ZIŅOJUMS par Vidusjūras reģiona valstu savienību

3.5.2010 - (2009/2215(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Vincent Peillon

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 92 KB)
• 001-001 (DOC - 212 KB)
• 002-009 (PDF - 125 KB)
• 002-009 (DOC - 254 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Vidusjūras reģiona valstu savienību

(2009/2215(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Barselonas deklarāciju, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferences laikā, kura norisinājās Barselonā no 1995. gada 27. līdz 28. novembrim un kurā tika izveidota Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienība” (COM(2008)0319),

– ņemot vērā „Barselonas procesa — Vidusjūras reģiona valstu savienības” apstiprināšanu Briseles Eiropadomes laikā, kas norisinājās 2008. gada 13. un 14. martā,

– ņemot vērā Parīzes samita, kas norisinājās Parīzē 2008. gada 13. jūlijā, deklarāciju par Vidusjūras valstīm,

–   ņemot vērā Vidusjūras reģiona valstu savienības ārlietu ministru sanāksmes, kas norisinājās Marseļā 2008. gada 3. un 4. novembrī, nobeiguma deklarāciju,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asamblejas (EVPA) prezidija Parīzes (2008. gada 12. jūlijs), Kairas (2009. gada 22. novembris) un Rabatas (2010. gada 22. janvāris) deklarāciju,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālās un vietējās asamblejas (ARLEM) atklāšanas sanāksmes, kas norisinājās Barselonā 2010. gada 21. janvārī, secinājumus,

–   ņemot vērā 2009. gada 19. oktobrī notikušā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomju un līdzīgu Aleksandrijas iestāžu samita nobeiguma deklarāciju,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona valstu politiku un jo īpaši 2007. gada 15. marta[1] un 2008. gada 5. jūnija[2] rezolūciju, kā arī tā 2009. gada 19. februāra rezolūciju „Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienību”[3],

– ņemot vērā Marakešā, 2009. gada 11. un 12. novembrī notikušās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu otrās ministriju konferences secinājumus par sieviešu lomas sabiedrībā stiprināšanu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu[4],

– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas (EVPA) komiteju ieteikumus, kas tika pieņemti Ammānā 2010. gada 13. un 14. martā notikušās 6. plenārsesijas laikā,

– ņemot vērā EVPA ieteikumu, kuru pieņēma 2008. gada 13. oktobrī Jordānijā un par kuru informācija tika sniegta „Barselonas procesa — Vidusjūras reģiona valstu savienības” ārlietu ministru pirmajā sanāksmē Marseļā,

– ņemot vērā Vidusjūras reģiona valstu savienības ģenerālsekretariāta nolikumu, kas tika pieņemts 2010. gada 3. martā,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0133/2010),

A.     tā kā Vidusjūras baseins ir ārkārtīgi svarīgs reģions Eiropas Savienībai un tā kā daudzpolārā pasaulē, kurā valda savstarpēja atkarība, tikai lielākie integrētie reģionu kopumi spēs risināt sociālās, kultūras, ekonomikas, vides, demogrāfiskās, politiskās un drošības problēmas;

B.     tā kā Eiropas Savienībai ir jāizstrādā stratēģisks redzējums, kurā ir ņemti vērā visi šie problēmjautājumi, kas novēroti tās attiecībās ar dienvidu kaimiņvalstīm, priekšroku dodot sociālai, ekonomiskai un demokrātiskai reģiona attīstībai;

C.     tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības;

D.     tā kā Vidusjūras reģiona valstu savienība (VRVS) dod iespēju pilnīgāk nostiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību reģionālo un daudzpusējo aspektu un paver iespēju nodrošināt mieru, drošību un labklājību 800 miljoniem iedzīvotāju un piedāvā ideālu struktūru sociālekonomisko problēmjautājumu risināšanai, reģionālās integrācijas veicināšanai un partnervalstu līdzattīstības garantēšanai;

E.     tā kā kaimiņattiecību politika, dodama priekšroku difenercētu divpusēju attiecību padziļināšanai, nedod iespēju viena pati reģionā veicināt vienotu integrācijas un nozīmīgu reformu procesu; ņemot vērā VRVS izveides sniegto iespēju stiprināt, no vienas puses, divpusējo un, no otras puses, reģionālo politikas jomu savstarpējo papildinātspēju, lai pēc iespējas efektīvāk strādātu pie Eiropas un Vidusjūras mērķu sasniegšanas, kuri ir balstīti uz tādu vērtību savstarpēju atzīšanu kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana; tā kā ir jāprasa, lai dalībvalstis apņemas īstenot Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) saskaņoti un ticami, ievērojot ES līguma 8. pantu;

F.     tā kā ir nepieciešams balstīties uz Barselonas procesa sasniegumiem, kura mērķi un sasniegumi saskaņā ar Parīzes 2008. gada 13. jūlija deklarāciju ir jāstiprina ar VRVS, un tā kā lai nodrošinātu daudzo Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības instrumentu efektivitāti un saskaņu, nedrīkst pieļaut jau pastāvošo politisko instrumentu un institucionālo līmeņu pavairošanu vai pārklāšanos;

G.     tā kā Vidusjūras reģiona valstis jau apmēram piecpadsmit gadus piedzīvo ātru tirdzniecības un ekonomisko attiecību (Krievija, Ķīna, Brazīlija, Persijas līča reģiona monarhijas) daudzveidības palielināšanos un tā kā to uzņēmumi saskaras ar ievērojamām pārmaiņām (patēriņa režīmi, mobilitāte, demogrāfiskās izmaiņas u. tml.), kuras ietekmē iekšējo līdzsvaru, bet īpaši teritoriālo līdzsvaru;

H.     tā kā ierobežotā kultūras apmaiņa pati par sevi nespēj tuvināt Vidusjūras reģiona tautas un Eiropa pakāpeniski zaudē savu kultūras ietekmi uz Vidusjūras reģiona partnervalstīm;

I.      ņemot vērā pieaugošās atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Vidusjūras reģiona trešām valstīm un satraucošas strukturālās grūtības, kuras ir gan sociālekonomiska, gan institucionāla rakstura, uz kurām ir nepieciešams strauji kopīgi reaģēt visu VRVS dalībvalstu interesēs, tā kā Vidusjūras reģiona trešo valstu ekonomiskās izaugsmes potenciāls šo perspektīvu dara reālistisku; tā kā ir nepieciešama uzlabota Dienvidu–Dienvidu integrācija;

J.      tā kā VRVS izveides reģionālo kontekstu iezīmē konflikti un politiskais saspridzinājums, kas ir apgrūtinājis un kavējis tā īstenošanu kopš Parīzes samita 2008. gada jūlijā, tā kā Tuvo Austrumu miera process šobrīd ir apstājies;

K.     tā kā ekonomikas un finanšu krīzes sekas ir papildinājušas partnervalstīs jau pastāvošās politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas, un jo īpaši tās, kuras ir saistītas ar bezdarbu; tā kā gan šīs valstis, gan ES vēlas samazināt bezdarbu šajā reģionā un nodrošināt tā iedzīvotājiem, īpaši sievietēm, jauniešiem un lauku iedzīvotājiem nākotnes cerības;

L.     tā kā Tuvo Austrumu miera procesa atsākšana un ilgtspējīga globāla konkrēta risinājuma perspektīva ir izšķiroši svarīga Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību attīstībai, kā arī VRVS projektu veiksmīgai darbībai un īstenošanai;

M.    tā kā ir jānodrošina efektīva un pārredzama divu galveno VRVS jauninājumu, proti, institucionālā (līdzprezidentūra, kopīgā apvienotā komiteja, VRVS ģenerālsekretariāts) un operatīvā (integrācijas projekti) funkcionēšana, lai uzlabotu dzīves apstākļus pilsoņiem, kas ir galvenie šā projekta ieguvēji;

N.     tā kā ģenerālsekretariāts tiek veidots ar mērķi, lai tas kļūtu par galveno pasākumu īstenotāju, tā efektivitāte būs atkarīga no personāla spējas strādāt pastāvīgi, un tā kā augstas Izraēlas un Palestīnas ierēdņu sadarbība starptautiskā organizācijā reģionālā mērogā ir nepieredzēts notikums, kas vieš jaunas cerības;

O.     tā kā Vidusjūras reģionus tieši skar tādi pārrobežu jautājumi kā ilgtspējīga attīstība, energoapgādes drošība, migrācijas plūsmas, kultūras un tūrisma apmaiņa, un tā kā tos skar arī tādas pārrobežu problēmas kā ūdens pārvaldība un piekļuve tam, piesārņojums, transporta tīklu attīstība, un tāpēc vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes ir ārkārtīgi svarīgas atbalsta sniedzējas, rodoties ilgtspējīgām, vietējām īpatnībām atbilstošām teritoriālās politikas nostādnēm un konkrētu un iekļaujošu projektu īstenošanai;

P.     tā kā sociālekonomiskās ietekmes, ietekmes uz vidi un ietekmes uz teritoriālo līdzsvaru dēļ lauksaimniecība ir liels problēmu avots Vidusjūras reģiona valstīs;

