Procedūra : 2009/2103(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0121/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0121/2010

Debates :

PV 05/05/2010 - 24
CRE 05/05/2010 - 24

Balsojumi :

PV 06/05/2010 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0152

ZIŅOJUMS     
PDF 238kWORD 209k
19.4.2010
PE 438.367v03-00 A7-0121/2010

par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

(2009/2103(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Alojz Peterle

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

(2009/2103(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība (COM(2009)0291),

–       ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par dokumentu „Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (1),

–       ņemot vērā Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumus par ar vēzi saistītā sloga mazināšanu(2),

–       ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra deklarāciju par visaptverošas stratēģijas nepieciešamību vēža apkarošanai(3),

–       ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(4),

–       ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par jautājumiem, kas saistīti ar krūts vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(5),

–       ņemot vērā 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par krūts vēzi Eiropas Savienībā(6),

–       ņemot vērā Eiropas kodeksu pret vēzi — trešā redakcija,

–       ņemot vērā Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras (IARC) 2008. gada ziņojumu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta deklarāciju par C hepatītu(7),

–       ņemot vērā visu partiju interešu grupas „Eiropas Parlamenta deputāti pret vēzi” darbību un secinājumus,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 184. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas(8) 35. pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0121/2010),

A.     tā kā, neraugoties uz sasniegumiem medicīnas jomā, vēzis turpina epidēmiski izplatīties visā pasaulē;

B.     tā kā dažas valstis ir guvušas panākumus vēža izplatības mazināšanā, pateicoties pretsmēķēšanas politikai un uzlabojot sekundārās profilakses pasākumus un atsevišķu vēža formu ārstēšanu(9);

C.     tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē un 2004. gadā vēzis izraisīja aptuveni 13 % no visiem nāves gadījumiem;

D.     tā kā 2006. gadā vēzis bija otrais visizplatītākais nāves cēlonis, kas bija par iemeslu diviem no desmit sieviešu nāves gadījumiem un trijiem no desmit vīriešu nāves gadījumiem, un tas atbilst apmēram 3,2 miljoniem ES iedzīvotāju gadā ar diagnosticētu vēzi, un nāves gadījumus lielākoties izraisīja plaušu, kolorektālais un krūts vēzis;

E.     tā kā saskaņā ar Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) aplēsēm dzīves laikā katram trešajam eiropietim tiek diagnosticēts vēzis un katrs ceturtais eiropietis mirst no šīs slimības;

F.     tā kā saskaņā ar prognozēm 2010. gadā 3 miljoniem eiropiešu tiks diagnosticēts vēzis un paredzams, ka gandrīz 2 miljoni mirs no vēža, savukārt prognozes 2020. gadam paredz, ka ar vēzi saslims 3,4 miljoni eiropiešu un šī slimība izraisīs vairāk nekā 2,1 miljona nāvi;

G.     tā kā biežāk sastopamie vēža veidi sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgi, proti, sievietēm izplatītākie vēža veidi ir krūts vēzis, dzemdes kakla vēzis, endometrija vēzis, olvadu vēzis, olnīcu vēzis un maksts vēzis, un sieviešu vidū plaši izplatīts ir arī kuņģa un kolorektālais vēzis; tā kā daudzās Eiropas valstīs aizvien izplatītāks kļūst krūts vēzis, kas skar arī jaunas sievietes, un katru gadu ES 275 000 sieviešu saslimst ar krūts vēzi;

H.     tā kā vēža apkarošana ir jāuzskata par nozīmīgu Veselības stratēģijas daļu;

I.      tā kā 30 % gadījumu vēzi iespējams novērst un mazināt tā sekas ar agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, bet sievietēm paredzēto skrīninga programmu efektivitāte valstīs ir atšķirīga un atkarīga no tā, cik lielu daļu sieviešu tās aptver, cik pieejama un kvalitatīva ir mamogrāfija, no ārstēšanas un citiem faktoriem;

J.      tā kā ar vēzi slimus bērnus, kas ir mazuļu galvenais slimību izraisītas nāves iemesls, varētu sekmīgi ārstēt, sasniedzot 80 % izdzīvotības rādītāju;

K.     tā kā profilakse ietver gan primārās profilakses pasākumus saslimstības novēršanai, gan sekundārās profilakses pasākumus, veicot skrīningu un agrīnu diagnostiku;

L.     tā kā efektīvi primārās profilakses pasākumi varētu lielā mērā uzlabot veselības stāvokli, īstenojot uz iedzīvotājiem orientētu rīcību un pasākumus veselīga dzīvesveida popularizēšanai;

M.    tā kā profilakse ietver gan primārās profilakses pasākumus saslimstības novēršanai, kurus var īstenot, mazinot iedzīvotāju saskari ar vides piesārņojumu, kas var izraisīt vēzi, gan sekundārās profilakses pasākumus, veicot skrīningu un agrīnu diagnostiku;

N.     tā kā saslimstību ar dzemdes kakla vēzi (otro sieviešu vidū izplatītāko vēža veidu pēc krūts vēža) ir iespējams novērst ar piemērotu ārstēšanu, piemēram, profilaktiskām vakcīnām pret kancerogēniem vīrusiem;

O.     tā kā vēzi dažādās stadijās izraisa daudzi faktori un tādēļ vēža profilakses jomā ir vajadzīga jauna profilakses paradigma, lai jautājumus par cēloņiem, kuri saistīti ar ģenētiku, dzīvesveidu, darba apstākļiem un vidi risinātu līdzvērtīgi, atspoguļojot pašreizējo dažādo cēloņu kombināciju, nevis koncentrējoties uz atsevišķiem cēloņiem;

P.     tā kā vides faktori ietver ne tikai tabakas dūmus vidē, radiāciju un pārmērīgu UV staru ietekmi, bet arī tādu pārtikā, gaisā, augsnē un ūdenī esošo piesārņojošo vielu ietekmi, kuras rodas cita starpā ražošanas procesā vai lauksaimniecības darbību rezultātā, vai šādu vielu klātbūtni, piemēram, būvizstrādājumos un patēriņa precēs;

Q.     tā kā slimību galvenokārt izraisa kancerogēno vielu ietekme, jo cilvēki tās ieelpo, apēd un iedzer vai tās ietekmē viņus personīgajā vai darba vidē; ieradumi, piemēram, smēķēšana, uztura izvēle un fiziskās aktivitātes, kā arī darba un vides apstākļi, būtiski ietekmē vēža attīstību;

R.     tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu vismaz 10 % ar vēzi saistīto nāves gadījumu izraisa kancerogēno vielu ietekme darba vietā; tā kā šādu ietekmi varētu novērst, aizstājot kancerogēnās vielas ar mazāk kaitīgām vielām;

S.     tā kā straujais saslimstības ar atsevišķām vēža formām, piemēram, ar sēklinieku vēzi un nehodžkina limfomu, pieaugums un bērnu saslimšanas ar vēzi pieaugums par 1 % gadā Eiropā pēdējo 20 gadu laikā (saskaņā ar PVO datiem) liecina, ka ir jāņem vērā vides faktori;

T.     tā kā efektīvi sekundārās profilakses pasākumi, kuru mērķis ir konstatēt saslimšanu agrīnā stadijā, arī var veicināt veselības profilaksi, ievērojami palīdzot uzlabot veselību; tā kā saskaņā ar prognozēm, ja visām attiecīgajām iedzīvotājām veiktu dzemdes kakla vēža skrīningu, zaudēto dzīves gadu skaitu varētu samazināt par 94 %, un ik 152 onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes nodrošinātu vienu atgūtu dzīves gadu;

U.     tā kā ķīmiskajām vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, ir ievērojama nozīme vēža veidošanās procesā, piemēram, krūts vēža vai sēklinieku vēža veidošanās procesā, un tāpēc attiecībā uz tām nepieciešama konkrēta rīcība;

V.     tā kā Eiropas veselības aizsardzības sistēmām ir būtiskas problēmas to ilgtermiņa ilgtspējības jomā un galvenā no tām ir sabiedrības novecošanas ietekme uz prasībām pēc darba spēka un vispārējiem veselības aprūpes izdevumiem; turklāt jaunās tehnoloģijas, lai gan sniedz būtisku labumu, tomēr nevar darboties bez attiecīgi apmācīta personāla un, iespējams, lielākām izmaksām;

