G. tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) var dot būtisku ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātē, jo īpaši ēku energoefektivitātes un transporta jomā, bet arī sabiedrībā kopumā, uzlabojot enerģijas ražošanu un sadali, lai sasniegtu 20 % energoietaupījuma mērķi līdz 2020. gadam;

H. tā kā IST elektroenerģijas vajadzības var lielā mērā apmierināt, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus; tā kā uz IST balstītas sistēmas var samazināt enerģijas patēriņu ēkās par līdz pat 17 % un transporta radītās oglekļa emisijas par līdz pat 27 %;

I.  tā kā nozares un uzņēmējdarbības organizācijām, īpaši transporta, ražošanas un celtniecības nozarē, ir galvenā loma energoptēriņa samazināšanā un šī iemesla dēļ arī tām vajadzētu veicināt IST izmantošanu;

J.   tā kā IST ir tehnoloģija, ar kuru iespējams samazināt SEG emisijas, izmantojot elektroenerģijas piegādes tīklus (viedos tīklus), viedās ēkas, viedās mājas un viedo uzskaiti, ekoloģiski efektīvu transportu un dematerializāciju, ekoloģiski efektīvus ražošanas procesus un organizatorisko ilgtspējīgumu;

K. tā kā motorizētās ražošanas sistēmas izmanto 65 % no kopējā elektroenerģijas daudzuma, ko izmanto ražošanā, un tā kā plašs viedo dzinēju izmantojums līdz 2020. gadam ļautu samazināt CO2 emisijas par 0,97 bruto tonnām;

L.  tā kā energopatēriņa efektivitātes mērīšanai un uzraudzībai ir vajadzīgas saderīgas metodes un līdzekļi; tā kā viedo skaitītāju uzstādīšana var samazināt enerģijas patēriņu par līdz pat 10 %, veicināt plašāku dalītās ražošanas (mikroražošanas) izplatību un samazināt zaudējumus zemas jaudas tīklos, tādējādi veicinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;

M.       tā kā šo tehnoloģiju izmantošana ir cieši saistīta ar platjoslas uzstādīšanu un attīstību Eiropā;

N. tā kā pēc iespējas jāiekļauj līdz šim saskaņā ar Eiropas pētniecības un inovāciju politiku veiktie pasākumi un apmaiņa ar informāciju un labu praksi un tā kā ES, lai izveidotu sinerģijas, jāuzlabo ES pētniecības un attīstības un struktūrfondu, kā arī dalībvalstu rīcības un EIB finansēšanas mehānismu koordinācija;

O. tā kā atsevišķi pienākumi un pilnvaras saistībā ar teritoriālo plānošanu, energoapgādi, sabiedriskajām ēkām un satiksmes organizēšanu ir valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm;

P.  tā kā ir svarīgi palielināt patērētāju informētību par jaunajām tehnoloģijām un potenciālajiem ieguvumiem no to izmantošanas tautsaimniecībā un energotaupībā un palielināt patērētāju iespējas regulēt savu enerģijas patēriņu;

Q. tā kā pašlaik 15-20 % no datu centru darbībai izmantotajiem līdzekļiem tiek tērēti elektroenerģijai un dzesēšanai;

R.  ņemot vērā IST radītās priekšrocības vides jomā, jo ar to palīdzību informācija par dažādu nozaru pakalpojumiem ir pieejama internetā,

S.  ņemot vērā to, kā energoefektivitāte var palīdzēt risināt visā Eiropas Savienībā aizvien pieaugošās bažas par energodrošību,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un tam sekojošos ieteikumus un visumā atbalsta tos;

2.  aicina ieviest pasākumus, lai nodrošinātu privātas informācijas aizsardzību attiecībā uz viedo uzskaiti;

3.  tādēļ aicina Komisiju līdz 2010. gada beigām iesniegt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka viedās uzskaites ieviešana tiek īstenota saskaņā ar trešajā enerģētikas tirgus tiesību aktu paketē noteikto grafiku un ka ir noteiktas obligātās viedo skaitītāju funkcijas, lai palielinātu patērētāju iespējas regulēt savu enerģijas patēriņu un izlīdzināt pieprasījuma līkni; aicina arī veicināt jaunu enerģētikas pakalpojumu ieviešanu un inovatīva, saskaņota un savietojama Eiropas viedā tīkla izveidi, ņemot vērā visus labas prakses piemērus, kas sevi attaisnojuši un tiek izmantoti atsevišķās dalībvalstīs, īpaši attiecībā uz pārvaldību reāllaikā un divvirzienu elektroenerģijas un informācijas plūsmu; definējot obligātās funkcijas, pienācīgi jāņem vērā darbs, ko veic Eiropas standartizācijas organizācijas CEN, CENELEC un ETSI, definējot papildu funkcijas saskaņā ar 441. mandātu par viedo skaitītāju standartizāciju;

4.  uzsver — lai iegūtu energotaupīšanas iespējas nākamajām desmitgadēm, ir vajadzīgs ievērojams progress tehnoloģiju jomā un organizatoriski jauninājumi, kas cieši saistīti ar IST;

5.  uzskata, ka bez IST nav iespējams atdalīt ekonomisko izaugsmi no SEG emisijām, izmantojot trīs pamatstratēģijas klimata pārmaiņu mazināšanai: enerģijas patēriņa samazināšana, energoefektivitātes palielināšana un atjaunojamo enerģijas avotu iekļaušana patēriņa struktūrā;