Q.     tā kā 60 % no pasaules iedzīvotājiem, kuriem trūkst ūdens, mīt Vidusjūras baseina dienvidos un Tuvajos Austrumos, un saskaņā ar ANO Attīstības programmas ietvaros izstrādātajiem ziņojumiem par arābu pasauli un „Plan Bleu” ziņojumiem līdz 2025. gadam 63 miljoni cilvēku nonāks ūdens trūkuma situācijā;

R.     atgādina 2008. gada 4. novembrī Marseļā notikušajā VRVS ministriju konferencē pieņemto lēmumu samazināt digitālo palaisu starp abiem Vidusjūras krastiem, kurš kalpoja par pamatu BB-MED (platjosla Vidusjūrai) priekšlikumam;

S.     tā kā kopš Parīzes samita VRVS ietvaros izsludinātajiem projektiem šobrīd netiek atvēlēts pietiekams globālais finansējums, kas var aizkavēt to īstenošanu;

T.     tā kā migrantu plūsmai un dažādām tās radītajām problēmām no vienas un no otras Vidusjūras reģiona puses ir liela nozīme humānajā, sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā;

U.     ņemot vērā to, cik svarīga ir tā kapitāla plūsma, ko veido līdzekļi, kurus migranti pārskaita dienvidu krasta valstu iedzīvotājiem;

V.     tā kā, no vienas puses, nesen stājās spēkā Lisabonas līgums un tajā noteiktās institucionālās pārmaiņas un, no otras puses, notika iztaujāšana attiecībā uz VRVS darbību un finansējumu, kā rezultātā Eiropas Parlamentam ir svarīgi cieši uzraudzīt VRVS turpmāko attīstību, lai piedalītos Barselonas samita panākumu nodrošināšanā,

1.      lūdz VRVS valstu un valdību vadītājus sanākt kopā Barselonā šā gada 7. jūnijā un darīt visu iespējamo, lai pēc diviem sarežģītiem gadiem šīs sanāksmes laikā izveidotu VRVS iestādes un uzsāktu liela mēroga projektus, un panāktu progresu visās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības jomās;

2.      joprojām, neskatoties uz VRVS izveidi, raizējas par to, ka nav skaidri izstrādāta ES Vidusjūras reģiona politika un šā reģiona attīstības un stabilizācijas stratēģiskais redzējums; uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijai atkal ir jākļūst par ES darba plāna prioritāti;

3.      aicina VRVS dalībvalstu valdības padziļināti pārskatīt un pastiprināt politisko dialogu; uzsver, ka savstarpēja cieņa un sapratne ir būtiski šā dialoga pamatelementi un atgādina, ka šīs jaunās iniciatīvas mērķu vidū, īpaši nostiprinot pastāvošos mehānismus, ir skaidri jāiekļauj demokrātijas, tiesiskuma, kā arī tādu cilvēktiesību, kā pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības veicināšana un ievērošana; šādā sakarībā uzsver vārda, domas un ticības brīvības nozīmi, kā arī nepieciešamību garantēt minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu tiesības; uzsver, ka sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesībai un uz seksuālo orientāciju balstītas diskriminācijas apkarošanai ir jāpievērš īpaša vērība; atkārtoti apliecina atbalstu demokrātiskām politiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Vidusjūras dienvidu krastā un pauž atzinību par to kvalitatīvo darbu, ko ir veikušas sieviešu organizācijas;

4.      uzskata, ka Vidusjūras reģionā valdošais politiskais sasprindzinājumus un reģionālie konflikti nedrīkst kavēt nozaru un daudzpusējo sadarbību un ka, īstenojot plaša mēroga integrācijas projektus un risinot atklātu politisko dialogu, VRVS veicinās uzticības pilnas atmosfēras rašanos, kas savukārt veicinās kopējās drošības mērķu sasniegšanu solidaritātes un miera garā; uzsver tomēr, ka VRVS darbība nevar būt pilnībā veiksmīga, kamēr, ievērojot starptautiskās tiesības, nav atrisināti dažādi reģionālie konflikti, un viss Vidusjūras reģions kļuvis par miera teritoriju;

5.      uzsver, ka steidzami ir jāpanāk taisnīgs un ilgtspējīgs Tuvo Austrumu konflikta risinājums un aicina šajā sakarībā ES un visas VRVS dalībvalstis uzņemties konkrētas saistības; atkārto aicinājumu atsākt nopietnas sarunas miera procesa ietvaros ar mērķi panākt divu valstu — neatkarīgas, demokrātiskas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts un Izraēlas valsts līdzāspastāvēšanu, lai tās viena otrai blakus dzīvotu mierā, drošībā un ar starptautiski atzītām robežām; atbalsta to būtisko ieguldījumu, ko VRVS var sniegt, uzlabojot attiecības starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi, īpaši pateicoties sadarbībai tās iekšienē starp Izraēlas un Palestīnas pārstāvjiem;

6.      atzinīgi vērtē VRVS ģenerālsekretāra iecelšanu un sekretariāta nolikuma pieņemšanu, un, gatavojoties Barselonas samitam, iesaka pabeigt VRVS institucionālās un funkcionālās arhitektūras formulēšanu, ievērojot šādas vadlīnijas:

-     piešķirt ģenerālsekretariātam pietiekamus finanšu un statūtiem atbilstošus līdzekļus, lai būtu iespējams nodrošināt tā efektīvu un neatkarīgu darbību; uzsver nepieciešamību nodrošināt sekretariāta pilnīgu darbspēju un nepieciešamību atlasīt personālu, ievērojot nopelnu kritēriju, īpaši rūpējoties par ģeogrāfiskās izcelsmes daudzveidību un dzimumu līdztiesību;

- precizēt lēmumu pieņemšanas, finansēšanas un liela mēroga projektu īstenošanas kritērijus, jo īpaši skaidri definēt prioritātes nākamajiem trīs gadiem;

- no Eiropas dalībnieku (dalībvalstu, Padomes un Komisijas) puses nodrošināt kopīgu Lisabonas līgumam atbilstīgu pārstāvniecību un tai pat laikā atbalstīt visu Vidusjūras reģiona trešo valstu aktīvu līdzdalību;

- nodrošināt VRVS demokrātisko leģitimāti, apstiprinot EVPA par neatņemamu institucionālās arhitektūras sastāvdaļu;

- pastiprināt specializētu ministru konferenču apstiprinātu Kopienas projektu un programmu koordinēšanu, īpaši ņemot vērā sinerģijas iespējas;

- pieļaut mainīgās ģeometrijas sadarbību, kas atvērta visām valstīm un daudzpusējām iestādēm, kuras vēlas sadarboties kopīgu interešu projektos;

- garantēt labu sekretariāta un Eiropas Komisijas sadarbību, kā arī skaidru kompetenču nošķiršanu, aicināt Komisiju aktīvi sadarboties VRVS un prasīt lielāku skaidrību par tās iesaistīšanos šajā jaunajā institucionālajā struktūrā;

- veidot komunikācijas pasākumus, lai panāktu VRVS darbības redzamību, informēt pilsoņus par VRVS lielajiem projektiem un sasniegumiem, izmantojot pilnīgu un atjauninātu interneta vietni;

- uzraudzīt VRVS demokrātisko leģimitāti tā, lai lēmumi tiktu pieņemti pārredzami, lēmumu pieņemšanas procesā sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, EVPA un valstu parlamentiem; uzsvērt, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārai asamblejai vajadzētu būt atzītai par VRVS pamata komponenti — parlamentāro sadaļu’;

-       nodrošināt dialogu ar visām iesaistītajām pusēm (vietējām pārvaldes iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām) un viņu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos par svarīgākajiem projektiem;

7.      atgādina, ka Parīzes samitā tika noteikti seši lieli stratēģiski horizontāli sektori (civilā aizsardzība, jūras un sauszemes maģistrāles, Vidusjūras attīrīšana, saules enerģijas plāns, Iniciatīva darījumu paplašināšanai Vidusjūras reģionā un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāte; uzsver tāpēc, cik svarīgi ir neatlaidīgi attīstīt reģionālās programmas un Eiropas un Vidusjūtas parternības ietvaros jau radītos līdzekļus, un vēlas, lai VRVS saistībā finansēto projektu atlase tiktu balstīta uz pievienoto vērtību reģionālā un vietējā mērogā; aicina šos prioritāros projektus īstenot nekavējoties;

8.      uzskata, ka ir būtiski, lai valsts un privāto fondu paketēs paredzētais projektu finansējums tiktu garantēts, uzkrāts un piesaistīts, ievērojot šādu struktūru:

- aicina VRVS dalībvalstis piešķirt līdzekļus fondu projektiem atbilstīgi problēmām un prognozē ļoti aktīvu dalībnieku iesaistīšanos Barselonas samitā,

- pievērš īpašu uzmanību tam, ka periodā pirms finanšu plāna 2007.–2013. gadam noslēguma viss savienības finanšu atbalsts ir nodrošināms, nekaitējot īstenojamām vai paredzētajām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālajām programmām; uzsver nepieciešamību būtiski stiprināt līdzekļus, kuri paredzēti Eiropas kaimiņattiecību politikasVidusjūras sadaļai, kā arī ES ieguldījumu VRVS projektos, kas paredzēti jaunajā ES 2014.–2020. gada finanšu plānā;