W.    tā kā saslimstība ar atsevišķiem vēža veidiem, piemēram, dzemdes kakla vēzi, ir ievērojami izplatītāka noteiktās imigranšu grupās un tāpēc ir nepieciešams garantēt, ka profilakses pasākumi un agrīnās diagnosticēšanas programmas ir orientētas uz šīm augstā riska grupām un ir pieejamas tām;

X.     tā kā sabiedrības novecošana Eiropas Savienībā ir viens no iemesliem, kāpēc palielinās ar vēzi saistītais slogs visā Eiropas Savienībā, un tā kā vēža saslimstības gadījumu skaita palielināšanās radīs papildu spiedienu valsts finansēm un privātā sektora ekonomikas produktivitātei, tādējādi ar vēzi saistīto veselības radītāju uzlabojums pozitīvi ietekmēs arī ilgtermiņa ekonomiskos rādītājus;

Y.     tā kā vēža izplatība korelē ar vecuma pieaugumu un ir cieši saistīta ar vecumu un tā kā līdz ar sabiedrības novecošanu palielināsies arī kopējais vēža saslimstības gadījumu skaits; šī tendence izpaudīsies galvenokārt gados vecāku sieviešu vidū, jo sievietēm vēl joprojām ir lielāks paredzamais dzīves ilgums nekā vīriešiem, un tādēļ ir jānodrošina, ka profilakses un agrīnās diagnostikas programmas ir pieejamas ne tikai pusmūža sievietēm, bet arī gados vecākām un pavisam vecām sievietēm;

Z.     tā kā Lisabonas līgumā ir noteikta Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecībā uz kopīgo drošību sabiedrības veselības jomā, piemēram, fiziskās un garīgās veselības aizsardzības jomā;

AA.  tā kā to cilvēku skaits, kas mirst no vēža, jaunajās dalībvalstīs ir lielāks nekā 15 valstu ES;

AB.  tā kā saskaņā ar PVO aplēsēm vismaz trešdaļu visu vēža gadījumu varētu novērst un profilakse ir izmaksu ziņā visefektīvākā ilgtermiņa stratēģija cīņai pret vēzi, un tiek lēsts, ka vēzi varētu novērst, ietekmējot vai novēršot riska pamatfaktorus, piemēram, smēķēšanu, lieko svaru, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu uzturā, mazkustīgu dzīvesveidu un alkohola lietošanu, infekcijas izraisītājus, kā arī novēršot dažu ķīmisko vielu un jonizējošā starojuma ietekmi;

AC.  tā kā nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, tabaka un alkohols ir arī citām hroniskām slimībām raksturīgi riska faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, 2.  tipa diabētam un elpošanas ceļu slimībām, un tāpēc vēža profilakses programmas vajadzētu īstenot integrētas hronisko slimību profilakses programmas ietvaros;

AD.  tā kā jau 1987. gadā eksperti izveidoja Eiropas kodeksu pret vēzi, kas bija ar zinātniskiem datiem pamatots instruments profilakses veicināšanai;

AE.   tā kā daži no iemesliem lielajai atšķirībai Eiropas valstīs attiecībā uz piecu gadu izdzīvošanas koeficienta sasniegšanu vairuma vēža veidu gadījumā ir satraucošās un nepieņemamās atšķirības vēža ārstēšanas iespēju kvalitātes, skrīninga programmu, uz zinātniskiem datiem balstītas labākās prakses pamatnostādņu, staru terapijas iekārtu un pretvēža zāļu pieejamības ziņā;

AF.   tā kā Eiropas Savienībā vēl aizvien ir izplatītas atšķirības iedzīvotāju veselības stāvoklī un tā kā ierobežoto resursu un ierobežotās piekļuves informācijai un pakalpojumiem dēļ nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupām risks saskarties ar negatīvu ārstēšanas rezultātu ir lielāks nekā tiem, kuru sociāli ekonomiskais stāvoklis ir labāks;

AG.  tā kā vēža izplatību var samazināt un ietekmēt, īstenojot uz pierādījumiem balstītas stratēģijas vēža agrīnai diagnosticēšanai un vēža pacientu ārstēšanai;

AH.  tā kā saskaņā ar aplēsēm 25 % no vēža izraisītajiem nāves gadījumiem Eiropas Savienībā ir saistīti ar smēķēšanu; tā kā smēķēšana ir cēlonis aptuveni 80–90 % plaušu vēža izraisītas nāves gadījumiem visā pasaulē, tā kā smēķēšana jaunu meiteņu vidū kļūst arvien izplatītāka, kā rezultātā nākotnē pieaugs plaušu vēža risks sievietēm;

AI.    tā kā pēdējo 20 gadu laikā aknu vēža saslimstības gadījumu skaits ir vairāk nekā dubultojies un 2006. gadā 27 valstu ES bija 50 300 jaunu šī vēža veida gadījumu un 45 771 cilvēks mira no šīs slimības, un tā kā līdztekus liekajam svaram un pārmērīgai alkohola lietošanai 75 % līdz 85 % gadījumu primārā aknu vēža cēlonis ir ilgstošas vīrushepatīta infekcijas (B vai C);

AJ.   tā kā ir vispārēji atzīts, ka dzīves veids, jo īpaši uztura paradumi, ietekmē audzēju attīstību un tāpēc laba pilnvērtīga uztura uzņemšana uzlabo vēža slimnieku izdzīvošanas iespējas un dzīves kvalitāti (vismaz dažu konkrētu audzēju veidu gadījumā);

AK.  tā kā, ievērojot veselīgāku dzīves veidu, noteiktus vēža veidus var novērst un kopumā uzlabot veselību un tā kā vēzis ir ārstējams vai izārstēšanas izredzes ir daudz lielākas, ja to diagnosticē agrīnā stadijā;

AL.   tā kā vēzis ir arī cieši saistīts ar sociālo un ekonomisko stāvokli un vēža faktori ir izteiktāki to iedzīvotāju grupās, kuriem ir viszemākais izglītības līmenis; turklāt pacientiem no zemāka sociālekonomiskā slāņa ir kopumā sliktāki izdzīvošanas rādītāji nekā iedzīvotājiem ar augstāku dzīves līmeni;

AM. tā kā labi plānotas un labi vadītas valstu programmas cīņai pret vēzi samazina vēža saslimstības gadījumu skaitu un mirstību — dažos gadījumos par vairāk nekā par 70% — un uzlabo vēža slimnieku dzīvi, neatkarīgi no tā, cik ierobežoti ir valsts resursi;

AN.  tā kā starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz vēža apkarošanas plānu izstrādi, īstenošanu un kvalitāti;

AO.  tā kā vēža skrīninga, diagnosticēšanas un ārstēšanas pakalpojumu kvalitāte un pieejamība un tādējādi arī cīņa pret vēzi ievērojami uzlabojas, ja valstī īsteno plašai sabiedrībai paredzētas efektīvas skrīninga programmas atbilstoši Eiropas pamatnostādnēm, ja tādas jau ir izstrādātas;

AP.   tā kā šobrīd Eiropas Savienībā pastāv ievērojamas atšķirības kvalitātes ziņā attiecībā uz vēža skrīningu, agrīnu diagnosticēšanu un pārraudzību; tā kā šīs atšķirības ir īpaši izteiktas, piemērojot agrīnas diagnosticēšanas procedūras — metodi, kas ļauj īstenot izmaksu ziņā konkrētu un efektīvu slimības sloga samazināšanu;

AQ.  tā kā valsts vēža reģistrs katrā dalībvalstī ir svarīgs, lai sniegtu salīdzināmus datus par saslimstību ar vēzi;

AR.  tā kā iestāžu sadarbība var uzlabot mūsu kopīgo centienu efektivitāti,

AS.   tā kā ne visās dalībvalstīs onkoloģija ir atzīta par medicīnas specialitāti un ir jānodrošina iespējas pastāvīgi izglītoties medicīnas jomā;

AT.   tā kā personu brīvu pārvietošanos un darbaspēka brīvu apriti garantē Kopienas tiesības un dibinājumbrīvība kā princips palīdz nodrošināt, ka veselības aizsardzības speciālisti strādā tur, kur viņi ir visnepieciešamākie, tieši palīdzot pacientiem un izvairoties no daudzajām problēmām, kas saistītas ar pacientu pārvietošanos pār robežām;