6.  norāda uz to, ka dažādu dalībvalstu datu salīdzināmību un energoefektivitātes palielināšanu ir iespējams nodrošināt tikai, pieņemot kopēju enerģijas patēriņa un oglekļa emisiju mērīšanas metodiku un izveidojot salīdzinošās metodikas sistēmu optimālo izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz obligātajām energoefektivitātes prasībām ēkām; turklāt norāda uz nepieciešamību nekavējoties standartizēt IST, kas ir obligāta prasība savietojamības nodrošināšanai; uzskata, ka bez mērīšanas funkcijām standartizācijai jāattiecas arī uz piekļuvi līgumos ietvertajai informācijai un patēriņa datiem, komunikāciju ar operatoru centrālajām sistēmām pa elektroenerģijas tīklu un piegādes pieslēgšanu un atslēgšanu no attāluma;

7.  uzsver, ka IST standartizācija ir daļa no vispārējā standartizācijas procesa un tā palīdz īstenot Lisabonas stratēģijā iekļautos politikas mērķus uzlabot Eiropas ražošanas konkurētspēju; atbalsta 2009. gada IST standartizācijas darba programmu, kurā noteiktas šādas prioritātes: e-veselība, e-integrācija, inteliģents transports, IST videi, e-uzņēmējdarbība, e-prasmes, e-mācības, personas datu aizsardzība, privātums, tīkla un informācijas drošība;

8.  uzskata, ka, ja IST var palīdzēt taupīt enerģiju, jo tās ļauj nemitīgi kontrolēt datus, lai optimizētu publisko un privāto enerģijas patēriņu un palielinātu energoefektivitāti daudzās nozarēs, IST nozarei, paturot prātā tās enerģijas patēriņa eksponenciālo augšanu, vajadzētu rādīt piemēru, apņemoties ievērojami samazināt savu enerģijas patēriņu; aicina Komisiju sākt apsvērt, kā IST var veicināt efektīvu ekonomiku attiecībā uz resursu izmantošanu;

9.  uzsver, ka Eiropai ir jābūt vadošajai lomai zemu oglekļa emisiju IST risinājumu izstrādē; uzskata, ka ir būtiski svarīgi sekmēt izcilību IST pētniecībā un veicināt valsts un privātus ieguldījumus sadarbīgi īstenotā augsta riska IST pētniecībā un jauninājumos;

10. uzskata, ka IST var būt svarīga loma globālās ietekmes uz klimata pārmaiņām mērīšanā un kvantitātes noteikšanā, kā arī klimata aizsardzības pasākumu izvērtēšanā, tādējādi veicinot klimata politikas precīzu saskaņošanu;

11. uzsver, ka IST nozares apņemšanās samazināt enerģijas patēriņu vispirms jāattiecina uz datu centriem;

12. uzsver to, cik svarīgs ir IST nozares pašas enerģijas patēriņš, un mudina šo nozari pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā norādītajā termiņā īstenot Komisijas Ieteikumu (C(2009)7604);

13. uzskata — lai tuvāko desmitgažu laikā iegūtu energotaupīšanas iespējas, elektroenerģijas tīkli varētu kļūt par viedām sistēmām ar elastīgām un kontrolētām elektroenerģijas plūsmām, ko dara iespējamu informācijas tehnoloģijas;

14. norāda, ka mājsaimniecībās un tādās nozarēs kā celtniecība, transports, loģistika un ražošanas nozares IST var izmantot dažādos veidos, lai palielinātu energoefektivitāti un enerģijas patēriņa kontroli; norāda, ka šie risinājumi citu starpā ietekmē elektroenerģijas sadali, apgaismošanu, sildīšanu, dzesēšanu, ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī norāda uz iespējām, ko IST piedāvā saistībā ar mērīšanu, uzraudzību un automatizāciju; uzskata, ka viedie skaitītāji, energoefektīvs apgaismojums, mākoņdatošana un koplietošanas programmatūra var pārveidot enerģijas avotu izmantošanas ieradumus;

15. norāda, ka IST var piedāvāt inovatīvus risinājumus pilsētu plānošanai un pilsētu infrastruktūras apsaimniekošanai, lai samazinātu oglekļa emisijas;

16. uzskata, ka IST izmantošanai var būt galvenā nozīme energoefektivitātes palielināšanā, īpaši attiecībā uz pilsētu aglomerāciju pārvaldību un darbību; uzskata, ka viedo pilsētu projekts ir piemērs IST potenciālam mazināt enerģijas patēriņu, un mudina citas pilsētas uzlabot savus rādītājus un īstenot labu praksi;

17. uzsver, ka ar ciešāku valsts iestāžu un privāto pakalpojumu sniedzēju sadarbību, ieviešot viedo uzskaiti, var samazināt izmaksas un sniegt labākus pakalpojumus patērētājiem;

18. uzsver to, cik svarīgi ir iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā komunālo pakalpojumu sniedzējus, pilsētu domes un pašvaldību iestādes, lai ieviestu praktiskus pasākumus, kas veidoti tā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un palielinātu energoefektivitāti; uzsver IST svarīgumu šajā procesā;

19. uzsver, ka visām enerģiju patērējošajām nozarēm pēc iespējas vairāk jāiesaistās energoefektivitātes palielināšanā; norāda, ka vispārējā energotaupības mērķa sasniegšana Eiropas līmenī būs atkarīga no visos zemākajos līmeņos sasniegtās energoefektivitātes;