- atzinīgi vērtē reģionā jau strādājošo valsts, Eiropas (EIB-FEMIP, ERAB) un starptautiskās (Pasaules Banka) finanšu iestādes finanšu iestāžu darbu; uzsver nepieciešamību atrast sinerģiju lielo projektu sakarībā un ierosina izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona investīciju un attīstības banku, lai stiprinātu VRVS ziemeļu–dienvidu paritāro raksturu;

-      uzsver Eiropas Investīciju bankas lomu, kura koordinē trijus no sešiem prioritārajiem projektiem (Vidusjūras attīrīšanu, saules enerģijas plānu un jūras un sauszemes maģistrāles);

-      uzsver nepieciešamību veidot plašāku sadarbību un uzlabot VRVS valstu, bet īpaši dienvidu krasta valstu finansiālo un ekonomisko integrāciju;

- atzinīgi vērtē nesen izveidotos ieguldījumu fondus, kas paredzēti VRVS projektu finansēšanai, tostarp arī InfraMed fondu, kas paredzēts infrastruktūras projektu īstenošanai, un aicina dažādas iesaistītās puses veicināt līdzīgu iniciatīvu izstrādi un atbalstīt ieguldītāju, īpaši ilgtermiņa ieguldītāju sadarbību;

- pauž vēlmi par tādu investīciju fondu izveidi, kas paredzēti vietējo un reģionālo pašvaldību projektu finansēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību;

9.      iedrošina strādāt pie trešo valstu ekonomiskās un juridiskās vides uzlabošanas, par prioritāti nosakot dzīvotspējīgu un uzticamu apakšreģionu finanšu iestāžu izveidi ārvalstu ieguldījumu piesaistei; aicina arī pēc saviem ieskatiem:

- izstrādāt Vidusjūras reģiona trešām valstīm kopīgu ieguldījumu aizsardzības hartu, kas ļaus saskaņot un uzlabot minēto ieguldījumu aizsardzību un iedrošināt tos,

- izveidot finanšu nodrošinājuma un garantijas sistēmu ieguldītājiem, par paraugu izvēloties Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru (MIGA) un pielāgojot to Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kontekstam;

- veikt reformas ar mērķi samazināt administratīvos ierobežojumus un jo īpaši uzlabot un vienkāršot līgumu īstenošanu;

- atbalstīt tādu darba tiesību pakāpenisku un efektīvu sasakņošanu, kurās tiek ievērotas VRVS dalībvalstīs strādājošo tiesības;

- uzlabot piekļuvi kreditēšanai MVU, kā arī piedāvājumu kredītu un mikrikredītu formulu jomā;

10.    vēlas uzlabot reģiona ekonomikas un tiesību jomu, kas ir pamatnosacījums turpmākām investīcijām; neatlaidīgi aizstāv cilvēkresursu un nodarbinātības attīstības mērķi, kas atbilst Tūkstošgades attīstības mērķiem cīņā pret nabadzību; uzsver, ka spēcīgu publisko pakalpojumu saglabāšana un pilnveidošana ir vēl viens svarīgs priekšnoteikums, kas reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

11.    uzskata, ka pastiprināta Dienvidu–Dienvidu divpusēja un daudzpusēja sadarbība būtu auglīga pilsoņu labā un uzlabotu reģiona politisko klimatu;

12.    īpaši uzsver lielo nepieciešamību veicināt dienvidu valstu tirdzniecību, kas veido tikai 6 % no tirdzniecības apjoma, un paplašināt Agadiras nolīgumu; aicina ievērot, ka šīs valstis ir ieinteresētas aktīvākās attiecībās un tirdzniecībā, izveidojot vienotu, spēcīgu ekonomikas telpu, kas būtu pievilcīga ieguldītājiem un spējīga aizstāvēt reģiona intereses un veicināt tā attīstību; uzsver, ka Vidusjūras reģiona valstu savienībai jāatvieglo tehniskās un finansiālās palīdzības pieprasījumu apmierināšana, lai sekmētu Dienvidu–Dienvidu virziena ekonomisko integrāciju; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes kumulācija varētu veicināt šā mērķa sasniegšanu;

13.    uzsver, cik būtiskas ir pašreizējās sarunas par Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības zonu un mudina VRVS dalībvalstis piestrādāt, lai saskaņotu savas nostājas saistībā ar PTO sarunām;

14.    aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ņemt vērā esošos ietekmes novērtējumu rezultātus un novērtēt liberalizācijas procesa sociālās un vides sekas, ņemot vērā klimata pārmaiņas un ekonomikas un sociālo krīzi, un ļaut tos piemērot pakāpeniski un asimetriski, abos Vidusjūras krastos aizsargājot tādas līdzīgas ražošanas jomas, kuras liberalizācijas procesa gaitā spēcīgi apdraud konkurence; aicina Vidusjūras reģiona valstu savienību izvēlēties projektus, ievērojot sociālās un ekonomiskās vajadzības un nepieciešamību samazināt ietekmi uz vidi;

15.    vēlas, lai tiktu pārskatīti asociācijas nolīgumi, ņemot vērā jaunās vajadzības, kas saistītas ar finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kā arī ar pārtikas un enerģētikas krīzi; atgādina, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveides pamatiemeslam arī turpmāk ir jābūt tirdzniecībai, kas veicina attīstību un samazina nabadzību, un cer, ka ar 2009. gada 9. decembra ministriju samita ceļvedi būs iespējams sasniegt šo mērķi;

16.    pauž nožēlu par to, ka Parīzes deklarācijā nav pievērsta pietiekama uzmanība sociālekonomiskajiem, tirdzniecības un enerģijas aspektiem, piemēram, tiešām ārvalstu investīcijām, nodarbinātībai, energoefektivitātei, neformālajām ekonomikas nozarēm vai nabadzības izskaušanai, un pieprasa labot šo situāciju Barselonas samita laikā;

17.    atgādina, ka migrācijas politika ir viena no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību prioritātēm un aicina VRVS valstis un iestādes, kas ir tās locekles īpaši rūpēties par migrācijas plūsmu koordinētu pārvaldību; uzsver, ka VRVS veidošana nav iespējama bez atbalsta cilvēkresursiem un tirdzniecības starp Vidusjūras baseina iedzīvotājiem, un mudina, līdztekus migrācijas plūsmu vadībai un nelegālās imigrācijas apkarošanai, pakāpeniski atvieglot brīvu pārvietošanos starp abiem krastiem, stiprināt migrantu integrācijas instrumentus, izstrādāt aktīvu nodarbinātības veicināšanas politiku un uzlabot patvērumtiesību izmantošanas apstākļus; uzskata, ka ir jānodrošina 2007. gada 18. un 19. novembrī Albufeirā notikušās Euromed ministriju konferences par migrāciju kontinuitāte;

18.    aicina VRVS dalībvalstis atvieglot to imigrantu iemaksāto līdzekļu pārskaitīšanu, kas nonāk viņu izcelsmes valstu iedzīvotāju rīcībā, īpaši cenšoties samazināt šo darbību izmaksas;

19.    atgādina par Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības ceturto jomu (kas attiecas uz migrāciju, sociālo integrāciju, taisnīgumu un drošību) un uzsver, ka VRVS ir svarīgi veicināt sadarbību šajā jomā;

20.    uzsver lauksaimniecības, lauku attīstības, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un enerģijas racionālas izmantošanas jautājumu stratēģisko nozīmi Vidusjūras valstīs un aicina sadarbību lauksaimniecības jomā noteikt par politikas prioritāti; mudina VRVS valstis tiekties uz pēc iespējas lielāku nostāju saskaņotību PTO sarunās un censties panākt lielāku Eiropas un Vidusjūras valstu lauksaimniecības politikas konverģenci īpaši tādās jomās kā piemērotu sociālo, pārtikas drošības, fitosanitārās drošības un vides drošības, kā arī pārtikas kvalitātes normu ievērošanas jomā; uzskata, ka šai politikai būs jāaptver ilgtspējīgas attīstības prasības (tostarp dabas resursu aizsardzības prasības), un pēc laika tā dos iespēju rasties reģionāliem tirgiem, bet tajā ir jāņem vērā Vidusjūras lauksaimnieku īpašais konkurences stāvoklis, kā arī nepieciešamība saglabāt spēcīgu lauksaimniecības sektoru;

21.    uzsver nepieciešamību izveidot reģionālu lauksaimniecības politiku, ievērojot Eiropas un Vidusjūras reģiona lauksaimniecības ceļvedi, lai aizsargātu vietējo pārtikas ražošanu un saglabātu nodrošinātību ar pārtiku, atbalstītu tipisko Vidusjūras produktu ražošanu, izplatīšanu un to daudzveidības palielināšanu, mazu un vidēju saimniecību attīstību, un kas būtu piemērota ilgtspējīgai attīstībai; ievērojot, ka daudzās Vidusjūras partnervalstīs nodrošinātība ar pārtiku arvien samazinās, aicina Komisiju apmierināt partneru lūgumus pēc plašākiem drošības pasākumiem un ātras procedūras to īstenošanai pārtikas krīžu laikā;