AU.  tā kā fiziskā un garīgā veselība ir savstarpēji cieši saistītas un šī abpusējā mijiedarbība pārāk bieži tiek aizmirsta vēža slimnieku un citu ar vēža ārstēšanu saistīto pakalpojumu lietotāju aprūpē;

AV.  tā kā vēža komplicētības dēļ nepieciešama efektīva saziņa starp daudziem visplašākā spektra veselības aprūpes darbiniekiem, kas iesaistīti vēža slimnieku ārstēšanā, un tā kā vēža slimnieku psihosociālā un garīgās veselības aprūpe var uzlabot viņu dzīves ilgumu un kvalitāti;

AW. tā kā vēža slimniekiem pašlaik nav vienlīdzīgi pieejama informācija par zālēm un tiem nekavējoties jāsniedz vairāk informācijas katrā slimības stadijā,

1.      atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas partnerību vēža apkarošanai 2009. līdz 2013. gadam, lai atbalstītu dalībvalstu centienus apkarot vēzi, nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei, un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas visas Eiropas Savienības kopīgā rīcībā;

2.      apgalvo, ka, aktīvi rīkojoties vēža jomā Eiropas līmenī, var izveidot koordinētas rīcības struktūru dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī; Eiropas vēža apkarošanas partnerībai vajadzētu papildināt un turpināt Eiropas iestāžu līdzšinējo darbu veselības jomā, un censties veidot partnerības ar citiem pakalpojumiem un nozarēm, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju vēža profilaksei un ārstēšanai;

3.      atzīst, ka saskaņā ar LESD 168. pantu galvenā atbildība par veselības aizsardzības jomā īstenotajiem pasākumiem ir dalībvalstu kompetencē, bet uzsver Kopienas plāna izstrādes nozīmīgumu un mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot vienotu rīcību un visaptverošu pieeju, iekļaujot medicīnas jomu tādās politikas nozarēs kā izglītība, vide, pētniecība un sociālie jautājumi;

4.      uzsver, ka visaptverošas un efektīvas partnerības nodrošināšanai vajadzētu izveidot ciešāku sadarbību ar ieinteresētajām personām, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju organizācijas starptautiskā, Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī; Eiropas partnerībai vēža apkarošanā jāpulcē tās puses, kas ir patiešām ieinteresētas uzlabot veselības jomā gūtos rezultātus; nevajadzētu ignorēt paraugprakses pamatnostādņu izstrādes un popularizēšanas nozīmīgumu; partnerības ietvaros vajadzētu arī veidot kanālus saziņai ar citiem forumiem, piemēram, ES Veselības politikas forumu, lai panāktu, ka vēža apkarošanā ieguldītajā darbā tiek attiecīgi ņemti vērā citi apsvērumi, piemēram, nevienlīdzība veselības aprūpē, veselību noteicošie faktori un veselības speciālistu loma, jo tiem visiem ir nepārprotama ietekme uz vēža izplatību un ārstēšanu;

5.      aicina Eiropas Komisiju un Eiropadomi sadarboties ar Eiropas Parlamentu pienācīgi koordinētas starpiestāžu sadarbības partnerībā, lai mazinātu ar vēzi saistītās problēmas, izmantojot Lisabonas līgumā noteikto tiesisko pamatu sabiedrības veselības aizsardzībai un slimību apkarošanai; Eiropas Komisijai un Eiropadomei ir jāapsver dažādās formālās un neformālās struktūras apspriedēm ar Eiropas Parlamenta deputātiem;

6.      aicina Komisiju norādīt Eiropas partnerības vēža apkarošanai veidu un finansējuma avotus;

7.      uzsver, ka visaptveroša pieeja vēža ārstēšanā un daudznozaru speciālistu grupas var nodrošināt efektīvāku vēža pacientu aprūpi un uzsver, ka būtiska aprūpes sastāvdaļa, kas arī būtu jāveicina, ir integrēta vēža aprūpe, pievēršot pienācīgu uzmanību psihosociālajai un garīgajai labklājībai un atbalstam;

8.      uzsver, ka ir jāparedz īpaša rīcība retāk sastopamiem un mazāk izplatītiem vēža veidiem, lai paātrinātu to diagnosticēšanu un uzlabotu attiecīgo zināšanu pieejamību izcilības centros;

9.      norāda, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlaments un Padome, darbojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, arī var pieņemt veicināšanas pasākumus cilvēku veselības aizsardzībai un uzlabošanai;

10.    uzskata — ņemot vērā papildu finansējuma trūkumu līdz pašreizējās finanšu shēmas beigām (2013. gadam), partnerības panākumu sekmīga īstenošana ir atkarīga no pieejamo resursu optimālas izmantošanas;

11.    aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz izstrādāt integrētus vēža apkarošanas plānus, jo tie ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu partnerības vērienīgo ilgtermiņa mērķi līdz 2020. gadam samazināt ar vēzi saistīto slogu par 15 %;

12.    aicina Komisiju vēža apkarošanas partnerības atzinumus izmantot par pamatu vēža apkarošanas plāniem un iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par vēža kontroles plāniem; aicina Komisiju patstāvīgi ik gadu uzraudzīt pieņemtā ieteikuma īstenošanu un sasniegumus;

13.    uzsver, ka profilakse ir izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums, jo vienu trešdaļu no visiem vēža gadījumiem ir iespējams novērst, un mudina vairāk līdzekļu sistemātiski un stratēģiski ieguldīt primārās un sekundārās profilakses pasākumos; uzsver, ka veselības jomas ieguldījumu saglabāšana, it īpaši ar profilakses pasākumiem, ir ļoti svarīga; šajā ziņā Eiropas Komisijai un Eiropadomei būtu jālemj par turpmāku rīcību, lai nodrošinātu veselībai labvēlīgu vidi, tostarp jāpievēršas tabakas, uztura un alkohola jautājumiem un pasākumiem fizisko aktivitāšu iespēju uzlabošanai;

14.    aicina partnerības ietvaros nodrošināt, ka visas grupā „Veselības veicināšana un profilakse” un „Pētniecība” ietvertās rīcības ietver vides faktoru komponenti, nosakot, ka vides faktori ir ne tikai tabakas dūmi vidē, radiācija un pārmērīga atrašanās UV staru ietekmē, bet arī bīstamas ķīmiskās vielas iekštelpu un ārpus telpu vidē, kuru ietekmei ir pakļauti cilvēki, tostarp vielas, kuras negatīvi ietekmē endokrīnās sistēmas darbību;

15.    uzskata, ka vēža „riska faktoru” problēmjautājuma risināšana ir galvenais profilakses līdzeklis un mudina dalībvalstis uzskatīt to par prioritāti;

16.    uzsver, ka arvien vairāk ir nepieciešams pievērst uzmanību dzīves kvalitātes aspektam, jo pieaug tādu hronisku vēža pacientu skaits, kuru gadījumā slimība vairs nav ārstējama, bet vairākus gadus var novērst tās progresēšanu;

17.    uzsver, ka pasākumiem nevienlīdzības mazināšanai attiecībā slogu, kas saistīts ar vēzi, jāietver mērķtiecīga veselības aprūpes veicināšana, sabiedrības izglītošana un profilakses programmas, kā arī datu vākšana no plašu sabiedrību aptverošiem valstu vēža slimības reģistriem, kā arī precīza ar vēzi saistīto datu reģistrācija;

18.    mudina Komisiju rosināt dalībvalstis, kurās ir augsti vēža izraisītas mirstības rādītāji, reformēt valsts vēža reģistrus, lai nodrošinātu datus, kas ir nepieciešami informatīvi pamatotākas un mērķtiecīgākas politikas izstrādei;

19.    aicina vēža apkarošanas partnerības ietvaros, kā arī turpmākās ES iniciatīvās, piemēram, pārskatītajos Padomes ieteikumos par vēža skrīningu, papildus veselības veicināšanai un cīņai pret pārmērīgu aptaukošanos un alkohola lietošanu, iekļaut arī to slimību profilaksi un kontroli, kas var būt par cēloni saslimšanai ar vēzi, piemēram, vīrusu hepatītu primāro un sekundāro profilaksi un attiecīgos gadījumos — ārstēšanu;