20. uzsver, ka IST nozarei jācenšas arī palielināt energoefektivitāti un paplašināt oglekļa neradošu energoapgādi, izveidojot aprīkojumu, sakaru tīklus un piegādes sistēmas; tajā pašā laikā Komisijai ir jābūt elastīgai, pielāgojot regulējumu nozares tehniskajai attīstībai;

21. uzsver, ka ražošanas nozarē mērījumu un kontroles tehnoloģijas kopā ar attiecīgo programmatūru ir būtiski svarīgas, lai panāktu resursu taupīšanu;

22. pauž nožēlu par to, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā nepietiekami tiek izmantots energoefektivitātes un energotaupības potenciāls; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā IST piedāvātās iespējas energotaupības jomā, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(1);

23. uzsver, cik nozīmīga ir IST ietekme uz energoefektivitāti, kas tika uzsvērta arī 2007. gadā, piešķirot šim IST aspektam īpašu prioritāti Septītajā Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā(2);

24. uzskata, ka par prioritāti jāizvirza Eiropas ekonomikas stimulēšana, investējot jaunajās tehnoloģijās un jo īpaši izveidojot platjoslu dažādās dalībvalstīs, jo tā iespējams nostiprināt ekonomikas izaugsmi un nodrošināt, ka aizvien lielākam skaitam ES iedzīvotāju un uzņēmumu ir iespējams izmantot jaunas sistēmas un programmatūras, kā arī sasniegt 2020. gadam izvirzītos ES energoefektivitātes mērķus; turklāt IST attīstība ļauj pāriet uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, un tā veicinās atkarības no energoapgādes samazināšanu, kā arī palīdzēs tikt galā ar augstajām izejmateriālu cenām;

25. aicina dalībvalstis, izveidojot atbilstīgu infrastruktūru, veicināt platjoslas interneta pieejamību visiem ES iedzīvotājiem, lai nodrošinātu līdztiesīgu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, kuri varētu samazināt nepieciešamību ceļot;

26. aicina izveidot un darīt pieejamus pakalpojumus internetā (e-bankas, e-komercija, e-pārvalde, e-mācīšanās, e-veselība) un tāldarbu, lai uzlabotu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tajā pašā laikā samazinot oglekļa emisijas; aicina dalībvalstis izveidot tādus pakalpojumus, kas ne tikai ietaupa laiku cilvēkiem, bet arī samazina nepieciešamību pārvietoties;

27. uzsver loģistikas nozīmi transporta racionalizācijā un oglekļa emisiju samazināšanā; atzīst nepieciešamību palielināt valsts un privātās investīcijas IST instrumentos, lai izveidotu viedas enerģijas infrastruktūras un jo īpaši e-kravas pārvadājumus un inteliģentās transporta sistēmas;

28. uzskata, ka inteliģento transporta sistēmu izmantošana sauszemes transporta jomā, kombinējot to ar citiem transporta veidiem, var palīdzēt mazināt sastrēgumus un to radīto kaitīgo ietekmi uz vidi; uzskata, ka IST piemērošana pasažieru pārvadājumiem un jaunu tehnoloģiju pieejamība un obligāta informācija par ceļu stāvokli un to mijiedarbība ar riepām un laikapstākļiem, kas parādās transportlīdzekļa borta ekrānā, uzlabos pārvietošanās un preču pārvadājumu efektivitāti, ātrumu un drošību;

29. uzsver IST svarīgumu jaunas Eiropas transporta politikas plānošanā; aicina jebkādos šādos Komisijas plānos iekļaut IST risinājumus citu starpā tādās jomās kā satiksmes plūsmu regulēšana, palielināt jaukto transportsistēmu izmantošanu transporta nozarē un optimizēt dažādu transporta veidu izmantošanas līdzsvaru;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot nepieciešamos risinājumus, lai izveidotu tādu tehnoloģisko infrastruktūru, ar kuru ir iespējams samazināt sauszemes transporta apjomu un veicināt jauktu transporta sistēmu izmantošanu;

31. uzsver — lai panāktu energotaupību transporta nozarē, no ceļošanas ir iespējams izvairīties, organizējot virtuālas sanāksmes, bet inteliģentas transporta sistēmas ļaus izveidot ārkārtīgi efektīvu transporta sistēmu;

32. aicina Komisiju pastiprināti strādāt pie IST izmantošanas transporta nozarē, īpaši to izmantošanu uzraudzības un mērīšanas instrumentos; uzskata, ka satiksmes kontrolē reālajā laikā un pilsētu un reģionālo transporta tīklu izveidē un pilnveidošanā ir būtiski svarīgi ņemt vērā mērījumu rezultātus;

33. aicina Komisiju veicināt viedo dzinēju ieviešanu, lai atbalstītu attiecīgās galvenās nozares un kopējās tehnoloģiskās platformas;

34. uzsver to, ka ir nepieciešama kopēja stratēģija elektrisko automašīnu izstrādei un ražošanai; turklāt aicina Komisiju izvirzīt par prioritāti viedo automašīnu un viedo ceļu projektus, kā arī pētniecības un attīstības izmēģinājuma projektus V2V un V2R ierīcēm, kas var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas IST uzņēmumiem;

35. ierosina saistībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darbību piešķirt prioritāti iniciatīvām, kuru mērķis ir IST izstrāde ilgtspējīgām viedajām pilsētām, jo vairāk nekā 80 % ES iedzīvotāju dzīvo pilsētās un saskaras ar lielākajām problēmām, kas pašlaik aktuālas Eiropas sabiedrībai tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība, mobilitāte, sakari, veselība, drošība, labklājība utt.;

