Procedūra : 2009/2177(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0135/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0135/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2010 - 8.9
CRE 18/05/2010 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0165

ZIŅOJUMS     
PDF 175kWORD 115k
3.5.2010
PE 439.404v02-00 A7-0135/2010

par uzņēmumu vadības deontoloģiskajiem aspektiem

(2009/2177(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Klaus-Heiner Lehne

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par uzņēmumu vadības deontoloģiskajiem aspektiem

(2009/2177(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Ieteikumu, ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību(1),

 ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumu par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē(2),

 ņemot vērā Komisijas paziņojumu, kas papildina iepriekš minētos divus ieteikumus un kas arī tika publicēts 2009. gada 30. aprīlī (COM(2009)0211),

 ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi (COM(2009)0362),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīvu 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu(3),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0135/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienību un pasauli kopumā ir skārusi visnopietnākā ekonomiskā krīze pēdējos 60 gados, tā kā reālajai ekonomikai pašlaik nākas saskarties ar vissmagāko lejupslīdi minētajā laikposmā un tā kā ir sagaidāms, ka, neraugoties uz relatīvu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos, problēmas nodarbinātības jomā saglabāsies;

B.  tā kā neatkarīgi no uzņēmuma veida vai nozares, kurā tas darbojas, vairāki ar uzņēmuma vadību saistīti jautājumi, piemēram, pienākums rīkoties piesardzīgi, pārredzamība, uzņēmumu sociālā atbildība, riska pārvaldība, finanšu ieguldījumu lēmumu ekonomiskā ilgtspējība, valdes vai uzraudzības padomes darbības un akcionāru tiesību izmantošana, ir svarīgi uzņēmējdarbības vadības deontoloģijas vispārējā kontekstā; tā kā nesenā finanšu krīze pierādīja, ka šie jautājumi ir pastāvīgi jāanalizē, ņemot vērā finanšu stabilitātes saglabāšanu, lai palīdzētu rast risinājumus, kas ļautu uzņēmumiem risināt pašreizējās problēmas un palīdzētu veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā;

C. tā kā krīze arī parādīja ciešo saikni starp riska pārvaldību un atalgojuma politiku un pēdējās minētās politikas nozīmi mehānismos, kas regulē uzņēmumu pareizu darbību; šī iemesla dēļ riska pārvaldība būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot atalgojuma politiku, lai plašākā un līdzsvarotākā pieejā pārvaldībai varētu iestrādāt efektīvas riska pārvaldības sistēmas un nodrošinātu to, ka stimulēšanas sistēmu ieviešanas gadījumā līdzsvara nolūkā tiek nodrošinātas arī atbilstīgas riska pārvaldības sistēmas;

D. tā kā visu nozaru uzņēmumiem ir vairākas kopīgas riska kategorijas, lai gan daži riska veidi ir raksturīgi konkrētām nozarēm (piemēram, riski, ar kuriem saskaras uzņēmumi, kas darbojas finanšu nozarē); tā kā neseno finanšu krīzi lielā mērā veicināja efektīvas riska pārvaldības trūkums — netika pienācīgi uzraudzīta atbilstība uzraudzības noteikumiem un tika izmantoti neatbilstīgi stimuli atalgojuma politikas jomā;

E.  tā kā riska pārvaldība būtu jāizprot un jāpiemēro visas organizācijas līmenī un nevis tikai atsevišķās tās struktūrvienībās; tai arī jābūt atklātai, pārredzamai un pakļautai ziņojumu sniegšanas prasībām;

F.  tā kā ikvienam risinājumam būtu jānodrošina, ka, uzņemoties risku, tas atbilst uzņēmējdarbības mērķim un uzņēmuma stratēģijai, pienācīgi ņemot vērā efektīvu riska pārvaldību; efektīva riska pārvaldība būtu jāuzskata par vienu no vissvarīgākajiem elementiem labas uzņēmumu vadības nodrošināšanā visos uzņēmumos;