20.    uzsver, ka skrīnings ir viens no svarīgākajiem instrumentiem vēža apkarošanā; mudina dalībvalstis ieguldīt vēža skrīninga programmās un uzskata, ka šīs iniciatīvas ir īpaši efektīvas, ja tās ir pastāvīgi pieejamas pēc iespējas plašākam cilvēku lokam;

21.    uzsver, ka vajadzētu sagatavot integrētu pētījumu (pamatpētījumu un klīnisko pētījumu) par uztura izmantošanu vēža profilaksē un nepareiza ar vēzi saistīta uztura novēršanā, kā arī sagatavot apstiprinātas un vispārēji pieņemtas pamatnostādnes par atbalstu vēža slimniekiem uztura jomā; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt finansējumu, lai izstrādātu un apstiprinātu integrētu pētījumu (pamatpētījumu un klīnisko pētījumu) par uztura izmantošanu vēža profilaksē un ar vēzi saistīta nepareiza uztura problēmas novēršanā, kā arī sociālās un veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā izstrādātu vispārēji pieņemtas pamatnostādnes par atbalstu vēža slimniekiem uztura jomā; aicina dalībvalstis veicināt šo pamatnostādņu ieviešanu;

22.    uzsver, ka Eiropas kodekss pret vēzi ir jāpārskata un tas jāpopularizē daudz plašāk un intensīvāk visā 27 valstu ES, un Eiropas vēža apkarošanas partnerības ietvaros īpaši centieni jāvelta jauno dalībvalstu atbalstam;

23.    mudina dalībvalstis noteikt par juridisku pienākumu ziņot par saslimstības ar vēzi gadījumiem, izmantojot Eiropas standartizēto terminoloģiju, lai varētu novērtēt profilaksi, skrīningu, ārstēšanas programmas un izdzīvotību, kā ar salīdzināt iegūtos dalībvalstu datus, lai sagatavotu plašai sabiedrībai paredzētu informāciju;

24.    uzsver, ka vēža izplatību var samazināt un ietekmēt, īstenojot ar zinātniskiem datiem pamatotas stratēģijas vēža agrīnai diagnosticēšanai un vēža pacientu uzraudzībai; tas ietver arī pienācīgu informāciju, lai nodrošinātu izpratni par priekšrocībām, ko skrīnings varētu dot personām, kam tas būtu nepieciešams; šajā saistībā mudina dalībvalstis izpētīt, vai krūts vēža skrīnings sievietēm, kas jaunākas par 50 gadiem, un sievietēm, kuras vecākas par 69 gadiem, attaisno savu lietderību, un lūdz Komisijai apkopot un analizēt šo informāciju;

25.    uzsver, ka steidzami nepieciešami kvalitatīvas ārstēšanas standarti bērnu vēža gadījumiem, par kuriem vienotos un kurus piemērotu visā 27 valstu ES;

26.    aicina dalībvalstis vairāk censties uzlabot iedzīvotāju zināšanas par vēžu veidiem, kas saistīti ar dzimumu, lai uzlabotu profilakses līmeni un rosinātu šo slimību skrīningu;

27.    aicina Komisiju Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros nodrošināt finansējumu ar asins un urīna paraugu izpēti saistītu analīžu (bioloģisko rādītāju testu) turpmākai attīstībai, ņemot vērā, ka šīs agrīnās diagnosticēšanas procedūras ir daudzsološs līdzeklis dažādu vēža veidu (prostatas, resnās zarnas, olnīcu, nieru un urīnpūšļa vēža) atklāšanai;

28.    uzskata, ka pašreizējais 7. pamatprogrammā vēža apkarošanai paredzētais finansējums būtu jāizmanto efektīvāk, piemēram, labāk koordinējot ES dažādo vēža pētniecības centru darbību;

29.    aicina Komisiju pilnībā īstenot savas atbalsta funkcijas, lai uzsāktu kopēju pasākumu pētniecības jomā īstenošanu;

30.    aicina vairāk atbalstīt pētījumus vēža profilakses jomā, tostarp pētījumus par kaitīgu ķīmisko vielu un vidi piesārņojošu vielu, uztura, dzīvesveida, ģenētisko faktoru ietekmi un šo visu apstākļu mijiedarbību, un aicina padziļināti izpētīt vēža saistību ar potenciālajiem riska faktoriem, piemēram, tabaku, alkoholu un vidē esošajiem farmaceitiskajiem un sintētiskajiem hormoniem;

31.    aicina Čehijas valdību, kas vēl nav ratificējusi PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, kura stājās spēkā 2005. gada februārī, izdarīt to;

32.    aicina biomonitoringa pētniecībā galveno uzmanību pievērst nozīmīgākajiem avotiem, kas veicina kancerogēno vielu ietekmi, jo īpaši: satiksmei, rūpniecības radītajām emisijām, gaisa kvalitātei lielpilsētās, kā arī izplūdēm un virszemes ūdeņiem atkritumu iznīcināšanas vietu tuvumā;

33.    aicina Komisiju nodrošināt ātrāku rīcību Kopienas Stratēģijas par endokrīnās sistēmas darbību traucējošām vielām ietvaros;

34.    uzsver, ka zinātniskie atzinumi būtu pēc iespējas ātrāk jāīsteno konkrētā rīcībā un ka pašreizējos pētījumus nevajadzētu izmantot, lai aizkavētu cīņu pret zināmiem vai iespējamiem faktoriem, kas izraisa vai veicina vēža saslimstību;

35.    aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pieņemt politiku, lai atbalstītu 2004. gadā ieviestajā Pasaules veselības organizācijas Vispārējā uztura, fiziskās aktivitātes un veselības stratēģijā ietvertos principus;

36.    uzskata, ka nepieciešams vairāk pētīt saikni starp vēzi un dzimumu, kā arī vajadzīgi konkrēti, nefragmentāri pētījumi par darba vides ietekmi uz vēža veidiem;

37.    aicina Komisiju ar visiem iespējamiem līdzekļiem popularizēt profilakses pasākumu principu gan medicīnā, gan veselīgākā dzīvesveidā un mudināt dalībvalstis vairāk līdzekļu ieguldīt profilakses pasākumos — gan primārās profilakses pasākumos (t.i., tādu faktoru profilaksē vai mazināšanā, kas izraisa vai veicina vēža izplatību, piemēram, atrašanās vides piesārņotāju ietekmē), gan sekundārās profilakses pasākumos, veicot skrīningu un agrīnu diagnosticēšanu;

38.    norāda uz nepieciešamību īstenot liela mēroga pētniecības programmas, lai izstrādātu tādas kaitīgo vielu alternatīvas, kuras nav kancerogēnas; vajadzētu veicināt jauninājumus un pakāpenisku to kaitīgo vielu samazināšanu, kuras uzkrājas cilvēka organismā vai vidē un izraisa vēzi vai mutagēnas pārmaiņas; ilgtermiņā šīs vielas ir jāaizstāj tirgū;

39.    uzskata, ka ir nepieciešama padziļināta agrīnās diagnosticēšanas procedūru un metožu izpēte, pirms uzsākt plašu to pielietojumu, lai garantētu, ka to lietošana un piemērošana ir droša un balstīta uz pierādījumiem; tāpēc ir nepieciešams panākt, ka minētās izpētes rezultātā tiek izstrādāti nepārprotami un uz pierādījumiem balstīti ieteikumi un pamatnostādnes;

40.    uzskata, ka šobrīd ES piešķirtais finansējums cīņai ar vēzi ir nepietiekams, lai nodrošinātu vajadzīgo pētniecību un koordināciju un lai ES pilsoņiem sniegtu precīzu informāciju par profilaksi;

41.    mudina Eiropas Komisiju finanšu plānā noteikt finansējumu vēža profilakses veicināšanai;

42.    aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas partnerības vēža apkarošanai ietvaros izveidot Eiropas profilakses tīklu, kurā tiek risināti jautājumi saistībā ar visiem veselību noteicošajiem faktoriem, tostarp vides faktoriem, kuriem ir saistība ar vēzi;

43.    aicina Komisiju veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kurās piedalās daudz dažādu ieinteresēto personu ar mērķi novērst vēzi, mazinot atrašanos kancerogēno un citu vielu, kas veicina vēža attīstību, ietekmē darba vietā un vidē un popularizējot veselīgu dzīves veidu, īpaši pievēršot uzmanību galvenajiem riska faktoriem, piemēram, tabakai, alkohola lietošanai, aptaukošanās problēmai, nepilnvērtīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam un sevis pakļaušanai saules starojuma iedarbībai, un īpašu uzmanību veltot bērniem un pusaudžiem;