36. uzsver, ka Komisijas nākamā priekšlikuma par Jaunas Eiropas digitālās programmas izstrādi mērķim vajadzētu būt IST integrēšanai zemu oglekļa emisiju ekonomikā; aicina izmantot IST tehnoloģijas, lai līdz 2020. gadam varētu sasniegt CO2 samazināšanas mērķi galvenajās nozarēs, un aicina veicināt atbildīgu energopatēriņu, īpaši, uzstādot viedos skaitītājus; norāda arī uz to, ka jāizveido īpaši mērķi IST nozares radīto oglekļa emisiju samazināšanai;

37. norāda, ka nopietns šķērslis plašai IST izmantošanai ražošanā un sabiedriskajos pakalpojumos ir nepietiekama līmeņa apmācība šajā nozarē;

38. iesaka ievērot Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas noteikumus un iekļaut direktīvas darbības jomā arī mazākas ēkas; mudina dalībvalstis īstenot šo direktīvu; ierosina arī integrēt IST energoefektivitātes pasākumu īstenošanā; mudina dalībvalstis padarīt sabiedrisko ēku energoefektivitātes sertifikātus publiski pieejamus un viegli salīdzināmus;

39. uzskata, ka nedrīkst kavēties ar viedo ierīču ieviešanu, komerciāli izmantojot ARTEMIS kopējo tehnoloģiju iniciatīvu;

40. uzskata, ka plašāka IST izmantošana stimulēs Eiropas ekonomisko izaugsmi, jaunu kvalificētu darbavietu radīšanu, energoefektīvu tehnoloģiju tirgu un videi nekaitīgu darbavietu radīšanu; uzskata, ka ir vajadzīgas vērā ņemamas investīcijas gan pētniecībai un attīstībai, gan esošo tehnoloģiju izmantošanai; aicina dalībvalstis nodrošināt stimulus valsts un privātām investīcijām energoefektivitātē; šajā sakarā atgādina par dalībvalstu un Komisijas pienākumiem, veicot publiskos iepirkumus;

41. uzsver privāto investīciju svarīgumu, lai sasniegtu vajadzīgo investīciju līmeni, un tādēļ uzskata, ka ES ir jānodrošina labvēlīgs tirgus un regulējums, stimulējot uzņēmējdarbības jomu īstenot vērienīgu energoefektivitātes stratēģiju; uzskata, ka ar šiem nosacījumiem tirgi izpildīs tiem izvirzītos mērķus; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem un vērienīgiem mērķiem, kas atbilst tās paziņojumā (COM(2009)0111) minētajam dažādo IST potenciālam;

42. aicina dalībvalstis investēt cilvēku izglītošanā par energoefektivitātes jautājumiem, kurai vajadzētu sākties jau skolās, un sekmēt inovatīvu, uz IST balstītu energoefektivitātes izglītības kursu izveidi plašā pamatskolu un vidusskolu tīklā;

43. uzskata, ka viedajai uzskaitei un IST projektiem ir vajadzīgas informatīvas kampaņas, lai izskaidrotu iedzīvotājiem ieguvumus no to īstenošanas; uzsver, ka sabiedrības informēšana par viedās uzskaites ieviešanas nepieciešamību un tās priekšrocībām ir būtiski svarīga, lai izvairītos no nepareizas izpratnes un sabiedrības atbalsta trūkuma; tādēļ uzskata, ka, lai optimizētu enerģijas ražošanu, piegādi un elektroenerģijas tīklus, nevajadzētu vilcināties ar viedās uzskaites ieviešanu, kas ļaus patērētājiem regulēt savu patēriņu tik efektīvi, cik vien iespējams; šā iemesla dēļ uzsver, ka patēriņa mērīšana, uzraudzība un automatizācija būs neatņemama tādas optimizētas elektroenerģijas tīkla sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķim jābūt kā energoefektivitātes nodrošināšanai, tā atjaunojamo enerģijas avotu, enerģijas uzglabāšanas pārvaldības un nākotnē izmantojamo elektrisko transportlīdzekļu uzpildīšanas iekļaušanai šajā sistēmā; tomēr uzsver, ka, lai gan viedās uzskaites sistēmas ir būtiski svarīgs šī procesa posms, tās ir tikai pirmais solis ceļā uz viedo tīklu izveidi;

44. uzsver, ka saistībā ar IST ievērojamo ietekmi uz ES pilsētu un reģionu ekonomisko attīstību ir būtiski svarīgi apspriesties ar vietējo un reģionālo kopienu oficiālajiem pārstāvjiem gadījumos, kad ES programmas sniedz atbalstu tādas prioritāras rīcības izveidei, kas ir svarīga šīm kopienām;

45. uzsver, ka dalībvalstu un Eiropas līmeņa viedie tīkli ir nepieciešami, lai pilnībā uzmantotu viedās uzskaites priekšrocības; tādēļ aicina Komisiju apsvērt Eiropas mēroga investīciju programmas; aicina dalībvalstis popularizēt un veicināt viedās uzskaites izmantošanu komerciālās ēkās un mājokļos; uzskata, ka viedās uzskaites ieviešana ir tikai viens no nepieciešamajiem elementiem Eiropas integrētā viedā tīkla izveidē; šā iemesla dēļ mudina dalībvalstis un Komisiju neatlaidīgi pieprasīt, lai tiktu izmantoti IST risinājumi;

