Procedūra : 2007/0286(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0145/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0145/2010

Debates :

PV 06/07/2010 - 16
CRE 06/07/2010 - 16

Balsojumi :

PV 07/07/2010 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0267

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 1115kWORD 600k
6.5.2010
PE 430.626v03-00 A7-0145/2010

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)

(11962/2009 – C7‑0034/2010 – 2007/0286(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Holger Krahmer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)

(11962/2009 – C7‑0034/2010 – 2007/0286(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums (pārstrādāta versija))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11962/2009 – C7‑0034/2010),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0844),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, ar ko saskaņā Parlamentam iesniedz Komisijas priekšlikumu (C6-0002/2008),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par ES darbību 294. panta 7. punktu un 192. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7‑0145/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajam lasījumam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Padomes nostāja

2. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(2) Lai novērstu, samazinātu un iespējami likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, atbilstīgi principam, ka "maksā piesārņotājs" un saskaņā ar piesārņojuma novēršanas principu jāizveido vispārēja sistēma galveno rūpniecisko darbību kontrolei, piešķirot prioritāti vietējai intervencei un nodrošinot pārdomātu dabas resursu pārvaldību.

 

 

(2) Lai novērstu, samazinātu un iespējami likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, atbilstīgi principam, ka "maksā piesārņotājs" un saskaņā ar piesārņojuma novēršanas principu jāizveido vispārēja sistēma galveno rūpniecisko darbību kontrolei, piešķirot prioritāti vietējai intervencei, nodrošinot pārdomātu dabas resursu pārvaldību un vajadzības gadījumā ņemot vērā darbības vietas sociāli ekonomisko situāciju un specifiskas vietējās īpašības.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nostiprināt atbalstu Padomes nostājā iekļauto pamatoto izņēmumu izveidei.

Grozījums Nr.  2

Padomes nostāja

3. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(3) Atšķirīgas pieejas emisiju samazināšanai gaisā, ūdenī un augsnē var veicināt piesārņojuma pārnesi no vienas dabas vides segmenta citā, nevis vides aizsardzību kopumā. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt integrētu pieeju, lai novērstu un kontrolētu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, apsaimniekotu atkritumus, efektīvi izmantotu enerģiju un novērstu nelaimes gadījumus.

(3) Atšķirīgas pieejas emisiju samazināšanai gaisā, ūdenī un augsnē var veicināt piesārņojuma pārnesi no vienas dabas vides segmenta citā, nevis vides aizsardzību kopumā. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt integrētu pieeju, lai novērstu un kontrolētu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, apsaimniekotu atkritumus, efektīvi izmantotu enerģiju un novērstu nelaimes gadījumus, un izveidot godīgas konkurences nosacījumus Eiropas Savienībā, saskaņojot vides aizsardzības prasības ražošanas uzņēmumiem.

Pamatojums

Tikai tad, kad visi ražošanas uzņēmumi visā ES atbildīs uz labākajiem pieejamajiem paņēmieniem balstītajiem vides standartiem, būs iespējams sasniegt augstāku vides aizsardzības līmeni, neradot konkurences kropļojumus ES.

Grozījums Nr.  3

Padomes nostāja

9. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(9) Lai novērstu dubulta regulējuma veidošanos, tādas iekārtas atļaujā, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, nevajadzētu ietvert robežvērtības attiecībā uz minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām, izņemot gadījumus, kad jānovērš nozīmīga vietējā piesārņojuma rašanās, vai attiecībā uz iekārtu, kurai nepiemēro minēto tirdzniecības sistēmu.

(9) Lai novērstu dubulta regulējuma veidošanos, tādas iekārtas atļaujā, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, nav nepieciešamības ietvert robežvērtības attiecībā uz minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām, izņemot gadījumus, kad jānovērš nozīmīga vietējā piesārņojuma rašanās, vai attiecībā uz iekārtu, kurai nepiemēro minēto tirdzniecības sistēmu.

Pamatojums

Grozījums ir balstīts uz Reglamenta 66. panta 2. punkta d) apakšpunkta un i) juridiskās noteiktības labad tas ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 193. pantu, un tādējādi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm netiek liegts piemērot stingrākas siltumnīcefekta gāzu prasības; ii) tās dalībvalstis, kas izvēlas piemērot šādas prasības, var to darīt saskaņā ar integrētu atļauju, kura izdota saskaņā ar šo direktīvu. Kopš pirmā lasījuma Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Komisija ir norādījušas uz atšķirīgām 9. panta 1. punkta interpretācijām.

Grozījums Nr.  4

Padomes nostāja

9.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(9a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 193. pantu nekas šajā direktīvā neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, piemēram, siltumnīcefekta gāzu prasības iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, ja vien šādi pasākumi atbilst Līgumiem un par tiem ir paziņots Komisijai.

Pamatojums

Kopš pirmā lasījuma vairākās dalībvalstīs ir sākušās sabiedriskas diskusijas par noteikumu pieņemšanu CO2 emisijām, ko rada jaunās termiskās elektrostacijas. Pausti pretrunīgi viedokļi par šādu pasākumu atbilstību ES tiesību aktiem. Tādēļ grozījuma mērķis ir to precizēt, un tā pamatā ir Parlamenta Reglamenta 66. panta 2. punkta d) apakšpunkts, kas ļauj „ņemt vērā jaunu juridisko situāciju vai jaunus faktus, kas parādījušies kopš pirmā lasījuma.”

Grozījums Nr.  5

Padomes nostāja

14. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(14) Svarīgi nodrošināt pietiekamu elastību kompetentām iestādēm, lai tās varētu noteikt tādas emisiju robežvērtības, ar ko parastos darba apstākļos nodrošina, ka emisijas nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Lai to panāktu, kompetentā iestāde var noteikt emisiju līmeni, kas atšķiras no emisiju līmeņiem, kuri saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz robežvērtībām, laikposmu un atsauces apstākļiem, ja vien, izmantojot emisiju pārraudzības rezultātus, var pierādīt, ka emisijas nav pārsniegušas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisiju līmeni.

(14) Svarīgi nodrošināt pietiekamu elastību kompetentām iestādēm, lai tās varētu noteikt tādas emisiju robežvērtības, ar ko parastos darba apstākļos nodrošina, ka emisijas nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Atļaujās norādīto emisiju robežvērtību ievērošanas rezultātā darbības līmeņi ir zemāki par šīm emisiju robežvērtībām. Lai to panāktu, kompetentā iestāde var noteikt emisiju līmeni, kas atšķiras no emisiju līmeņiem, kuri saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz robežvērtībām, laikposmu un atsauces apstākļiem, ja vien, izmantojot emisiju pārraudzības rezultātus, var pierādīt, ka emisijas nav pārsniegušas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisiju līmeni.

Grozījums Nr.  6

Padomes nostāja

37. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(37) Lai rentablākajā veidā novērstu, samazinātu un pēc iespējas likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, vienlaikus kopumā nodrošinot augsta līmeņa vides aizsardzību, it īpaši īstenojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, būtu jāizpēta iespējas ieviest tirgus instrumentus, piemēram, slāpekļa oksīdu un sēra dioksīdu emisiju kvotu tirdzniecību.

svītrots

Pamatojums

Uz tirgu balstītu instrumentu ieviešana vēl vairāk sarežģīs tiesību aktus. Turklāt slāpekļa oksīdu un sēra dioksīdu emisiju ietekme ir lokāla un/vai reģionāla, tādēļ uz tām nevar attiecināt ES mēroga tirdzniecības shēmu. Svītrots jaunais Padomes teksts.

Grozījums Nr.  7

Padomes nostāja

38. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(38) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(38) Saskaņā ar LESD 291. pantu normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka iepriekš ar regulu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Kamēr šī jaunā regula nav pieņemta un, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt un īstenot šo direktīvu, dalībvalstis īsteno kontroli saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, tiktāl, ciktāl šie noteikumi atbilst grozītajiem Līgumiem. Tomēr atsauces uz šiem noteikumiem jāaizstāj ar atsaucēm uz jaunās regulas noteikumiem un principiem, tiklīdz šī regula stājusies spēkā.

Grozījums Nr.  8

Padomes nostāja

39. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(39) Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz dažu V, VI un VII pielikuma daļu pielāgošanu šādai zinātnes un tehnikas attīstībai. Attiecībā uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, var būt vajadzīgs noteikt kritērijus, lai pieļautu atkāpes no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Ir īpaši būtiski, ka Komisija savā sagatavošanas darbā apspriežas ar ekspertiem saskaņā ar savu apņemšanos, kas izteikta 2009. gada 9. decembra Komisijas Paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu.

(39) Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumiem un saskaņā ar šo direktīvu noteikto emisiju robežvērtību un uzraudzības un atbilsmes noteikumu papildināšanu vai grozīšanu. Atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām cita starpā var būt jāiekļauj arī kritēriju noteikšana attiecībā uz atkāpju piešķiršanu no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

Pamatojums

Bez atkāpēm, kas attiecas uz putekļu monitoringa prasībām atkritumu sadedzināšanas iekārtām, citu prasību ieviešana jāapsver tikai tad, ja tās ir piemērotas vides aizsardzībai. Tādā veidā iespējams vēl vairāk samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu MVU, kurus IV nodaļa ietekmē ļoti spēcīgi, jo uz šo nodaļu neattiecas minimālais slieksnis. Kamēr notiek sagatavošanās deleģēto aktu pieņemšanai, ir būtiski svarīgi, lai Komisija nodrošinātu plašu dalībvalstis, ražotājus un NVO pārstāvošo ekspertu dalību, kā paredzēts cita starā COM(2007)844 (galīgā redakcija) 3.1. nodaļā.

Grozījums Nr.  9

Padomes nostāja

39.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(39a) Turklāt, lai šīs direktīvas noteikumus varētu papildināt vai grozīt, nodrošinot LPTP atsauces dokumentos aprakstīto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu īstenošanu visā Eiropas Savienībā, Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu piešķirt pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros precizētu kritēriji, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, atsevišķos izņēmuma gadījumos, kuru skaits ir ierobežots, piemērojot iekārtām mazāk stingras emisiju vērtības, ņemot vērā rezultātus vērtējumiem par iekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu, vietējiem vides apstākļiem vai iekārtas tehniskajām īpašībām. Tomēr šīm emisiju vērtībām nevajadzētu pārsniegt obligātās Eiropas Savienības mēroga emisiju robežvērtību prasības un noteikumus par uzraudzību un atbilstību.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  10

Padomes nostāja

39.b apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(39b) Turklāt, lai šīs direktīvas noteikumus varētu papildināt vai grozīt, nodrošinot konsekventu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu visā Eiropas Savienībā un sistemātisku attiecīgo iekārtu vides risku novērtēšanu, Komisijai vajadzētu piešķirt pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par darbības sākšanas un darbības beigu periodiem, datumu, no kura tiek regulāri veikti smago metālu, dioksīnu un furānu emisiju gaisā mērījumi, informāciju, ko dalībvalstis dara pieejamu Komisijai, tās veidu, formātu un iesniegšanas biežumu, kā arī pārējiem vides risku novērtēšanas kritērijiem.

Grozījums Nr.  11

Padomes nostāja

39.c apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(39c) Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar konkurences kropļošanu iekšējā tirgū, vai nopietnus vides jautājumus, Komisijai, balstoties uz labāko pieejami tehnisko paņēmienu izmantošanas novērtējumu noteiktām darbībām vai šo darbību ietekmes uz vidi kopumā novērtējumu, vajadzētu iesniegt priekšlikumus par obligātajām emisiju robežvērtību prasībām un monitoringa un atbilstības noteikumiem, kas piemērojami visā Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  12

Padomes nostāja

3. pants – 14. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

(14) „operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilnībā vai daļēji ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai — gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti — persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;

(14) „operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai — gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti — persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;

Pamatojums

Svītrots jaunais Padomes ieviestais termins.

Grozījums Nr.  13

Padomes nostāja

3. pants – 18. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

(18) „pamatziņojums” ir informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;

(18) „pamatziņojums” ir kvantitatīva informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 15. grozījums.

Grozījums Nr.  14

Padomes nostāja

3. pants – 22. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

(22) „mājputni" ir mājputni, kā definēts 2. panta 1. punktā Padomes Direktīvā 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm, izņemot paipalu sugu mājputnus1.

Pamatojums

Ar šo direktīvu arī paipalas (0,25 kg) tiek iekļautas mājputnu kategorijā, pielīdzinot to audzēšanu vistu (2 kg) vai tītaru (10 kg) audzēšanai, kaut gan paipalu audzēšanas ietekme uz vidi ir daudz mazāka. Tāpēc ir ļoti svarīgi ņemt vērā paipalu audzēšanas īpašo raksturu salīdzinājumā ar citu mājputnu audzēšanu. Direktīvas attiecināšana arī uz paipalu audzēšanu ir nesamērīga un neattaisnojama no vides apsvērumu viedokļa. Ja šīs atšķirības tiks ignorētas, pastāv iespēja, ka paipalu audzēšana Eiropā varētu tikt pārtraukta un likvidētas simtiem darbavietu.

Grozījums Nr.  15

Padomes nostāja

3. pants – 26. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

(26) „darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus;

(26) „darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, ieskaitot iedarbināšanas un apturēšanas periodus;

Pamatojums

Padomes ierosinātās jaunās definīcijas grozījums.

Ievērojams emisiju daudzums rodas iedarbināšanas un apturēšanas laikā.

Grozījums Nr.  16

Padomes nostāja

3. pants – 46.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(46a) „vispārīgi saistošie noteikumi” ir vides jomas tiesību aktos noteiktās emisiju robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas izdošanas nosacījumus.

Pamatojums

Ir vajadzīga skaidra termina „vispārīgi saistošie noteikumi” definīcija. Atjaunots pirmā lasījuma 17. grozījums.

Grozījums Nr.  17

Padomes nostāja

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

Ja atļaujas noteikumu pārkāpums rada tūlītējas briesmas cilvēku veselībai vai draud izraisīt tūlītēju būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un kamēr tiek atjaunota atbilstība saskaņā ar pirmās daļas b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas vai to attiecīgo daļu darbība tiek apturēta.

Ja atļaujas noteikumu pārkāpums rada nopietnas briesmas cilvēku veselībai vai videi, un kamēr tiek atjaunota atbilstība saskaņā ar pirmās daļas b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas vai to attiecīgo daļu darbība tiek apturēta.

Pamatojums

Daļēji atjaunots pirmā lasījuma 21. grozījums.

Grozījums Nr.  18

Padomes nostāja

9. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisiju robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.

1. Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot attiecīgās gāzes tiešās emisiju robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.

Pamatojums

Grozījums ir balstīts uz Reglamenta 66.panta 2. punkta d) apakšpunkta un i) juridiskās noteiktības labad tas ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 193. pantu un tādējādi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm netiek liegts piemērot stingrākas siltumnīcefekta gāzu prasības; ii) tās dalībvalstis, kas izvēlas piemērot šādas prasības, var to darīt saskaņā ar integrētu atļauju, kura izdota saskaņā ar šo direktīvu. Kopš pirmā lasījuma Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Komisija ir norādījušas uz atšķirīgām 9. panta 1. punkta interpretācijām.

Grozījums Nr.  19

Padomes nostāja

13. pants – 3. punkts – 3. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

Ņemot vērā foruma viedokli, otrā daļas c) un d) apakšpunktā minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 75. panta 2) apakšpunktā minēto regulatīvo procedūru.

Ņemot vērā foruma viedokli, otrā daļas c) un d) apakšpunktā minētās pamatnostādnes konsekventi pieņem saskaņā ar 75. panta 2) apakšpunktā minēto regulatīvo procedūru, un tām ir jāatbilst foruma viedoklim.

Pamatojums

Jānostiprina princips, ka lēmumu pieņemšana regulatīvajā komitejā notiks saskaņā ar foruma viedokli.

Grozījums Nr.  20

Padomes nostāja

13. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Komisija saņem foruma atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumentu saturu un ņem vērā šo atzinumu 5. punktā izklāstīto procedūru vajadzībām.

4. Komisija saņem un publisko foruma atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumentu saturu un ņem vērā šo atzinumu 5. punktā izklāstīto procedūru vajadzībām.

Grozījums Nr.  21

Padomes nostāja

13. pants – 5. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

5. Lēmumus par LPTP secinājumiem pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

5. Deleģēto aktu veidā atbilstīgi 76. pantam Komisija pieņem lēmumus par LPTP secinājumiem.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  22

Padomes nostāja

13. pants – 5.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

5.a Pēc tam, kad saskaņā ar 5. punktu pieņemts lēmums par LPTP secinājumiem, Komisija novērtē vajadzību pēc Eiropas Savienības rīcības, nosakot obligātās Eiropas Savienības mēroga prasības emisiju robežvērtībām un noteikumus par monitoringu un atbilstību tām darbībām, kuras ietilpst attiecīgo LPTP secinājumu darbības jomā, ņemot par pamatu šādus kritērijus:

 

a) attiecīgo darbību ietekme uz vidi kopumā un

 

b) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu īstenošanas stadija šīm darbībām.

 

Šīs direktīvas V pielikuma III nodaļu pieņem, lai noteiktu Savienības mēroga obligātās prasības lielām sadedzināšanas iekārtām.

 

Kad iegūts 3. punktā minētā foruma atzinums, bet ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc lēmuma par LPTP secinājumiem pieņemšanas, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par novērtējuma rezultātiem.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  23

Padomes nostāja

13. pants – 5.b punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

5.b Ja 5.a punktā minētajā ziņojumā konstatēts, ka vajadzīgas Eiropas Savienības mēroga obligātās prasības emisiju robežvērtībām vai noteikumi par monitoringu un atbilstības novērtējumu, Komisija novērtē iespējas noteikt šādas prasības. Vajadzības gadījumā Komisija 18 mēnešu laikā pēc 5.a punktā minētā ziņojuma iesniegšanas nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu par obligātajām prasībām.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  24

Padomes nostāja

13. pants – 6. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

6. Pēc tam, kad pieņemts lēmums atbilstīgi šā panta 5. punktam, Komisija nekavējoties dara publiski pieejamu LPTP atsauces dokumentu.

6. Pēc tam, kad pieņemts lēmums atbilstīgi šā panta 5. punktam, Komisija nekavējoties dara publiski pieejamu LPTP atsauces dokumentu un nodrošina, ka LPTP atsauces dokumentā iekļautie LPTP secinājumi ir pieejami dalībvalstu oficiālajās valodās. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija nodrošina visa LPTP atsauces dokumenta pieejamību pieprasītajā valodā. LPTP atsauces dokumentu atjaunināšana jāpabeidz ne vēlāk kā astoņus gadus pēc iepriekšējās versijas publicēšanas.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  25

Padomes nostāja

14. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – i daļa

Padomes nostāja

Grozījums

i) mērījumu metodiku, biežumu un novērtēšanas procedūru un

i) mērījumu metodiku, biežumu un novērtēšanas procedūru vai līdzvērtīgas metodes; un

Pamatojums

14. panta 1. punkts paredz, ka atļaujā jāiekļauj visi nepieciešamie mērījumi. Tie precizēti 1. punkta c (i) apakšpunktā. Precizitātes labad jāpiebilst, ka var turpināt piemērot arī citas pārbaudītas metodes, kas atbilst noteiktajiem augstajiem vides standartiem. Šis grozījums varētu pieļaut arī alternatīvu metožu izmantošanu, lai nevajadzētu mainīt Vācijas sistēmu (mērījumi netiek veikti lopu fermās, to vietā izmanto fiksēto lopu skaitīšanas metodi).

Grozījums Nr.  26

Padomes nostāja

14. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

d) pienākumu regulāri un vismaz reizi gadā sniegt kompetentajai iestādei:

d) pienākumu regulāri un vismaz reizi gadā sniegt kompetentajai iestādei:

i) informāciju, pamatojoties uz c) apakšpunktā minētā emisiju monitoringa rezultātiem, un citus datus, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt atbilstību atļaujas noteikumiem, un

i) informāciju, pamatojoties uz c) apakšpunktā minētā emisiju monitoringa rezultātiem, un citus vajadzīgos datus, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt atbilstību atļaujas noteikumiem, un

ii) ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu - emisiju monitoringa rezultātu apkopojumu, lai varētu salīdzināt emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

ii) ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu - emisiju monitoringa rezultātu apkopojumu, lai varētu salīdzināt emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

 

Ja inspekcijas laikā nav konstatēti nopietni atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārkāpumi, kompetentā iestāde var pieprasīt sniegt i) punktā minēto informāciju tikai reizi 24 mēnešos.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir rast kompromisu attiecībā uz operatoru pienākumu sniegt atkārtotu ziņojumu kompetentajai iestādei. Tajā ņemts vērā 20. grozījums no Parlamenta nostājas pirmajā lasījumā (ziņojums ne retāk kā reizi divos gados atkarībā no inspekcijas rezultātiem) un precizēts, ka atļaujas piešķiršanas nosacījumos jāparedz tikai tādu datu iesniegšana, kas kompetentajai iestādei patiešām vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību.

Grozījums Nr.  27

Padomes nostāja

14. pants – 1. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

f) pasākumus, kuri attiecas uz tādiem darbības apstākļiem, kas nav parastie darbības apstākļi, piemēram, kad iekārta tiek palaista, rodas noplūdes, darbības traucējumi, notiek iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana;

f) pasākumus, kuri attiecas uz tādiem darbības apstākļiem, kas nav parastie darbības apstākļi, piemēram, kad iekārta tiek palaista, tiek beigta tās darbība, rodas noplūdes, darbības traucējumi, notiek iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana;

Grozījums Nr.  28

Padomes nostāja

14. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde atļaujai var noteikt stingrākus nosacījumus, nekā nosacījumi, ko var panākt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprakstīts LPTP secinājumos.

4. Neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde atļaujai var noteikt stingrākus nosacījumus, nekā nosacījumi, ko var panākt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprakstīts LPTP secinājumos. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var izvirzīt šādus stingrākus nosacījumus.

Grozījums Nr.  29

Padomes nostāja

14. pants – 6. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

6. Ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesa veidu neattiecas neviens no LPTP secinājumiem vai ja šādi secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde nosaka atļaujas noteikumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko tā ir noteikusi attiecīgām darbībām vai procesiem, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus.

6. Ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesa veidu neattiecas neviens no LPTP secinājumiem vai ja šādi secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde, apspriežoties ar operatoru, nosaka atļaujas noteikumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko tā ir noteikusi attiecīgām darbībām vai procesiem, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus.

Pamatojums

Tieši iekārtu operators vislabāk pārzina darbības procesu, tāpēc ir vajadzīgs arī operatora viedoklis, nosakot atļauju izsniegšanas nosacījumus, kurus var izpildīt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Daļēji atjaunots pirmā lasījuma 30. grozījums.

Grozījums Nr.  30

Padomes nostāja

15. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz vides un ekonomisko izmaksu un ieguvumu novērtējumu un ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, var noteikt emisiju robežvērtības, kuras atšķiras no tām, ko nosaka atbilstīgi 3. punktam.

4 . Atkāpjoties no 3. punkta un neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde atsevišķos izņēmuma gadījumos var noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības. Šādu atkāpi drīkst piemērot tikai tad, ja pētījums rāda, ka:

 

a) iekārtas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai vietējie vides apstākļi ir tādi, ka visā šajā iekārtā vai tās daļā nav iespējams īstenot LPTP atsauces dokumentā aprakstītos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus; vai

 

b) iekārtām, kas LPTP secinājumu pieņemšanas brīdī eksistē, — attiecīgās iekārtas tehniskās īpatnības neļauj visā šajā iekārtā vai tās daļā īstenot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas aprakstīti LPTP atsauces dokumentā, un

 

c) LPTP atsauces dokumentā aprakstīto labāko tehnisko paņēmienu īstenošanas rezultātā šai iekārtai rastos nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem vides jomā. Šīm nesamērīgi augstajām izmaksām ir jābūt izmaksām, kas nav ņemtas vērā, apmainoties ar informāciju par 13. pantā minētajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Kompetentā iestāde pamato pirmās daļas piemērošanu, ietverot izvērtējuma rezultātus un piemēroto nosacījumu izmantojuma pamatojumu.

Kompetentā iestāde atļaujas izsniegšanas nosacījumu pielikumā dokumentē pirmās daļas piemērošanu, ietverot izvērtējuma rezultātus un piemēroto nosacījumu izmantojuma pamatojumu, un dara šo informāciju pieejamu Komisijai.

Emisiju robežvērtības attiecīgā gadījumā tomēr nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V līdz VIII pielikumā.

Šīs emisiju robežvērtības tomēr nepārsniedz obligātās prasības emisiju robežvērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 13. panta 5.b punktu vai attiecīgā gadījumā šīs direktīvas pielikumos.

 

Kompetentās iestādes šo punktu nepiemēro, ja pastāv risks, ka netiks ievēroti vides kvalitātes standarti, un jebkurā gadījumā nodrošina, ka jebkāda novirzīšanās nerada nopietnu ietekmi uz vietējo vidi.

 

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgajai sabiedrības daļai savlaicīgi tiktu nodrošinātas reālas iespējas piedalīties šāda lēmuma pieņemšanā, kurš attiecas uz šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanu.

Komisija var izstrādāt pamatnostādnes, kurās noteikti vērā ņemamie kritēriji šā punkta piemērošanai.

Vajadzības gadījumā Komisija var precizēt vērā ņemamos kritērijus šā punkta piemērošanai, saskaņā ar 76. pantu pieņemot deleģētos aktus, balstoties uz 72. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem un jo īpaši šā punkta piemērošanu.

Kompetentās iestādes atkārtoti izvērtē šā punkta pirmo daļu, veicot atļaujas nosacījumu pārskatīšanu atbilstīgi 21. pantam.

Kompetentās iestādes atkārtoti izvērtē šā punkta pirmo daļu, veicot atļaujas nosacījumu pārskatīšanu atbilstīgi 21. pantam.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  31

Padomes nostāja

15. pants – 4.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

4.a Panta 2., 3. un 4. punktu piemēro kūtsmēslu un pusšķidro mēslu lietošanai ārpus iekārtas uzstādīšanas vietas, kā minēts I pielikuma 6.6. punktā, izņēmums ir teritorijas, uz kurām attiecas Padomes Direktīvas 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti1, darbības joma.

 

1 OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 114. grozījums.

Grozījums Nr.  32

Padomes nostāja

17. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Pieņemot 6. pantā minētos izdošanas vispārīgos saistošos noteikumus izdošanas dalībvalstis nodrošina integrētu pieeju un augstu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas noteikumus. Dalībvalstis nodrošina, ka šos vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina saskaņā ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstību.

1. Pieņemot vispārīgos saistošos noteikumus dalībvalstis nodrošina integrētu pieeju un augstu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas noteikumus.

Pamatojums

Svītrots Padomes pievienotais teksts. Saistīts ar 17. panta 3.a (jauns) punkta grozījumu.

Grozījums Nr.  33

Padomes nostāja

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

1.a Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašas tehnoloģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību 14. un 15. pantam.

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 34. grozījums.

Grozījums Nr.  34

Padomes nostāja

17. pants – 1.b punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

1.b Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 35. grozījums.

Grozījums Nr.  35

Padomes nostāja

17. pants – 1.c punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

1.c Vispārīgajos saistošajos noteikumos, ko pieņem saskaņā ar 1. līdz 1.b punktu, ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.

Pamatojums

Atjaunots Komisijas priekšlikuma teksts.

Grozījums Nr.  36

Padomes nostāja

19. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo paņēmienu attīstībai un visu jauno vai pārskatīto LPTP secinājumu publikācijām, vai ir par to informēta.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo paņēmienu attīstībai un visu jauno vai pārskatīto LPTP secinājumu publikācijām, vai ir par to informēta, informējot arī attiecīgo sabiedrības daļu.

Pamatojums

Svarīgi, lai dalībvalstis informētu attiecīgo sabiedrības daļu par izmaiņām LPTP secinājumos. Atjaunots pirmā lasījuma 36. grozījums.

Grozījums Nr.  37

Padomes nostāja

21. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Padomes nostāja

Grozījums

3. Piecus gadus pēc tam, kad atbilstīgi 13. panta 5. punktam publicēts lēmums par LPTP secinājumiem attiecībā uz iekārtas galveno darbību, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

3. Četru gadu laikā pēc tam, kad atbilstīgi 13. panta 5. punktam publicēts lēmums par LPTP secinājumiem, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

(Daļēji atjaunots pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 37.)

Pamatojums

LPTP atsauces dokumenti ir ilga procesa rezultāts, tādēļ, pieņemot lēmumu par LPTP secinājumiem, tas jāīsteno praksē straujāk, lai nodrošinātu pastāvīgu vides inovāciju dinamiku. Tādēļ ierosinātais četru gadu laikposms pēc publicēšanas ir labs kompromiss starp Komisijas un Padomes priekšlikumiem. Pastāv risks, ka Padomes teksts varētu pieļaut atšķirīgu īstenošanu dalībvalstīs, jo jēdzienu „galvenā darbība” kompetentās iestādes var interpretēt dažādi, līdz ar to veidotos atšķirīga attieksme pret nozares dalībniekiem un nevienlīdzīgas konkurences apstākļi.

Grozījums Nr.  38

Padomes nostāja

22. pants – 2. punkts – 1. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

2. Ja darbība saistīta ar atbilstīgu bīstamu vielu izmantošanu, ražošanu vai novadīšanu, un ņemot vērā augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību iekārtas uzstādīšanas teritorijā, operators sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms tam, kad pirmo reizi kopš ...* ir atjaunināta iekārtas atļauja.

2. Ja darbība saistīta ar atbilstīgu bīstamu vielu izmantošanu, ražošanu vai novadīšanu ievērojamā daudzumā, un ņemot vērā augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību iekārtas uzstādīšanas teritorijā, operators sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas sākšanas vai pirms tam, kad pirmo reizi kopš ...* tiek atjaunināta iekārtas atļauja.

 

Ja dalībvalstīs jau tiek īstenoti valsts līmeņa noteikumi par ūdeņu un augsnes aizsardzību, tās neizstrādā pamatziņojumu.

Grozījums Nr.  39

Padomes nostāja

22. pants – 3. punkts – 1. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas iekārtā izmantotas, ražotas vai novadītas atbilstīgas bīstamas vielas. Ja, salīdzinot ar stāvokli, kas noteikts šā panta 2. punktā minētajā pamatziņojumā, iekārta radījusi būtisku augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar atbilstīgām bīstamām vielām, operators veic vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz šo piesārņojumu, lai tādējādi atjaunotu minēto augsnes stāvokli. Šajā nolūkā var ņemt vērā šādu pasākumu tehnisko īstenošanas iespēju.

3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas iekārtā izmantotas, ražotas vai novadītas atbilstīgas bīstamas vielas. Ja, salīdzinot ar stāvokli, kas noteikts šā panta 2. punktā minētajā pamatziņojumā, iekārta radījusi augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar atbilstīgām bīstamām vielām, operators veic vajadzīgos piesārņojuma novēršanas pasākumus, lai tādējādi atjaunotu minēto stāvokli. Šajā nolūkā var ņemt vērā šādu pasākumu tehnisko īstenošanas iespēju.

Pamatojums

Padomes ierosinātā teksta grozījums.

Grozījums Nr.  40

Padomes nostāja

22. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Padomes nostāja

Grozījums

 

Ja dalībvalstīs jau tiek īstenoti valsts līmeņa noteikumi par ūdeņu un augsnes aizsardzību, tās neprasa operatoram novērtēt augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, kuru izraisījušas atbilstīgas iekārtā izmantotas, ražotas vai novadītas bīstamas vielas.

Pamatojums

Papildu birokrātija, kas saistīta ar ziņojuma sagatavošanu par augsnes stāvokli, gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu iestādēm radītu lielu administratīvā darba apjomu un visai augstas izmaksas. Tam nav nekāda sakara ar iecerēto vides aizsardzības pievienoto vērtību vai IPPC direktīvā iekļauto mērķi samazināt birokrātiju. Ir paredzēts, ka ar ziņojuma par augsnes stāvokli palīdzību tiks nodrošināta ūdeņu un augsnes aizsardzība. Taču ūdeņu aizsardzības prasības ir noteiktas Eiropas līmenī, savukārt augsnes aizsardzību, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, reglamentē dalībvalstis. Šajā gadījumā nevajadzētu ieviest dubultu regulējumu.

Grozījums Nr.  41

Padomes nostāja

22. pants – 4.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

4.a Šo pantu interpretē saskaņā ar LESD 191. panta 2. punktā noteiktajiem principiem. Turklāt dalībvalstis, veicot visus šā panta prasību izpildei nepieciešamos pasākumus, nodrošina pienācīgas informācijas sniegšanu sabiedrībai.

Grozījums Nr.  42

Padomes nostāja

23. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā kārtējo vides inspekciju programmas, tostarp nosakot dažāda veida iekārtu atrašanās vietu apmeklējumu periodiskumu.

4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā inspekcijas programmas, nosakot apmeklējumu periodiskumu uz dažāda veida iekārtu atrašanās vietu.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejams pietiekams skaits pienācīgi kvalificētu darbinieku šo inspekciju veikšanai.

 

Minētajās programmās ietver vismaz vienu iepriekš neizziņotu katras iekārtas teritorijas apmeklējumu reizi 18 mēnešos. Biežumu palielina uz reizi vismaz 6 mēnešos, ja inspekcija konstatē, ka atļaujas nosacījumi nav ievēroti.

Laikposmu starp diviem apmeklējumiem nosaka, ņemot vērā sistemātisku attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējumu, un tas nepārsniedz vienu gadu attiecībā uz iekārtām, kas rada vislielāko iespējamo apdraudējumu, un trīs gadus – iekārtām, kas rada mazāko iespējamo apdraudējumu.

Ja šādu programmu pamatā ir sistemātisks attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējums, iekārtu teritoriju var apmeklēt retāk, taču obligāti reizi 24 mēnešos.

Sistemātisks vides risku novērtējums balstās uz vismaz šādiem kritērijiem:

Sistemātisks vides risku novērtējums balstās uz tādiem objektīviem kritērijiem :

(a) konkrēto iekārtu iespējamā un reālā ietekme uz cilvēku veselību un vidi, ņemot vērā emisiju līmeņus un veidus, vietējās vides ietekmējamību un iespējamiem negadījumiem;

 

(b) pārbaudīta atbilstība atļaujas nosacījumiem;

a) kopsavilkums par to, kā operators ievēro atļaujas nosacījumus;

 

b) iekārtas ietekme uz vidi un cilvēka veselību vai

(c) dalība Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS).

c) operatora dalība Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/200911, ISO 14 001 vai līdzvērtīgas vides vadības sistēmas piemērošana.

 

Deleģēto aktu veidā atbilstīgi 79. pantam Komisija var pieņemt citus kritērijus vides risku novērtēšanai.

 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 44. grozījums.

Grozījums Nr.  43

Padomes nostāja

23. pants – 6. punkts – 2. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

Ziņojuma projektu nosūta attiecīgajam operatoram un ziņojuma galīgo variantu trīs mēnešu laikā pēc apmeklējuma dara publiski pieejamu saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai.

Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram divu mēnešu laikā. Šo ziņojumu kompetentā iestāde dara publiski pieejamu internetā četru mēnešu laikā pēc apmeklējuma.

Pamatojums

Daļēji atjaunots pirmā lasījuma 46. grozījums.

Grozījums Nr.  44

Padomes nostāja

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

ca) atļaujas vai atļaujas izsniegšanas noteikumu atjaunināšana iekārtai, ja ir piešķirama atkāpe saskaņā ar 15. panta 4. punktu.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  45

Padomes nostāja

24. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Padomes nostāja

Grozījums

2. Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izdošanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, tostarp attiecībā uz a) un b) punktu – ar interneta starpniecību:

2. Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izdošanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, a) līdz f) apakšpunktā un 3. punktā minēto informāciju darot pieejamu arī ar interneta starpniecību:

Pamatojums

Daļēji atjaunots pirmā lasījuma 54. grozījums.

Lai informācija būtu pieejama sabiedrībai, tā visa jāpublisko internetā.

Grozījums Nr.  46

Padomes nostāja

24. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

e) tas, kā tika noteiktas atļauju nosacījumos ietvertās emisiju robežvērtības, ņemot vērā labākās pieejamās tehniskās metodes un ar tām saistīto emisijas līmeni;

e) tas, kā noteikti 14. pantā minētie atļaujas nosacījumi, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar tiem saistīto emisijas līmeni, kas aprakstīts LPTP atsauces dokumentos;

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 51. grozījums.

Grozījums Nr.  47

Padomes nostāja

24. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

f) ja piemēro 15. panta 4. punktu, šādas piemērošanas pamatojums kā minēts 15. panta 4. punkta otrajā daļā;

f) ja atkāpi piešķir saskaņā ar 15. panta 4. punktu, šādas atkāpes īpašo iemeslu, pamatojoties uz šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, un noteiktos nosacījumus;

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  48

Padomes nostāja

24. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

fa) direktīvas 21. pantā minēto atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanas rezultāts.

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 53. grozījums.

Grozījums Nr.  49

Padomes nostāja

28. pants – 2. daļa – i apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

i) gāzturbīnām uz platformām atklātā jūrā;

i) gāzturbīnām un gāzes motoriem uz platformām atklātā jūrā;

Pamatojums

Gāzturbīnas un gāzes motori ir konkurējošas tehnoloģijas tirgus segmentā, kas saistīts ar platformām atklātā jūrā. Lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus abām šīm tehnoloģijām, no šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz arī gāzes motori uz platformām atklātā jūrā.

Grozījums Nr.  50

Padomes nostāja

30. pants – 2. punkts – 2. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām ir piešķirts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā minētais izņēmums un kuras ekspluatē pēc 2016. gada 1. janvāra, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šo iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā.

Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kam ir piešķirts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā minētais izņēmums un ko ekspluatē pēc 2016. gada 1. janvāra, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šo sadedzināšanas iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 1. daļā.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka šīs ir jau pastāvošas iekārtas, jāpiemēro pastāvošajām iekārtām noteiktās emisiju robežvērtības (V pielikuma 1. daļa), nevis jaunām iekārtām paredzētās robežvērtības (V pielikuma 2. daļa).

Grozījums Nr.  51

Padomes nostāja

30. pants – 9. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

9. Pamatojoties uz labākajām pieejamajām tehniskajām metodēm, Komisija attiecībā uz šādām sadedzināšanas iekārtām pārskata, vai jānosaka Savienības mēroga emisiju robežvērtības, kā arī to, vai jāgroza V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības

svītrots

a) sadedzināšanas iekārtām, kuras minētas 8. punktā,

 

b) sadedzināšanas iekārtām pārstrādes rūpnīcās, kurās sadedzina destilēšanas un pārveidošanas atlikumus pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas pārstrādes, – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo –, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu energoapgādes sistēmu īpatnības;

 

c) sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas nav dabasgāze;

 

d) sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus;

 

Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim ziņo par minētās pārskatīšanas rezultātiem Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tiesību aktam.

 

Pamatojums

Svītrots Padomes ierosinātais teksts (pārskatīšana). Nav pieņemami, ka uz pārstrādes rūpnīcām vai ķīmisko rūpniecību neattiecina III nodaļā paredzētās robežvērtības.

Grozījums Nr.  52

Padomes nostāja

31. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpatnību dēļ nevar izpildīt 30. panta 2. un 3. punktā minētās sēra dioksīda emisiju robežvērtības, dalībvalstis var to vietā piemērot obligātās sēra atdalīšanas pakāpes vērtības, kas noteiktas V pielikuma 5. daļā, ievērojot minētā pielikuma 6. daļā noteiktos atbilstības noteikumus.

Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpatnību dēļ nevar izpildīt 30. panta 2. un 3. punktā minētās sēra dioksīda emisiju robežvērtības, dalībvalstis var vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim to vietā piemērot minimālās sēra atdalīšanas pakāpes vērtības, kas noteiktas V pielikuma 5. daļā, ievērojot minētā pielikuma 6. daļā noteiktos atbilstības noteikumus un iepriekš saņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz 72. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem tehniskajiem datiem.

 

Komisija, īpaši ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar SO2 emisijas samazināšanu saistītos ieguvumus, līdz 2013. gada 31. decembrim izvērtē, vai ir iespējams piešķirt pagarinājumu attiecībā uz V pielikuma 5. daļā noteikto minimālo sēra atdalīšanas pakāpi.

Pamatojums

Grozījums attiecībā uz jaunām Padomes ierosinātām atkāpēm.

Dalībvalstīm, kurās atrodas iekārtas, kas piemēro īpašās sēra atdalīšanas līmeņa vērtības, ir jāsniedz tehnisks pamatojums par to, kādēļ nav iespējams ievērot parastās emisiju robežvērtības.

Grozījums Nr.  53

Padomes nostāja

32. pants

Padomes nostāja

Grozījums

 

 

 

 

1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstis var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu, tajā ietverot tādas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ja vien šī iekārta darbu bija sākusi pirms 2003. gada 27. novembra. Katrai no šajā plānā iekļautajām sadedzināšanas iekārtām plāns attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas.

1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. jūnijam dalībvalstis var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu, tajā ietverot tādas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ar nosacījumu, ka šī iekārta darbu sākusi ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī. Katrai no šajā plānā iekļautajām sadedzināšanas iekārtām plāns attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas.

Valsts pārejas plānā neiekļauj sadedzināšanas šādas iekārtas:

Valsts pārejas plānā neiekļauj sadedzināšanas šādas iekārtas:

a) uz kurām attiecas 33. panta 1. punkts;

a) uz kurām attiecas 33. panta 1. punkts;

b) kuras atrodas pārstrādes rūpnīcās, kur sadedzina mazas siltumietilpības gāzes, kas rodas pārstrādes procesa atlikumu gazifikācijā, vai kur destilē un pārveido pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas atlikumus – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo;

b) kuras atrodas pārstrādes rūpnīcās, kur sadedzina mazas siltumietilpības gāzes, kas rodas pārstrādes procesa atlikumu gazifikācijā, vai kur destilē un pārveido pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas atlikumus – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo;

c) uz kurām attiecas 35. pants.

c) uz kurām attiecas 35. pants.

 

d) sadedzināšanas iekārtai nav piešķirts izņēmums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.

2. Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai, attiecīgā gadījumā, – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas.

2. Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai, attiecīgā gadījumā, – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas.

Sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām vismaz jāuztur noteiktajā līmenī.

Sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām vismaz jāuztur noteiktajā līmenī.

Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika dota pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā.

Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika dota pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā.

3. Katrai valsts pārejas plānā iekļautajai piesārņojošai vielai nosaka ierobežojumu, nosakot maksimālās pieļaujamās gada emisijas visām plānā iekļautajām iekārtām, pamatojoties uz katras iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, tās faktisko gada darbības laiku stundās un izmantojamo kurināmo, kas izteikts vidējās vērtībās pēdējo desmit gadu darbības laikā līdz 2010. gadam, to ieskaitot.

3. Katrai valsts pārejas plānā iekļautajai piesārņojošai vielai nosaka ierobežojumu, nosakot maksimālās pieļaujamās gada emisijas visām plānā iekļautajām iekārtām, pamatojoties uz katras iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, tās faktisko gada darbības laiku stundās un izmantojamo kurināmo, kas izteikts vidējās vērtībās pēdējo desmit gadu darbības laikā līdz 2010. gadam, to ieskaitot.

Ierobežojumu 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz III pielikumā Direktīvā 2001/80/EK noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām. Attiecībā uz gāzturbīnām izmanto emisiju robežvērtības slāpekļa oksīdiem, kas šādām iekārtām noteiktas Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā. Ierobežojumus 2019. un 2020. gadam aprēķina, pamatojoties uz šīs direktīvas V pielikuma 1. daļā noteiktajām atbilstīgajām emisiju robežvērtībām, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz attiecīgajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām, kas noteiktas šīs direktīvas V pielikuma 5. daļā. Ierobežojumus 2017. un 2018. gadam nosaka tā, lai nodrošinātu ierobežojumu lineāru samazināšanos laikā no 2016. līdz 2019. gadam.

Ierobežojumu 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz III pielikumā Direktīvā 2001/80/EK noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām. Attiecībā uz gāzturbīnām izmanto emisiju robežvērtības slāpekļa oksīdiem, kas šādām iekārtām noteiktas Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā. Ierobežojumus 2019. gadam aprēķina, pamatojoties uz šīs direktīvas V pielikuma 1. daļā noteiktajām atbilstīgajām emisiju robežvērtībām, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz attiecīgajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām, kas noteiktas šīs direktīvas V pielikuma 5. daļā. Ierobežojumus 2017. un 2018. gadam nosaka tā, lai nodrošinātu ierobežojumu lineāru samazināšanos laikā no 2016. līdz 2019. gadam.

Ja valsts pārejas plānā iekļautā iekārta ir slēgta vai tā vairs nav III nodaļas darbības jomā, tas nepalielina atlikušo plānā iekļauto iekārtu gada emisijas.

Ja valsts pārejas plānā iekļautā iekārta ir slēgta vai tā vairs nav III nodaļas darbības jomā, tas nepalielina atlikušo plānā iekļauto iekārtu gada emisijas.

4. Valsts pārejas plānā nosaka arī noteikumus par monitoringu un ziņojumu iesniegšanu, kas atbilst īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 41. panta b) apakšpunktu, kā arī katrai iekārtai paredzētus pasākumus, lai laicīgi nodrošinātu emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras būs spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

4. Valsts pārejas plānā nosaka arī noteikumus par monitoringu un ziņojumu iesniegšanu, kas atbilst īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 41. panta b) apakšpunktu, kā arī katrai iekārtai paredzētus pasākumus, lai laicīgi nodrošinātu emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras būs spēkā no 2019. gada 1. jūlija.

5. Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai valsts pārejas plānu.

5. Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai valsts pārejas plānu.

Komisija izvērtē plānus un, ja Komisija nav cēlusi iebildumus divpadsmit mēnešos pēc plāna saņemšanas, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka plāns ir pieņemts.

Komisija izvērtē plānus saistībā ar ES gaisa kvalitātes mērķiem un iespējamo diskrimināciju elektroenerģijas tirgū un, ja Komisija nav cēlusi iebildumus divpadsmit mēnešos pēc plāna saņemšanas, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka plāns ir pieņemts.

Ja Komisija uzskata, ka plāns neatbilst 41. panta b) apakšpunktā noteiktajiem īstenošanas noteikumiem, tā informē attiecīgo dalībvalsti, ka tās plāns nav pieņemams. Attiecībā uz tāda plāna jaunas versijas izvērtēšanu, par kuru dalībvalsts informē Komisiju, otrajā apakšpunktā minētais laikposms ir seši mēneši.

Ja Komisija uzskata, ka plāns neatbilst 41. panta b) apakšpunktā noteiktajiem īstenošanas noteikumiem, tā informē attiecīgo dalībvalsti, ka tās plāns nav pieņemams. Attiecībā uz tāda plāna jaunas versijas izvērtēšanu, par kuru dalībvalsts informē Komisiju, otrajā apakšpunktā minētais laikposms ir seši mēneši.

6. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām plānā.

6. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām plānā.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  54

Padomes nostāja

33. pants

Padomes nostāja

Grozījums

 

 

 

 

1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas, kā arī no to iekļaušanas 32. pantā minētajā valsts pārejas plānā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas, kā arī no to iekļaušanas 32. pantā minētajā valsts pārejas plānā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) sadedzināšanas iekārtas operators līdz 2014. gada 1. janvārim kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apņemas no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ekspluatēt iekārtu ne ilgāk par 20 000 darbības stundām;

a) sadedzināšanas iekārtas operators līdz 2014. gada 1. janvārim kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apņemas no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ekspluatēt iekārtu ne ilgāk par 12 500 darbības stundām;

b) operatoram katru gadu jāiesniedz kompetentajai iestādei ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra;

b) operatoram katru gadu jāiesniedz kompetentajai iestādei ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra;

c) sadedzināšanas iekārtas atlikušajā lietošanas laikā jāsaglabā vismaz tādas sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK. Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika dota pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā; un

(c) sadedzināšanas iekārtas atlikušajā lietošanas laikā jāsaglabā vismaz tādas sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK. Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika dota pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā; un

d) sadedzināšanas iekārtai nav piešķirts izņēmums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.

(d) sadedzināšanas iekārtai nav piešķirts izņēmums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.

2. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 1. janvārī iesniedz Komisijai tādu sadedzināšanas iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas 1. punkts, tostarp to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantotā kurināmā veidu un sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Par iekārtām, uz ko attiecas 1. punkts, dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra.

2. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 1. janvārī iesniedz Komisijai tādu sadedzināšanas iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas 1. punkts, tostarp to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantotā kurināmā veidu un sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Par iekārtām, uz ko attiecas 1. punkts, dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra.

3. Ja sadedzināšanas iekārtā, kas ... ir daļa no mazas izolētas sistēmas un kas minētajā datumā saražo vismaz 35% no elektroenerģijas piegādes attiecīgajā sistēmā, tehnisku iemeslu dēļ nevar ievērot 30. panta 2. punktā minētās emisiju robežvērtības, šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 18 000 sākot no 2020. gada 1. janvāra līdz, vēlākais, 2023. gada 31. decembrim, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minētais datums ir 2020. gada 1. janvāris.

3. Ja sadedzināšanas iekārtā, kas ... ir daļa no mazas izolētas sistēmas un kas minētajā datumā saražo vismaz 35% no elektroenerģijas piegādes attiecīgajā sistēmā, tehnisku iemeslu dēļ nevar ievērot 30. panta 2. punktā minētās emisiju robežvērtības, šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 18 000 sākot no 2020. gada 1. janvāra līdz, vēlākais, 2023. gada 31. decembrim, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minētais datums ir 2020. gada 1. janvāris.

4. Ja sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1500 MW, kas sāka darboties pirms 1986. gada 31. decembra un kurā dedzina vietējo cieto kurināmo ar neto siltumietilpību zem 5800 kJ/kg, mitruma saturu virs 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu lielāku par 60% no svara un kalcija oksīda saturu pelnos virs 10%, 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 32 000.

4. Ja sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1500 MW, kas sāka darboties pirms 1986. gada 31. decembra un kurā dedzina vietējo cieto kurināmo ar neto siltumietilpību zem 5800 kJ/kg, mitruma saturu virs 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu lielāku par 60% no svara un kalcija oksīda saturu pelnos virs 10%, 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 32 000.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  55

Padomes nostāja

35. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Padomes nostāja

Grozījums

1. Līdz 2023. gada 31. decembrim uz sadedzināšanas iekārtu var attiecināt atbrīvojumu no atbilstības emisiju robežvērtībām, kas minētas 30. panta 2. punktā, un atbrīvojumu no 31. pantā minētās sēra atdalīšanas pakāpes ievērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1. Līdz 2019. gada 31. decembrim uz sadedzināšanas iekārtu var attiecināt atbrīvojumu no atbilstības emisiju robežvērtībām, kas minētas 30. panta 2. punktā, un atbrīvojumu no 31. pantā minētās sēra atdalīšanas pakāpes ievērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  56

Padomes nostāja

46. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Padomes nostāja

Grozījums

 

Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo un kurām šā kurināmā īpašību dēļ nav iespējams ievērot VI pielikuma 4. daļā minētās sēra dioksīda emisijas robežvērtības, dalībvalstis var piemērot V pielikuma 5. daļā noteiktos minimālos sēra atdalīšanas līmeņus saskaņā ar šā pielikuma 6. daļā izklāstītajiem noteikumiem.

Pamatojums

Saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK un Direktīvu 2001/80/EK atkritumu līdzsadedzināšana ir atļauta arī sadedzināšanas iekārtās, kurās par kurināmo izmanto vietējo kurināmo ar augstu sēra saturu. Arī Padomes kopējā nostājā ir paredzēta iespēja izmantot vietējās ogles ar augstu sēra saturu, tomēr tas neattiecas uz līdzsadedzināšanas iekārtām. Resursu taupīšanas un vienlīdzīgas attieksmes labad vajadzētu paredzēt iespēju līdzsadedzināšanas iekārtās izmantot vietējās ogles ar augstu sēra saturu, ievērojot V pielikumā izklāstītos noteikumus par atsērošanu.

Grozījums Nr.  57

Padomes nostāja

48. pants – 5. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

5. Tiklīdz Savienībā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru nosaka dienu, no kuras emisijām gaisā veic nepārtrauktus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus.

5. Tiklīdz Savienībā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, Komisija 76. pantā minēto deleģēto aktu veidā nosaka dienu, no kuras emisijām gaisā veic nepārtrauktus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus.

Grozījums Nr.  58

Padomes nostāja

72. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas īstenošanu, reprezentatīvi dati par emisijām un citiem piesārņojuma veidiem, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 14. un 15. pantu, un par panākumiem, kas gūti, izstrādājot un piemērojot jaunus paņēmienus saskaņā ar 27. pantu. Dalībvalstis informāciju dara pieejamu elektroniskā veidā.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas īstenošanu, reprezentatīvi dati par emisijām un citiem piesārņojuma veidiem, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 14. un 15. pantu, īpaši attiecībā uz atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar 15. panta 4. punktu un par panākumiem, kas gūti, izstrādājot un piemērojot jaunus paņēmienus saskaņā ar 27. pantu. Dalībvalstis informāciju dara pieejamu elektroniskā veidā.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  59

Padomes nostāja

72. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Informācijas veidu un formātu, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, kā arī šās informācijas sniegšanas biežumu nosaka saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Tostarp nosaka īpašas darbības un piesārņojošas vielas, par kurām jāsniedz 1. punktā minētie dati.

2. Komisija 76. pantā minēto deleģēto aktu veidā pieņem prasības par informācijas veidu un formātu, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, kā arī šās informācijas sniegšanas biežumu. Tostarp nosaka īpašas darbības un piesārņojošas vielas, par kurām jāsniedz 1. punktā minētie dati.

Grozījums Nr.  60

Padomes nostāja

72. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

a) par sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 33.a pants, – sēra saturu izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā un vidēji katrā mēnesī sasniegto sēra atdalīšanas pakāpi; un

a) par sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 31. pants, – tehniskos iemeslus, kuru dēļ šīm iekārtām nav iespējams ievērot emisiju robežvērtības, kā norādīts 30. panta 2. un 3. punktā, sēra saturu izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā un vidēji katrā mēnesī sasniegto sēra atdalīšanas pakāpi; un

Pamatojums

Grozījums attiecībā uz jaunām Padomes ierosinātām atkāpēm. Dalībvalstīm, kurās atrodas iekārtas, kas piemēro īpašās sēra atdalīšanas līmeņa vērtības, ir jāsniedz tehnisks pamatojums par to, kādēļ nav iespējams ievērot parastās emisiju robežvērtības.

Grozījums Nr.  61

Padomes nostāja

73. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Padomes nostāja

Grozījums

ii) intensīva liellopu audzēšana,

svītrots

Pamatojums

Svītrots jaunais Padomes teksts.

Grozījums Nr.  62

Padomes nostāja

73. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii daļa

Padomes nostāja

Grozījums

iii) kūtsmēslu izkliedēšana un

svītrots

Pamatojums

Šis jaunais Padomes teksts tagad ir iekļauts 15. panta 4.a punkta (jauns) grozījumā. Svītrots jaunais Padomes teksts.

Grozījums Nr.  63

Padomes nostāja

73. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia līdz iiid daļa(jauna)

Padomes nostāja

Grozījums

 

iiia) iekārtas, kuras veic I pielikuma 2.1. punktā un 2.2. punktā minētās darbības, īpaši to izraisītās dioksīnu un furānu emisijas;

 

iiib) iekārtas, kuras veic I pielikuma 1.1. punktā un 1.2. punktā minētās darbības, īpaši to izraisīto dzīvsudraba emisiju;

 

iiic) iekārtas, kuras veic I pielikuma 2.1. punktā, 2.2. punktā, 2.3. punktā un 2.4. punktā minētās darbības, īpaši to izraisītās smago metālu un to savienojumu emisijas, piemēram, arsēna, kadmija, hroma, cianīdu, svina, niķeļa, vara emisijas, dioksīnu un furānu emisijas, perfluorogļūdeņražu, fenolu, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu un sēra heksafluorīda emisijas; un

 

iiid) visas pārējās I pielikumā minētās iekārtas, ja Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra dati par 2007. pārskata gadu liecina, ka kāda no I pielikumā minētajām darbībām rada vismaz 20 % no I pielikumā minēto darbību radītā kopējā emisiju apjoma.

Pamatojums

Padomes ierosinātā jaunā teksta grozījums. Eiropas Drošības tīkls nodrošina svarīgu minimālo aizsardzību pret sliktas LPTP piemērošanas turpināšanu. Ievērojot piesārņojuma preventīvas novēršanas principu, Komisijai noteikti jānovērtē I pielikumā uzskaitīto darbību radītais kopējais emisiju apjoms un jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, lai kontrolētu emisijas šajās nozarēs, kuru radīto emisiju īpatsvars uz kopējā fona ir vislielākais.

Grozījums Nr.  64

Padomes nostāja

74. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 76. pantu attiecībā uz V pielikuma 3. un 4. daļas, VI pielikuma 2., 6., 7. un 8. daļas un VII pielikuma 5., 6., 7. un 8. daļas pielāgošanu šādai zinātnes un tehnikas attīstībai.

1. Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā attiecīgajos LPTP atsauces dokumentos aprakstītos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc LPTP secinājumu publicēšanas atbilstīgi 13. pantam papildina vai groza ar šo direktīvu noteiktās emisiju robežvērtību prasības un uzraudzības un atbilstības noteikumus, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 76. pantu.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  65

Padomes nostāja

74. pants – 1.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

1.a Pirms Komisija pieņem 1. punktā minētos pasākumus, tā apspriežas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, un ziņo par apspriežu rezultātiem un par to, kā tie ir ņemti vērā.

Pamatojums

Daļa no kompromisa paketes.

Grozījums Nr.  66

Padomes nostāja

76. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Pilnvaras pieņemt 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Vismaz sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, izņemot, ja Eiropas Parlaments vai Padome to atsauc saskaņā ar 77. pantu.

1. Pilnvaras pieņemt 13. panta 5. punktā, 15. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā 41 pantā., 48. panta 5. punktā, 72. panta 2. punktu un 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Vismaz sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, izņemot, ja Eiropas Parlaments vai Padome to atsauc saskaņā ar 77. pantu.

Grozījums Nr.  67

Padomes nostāja

77. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 74. pantā.

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 13. panta 5. punktā, 15. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 41. pantā, 48. panta 5. punktā, 72. panta 2. punktā un 74. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Grozījums Nr.  68

Padomes nostāja

77. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, informē otru iestādi un Komisiju vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī šīs atsaukšanas iemeslus.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas informēt otru iestādi un Komisiju saprātīgā laikā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī iespējamos šīs atsaukšanas iemeslus.

Grozījums Nr.  69

Padomes nostāja

77. pants – 3. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Atsaukšanas lēmumā norāda atsaukšanas iemeslus un ar to tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  70

Padomes nostāja

78. pants

Padomes nostāja

Grozījums

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu divus mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu vai, ja pirms šī termiņa beigām Eiropas Parlaments un Padome abi ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

2. Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu

Grozījums Nr.  71

Padomes nostāja

I pielikums – ievaddaļa – 1.a daļa (jauna)

Padomes nostāja

Grozījums

 

Veicot aprēķinus par 1.1. punktā minēto iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, tajos attiecībā uz veselības aprūpes iestādēs izmantojamām sadedzināšanas iekārtām ņem vērā tikai parasto ekspluatācijas jaudu.

Pamatojums

Grozījums Eiropas Parlamentā pieņemts pirmajā lasījumā. Ar šo grozījumu tiek atzīta nepieciešamība nodrošināt ievērojamas rezerves jaudas enerģijas ražošanai slimnīcās, jo tajās ir ļoti svarīgi nodrošināt pacientu aprūpes nepārtrauktību tehnisku traucējumu gadījumā. Ar to arī novērš iespēju, ka slimnīcas varētu ciest iespējamo, nevis faktisko emisiju dēļ.

Grozījums Nr.  72

Padomes nostāja

I pielikums – ievaddaļa – 1.b daļa (jauna)

Padomes nostāja

Grozījums

 

Veicot aprēķinus par 1.1. punktā minēto iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, tajos neiekļauj sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltumjaudu, kas ir mazāka par 50 MW, un kuras darbojas ne vairāk par 500 stundām gadā.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atjaunots Komisijas sākotnējais teksts un Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma 63. grozījums, kura mērķis ir risināt ārkārtas situācijās izmantojamo ģeneratoru rezerves jaudu jautājumu. Šādus ģeneratorus izmanto, piemēram, slimnīcās. Minētās iekārtas nerada ievērojamas emisijas, jo tās darbina tikai lielu energoapgādes traucējumu gadījumos un/vai pārbaudes nolūkos dažas stundas gadā. Ar grozījumu tiek noteikts izņēmums arī attiecībā uz ļoti nelielām iekārtām (mazāk par 3 MW), jo gadījumā, ja direktīvas prasības attiecinātu arī uz šādām iekārtām, administratīvais slogs būtu nesamērojami lielāks par ieguvumiem.

Grozījums Nr.  73

Padomes nostāja

I pielikums – 3.5. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

3.5. Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, — jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana ar jaudu virs 75 tonnām dienā un/vai krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3.

3.5. Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, — jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana ar jaudu virs 75 tonnām dienā un krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3.

Pamatojums

Ar šo grozījumu daļēji tiek atjaunots pirmajā lasījumā pieņemtais 117. grozījums un mēģināts novērst neskaidrības, vārdu savienojumu „un vai” aizvietojot ar vārdu „un”.

Grozījums Nr.  74

Padomes nostāja

I pielikums – 5.3. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa

Padomes nostāja

Grozījums

Ja vienīgā veiktā atkritumu pārstrādes darbība ir anaerobā sadalīšana, tādas darbības jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā.

svītrots

Grozījums Nr.  75

Padomes nostāja

V pielikums – 4. daļa – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1. Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

a) neviena mēneša validētā vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;

a) neviena dienas validētā vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;

b) neviena diena validētā vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības;

 

c) sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu zem 50 MW, neviena dienas validētā vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām;

 

d) 95 % stundas validēto vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.

b) 95 % stundas validēto vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.

Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu.

Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu.

Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 30. panta 5. un 6. punktā un 37. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos.

 

Pamatojums

Atjaunots pirmā lasījuma 77. grozījums. Kaut arī LPTP atsauces dokumentos ir norāde uz dienas vidējiem rādītājiem, V pielikumā prasīts emisiju robežvērtības ievērot pa mēnešiem. Turklāt dienas vidējās vērtības nedrīkst pārsniegt 110 % no emisiju robežvērtībām un 95 % stundas vidējo rādītāju gadā nedrīkst pārsniegt emisiju robežvērtības vairāk nekā divas reizes. Komisijas priekšlikumā nav noteikta atšķirība starp iekārtām pirms 2016. gada un iekārtām pēc 2016. gada. Saglabājot vienādas atbilstības normas jaunām un jau pastāvošām iekārtām, ir nepieciešams, lai attiecībā uz tām tiktu ņemti vērā LPTP atsauces dokumentu secinājumi, kuri ir balstīti uz dienas, nevis mēneša vidējiem rādītājiem.

Grozījums Nr.  76

Padomes nostāja

VI pielikums – 6. daļa – 2.6. punkts – ievaddaļa

Padomes nostāja

Grozījums

2.6. Kompetentā iestāde var atļaut veikt smago metālu mērījumu reizi divos gados un dioksīnu un furānu mērījumu vienu reizi gadā šādos gadījumos:

2.6. Kompetentā iestāde var atļaut veikt smago metālu un dioksīnu un furānu mērījumu tikai vienu reizi gadā šādos gadījumos:

Pamatojums

Atjaunots pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 78. Ir nepieņemami, ka priekšlikums piešķir kompetentajām iestādēm tiesības, pamatojoties tikai uz operatoru ziņojumiem par atkritumu kvalitāti, ļaut neveikt smago metālu, dioksīnu un furāna emisiju mērījumus gaisā. Ja monitorings tiek pārtraukts, divi nosacījumi netiek pildīti, jo nav pieejami monitoringa rādītāji, lai novērtēju emisijas. Mums ir vajadzīgs pastāvīgs smago metālu monitorings, jo tikai ar pastāvīgu visu smago metālu monitoringu var nodrošināt, ka šo ļoti toksisko, noturīgo un bioakumulatīvo vielu emisijas nepārsniedz obligātās emisiju robežvērtības.

(1)

OV C 87 E, 1.4.2010., 191. lpp.

(2)

Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

(3)

Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.


PASKAIDROJUMS

I. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Mērķis 1996. gada piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvai ir novērst un kontrolēt emisijas gaisā, ūdenī un augsnē no ražošanas iekārtām visā Eiropas Savienībā. Lai šo mērķi sasniegtu, IPNK direktīva cenšas veicināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) īstenošanu, proti, tādu ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgu paņēmienu izmantošanu, kas ir visefektīvākie augsta vides aizsardzības līmeņa panākšanai. Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ir definēti tā sauktajos LPTP atsauces dokumentos. Tie ir tehniski dokumenti, kas izveidoti informācijas apmaiņas rezultātā starp Komisiju, dalībvalstu iestādēm un citām iesaistītajām pusēm (Seviļas process).

IPNK direktīva attiecas uz apmēram 52 000 ražošanas iekārtu, kuras kopā rada lielu daļu gaisa piesārņojuma ES. Saskaņā ar IPNK direktīvu dalībvalstu iestādēm, piešķirot atļaujas atsevišķām ražošanas iekārtām un nosakot emisiju robežvērtības konkrētām iekārtām, ir jāņem vērā LPTP atsauces dokumenti. Ar ražošanas darbību var piesārņot ne tikai gaisu, bet arī ūdeni un augsni vai radīt atkritumus, tāpēc ir vajadzīga integrēta pieeja, lai tiktu ņemta vērā kopējā ietekme uz vidi. 2005. gadā Komisija apņēmās pārskatīt IPNK direktīvu, kā rezultātā tika izveidots priekšlikums direktīvai par rūpnieciskajām emisijām, ar kuru tika pārskatītas un sapludinātas vienā direktīvā septiņas direktīvas par rūpnieciskajām emisijām. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstu iestādes labāk īsteno un piemēro tiesību aktus, lai panāktu augstu vides aizsardzības līmeni, tajā pašā laikā vienkāršojot tiesību aktus un samazinot nevajadzīgos administratīvos slogus. Referents visumā atbalsta Komisijas stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā:

- atšķirību īstenošanā un piemērošanā dalībvalstīs novēršana. Atšķirības esošo tiesību aktu transponēšanā apdraud vides aizsardzību un kropļo konkurenci;

- pēc iespējas lielāka vērtīgā informācijas apmaiņas procesa aizsardzība, izmantojot „Seviļas procesu”;

- nevajadzīgās birokrātijas samazināšana.

II. PIRMAIS LASĪJUMS EP

Eiropas Parlaments 2009. gada 10. marta plenārsēdē pieņēma dokumentu pirmajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu — 402 deputāti balsoja par, 189 — pret.

Svarīga problēma pirmajā lasījumā bija tā, ka Komisijas priekšlikums paredzēja noteikt emisiju robežvērtības, tieši balstoties uz LPTP atsauces dokumentiem. Eiropas Parlaments uzskatīja, ka praksē tas nav iespējams. Tas novestu pie nevēlamas politiskas ietekmes uz Seviļas procesu. Tādēļ Eiropas Parlaments ierosināja būtiskas izmaiņas, paredzot izveidot komitoloģijas komiteju, kas pakļauta Parlamenta pārbaudei un būtu atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kuri ierobežo emisijas ar obligātām prasībām. Obligātie noteikumi veidotu Eiropas drošības tīklu, kurus nevarētu pārkāpt neviena iekārta. Kompetentās iestādes uz vietas noteiktu emisijas ierobežošanas pasākumus atsevišķām iekārtām, nodrošinot, ka emisiju līmenis visumā atbilst LPTP atsauces dokumentu prasībām, un radot iespējas pienācīgi ņemt vērā vietējos apstākļus. Šī noteikuma mērķis ir risināt problēmu, ka katras iekārtas normālā darbības režīmā radīto emisiju maksimālās vērtības var pārsniegt to emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo paņēmienu aprakstiem, piemēram, iekārtas iedarbināšanas laikā. Taču nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt Eiropas drošības tīkla noteiktās maksimālās robežas. Šis priekšlikums rada līdzsvaru, lai, no vienas puses, ieviestu Eiropas standartus rūpniecisko iekārtu atļauju izsniegšanai un, no otras puses, nodrošinātu dalībvalstīm tik ļoti nepieciešamo lēmumu pieņemšanas brīvību, lai ņemtu vērā attiecīgās iekārtas tehniskās īpašības, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.

III. OTRAIS LASĪJUMS

Padomes nostāja pirmajā lasījumā attiecībā uz direktīvu par rūpnieciskajām emisijām tika pieņemta 2010. gada 15. februārī. Lai gan pirmajā lasījumā Eiropas Parlamenta nostājas mērķis bija panākt labāku IPNK direktīvas īstenošanu un izvairīties no konkurences kropļošanas, pēc referenta domām daži no jaunajiem Padomes nostājas noteikumiem ir tam pretrunā. Padomes nostājā nav ņemta vērā doma par Eiropas drošības tīklu emisiju robežvērtībām, bet tā paredz lielāku elastību lielām sadedzināšanas iekārtām, lai tiktu ievērotas V līdz VIII pielikuma emisiju robežvērtības.

Referents otrā lasījuma ziņojumā pēc iespējas ņēmis vērā Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā, jo pirmā lasījuma nostāja tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu. Atjaunoti daudzi no pirmā lasījuma grozījumiem. Kas attiecas uz Eiropas drošības tīklu, referents nāca klajā ar jaunu priekšlikumu, kurā saglabāts mērķis nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību un mazināt konkurences izkropļojumus Eiropas Savienībā, ko rada atšķirības esošo tiesību aktu transponēšanā. Referents ierosina noteikt Eiropas Savienības mēroga obligātās prasības emisiju robežvērtībām un uz LPTP secinājumiem balstītus uzraudzības un atbilstības noteikumus, kas attiektos tikai uz tām darbībām, kuru gadījumā nepieciešama Eiropas Savienības rīcība, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) attiecīgās nozares ietekme uz vidi kopumā;

b) LPTP īstenošanas stadija attiecīgajā nozarē.

Savukārt, referents ir samazinājis daudzu jauno atkāpju skaitu Padomes nostājā. Atkāpēm jābūt iespējamām tikai izņēmuma gadījumos. Tā saucamais valsts pārejas plāns (VPP), kuru dalībvalstis var īstenot, lai dotu lielajām sadedzināšanas iekārtām vēl piecus gadus V pielikumā minēto emisiju robežvērtību ievērošanai, ir pārāk elastīgs. Tas var izkropļot konkurenci Eiropas Savienībā, jo dažas sadedzināšanas iekārtas jau ir veikušas investīcijas, lai panāktu atbilstību attiecīgajām emisiju robežvērtībām. Turklāt ne visas dalībvalstis īstenos valsts pārejas plānu. Ierobežota lietošanas laika atkāpe arī var radīt konkurences izkropļojumus Eiropas Savienībā. Sadedzināšanas iekārtām, kuru darbības ilgums nepārsniedz 20 000 darbības stundu, nav jāinvestē labākajos pieejamajos tehniskajos paņēmienos, lai atbilstu V pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Turklāt ierobežotā darbības ilguma atruna apdraudēs Komisijas Tematisko stratēģiju pat gaisa piesārņojumu, kuras mērķis citu starpā ir līdz 2020. gadam samazināt SO2 emisijas par 82 % un NOx emisijas par 60 % no 2000. gada līmeņa. Šā iemesla dēļ referents ierosina arī samazināt centralizētās apkures iekārtu noteikuma beigu termiņu, kuram nevajadzētu būt vēlāk par 2020. gadu.

Referents neatbalsta vēl lielāku tiesību aktu sarežģīšanu, ieviešot uz tirgu balstītus instrumentus, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Tādu uz tirgu balstītu instrumentu kā tirdzniecības shēmas ieviešana kopā ar robežvērtību noteikšanu tikai vēl vairāk ierobežos emisiju samazināšanu, turklāt tādā gadījumā emisiju samazināšanas izmaksas būs neproporcionālas.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Rūpnieciskās emisijas (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)

Atsauces

11962/3/2009 – C7-0034/2010 – 2007/0286(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

10.3.2009                     T6-0093/2009

Komisijas priekšlikums

COM(2007)0844 - C6-0002/2008

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

11.3.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.3.2010

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Holger Krahmer

21.2.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

17.3.2010

 

 

 

Pieņemšanas datums

4.5.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

13

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Glenis Willmott, Sabine Wils

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tadeusz Cymański, Matthias Groote, Jiří Maštálka, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, Renate Sommer, Bart Staes, Michail Tremopoulos, Marita Ulvskog, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

George Sabin Cutaş, Francesco Enrico Speroni

Juridisks paziņojums - Privātuma politika