22.    atkārtoti apliecina atbalstu VRVS vides dimensijai un atgādina Eiropas un Vidusjūras nozīmi Vidusjūras attīrīšanas sakarībā; tāpēc atzinīgi vērtē galveno Vidusjūras piesārņojuma avotu izskaušanai paredzētās investīciju programmas — projektu sagatavošanas un uzsākšanas finansēšanas mehānisma (MeHSIP PPIF) otrā posma uzsākšanu; uzskata, ka steidzami ir jāpanāk attīstība īpašajā jūras piesārņojuma novēršanas jomā un ka Vidusjūrai, kas ir slēgta jūra, ir jāpievērš īpaša uzmanība; precizē, ka visi VRVS projekti būtu jāplāno un jāīsteno, ievērojot saskaņu ar tām jau pastāvošajām programmām, kuras ir saistītas īpaši ar ANO Vides programmas rīcības plānu Vidusjūrai Barselonas konvencijas sakarībā;

23.    aicina partnervalstis VRVS lielos sauszemes un jūras projektos uzlabot infrastruktūras, lai pilnveidotos personu un preču aprite Vidusjūrā, un veicināt tādu transporta politiku, kurā ir ievērotas ilgtspējības attīstības, siltumnīcefekta gāzu samazināšanas, energoefektivitātes un transporta veidu savietojamības prasības; uzsver, ka šādi pasākumi ir jāveic saistībā ar vides, rūpniecības, sabiedrības veselības un teritorijas labiekārtošanas politiku; uzsver nepieciešamību attīstīt jūras maģistrāļu projektus, lai veicinātu transporta veidu izvēles maiņu un veidot drošus, tīrus un ilgtspējīgus komercnavigācijas ceļus;

24.    uzskata, ka ekonomisko izaugsmi un tirdzniecību starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm var veicināt ostu un sauszemes transporta infrastruktūras pilnveidošana;

25.    uzsver nepieciešamību veicināt līdzdalību enerģijas jomā un aicina nekavējoties īstenot attīstības plānus, kuros dota priekšroka energoapgādes avotu un veidu diferenciācijai, tādējādi pārliecinoši risinot Vidusjūras reģiona energodrošības jautājumu;

26.    atgādina par atjaunīgo enerģijas avotu, īpaši par vēja un saules enerģijas lielo potenciālu Vidusjūras reģionā; atbalsta Vidusjūras saules enerģijas plāna ātru un saskaņotu īstenošanu, jo tā mērķis ir līdz 2020. gadam radīt 20 GW jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Vidusjūras reģionā, un tādas rūpnieciskās iniciatīvas kā DESERTEC, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona energoefektivitātes stratēģijas pieņemšanu; vēlas, lai projekti pirmām kārtām atbilstu piegādātāju valstu vajadzībām, un uzsver šajā sakarībā, ka tīkla infrastruktūru nostiprināšana, reģionāla uz savstarpēju atkarību balstīta tirgus pakāpeniska izveide un jauna rūpniecības sektora izveide, kas būtu, piemēram, saistīts ar saules elementu ražošanu izraisīs partnervalstu ekonomisko attīstību;

27.    aicina saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona enerģijas tirgu integrācijas projektu (MED–EMIP) turpināt iniciatīvas „Saules enerģija mieram” popularizēšanu un atbalstīšanu;

28.    iesaka valstīm, kuras piedalās Eiropas un Vidusjūras reģiona procesā, atbalstīt progresīvo pilsētu iniciatīvu, kas paredzēta Energotehnoloģiju stratēģiskajā (ETS) plānā;

29.    atbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona starpsavienojumu veidošanu elektroenerģijas, gāzes un naftas nozarē, lai uzlabotu energoapgādes drošību; uzsver, cik svarīgi ir pabeigt Vidusjūras reģiona elektroenerģijas tīkla izveidi, un atbalsta dienvidu gāzes koridora attīstīšanu; mudina izmantot reversās plūsmas sistēmas, ja tas ir pieļaujami no drošības, rentabilitātes un ekonomiskās dzīvotspējas viedokļa;

30.    uzsver, ka izvirzītie klimata mērķi „20–20–20” būtiski ietekmēs gāzes pieprasījumu, līdz ar to sašķidrinātās dabasgāzes rīcības plāna izstrāde VRVS dalībvalstīm uzlabotu piegādes diversifikāciju un drošību, jo īpaši valstīs, kuras pilnībā atkarīgas no piegādātājiem;

31.    uzsver, cik nozīmīga ir sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģijas attīstība un ieguldījumi sašķidrinātās dabasgāzes pārvades jaudas palielināšanā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas terminālos; norāda, ka vienlaikus ar infrastruktūras attīstību jāpanāk arī jūras satiksmes drošība;

32.    uzstāj, ka steidzami ir jāattīsta pastiprināta sadarbība civilās aizsardzības jomā Vidusjūras reģionā, lai novērstu dabas katastrofas, īpaši zemestrīces, plūdus un mežu ugunsgrākus; mudina izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona mežu ugunsgrēku institūtu;

33.    uzsver, ka ir svarīgi VRVS ietvaros attīstīt jaunus izglītības, skolēnu un studentu apmaiņas un pētniecības projektus, lai tuvinātu abu Vidusjūras krastu iedzīvotājus un veicinātu attīstību; uzskata, ka īstas Eiropas un Vidusjūras reģiona augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības telpas izveide, iesaistot pilsonisko sabiedrību, ir prioritāte un tāpēc:

-       atzinīgi vērtē Eiropas un Vidusjūras reģiona universitātes EMUNI izveidi un aicina partneriestādes padziļināti iesaistīties tās darbības veidošanā;

-       aicina nostiprināt finansējumu tādām studentu apmaiņas programmām kā „Erasmus Mundus” un pilnīgāk informēt par pastāvošajām programmām; aicina īpaši iedvesmu smelties no Eiropas programmas Averroès pieredzes;

-       aicina izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona junioru Erasmus, kas dotu iespēju pastiprināt VRVS dalībvalstu skolēnu apmaiņu;

-       aicina veidot strukturētāku sadarbību augstākās izglītības un pētniecības jomā un atbalstīt diplomu savstarpējo atzīšanu, kopīgu diplomu izveidi un kopējas doktorantūras mācību iestādes, lai palielinātu pētnieku mobilitāti, kas jāpapildina ar intelektuālā darbaspēka migrācijas novēršanas pasākumiem;

-       vēlas, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta izglītības, pētniecības un inovāciju darbības tuvināšanai, uzsverot universitāšu un uzņēmumu dialogu un publiskā un privātā sektora partnerību pētniecības jomā;

34.    aicina VRVS darba kārtībā ātri iekļaut jaunus projektus kultūras apmaiņas un sabiedrību savstarpējās sapratnes veicināšanai, īpaši pieņemot Eiropas un Vidusjūras reģiona stratēģiju kultūras un starpkultūru un starpreliģiju dialoga veidošanas jomā; mudina īstenot Vidusjūras reģiona Audiovizuālās pastāvīgās konferences (COPEAM) projektus, īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona televīzijas kanāla projektu, kā arī atkārtot tādas veiksmīgas iniciatīvas kā Arābu nedēļa un EuroMedScola; atzinīgi vērtē Aleksandrijas bibiliotēkas, Arābu pasules institūta un Annas Lindas fonda darbību, īpaši Annas Lindas fonda 2010. gada martā Barselonā rīkotās Starpkultūru foruma dienas; aicina VRVS valstis un iestādes turpināt darbību ANO Civilizāciju aliansē;

35.    atzinīgi vērtē Marseļas-Provansas kandidatūru uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2013. gadā, jo šim projektam piemīt Eiropas un Vidusjūras dimensija, kas veicinātu abu Vidusjūras krastu iedzīvotāju tuvināšanos; uzsver šā projekta, kam piemīt spēcīga simboliska nozīme, mērķi īstenot konkrētus un novatoriskus pasākumus, lai veicinātu Eiropas un Vidusjūras reģiona kultūru dialogu;

36.    uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt rūpniecības politiku, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un nostiprinot augsto tehnoloģiju nozares; aicina VRVS dalībvalstis un iestādes aktīvi atbalstīt MVU un īpašu uzmanību pievērst efektīviem finanšu pakalpojumiem un tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, tādējādi radot spēcīgu pamatu uzņēmējdarbībai, jo īpaši nozarēs, kuras sekmē Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas izaugsmi;

37.    uzsver, ka EVPA vajadzētu kļūt par VRVS parlamentāro asambleju, kas nodrošinātu tās demokrātisko leģimitāti, un atbalsta 2010. gada 13.un 14. martā Ammanā notikušās EVPA 6. plenārsesijas ieteikumu par EVPA pārdēvēšanu par Vidusjūras reģiona valstu savienības Parlamentāro asambleju (VRVSPA);

38.    atgādina par Eiropas Parlamenta kompetencēm Eiropas Savienības budžeta procedūrā un uzsver, ka EVPA ir būtiski jau tūlīt sākt pildīt svarīgākos pienākumus, uzņemoties konsultāciju sniedzējas un demokrātiskas kontroles nodrošinātājas lomu attiecībā uz darbības virzienu noteikšanu, uzsākto projektu regulāru uzraudzību un budžeta izpildi; aicina dažādas EVPA atbildīgās komitejas veikt regulāru ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra vietnieku uzklausīšanu; uzskata, ka šai atbildības palielināšanai ir jānotiek kopā ar EVAP darbības un darba metožu uzlabošanu, kā arī nepieciešamo cilvēkresursu un finansējuma piešķiršanu, kā arī labāku EVPA darba saskaņošanu ar citu VRVS iestāžu darbu; atzinīgi vērtē šajā sakarībā 2010. gada 13. un 14. martā Ammanā notikušajā EVPA 6. plenārsesijā pieņemtos lēmumus;

39.    pauž atzinību par nesen izveidoto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo asambleju (ARLEM) un aicina nodrošināt ARLEM un EVPA darbu koordinēšanu, jo īpaši rīkojot kopīgas sanāksmes vai abpusēji nosūtot aicinājumus attiecīgo biroju locekļiem piedalīties darba sanāksmēs; uzsver, ka šīm asamblejām, kas pulcē abu Vidusjūras krastu deputātus, ir liela nozīme un ka tās veicina labas demokrātiskās prakses apmaiņu;

40.    pieprasa regulāri konsultēties ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros izveidotajiem daudzajiem profesionāļu un sabiedrisko profesionāļu tīkliem un iesaistīt tos VRVS darbībās un projektos; un mudina:

- Ekonomiskās un Sociālās padomes ģenerālasambleju izskatīt Eiropas un Vidusjūras reģiona Ekonomiskās un sociālās padomes izveides iespēju;

- attīstīt tādus projektus kā Invest in Med, kas veicina darījumu attiecības, ieguldījumus un uzņēmumu partnerattiecības abpus Vidusjūrai;

- izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona komercpalātu un arodbiedrību un darba devēju asociāciju tīklu;

- paplašināt MVU pārstāvības organizācijās par Eiropas un Vidusjūras reģiona Uzņēmumu hartas īstenošanu atbildīgo rūpniecības sadarbības grupu, lai tā varētu kļūt par rīku šķēršļu novēršanai MVU izaugsmes un attīstības jomā;

41.    atzinīgi vērtē 2. Eiropas un Vidusjūras reģiona ministriju konferencē apliecināto apņemšanos stiprināt sievietes lomu sabiedrībā (2009. gada 11. un 12. novembris Marakešā), lai veicinātu sieviešu un vīriešu juridisko un faktisko līdztiesību, apkarotu vardarbību pret sievietēm un veicinātu sieviešu un vīriešu cilvēktiesību, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošanu; neatlaidīgi aicina veikt konkrētus pasākumus šajā sakarībā un iesaka VRVS ietvaros pieņemt projektu par sieviešu uzņēmējdarbību un stiprināt viņu darbību sabiedriskajā dzīvē; atgādina par savu pastāvīgo nostāju par to, ka tradīciju un parašu ievērošana nevar būt iegansts sieviešu pamattiesību neievērošanai;

42.    aicina Padomi, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ES augsto pārstāvi, Eiropas Komisiju un nesen izveidoto Eiropas Ārējās darbības dienestu ieguldīt nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu ES konsekvenci attiecībā uz dalību VRVS un iesaistīt Eiropas Parlamentu Eiropas politikas izstrādē;

43.    atzinīgi vērtē nesen notikušo Balkānu ES kandidātvalstu valstu iekļaušanu VRVS;

44.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ES augstajai pārstāvei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, VRVS līdzprezidentūrai un ģenerālsekretariātam, kā arī partnervalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 301 E, 13.12.2007., 210. lpp.
• [2]  OV C 285 E, 26.11.2009., 39. lpp.
• [3]  OV C 76 E d 25.3.2010, 76. lpp.
• [4]  OV C 282 E, 6.11.2008., 443. lpp.

PASKAIDROJUMS

I. Konteksts

Pēdējos divdesmit gadus Eiropas Savienība ir ieguldījusi īpašas pūles, lai paplašinātos austrumu virzienā. Tādējādi ir bijis iespējams sekmīgi veikt vēsturisku uzdevumu — atkal apvienot kontinentu, un tas ir apsveicami, tomēr laikā, kad līdz ar Āzijas izvirzīšanos priekšplānā mainās pasaules ģeopolitiskais un ģeoekonomiskais līdzsvars, ir pienācis brīdis Eiropas Savienībai pārskatīt ārpolitikas prioritātes un atjaunot kaimiņattiecības ar dienvidu valstīm.

Parlamentam noteikti ciešāk jāseko līdzi jaunākās reģionālās iniciatīvas — Vidusjūras reģiona valstu savienības (VRVS) — attīstībai. Šis 2009. gada februārī pieņemtais ziņojums ir daļa no minētā procesa un paredz turpināt politiskās pārdomas, ņemot vērā jauno ES institucionālo vidi un nezināmos lielumus, kas aizēno gan VRVS darbības plānu, gan finansējumu.

Pēc pretrunīga sākuma un diviem salīdzinošas dīkstāves gadiem, 2010. gada jūnijā Barselonā norisināsies otrais VRVS valstu un valdību vadītāju samits. Eiropas Parlaments vēlas sniegt savu ieguldījumu šā samita panākumu nodrošināšanā, kam būs izšķiroša nozīme VRVS nākotnes veidošanā.

II. Vadlīnijas

Tuvojoties Barselonas samitam, mūsu pārdomām par VRVS ir četras galvenās vadlīnijas.

a) Veidot VRVS, balstoties uz Barselonas samita rezultātiem

Lai gan VRVS nav ideja, kas loģiski iekļaujama Kopienas kontekstā, galīgais lēmums iekļaut VRVS Barselonas procesā bija pareizs, neskatoties uz tā vājajām vietām[1].

Par spīti mānīgajam Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības iznākumam, īpaši tā daudzpusības un apakšreģionu lielumam, mūsu partneri labi izprot šo sadarbības formu, ko nevarēja teikt par 2004. gadā ieviesto Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP).

Barselonas process neapšaubāmi bija politiski bloķēts, tomēr savā ziņā aktīvs. Finanšu instrumenti (MEDA, IEVP, FEMIP), sadarbības un mikrosadarbības programmas, kā arī divpusējie asociācijas nolīgumi ir snieguši būtisku atbalstu atsevišķu valstu ekonomikai. Kultūras un izglītības jomā ir īstenotas programmas kultūras mantojuma aizsardzībai (EuroMed Heritage), jauniešu apmaiņas veicināšanai (Erasmus Mundus), Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu audiovizuālās produkcijas izplatīšanai (Euromed Audiovisual II) un kultūru dialoga veicināšanai (Annas Lindas fonds). Vēl ir jāuzsver piesardzīgie centieni apakšreģionu integrācijas jautājumu risināšanā, parakstot Agadiras nolīgumu. Politiskajā ziņā partnerības reģionālais lielums ir palicis neskarts, pateicoties ministru (ārlietu un nozaru) un augsto ierēdņu sanāksmēm, kā rezultātā ieviesta regulāra dialoga risināšanas prakse.

Tādējādi var saprast, ka EKP, tās šķietamo divpusējo lielumu un trīs apstiprināto koncepciju (savstarpēja atbildība, apropriācijas un selektīvā diferenciācija) ieviešanu varētu uztvert (ne tikai dienvidu piekrastē) kā Eiropas Savienības partnerības gribas vājināšanos un atteikšanos no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālajām iecerēm[2].

Līdz ar to VRVS dod vēl vienu iespēju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības reģionālajiem un daudzpusējiem aspektiem ar nosacījumu, ka tā tiek balstīta uz Barselonas procesa rezultātiem.

b) Politiskais saspridzinājums un reģionālie konflikti Vidusjūras reģiona valstīs nedrīkst negatīvi ietekmēt iespēju tiekties tieši pēc nozaru un daudzpusējas sadarbības

VRVS izveides reģionālo kontekstu iezīmē konflikti un politiskais saspridzinājums, kuriem pievienojas arī 2001. gada 11. septembra notikumi un karš Irākā, kas ir veicinājis uzticības krīzi starp abām pusēm.

Minētie konflikti ir ievērojami palēninājuši VRVS darbības uzsākšanu kopš Parīzes samita 2008. gada jūlijā, un to rezultātā ir atsauktas daudzas ministru sanāksmes un paralizēta institūciju darbība.

Šīs grūtības dod mums pirmo mācību: VRVS galvenais uzdevums nav risināt konfliktus, kas jau gadiem ilgi ietekmē atsevišķu dalībvalstu attiecības. Ja dažādas ieinteresētās puses nesāks atbildīgi un konstruktīvi rīkoties, būs grūti nodrošināt VRVS darbību un garantēt tās turpmāko attīstību. Tieši īstenojot liela mēroga integrācijas projektus, VRVS veicinās uzticības pilnas gaisotnes izveidi, kas labvēlīgi ietekmēs kopīgās drošības mērķu sasniegšanu solidaritātes un miera garā. Savukārt to bloķēšanai būs ļoti nepatīkamas un smagas sekas.

c) Divi VRVS jauninājumi — institucionālais (līdzprezidentūra, sekretariāts, augsto ierēdņu komisija) un operatīvais (integrācijas projekti) — ir īstenojami efektīvā un pārredzamā veidā

Viens priekšnosacījumiem sekmīgai VRVS darbībai nākotnē ir padarīt saprotamu tās darbības struktūru un nodrošināt tās rezultātu pieejamību lielākam iesaistīto personu lokam (uzņēmumiem, augstskolām, sindikātiem, vietējām un reģionālām pašvaldībām, pilsoniskajai sabiedrībai). Tāpēc minētajām institūcijām pēc iespējas ātrāk jāsāk darboties atbilstīgi vienkāršam, efektīvam un pārredzamam procesam.

Praktiskajā ziņā šī efektivitātes prasība izpaudīsies kā mainīgās ģeometrijas sadarbība, kas būs pieejama visām valstīm, kuras vēlēsies piedalīties kopīgu interešu projektos, un neslēgs durvis tām valstīm, kas vēlēsies pievienoties tiem vēlāk.

Turklāt projektu izvēlei, to virzīšanai un finansēšanai ir jāpiemēro regulāra novērtēšana un kontrole, īpaši parlamentārā ceļā, nodrošinot rezultātu pieejamību plašākai sabiedrībai.

d) Uzmanības centrā ir nonācis finansējuma jautājums

Kopš Parīzes samita Eiropas Komisija ir ieguldījusi finanšu līdzekļus pirmajos VRVS ietvaros izsludinātajos projektos. Šajā gadījumā tas ir tikai pirmais solis, kas nekavējoties jāpārvērtē minēto projektu efektīvas definēšanas ietvaros. Par spīti ekonomiskajai un sociālajai krīzei, efektīvai VRVS īstenošanai ir nepieciešami daudz būtiskāki dažādu partneru, īpaši Eiropas Savienības, finanšu ieguldījumi.

Līdz ar to ir jāuzrauga, lai ES un tās partneri Vidusjūras reģionā piedalītos VRVS budžeta veidošanā atbilstīgi problēmu apmēram. Partnervalstu darbības nedrīkst aprobežoties ar aizdevumu piešķiršanu vai a aposteriori pieprasījumiem piešķirt „VRVS” marķējumu projektiem, kam jau iepriekš ir piešķirts finansējums citu institucionālo, īpaši Kopienas, struktūru ietvaros.

Visbeidzot ir jāpiešķir pietiekams finansējums ģenerālsekretariātam, kas nodrošinās tā efektīvu un neatkarīgu darbību.

III. Barselonas samits — būtisks VRVS posms

VRVS valstu un valdību vadītāji sapulcēsies Barselonā 2010. gada jūnijā. Arī Eiropas Parlaments vēlas piedalīties šā otrā samita panākumu nodrošināšanā, jo pēc diviem sarežģītiem priekšdarbu veikšanas gadiem tā iznākumam būs būtiska nozīme VRVS nākotnē.

Vēl Eiropas Parlaments pievērsīs īpašu uzmanību progresam, kas panākts trīs galvenajās jomās, proti, institucionālā struktūra, projekti un projektu finansējuma avoti.

a) Institucionālā struktūra: efektivitāte un demokrātija

Tuvojoties Barselonas samitam, ir jāturpina darba pie VRVS institucionālās un funkcionālās arhitektūras izstrādes, ievērojot efektivitātes un pārredzamības prasības, un jo īpaši jāprecizē lēmumu pieņemšanas, finansēšanas un liela mēroga projektu īstenošanas kritēriji.

Ģenerālsekretariāts tiek veidots ar mērķi, lai tas kļūtu par galveno pasākumu īstenotāju. Tā efektivitāte būs atkarīga no personāla spējas strādāt pastāvīgi. Vēlamies uzsvērt, ka Izraēlas ierēdņa un Palestīnas augstākā ierēdņa klātbūtne, kuri sadarbojas starptautiskā organizācijā reģionālā mērogā, ir nepieredzēts notikums, kas vieš jaunas cerības. Visbeidzot uzsveram, ka ir nepieciešama laba sadarbība un kopā ar Eiropas Komisiju ir skaidri jānošķir kompetences.

Ņemot vērā jauno institucionālo līdzsvaru un īpaši uzsverot Eiropas Parlamenta kompetenci Eiropas Savienības budžeta procedūrā, ir svarīgi panākt, lai EVPA veic svarīgākos pienākumus, uzņemoties konsultāciju sniedzējas un demokrātiskas kontroles nodrošinātājas lomu attiecībā uz budžeta izpildi. Regulāra dažādu EVPA kompetento komisiju ģenerālsekretāru un to vietnieku uzklausīšana ļaus nodrošināt sistemātisku projektu un darbību uzraudzību. Šāda pienākumu sadale veicinās EVPA darba metožu, tostarp nepieciešamo finanšu un cilvēkresursu piešķiršanas, uzlabojumus.

Noteikti ir jārēķinās arī ar vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanu. Vidusjūras reģioni ir starpnieki, kas sniedz būtisku atbalstu jaunu teritoriālo politiku izstrādei un konkrētu projektu īstenošanai. Nesen izveidotā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālā un vietējā asambleja (ARLEM) ir lieliska iniciatīva.

VRVS nedrīkst arī aizmirst, ka par tās darbībām un projektiem ir maksimāli jāinformē pilsoniskā sabiedrība, sociālie partneri un daudzie profesionāļu un sabiedrisko profesionāļu tīkli, kas izveidoti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros. Šim nolūkam ir jāiedrošina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Vidusjūras reģiona uzņēmumu vadītāju foruma izveide.

b) Projekti

Parīzes samita rezultātā tika izslēgtas sešas lielas horizontālās stratēģiskās nozares, kuras meklē risinājumus vairākiem svarīgākajiem reģionālajiem problēmjautājumiem: jūras attīrīšanai, transportam, atjaunojamiem enerģijas avotiem, izglītībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, civilajai aizsardzībai.

Ģenerālsekretariāta uzdevums būs izvēlēties, ierosināt un apstiprināt „VRVS projektus”. Vairāki projekti jau ir ietverti EuroMed partnerībā. Pragmatiskākais risinājums būtu to papildināmības lietderīga izmantošana un izveidot labu Eiropas līmeņa un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu līmeņa koordinācijas un politiskās mobilizācijas struktūru.

Papildus sešiem lielajiem apstiprinātajiem projektiem būtu vēlams, ka ģenerālsekretariāta un nozaru ministru sanāksmju darba kārtībā pēc iespējas ātrāk tiek ietverti jauni projekti. Cita starpā Eiropas Parlaments ierosina ietvert VRVS tādu projektu īstenošanu kā Erasmus programma Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu jauniešiem, kā arī „Averroès”, kas ļauj pastiprināt VRVS dalībvalstu pamatskolu audzēkņu un vidusskolēnu apmaiņu, vai arī kultūras jomas jautājumus. Vienai no VRVS prioritātēm jābūt sadarbībai pārtikas un lauksaimniecības jomā, kurai ir stratēģiska nozīme un kas palīdzētu panākt lielāku Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu lauksaimniecības politiku konverģenci.

c) Palielināt un garantēt finansējumu

Barselonas samita mērķis būs pielikt punktu VRVS ietvaros izsludināto projektu nepietiekamajam finansējumam.

Paredzēto projektu finansējuma pamatā ir valsts un privātu fondu paketes, kuras ir jāturpina pilnveidot un nostiprināt:

- laika posmā pirms 2007.–2013. gada finanšu plāna noslēguma nepieciešamais Eiropas Savienības finanšu atbalsts jānodrošina, neskarot īstenojamās vai paredzētās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālās programmas; jaunajā finanšu plānā 2014.–2020. gadam ir jāparedz ievērojami lielāks līdzekļu apjoms VRVS;

- reģionā jau darbojas valsts, Eiropas (EIB-FEMIP, ERAB) un starptautiskās (Pasaules Banka) finanšu iestādes. Lielo projektu vajadzībām ir jāveido sinerģijas. Tas būs viens no sekretariāta uzdevumiem;

- ir jāparedz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu investīciju un attīstības bankas izveide, īpaši lai stiprinātu ziemeļu un dienvidu vienotību;

- labs jaunums ir nesen izveidotie investīciju fondi, kas paredzēti VRVS projektu finansēšanai. Ir jāiedrošina līdzīgu iniciatīvu izstrāde.

Rezultātā ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu trešo valstu ekonomisko un juridisko vidi, nosakot par prioritāti dzīvotspējīgu un uzticamu apakšreģionu finanšu iestāžu izveidi ārvalstu ieguldījumu piesaistei. Šobrīd nolīgumi, kas aizsargā ieguldījumus, ir divpusēji un neviendabīgi. Vidusjūras reģiona trešām valstīm kopīga ieguldījumu aizsardzības harta, kā arī ieguldītājiem paredzētas finanšu nodrošinājuma un garantiju sistēmas izveide ļaus saskaņot un uzlabot minēto ieguldījumu aizsardzību.

Kapitālu plūsmai, kuru avots ir imigrantu līdzekļi, kas nonāk Vidusjūras dienvidu piekrastes iedzīvotāju rīcībā, ir būtiska nozīme mērķa valstu ekonomiskajā attīstībā. Ir jāmeklē risinājumi, kā atvieglot šos pārvedumus, īpaši cenšoties samazināt to izmaksas.

****

Eiropas un tās kaimiņvalstu Vidusjūras reģiona dienvidos un austrumos attiecības šobrīd piedzīvo īpašu brīdi to kopējā vēsturē. Vairs nav citas izvēles, kā vien apkopot spēkus, lai stātos pretī lielajiem globālajiem izaicinājumiem, kuru esamību ik dienu sajūt arī Vidusjūras reģions.

Barselonā valstu un valdību vadītāju pienākums ir likt lietā savu pragmatismu un redzējumu, lai, balstoties uz pašreizējo sarežģīto situāciju reģionā, izveidotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kopienu, kurā ir vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. Tiem ir jāattaisno pilsoņu pamatotās cerības uz mieru, stabilitāti un labklājību, viņu vēlme dzīvot sabiedrībā, kas balstīta un tiesību ievērošanu un savstarpēju cieņu.

Papildināmība un līdzatbildība ir labākie līdzekļi, kā panākt Vidusjūras reģiona daudzveidības dzīvotspēju, nodrošinot labklājību visiem pilsoņiem.

• [1]  Eiropas Padomes 2008. gada 13. un 14. marta secinājumi.
• [2]  Skat. Jäätteenmäki, Tannock un Napoletano ziņojumus.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (8.4.2010)

Ārlietu komitejai

par Savienību Vidusjūrai
(2009/2215(INI))

Atzinumu sagatavoja: Niki Tzavela

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus.

Ievads

1.   vēlas Savienības Vidusjūrai samitā, kas notiks 2010. gada 7. un 8. jūnijā Barselonā, apliecināt ES pastāvīgo atbalstu ciešākai sadarbībai ar Vidusjūras dienvidu reģiona partneriem par valstu atbalsta shēmu optimizāciju; kopējas nostājas panākšanu par regulējumu enerģētikas jomā, ko atbalsta Vidusjūras reģiona elektroenerģijas un gāzes regulatoru asociācija (MEDREG) un Eiropas un Mašrikas gāzes centrs; Vidusjūras reģiona sadarbību atjaunīgās enerģijas jomā; un apmaiņu ar labāko praksi un tehnoloģiskiem sasniegumiem, īstenojot tādas iniciatīvas un partnerības kā Barselonas process, Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas un Magribas Enerģētikas kopienas līgums un MED-ENEC programma par energoefektivitāti būvniecības nozarē;

Infrastruktūra un piegāde

2.   atbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona starpsavienojumu veidošanu elektroenerģijas, gāzes un naftas nozarē, lai uzlabotu energoapgādes drošību; uzsver, cik svarīgi ir pabeigt Vidusjūras reģiona elektroenerģijas tīkla izveidi, un atbalsta dienvidu gāzes koridora attīstīšanu; mudina izmantot reversās plūsmas sistēmas, ja tas ir pieļaujami no drošības, rentabilitātes un ekonomiskās dzīvotspējas viedokļa;

Saules un vēja enerģija

3.   uzsver, ka Vidusjūras reģionā ir milzīgs un lielā mērā neizmantots potenciāls tādu atjaunīgo enerģiju jomā kā saules enerģija, vēja enerģija un hidroenerģija;

4.   aicina stingri atbalstīt Vidusjūras reģiona saules enerģijas plānu (VRSEP), jo tā mērķis ir palielināt saules enerģijas un citu atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas izstrādē, izvirzot apjomīgu uzdevumu, proti, līdz 2020. gadam nodrošināt papildu padeves jaudu 20 GW apmērā un panākt 20 % elektroenerģijas ietaupījumu Vidusjūras reģionā;

5.   uzsver VRSEP turpmāko nozīmīgumu Vidusjūras reģiona dienvidu valstu ekonomikas attīstībā, jo šis plāns nodrošina papildu iekšzemes elektroenerģijas jaudu, nostiprina tīklu infrastruktūru un ir pamats tam, lai izveidotu jaunu rūpniecības nozari, kas ražotu saules elementus (kā arī radītu darba vietas), un šajā ziņā aicina izstrādāt praktisku rīcības plānu, pamatojoties uz stratēģiskajiem dokumentiem;

6.   norāda, ka vairākas rūpnieciskas iniciatīvas Vidusjūras reģionā (tādas kā DESERTEC) var labvēlīgi ietekmēt energoapgādes drošību, vidi, ilgtspējīgu attīstību un enerģētikas tīklu attīstību, un aicina veikt praktiskus pasākumus to realizēšanā; vienlaikus uzsver, ka šādiem projektiem jārada tieša pievienotā vērtība vietējām kopienām, kurās tos īsteno, iesaistot vietējās ieinteresētās personas, veicinot tehnoloģijas nodošanu un ļaujot attīstīt efektīvus tīklus un infrastruktūras, kuras varēs izmantot arī vietējām vajadzībām, tādējādi sekmējot vietējās ekonomikas izaugsmi, veicinot sociālo kohēziju un atbalstot turpmāko attīstību attiecīgajos reģionos;

7.   uzsver, cik nozīmīgi ir atjaunīgās enerģijas nozares projekti, kas ne tikai sekmē Vidusjūras Savienības (VS) dalībvalstu un jo īpaši Vidusjūras reģiona dienvidu piekrastes valstu ekonomikas attīstību, bet ir arī strukturāls elements sadarbībai starp VS valstīm;

Rūpnieciskā sadarbība

8.   aicina visā Eiropas un Vidusjūras reģionā izveidot normatīvo un institucionālo sistēmu, kas balstīta uz pārredzamību un paredzamību, lai veicinātu rūpniecību, tirdzniecību, pētniecību un izstrādi ar mērķi panākt saskaņotu ekonomikas izaugsmi;

9.   uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt rūpniecības politiku, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un nostiprinot augsto tehnoloģiju nozares; aicina VS dalībvalstis un iestādes aktīvi atbalstīt MVU un īpašu uzmanību pievērst efektīviem finanšu pakalpojumiem un tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, tādējādi radot spēcīgu pamatu uzņēmējdarbībai, jo īpaši nozarēs, kuras sekmē Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas izaugsmi;

10. uzsver, cik būtiskas ir pašreizējās sarunas par Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības zonu, un mudina VS dalībvalstis piestrādāt, lai saskaņotu savas nostājas saistībā ar PTO sarunām;

Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība un apmācība

11. uzsver to nozīmi, kāda ir pētniecībai un izstrādei kā daļai no Vidusjūras reģiona dienvidu piekrastes valstu tautsaimniecības atlabšanas un konkurētspējas stratēģijas, un aicina pastiprināt un labāk koordinēt Vidusjūras reģiona valstu zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību; atbalsta Eiropas–Vidusjūras universitātes iniciatīvu un Eiropas un Vidusjūras reģiona augstākās izglītības un pētniecības telpas izveidi, kā to paredz 2006. gada 29. janvāra Katānijas deklarācija;

12. uzsver, ka jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi un pētnieku mobilitāte, un aicina izstrādāt kopīgas pētniecības programmas dažādās jomās, tostarp jūras pētniecības un civilās aizsardzības pētniecības jomā (piemēram, saistībā ar dabas katastrofām), kā arī pētniecības programmas tādās jomās kā veselība, sociālie jautājumi un vide, iesaistot vietējās ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību; pauž atbalstu nodomam izveidot un attīstīt Eiropas un Vidusjūras mežugunsgrēku institūtu;

13. aicina saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona enerģijas tirgu integrācijas projektu (MED–EMIP) turpināt iniciatīvas „Saules enerģija mieram” popularizēšanu un atbalstīšanu;

14. iesaka valstīm, kuras piedalās Eiropas un Vidusjūras reģiona procesā, atbalstīt progresīvo pilsētu iniciatīvu, kas paredzēta Energotehnoloģiju stratēģiskajā (ETS) plānā;

Sašķidrināta dabasgāze

15. uzsver, ka izvirzītie klimata mērķi „20–20–20” būtiski ietekmēs gāzes pieprasījumu, līdz ar to sašķidrinātās dabasgāzes rīcības plāna izstrāde VS dalībvalstīm uzlabotu piegādes diversifikāciju un drošību, jo īpaši valstīs, kuras pilnībā atkarīgas no piegādātājiem;

16. uzsver, cik nozīmīga ir sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģijas attīstība un ieguldījumi sašķidrinātās dabasgāzes pārvades jaudas palielināšanā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas terminālos; norāda, ka vienlaikus ar infrastruktūras attīstību jāpanāk arī jūras satiksmes drošība;

IKT

17. iesaka atbalstīt BB-MED (satelīti un platjoslu tehnoloģijas) rīcības plānu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 0 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Oriol Junqueras Vies, Bernd Lange, Marian-Jean Marinescu, Ivari Padar, Mario Pirillo, Silvia-Adriana Ţicău, Lambert van Nistelrooij

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (27.4.2010)

Ārlietu komitejai

par Vidusjūras reģiona valstu savienību
(2009/2215(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marielle De Sarnez

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  vēlreiz uzsver, ka Euromed brīvās tirdzniecības zonai ir liela nozīme, jo tā ļoti lielā mērā veicina mieru, pārticību un drošību visā reģionā un pastiprinātu ekonomisko un teritoriālo integrāciju, priekšroku dodot reģiona ekonomiskai izaugsmei; aicina sarunas par brīvās tirdzniecības zonu risināt saskaņoti un pakāpeniski, veidojot racionālas un paredzamas partnerattiecības, kurās atspoguļojas visu valstu sociālekonomiskā realitāte; uzsver, ka Vidusjūras reģiona valstu savienība jāuzskata par Barselonā 1995. gadā izveidotās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības papildiniciatīvu, kuras mērķis ir novērst dažus tās trūkumus;

2.  uzsver Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecību nozīmi tirdzniecības, politikas, sociālajā, akadēmiskajā un kultūras jomā, kā arī attīstības un vides aizsardzības aspektā; uzskata, ka reģionāla papildu tirgus attīstība dotu iespēju veicināt Eiropas Savienības Vidusjūras reģionu rūpniecības politiku;

3.  aicina Komisiju nostiprināt savu investētājas un partneres lomu un izstrādāt īpašas pamatnostādnes atbildīgiem investētājiem, kas dotu iespēju samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt vietējās ekonomikas daudzveidības palielināšanos īpaši rūpniecības jomā, lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, vietējās pārtikas ražošanas aizsardzību un nodrošinātību ar pārtiku. Jo īpaši uzsver vajadzību atbalstīt ārvalstu tiešos ieguldījumus un veicināt pētniecību un izstrādi;

4.  aicina Komisiju aktīvāk piedalīties Vidusjūras reģiona valstu savienības projektā un prasa precizēt informāciju par savu dalību jaunajā institucionālajā struktūrā;

5.  atzinīgi vērtē sešu galveno stratēģisko jomu izvēli: jūras attīrīšana, saules enerģijas izmantošanas plāns, transports, izglītība un pētniecība, MVU un uzņēmumu attīstība un civilā aizsardzība, un cer, ka šie lielie projekti gūs pienācīgu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu atbalstu. Uzskata, ka jaunajos Vidusjūras reģiona valstu savienības projektos būs jācenšas iesaistīt pēc iespējas lielāku Eiropas un Vidusjūras reģiona partneru skaitu;

6.  atzīst, ka jaunais sekretariāts ar piemērotiem un konkrētiem resursiem varēs sekmēt Vidusjūras reģiona valstu savienības darbu Eiropas un Vidusjūras reģiona prioritāšu un mērķu īstenošanā gan no administratīvā, gan darbības viedokļa;

7.  īpaši uzsver vitālo nepieciešamību veicināt Dienvidu–Dienvidu tirdzniecību, kas ir tikai 6 % no tirdzniecības apjoma, un tāpēc paplašināt Agadiras nolīgumu; atgādina, cik svarīgi šīm valstīm ir pastiprināt attiecības un palielināt tirdzniecību, lai izveidotu vienotu, spēcīgu ekonomikas telpu, kas būtu pievilcīga ieguldītājiem un spējīga aizstāvēt reģiona intereses un veicināt tā attīstību; uzsver, ka Vidusjūras reģiona valstu savienībai jāatvieglo tehniskās un finansiālās palīdzības pieprasījumu apmierināšana, lai sekmētu Dienvidu–Dienvidu ekonomisko integrāciju; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes kumulācija varētu veicināt šā mērķa sasniegšanu;

8.  uzskata, ka ekonomisko izaugsmi un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecību var veicināt ostu un sauszemes transporta infrastruktūras pilnveidošana;

9.  vēlas uzlabot reģiona ekonomikas un tiesību vidi, kas ir pamatnosacījums turpmāko ieguldījumu drošībai, jo īpaši ārvalstu tiešo investīciju drošībai, kas joprojām ir ļoti nelielas, kā arī lielu stratēģisku projektu finansēšanas veicināšanai; vēlas lielāku saskaņotību šajā jomā, jo starp valstīm pastāv lielas atšķirības;

10. vēlas uzlabot reģiona ekonomikas un tiesību vidi, kas ir pamatnosacījums turpmākām investīcijām; neatlaidīgi aizstāv cilvēkresursu un nodarbinātības attīstības mērķi, kas atbilst Tūkstošgades attīstības mērķiem cīņā pret nabadzību; uzsver, ka spēcīgu publisko pakalpojumu saglabāšana un pilnveidošana ir vēl viens svarīgs priekšnoteikums, kas reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

11 uzsver, ka abu Vidusjūras krastu uzņēmumu loma un dialogs ir ļoti svarīgi tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai;

12. aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ņemt vērā esošos ietekmes novērtējumu rezultātus un novērtēt liberalizācijas sekas, ņemot vērā klimata pārmaiņas un ekonomikas un sociālo krīzi, un iespēju robežās ļaut tos piemērot pakāpeniski un asimetriski, abos Vidusjūras krastos aizsargājot tādas līdzīgas ražošanas jomas, kuras liberalizācijas procesa gaitā spēcīgi apdraud konkurence; aicina Vidusjūras reģiona valstu savienību izvēlēties projektus, ievērojot sociālajās un ekonomiskās vajadzības un nepieciešamību samazināt ietekmi uz vidi;

13. uzsver nepieciešamību izveidot tādu reģionālu lauksaimniecības politiku, ievērojot Eiropas un Vidusjūras reģiona lauksaimniecības ceļvedi, lai aizsargātu vietējo pārtikas ražošanu un saglabātu nodrošinātību ar pārtiku, atbalstītu tipisko Vidusjūras produktu ražošanu, izplatīšanu un to daudzveidības palielināšanu, mazu un vidēju saimniecību attīstību, un kas būtu piemērota ilgtspējīgai attīstībai; ievērojot, ka daudzās Vidusjūras partnervalstīs nodrošinātība ar pārtiku arvien samazinās, aicina Komisiju apmierināt partneru lūgumus pēc plašākiem drošības pasākumiem un ātras procedūras to īstenošanai pārtikas krīžu laikā;

14. atzīst, ka ir būtiski stiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstu sadarbību enerģētikas jomā un ka ir jāattīsta reģionālais enerģijas tirgus, lai Eiropas un Vidusjūras reģionā īstenotu atjaunojamās enerģijas un enerģētikas infrastruktūras projektus; uzsver, ka enerģijas un ilgtspējīgas attīstības projekti, tāpat kā Desertec projekts, vispirms jāīsteno reģionā, tādējādi veicinot tā attīstību; atzinīgi vērtē Vidusjūras reģiona valstu savienības reģionālo projektu „Vidusjūras reģiona saules enerģijas plāns”, jo tas sekmēs ne vien infrastruktūras attīstību, bet arī komplektējošo daļu ražošanas, kā arī attiecīgās inženierijas un tehnoloģiju attīstību visās šajā plānā iesaistītajās valstīs;

15. vēlas, lai tiktu pārskatīti asociācijas nolīgumi, ņemot vērā jaunās vajadzības, kas saistītas ar finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kā arī ar pārtikas un enerģētikas krīzi; atgādina, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveides pamatiemeslam arī turpmāk ir jābūt tirdzniecībai, kas veicina attīstību un samazina nabadzību, un cer, ka ar 2009. gada 9. decembra ministriju samita ceļvedi būs iespējams sasniegt šo mērķi;

16. mudina Komisiju tirdzniecības sarunās saglabāt savas prasības demokrātijas un cilvēktiesību jomā ne vien attiecībās ar Lībiju, kas kā novērotāja valsts ir iesaistīta Vidusjūras reģiona valstu savienībā, bet arī attiecībās ar visām pārējām Vidusjūras reģiona valstu savienības dalībvalstīm;

17. aicina Komisiju sekmēt reģiona stabilitāti un krīžu novēršanu, lai izveidotu vienotu miera, attīstības, tiesiskuma, līdztiesības, brīvības, daudzveidības, demokrātijas un cieņas telpu;

18. vēlreiz uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja ir svarīga kā likumsakarīgs forums politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam dialogam starp demokrātiski vēlētiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pārstāvjiem;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Caspary, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Joe Higgins, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Cristiana Muscardini, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Jan Zahradil, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	George Sabin Cutaş, Elisabeth Köstinger, Michael Theurer, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lara Comi, Sylvie Guillaume

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	58 6 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Dominique Baudis, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Takis Hadjigeorgiou, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Barry Madlener, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Jean-Luc Mélenchon, Willy Meyer, Alexander Mirsky, Andreas Mölzer, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Vincent Peillon, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Fiorello Provera, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Marek Siwiec, Zoran Thaler, Inese Vaidere, Johannes Cornelis van Baalen, Kristian Vigenin
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Elena Băsescu, Emine Bozkurt, Véronique De Keyser, Hélène Flautre, Charles Goerens, Elisabeth Jeggle, Evgeni Kirilov, Georgios Koumoutsakos, Barbara Lochbihler, Norbert Neuser, Judith Sargentini, Alf Svensson, Indrek Tarand, László Tőkés, Ivo Vajgl, Luis Yáñez-Barnuevo García, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georgios Papanikolaou