46. uzsver, ka jāuzrauga IST attīstības ietekme uz ilgtspējīgas attīstības aspektiem, īpaši attiecībā uz vides un sociālajiem jautājumiem, tostarp vides un veselības apdraudējumu, kas saistīts ar novecojušu iekārtu izmantošanu un sociālo nevienlīdzību digitālo iespēju nepieejamības dēļ;

47. pauž atzinību tām dalībvalstīm, kuras jau ir ieviesušas viedo uzskaiti, un mudina pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk panākt virzību šajā jautājumā; aicina Komisiju līdzfinansēt pēc iespējas vairāk liela mēroga projektu, izmantojot šim mērķim paredzētos esošos finanšu un pētniecības instrumentus;

48. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādus IST risinājumus, kas ir efektīvi, uzlabojami un paplašināmi ar publiskā iepirkuma līgumu palīdzību;

49. aicina Komisiju izveidot Eiropas tīmekļa vietni, kurā apkopota laba prakse IST izmantošanā energoefektivitātes palielināšanai, kas varētu sniegt noderīgu informāciju patērētājiem un valsts iestādēm; aicina izveidot visas Eiropas mēroga kampaņu plašsaziņas līdzekļos, lai izglītotu sabiedrību par energotaupības paņēmieniem, lietojot elektroniskās ierīces;

50. aicina Komisiju IST plānošanā ņemt vērā mazāk attīstītos Eiropas Savienības reģionus un rezervēt līdzekļus viedo skaitītāju ieviešanas un citu IST projektu līdzfinansēšanai šajos reģionos, lai nodrošinātu viņu iesaistīšanos un izvairītos no to izslēgšanas no kopīgiem Eiropas Savienības pasākumiem;

51. atzinīgi vērtē viedo tīklu darba grupas izveidi Komisijā un iesaka tai pienācīgi ņemt vērā visu iesaistīto pušu, īpaši patērētāju, viedokļus; aicina Komisiju regulāri iesniegt Parlamentam progresa ziņojumus par šīs grupas darbību;

52. aicina Komisiju apsvērt iespēju, balstoties uz darba grupas paveikto, izstrādāt paziņojumu par viedo uzskaiti, kurā:

a.  apzināti šķēršļi plašai viedās uzskaites izmantošanai,

b. tiek atzinīgi novērtētas Komisijas kopīgi ar Reģionu komiteju izveidotās praktiskās instrukcijas par to, kā vietējās un reģionālās iestādes var izmantot IST savas energoefektivitātes palielināšanai un savu vides plānu izveidē, un uzskata, ka šis līdzeklis palielinās uzņēmējdarbības iespējas vietējā un reģionālā līmenī,

c. ierosināta procedūra kopēju obligāto viedās uzskaites sistēmu specifikāciju izveidei tik ātri, cik vien iespējams;

d. iekļauts grafiks specifikāciju un standartu izstrādei, kas paredzēti tādu viedo patēriņa elektronisko ierīču izveidei, kuras ir savietojamas ar viedās uzskaites sistēmām;

e. iekļauts grafiks, kurā izvirzīti viedi (specifiski, izmērāmi, piemēroti, reālistiski un laika ziņā konkrēti) mērķi un uzdevumi šādu sistēmu ieviešanai dalībvalstīs, un

f.   iekļauta sistēma šīs jomas labas prakses piemēru apkopošanai;

53. uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai līdz 2010. gada beigām dalībvalstis vienotos par kopīgām obligātajām viedās uzskaites sistēmu darbības specifikācijām, kas sekmē decentralizētu ražošanu un energoefektivitāti, lai nodrošinātu patērētājiem visaptverošu un piemērotu informāciju, kas ļauj viņiem jebkurā laikā kontrolēt savu enerģijas patēriņu un pielāgot to savām vajadzībām, palīdzot viņiem to darīt efektīvāk;

54. aicina Komisiju izveidot kodolīgu rīcības plānu enerģijas patēriņa samazināšanai, izmantojot IST ES iestāžu ēkās, lai rādītu piemēru dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem;

55. aicina Komisiju izveidot saistošu grafiku ar vērienīgiem, uz IST orientētiem energotaupības mērķiem, kas jāievēro visām IST nozarēm un dalībvalstīm, lai sasniegtu oglekļa emisiju samazināšanas plānus;

56. uzskata, ka, lemjot par Eiropas līmeņa juridiskajiem instrumentiem un kopīgajiem pasākumiem, īpaša uzmanība jāvelta papildu izmaksām, ko šie pasākumi var radīt Eiropas iedzīvotājiem, kā arī slogam uz Eiropas ražošanu, palielinot ražošanas un administratīvās izmaksas;

57. aicina Komisiju izveidot finanšu instrumentu, kas būtu daļa no ES finansējuma, lai mudinātu MVU veidot savas zemu oglekļa emisiju enerģijas tehnoloģijas;

58. aicina Komisiju pielāgot ES budžetu, lai paātrinātu izmaksu ziņā lietderīgu un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izveidi un ieviešanu, jo īpaši, lai apmierinātu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET-plāna) īstenošanas finansiālās vajadzības;

59. atzinīgi vērtē pilsētu mēru konventa izveidi, kas ir forums apmaiņai ar labu praksi un etalons pilsētām, kurš nosprauž sev vērienīgus energoefektivitātes uzlabošanas mērķus; šajā sakarā pauž atzinību tām pilsētām un asociācijām, kuras veido labu praksi IST izmantošanā, lai uzlabotu pilsētu energoefektivitāti, un aicina apmainīties ar labas prakses piemēriem;

60. aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt lietotāju izglītošanu un informētības palielināšanu, lai IST energotaupības potenciālu būtu iespējams īstenot pilnā mērā;