G. tā kā viens no pirmajiem pasākumiem, ko Komisija veica pēc krīzes, attiecās uz jautājumu par atalgojuma politiku, papildinot Komisijas Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstošu atalgojuma politiku, nosakot paraugpraksi tās izstrādei ar jaunu ieteikumu attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu direktoru atalgojuma sistēmu un publicējot ieteikumu par atalgojuma politiku finanšu pakalpojumu nozarē;

H. tā kā ieteikumi atšķiras atkarībā no uzņēmuma veida, pienācīgi ņemot vērā tā lielumu, iekšējo organizāciju un darbības sarežģītību; tā kā šādi var nošķirt finanšu sabiedrības (biržas sarakstā iekļautas vai neiekļautas) no biržas sarakstā iekļautām, bet ar finanšu jomu nesaistītām sabiedrībām, un nošķirt dažādus finanšu nozares sektorus, piemēram, banku darbību, apdrošināšanu un fondu pārvaldīšanu;

I.   tā kā atalgojuma kontekstā jāņem vērā vairāki jautājumi, tādi kā i) atalgojuma shēmas, tostarp to struktūra, pārredzamība un simetrija un saikne starp atalgojumu un stimulu, ii) atalgojuma shēmu noteikšana, tostarp dalībnieku, funkciju un pienākumu definēšana, iii) atalgojuma shēmu kontrole, īpašu uzmanību pievēršot akcionāriem, un iv) atalgojuma kopsumma, tai skaitā algas un pensijas;

J.   tā kā daži no ieteikumos ietverto sevišķi svarīgo principu aspektiem vēl aizvien ir neskaidri un tie ir atbilstoši jāīsteno praksē, piemēram, darbības rezultātu novērtēšanas kritēriju jēdziens, kam būtu jāpalīdz izveidot saikni starp samaksu un darbības rezultātiem, jēdziens „neatbilstoši darbības rezultāti” attiecībā uz maksājumiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, maksājums saistībā ar darba attiecību pārtraukšanu un atalgojuma mainīgās daļas finanšu pakalpojumu nozarē;

K. tā kā, ņemot vērā grūtības noteikt saikni starp samaksu un darbības rezultātiem, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, cik efektīvi tiek noteikta atalgojuma politika, un pārredzamībai, abos gadījumos pamatojoties uz pareizu pārvaldību, kuru nosaka un novērtē attiecībā uz atbilstīgu laikposmu, orientējoties uz vidēju termiņu un ilgtermiņu, lai izvairītos no bīstamas un nestabilas riska pārvaldības īstermiņa (vai pat ļoti īslaicīgas) politikas, un kurā noteiktas iesaistīto personu konkrētās funkcijas un pienākumi;

L.   tā kā pieņemtajiem risinājumiem nebūtu jāseko principam „viens risinājums der visiem” un uzņēmumiem būtu jāsaglabā elastīgums, pielāgojot sistēmas savām vajadzībām;

M.  tā kā ir nepieciešams darbības rezultātu un atalgojuma politikas ex-post novērtējums;

N.  tā kā pārredzamība ir izrādījusies svarīgs labas pārvaldības elements; tā kā to nevajadzētu attiecināt tikai uz atalgojuma politikas atklāšanu, bet tai vajadzētu nozīmēt arī to, ka uzņēmumi spēj izskaidrot konkrētas atalgojuma politikas izvēli;

O.  tā kā direktoru atalgojuma politikas atklāšana skaidrā un viegli saprotamā veidā atvieglotu lēmumu, it īpaši akcionāru lēmumu, par atalgojuma politiku pieņemšanu; šādu informāciju par atsevišķiem direktoriem piešķirtā atalgojuma un piemaksu kopsummu varētu detalizēti ietvert gada pārskatos vai ziņojumā par atalgojumu;