44.    uzsver nepieciešamību risināt ar vidi un veselību saistītās problēmas, kuras ietekmē atsevišķu vēža veidu attīstību, saskaņā ar Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam noteikto, jo īpaši novērtējot nākamos valstu vides un veselības rīcības plānus un nodrošinot dalībvalstu sadarbību, kurā tiek pielietoti visa procesa laikā gūtie rezultāti, lai garantētu, ka katrā valstī gūtie rezultāti var tikt izmantoti Eiropas rīcībā šajā jomā;

45.    uzsver — lai pacientu aprūpe būtu optimāla, tajā ir jāizmanto starpdisciplīnu pieeja, un ārstiem onkologiem ir nozīmīga loma saskarsmē ar slimniekiem, kā arī uzsver, ka nepieciešama izglītība, skaidri kritēriji un pamatnostādnes, lai nodrošinātu ārstu optimālu kvalifikāciju attiecībā uz zāļu izmantošanu vēža ārstēšanā;

46.    aicina Komisiju un partnerību pārskatīt Padomes ieteikumu par vēža skrīningu, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus, kā arī iedrošināt tādu Eiropas apstiprināšanas/sertifikācijas programmu izstrādi attiecībā uz vēža skrīningu, diagnosticēšanu un ārstēšanu, kuru pamatā ir Eiropas pamatnostādnes par kvalitātes nodrošināšanu un kuras var izmantot kā piemēru arī citās veselības aprūpes jomās;

47.    mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt informācijas kampaņas par vēža skrīningu, kas paredzētas plašai sabiedrībai un visiem veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī veicināt labāko prakšu apmaiņu profilaktisko pasākumu jomā, piemēram, izmaksu ziņā efektīvi iekļaujot piemērotas HPV pārbaudes dzemdes kakla vēža diagnosticēšanai un izmantojot HPV vakcīnas, kas aizsargā jaunas sievietes no dzemdes kakla vēža, un aicina Eiropas vēža apkarošanas partnerību izvērtēt nepieciešamību atjaunināt Padomes ieteikumus vēža skrīninga jomā, lai ņemtu vērā atklājumus par prostatas vēža efektīvu skrīningu vīriešiem;

48.    aicina Komisiju, pievienojot esošā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) kompetences jomai arī nelipīgās slimības, izmantot šo centru kā ES vēža pētniecības vadošo iestādi, kurā varētu apkopot un analizēt visus katrā dalībvalstī savāktos datus, lai zinātniekiem un ārstiem nodrošinātu iespējas iepazīties ar paraugpraksi un sniegtu dziļākas zināšanas par šo slimību;

49.    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas partnerību pasākumiem vēža apkarošanai laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam un priekšlikumu samazināt vēža radīto slogu, līdz 2013. gadam ieviešot krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīningu visai populācijai, un mudina dalībvalstis pilnībā īstenot pamatnostādnes;

50.    aicina Komisiju izstrādāt hartu vēža slimnieku un hroniski slimu cilvēku aizsardzībai darba vietā, lai pieprasītu uzņēmumiem nodrošināt iespēju slimniekiem turpināt strādāt ārstēšanās laikā, kā arī atgriezties darba tirgū, kad ārstēšanās ir beigusies;

51.    aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), īstenošanu un lielas bažas izraisošo vielu saraksta, kurā apkopotas kancerogēnās vielas, aktualizēšanu;

52.    aicina Komisiju šīs partnerības ietvaros veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas paredz tādu preču importa ierobežošanu, kuras satur kancerogēnas ķimikālijas, kā arī pieņemt Eiropas mēroga pasākumus, lai uzlabotu ķimikāliju, jo īpaši pesticīdu, klātbūtnes kontroli pārtikas produktos;

53.    atzīmē, ka nedziedināmi slimu vēža pacientu paliatīvās aprūpes kvalitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras, un labas prakses apmaiņa var lieti noderēt, tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un popularizēt paliatīvo aprūpi un izstrādāt tai pamatnostādnes;

54.    uzsver, ka vairāk centienu būtu jāvelta psihosociālajām un profesionālajām rehabilitācijas programmām vēža slimniekiem, kurās ietilptu plaša spektra pasākumi ar mērķi informēt, konsultēt, sniegt padomus par iespējamām pārmaiņām dzīvesveidā un uzvedībā, psihosociālo atbalstu un sociālās labklājības jautājumiem; uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt un novērtēt ar vēzi slimo cilvēku garīgās veselības stāvokli;

55.    aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka biomonitoringa pētījumiem, kuros ir iesaistīti iedzīvotāji un kas tiek veikti Eiropas Savienības mērogā, tiek piešķirts pietiekams finansējums, lai būtu iespējams novērot kancerogēnās un citas vielas, kas veicina vēža attīstību, un noteikt īstenotās politikas efektivitāti;

56.    uzskata, ka partnerībā vajadzētu censties efektīvi iekļaut jau izstrādātās iniciatīvas vēža pētniecības koordinēšanai un vairāk veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, lai stimulētu pētniecību un skrīningu, jo īpaši attēldiagnostikas jomā;

57.    uzskata, ka ierosinātajai struktūrai ir trūkumi, jo nav precīzi definēti atsevišķo darbību mērķi, piemēram, veids, kā panākt visu dalībvalstu cīņas pret vēzi plānu saskaņotību līdz 2013. gadam, un aicina Komisiju šo trūkumu novērst;

58.    aicina palielināt finansējumu reģionālās politikas un Eiropas Sociālā fonda programmām, kuru mērķis ir izglītot un informēt iedzīvotājus par aizsardzību pret vēzi un par vēža profilaksi;

59.    aicina Komisiju nodrošināt, lai Kopienas tiesību aktos būtu paredzēti stimuli gan ražotājiem, gan pētniekiem pašreizējo pētījumu veicināšanai un jaunu zāļu un ārstniecības veidu radīšanai cīņai pret vēzi un vēža kontrolei;

60.    uzsver, ka ir būtiski pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (direktīva par klīnisko izpēti), lai veicinātu aktīvāku līdzdalību vēža izpētē, jo īpaši koncentrējoties uz skrīningu, tostarp agrīnu diagnostiku, tomēr ņemot vērā arī izdevumus, ko tā radīs nekomerciālo pētījumu nozarē, un uzlabotu pacientiem un visai sabiedrībai pieejamo informāciju par pašreiz veikto klīnisko izpēti vai sekmīgi īstenoto klīnisko izpēti;

61.    aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tiesību aktos tiek ietverti stimuli pētniekiem un nozarei izstrādāt uz uzturu balstītas pieejas un citas uz dabīgiem produktiem balstītas pieejas vēža profilaksei, kuru lietderība apstiprināta uztura genomikas un epiģenētikas pētījumos;

62.    uzsver arī, ka steidzami jāievieš Kopienas patents, kā arī starptautisks patents;

63.    aicina Komisiju, izmantojot veselības jomas speciālistu sadarbības tīklus, nodrošināt ārstniecības un aprūpes paraugprakses izplatīšanos, lai iedzīvotājiem būtu pieejama vislabākā pašreiz iespējamā ārstēšana;

64.    aicina dalībvalstis un Komisiju izvirzīt un stiprināt tādu iniciatīvu, kas sniedz atbalstu tiem, kurus tieši vai netieši skāris vēzis, jo īpaši, uzsākot un pilnveidojot psiholoģisko aprūpi un palīdzības sniegšanu izdzīvojušajiem vēža slimniekiem ES;

65.    aicina dalībvalstis un Komisiju izmantot visus līdzekļus, lai izstrādātu pamatnostādnes kopīgas invaliditātes definīcijas izveidei, kas ietvertu arī personas, kuras slimo ar hroniskām slimībām vai vēzi, un līdz tam nodrošināt, ka dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties pieņem pasākumus, kas nepieciešami iepriekš raksturoto personu iekļaušanai invaliditātes valsts definīcijā;

66.    mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pretvēža zāles, tostarp ārstniecības līdzekļi retām un mazāk izplatītām vēža formām, visās dalībvalstīs ir vienlīdz pieejamas visiem pacientiem, kuriem tās ir vajadzīgas; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt īpašas un saskaņotas darbības, lai mazinātu nevienlīdzīgo piekļuvi vēža ārstēšanai un aprūpei, tostarp jaunajām pretvēža „mērķorientētām”, zālēm, kas nesen laistas tirgū;

