Ziņojums - A7-0122/2010Ziņojums
A7-0122/2010

    ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu

    19.4.2010 - (COM(2009)0031 – C6‑0048/2009 – 2009/0006(COD)) - ***I

    Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
    Referents: Toine Manders


    Procedūra : 2009/0006(COD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0122/2010

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu

    (COM(2009)0031 – C6‑0048/2009 – 2009/0006(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0031),

    –   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0048/2009),

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

    –   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

    –   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7‑0122/2010),

    1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

    2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

    3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

    Grozījums Nr.  1

    Regulas priekšlikums

    1. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (1) Padomes 1973. gada 26. februāra Direktīva 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (pārstrādāta redakcija)1 ir vairākkārt grozītas. Paredzami ir vēl papildu grozījumi, tāpēc skaidrības labad tās ir jāaizstāj ar vienu juridisku instrumentu.

    (1) Padomes 1973. gada 26. februāra Direktīva 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Direktīva 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (pārstrādāta redakcija)1 ir vairākkārt grozītas. Paredzami ir vēl papildu grozījumi, tāpēc skaidrības labad šie tiesību akti ir jāaizstāj ar vienu juridisku instrumentu.

    1 OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.

    1 OV L 19, 23.1.2009., 29. lpp.

    Pamatojums

    Direktīva 96/74/EK ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2008/121/EK.

    Grozījums Nr.  2

    Regulas priekšlikums

    2. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2) Kopienas tiesību akti par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu saturiski ir ļoti tehniski, un to sīki izstrādātie noteikumi ir regulāri jāpielāgo. Lai izvairītos no vajadzības dalībvalstīm transponēt tehniskos grozījumus valstu tiesību aktos, tādējādi samazinātu valstu iestāžu administratīvo slogu un lai radītu iespēju ātrāk pieņemt jaunu šķiedru nosaukumus un izmantot tos vienlaikus visā Kopienā, regula ir visatbilstošākais juridiskais instruments tiesību aktu vienkāršošanai.

    (2) Savienības tiesību akti par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu saturiski ir ļoti tehniski, un to sīki izstrādātie noteikumi ir regulāri jāpielāgo. Lai izvairītos no vajadzības dalībvalstīm transponēt tehniskos grozījumus valstu tiesību aktos, tādējādi samazinātu valstu iestāžu administratīvo slogu un lai radītu iespēju ātrāk pieņemt jaunu tekstilšķiedru nosaukumus un izmantot tos vienlaikus visā Savienībā, regula ir visatbilstošākais juridiskais instruments tiesību aktu vienkāršošanai.

     

    (Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja tas tiks pieņemts, attiecīgi grozījumi jāizdara visā tekstā.)

    Pamatojums

    Šis grozījums attiecas uz visu tekstu: a) pielāgojums Lisabonas līgumam (vārds „Kopiena” aizstāts ar vārdu „Savienība”), b) termins „šķiedras nosaukums” precizēts, papildinot to ar apzīmējumu „tekstil-”.

    Grozījums Nr.  3

    Regulas priekšlikums

    5. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (5) Jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, kurus neražo pilnībā no tekstilmateriāliem, bet kuros tekstilmateriāli ir izstrādājuma būtiska daļa vai arī ražotāji, pārstrādātāji vai tirgotāji tiem ir pievērsuši īpašu uzmanību.

    (5) Jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, kurus neražo pilnībā no tekstilmateriāliem, bet kuros tekstilmateriāli ir izstrādājuma būtiska daļa vai arī uzņēmēji tiem ir pievērsuši īpašu uzmanību.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  4

    Regulas priekšlikums

    6. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (6) Pielaide attiecībā uz „citām šķiedrām”, kuras nav jānorāda uz etiķetēm, jāpiemēro gan tīriem, gan jauktiem izstrādājumiem.

    (6) Pielaide attiecībā uz „sveššķiedrām”, kuras nav jānorāda uz etiķetēm, jāpiemēro gan tīriem, gan jauktiem izstrādājumiem.

    Pamatojums

    Pielāgojums šīs regulas 18. pantā izmantotajai terminoloģijai.

    Grozījums Nr.  5

    Regulas priekšlikums

    9. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9) Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopēju marķējumu, un tādi, ko pārdod metros vai kā nogrieztus gabalus, ir jāpiedāvā pārdošanai tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar informāciju, kas norādīta uz kopējā iepakojuma vai baķa.

    (9) Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopēju marķējumu, un tādi, ko pārdod metros vai kā nogrieztus gabalus, ir jādara pieejami tirgū tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar informāciju, kas norādīta uz kopējā iepakojuma vai baķa.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  6

    Regulas priekšlikums

    11. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11) Tādu izstrādājumu tirgus uzraudzība dalībvalstīs, kuri ir šīs regulas darbības jomā, ir jāveic saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.

    (11) Šīs regulas darbības jomā esošo izstrādājumu tirgus uzraudzība dalībvalstīs tiek īstenota saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību,1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.

     

    1 OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

    Grozījums Nr.  7

    Regulas priekšlikums

    12. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (12) Jānosaka paraugu ņemšanas un tekstilizstrādājumu analīzes metodes, lai nebūtu iespējams izteikt iebildumus par izmantotajām metodēm. Metodēm, kuras dalībvalstis izmanto oficiālajos testos, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu (divkāršiem un trīskāršiem maisījumiem), jābūt vienotām gan attiecībā uz parauga iepriekšēju apstrādi, gan tā kvantitatīvo analīzi; tāpēc šajā regulā ir jānosaka vienotas analīzes metodes vairākumam tirgū esošo tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divkāršiem un trīskāršiem maisījumiem.

    (12) Jānosaka paraugu ņemšanas un tekstilizstrādājumu analīzes metodes, lai nebūtu iespējams izteikt iebildumus pret izmantotajām metodēm. Metodēm, kuras dalībvalstis izmanto oficiālajos testos, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu (divkāršiem un trīskāršiem maisījumiem), jābūt vienotām gan attiecībā uz parauga iepriekšēju apstrādi, gan tā kvantitatīvo analīzi; tāpēc šajā regulā ir jānosaka vienotas analīzes metodes vairākumam tirgū esošo tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divkāršiem un trīskāršiem maisījumiem. Tomēr šīs regulas vienkāršošanas labad un lai pielāgotu šādas vienotās metodes tehnoloģiju attīstībai, būtu lietderīgi pārveidot šajā regulā izklāstītās metodes par Eiropas standartiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāorganizē pāreja no pašreizējās sistēmas, kuru veido šajā regulā aprakstītās metodes, uz Eiropas standartu sistēmu.

     

    Grozījums Nr.  8

    Regulas priekšlikums

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13) Jāļauj par testu atbildīgai laboratorijai noteikt to divkāršo maisījumu sastāvu, kuriem nav vienotas analīzes metodes Kopienas mērogā, izmantojot jebkādu tai pieejamo derīgo metodi, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu un, ciktāl zināms, izmantotās metodes precizitātes pakāpi.

    (13) Jāļauj par testu atbildīgai laboratorijai noteikt to šķiedru maisījumu sastāvu, kuriem nav vienotas analīzes metodes Savienības mērogā, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu, izmantoto metodi un šīs metodes precizitātes pakāpi.

    Grozījums Nr.  9

    Regulas priekšlikums

    16. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (16) Ir lietderīgi izstrādāt procedūru, kas jāievēro ražotājam vai tā pārstāvim, kurš vēlas iekļaut jaunas šķiedras nosaukumu tehniskajos pielikumos. Tāpēc šajā regulā ir jānosaka prasības, kuras ir piemērojamas jaunu šķiedru nosaukumiem, kurus iekļauj tehniskajos pielikumos.