P.  tā kā konstruktīva akcionāru un darbinieku līdzdalība būtu jānosaka par uzņēmuma mērķi; tā kā šajā nolūkā ir jāizpēta citi pasākumi attiecībā uz to, kā efektīvi iesaistīt akcionārus uzņēmuma atalgojuma politikas veidošanā (piemēram, Vācijā uzņēmumi, rīkojot konsultatīvu balsojumu, var prasīt akcionāru apstiprinājumu pēc līmeņiem diferencētai atalgojuma politikai), īpaši tāpēc, ka akcionāri ne vienmēr vēlas un ir gatavi uzņemties aktīvāku lomu; tā kā tas arī nozīmē, ka ir jāizpēta, kā rosināt akcionārus sadarboties ar valdi, nevis tai oponēt;

Q. tā kā akcionāru nepiedalīšanās līmenis ir ļoti augsts, it īpaši biržas sarakstā iekļautajos uzņēmumos, un tāpēc būtu jāveicina elektroniskās balsošanas sistēmas izmantošana akcionāru sanāksmēs;

R.  tā kā ir pareizi jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti par darbinieku informēšanu un konsultēšanu par viņu uzņēmuma pārvaldību, lai varētu veidot patiesu dialogu ar uzņēmuma vadītājiem un skaidri noteikt uzņēmuma atalgojuma praksi un mērķus;

S.  tā kā vadības atalgojuma kritēriju un tā līmeņu noteikšana ietilpst uzņēmuma valdes kompetencē;

T.  tā kā brīvprātīgi standarti ir būtiski valdes darba efektivitātes uzlabošanai, un var izrādīties nepieciešama paraugprakses pārskatīšana;

U. tā kā par mērķi būtu jānosaka tādas kompetentas valdes un uzraudzības padomes izveide, kura spēj izdarīt objektīvu un neatkarīgu vērtējumu; tā kā ir jānovērtē valdes darbības efektivitāte un lietderība;

V. tā kā, atzīstot uzņēmumu vadības pašreizējās sistēmas trūkumus, noteiktam skaitam (piemēram, vienai trešdaļai) direktoru (valdes locekļu) vajadzētu būt profesionāļiem, kas saņem atalgojumu, ir atbildīgi un ir pakļauti tikai akcionāriem; tā kā viņu atbildība un pakļautība būtu jāvērtē pēc profesionālās kompetences;

W. tā kā — lai gan tiesību aktu pieņemšana šajā jomā varētu būt grūtāks un laikietilpīgāks risinājums nekā ieteikumu pieņemšana — ieteikuma tiesību aktu pieeja nav pietiekama;

X. tā kā Komisija plāno turpināt sniegt ieteikumus ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai iekļautu atalgojumu shēmas pilnvērtīgas uzraudzības darbības jomā, un īpaši ir ierosinājusi pārskatīt Kapitāla prasību direktīvu; tā kā Komisija plāno izvērtēt papildu pasākumus attiecībā uz ārpusbanku finanšu pakalpojumiem;

Y. tā kā Komisijas sniegtie ieteikumi attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem ne vienmēr ietver atbilstīgas vispārējās pamatnostādnes paraugprakses izstrādei biržas sarakstā neiekļautos uzņēmumos;

Z.  tā kā ir būtiski, lai ikvienu šajā jomā pieņemto instrumentu visā ES un visas iesaistītās puses īstenotu vienveidīgi un saskaņoti,

1.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir uzņēmumu vadības deontoloģisko aspektu risināšana, kas, kā atklāja nesenā finanšu krīze, vēl nepavisam nav atrisināti; šajā sakarā atzinīgi vērtē divus Komisijas publicētos ieteikumus;

2.  norāda, ka ar nesaistošām tiesību normām tomēr nepietiek;

3.  tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas pirmo tiesību aktu priekšlikumu, kas ļauj ES likumdevējam pienācīgi risināt attiecīgos jautājumus, t. i., veikt grozījumus Kapitāla prasību direktīvā;

4.  atbalsta principus, ko Komisija iekļāvusi 2009. gada 30. aprīļa ieteikumos, pirmkārt, par atalgojuma struktūru un pārvaldības pasākumiem, kas piemērojami biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu direktoru un vadītāju atalgojumam, un, otrkārt, par atalgojuma struktūru, atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas procesu (pārvaldību), atalgojuma politikas pārredzamību un konsultatīvu uzraudzību (uzraudzību) finanšu nozarē, tomēr uzsver, ka dalībvalstis šos ieteikumus nav pietiekami īstenojušas praksē;

5.  pastāv uz to, ka ES ir vajadzīgs ilgtermiņā darbotiesspējīgs un vispārējām (uzņēmumu, akcionāru un darba ņēmēju) interesēm atbilstīgs ražošanas, sociālais un vides modelis ar jaunu finanšu sistēmu, kuras pamatā ir piesardzības un deontoloģisko noteikumu sistēma, kā arī valsts un Eiropas līmeņa uzraudzības iestādes ar saistošām pilnvarām; turklāt uzskata, ka finanšu nozarei ir jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un jādemonstrē vislielākā iespējamā sociālās atbildības pakāpe;

6.  atgādina, ka ekonomikas atjaunošanas posmā papildus reālās ekonomikas atbalstīšanas pasākumiem ir ļoti svarīgi īstenot darbavietu aizsardzības, apmācības un darba apstākļu uzlabošanas pasākumus, kas būtu jāņem vērā visām iesaistītajām pusēm;

7.  pastāv uz to, ka atalgojuma politika, kas nodrošina pareizu, stabilu pārvaldību, ir vajadzīga ne vien deontoloģisku, bet arī augstākā mērā ekonomisku iemeslu dēļ, jo šāda veida politika tieši ietekmē gan aktīvus, gan pašu uzņēmumu un visas ekonomikas attīstības perspektīvu, kā arī iespējas saglabāt un veicināt nodarbinātību;

8.  uzskata, ka noteikumi par banku un kredītiestāžu direktoru atalgojuma politiku nedrīkst būt tikai ieteikumu līmenī, ka tiem jābūt izstrādātiem saistošu pasākumu veidā, kuri ir saistīti ar uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu to, ka atalgojuma mainīgā daļa (prēmijas, tiesības pirkt vai pārdot zināmu daudzumu akciju par noteiktu cenu noteiktā laikā un finanšu stimuli) nemudina uzņēmumus pieņemt pārāk riskantu politiku ieguldījumu un pārvaldības jomā, neņemot vērā tās negatīvo ietekmi uz reālo ekonomiku;

9.  uzsver, ka uzņēmumu vadības un atalgojuma politikai ir jāatbilst Līgumos un ES direktīvās noteiktajiem algu paritātes un dzimumu līdztiesības principiem un ka tai ir jāveicina šo principu ievērošana;

10. uzskata, ka jāpieņem vēl citi Eiropas tiesību akti, lai risinātu problēmu saistībā ar atšķirīgiem dalībvalstu noteikumiem par atalgojumu uzņēmumos, kurus piemēro gadījumos, kad vadītāji pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti vienas (akciju) sabiedrības ietvaros vai no vienas sabiedrības uz citu sabiedrību citā dalībvalstī, vai kad sabiedrības izmanto pārvietošanās brīvību iekšējā tirgū, piemēram, veicot pārrobežu apvienošanos;

11. uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt uzņēmuma valdes vispārējo sociālo atbildību par to uzņēmumu ilgtspējīgu ilgtermiņa attīstību, kuru mītnes vieta ir kāda no ES dalībvalstīm, un uzskatīt par šādas valdes pienākumu to, ka tā nosaka tādu uzņēmuma direktoru atalgojuma struktūru, kas atspoguļo šo mērķi un kas ir pārredzama Eiropas iedzīvotājiem;

12. mudina Komisiju ierosināt konkrētām nozarēm piemērotus grozījumus finanšu pakalpojumu tiesību aktos, lai nodrošinātu banku un ar banku darbību nesaistītu iestāžu īstenotās atalgojuma politikas konsekvenci; turklāt aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus uzņēmējdarbības tiesību jomā, lai palīdzētu risināt uzņēmumu pārvaldības jautājumus un visu veidu uzņēmumos nodrošinātu konsekventu atalgojuma politiku;

13. aicina Komisiju veicināt un atbalstīt ES līmenī pieņemto pasākumu efektīvu īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu uzņēmumiem, un pildīt savas saistības iesniegt novērtējuma ziņojumu par abu ieteikumu piemērošanu dalībvalstīs; šajā kontekstā aicina Komisiju novērtējuma ziņojuma secinājumos iekļaut tādu atbilstošu leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu grafiku, kuri varētu būt nepieciešami, ņemot vērā minētos secinājumus;

14. prasa efektīvi īstenot noteikumus par apspriešanās un darbinieku līdzdalības sistēmām, kuras izvēlas saskaņā ar Direktīvu 2001/86/EK(5), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus;

15. uzskata Eiropas uzņēmējsabiedrību par piemērotu platformu paraugpraksei, lai ētikas principu ieviestu tā, lai starptautiski uzņēmumi tos praktiski piemērotu savā pārvaldībā;

16. aicina dalībvalstis efektīvi īstenot tādus pasākumus kā ES Akcionāru tiesību direktīva, lai novērstu šķēršļus un veicinātu akcionāru iesaistīšanos balsošanā, īpaši attiecībā uz pārrobežu balsošanu;

17. aicina akcionārus aktīvi iesaistīties komercprakses pārskatīšanā un uzņēmējdarbības kultūras mainīšanā;

18. prasa veicināt sieviešu iecelšanu vadošos amatos, izmantojot Komisijas ieteikumu ieviest sistēmu amatvietu aizpildīšanai uzņēmuma lēmējstruktūrās, citās struktūrās un amatvietu aizpildīšanai kopumā;

19. ierosina, lai dalībvalstu uzraudzības iestādes, paredzot uzņēmuma vadošo struktūrvienību locekļu lielāku neatkarību, izstrādātu efektīvākus mehānismus cīņai pret korupciju, kuru ieviešana ļautu uzlabot ne tikai uzņēmumu pārvaldības ētiku, bet arī to ekonomiskās darbības rādītājus;

20. atbalsta vienotu un visaptverošu norādījumu izstrādi attiecībā uz riska pārvaldību, ko pašreiz, šķiet, reglamentē dažādi kodeksi un standarti, kurus dalībvalstīs piemēro tikai fragmentāri;

21. uzsver — ja ir pastrādāts ekonomisks noziegums, pie kriminālatbildības indivuduālā kārtā var saukt par šo noziegumu atbildīgos valdes locekļus;

22. aicina Komisiju veicināt biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem paredzēto paraugprakses norādījumu izmantošanu, kuri izstrādāti, lai ņemtu vērā šādu uzņēmumu īpatnības un atšķirības;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 120, 15.5.2009., 28. lpp.

(2)

OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.

(3)

OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.

(4)

OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

(5)

OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (19.3.2010)

Juridiskajai komitejai

par uzņēmumu vadības deontoloģiskajiem aspektiem

(2009/2177(INI))

Atzinumu sagatavoja: Patrick Le Hyaric

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Eiropas Savienību un pasauli kopumā ir skārusi visnopietnākā ekonomiskā krīze pēdējos 60 gados, tā kā reālajai ekonomikai pašlaik nākas saskarties ar vissmagāko lejupslīdi minētajā laikposmā un tā kā ir sagaidāms, ka, neraugoties uz relatīvu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos, apstākļi nodarbinātības jomā pasliktināsies vēl vairāk;

B.  tā kā finanšu sektorā gūtajai peļņai nebija saiknes ar reālo ekonomiku, atalgojums šajā sektorā bija nesamērīgi augsts un balstīts uz peļņas gūšanu īsā laikposmā un akciju kursa palielināšanos, ieviešot aizvien riskantākus peļņas gūšanas modeļus uz algoto darbinieku, noguldītāju un ieguldītāju rēķina, un tā kā iegūtie līdzekļi tika novirzīti no to mērķa — ilgtermiņa ieguldīšanas;

C. tā kā iedzīvotāji par šāda riska uzņemšanos, par ko tie nekādā mērā nav atbildīgi, maksā divkāršu cenu — viņi zaudē savu darbavietu, un valsts finansē attiecīgo finanšu iestāžu glābšanas pasākumus, lai gan šīs iestādes ir būtiski ieguvušas no tā, ka darba algas īpatsvars nacionālajā kopienākumā ir samazinājies no 68 % 1972. gadā līdz 58 % 2009. gadā;

D.  tā kā bonusu sistēma, kas arī veicināja pašreizējo krīzi, tika saglabāta;

E.   tā kā ir pareizi jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti par strādnieku informēšanu un konsultēšanu viņu uzņēmuma pārvaldības jomā, lai varētu veidot patiesu dialogu ar uzņēmuma vadītājiem un skaidri noteikt uzņēmuma atalgojuma praksi un mērķus,

1.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un pasaulei kopumā ir nepieciešams jauns ilgtermiņa ražošanas, sociālais un vides modelis, kas ievērotu sabiedrības vispārējās un algoto darbinieku intereses, un jauna finanšu arhitektūra, kura balstītos uz piesardzīgiem un ētikas noteikumiem un kura būtu pakļauta dalībvalstu un Eiropas uzraudzības iestādēm, kam būtu piešķirtas ierobežojošas pilnvaras; uzskata, ka finanšu sektoram jādarbojas saskaņā ar reālās ekonomikas interesēm, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un jādemonstrē lielāka sociālā atbildība, it īpaši, izmantojot nodarbinātību un apmācību veicinošus resursus;

2.  atbalsta principus, ko Komisija iekļāvusi savos 2009. gada 30. aprīļa ieteikumos, pirmkārt, par atalgojuma struktūru un to uzņēmumu administratoru un vadītāju atalgojuma pārvaldību, kuru akcijas tiek kotētas biržā, un, otrkārt, par atalgojuma struktūru, atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas procesu (pārvaldību), atalgojuma politikas pārredzamību un kontroli (uzraudzību) finanšu sektorā, tomēr uzsver, ka dalībvalstis šos ieteikumus nav pienācīgi transponējušas; tādēļ prasa šos ieteikumus pienācīgi integrēt Direktīvas 2006/49/EK pārskatīšanā;

3.  vēlas pastiprināt prasību pēc atalgojuma samērīguma uzņēmumos, vadītāju atalgojuma un pensijas apjoma izmaiņas saistot ar pārējo darbinieku atalgojumu un pensiju un bremzējot pārmērīga riska uzņemšanos; uzskata, ka sociālā taisnīguma un ekonomikas ilgtspējas labad to biržā kotēto uzņēmumu vadītāju darba algas, prēmiju, lielo kompensāciju saistībā ar aiziešanu no darba (t. s. „zelta izpletņu”), tiesību pirkt vai pārdot zināmu daudzumu akciju par noteiktu cenu noteiktā laikā un pensiju struktūrai un apjomam, kuri daļēji ir valsts īpašumā un/vai kuriem sniegts valsts vai Eiropas Savienības atbalsts, ir jānosaka maksimālā robeža, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs atšķirīgo situāciju ienākumu jomā, un tie ir jāapliek ar nodokli saskaņā ar dalībvalstīs nodokļu jomā spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu sociālās aizsardzības un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanā; šajā sakarībā prasa izstrādāt Eiropas līmeņa plānu cīņai pret nodokļu oāzēm, lai konkretizētu Londonā un Pitsburgā notikušajās G-20 valstu sanāksmēs izskanējušos paziņojumus;

4.  pauž pārliecību, ka attiecībā uz administratoru atalgojuma politikas noteikšanu un tās vēlāku novērtēšanu saistībā ar uzņēmuma pārvaldību un attīstību ir jāņem vērā arī nefinanšu kritēriji, piemēram, atbildības mērķu ievērošana sociālajā un vides jomā; lai šai novērtēšanai būtu pietiekami liela nozīme, iesaka to veikt attiecībā uz vismaz trīs gadu laikposmu; atgādina, ka uzņēmumu pārvaldībā un atalgojuma politikas izstrādē jāņem vērā un jāveicina algu paritātes un dzimumu līdztiesības principi, kas noteikti Eiropas līgumos un direktīvās;

5.   ņemot vērā, piemēram, Īrijas uzņēmuma „Dell” gadījumu, prasa, lai Eiropas Revīzijas palāta ievieš Eiropas Savienības atbalsta izmantošanas, šī atbalsta ietekmes uz uzņēmumu stratēģiju un tā sociālo atskaņu novērtēšanu; prasa, lai šādas novērtēšanas izstrādē tiktu ņemta vērā darbavietu izveide, apmācība un darba apstākļu uzlabošana;

6.   atbalsta Komisijas priekšlikumu grozīt Direktīvu 2006/49/EK(1) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību, lai iepriekš minētos principus padarītu par saistošiem bankām un ieguldījumu fondiem, šīs finanšu iestādes pakļaujot kontrolei un to izdarot tā, lai atalgojuma mainīgās daļas apjoms neierobežotu šo institūciju spēju palielināt pašu kapitālu; uzstāj, ka visam finanšu sektoram kopumā, tostarp apdrošināšanas iestādēm un alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (piemēram, riska ieguldījumu fondiem un kapitāla-ieguldījumu fondiem) būtu jāpiemēro Eiropas regula ar pastiprinātiem noteikumiem;

7.   no jauna apstiprina nepieciešamību piemērot sankcijas jebkāda veida diskriminācijai uzņēmumos, it īpaši atalgojuma politikas noteikšanā, karjeras attīstībā un vadošo darbinieku pieņemšanā darbā;

8.   prasa piešķirt ierobežojošas pilnvaras dalībvalstu kontroles iestādēm, lai liktu ievērot saprātīgas finanšu pārvaldības principus;

9.   atgādina, ka ekonomikas atjaunošanas posmā papildus reālās ekonomikas atbalstīšanas pasākumiem ir ļoti svarīgi īstenot darbavietu aizsardzības, apmācības un darba apstākļu uzlabošanas pasākumus, kas būtu jāņem vērā visām iesaistītajām pusēm;

10. vērš uzmanību uz to, cik būtiski ir finanšu sektorā nepieļaut finanšu stimulu un atalgojuma struktūras negatīvu ietekmi uz arodbiedrību tiesībām vest sarunas par darba koplīgumu slēgšanu;

11. prasa nodrošināt administratoru atalgojuma politikas pilnīgu pārredzamību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem; atgādina darbinieku un viņu arodbiedrību tiesības uz informāciju, kontroli un apspriešanos ar uzņēmuma komiteju un grupas komiteju starpniecību;

12. prasa efektīvi īstenot noteikumus par apspriešanās un darbinieku līdzdalības sistēmām, kuras izvēlas saskaņā ar Direktīvu 2001/86/EK(2), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus.

13. ierosina, lai dalībvalstu kontroles iestādes, paredzot uzņēmuma vadošo struktūrvienību locekļu lielāku neatkarību, izstrādā efektīvākus mehānismus cīņai pret korupciju, kuru ieviešana ļautu uzlabot ne tikai uzņēmumu pārvaldības ētiku, bet arī to ekonomiskās darbības rādītājus;

14. saistībā ar Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumu atbalsta uzņēmuma vadītāju darba līguma beigu pabalstu maksimālā apjoma noteikšanu, pat aizliegumu viņiem pārskaitīt pabalstu gadījumā, ja līgums tiek lauzts neatbilstīgu uzņēmuma darbības rādītāju dēļ.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Pervenche Berès, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Ilda Figueiredo, Pascale Gruny, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jürgen Creutzmann, Julie Girling, Dieter-Lebrecht Koch, Evelyn Regner, Csaba Sógor, Emilie Turunen

(1)

OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(2)

OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Kay Swinburne, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer

Juridisks paziņojums - Privātuma politika