61. aicina Komisiju sadarbībā ar attiecīgajiem starptautiskajiem partneriem veicināt kopēju starptautisko standartu izveidi ziņošanai par uzņēmumu oglekļa emisijām, lai tām būtu iespējams mērīt savu emisiju līmeni salīdzināmā un efektīvā veidā;

62. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt datu attālinātu apstrādi, ņemot vērā šīs tehnoloģijas lielo potenciālu energoefektivitātes jomā, samazināt atkritumu daudzumu, kas rodas, regulāri atjauninot IST;

63. pauž cerību, ka tiks veikti pasākumi, lai izmantotu IST potenciālu bojā gājušās pārtikas daudzuma samazināšanai pārtikas ražošanas loģistikas ķēdē, īpaši koordinējot kopējās lauksaimniecības politikas un FP7 pasākumus;

64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība 2008. gada decembrī izvirzīja vērienīgus energotaupības un oglekļa emisiju samazināšanas mērķus, kas jāizpilda līdz 2020. gadam. Lai sasniegtu šos mērķus, Komisijas 2009. gada 12. marta paziņojumā atzīts, ka ar informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) atsevišķās dalībvalstīs ir palielināta energoefektivitāte.

IST loma

IST var palīdzēt:

kontrolēt un regulēt energopatēriņu dažādās nozarēs, īpaši celtniecības un transporta nozarē,

un piedāvāt jaunas programmatūras un tehnoloģijas, lai uzlabotu dabas resursu izmantošanu un veicinātu videi nekaitīgākus ražošanas un industriālos procesus.

Līdz ar to plašāka IST izmantošana var palīdzēt palielināt energoefektivitāti Eiropas Savienībā un uzlabot ES ražošanas konkurētspēju. Neskaitāmas piedāvājumā esošās programmatūras, kas līdz šim nav izmantotas pietiekami, piedāvā ievērojamu energotaupības potenciālu daudzās tautsaimniecības nozarēs. Kā piemērus var minēt apgaismojumu privātās teritorijās un publiskās vietās, ēku apsildīšanas un ventilācijas regulēšanu, satiksmes regulēšanu, loģistiku un transportu, kā arī interneta pakalpojumus.

Komisija ir aprēķinājusi, ka, izmantojot uz IST balstītas sistēmas, enerģijas patēriņu ēkās, kas pašlaik ir 40 % no visa enerģijas patēriņa Eiropā, iespējams samazināt par 17 %, bet transporta radīto oglekļa emisiju daudzumu — par 27 %.

Viens no svarīgākajiem veidiem enerģijas izmantošanas racionalizācijai ir viedā uzskaite, kas sniedz patērētājiem visaptverošu informāciju reālajā laikā par viņu enerģijas patēriņu un izmaksām.

Viedā uzskaite padara iespējamu divvirzienu informācijas plūsmu starp tīkla operatoriem, enerģijas piegādātājiem un patērētājiem. Saskaņā ar dažiem pētījumiem viedās uzskaites ieviešana var samazināt enerģijas patēriņu par līdz pat 10%.

Komisijas nostāja

Pēc šim ziņojumam pamatā esošā 2009. gada 12. marta paziņojuma publicēšanas Komisija sāka plašas publiskas diskusijas, kurās tā ar ekspertu līdzdalību un nozaru pētījumiem skaidroja, kā IST var palīdzēt palielināt energoefektivitāti.

Eiropā ir apzināta virkne nozaru, kurās IST izmantošana ļaus sasniegt izvirzītos vērienīgos energotaupības mērķus, un noteikts, kādai jābūt Komisijas lomai jauno tehnoloģiju izmantošanas veicināšanā.

Viens no galvenajiem šķēršļiem plašākai IST izmantošanai ir kopējas mērīšanas, kvantitātes noteikšanas un pārvaldības metodikas un instrumentu trūkums viedajai uzskaitei, ar kuriem varētu mērīt enerģijas patēriņu un oglekļa emisiju līmeni.

Komisija 2009. gada 9. oktobrī attiecīgi ieteica aicināt IST nozari līdz 2010. gada beigām formulēt kopēju metodiku kopēju viedās uzskaites specifikāciju izveidei. Tā arī ierosinājusi plānu viedo skaitītāju uzstādīšanai Eiropas mājsaimniecībās un izskata vairākas pieejamās juridiskās iespējas paātrināt 2020. gadam nosprausto mērķu īstenošanu.

Referentes nostāja

Referente visumā atbalsta Komisijas paziņojumu un ieteikumus. Turklāt referente uzskata, ka plašāka IST izmantošana stimulēs Eiropas ražošanu un jauno tehnoloģiju tirgu. Šā iemesla dēļ viņa uzskata, ka lielāks uzsvars jāliek uz vairākiem prioritāriem līdzekļiem ES mērķu sasniegšanai. To starpā ir:

· mērinstrumentu standartizācija – liela daļa no šķēršļiem straujai IST instrumentu un inovāciju ieviešanai varētu būt saistīti ar kopēju mērīšanas metožu un instrumentu trūkumu. Referente uzskata, ka nevajadzētu vilcināties ar tādu saistošu pasākumu un precīza grafika pieņemšanu, kas attiektos uz visiem uzņēmumiem šajā nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai ir pienācīgi jāņem vērā mērīšanas kritēriji, kas jau tiek izmantoti dažās Eiropas daļās un attiecībā uz kuriem praksē ir pierādījies, ka tie sniedz taustāmu ieguldījumu enerģijas patēriņa samazināšanā un energoefektivitātes palielināšanā, nodrošinot ievērojamus ieguvumus gala patērētājiem. Tam vajadzētu veidot labu praksi, uz kuru balstīt kopīgos obligātos Eiropas tehnoloģiskos kritērijus. Standartizācijai jāattiecas gan uz piekļuvi līgumos ietvertajai informācijai un patēriņa datiem, gan uz komunikāciju ar operatoru centrālajām sistēmām pa elektroenerģijas tīklu un piegādes pieslēgšanu un atslēgšanu no attāluma. Turklāt komerciālu darījumu un galveno mērīšanas darbību veikšanai no attāluma būs pozitīva ietekme uz oglekļa emisiju samazināšanu, jo nebūs nepieciešamība ierasties darbības vietā. Līdzīga pieeja jāizveido arī attiecībā uz gāzes patēriņa mērīšanu, nodrošinot viedās uzskaites izmantošanas priekšrocības arī dabasgāzes piegādes tīklā. Visbeidzot, viedās uzskaites ieviešana visā Eiropā ir ārkārtīgi svarīga arī „viedajām” automašīnām, uz kurām nākotnē balstīsies mobilitāte. Jāizvēlas tāds juridiskais instruments, kas ļauj ātrāk veikt standartizāciju. Šajā sakarībā nevajadzētu izslēgt ieteikumu izmantošanu, ja juridiskā pieeja būs saistīta ar pārāk lieliem finansiāliem un administratīviem sarežģījumiem;

· izmēģinājuma projekti — referente uzskata, ka, lai nodrošinātu plašu IST ieviešanu, jāveicina starpnozaru partnerību veidošana un jāinformē vietējās un reģionālās iestādes par to, kā IST izmantošana var palielināt energoefektivitāti. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai un dalībvalstīm jādara vairāk, lai sāktu izmēģinājuma projektus, izmantojot esošos instrumentus un pētniecības programmas vai izveidojot jaunus, īpaši šim mērķim paredzētus projektus;

· plašs IST programmatūras klāsts — lai palielinātu energoefektivitāti, jāpieņem pasākumu kopums patēriņa samazināšanai un ražošanas un piegādes pakalpojumu pārvaldības uzlabošanai. Referente norāda uz vērā ņemamo ieguldījumu, ko IST var sniegt nosprausto kopējo enerģētikas mērķus sasniegšanā, un uzskata, ka līdz šim nepietiekami izmantotie risinājumi turpmāk plašāk jāizmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs; straujai uz IST balstītu risinājumu ieviešanai nepieciešama platjoslas ieviešana;

· labas prakses izplatīšana – Eiropas iedzīvotāji aizvien vairāk koncentrējas pilsētās. Tādēļ vidēja lieluma un lielo pilsētu organizācijas un pārvaldības uzlabošana var būt svarīgs faktors oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes palielināšanas mērķu sasniegšanā. Referente uzsver, ka IST izmantošana pilsētvides plānošanā un pārvaldībā var sniegt vērā ņemamu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā. Attīstības tendences parādījuši tādi projekti kā „viedo pilsētu” projekts un „pilsētu mēru pakta” iniciatīva. Ar IST palīdzību panākta efektīva pilsētu organizācija var ievērojami samazināt enerģijas ietekmi uz pilsētu teritorijām. Jāveic pasākumi labas prakses izplatīšanai un vietējo lēmumu pieņēmēju informēšanai par IST piedāvātajām priekšrocībām.

22.3.2010

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas

(2009/2228(INI))

Atzinumu sagatavoja: Daciana Octavia Sârbu

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) var dot būtisku ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātē, jo īpaši ēku energoefektivitātes un transporta jomās, bet arī sabiedrībā kopumā, uzlabojot enerģijas ražošanu un sadali, lai sasniegtu 20 % energoietaupījuma mērķi līdz 2020. gadam;

B.        tā kā ar IST starpniecību sasniegtais energoietaupījums palielināsies, vairāk iesaistot lietotājus, IST kļūstot pieejamākām un uzlabojoties šīs nozares energoefektivitātei,

C. tā kā IST ir neaizvietojamas ilgtspējīgā ekonomikā, kuras pamatā ir atjaunojamās enerģijas ražošana,

D. tā kā IST var izmantot, lai informētu lietotājus par elektroenerģijas patēriņu reālā laikā, tādējādi veicinot energoefektivitāti uzlabojošus paradumus;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus enerģijas ražošanā, sadalē un izmantošanā veicināt viedo uzskaiti un viedos tīklus; uzsver, ka ar šiem centieniem jānodrošina tīklu operatoru, piegādātāju un patērētāju savstarpēja saziņa, tādējādi veicinot viedās uzskaites sistēmas optimālu izmantošanu; aicina ieviest pasākumus, lai attiecībā uz viedo uzskaiti nodrošinātu privātas informācijas aizsardzību;

2.  uzsver, ka energoefektivitāte ir veids, kā samazināt energopatēriņu, palielināt energoapgādes drošību un mazināt kaitējumu videi, jo īpaši attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

3.  uzsver IST nozīmi, mazinot vajadzību ceļot, piemēram, ar telekonferencēm, un saistībā ar e-pakalpojumu izstrādāšanu, piemēram, e-pārvalde un e-veselība, kā arī nodrošinot intelektiskus, videi draudzīgus transporta risinājumus, kas var sekmēt oglekļa emisiju, piesārņojuma un trokšņa līmeņa mazināšanos un optimizēt brauciena ilgumu; tomēr uzsver, ka ar IST vien nepietiks, lai panāktu transporta nozares emisijas nepieciešamo samazinājumu;