67.    vēlas, lai dalībvalstis pieņem labākus politikas virzienus informācijas jomā attiecībā uz krūts, dzemdes kakla un resnās zarnas vēža skrīningu, īpašu uzmanību tajos pievēršot cilvēkiem, kas pārstāv minoritātes un sociālekonomiski nelabvēlīgas grupas;

68.    norāda uz to, ka vēža apkarošanas partnerības mērķi ir paredzēti ilgtermiņam, un tāpēc mudina Eiropas iestādes turpmākajos Kopienas veselībai paredzētajos budžetos atbalstīt vēža apkarošanas partnerības ilgtspēju un dzīvotspēju 10 gadu garumā; aicina Komisiju novērtēt, uzraudzīt un katru gadu ziņot par Eiropas partnerības ieteikumu īstenošanas gaitu un efektivitāti;

69.    uzskata, ka būtiska nozīme cīņā pret vēzi ir spēkā esošo tiesību aktu ieviešanai attiecībā uz vielām, kas izraisa vēzi vai veicina tā attīstību; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu attiecīgo tiesību aktu par darbinieku veselību ieviešanu un ātri un izlēmīgi iesaistīties visaptveroša to iespējamo vielu saraksta sastādīšanā, kuras rada ļoti lielas bažas, lai varētu ātri pieņemt lēmumus par CMR vielām licenču saņemšanas piemērošanai REACH ietvaros;

70.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0477.

(2)

Eiropas Savienības Padome, Padomes secinājumi par vēža slimības radītā sloga samazināšanu, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu Padomes 2876. sanāksme 2008. gada 10. jūnijā Luksemburgā.

(3)

OV C 227 E, 4.9.2008., 160. lpp.

(4)

OV C 247 E, 15.10.2009., 11. lpp.

(5)

OV C 313 E, 20.12.2006., 273. lpp.

(6)

OV C 68 E, 18.3.2004., 611. lpp.

(7)

OV C 27 E, 31.1.2008., 247. lpp.

(8)

OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(9)

Jemal A., Ward E., Thun M. (2010) Declining Death Rates Reflect Progress against Cancer. PLoS ONE 5(3): e9584. doi:10.1371/journal.pone.0009584.


PASKAIDROJUMS

Katru gadu 3,2 miljoniem Eiropas iedzīvotāju tiek diagnosticēts vēzis

Kā norādīts Komisijas paziņojumā, vēzis ir viena no vislielākajām veselības problēmām Eiropā un arī visā pasaulē. Diemžēl vēža gadījumu skaits epidēmiski pieaug arī šajā tūkstošgadē. Patlaban vēzis ir otrais lielākais nāves un saslimstības cēlonis Eiropā — katru gadu tiek fiksēti vairāk nekā 3 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu un 1,7 miljoni nāves gadījumu. Pašreiz katram trešajam ES iedzīvotājam dzīves laikā tiek diagnosticēts vēzis, un eksperti paredz, ka, ja vien netiks veikti steidzami vēža kontroles pasākumi, vēža izraisītais slogs strauji pieaugs sabiedrības novecošanas dēļ. Aicinājums panākt nekavējošu rīcību šajā jomā bija pausts arī Eiropas Parlamenta rezolūcijā par vēža apkarošanu paplašinātajā ES, kā arī Parlamenta interešu grupas EP deputāti pret vēzi darbībā, Slovēnijas ES prezidentūras iniciatīvā, kā rezultātā tika pieņemti Padomes secinājumi par vēža slimības izraisītā sloga mazināšanu.

Pateicoties šīm iniciatīvām, vēža apkarošana ir un paliek Eiropas Kopienas īpaša prioritāte. Eiropas Komisija ierosina Eiropas partnerību vēža apkarošanai 2009.–2013. gadam — jaunus centienus, kas paredzēti, lai apvienotu visas ieinteresētās puses auglīgai sadarbībai. Vēzis ir sociāla un politiska problēma, un tāpēc tā apkarošanai ir nepieciešama kopīga rīcība Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā. Lisabonas līgums precīzi nosaka, ka Eiropas Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Viena no šādu darbību jomām Eiropas līmenī ir cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana (2.E pants). Finanšu krīzes laikā Eiropas partnerība ir lieliska iespēja mudināt dalībvalstis vairāk līdzekļu ieguldīt profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanā. Lai veiksmīgāk koordinētu dalībvalstu un citu ieinteresēto pušu pasākumus un rīcību dažādās politikas jomās, mums aizvien ciešāk jāsadarbojas ar darba devēju un ņēmēju organizācijām. Vienīgi iesaistot kopīgā rīcībā pret vēzi attiecīgās ieinteresētās personas visā Eiropas Savienībā, mēs varam būtiski samazināt ar vēzi saistīto slogu Eiropā.

Vēža apkarošana ir viena no vissenākajām un ilgstošākajām Kopienas rīcībām sabiedrības veselības jomā. Veselības politikā Eiropas Savienības līmenī ir daudz sasniegts vairākās jomās, kuras tieši un pozitīvi ietekmē vēža profilaksi un kontroli. Iepriekšējā sasaukuma laikā Eiropas Parlaments bija ļoti aktīvs šajā jomā. Mums izdevās panākt, ka Eiropas iestādēs ar vēzi saistītajiem jautājumiem tika piešķirta lielāka politiskā nozīmība.

Bet Eiropā joprojām ir vērojama nepieņemama nevienlīdzība vēža kontroles jomā. Tāpēc ES, kā arī dalībvalstis ir uzsākušas vairākus projektus, tostarp vēža skrīninga jomā un valstu vēža apkarošanas plānu jomā. Labi plānotas un labi vadītas valstu programmas cīņai pret vēzi samazina vēža saslimstības gadījumu skaitu un mirstību, un uzlabo vēža slimnieku dzīvi, neatkarīgi no tā, cik ierobežoti ir valsts resursi. Tāpēc viena no vissvarīgākajām partnerības darbības jomām būtu aicināt visu ES dalībvalstu valdības izstrādāt, īstenot un, ja tādi jau ir, uzlabot valstu vēža apkarošanas plānus. Šajos plānos jāparedz cīņa pret slimību visos iespējamos veidos — sākot no profilakses, skrīninga un agrīnās noteikšanas līdz kvalitatīvai diagnosticēšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī paliatīvai aprūpei, un šajā plānā jāiekļauj arī vēža izpētes joma.

Eiropas partnerības dokumentā teikts, ka vienu trešdaļu no visiem vēža gadījumiem ir iespējams novērst un profilakse ir izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums. Tomēr, lai to paveiktu šīm darbībām nepieciešami ilgtermiņa un ilgtspējīgi ieguldījumi. Ja Eiropa grib sasniegt Komisijas paziņojumā pausto vērienīgo mērķi par 15 % samazināt jaunu vēža gadījumu skaitu līdz 2020. gadam, ņemot vērā pašreizējos saslimstības pieauguma rādītājus, saslimstības gadījumu skaitam ir noteikti jāsarūk.

Tāpēc mēs mudinām vairāk līdzekļu sistemātiski un stratēģiski ieguldīt profilaktiskos pasākumos, citādi šis mērķis paliks vien nepiepildīts sapnis. Eiropas Savienība patlaban jau ir vienojusies par diviem nozīmīgiem zinātniski pamatotiem profilakses instrumentiem — Eiropas kodeksu pret vēzi, kurā noteikts satvars veselīga dzīvesveida veicināšanai plašā sabiedrībā, un Padomes ieteikumiem par krūts, dzemdes kakla un resnās zarnas vēža skrīningu. Šie instrumenti ir lielisks pamats ieguldījumiem robustos un pastāvīgos profilakses centienos, lai apturētu vēža uzvaras gājienu pasaulē. Mēs iesakām partnerības ietvaros aktīvāk popularizēt spēkā esošos instrumentus, lai mobilizētu plašus sabiedrības slāņus, tostarp minoritāšu un sociāli nelabvēlīgu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Pārliecināt par profilakses pasākumu lietderību ir sarežģīti tāpēc, ka tie ir ieguldījumi nākotnē, jo jebkura profilakses iniciatīva sniedz jūtamus rezultātus tikai aptuveni pēc 10 gadiem. Mums jāsavāc sistemātiski pierādījumi profilakses lietderībai, citādi pārliecināt valstu valdības ieguldīt profilakses pasākumos būs vienmēr grūts uzdevums.