    (16) Ir lietderīgi izstrādāt procedūru, tostarp specifiskās prasības, kas jāievēro ražotājam vai jebkurai personai, kura rīkojas ražotāja vārdā, ja ražotājs vai minētā persona vēlas iekļaut jaunas šķiedras nosaukumu šīs regulas I pielikumā sniegtajā saskaņotajā tekstilšķiedru nosaukumu sarakstā.

    Grozījums Nr.  10

    Regulas priekšlikums

    17. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (17) Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

    svītrots

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  11

    Regulas priekšlikums

    18. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (18) Konkrēti jāpiešķir Komisijai pilnvaras pielāgot tehnikas attīstībai šķiedru nosaukumu un saistīto aprakstu sarakstu, prasību minimumu tehniskajai dokumentācijai, kura ir jāpievieno ražotāja pieteikumam par jaunas šķiedras nosaukuma iekļaušanu atļauto šķiedru nosaukumu sarakstā, īpašos noteikumus par korsešizstrādājumiem un konkrētiem tekstilmateriālu veidiem, izstrādājumu sarakstu, kuriem etiķējums vai marķējums nav obligāts, izstrādājumu sarakstu, kuriem obligāts tikai kopējs etiķējums vai marķējums, pozīciju sarakstu, kuras nav jāievēro, nosakot šķiedru procentuālos daudzumus, saskaņotās pielaides, kuras izmanto, lai aprēķinātu šķiedru masu tekstilizstrādājumā, kā arī pielāgot pašreizējās vai jaunas kvantitatīvās analīzes metodes divkāršiem un trīskāršiem maisījumiem. Šiem pasākumi ir vispārēji un tie paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un, cita starpā, papildinātu šo regulu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tāpēc tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

    (18) Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju attīstību, Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina vai groza nebūtiskus elementus šīs regulas I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumā.

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  12

    Regulas priekšlikums

    18.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (18a) Eiropas Parlaments 2009. gada 25. novembra rezolūcijā par izcelsmes marķējumu1 uzsvēra, ka patērētāju aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešami pārredzami un konsekventi tirdzniecības noteikumi, tostarp norādes par izstrādājumu izcelsmi. Sniegt šādas norādes būtu nepieciešams tādēļ, lai patērētāji, iegādājoties izstrādājumus, būtu pilnībā informēti par to precīzo izcelsmi, tādējādi nodrošinot patērētājiem aizsardzību pret krāpnieciskiem, nepareiziem vai maldinošiem apgalvojumiem par šo izstrādājumu izcelsmi. Šajā nolūkā attiecībā uz tekstilizstrādājumiem būtu jāievieš saskaņoti noteikumi. Attiecībā uz importētajiem izstrādājumiem šiem noteikumiem būtu jāizpaužas kā obligātām marķēšanas prasībām. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem Savienības mērogā nepiemēro prasību par obligātu izcelsmes marķējumu, ir jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka iespējamie apgalvojumi par to izcelsmi nav nepareizi vai maldinoši.

     

    ________

    1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0093.

    Grozījums Nr.  13

    Regulas priekšlikums

    19.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (19a) Lai patērētāji, iegādājoties tekstilizstrādājumu, varētu izdarīt apzinātu izvēli, viņiem būtu jāzina, vai šā izstrādājuma sastāvā ietilpst dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli. Tādēļ ir būtiski uz etiķetes norādīt dzīvnieku izcelsmes materiālu klātbūtni.

    Grozījums Nr.  14

    Regulas priekšlikums

    19.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (19b) Šīs regulas noteikumi attiecas tikai uz tekstilšķiedru nosaukumu saskaņošanu un tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva norādīšanu marķējumā. Lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi vai atšķirīga prakse dalībvalstīs, un lai ietu kopsolī ar elektroniskās komercijas attīstību un reaģētu uz turpmākajām norisēm tekstilizstrādājumu tirgū, ir jāizpēta, vai būtu vajadzīgs saskaņot un standartizēt citus tekstilmateriālu marķēšanas aspektus. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par iespējamām jaunām marķējuma prasībām, kas būtu jāievieš Eiropas Savienības līmenī, lai veicinātu tekstilizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un visā Eiropas Savienībā panāktu augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Šajā ziņojumā jo īpaši jāaplūko patērētāju viedokļi attiecībā uz to, cik daudz informācijas būtu jāsniedz tekstilizstrādājumu etiķetēs, un jāizpēta, kādus ar marķēšanu nesaistītus līdzekļus būtu iespējams izmantot, lai patērētājiem sniegtu papildu informāciju.

    Šis ziņojums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm, patērētāju aptaujām un rūpīgi veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, un vajadzības gadījumā tam jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. Ziņojumā jo īpaši jāaplūko, kādus papildu ieguvumus patērētājam nodrošinātu iespējamās marķējuma prasības attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu, izmēru, bīstamām vielām, uzliesmošanas spēju un ekoloģiskajām īpašībām, nevalodisku simbolu lietošanu tekstilšķiedru norādīšanai, sociālo un elektronisko marķējumu, kā arī etiķetes papildināšanu ar identifikācijas numuru, kas būtu izmantojams, lai pēc pieprasījuma iegūtu papildu informāciju, jo īpaši internetā, par izstrādājuma īpašībām.

    Grozījums Nr.  15

    Regulas priekšlikums

    20. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (20) Direktīva 96/74/EEK [vai pārstrādāta redakcija], 96/73/EEK un 73/44/EEK ir jāatceļ,

    (20) Direktīva 2008/121/EK, 96/73/EK un 73/44/EEK ir jāatceļ,

    Grozījums Nr.  16

    Regulas priekšlikums

    1. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Regulā paredzēti noteikumi par tekstilmateriālu nosaukumu lietošanu un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu, un noteikumi par divkāršo un trīskāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvo analīzi.

    Regulā paredzēti noteikumi par tekstilšķiedru nosaukumu lietošanu, tekstilizstrādājumu marķēšanu un tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanu ar vienotām kvantitatīvās analīzes metodēm, lai tādējādi uzlabotu šo izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un sniegtu patērētājiem precīzu informāciju.

    Grozījums Nr.  17

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. punkts – 1. un 2. daļa – ievaddaļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Šī regula attiecas uz tekstilizstrādājumiem.

    1. Šī regula attiecas uz tekstilizstrādājumiem.

    Tā attiecas arī uz šādiem izstrādājumiem:

    Par tekstilizstrādājumiem šīs regulas izpratnē uzskata arī šādus izstrādājumus:

    Grozījums Nr.  18

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Šīs regulas noteikumi neattiecas uz tekstilizstrādājumiem:

    (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

    Grozījums Nr.  19

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    da) ko izgatavo pēc pasūtījuma un piegādā individuāliem galapatērētājiem.

    Grozījums Nr.  20

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

    (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

    Grozījums Nr.  21

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    fa) „marķēšana” ir prasītās informācijas norādīšana, piestiprinot tekstilizstrādājumam etiķeti vai šo informāciju uzšujot, izšujot, uzdrukājot, iespiežot, vai tās norādīšanai izmantojot jebkuru citu tehnoloģiju;

    Grozījums Nr.  22

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 1.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    1.a Šajā regulā izmanto šādas Regulā (EK) Nr. 765/2008 noteiktās definīcijas — „darīt pieejamu tirgū”, „laist tirgū”, „ražotājs”, „pilnvarotais pārstāvis”, „importētājs”, „izplatītājs”, „uzņēmēji”, „saskaņotais standarts”, „tirgus uzraudzība” un „tirgus uzraudzības iestādes”.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  23

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Tekstilizstrādājumus pirms rūpnieciskas pārstrādes vai tās laikā vai arī jebkurā izplatīšanas posmā var realizēt Kopienā vienīgi tad, ja minētie izstrādājumi ir marķēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

    1. Tirgū dara pieejamus tikai tādus tekstilizstrādājumus, kuri ir marķēti vai kuriem ir pievienoti tirdzniecības dokumenti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  24

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Šīs regulas noteikumu piemērošana neskar valstu un Kopienas noteikumu piemērošanu par rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.

    2. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, tekstilizstrādājumiem turpina piemērot valstu un Savienības noteikumus par rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.

    Grozījums Nr.  25

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Sastāva marķējumā aizmanto tikai to šķiedru nosaukumus, kas ir uzskaitīti I pielikumā.

    1. Tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva norādīšanai izmanto tikai tos tekstilšķiedru nosaukumus, kas ir uzskaitīti I pielikumā.

    Grozījums Nr.  26

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Ikviens ražotājs vai tā pārstāvis var iesniegt pieteikumu Komisijai par I pielikumā iekļautā saraksta papildināšanu ar jaunu šķiedras nosaukumu.

    Ikviens ražotājs vai persona, kas rīkojas vārdā, var iesniegt pieteikumu Komisijai par I pielikumā iekļautā saraksta papildināšanu ar jaunu tekstilšķiedras nosaukumu.

    Grozījums Nr.  27

    Regulas priekšlikums

    7. pants – 2. punkts – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Uzskata, ka tekstilizstrādājums pilnībā sastāv no vienas šķiedras, ja tā sastāvā ir līdz 2 svara % citu šķiedru ar nosacījumu, ka šāds daudzums ir pamatojams ar tehniskiem iemesliem un pievienošana nav regulāra prakse.

    2. Var uzskatīt, ka tekstilizstrādājums pilnībā sastāv no vienas šķiedras, ja tā sastāvā ir ne vairāk kā 2 svara procenti sveššķiedru un ja var pamatot, ka šāds daudzums ir tehniski neizbēgams, ievērojot labu ražošanas praksi, un pievienošana nav regulāra prakse.

    Grozījums Nr.  28

    Regulas priekšlikums

    7. pants – 2. punkts – 2. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Ar tādu pašu nosacījumu uzskata, ka tekstilizstrādājums, kas iegūts kāršanas procesā, pilnībā sastāv no vienas šķiedras, ja tā sastāvā ir līdz 5 svara % citu šķiedru.

    Ar tādu pašu nosacījumu var uzskatīt, ka tekstilizstrādājums, kas iegūts kāršanas procesā, pilnībā sastāv no vienas šķiedras, ja tā sastāvā ir ne vairāk kā 5 svara procenti sveššķiedru.

    Grozījums Nr.  29

    Regulas priekšlikums

    8. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Šķiedras piemaisījumi izstrādājumos, kas minēti 1. un 2. punktā, tostarp vilnas izstrādājumos, kuri iegūti kāršanas procesā, nepārsniedz 0,3 %, un tos pamato ar ražošanu saistīti tehniski iemesli.

    3. Sveššķiedru daudzums izstrādājumos, kas minēti 1. un 2. punktā, tostarp vilnas izstrādājumos, kuri iegūti kāršanas procesā, nepārsniedz 0,3 svara procentus, un var pamatot, ka tas ir tehniski neizbēgami, ievērojot labu ražošanas praksi.

    Grozījums Nr.  30

    Regulas priekšlikums

    9. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām viena ir vismaz 85 % no kopējā svara, marķē šādi:

    1. Tekstilizstrādājumu marķē, norādot visu tā sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus un to svara procentuālo daudzumu dilstošā secībā.

    a) ar šķiedras nosaukumu, kas ir vismaz 85 % no kopējā svara, un norādi par svara procentuālo daudzumu;

     

    b) ar šķiedras nosaukumu, kas ir vismaz 85 % no kopējā svara, un norādi „vismaz 85 %”;

     

    c) ar izstrādājuma pilnīgu procentuālo sastāvu.

     

    2. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām neviena nesasniedz 85 % no kopējā svara, marķē ar vismaz divu šķiedru nosaukumiem ar lielāko svara procentuālo daudzumu, pēc kura norāda pārējo sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus dilstošā secībā svara procentos, norādot vai nenorādot to svara procentuālo daudzumu.

    2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot 7. panta 2. punktu, šķiedras, kuras, atsevišķi ņemot, veido līdz 3 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, vai šķiedras, kuru kopējais daudzums veido līdz 10 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, turklāt pastāvot nosacījumam, ka tās nav viegli noteikt ražošanas laikā, ir atļauts norādīt, izmantojot apzīmējumu „citas šķiedras” un aiz šā apzīmējuma norādot to svara procentuālo daudzumu.

    Tomēr piemēro arī šādus noteikumus:

     

    a) šķiedras, kas atsevišķi ir mazāk nekā 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopā apzīmēt ar jēdzienu „citas šķiedras”, pēc kura norāda kopējo svara procentuālo daudzumu;

     

    b) ja ir norādīts tādas šķiedras nosaukums, kura ir mazāk nekā 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad jānorāda šāda izstrādājuma pilnīgs procentuālais sastāvs.

     

    3. Tādus izstrādājumus no tīras kokvilnas velkiem un tīra lina audiem, kuros lins ir vismaz 40 % no nestandarta auduma kopējā svara, var apzīmēt ar nosaukumu „kokvilna un lins”, aiz kura jānorāda sastāva specifikācija „tīras kokvilnas velki — tīra lina audi”.

    3. Tādus izstrādājumus no tīras kokvilnas velkiem un tīra lina audiem, kuros lins ir vismaz 40 % no nestandarta auduma kopējā svara, var apzīmēt ar nosaukumu „kokvilna un lins”, aiz kura jānorāda sastāva specifikācija „tīras kokvilnas velki — tīra lina audi”.

    4. Tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu nevar viegli norādīt ražošanas laikā, marķējumā var lietot apzīmējumu „jauktas šķiedras” vai apzīmējumu „nenoteikts tekstilšķiedru maisījums”.

    4. Neskarot 5. panta 1. punktu, tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu nevar viegli norādīt ražošanas laikā, marķējumā var lietot apzīmējumu „jauktas šķiedras” vai apzīmējumu „nenoteikts tekstilšķiedru maisījums”.

     

    5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šķiedru, kuras nosaukums nav iekļauts I pielikumā, taču ir iesniegts 6. panta noteikumiem atbilstošs pieteikums par tās iekļaušanu I pielikumā, var norādīt, izmantojot apzīmējumu „citas šķiedras” un aiz šā apzīmējuma norādot šīs šķiedras svara kopējo procentuālo daudzumu.

    Grozījums Nr.  31

    Regulas priekšlikums

    10.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    10.a pants

     

    Dzīvnieku izcelsmes materiāli

     

    1. Tekstilizstrādājumam, kurā ietilpst daļas, kas nav uzskatāmas par tekstilmateriālu un ir iegūtas no dzīvniekiem, piestiprina etiķeti, kurā norādīts, ka attiecīgās daļas izgatavotas no dzīvnieku izcelsmes materiāliem. Marķējums nedrīkst būt maldinošs, un to veic tā, lai patērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas etiķetē norādītā informācija.

     

    2. Dalībvalstis līdz [piemērošanas datums] un pēc tam ikreiz, kad tas nepieciešams, ņemot vērā situācijas attīstību, informē Komisiju par analītiskajām metodēm, ko tās izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālu noteikšanai.

     

    3. Komisija saskaņā ar 19.a, 19.b un 19.c pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko sīki precizē šā panta 1. punktā minēto tekstilizstrādājumu marķējuma modeli un marķēšanas kārtību un paredz analītiskās metodes dzīvnieku izcelsmes materiālu noteikšanai.

    Pamatojums

    Lai patērētāji, iegādājoties tekstilizstrādājumu, varētu izdarīt apzinātu izvēli, viņiem būtu jāzina, vai šā izstrādājuma sastāvā ietilpst dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav uzskatāmas par tekstilmateriāliem (kažokāda, āda utt.). Tādēļ ir būtiski uz etiķetes norādīt dzīvnieku izcelsmes materiālu klātbūtni.

    Grozījums Nr.  32

    Regulas priekšlikums

    11. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Etiķetes un marķējumi

    Marķēšana

    1. Pirms tekstilizstrādājumu laišanas tirgū, tos etiķetē vai marķē.

    1. Tekstilizstrādājumus darot pieejamus tirgū, tos vienmēr marķē.

     

    Marķējums ir viegli pieejams, saskatāms un stingri piestiprināts tekstilizstrādājumam. Tam jābūt salasāmam visā izstrādājuma normālajā kalpošanas laikā. Marķējumam un tā piestiprināšanas veidam jābūt tādam, lai, cik vien iespējams, mazinātu patērētājam sagādātās neērtības izstrādājuma valkāšanas laikā.

    Tomēr etiķetes vai marķējumus vai aizstāt vai papildināt ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem, ja izstrādājumus nepiedāvā pārdošanai gala patērētājam vai ja tos piegādā pēc pasūtījuma, ko izdarījusi valsts vai cita juridiska persona, kura ir publisko tiesību subjekts.

    Tomēr marķējumu var aizstāt vai papildināt ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem, ja izstrādājumus piegādā piegādes ķēdē ietilpstošam uzņēmējam vai ja tos piegādā pēc pasūtījuma, ko izdarījusi līgumslēdzēja iestāde, kas atbilst definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru1.

     

    Pievienotajos tirdzniecības dokumentos skaidri norāda 5., 7., 8. un 9. pantā minētos nosaukumus un aprakstus.

     

    Nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes kodu vai saīsinājumus, kas noteikti starptautiski atzītos standartos, ja vien tajā pašā tirdzniecības dokumentā ir sniegts izmantoto saīsinājumu skaidrojums.

     

    _______

    1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

    Grozījums Nr.  33

    Regulas priekšlikums

    11. pants – 2. punkts – 1. un 2. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas ir reģistrēts Kopienā, vai gadījumā, kad ne ražotājs, ne tā pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, tirgus dalībnieks, kas ir atbildīgs par tekstilizstrādājuma laišanu tirgū pirmo reizi, nodrošina etiķetes pievienošanu un tajā iekļautās informācijas pareizību.

    2. Laižot tekstilizstrādājumu tirgū, ražotājs vai — gadījumā, ja ražotājs nav reģistrēts Eiropas Savienībā,— importētājs nodrošina etiķetes pievienošanu un tajā iekļautās informācijas pareizību.

    Izplatītājs nodrošina, lai tā pārdotajiem tekstilizstrādājumiem būtu atbilstošs marķējums saskaņā ar šo regulu.

    Laižot tekstilizstrādājumus tirgū, izplatītājs nodrošina, lai tekstilizstrādājumiem būtu atbilstošs marķējums saskaņā ar šo regulu.

     

    Šīs regulas izpratnē tāds izplatītājs, kurš izstrādājumu laiž tirgū ar savu nosaukumu vai tirdzniecības zīmi, piestiprina izstrādājumam etiķeti vai izdara etiķetē saturiskas izmaiņas, uzskatāms par ražotāju.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  34

    Regulas priekšlikums

    11. pants – 2. punkts – 3. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Pirmajā un otrajā daļā minētās personas nodrošina, lai informāciju, ko sniedz, laižot tirgū tekstilizstrādājumus, nevarētu sajaukt ar šajā regulā noteiktajiem nosaukumiem un aprakstiem.

    Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie uzņēmēji nodrošina, lai informāciju, ko sniedz, tekstilizstrādājumus darot pieejamus tirgū, nevarētu sajaukt ar šajā regulā noteiktajiem nosaukumiem un aprakstiem.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  35

    Regulas priekšlikums

    12. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Nosaukumus un aprakstus, kas ir minēti 5., 7., 8. un 9. pantā, skaidri norāda tirdzniecības līgumos, rēķinos, faktūrrēķinos un citos tirdzniecības dokumentos.

    svītrots

    Lietot saīsinājumus nav atļauts. Tomēr drīkst izmantot mehanizētās apstrādes kodu, ja vien tajā pašā dokumentā ir sniegts šā koda skaidrojums.

     

    Pamatojums

    Lielākas saskaņotības labad šie noteikumi tagad iekļauti 11. pantā.

    Grozījums Nr.  36

    Regulas priekšlikums

    12. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Piedāvājot tekstilizstrādājumus tirdzniecībā, nosaukumus un aprakstus, kas ir minēti 5., 7., 8. un 9. pantā, norāda skaidri, salasāmi un vienoti iespiestiem burtiem katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iepakojumiem, etiķetēs un marķējumos.

    2. Darot tekstilizstrādājumus pieejamus tirgū, 5., 7., 8. un 9. pantā minētos nosaukumus un šķiedru sastāvu norāda viegli pieejamā veidā, saskatāmi un salasāmi, izmantojot vienotu rakstzīmju izmēru, stilu un šriftu, katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iepakojumiem un marķējumos. Šī informācija patērētājam ir skaidri saskatāma pirms pirkuma izdarīšanas, ieskaitot arī tos gadījumus, kad pirkums tiek veikts elektroniskā veidā.

    Grozījums Nr.  37

    Regulas priekšlikums

    12. pants – 4. punkts – 2. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Šīs regulas 15. panta 3. punktā minētajai kopējai etiķetēšanai attiecībā uz spolēm, tītavām, šķeterēm, kamoliem vai kādiem citiem neliela daudzuma šujamajiem, lāpāmajiem un izšujamajiem diegiem piemēro šā punkta pirmo daļu.

    Atsevišķas pozīcijas var marķēt jebkurā Kopienas valodā.

    Šīs regulas 15. panta 3. punktā minētajam kopējam marķējumam attiecībā uz spolēm, tinumiem, šķeterēm, kamoliem vai kādiem citiem neliela daudzuma šujamajiem, lāpāmajiem un izšujamajiem diegiem piemēro šā punkta pirmo daļu. Šādus izstrādājumus atsevišķi pārdodot galapatērētājiem, tie var būt marķēti jebkurā Savienības oficiālajā valodā, ja tiem ir arī kopējais marķējums. Attiecīgā gadījumā tekstilšķiedru nosaukumus var aizstāt vai norādīt kopā ar skaidri saprotamiem nevalodiskiem simboliem.

    Grozījums Nr.  38

    Regulas priekšlikums

    12. pants – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Komisija saskaņā ar 19.a, 19.b un 19.c pantu pieņem deleģētos aktus, tajos paredzot sīki izstrādātus nosacījumus šajā punktā minēto simbolu izmantošanai.

    Grozījums Nr.  39

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 3. un 4. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Ja tekstilizstrādājumiem, kas uzskaitīti VI pielikumā, ir viens un tas pats veids un vienāds sastāvs, tos var kopā piedāvāt pārdošanai ar kopēju etiķeti.

    3. Ja tekstilizstrādājumiem, kas uzskaitīti VI pielikumā, ir viens un tas pats veids un vienāds sastāvs, tos var darīt pieejamus tirgū kopā, pievienojot kopēju etiķeti.

    4. Tādu tekstilizstrādājumu sastāvu, kurus pārdod metros, var norādīt pārdošanā piedāvātajam garumam vai baķim.

    4. Tekstilizstrādājumiem, kurus pārdod metros, sastāvu var norādīt atgriezumam vai baķim, kas darīts pieejams tirgū.

    Pamatojums

    Pielāgojums jaunajam tiesiskajam regulējumam.

    Grozījums Nr.  40

    Regulas priekšlikums

    3. nodaļa – virsraksts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Šķiedru procentuālie daudzumi un pielaides

    Tirgus uzraudzība

    Grozījums Nr.  41

    Regulas priekšlikums

    16. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    16. pants

    Pozīciju saraksts, kuras nav jāievēro, nosakot šķiedru procentuālos daudzumus

    svītrots

    Nosakot 7., 8., un 9. pantā paredzētos procentuālos daudzumus, kas ir jānorāda saskaņā ar 11. pantu, VII pielikumā minētos elementus neņem vērā.

     

    Pamatojums

    Lielākas saskaņotības labad šis noteikums tagad iekļauts 17. pantā.

    Grozījums Nr.  42

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Valstu tirgus uzraudzības iestādes veic pārbaudes, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst sniegtajai informācijai par minēto izstrādājumu sastāvu saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK.

    1. Tirgus uzraudzības iestādes veic pārbaudes, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst sniegtajai informācijai par minēto izstrādājumu sastāvu saskaņā ar šo regulu.

    Grozījums Nr.  43

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic saskaņā ar paraugu ņemšanas metodēm un VIII pielikumā paredzēto konkrētu divkāršu un trīskāršu šķiedru maisījumu kvantitatīvo analīzi.

    2. Nosakot tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu, pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic saskaņā ar VIII pielikumā izklāstītajām metodēm vai saskaņotajiem standartiem.

    Pamatojums

    Šīs regulas vienkāršošanas labad un lai pielāgotu tehnoloģiju attīstībai dažiem divkomponentu un trīskomponentu šķiedru maisījumiem piemērojamās paraugu ņemšanas un kvantitatīvās analīzes metodes, Komisijai ir jāpilnvaro Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pārveidot VIII pielikumā aprakstītās metodes par saskaņotajiem standartiem.

    Grozījums Nr.  44

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 2.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Nosakot 7., 8. un 9. pantā norādīto šķiedru sastāvu, neņem vērā VII pielikumā uzskaitītos elementus.

    Pamatojums

    Šis noteikums izriet no 16. panta un ir iekļauts, lai tekstu padarītu saskanīgāku.

    Grozījums Nr.  45

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Tekstilšķiedru maisījumiem, kuriem nav vienotas analīzes metodes Kopienas mērogā, par to testēšanu atbildīgās laboratorijas nosaka šādu maisījumu sastāvu, izmantojot jebkādu tai pieejamu derīgu metodi, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu un, ciktāl zināms, izmantotās metodes precizitātes pakāpi.

    3. Tekstilšķiedru maisījumiem, kuriem nav vienotas analīzes metodes Savienības mērogā, šķiedru sastāvu nosaka jebkura laboratorija, ko dalībvalstu iestādes akreditējušas un apstiprinājušas šādu tekstilšķiedru maisījumu testēšanai, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu, izmantoto metodi un šīs metodes precizitātes pakāpi.

    Pamatojums

    Apzīmējums „atbildīgās” nesniedz nekādas garantijas attiecībā uz testēšanas laboratorijas un tajā iegūto rezultātu uzticamību. Dalībvalstu iestādēs akreditētas un apstiprinātas laboratorijas atbilst vismaz minimāliem kritērijiem attiecībā uz kvalitāti un uzticamību.

    Grozījums Nr.  46

    Regulas priekšlikums

    18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja šāds daudzums ir pamatojams ar tehniskiem iemesliem un pievienošana nav regulāra prakse;

    a) 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja var pamatot, ka šāds daudzums ir tehniski neizbēgams, ievērojot labu ražošanas praksi, un pievienošana nav regulāra prakse;

    Grozījums Nr.  47

    Regulas priekšlikums

    3.a nodaļa (jauna)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    3.a nodaļa

     

    Tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana

    Grozījums Nr.  48

    Regulas priekšlikums

    18.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    18.a pants

     

    No trešām valstīm importētu tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana

     

    1. Šajā pantā termini „izcelsme” vai „izcelsmes vieta” attiecas uz nepreferenciālo izcelsmi saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi1 22. līdz 26. pantu.

     

    2. Importējot vai laižot tirgū no trešām valstīm importētus tekstilizstrādājumus, izņemot tekstilizstrādājumus, kuru izcelsmes vieta ir Turcija vai EEZ līguma līgumslēdzējas puses, obligāti jāveic izcelsmes marķējums atbilstīgi šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

     

    3. Tekstilizstrādājuma izcelsmes valsti norāda uz tekstilizstrādājuma etiķetes. Ja izstrādājums ir iesaiņots, šo norādi atsevišķi sniedz uz iesaiņojuma. Izcelsmes valsts norādi nav atļauts aizstāt ar atbilstīgu norādi pievienotajos tirdzniecības dokumentos.

     

    4. Komisija saskaņā ar 19.a, 19.b un 19.c pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu gadījumus, kad tā vietā, lai marķētu pašu izstrādājumu, ir pieņemami sniegt izcelsmes norādi uz iesaiņojuma. Tas jo īpaši var attiekties uz izstrādājumiem, kuri pie galapatērētāja vai lietotāja parasti nonāk sev raksturīgā iesaiņojumā.

     

    5. Tekstilizstrādājumu izcelsmi norāda ar vārdu „ražots”, pievienojot izcelsmes valsts nosaukumu. Marķējumu var veikt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā izstrādājumus ir paredzēts tirgot.

     

    6. Izcelsmes marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un rakstzīmēm — neizdzēšamām, marķējumam jābūt saskatāmam, veicot parastās darbības ar izstrādājumu, izteikti nošķirtam no pārējās informācijas un noformētam tā, lai nerastos pārpratumi vai kļūdains priekšstats par izstrādājuma izcelsmi.

     

    7. Tekstilizstrādājumiem ir jābūt marķētiem importēšanas brīdī. Marķējumu nedrīkst noņemt vai citādi aiztikt līdz brīdim, kamēr izstrādājumi nav pārdoti galapatērētājam vai lietotājam.

     

    _______

    1 OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

    Grozījums Nr.  49

    Regulas priekšlikums

    18.b pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    18.b pants

     

    Citu tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana

     

    1. Norādot izcelsmi uz tādu tekstilizstrādājumu etiķetēm, kuri nav minēti 18.a pantā, piemēro šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

     

    2. Par izstrādājuma izcelsmes valsti uzskatāma valsts, kurā ir notikuši vismaz divi no turpmāk minētajiem ražošanas posmiem:

     

    – vērpšana;

     

    – aušana;

     

    – apdare;

     

    – sagatavošana.

     

    3. Kā vienīgo izcelsmes valsti tekstilizstrādājuma etiķetē drīkst norādīt tikai tādu valsti, kurā notikuši visi 2. punktā minētie izstrādājuma ražošanas posmi.

     

    4. Tekstilizstrādājuma izcelsmi norāda ar vārdu „ražots”, pievienojot izcelsmes valsts nosaukumu. Marķējumu var veikt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā izstrādājumu ir paredzēts tirgot.

     

    5. Izcelsmes marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un rakstzīmēm — neizdzēšamām, marķējumam jābūt saskatāmam, veicot parastās darbības ar izstrādājumu, izteikti nošķirtam no pārējās informācijas un noformētam tā, lai nerastos pārpratumi vai kļūdains priekšstats par izstrādājuma izcelsmi.

    Grozījums Nr.  50

    Regulas priekšlikums

    18.c pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    18.c pants

     

    Deleģētie akti

     

    Komisija saskaņā ar 19.a, 19.b un 19.c pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai:

     

    – sīki precizētu izcelsmes marķējuma modeli un marķēšanas kārtību;

     

    – izveidotu sarakstu ar terminiem visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kuri skaidri izsaka, ka izstrādājumu izcelsmes vieta ir marķējumā norādītā valsts;

     

    – noteiktu gadījumus, kad izcelsmes valsti nepārprotami apzīmē vispārpieņemti saīsinājumi un tos var izmantot šīs regulas vajadzībām;

     

    – noteiktu gadījumus, kad izstrādājumus nevar vai nevajag marķēt tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ;

     

    – noteiktu citus noteikumus, kuri var būt vajadzīgi, ja tiek konstatēts, ka izstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām.

    Grozījums Nr.  51

    Regulas priekšlikums

    18.d pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    18.d pants

     

    Vispārīgi noteikumi

     

    1. Uzskata, ka 18.a pantā minētie tekstilizstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām, ja:

     

    – tiem nav izcelsmes marķējuma;

     

    – izcelsmes marķējums neatbilst izstrādājumu izcelsmei;

     

    – izcelsmes marķējums ir nomainīts vai noņemts, vai kā citādi aiztikts, izņemot gadījumus, kad bijusi nepieciešamība veikt labojumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.

     

    2. Uzskata, ka tekstilizstrādājumi, kuri nav minēti 18.a pantā, neatbilst šīs regulas prasībām, ja:

     

    – izcelsmes marķējums neatbilst izstrādājumu izcelsmei;

     

    – izcelsmes marķējums ir nomainīts vai noņemts, vai kā citādi aiztikts, izņemot gadījumus, kad bijusi nepieciešamība veikt labojumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.

     

    3. Komisija saskaņā ar 19.a, 19.b un 19.c pantu var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz deklarācijām un apliecinošiem dokumentiem, kurus var izmantot, lai pierādītu atbilstību šai regulai.

     

    4. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais 9 mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties dara tai zināmus visus turpmākos noteikumu grozījumus.

     

    5. Ja izstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām, dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu izstrādājumu īpašniekam vai jebkurai citai par izstrādājumiem atbildīgajai personai marķēt izstrādājumus atbilstīgi šai regulai un par minēto personu līdzekļiem.

     

    6. Ja tas ir nepieciešams šīs regulas efektīvai piemērošanai, kompetentās iestādes var savstarpēji apmainīties ar datiem, kas saņemti, pārbaudot atbilstību šai regulai, tostarp ar varas iestādēm un citām personām vai organizācijām, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas pilnvaras atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem,1 11. pantam.

     

    ______

    1 OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

    Grozījums Nr.  52

    Regulas priekšlikums

    18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) 5 % kārstiem izstrādājumiem.

    b) pastāvot tādam pašam nosacījumam, 5 % no kopējā svara kārstiem tekstilizstrādājumiem.

    Grozījums Nr.  53

    Regulas priekšlikums

    19. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Pielikumu grozījumi

    Deleģētie akti

    1. Komisija var pieņemt jebkādus grozījumus I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumā, kas ir vajadzīgi šo pielikumu pielāgošanai tehnikas attīstībai.

    Komisija izdara grozījumus I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumā, kuri ir vajadzīgi šo pielikumu pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.a pantu un ievērojot 19.b un 19.c pantā izklāstītos nosacījumus.

    2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

     

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  54

    Regulas priekšlikums

    19.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    19.a pants

     

    Deleģēšanas kārtība

     

    1. Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz [pieciem] gadiem, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā [piecu] gadu laikposma beigām sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par deleģēšanas laikposma pagarināšanu.

     

    2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  55

    Regulas priekšlikums

    19.b pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    19.b pants

     

    Deleģējuma atsaukšana

     

    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  56

    Regulas priekšlikums

    19.c pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    19.c pants

     

    Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

     

    1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā kopš paziņošanas dienas.

     

    Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

     

    2. Ja pēc 1. punktā minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu, vai ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju, ka tiem nav nodoma paust iebildumus, aktu publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un tas stājas spēkā aktā norādītajā dienā.

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  57

    Regulas priekšlikums

    20. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    20. pants

    Komiteja

    svītrots

    1. Komisijai palīdz Tekstilmateriālu nosaukumu un marķēšanas komiteja.

     

    2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

     

    Pamatojums

    Pielāgojums Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    Grozījums Nr.  58

    Regulas priekšlikums

    20.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    20.a pants

     

    Pārskatīšana

     

    1. Komisija līdz ...* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām jaunām marķējuma prasībām, kas būtu jāievieš visā Eiropas Savienībā, lai sniegtu patērētājiem precīzu, būtisku, saprotamu un salīdzināmu informāciju par tekstilizstrādājumu īpašībām. Šo ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm, patērētāju aptaujām un rūpīgi veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, un vajadzības gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus. Ziņojumā cita starpā aplūkojami šādi aspekti:

     

    – saskaņota marķēšanas sistēma attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu;

     

    – visā ES piemērojama vienota marķēšanas sistēma attiecībā uz apģērbu un apavu izmēriem;

     

    – norādes par potenciāli alergēnām vai bīstamām vielām, kas izmantotas tekstilizstrādājuma ražošanas vai apstrādes procesā;

     

    – ekoloģiskais marķējums, kurā raksturotas tekstilizstrādājuma ekoloģiskās īpašības un ražošanas ilgtspējība;

     

    – sociālais marķējums patērētāju informēšanai par tekstilizstrādājuma ražošanas sociālajiem apstākļiem;

     

    – brīdinājuma norādes par tekstilizstrādājuma uzliesmošanas spēju, it īpaši viegli uzliesmojošu apģērbu gadījumā;

     

    – elektroniskais marķējums, tostarp radiofrekvenču identifikācija (RFID);

     

    – etiķetes papildināšana ar identifikācijas numuru, kas izmantojams, lai pēc pieprasījuma iegūtu papildu informāciju par izstrādājumu, piemēram, internetā;

     

    – tekstilizstrādājuma ražošanā izmantoto šķiedru norādīšana, izmantojot nevalodiskus simbolus, lai patērētājs varētu bez grūtībām saprast, kāds ir izstrādājuma sastāvs, jo īpaši attiecībā uz dabisko vai sintētisko šķiedru izmantojumu.

     

    2. Komisija līdz ...* veic pētījumu, kurā novērtē, vai tekstilizstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā izmantotās vielas var apdraudēt cilvēku veselību. Pētījumā jo īpaši jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko šķiedru, krāsvielu, biocīdu, konservantu vai nanodaļiņu izmantojumu tekstilizstrādājumos. Pētījumu balsta uz zinātniski pamatotiem datiem, un ņem vērā tirgus uzraudzības pasākumu rezultātus. Pamatotā gadījumā Komisija, balstoties uz šo pētījumu, nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai atbilstīgi attiecīgiem ES tiesību aktiem aizliegtu vai ierobežotu potenciāli bīstamu vielu izmantojumu tekstilizstrādājumos.

     

    ___________

    * Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Grozījums Nr.  59

    Regulas priekšlikums

    21. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Vēlākais līdz [DATE = 5 years from the entry into force of this Regulation] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, kurā īpašu vērību pievērš jaunu šķiedru nosaukumu pieprasījumiem un to pieņemšanu.

    Vēlākais trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, kurā īpašu vērību pievērš jaunu šķiedru nosaukumu pieprasījumiem un to pieņemšanu, un pamatotā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

    Grozījums Nr.  60

    Regulas priekšlikums

    21.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    21.a pants

     

    Pārejas noteikumi

     

    Tekstilizstrādājumus, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Direktīvai 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (pārstrādāta versija)1 un ir laisti tirgū pirms [6 mēneši pēc stāšanās spēkā], var turpināt laist tirgū līdz …*.

     

    ___________

    1 OV L 19, 23.1.2009., 29. lpp.

    * Divi gadi un seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Grozījums Nr.  61

    Regulas priekšlikums

    22. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Direktīvu 73/44/EK, 96/73/EK un 96/74/EK [vai pārstrādāta redakcija] atceļ no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Direktīvu 73/44/EEK, 96/73/EK un 2008/121/EK atceļ no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Pamatojums

    Direktīva 96/74/EK ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2008/121/EK.

    Grozījums Nr.  62

    Regulas priekšlikums

    II pielikums – 5.a ievilkums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    – rezultāti testiem, kuri saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem ir veikti, lai novērtētu iespējamās alerģiskās reakcijas, ko varētu izraisīt jaunā šķiedra, vai citu tās radītu nevēlamu ietekmi uz cilvēka veselību;

    Pamatojums

    Tehniskajā dokumentācijā, ko ražotājs iesniedz, pieprasot jaunas šķiedras nosaukuma iekļaušanu saskaņotajā sarakstā, attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par jaunās šķiedras ietekmi uz veselību.

    Grozījums Nr.  63

    Regulas priekšlikums

    V pielikums – 24. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    24. Rotaļlietas

    svītrots

    Pamatojums

    Prasība norādīt šķiedru sastāvu attieksies tikai uz tām rotaļlietām, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā, proti, rotaļlietām, kurās tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no rotaļlietas kopējā svara. Komisijai būtu jāpārbauda, vai Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu paredz patērētājiem pietiekamu informāciju par rotaļlietām, kas izgatavotas no tekstilšķiedrām.

    PASKAIDROJUMS

    I.         Komisijas priekšlikums

    Komisija 2009. gada 30. janvārī pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un tekstilizstrādājumu marķēšanu. Priekšlikuma mērķis ir apvienot vienā regulā visus spēkā esošos tiesību aktus (trīs pamata direktīvas)[1] par tekstilmateriālu nosaukumiem un marķēšanu, lai šādi izvairītos no administratīvā sloga, ar ko dalībvalstis saskaras, transponējot nepieciešamos tehniskos pielāgojumus valstu tiesību aktos ikreiz, kad saskaņoto nosaukumu sarakstā tiek iekļauts jaunas šķiedras nosaukums.

    Priekšlikumā ir paredzēta arī pārskatīta procedūra ražotājiem, kuri pieprasa jaunas šķiedras nosaukuma iekļaušanu Kopienas sarakstā, lai saīsinātu laiku starp pieteikuma iesniegšanu un jaunas šķiedras nosaukuma pieņemšanu.

    Nozares ieguvums ir tas, ka saīsinās laiks, kas nepieciešams, lai tirgū laistu jaunu šķiedru. Tas ļauj gan ietaupīt administratīvās izmaksas, gan drīzāk gūt ienākumus no šķiedras pārdošanas, savukārt patērētāju ieguvums ir tas, ka tirgū ātrāk ir pieejamas jaunas šķiedras.

    Ierosinātā ES tiesību aktu pārskatīšana tekstilmateriālu nosaukumu un marķēšanas jomā būtībā ir tehniska rakstura pasākums bez būtiskas politiskās ietekmes. Tas neparedz iekļaut ES tiesību aktos citas marķēšanas prasības, kas neattiektos uz šķiedru sastāvu un tekstilšķiedru nosaukumu saskaņošanu, uz ko jau attiecas spēkā esošās direktīvas.

    II.       Vispārējas referenta piezīmes

    Eiropas Savienības tekstilrūpniecība, reaģējot uz nozīmīgajām ekonomiskajām problēmām, ar ko nozare saskārās pēdējos gados, ir uzsākusi ilgstošu pārstrukturēšanas, modernizācijas un tehnoloģiskās attīstības procesu. Eiropas uzņēmumi, it īpaši MVU, ir uzlabojuši savu pozīciju pasaulē, koncentrējoties uz konkurētspēju veicinošiem aspektiem, piemēram, kvalitāti, dizainu, inovācijām, kā arī izstrādājumiem ar paaugstinātu pievienoto vērtību. ES rūpniecībai pasaulē ir vadošā loma jaunu produktu attīstībā, izstrādājot tehniskus un neaustus tekstilmateriālus jauniem pielietojuma mērķiem, piemēram, ģeotekstilu, higiēnas izstrādājumus, automobiļu rūpniecībā vai medicīnas nozarē izmantojamus izstrādājumus. Pieprasījumu skaits par jaunu šķiedru nosaukumu iekļaušanu ES tiesību aktos pēdējos gados ir palielinājies, un tiek prognozēts, ka šī tendence pastiprināsies, jo Eiropas tekstilrūpniecības nozare turpina attīstīties, kļūstot arvien novatoriskāka.[2]

    Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tādējādi tiek vienkāršots spēkā esošais tiesiskais regulējums par jaunu šķiedru izstrādi un ieviešanu, un tas varētu sekmēt inovāciju tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē un veicināt to, ka šķiedru lietotājiem un patērētājiem ātrāk pieejami inovatīvi izstrādājumi.

    Tomēr referents būtu vēlējies, lai pārskatīšana ir plašāka un vērienīgāka. Ņemot vērā šā priekšlikuma ierobežotos mērķus, referents uzskata, ka galvenais politiskais jautājums ir par to, vai ES tiesību akti būtu jāpaplašina, paredzot tajos arī citas marķēšanas prasības, kas neattiektos tikai uz šķiedru sastāvu un tekstilšķiedru nosaukumu vienādošanu vien, lai šādā veidā patērētājiem nodrošinātu papildu ieguvumus.

    Pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) pieprasījuma īstenotā Eiropas Parlamenta pētījuma par tekstilizstrādājumu marķēšanu secinājumi, kā arī viedokļu apmaiņa ar nozares pārstāvjiem, kas norisinājās IMCO delegācijas vizītes laikā Milānā 2009. gada novembrī, liecina, ka, kaut arī ieinteresēto personu uzskati daudzos jautājumos ir atšķirīgi, tomēr dažās ar tekstilmateriālu marķēšanu saistītajās jomās pastāv nepieciešamība rīkoties.

    III.      Referenta vispārējā nostāja

    Lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi vai atšķirīga prakse dalībvalstīs, un lai ietu kopsolī ar elektroniskās komercijas attīstību un reaģētu uz turpmākajām norisēm tekstilizstrādājumu tirgū, ir nepieciešams izpētīt, vai būtu vajadzīgs saskaņot un standartizēt citus tekstilmateriālu marķēšanas aspektus, lai tādējādi veicinātu tekstilizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un visā ES panāktu vienādu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību.

    Referents atzīst, ka, tiecoties paplašināt obligātās marķēšanas prasības pašreizējā posmā, sāktos laikietilpīgas diskusijas, un tas varētu kavēt vienkāršošanas procesu. Tādēļ referents ierosina diskusijas par citiem tekstilmateriālu marķēšanas aspektiem risināt, neskarot šo regulu.

    Šajā nolūkā referents aicina Komisiju divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām jaunām marķēšanas prasībām, kas būtu jāievieš visā Savienībā, lai saskaņotu, standartizētu un vienkāršotu tekstilizstrādājumu marķēšanu, tādējādi patērētājiem sniedzot precīzu, būtisku, saprotamu un salīdzināmu informāciju par tekstilizstrādājumu sastāvu, īpašībām, kopšanu, izcelsmi un izmēriem.

    Tekstilmateriālu marķēšanas pašreizējā tiesiskā regulējuma pārskatīšana

    Šajā ziņojumā jo īpaši jāaplūko patērētāju viedokļi attiecībā uz informācijas minimumu, kas būtu jāsniedz tekstilizstrādājumu etiķetēs, un jāizpēta, kādus papildu līdzekļus (kas nav saistīti ar marķējumu) varētu izmantot, lai sniegtu papildu informāciju, ko patērētāji neuzskata par būtiski nozīmīgu. Referents uzskata, ka būtu jātiecas pēc pareiza līdzsvara starp augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un tekstilizstrādājumu tiesiskā regulējuma vienkāršošanu. Šajā sakarībā būtu jāraugās, lai, paplašinot obligātās marķēšanas prasības, uzņēmumiem netiktu uzlikts nesamērīgi liels slogs, kas patērētājiem tomēr nesniegtu patiesi noderīgu ieguvumu, jo informācijas pārpilnība uz tekstilizstrādājuma etiķetes patērētājiem pat varētu radīt apjukumu. Tādēļ iespējas izdarīt apzinātu izvēli patērētājiem varētu nodrošināt, izmantojot arī citus līdzekļus, kas neizpaustos kā obligātās marķēšanas prasības.

    Izstrādājot iepriekš minēto ziņojumu, Eiropas Komisijai galvenokārt jāaplūko šādi jautājumi:

    - saskaņota marķēšanas sistēma attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu, lai sniegtu patērētājiem un tekstilizstrādājumu kopšanas uzņēmumiem pilnīgu un precīzu informāciju par izstrādājumu kopšanu;

    - visā ES piemērojama vienota marķēšanas sistēma attiecībā uz apģērbu un apavu izmēriem;

    - saskaņoti noteikumi par izcelsmes norādi tekstilizstrādājumiem, kuri importēti no valstīm ārpus ES, un precīzi kritēriji attiecībā uz „Made in” izcelsmes marķējuma lietošanu Savienībā ražotiem izstrādājumiem;

    - norādes par tekstilizstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā izmantotām potenciāli alergēnām vai bīstamām vielām;

    - ekoloģiskais marķējums, kurā raksturotas tekstilizstrādājumu ekoloģiskās īpašības, piemēram, energopatēriņš un resursu patēriņš, ietekme uz vidi un atkritumu radīšana, lai rosinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

    - sociālais marķējums, kas ļautu patērētājiem pieņemt lēmumu par izstrādājumu iegādi, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem, kas saistīti, piemēram, ar tekstilizstrādājumu ražošanā nodarbināto cilvēku veselību, drošību, cilvēktiesībām, labklājību, darba apstākļiem un darba samaksu;

    - brīdinājuma norādes patērētāju informēšanai par tekstilizstrādājumu uzliesmošanas spēju, īpaši attiecībā uz viegli uzliesmojošiem apģērbiem;

    - radiofrekvenču identifikācijas (RFID) un citu elektroniskās marķēšanas veidu izmantošana papildinformācijas sniegšanai par tekstilizstrādājumiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots patērētāju privātums un ka šādi netiek ietekmēta izstrādājuma galīgā cena;

    - etiķetes papildināšana ar identifikācijas numuru, ko patērētājs vai mazumtirgotājs varētu izmantot, lai internetā par tekstilizstrādājumu iegūtu papildu informāciju, jo īpaši par izstrādājuma īpašībām, sastāvu, izcelsmi vai paveidiem;

    - nevalodisku simbolu lietošana tekstilizstrādājuma ražošanā izmantoto šķiedru norādīšanai, lai patērētājs varētu bez grūtībām saprast, kāds ir izstrādājuma sastāvs, jo īpaši attiecībā uz dabisko vai sintētisko šķiedru izmantojumu.

    Ziņojums jāizstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm un rūpīgi veiktu ietekmes novērtējumu, un pamatotā gadījumā tam jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. Referents uzskata, ka piemērots forums šādas diskusijas sākšanai varētu būt Tekstilmateriālu nosaukumu un marķēšanas darba grupa, taču uzsver, ka Komisijai vajadzētu nodrošināt pilsoniskās sabiedrības, patērētāju pārstāvju, sociālo partneru un institucionālo dalībnieku sistemātiskāku iesaistīšanu, lai nodrošinātu to, ka darba grupas sastāvā ir pārstāvēta visu ieinteresēto pušu nostāja.

    Ietekme uz veselību

    Tāpat referents uzskata, ka nav pietiekami daudz datu par tekstilizstrādājumu ražošanas un apstrādes procesā izmantoto bīstamo vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību. Tādēļ Komisijai jāveic pētījums, lai novērtētu, vai tekstilizstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā izmantotās vielas var apdraudēt cilvēku veselību. Pētījumā jo īpaši jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko šķiedru, krāsvielu, biocīdu, konservantu vai nanodaļiņu izmantojumu tekstilizstrādājumos.

    No dzīvniekiem iegūta materiāla marķēšana

    Cits referenta ierosināts būtisks grozījums ir prasība tekstilizstrādājuma etiķetē norādīt no dzīvniekiem iegūtu materiālu izcelsmi. Lai varētu izdarīt apzinātu izvēli, patērētājiem ir būtiski zināt, vai tekstilmateriāla sastāvā ietilpst materiāli, kas ir iegūti no ādas, kažokādas vai citiem dzīvnieku izcelsmes materiāliem.

    Tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvās analīzes metožu saskaņotie standarti (VIII pielikums)

    Regulas vienkāršošanas labad un lai tekstilmateriālu paraugu sagatavošanas un analīžu vienotās metodes pielāgotu tehnoloģiju attīstībai, referents uzskata, ka šīs metodes, kuras izmanto, lai pārbaudītu tekstilmateriāla sastāva atbilstību marķējumā sniegtajai informācijai, ir jāpārvērš par Eiropas standartiem. Šajā nolūkā Komisijai ir attiecīgi jāpilnvaro Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).

    Tehniski grozījumi

    Virkne grozījumu vairākos ierosinātās regulas pantos ir izdarīti tādēļ, lai precizētu dažus tehniskos aspektus un tekstā panāktu lielāku saskaņotību. Referents ir iesniedzis arī virkni grozījumu, kuru mērķis kopumā ir nodrošināt atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam un Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētajiem aktiem (290. pants).

    IV.      Secinājumi

    Referents iesniedz šos priekšlikumus komitejai un gaidīs turpmākus ierosinājumus.

    • [1]  Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (pārstrādāta versija) ir prasīts tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva marķējumā lietot vienīgi saskaņotos nosaukumus, kas ir uzskaitīti šīs direktīvas I pielikumā. Direktīvā 96/73/EK un 73/44/EEK ir precizētas analīzes metodes, kas izmantojamas, lai pārbaudītu, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst marķējumā sniegtajai informācijai.
    • [2]  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilmateriālu marķēšanu.
      http://eescopinions.eesc.europa.eu/viewdoc.aspx?doc=\\esppub1\esp_public\ces\int\int477\en\ces1928-2009_ac_en.doc

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana

    Atsauces

    COM(2009)0031 – C6-0048/2009 – 2009/0006(COD)

    Datums, kad to iesniedza EP

    30.1.2009

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    IMCO

    19.10.2009

    Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    ITRE

    19.10.2009

     

     

     

    Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

           Lēmuma datums

    ITRE

    2.9.2009

     

     

     

    Referents(-e/-i/-es)

           Iecelšanas datums

    Toine Manders

    14.9.2009

     

     

    Izskatīšana komitejā

    2.9.2009

    29.9.2009

    6.10.2009

    4.11.2009

     

    27.1.2010

    16.3.2010

    8.4.2010

     

    Pieņemšanas datums

    8.4.2010

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    30

    1

    6

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Tiziano Motti, Gianni Pittella, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Laurence J.A.J. Stassen, Catherine Stihler, Eva-Britt Svensson, Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Barbara Weiler

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Regina Bastos, Constance Le Grip, Emma McClarkin, Rareş-Lucian Niculescu, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Kerstin Westphal

    Iesniegšanas datums

    19.4.2010