4.  tomēr atzīmē, ka sabiedrībās, kurās daudz izmanto IST, ir arī augsta mobilitāte un atzīmē, ka ceļošanas nepieciešamības samazināšana dažu iemeslu dēļ vēl nenozīmē, ka tiks samazināts kopējais braucienu skaits; uzskata, ka IST risinājumiem jāiet roku rokā ar izpratnes veicināšanu, izglītību un skaidru ceļošanas mazināšanas politiku; turklāt uzskata, ka šajā sakarā noderīgi būtu uzņēmumu un organizāciju braucienu samazināšanas mērķi;

5.  pauž nožēlo par to, ka nepietiekami tiek izmantots energoefektivitātes un energotaupības potenciāls, siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā IST piedāvātās iespējas energotaupības jomā, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(1);

6.  uzsver, cik nozīmīga ir IST ietekme uz energoefektivitāti, kas tika uzsvērta arī 2007. gadā, piešķirot šim IST aspektam īpašu prioritāti Septītajā Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā(2);

7.  uzsver IST jau sniegto ieguldījumu ēku energoefektivitātes jomā, piedāvājot tādus risinājumus kā, piemēram, enerģijas pārvaldības sistēmas, gaismas diožu apgaismes sistēmas un viedās apgaismes sistēmas;

8.  aicina dalībvalstis īstenot viedo tīklu tehnoloģijas, jo īpaši, lai iespējami drīz palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas tīklos;

9.  atzīst IST iespējas veicināt energoefektivitāti tādos ražošanas procesos, kuriem ir lielas oglekļa emisijas, piemēram, celtniecības materiālu ražošana un citi ražošanas procesi;

10.     atbalsta standartizētu energoefektivitātes un IST nozares oglekļa emisiju mērīšanas metožu iedibināšanu, kas dotu iespēju pārbaudāmi samazināt energointensitāti un oglekļa emisijas visā IST iekārtu un sastāvdaļu dzīves ciklā, tādējādi darot iespējamu patiesi videi draudzīgu IST risinājumu konkurenci, kas sekmē jauninājumus;

11.     uzsver, ka jāuzrauga IST attīstības ietekme uz ilgtspējīgas attīstības aspektiem, īpaši attiecībā uz vides un sociālajiem jautājumiem, tostarp vides un veselības apdraudējumu, kas saistīts ar novecojušu iekārtu izmantošanu un sociālo nevienlīdzību digitālo iespēju nepieejamības dēļ;

12.      aicina Komisiju un privāto sektoru IST jomai nodrošināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, gan pašu IST energoefektivitātes uzlabošanai, gan arī IST lomas veicināšanai elektroenerģijas infrastruktūrā nākotnē, lai varētu nodrošināt divu plūsmu enerģijas padevi un saskaņot elektroenerģijas ražošanu ar patēriņu, gan arī zemu oglekļa emisiju IST produktu un pakalpojumu izstrādei, tādējādi nodrošinot, ka ES saglabā savu vadošo lomu videi draudzīgu darba vietu radīšanā;

13.     aicina Komisiju sadarbībā ar Reģionu komiteju un dalībvalstīm strādāt pie vietējo un reģionālo varas iestāžu labākās prakses apmaiņas tīkla attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, izmantojot IST;

14.      aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt lietotāju izglītošanu un informētības vairošanu, lai IST energotaupības potenciālu būtu iespējams īstenot pilnā mērā;

15.      aicina Komisiju veicināt sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, lai atbalstītu interaktīvu zināšanu apmaiņu, atvieglotu piekļuvi informācijai par energotaupības pasākumiem, kā arī mobilizētu iedzīvotājus videi draudzīgai rīcībai;

16.      aicina dalībvalstis, izveidojot atbilstīgu infrastruktūru, veicināt platjoslas interneta pieejamību visiem ES iedzīvotājiem, lai nodrošinātu līdztiesīgu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, kuri varētu samazināt nepieciešamību ceļot;

17.      aicina dalībvalstis turpināt īstenot IST risinājumus, lai samazinātu satiksmes sastrēgumus un ar tiem saistīto kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, piemēram, piesārņojumu un troksni;

18.      aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt datu attālinātu apstrādi, ņemot vērā šīs tehnoloģijas lielo potenciālu energoefektivitātes jomā un regulārā IST atjaunināšanā radušos atkritumu apjoma mazināšanā;

19.      aicina dalībvalstis popularizēt un veicināt viedās uzskaites izmantošanu komerciālās ēkās un mājokļos;

20.      aicina Komisiju un dalībvalstis ar publiskā iepirkuma līgumiem veicināt tādus energoefektīvus IST risinājumus, kas ir uzlabojami un paplašināmi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Nick Griffin, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Jo Leinen, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Daciana Octavia Sârbu, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner, Matthias Groote, Judith A. Merkies, Michail Tremopoulos, Anna Záborská

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dieter-Lebrecht Koch, Markus Pieper

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

23

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Jolanta Emilia Hibner, Oriol Junqueras Vies, Bernd Lange, Marian-Jean Marinescu, Ivari Padar, Vladko Todorov Panayotov, Markus Pieper, Mario Pirillo, Silvia-Adriana Ţicău, Lambert van Nistelrooij, Hermann Winkler

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabelle Durant

(1)

             OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

             OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika