ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi
17.5.2010 - (COM(2009)0139 – C7‑0103/2009 – 2009/0047(COD)) - ***I
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Evžen Tošenovský
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi
(COM(2009)0139 – C7‑0103/2009 – 2009/0047(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0139),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 156. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0103/2009),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7‑0160/2010),
1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.
PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. …/2010,
▌ar ko izveido Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Regulu (EK) Nr. 683/2008
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],
tā kā:
(1) Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno, izmantojot divas programmas - EGNOS un Galileo;
(1a) ar Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi[5], ▌izveidoja Kopienas aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā „Iestāde”).
▌
(3) 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo)[6] turpmāku īstenošanu ir definēts jaunais regulējums Galileo un EGNOS programmu publiskajai pārvaldībai un finansēšanai. Tas nosaka principu, kuram atbilstoši ir skaidri nodalīta Komisijas pārstāvētās Eiropas Savienības, Iestādes un Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk tekstā „ESA”) kompetences joma, piešķir Komisijai atbildību par programmu pārvaldību un attiecina uz to uzdevumus, kuru izpilde sākotnēji uzticēta Iestādei. Tas arī paredz, ka Iestāde veic tai uzticētos uzdevumus, ņemot vērā Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām vadlīnijām.
(3a) Regulā (EK) Nr. 683/2008 Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai Regulā (EK) Nr. 1321/2004 izklāstītās EGNOS and Galileo programmu vadības struktūras oficiāli saskaņotu ar Komisijas un Iestādes jaunajiem pienākumiem.
▌
(5) ▌Iestāde, ņemot vērā tās darbības jomas ierobežojumu, nav vairs jāsauc par „Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi”, bet gan par „GNSS Aģentūru” (turpmāk tekstā „Aģentūra”). Tormēr Iestādes darbības nepatrauktība, tostarp tiesību un pienākumu, kā arī personāla nepārtrauktība un visu lēmumu likumīgums būtu jānodrošina Aģentūrai.
(6) Tāpat ir arī jāgroza Regulas (EK) Nr. 1321/2004 mērķi un uzdevumi, lai atspoguļotu to, ka Aģentūras uzdevums vairs nav nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmu (GNSS) programmām un īstenot to vadību.
(6a) Aģentūras juridiskajam statusam jābūt tādam, lai tā varētu veikt uzdevumus kā juridiska persona.
(7) Ir jāpārveido arī regulējums par Aģentūras pienākumiem un šajā sakarā Aģentūras uzdevumi ir jādefinē atbilstoši tiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā, cita starpā paredzot Aģentūrai iespēju veikt citas darbības, ko tai var uzticet Komisija, GNSS programmu īstenošanas gaitā. Kā noteikts 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[7], darbības, piemēram, varētu būt šādas:
- tā piedalās koordinēšanas un apspriešanas procedūras izstrādāšanā drošības jautājumos;
- tā veic visas pētniecības darbības, kuras ir lietderīgas Eiropas GNSS programmu attīstībai un veicināšanai;
- tā sniedz palīdzību eksperimentālā projekta izstrādāšanā un īstenošanā par regulētajiem publiskajiem pakalpojumiem (PRS eksperimentālais projekts).
(7a) saistībā ar darbības jomu, mērķiem un pienākumu izpildi Aģentūrai ir jo īpaši jāievēro noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm;
(7b) Komisijai saistībā ar Galileo programmas starpposma pārskatu, ko paredzēts sagatavot 2010. gadā, kā minēts 22. pantā Regulā (EK) Nr. 683/2008, būtu jāpievēršas arī programmas pārvaldībai darbības un izmantošanas posmā un Aģentūras lomai šajā sakarībā.
(8) Lai atspoguļotu izmaiņas šīs ▌Regulas virsrakstā un Aģentūras jauno nosaukumu ▌būtu jāgroza visi Regulas (EK) Nr. 683/2008 noteikumi, kuros minēts Aģentūras iepriekšējais nosaukums.
▌
(9a) lai faktiski nodrošinātu Aģentūras pienākumu izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Administratīvā padomē, kam ir nepieciešamās pilnvaras, lai izstrādātu budžetu, veiktu tā izpildes pārbaudi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādātu pārredzamu procedūru Aģentūras lēmumu pieņemšanai, apstiprinātu tās darba programmu un ieceltu izpilddirektoru.
(9b) Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība, tāpēc ir atbilstoši Aģentūras administratīvajā padomē iekļaut Eiropas Parlamenta pārstāvi kā locekli, kuram nav balsstiesību. ▌
(10) Lai nodrošinātu, ka Aģentūra savus uzdevumus veic, ievērojot Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm, ir skaidri jāparedz ▌, ka Aģentūra administratīvās padomes vadībā būtu jāpārvalda tās izpilddirektoram atbilstīgi pamatnostādnēm, kuras Aģentūrai formulējusi Komisija . Tikpat svarīgi ir precizēt, ka Komisiju Aģentūras administratīvajā padomē būtu jāpārstāv pieciem locekļiem, un lēmumus par Administratīvās padomes uzdevumu skaita ierobežošanu nedrīkstētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju piekrišanas.
(10a) Aģentūras sekmīgai darbībai ir vajadzīgs, lai izpilddirektors tiktu iecelts, pamatojoties uz viņa nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un lai viņš pildītu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi attiecībā uz Aģentūras iekšējās darbības organizēšanu. Izņemot atsevišķas darbības un pasākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, Izpilddirektoram ir jāsagatavo un jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pareizu izpildi, katru gadu jāsagatavo vispārējā ziņojuma projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei, jāsastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāīsteno budžets;
(10b) Aģentūras administratīvajai padomei jābūt pilnvarām pieņemt jebkādus lēmumus, kas var nodrošināt, ka Aģentūra var izpildīt savus uzdevumus, izņemot akreditācijas pienākumus, kurus būtu jāuztic Drošības akreditācijas padomei un attiecībā uz kuriem padome veiks pienākumus tikai saistībā ar resursu un budžeta jautājumiem. Programmu labai pārvaldībai nepieciešama arī Administratīvās padomes uzdevumu atbilstība jaunajiem Aģentūras uzdevumiem, kādi noteikti 16. pantā Regulā (EK) Nr. 683/2008, proti, attiecībā uz drošības pārraudzības centra darbību un norādēm, kas dotas saskaņā ar Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību[8].
▌
(11a) Procedūrām, saskaņā ar kurām ieceļ amatpersonas, ir jābūt pārskatāmām.
(12) Turklāt, ņemot vērā Aģentūrai uzticēto uzdevumu diapazonu, starp kuriem ir arī drošības akreditācija, Zinātnes un tehnikas komiteja ir jālikvidē, bet Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja ir jāaizstāj ar Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomi, kas atbild par drošības akreditāciju un ko veido dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Augstajam pārstāvim ārlietās un drošīnas politikas jomā (turpmāk tekstā „AP”) un EKA būtu jāpiešķir novērotāja statuss.
(13) Akreditācijas darbībām jānorit neatkarīgi no iestādēm, kas nodrošina programmu pārvaldību, jo īpaši no Komisijas, Aģentūras citas struktūrvienības ▌ un ESA, kā arī citiem veidojumiem, kas atbild par noteikumu īstenošanu drošības jomā. Šādas neatkarības nodrošināšanas nolūkā Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome būtu jāveido kā drošības akreditācijas iestāde ▌sistēmām un uztvērējiem ar PRS tehnoloģiju. Tai Aģentūras sistēmā būtu jāfunkcionē kā autonomai struktūrai, kas pieņem neatkarīgus un objektīvus lēmumus iedzīvotāju interesēs.
(14) Tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 noteikumiem Komisija pārvalda visus ar sistēmu drošību saistītos aspektus, un, lai nodrošinātu efektīvu drošības aspektu vadību un lai ievērotu šajā regulā paredzēto principu, kuram atbilstīgi kompetences jomas ir skaidri nodalītas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Drošības akreditācijas padomes darbības būtu stingri ierobežotas un attiektos tikai uz sistēmu darbības drošības akreditāciju un lai nekādā gadījumā tā neiejauktos Komisijai uzticētās darbībās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantu.
(14a) Komisijas pieņemtie lēmumi atbilstoši procedūrām, kurās ir iesaistīta Eiropas GNSS programmu komiteja, nekādi neietekmēs spēkā esošos noteikumus par budžeta lietām vai dalībvalstu specifisko kompetenci drošības jautājumos.
(14b) Atbilstīgi Regulas 683/2008 13. panta 4. punktam — ja Eiropas Satelītu radionavigācijas sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas izklāstītas Kopējā rīcībā 2004/552/KĀDP. Jo īpaši gadījumā, ja ir apdraudēta Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts drošība, ko izraisījusi sistēmas darbība vai tās izmantošana, vai ja ir apdraudēta šīs sistēmas darbība, jo īpaši, ja šādus draudus izraisījusi starptautiska krīze, Padome ar vienprātīgu balsojumu lemj par nepieciešamajiem rīkojumiem Aģentūrai un Komisijai. Jebkurš Padomes loceklis, AP vai Komisija var pieprasīt izvērst diskusiju Padomē par šādu rīkojumu pieņemšanai.
(14c) Piemērojot subsidiaritātes principu, drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam būtu jāpamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas attiecīgās dalībvalstu drošības akreditācijas iestādes.
(14d) Lai visas šīs darbības īstenotu ātri un efektīvi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūrvienības, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tādēļ tai būtu jāizveido īpaša grupa, kas tai palīdzētu sagatavo lēmumus, un kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde, kas pārvaldītu un sagatavotu ar kriptogrāfijas materiāliem saistītos jautājumus, tostarp arī lidojumu kodu nodaļa operatīvajai lidojumu startu kodu pārvaldei, kā arī nepieciešamības gadījumā citas struktūrvienības īpašu jautājumu risināšanai. To visu veicot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt darba nepārtrauktību šādās struktūrvienībās.
(15) Ir arī svarīgi, lai akreditācijas darbības būtu koordinētas ar programmu pārvaldības iestāžu un ar citu tādu struktūru darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā. ▌
(16) Ņemot vērā sistēmu specifiku un sarežģītību ▌, ir svarīgi, lai akreditācijas darbības veiktu ar kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt konsensu un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai veiktu pastāvīgu ▌riska pārraudzību ▌. Tehniskās akreditācijas darbs obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija kompleksu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir piemērots drošības pielaides līmenis.
(17) Lai šī Drošības akreditācijas padome spētu izpildīt savus uzdevumus, būtu arī jāparedz, ka dalībvalstīm būtu jānosūta padomei visi vajadzīgie dokumenti, ▌jādod pilnvarotām personām pieeja klasificētai informācijai un objektiem ▌, kas ir to jurisdikcijā, un ka tām būtu vietējā līmenī jāatbild par to teritorijā izvietotu objektu drošības akreditāciju.
▌
(19) Eiropas satelītu radionavigācijas programmu satvarā izveidotās sistēmas, kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu nacionālajām robežām, ir infrastruktūras, kas izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta noteikumu nozīmē. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.
(19a) Komisijai jānovērtē Aģentūras finansējuma ietekme uz budžetu attiecīgajā izdevumu kategorijā. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūru, abām budžeta lēmējiestādēm nepeiciešams budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par attiecīgoAaģentūras finansēšanu. Savienības budžeta procedūra ir jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt, finanšu pārskatu revīzija jāveic Eiropas Revīzijas palātai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 VIII sadaļu.
(19b) Aģentūrai būtu jāievēro Savienības tiesību akti, kas attiecas uz dokumentu publiskošanu, un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tāpat tai ir jāievēro drošības principi, ko piemēro Padomes un Komisijas dienestiem.
(19c) Trešām valstīm būtu jādod iespēja līdzdarboties Aģentūrā, ja tās ir iepriekš ar Savienību noslēgušas nolīgumu šajā sakarā, jo īpaši gadījumos, kad šīs valstis ir bijušas iesaistītas programmas iepriekšējās fāzēs, līdzdarbojoties ESA Galileosat programmā.
(19d) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, izveidot aģentūru, kuras kompetencē ir Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācija un nodrošināt tās darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
(19e) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 863/2008.
(20) Regula (EK) 1321/2004 ir grozīta iepriekš ▌. Ņemot vērā pašlaik ieviešamos grozījumus, skaidrības labad ir lietderīgi atcelt šo regulu un aizstāt to ar jaunu regulu.
IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU.
I nodaļa
Priekšmets, pienākumi, struktūrvienības
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Savienības aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra (turpmāk tekstā „Aģentūra”).
2. pants
Uzdevumi
Aģentūras pienākumi ir izklāstīti 16. pantā Regulā (EK) Nr. 683/2008.
3. pants
Struktūrvienības
Aģentūras struktūrvienības ir administratīvā padome, Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas padome un izpilddirektors. Tie pilda savus uzdevumus saskaņā ar Komisijas izdotajām vadlīnijām, kā izklāstīts 16. pantā Regulā (EK) Nr. 683/2008.
4. pants
Tiesiskais statuss, vietējie biroji
1. Aģentūra ir Savienības organizācija. Tā ir tiesību subjekts.
2. Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.
3. Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai citās valstīs, kas piedalās programmā saskaņā ar 20. pantu.
4. Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors, kā tas regulēts 9.b panta 9. punktā.
5. pants
Administratīvā padome
1. Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. punktā uzskaitītos uzdevumus.
2. Administratīvajā padomē ir pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts, pieci Komisijas iecelti pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās. Padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunināt ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāja statusā ir aicināts piedalīties AP pārstāvis un ESA pārstāvis.
3. Vajadzības gadījumā noteikumos, kas minēti 20. pantā, paredz trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus.
4. Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi ar pusi gadi, un tas beidzas, kad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis. Šo amata pilnvaru laiku var atjaunināt vienu reizi.
5. Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.
Aģentūras izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.
Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. ▌Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.
Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.
6. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.
7. Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta b) un e) punktu, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma. Aģentūras izpilddirektors balsošanā nepiedalās.
Reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.
6. pants
Administratīvās padomes uzdevumi
Administratīvā padome gādā par to, lai Aģentūra pildītu tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus. Attiecībā uz drošības akreditācijas uzdevumiem un lēmumiem, kas paredzēti II nodaļā, Administratīvā padome atbild tikai par resursiem un budžeta jautājumiem. Turklāt Administratīvā padome:
(a) ieceļ izpilddirektoru, kā paredzēts 7. panta 2. punktā;
(b) ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam ▌;
(c) pilda savus uzdevumus saistībā ar Aģentūras budžetu, kā paredzēts 10. un 11. pantā;
(d) pārrauga Galileo drošības centra (turpmāk Galileo drošības pārraudzības centrs vai GSMC) darbību, kā minēts 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 683/2008;
(e) īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības;
(f) pieņem īpašus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesības piekļūt Aģentūras dokumentiem, kā paredzēts 18. pantā;
(g) pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai; Aģentūra nosūta budžeta lēmējiestādei visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;
(h) pieņem savu reglamentu.
▌
7. pants
Izpilddirektors
1. Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes pārraudzībā ▌.
2. Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un citur publicēta aicinājuma pietiekties. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļu tās locekļu balsu vairākumu.
Administratīvā padome ir tiesīga atlaist izpilddirektoru, ievērojot šo pašu procedūru.
Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šo pilnvaru laiku var vienu reizi atjaunināt uz vēl vienu piecu gadu posmu.
3. Eiropas Parlaments un Padome var prasīt, lai izpilddirektors iesniedz ziņojumu par savu pienākumu izpildi un sniedz šīm iestādēm savus paskaidrojumus.
8. pants
Izpilddirektora pienākumi
Izpilddirektors:
(a) ir atbildīgs par Aģentūras pārstāvēšanu, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļas pantiem, un tās vadību;
(b) gatavo Administratīvās padomes darbu. Viņš piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām;
(c) Administratīvās padomes uzraudzībā atbild par Aģentūras gada darba programmas īstenošanu;
(d) veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un sniedz paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;
(e) sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 11. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 12. pantu;
(f) katru gadu sagatavo vispārējā ziņojuma projektu un iesniedz to Administratīvajai padomei;
(fa) nodrošina, ka Aģentūra kā GSMC operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP;
(g) nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;
(h) attiecībā uz darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 16. pantā;
(i) iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs, kā noteikts 4. pantā;
(ia) garantē, ka ir nodrošināts sekretariāts un visi vajadzīgie resursi gan Drošības akreditācijas padomes, gan saskaņā ar ar 9.b panta 11. punktu izveidotu un tās pakļautībā esošo struktūrvienību pienācīgai darbībai.
II nodaļa
Aspekti, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību
9. pants
Vienota rīcība
1. Atbilstīgi Regulas 683/2008 (EK) 13. panta 4. punktam — ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.
2. Par drošības akreditācijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar III nodaļu, kā arī par konstatētiem atlikušiem apdraudējumiem Komisija informatīvos nolūkos paziņo Padomei.
III nodaļa
Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācija
9.a pants
Vispārēji principi
Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības veic saskaņā ar šādiem principiem:
- drošības akreditācijas darbības un lēmumus veic saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību;
- cenšas lēmumus pieņemt ar konsensu un iesaistot visas drošības jautājumos ieinteresētās atbilstīgās puses;
- veic uzdevumus saistībā ar attiecīgiem drošības noteikumiem, ko piemēro Padomei un Komisijai[9];
- pastāvīgs pārraudzības process nodrošina, ka ir apzināti drošības apdraudējumi, ir definēti drošības pasākumi, lai šādus apdraudējumus samazinātu līdz pieņemamam līmenim saskaņā ar pamatprincipiem un obligātajiem standartiem, kas izklāstīti Padomei un Komisijai piemērojamos drošības noteikumos, un ka šos pasākumus piemēro saskaņā ar padziļinātas aizsardzības koncepciju. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē;
- drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamatos ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;
- tehniskās drošības akreditācijas darbu uztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija kompleksu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir piemērots drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;
- akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas, neskarot 3. pantu, un neatkarīgi no veidojumiem, kas atbild par programmu īstenošanu. Tādējādi Aģentūras sistēmā Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas komiteja ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem neatkarīgi;
- drošības akreditācijas darbu veic, cenšoties rast līdzsvaru starp prasībām attiecībā uz neatkarību un attiecībā uz pienācīgu koordināciju starp Komisiju un struktūrām, kas atbild par drošības jomas noteikumu izpildi.
9.b pants
Drošības akreditācijas padome
1. Aģentūras struktūrā izveido Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas padomi (turpmāk — padome). Attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmām šī struktūra veic drošības akreditācijas iestādes funkcijas, kā minēts Padomei un Komisijai piemērojamos attiecīgajos drošības noteikumos.
2. Padome veic uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti attiecībā uz drošības akreditāciju saskaņā ar 16. panta a) punkta i) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 683/2008, un pieņem šajā pantā paredzētos "lēmumus par drošības akreditāciju", it īpaši par drošības akreditācijas stratēģijas un satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, atļauju ekspluatēt zemes stacijas un jo īpaši sensoru stacijas, kas atrodas trešās valstīs, kā arī atļauju ražot uztvērējus ar PRS tehnoloģiju un to sastāvdaļas.
3. Padome, veicot sistēmu drošības akreditāciju, novērtē, vai sistēmas atbilst drošības prasībām, kas minētas 13. pantā Regulā (EK) Nr. 683/2008, un vai tās atbilst attiecīgiem drošības noteikumiem, ko piemēro Padomei un Komisijai.
4. Pamatojoties uz apdraudējuma ziņojumiem, kas minēti šā panta 11. punktā, padome informē Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu sniedz Komisijai ieteikumus par nenovērstā apdraudējuma risinājuma iespējām.
5. Komisija pastāvīgi informē padomi par to, kā padomes iespējamie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par nenovērstā apdraudējuma risinājuma plāniem. Padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.
6. Padomes lēmumus nosūta Komisijai.
7. Komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viens AP iecelts pārstāvis. Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties padomes sanāksmēs novērotāja statusā.
8. Padome izstrādā savu reglamentu un ieceļ savu priekšsēdētāju.
9. Padomes priekšsēdētājs atbild par Aģentūras pārstāvēšanu tiktāl, ciktāl izpilddirektors saskaņā ar 8. pantu nav atbildīgs.
10. Padomei ir piekļuve visiem cilvēkresursiem un materiāliem resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai tā spētu kopā ar šā panta 11. punktā minētajām struktūrām neatkarīgi veikt savus uzdevumus — it īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības revīziju, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes.
11. Padome izveido īpašas tai pakļautas struktūrvienības konkrētu jautājumu risināšanai, kas darbojas saskaņā ar padomes rīkojumiem. Jo īpaši, lai nodrošinātu darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā izveido:
- īpašu grupu, kas izstrādā drošības analīzes ziņojumus un pārbaudes, lai sagatavotu saistītus apdraudējuma ziņojumus;
- kriptogrāfijas izplatīšanas iestādi, kas komitejai īpaši palīdzētu ar lidojumu kodiem saistītajos jautājumos.
12. Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar 9.a pantā minētajiem vispārējiem principiem, padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP ieceltais pārstāvis balsojumā nepiedalās. Padomes priekšsēdētājs padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.
13. Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu norisi. Ja Komisija uzskata, ka padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu izpildi, piemēram saistībā ar izmaksām un laika grafiku, tā steidzami informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
14. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 683/2008.
15. Administratīvo padomi regulāri informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.
14. Padomes darba grafikā ņem vērā Komisijas GNSS darba programmu.
9.c pants
Dalībvalstu loma
Dalībvalstis:
- nodod padomei visu informāciju, ko uzskata par svarīgu drošības akreditācijas vajadzībām;
- ļauj atbilstīgi pilnvarotām padomes ieceltām personām pieeju klasificētai informācijai un objektiem/vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi padome;
- katra dalībvalsts atbild par pieejas kontroles standarta izveidi, t.i., pārskatu vai sarakstu ar objektiem/vietām, kas ir jāakreditē, par kuru iepriekš vienojas dalībvalstis un Drošības akreditācijas padome, tādējādi nodrošinot to, ka visas dalībvalstis sniedz vienādu piekļuves līmeni;
- vietējā mērogā ir atbildīgas par to objektu drošības akreditāciju, kas atrodas to teritorijā un kas ietilpst Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas apgabalā un šim nolūkam iesniedz akreditācijas padomei ziņojumu;
IV nodaļa
Budžeta un finanšu noteikumi
10. pants
Budžets
1. Neskarot citus resursus un vēl nedefinētus maksājumus, Aģentūras ieņēmumi ietver Savienības subsīdiju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.
2. Aģentūras izdevumos ietilpst personāla, administrācijas un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomes darbību, tostarp arī īpašu struktūrvienību darbību, kas izveidotas, lai palīdzētu tai, un līgumiem un vienošanām, ko Aģentūra noslēgusi, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus.
3. Izpilddirektors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam gadam un to nosūta Administratīvajai padomei kopā ar štatu saraksta projektu.
4. Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.
5. Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Administratīvā padome katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam saimnieciskajam gadam.
6. Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 20. pantu.
7. Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (abi kopā turpmāk "budžeta lēmējiestāde") kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu.
8. Ņemot par pamatu tāmes, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā iekļauj tos tāmes aprēķinus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saistībā ar štatu sarakstu, un subsīdijas apjomu, kas maksājams no vispārējā budžeta, un iesniedz to budžeta lēmējiestādei saskaņā ar LESD 314. pantu.
9. Budžeta lēmējiestāde piešķir apropriācijas Aģentūras subsidēšanai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.
10. Administratīvā padome pieņem budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc ES vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
11. Administratīvā padome iespējami ātri paziņo budžeta lēmējiestādei par savu nodomu īstenot ikvienu projektu, kas var nozīmīgi finansiāli ietekmēt budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašuma jautājumiem, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā attiecīgi informē Komisiju.
12. Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm ir paziņojusi par savu nodomu iesniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no attiecīgā projekta paziņošanas dienas.
11. pants
Budžeta izpilde un kontrole
1. Aģentūras budžetu izpilda izpilddirektors.
2. Pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis līdz 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto organizāciju provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.
3. Pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Aģentūras provizoriskos pārskatus Revīzijas palātai kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors sagatavo Aģentūras gala pārskatus, par to uzņemoties personisku atbildību, un iesniedz tos Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.
5. Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras gala pārskatu.
6. Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai gala pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu .
7. Galīgos pārskatus publicē.
8. Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī Administratīvajai padomei.
9. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.
10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms n+2. gada 30. aprīļa izpilddirektoru atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi n. gadā.
12. pants
Finanšu noteikumi
Iepriekš apspriežoties ar Komisiju, Administratīvā padome pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Šajos noteikumos nevar pieļaut atkāpes no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[10], izņemot gadījumus, ja šāda atkāpe ir noteikti vajadzīga Aģentūras darbībai un ja Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
V nodaļa
Dažādi noteikumi
13. pants
Krāpšanas apkarošanas pasākumi
1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[11], piemēro bez ierobežojumiem.
2. Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu 1999. gada 25. maija nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[12], un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Aģentūras darbiniekiem.
3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un pārstāvjus, kas ir atbildīgi par tā izmaksu.
14. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz Aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.
15. pants
Personāls
1. Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Eiropas Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai. Administratīvā padome ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.
2. Neskarot 8. pantu, Aģentūra attiecībā uz savu personālu īsteno pilnvaras, kas iecēlējiestādei paredzētos Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.
3. Aģentūras personāls ir darbinieki, ko Aģentūra pieņēmusi darbā, lai pildītu tās uzdevumus, bet personāls var būt arī ierēdņi, kam ir atbilstīga pielaide un ko Komisija vai dalībvalstis īslaicīgi norīkojušas vai nosūtījušas.
3.a Šā panta 1. un 3. punkta nosacījumi attiecas arī uz GSMC darbiniekiem.
16. pants
Atbildība
1. Aģentūras līgumatbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem. Tiesas piekritībā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtajos līgumos.
2. Saistībā ar atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, Aģentūra – saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, – kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūrvienības vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.
3. Tiesas piekritībā ir jebkurš strīds, kas attiecas uz kompensāciju par 2. punktā minēto kaitējumu.
4. Iestādes darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz viņiem attiecas.
17. pants
Valodas
1. Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[13].
2. Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.
18. pants
Piekļuve dokumentiem un personas datu aizsardzība
1. Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[14].
2. Administratīvā padome sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā pieņem noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.
3. Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD attiecīgi 228. un 263. pantu.
4. Apstrādājot datus, kas attiecas uz personām, uz Aģentūru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[15].
19. pants
Drošības noteikumi
Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas Lēmumā 2001/844/EK , EOTK, Euratom. Tas, cita starpā, attiecas uz noteikumiem par klasificētās informācijas apriti, darbībām ar to un tās glabāšanu.
20. pants
Trešo valstu līdzdalība
1. Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Eiropas Savienību.
2. Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāti noteikumi, ar ko jo īpaši nosaka to, kādās jomās, kādā apjomā un kādā veidā šīs valstis piedalās Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.
▌
VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi
20.a pants
Grozījums
Visā Regulā (EK) Nr. 683/2008 vārdi
„Eiropas GNSS vadības iestāde” un „Iestāde” attiecīgi tiek aizstāti ar vārdiem „Eiropas GNSS aģentūra” un „Aģentūra”.
20.b pants
Noteikto pasākumu atcelšana un spēkā esamība
Ar šo tiek atcelta Regula Nr. 1321/2004. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Ikviens pasākums, kas pieņemts, balstoties uz Regulu 1321/2004 paliek spēkā.
20.c pants
Izvērtējums
Komisija ne vēlāk kā 2012. gadā veic šīs regulas novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz Aģentūras uzdevumiem, kas noteikti 2. pantā un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus.
21. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
(vieta)
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
- [1] OV, C 317, 23.12.2009., 103. lpp.
- [2] * Politiski grozījumi: jauns vai aizstājošs teksts ir iezīmēts treknrakstā kursīvā un svītrojumi ir atzīmēti ar simbolu ▌.
- [3] OV C 317, 23.12.2009., 103. lpp.
- [4] Eiropas Parlamenta 2010. gada ... nostāja.
- [5] OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.
- [6] OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.
- [7] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
- [8] OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.
- [9] Padomes Lēmums 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.) jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.). Teksts tiks aizstāts ar Padomes lēmumu par drošības noteikumiem, ar ko aizsargā ES klasificētu informāciju (dokuments 13885/1/09 REV 1, OV L, .... lpp.). Komisijas noteikumi par drošību izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, EURATOM (OV L 317, 31.12.2001., 1. lpp.), pēdējie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).
- [10] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
- [11] OV L 136, 31.5. 1999., 1. lpp.
- [12] OV L 136, 31.5. 1999., 15. lpp.
- [13] OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp.
- [14] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
- [15] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
PASKAIDROJUMS
2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu ir definēts jaunais regulējums Galileo un EGNOS programmu publiskajai pārvaldībai un finansēšanai. Tajā noteikts princips, saskaņā ar kuru skaidri nodala Komisijas pārstāvētās Eiropas Kopienas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk tekstā „ESA”) kompetences jomu un piešķir Komisijai atbildību par programmu pārvaldību . Ar šo regulu paredz arī to, ka Iestāde (še turpmāk saskaņā ar Komisijas priekšlikumu minēta kā Aģentūra), veicot tai uzticētos uzdevumus, nodrošinās, ka tiek respektēta Komisijas kā programmu vadītājas loma, un darbosies saskaņā ar Komisijas noteiktajām vadlīnijām.
Tādēļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1321/2004 noteikumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 683/2008 noteikumiem.
Lai nodrošinātu, ka Aģentūra savus uzdevumus veic, ievērojot Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas noteiktajām vadlīnijām, ir arī svarīgi, pirmkārt, skaidri paredzēt, ka Aģentūru administratīvās padomes vadībā pārvalda tās izpilddirektors atbilstīgi vadlīnijām, kuras Aģentūrai noteikusi Komisija, un, otrkārt, ka Komisijas pārstāvim Aģentūras administratīvajā padomē ir 30 % tās balsu. Tā kā administratīvā padome savus lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, šie 30 % balsstiesību ļaus Komisijai ar vismaz vienas dalībvalsts atbalstu bloķēt jebkuru valdes lēmumu, kas būtu pretrunā Komisijas vadlīnijām.
Regulā (EK) Nr. 683/2008 uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība. Ņemot vērā šīs sadarbības nozīmīgumu ir jāļauj Eiropas Parlamentam ar saviem pārstāvjiem piedalīties Aģentūras Administratīvās padomē, iegūstot divas vietas no trīsdesmit. Lai izvairītos no Eiropas Parlamenta likumdošanas un kontroles funkciju ierobežošanas, par administratīvās padomes locekli nevar būt Eiropas Parlamenta deputāts.
Drošības akreditācijas darbības veic un lēmumus pieņem, īstenojot kolektīvu atbildību par Kopienas un tās dalībvalstu drošību. Akreditācijas darbībām jānorit neatkarīgi no iestādēm, kas nodrošina programmu pārvaldību, jo īpaši no Komisijas, dalībvalstīm un ESA, kā arī citām struktūrvienībām, kas atbild par noteikumu īstenošanu drošības jomā. Tādējādi drošības Eiropas GNSS sistēmu akreditācijas valde (vārds „komiteja” aizstāts ar vārdu „valde”, lai izvairītos no sajaukšanas ar komitoloģiju regulējošiem noteikumiem) ir jābūt autonomai struktūrai Aģentūras ietvaros, kas pieņem neatkarīgus lēmumus. Drošības akreditācijas valdes locekļiem būtu jādarbojas neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, netiecoties pēc vai nepakļaujoties nekādiem politiskiem norādījumiem.
Drošības akreditācijas valde savus atzinumus pieņem ar trīs ceturtdaļu dalībvalstu pārstāvju balsu vairākumu. Katram pārstāvim būtu jāpiešķir viena balss, jo akreditācijas atzinumiem vajadzētu būt tehniskiem un tiem nevajadzētu būt pakļautiem politiskiem norādījumiem.
Ja Komisija uzskata, ka akreditācijas lēmums var būtiski ietekmēt programmu pienācīgu izpildi, piemēram, saistībā ar izmaksām un laika grafiku, tā steidzami par to paziņo drošības akreditācijas valdei. Drošības akreditācijas valde maksimāli ņem vērā ikvienu Komisijas paziņojumu un tās lēmumos jānorāda apsvērumi, kā tā ņēmusi vērā Komisijas piezīmes. Šādā veidā ir iespējams izvairīties no komitoloģijas procedūras, uzlabojot drošības akreditācijas valdes darbības efektivitāti un palielinot tās atbildību. Šāda veida lēmumu politiskā kontrole tiek nodrošināta arī tādējādi, ka Komisijai būtu nepieciešams informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu norisi.
Budžeta komitejas atzinums (4.3.2010)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi
(COM(2009)0139 – C7‑0103/2009 – 2009/0047(COD))
Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas GNSS (Globālā satelītu navigācijas sistēma) Uzraudzības iestādes (Iestāde), kas ir Kopienas aģentūra, kura atbild par programmas GALILEO izvēršanas un ekspluatācijas posmu, loma un uzdevumi tika būtiski mainīti ar Regulu (EK) Nr. 683/2008, kas stājās spēkā 2008. gada 25. jūlijā un ar ko tika noteikta jauna sistēma programmu GALILEO un EGNOS publiskai pārvaldībai un finansēšanai.
Ar šo regulu tiek noteikti stingra pienākumu sadalījuma principi, kas nosaka Komisijas pārstāvētās Eiropas Kopienas (pašlaik – Savienība), Iestādes un Eiropas Kosmosa aģentūras kompetences jomu, piešķirot Komisijai atbildību par programmu pārvaldību. Ar to tiek ierobežoti Iestādes pienākumi, kurai būs īpaša atbildība nodrošināt sistēmas drošību (proti, izsniegt dokumentu par drošības akreditāciju) un sniegt ieguldījumu, lai sagatavotos Eiropas GNSS sistēmu komercializācijai. Tā arī paredz, ka Iestāde veic tai uzticētos uzdevumus, ņemot vērā Komisijas kā programmu vadītājas lomu un Komisijas formulētās vadlīnijas.
Lai nodrošinātu atbilsmi jaunajam tiesiskajam regulējumam, ir jāgroza arī Padomes Regula Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi. Tāds ir Komisijas priekšlikums.
Aģentūras nosaukumus tiks mainīts uz GNSS aģentūru (Aģentūra). Tiks mainīta tās struktūra (proti, līdzās valdei un izpilddirektora amatam izveidojot Drošības akreditācijas komiteju Eiropas GNSS sistēmām).
Eiropas Parlamentam, kas jau ir iekļāvis rezervē daļu no Iestādei 2009. gadā paredzētajiem piešķīrumiem un amata vietām, gaidot Komisijas priekšlikumus, lai ņemtu vērā izmaiņas Iestādes lomā un uzdevumos, principā Komisijas priekšlikums būtu jāvērtē atzinīgi.
Tā kā nav vienkārši noteikt aģentūras pienākumos veikto izmaiņu reālo ietekmi attiecībā uz finansējumu un personālu, no budžeta viedokļa Komisijas priekšlikums šķiet pamatots, jo tas paredz nedaudz samazināt Savienības subsīdijas Aģentūrai un tās personālam. Turklāt priekšlikums atbilst finanšu plānošanai.
Līdz ar to atzinuma sagatavotājas ierosinātie grozījumi attiecas uz nepieciešamību īstenot iestāžu dialogu par šīs būtībā jaunās aģentūras finansēšanu saskaņā ar Iestāžu nolīguma 47. punktu[1], izpilddirektora pilnvarām (piešķirot tās uz pieciem gadiem ar iespēju vēl vienu reizi tās pagarināt) un vajadzību nodrošināt, lai drošības birojs paliktu Briselē pašreizējās telpās.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 2.a punkts (jauns) | ||||||||||||||||
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums | |||||||||||||||
|
|
2.a Uzsver, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā ietvertie noteikumi attieksies uz regulu (kas pašlaik tiek ieviesta), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi; uzsver, ka tad, ja ierosinātā regula tiks pieņemta, Parlaments sāks sarunas ar otro budžeta lēmējinstitūciju, lai savlaicīgi vienotos par GNSS aģentūras finansēšanu atbilstīgi attiecīgajiem Iestāžu nolīguma noteikumiem; | |||||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 11. apsvērums | ||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | |||||||||||||||
|
(11) Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība, tāpēc ir jāļauj Eiropas Parlamentam novērotāja statusā piedalīties Aģentūras administratīvajā padomē. Sekmīgas programmu pārvaldības labad izpilddirektora amata pilnvaru laiks jāsamazina no pieciem gadiem uz četriem. |
(11) Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība, tāpēc ir jāļauj Eiropas Parlamentam novērotāja statusā piedalīties Aģentūras administratīvajā padomē. | |||||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1321/2004 2. pants – a) apakšpunkts – iia) daļa (jauna) | ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 9. punkts Regula (EK) Nr. 1321/2004 7. pants – 2. punkts – pēdējā daļa | ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – -13. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1321/2004 11. pants – 1. punkts | ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūras |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2009)0139 – C6-0103/2009 – 2009/0047(COD) |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja |
ITRE |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 19.10.2009 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Jutta Haug 1.9.2009 |
|
|
|||||
|
Pieņemšanas datums |
4.3.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 0 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alexander Alvaro, Reimer Böge, Giovanni Collino, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Estelle Grelier, Jutta Haug, Jiří Havel, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Barbara Matera, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Dominique Riquet, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Roberto Gualtieri, Edit Herczog, Giovanni La Via, Riikka Manner, Paul Rübig, Theodor Dumitru Stolojan |
|||||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elisabeth Jeggle, Hans-Peter Mayer, Vladko Todorov Panayotov, Marit Paulsen, Ivo Strejček |
|||||||
- [1] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūras |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2009)0139 – C6-0103/2009 – 2009/0047(COD) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
24.3.2009 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 19.10.2009 |
|||||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 19.10.2009 |
CONT 19.10.2009 |
TRAN 19.10.2009 |
|
||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
CONT 1.10.2009 |
TRAN 21.7.2009 |
|
|
||||
|
Referents(-i) Iecelšanas datums |
Evžen Tošenovský 17.9.2009 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
28.9.2009 |
12.10.2009 |
2.12.2009 |
27.1.2010 |
||||
|
|
4.2.2010 |
|
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
11.5.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
39 0 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jean-Pierre Audy, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Edit Herczog, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Marek Józef Gróbarczyk, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Mario Pirillo, Lambert van Nistelrooij, Hermann Winkler |
|||||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Catherine Bearder |
|||||||