Šajā sakarā Komisijas priekšlikuma vājais punkts ir mērķa sasniegšanas uzstādījums pēc 10 gadiem, jo Kopienas budžeta finansiālais atbalsts tiek organizēts īstermiņā. Mēs ierosinām trešajā partnerības darbības gadā sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un ENVI komitejai, lai mūsu iestāde pārskatītu sasniegto un iestātos par turpmāku budžeta atbalstu.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (24.2.2010)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

(2009/2103(INI))

Atzinumu sagatavoja: Françoise Grossetête

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par vēža apkarošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā(1);

B.  ņemot vērā, ka vienu trešdaļu no visiem saslimšanas ar vēzi gadījumiem var novērst, īstenojot pienācīgas skrīninga pārbaudes un diagnosticējot vēzi agrīnā stadijā, un nepieciešamību pilsoņus vairāk informēt par šīm pārbaudēm, lai efektīvāk izmantotu šai jomai piešķirtos līdzekļus,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība” (COM(2009)0291) un nodomu izveidot partnerību informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņai;

2.  atzīst, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par veselības aizsardzības jomā īstenotajiem pasākumiem, taču uzsver Kopienas ceļveža izstrādes nozīmību, un mudina Komisiju un dalībvalstis rīkoties kopīgi un visaptveroši, medicīnas jomu iesaistot tādās politikas nozarēs kā izglītība, vide, pētniecība un sociālie jautājumi;

3.  uzskata, ka partnerības panākumi, ņemot vērā papildu finansējuma trūkumu līdz pašreizējās finanšu shēmas beigām (2013. gadam), ir atkarīgi no pieejamo resursu optimālas izmantošanas;

4.  uzskata, ka šobrīd ES piešķirtais finansējums cīņai ar vēzi ir nepietiekams, lai nodrošinātu vajadzīgo pētniecību un koordināciju un lai ES pilsoņiem sniegtu precīzu informāciju par profilaksi;

5.  mudina Eiropas Komisiju finanšu plānā noteikt finansējumu vēža profilakses veicināšanai;

6.  uzskata, ka 7. pamatprogrammā vēža apkarošanai paredzētais šābrīža finansējums būtu jāizmanto efektīvāk, piemēram, labāk koordinējot dažādo ES vēža pētniecības centru darbību;

7.  uzskata, ka panākumi ir atkarīgi arī no dalībvalstu gatavības veikt nepieciešamos pasākumus, lai cīnītos pret vēzi, un aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties vēl izlēmīgāk un saskaņotāk, lai vēža profilakse būtu efektīva;

8.  aicina Komisiju nolūkā uzlabot pasākumu efektivitāti un samazināt Kopienas programmu sakarībā finansēto šābrīža un turpmāko projektu pārklāšanos mudināt dalībvalstis apmainīties ar visu līdzšinējo informāciju un paraugpraksi jomās no profilakses pasākumiem un agrīnās diagnostikas līdz onkoloģisko saslimšanu un pētniecības tīkliem;

9.  aicina Komisiju pilnībā īstenot savas atbalsta funkcijas, lai uzsāktu kopēju pasākumu pētniecības jomā īstenošanu;

10. aicina Komisiju, pievienojot esošā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESKPC) kompetences jomai arī nelipīgās slimības, izmantot šo centru kā ES vēža pētniecības vadošo iestādi, kurā varētu apkopot un analizēt visus katrā dalībvalstī savāktos datus, lai zinātniekiem un ārstiem nodrošinātu iespējas iepazīties ar paraugpraksi un sniegtu dziļākas zināšanas par šo slimību;

11. mudina Komisiju iedrošināt dalībvalstis ar augstu vēža izraisītu mirstību reformēt vēža reģistrus, lai sniegtu datus, kas ir nepieciešami informatīvi pamatotākas un mērķtiecīgākas politikas izstrādei;

12. uzskata, ka, ņemot vērā mērķi līdz 2013. gadam koordinēt vienu trešdaļu no visiem dažādi finansētajiem vēža pētniecības pasākumiem, ierosinātā struktūra partnerības uzsākšanai šķiet sarežģīta un nepietiekami labi pārvaldīta; tādēļ uzskata, ka jau pastāvošās iniciatīvas vēža pētniecības koordinēšanas jomā būtu efektīvi jāīsteno kā partnerības pasākumi un tās sakarībā būtu vairāk jāveicina publiskā un privātā sektora partnerība, lai sekmētu pētniecību un skrīningu, jo īpaši attēldiagnostikas jomā;

13. uzskata, ka ierosinātajai struktūrai ir trūkumi, jo nav precīzi definēti atsevišķo darbību mērķi, piemēram, veids, kā panākt visu dalībvalstu cīņas pret vēzi plānu saskaņotību līdz 2013. gadam, un aicina Komisiju šo trūkumu novērst;

14. uzskata, ka cīņas pret vēzi sakarībā ir nepieciešams īsts un kontrolējams rīcības plāns, kurā būtu noteikti skaidri un tālejoši mērķi, kas neaprobežotos tikai ar esošo datu savākšanu, kā tas šobrīd ir ierosināts Komisijas priekšlikumā; uzskata arīdzan, ka vēža apkarošana ir ilgstošs process, un tāpēc pauž pārliecību, ka Komisijai partnerības vietā būtu jāierosina ilgtermiņa plāni, — saskaņā ar šobrīd ierosināto struktūru ir paredzēts, ka partnerība darbosies no 2009. līdz 2013. gadam;

15. atgādina, ka ir aicinājis Komisiju pārskatīt Direktīvu 2001/20/EK par klīnisko izpēti(2), lai mudinātu to vairāk pievērsties vēža pētniecībai, jo īpaši skrīningam;

16. aicina Komisiju apsvērt iespējas īstenot profilaksi (primāro un sekundāro) un kontrolēt tās slimības, no kurām var attīstīties vēzis, un rīkoties visos veselības faktoru līmeņos (vides, pārtikas u. c.), lai pēc iespējas agrāk ierobežotu saslimšanas ar vēzi risku;

17. tāpat uzsver, ka steidzami jāievieš Kopienas patents.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.2.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Norbert Glante, Fiona Hall, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Niki Tzavela, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia De Campos, Ilda Figueiredo, Françoise Grossetête, Yannick Jadot, Oriol Junqueras Vies, Ivailo Kalfin, Silvana Koch-Mehrin, Bernd Lange, Alajos Mészáros, Tiziano Motti, Vladko Todorov Panayotov, Silvia-Adriana Ţicău, Hermann Winkler

(1)

OV C 247E, 15.10.2009., 11. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001.,34. lpp.).


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS (24.2.2010)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

(2009/2103(INI))

Atzinumu sagatavoja: Britta Thomsen

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu par veselības aizsardzību,

–   ņemot vērā sabiedrības veselības programmu 2007. – 2013. gadam, kurā galvenā uzmanība pievērsta līdzekļiem un metodēm, ar kurām tiek risinātas problēmas sabiedrības veselības jomā;

–   ņemot vērā Eiropas pamatnostādņu par kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīningā un diagnostikā(1) ceturto izdevumu,

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(2) un 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par jautājumiem, kas saistīti ar krūts vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(3),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu par vēža skrīningu, kā arī Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par ar vēzi saistītā sloga mazināšanu,

A. tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē, un 2004. gadā 13 % no visiem nāves gadījumiem bija izraisījis vēzis;

B.  tā kā saskaņā ar 2006. – 2007. gada Eurostat gadagrāmatu vēzis ir viens no galvenajiem nāves iemesliem visās 25 ES dalībvalstīs un ik gadu no vēža mirst vairāk nekā miljons eiropiešu;

C. tā kā profilakse un agrīnas diagnostikas un skrīninga pieejamība ir galvenie priekšnoteikumi efektīvai ar vēzi saistītā sloga problēmas risināšanai;

D. tā kā biežāk sastopamie vēža veidi sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgi, proti, sievietēm izplatītākie vēža veidi ir krūts vēzis, dzemdes kakla vēzis, endometrija vēzis, olvadu vēzis, olnīcu vēzis un maksts vēzis, un sieviešu vidū plaši izplatīts ir arī kuņģa un kolorektālais vēzis; tā kā daudzās Eiropas valstīs aizvien izplatītāks kļūst krūts vēzis, kas skar arī jaunas sievietes, un katru gadu ES 275 000 sieviešu saslimst ar krūts vēzi;

E.  tā kā 30 % gadījumu vēzi iespējams novērst un mazināt tā sekas ar agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, bet valstu sievietēm paredzēto skrīninga programmu efektivitāte ir atšķirīga un atkarīga no tā, cik lielu daļu sieviešu tās aptver, cik pieejama un kvalitatīva ir mamogrāfija, no ārstēšanas un citiem faktoriem;

F.  tā kā dzemdes kakla vēzi (otro sieviešu vidū izplatītāko vēža veidu pēc krūts vēža) ir iespējams novērst ar piemērotu ārstēšanu, piemēram, profilaktiskām vakcīnām pret kancerogēniem vīrusiem,

G. tā kā vēža izplatība korelē ar vecuma pieaugumu un ir cieši saistīta ar vecumu un tā kā līdz ar sabiedrības novecošanu palielināsies arī kopējie vēža izplatības radītāji; tā kā šī tendence izpaudīsies galvenokārt gados vecāku sieviešu vidū, jo sievietēm vēl joprojām ir lielāks paredzamais dzīves ilgums nekā vīriešiem, un tādēļ ir jānodrošina, ka profilakses un agrīnās diagnostikas programmas ir pieejamas ne tikai pusmūža sievietēm, bet arī gados vecākām un pavisam vecām sievietēm;

H. tā kā, neraugoties uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā ES iedzīvotāju veselība kopumā ir uzlabojusies, vēl aizvien iedzīvotāju veselības stāvoklis dažādās dalībvalstīs atšķiras, turklāt atšķirības ir arī dažādās sabiedrības grupās un starp vīriešiem un sievietēm;

I.   tā kā Eiropas Savienībā vēl aizvien ir izplatītas atšķirības iedzīvotāju veselības stāvoklī un tā kā ierobežoto resursu un ierobežotās piekļuves informācijai un pakalpojumiem dēļ nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupām risks saskarties ar negatīvu ārstēšanas rezultātu ir lielāks nekā tiem, kuru sociāli ekonomiskais stāvoklis ir labāks;

J.   tā kā atsevišķu vēža veidu, piemēram, dzemdes kakla vēža, izplatība ir ievērojami augstāka atsevišķās migranšu grupās, ir jānodrošina, ka šīm augsta riska grupām ir pieejamas īpašas viņām paredzētas profilakses un agrīnās diagnostikas programmas;

K. tā kā pētījumi ir pierādījuši, ka sievietēm atsevišķās dalībvalstīs un sievietēm no atsevišķām imigrantu grupām viņu sabiedrības kultūras un/vai reliģiskās pārliecības spiediena un aizspriedumu dēļ ir apgrūtināta piekļuve profilakses un agrīnās diagnostikas programmām, tādēļ ir jāizveido efektīvas programmas, kas sasniedz arī šīs sievietes;

L.  tā kā jaunās paaudzes pretvēža medikamenti un dažkārt pat plaši izmantotās vēža terapijas metodes, kas prasa regulāru ārstēšanu, pašlaik ir ārkārtīgi dārgas, cilvēkiem, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa (īpaši sievietēm un nelegālajiem imigrantiem) vajadzētu nodrošināt pilnīgu piekļuvi šīm iespējām par tādu maksu, kādu viņi var atļauties maksāt;

M. tā kā sievietēm raksturīgas slimības skar arī vīrus, tēvus un bērnus;

N. tā kā arī vīrieši saslimst ar vēzi un ir jāturpina vēža profilakse un ārstēšana arī vīriešiem,

1.  uzskata, ka nepieciešams vairāk pētīt saikni starp vēzi un dzimumu, kā arī vajadzīgi konkrēti, nefragmentāri pētījumi par darba vides ietekmi uz tiem vēža veidiem, ar kuriem saslimst sievietes, tostarp nepieciešami pētījumi par kaitīgu ķimikāliju un vides piesārņojuma, pārtikas, dzīvesveida, ģenētisko faktoru un visu minēto faktoru mijiedarbības ietekmi uz saslimstību ar vēzi;

2.  uzskata, ka, lai veicinātu un atvieglotu piekļuvi skrīningam un agrīnai diagnostikai, ir jāorganizē vairāk izglītošanas un profilakses kampaņu, kas īpaši veltītas sieviešu vidū izplatītākajiem vēža veidiem;

3.  uzskata, ka Eiropas Komisijas pamatnostādņu par kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīningā un diagnostikā pilnīga īstenošana dalībvalstīs sadarbībā ar citām dalībvalstīm, profesionālajām organizācijām un ekspertiem ir priekšnoteikums mirstības rādītāju samazināšanai ES, un uzsver, ka vēl aizvien dalībvalstīs ir atšķirīgi vēža izplatības, mirstības un izdzīvošanas rādītāji; tādēļ uzskata, ka ir jāapmainās ar labas prakses piemēriem un jāpalielina sadarbība attiecībā uz dalībvalstu stratēģijām šo atšķirību mazināšanai;

4.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm aktīvi jāveicina dzimumu līdztiesība attiecībā uz piekļuvi vēža ārstēšanai, un uzsver, ka vēža profilakses pasākumos jāņem vērā vēža izplatības tendences, kas atšķiras pa dzimumiem, riska grupām un laika periodu Austrumeiropā un Rietumeiropā;

5.  uzskata, ka jāizveido pētniecība, lai izprastu, kā nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem sliktākā sociāli ekonomiskajā stāvoklī esošajām iedzīvotāju grupām ietekmē saslimstību ar vēzi un vēža ārstēšanas rezultātus;

6.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi pārskatīt Padomes Ieteikumu 2003/878/EK par vēža skrīningu, lai iekļautu tajā jaunus vēža veidus un jaunās agrīnās diagnostikas metodes;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas partnerību pasākumiem vēža apkarošanai laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam un priekšlikumu samazināt vēža radīto slogu, līdz 2013. gadam ieviešot krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīningu visai populācijai, un mudina dalībvalstis pilnībā īstenot pamatnostādnes.

8.  aicina palielināt finansējumu reģionālās politikas un Eiropas Sociālā fonda programmām, kuru mērķis ir izglītot un informēt sievietes par aizsardzību pret krūts vēzi un šī vēža veida profilaksi;

9.  uzskata, ka pirms plašas izmantošanas praksē agrīnās diagnostikas procedūras un metodes rūpīgāk jāizpēta, lai nodrošinātu, ka to izmantošana un pielietošana ir droša un balstīta uz pierādījumiem un ka tādēļ ir nepieciešams panākt, ka, balstoties uz pētījumiem, tiek izveidoti viennozīmīgi un uz pierādījumiem balstīti ieteikumi un pamatnostādnes;

10. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sievietēm un vīriešiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā statusa un izglītības līmeņa ir neierobežota piekļuve kvalitatīvai agrīnajai diagnostikai un ārstēšanai;

11. atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā notiekošās diskusijas par vēzi; aicina kompetentās Parlamenta komitejas un attiecīgās sadarbības grupas turpināt cieši sadarboties ar pārstāvjiem no tām pārstāvju organizācijām, kuras ir iesaistījušās vēža apkarošanā gan sieviešu, gan vīriešu vidū.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.2.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Silvia Costa, Tadeusz Cymański, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Jolanta Emilia Hibner, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Caroline Lucas, Astrid Lulling, Barbara Matera, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Eva-Britt Svensson, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, Christa Klaß, Elisabeth Morin-Chartier, Norica Nicolai

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marian Harkin, Ria Oomen-Ruijten

(1)

Eiropas pamatnostādnes par kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīningā un diagnostikā. Ceturtais izdevums, Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts, 2006. gads.

(2)

P6_TA(2008)0121.

(3)

P6_TA(2006)0449.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Julie Girling, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Jo Leinen, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith A. Merkies, Bill Newton Dunn, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Bart Staes, Michail Tremopoulos, Thomas Ulmer, Marita Ulvskog

Juridisks paziņojums - Privātuma politika