IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem

17.5.2010 - (11069/5/2009 – C7‑0043/2010 – 2008/0247(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Marian-Jean Marinescu

Grozījumi

• 001-081 (PDF - 269 KB)
• 001-081 (DOC - 365 KB)
• 082-082 (PDF - 95 KB)
• 082-082 (DOC - 234 KB)
• 083-083/REV1 (DOC - 206 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem

(11069/5/2009 – C7‑0043/2010 – 2008/0247(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11069/5/2009 – C7‑0043/2010),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomei (COM(2008)0852),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam (C6‑0509/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 91. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

–   ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7‑0162/2010),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Padomes nostāja 4. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(4) Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus atvēršana ir ļāvusi jauniem operatoriem sākt darbību dzelzceļa tīklā. Lai optimizētu tīkla lietošanu un nodrošinātu tā uzticamību, ir lietderīgi noteikt papildu procedūras infrastruktūras pārvaldītāju sadarbības stiprināšanai saistībā ar starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu kravas vilcieniem.	(4) Lai gan dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus atvēršana ir ļāvusi jauniem operatoriem sākt darbību dzelzceļa tīklā, ar tirgus mehānismiem vien nevarēja un nevar organizēt, regulēt un padarīt drošus dzelzceļa kravu pārvadājumus. Lai optimizētu tīkla lietošanu un nodrošinātu tā uzticamību, ir lietderīgi noteikt papildu procedūras infrastruktūras pārvaldītāju sadarbības stiprināšanai saistībā ar starptautisko vilcienu ceļu piešķiršanu kravas vilcieniem.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  2 Padomes nostāja 5. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(5) Padomes 2008. gada 7. un 8. aprīļa sanāksmē secināts, ka jāveicina efektīva infrastruktūras izmantošana un vajadzības gadījumā jāuzlabo dzelzceļa infrastruktūras jauda ar pasākumiem Eiropas un valsts līmenī, jo īpaši ar tiesību aktu pieņemšanu.	svītrots
Grozījums Nr.  3 Padomes nostāja 8. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(8) Šī regula nedrīkstētu skart Direktīvā 91/440/EEK un Direktīvā 2001/14/EK noteiktās infrastruktūras pārvaldītāju tiesības un pienākumus, un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minēto jaudas iedalīšanas iestāžu tiesības un pienākumus. Minētie tiesību akti paliek spēkā, arī noteikumi, kas attiecas uz kravu pārvadājumu koridoriem, it īpaši attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāju tiesībām atteikt vai pieņemt tādu juridisku personu pieteikumus par jaudas piešķiršanu, kas nav dzelzceļa uzņēmumi.	svītrots
Pamatojums
Šis apsvērums attiecībā uz iepriekš pieņemto direktīvu spēkā esamību ir lieks. Turklāt tas rada apjukumu, paredzot iespēju pieteikties tādiem atļautiem pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi.
Grozījums Nr.  4 Padomes nostāja 8.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(8a) Veidojot kravu pārvadājumu koridoru, attiecīgā gadījumā jāņem vērā vajadzība uzlabot starpsavienojumus ar trešo valstu dzelzceļa infrastruktūru.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  5 Padomes nostāja 8.b apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(8b) Izstrādājot kravu pārvadājumu koridorus, ir jācenšas nodrošināt šo koridoru iekšējo nepārtrauktību, ko panāk, radot nepieciešamās sasaistes starp esošo dzelzceļa infrastruktūru un nodrošinot vajadzīgās jaudas visā kravu pārvadājuma koridorā.
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt iekšēju nepārtrauktību, radot nepieciešamos starpsavienojumus starp esošo dzelzceļa infrastruktūru un izveidojot vajadzīgās jaudas visa kravu pārvadājuma koridora garumā.
Grozījums Nr.  6 Padomes nostāja 9. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(9) Starptautiski dzelzceļa koridori Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) un Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridoriem. Tādēļ šie tīkli ir jāattīsta koordinēti un jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu starptautisko dzelzceļa koridoru integrāciju esošajos TEN-T un ERTMS koridoros. Turklāt Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par šādiem kravu pārvadājumu koridoriem. Vajadzības gadījumā šādu koridoru izveide būtu finansiāli jāatbalsta saistībā ar TEN-T, pētījumu un Marco Polo programmām, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem un fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu vai Kohēzijas fondu.	(9) Tādu starptautisko dzelzceļa koridoru izveidei, kas būtu iekļauti Eiropas dzelzceļa tīklā konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Transporta tīklu (TEN-T) un Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridoriem. Tādēļ šie tīkli ir jāattīsta koordinēti un jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu starptautisko dzelzceļa koridoru integrāciju esošajos TEN-T un ERTMS koridoros. Turklāt Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par šādiem kravu pārvadājumu koridoriem un būtu jāveicina kluso kravas vilcienu projektu īstenošana. Vajadzības gadījumā šādu koridoru izveide būtu finansiāli jāatbalsta saistībā ar TEN-T, pētījumu un Marco Polo programmām, kā arī citiem Savienības politikas virzieniem un fondiem, piemēram, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Reģionālās attīstības fondu vai Kohēzijas fondu.
Grozījums Nr. 7 Padomes nostāja 12. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(12) Lai veicinātu koordināciju starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem, katram kravu pārvadājumu koridoram vajadzētu izveidot atbilstošu pārvaldes struktūru, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no dublēšanās ar jau esošām pārvaldes struktūrām.	(12) Lai veicinātu koordināciju starp dalībvalstīm, infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem un nodrošinātu nepārtrauktību visa kravu pārvadājuma koridora garumā, katram kravu pārvadājumu koridoram vajadzētu izveidot atbilstošu pārvaldes struktūru, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no dublēšanās ar jau esošām pārvaldes struktūrām.
Grozījums Nr.8 Padomes nostāja 15. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(15) Lai nodrošinātu infrastruktūras jaudu saskanību un nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridora garumā, ieguldījumi kravu pārvadājumu koridorā būtu jākoordinē starp attiecīgajām dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem un jāplāno atbilstoši kravu pārvadājumu koridora vajadzībām. Būtu jāpublicē investīciju programma, lai nodrošinātu informāciju tiem pretendentiem, kas varētu darboties attiecīgajā koridorā. Būtu jāietver darbību projekti ar mērķi attīstīt savstarpēji izmantojamas sistēmas un palielināt vilcienu jaudu.	(15) Lai nodrošinātu infrastruktūras jaudu saskaņu un nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridora garumā, ieguldījumi kravu pārvadājumu koridorā jākoordinē starp attiecīgajām dalībvalstīm, infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī, ja vajadzīgs, starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un tie jāplāno atbilstoši kravu pārvadājumu koridora vajadzībām. To īstenošanas programma būtu jāpublicē, lai nodrošinātu informāciju tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas varētu attiecīgajā koridorā darboties. Būtu jāietver darbību projekti ar mērķi attīstīt savstarpēji izmantojamas sistēmas un palielināt vilcienu jaudu.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.9 Padomes nostāja 21.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(21a)  Lai garantētu konkurenci starp dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem kravu pārvadājumu koridorā, ir jābūt tiesībām pieprasīt infrastruktūras jaudu arī tādiem pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi vai to grupas, tomēr prioritāri ir dzelzceļa uzņēmumi un to grupas.
Pamatojums
Tas ir svarīgi, ka dzelzceļa uzņēmumi vai to grupas ir prioritāri, lai nodrošinātu iekšējo nepārtrauktību visā kravu pārvadājumu koridorā.
Grozījums Nr.10 Padomes nostāja 25. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(25) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no kravu pārvadājumu koridoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.	(25) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, radīt Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem, kurš sastāv no kravu pārvadājumu koridoriem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr.11 Padomes nostāja 27.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(27a) Šīs regulas mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu efektivitāti attiecībā uz citiem pārvadājumu veidiem. Dalībvalstu un infrastruktūras pārvaldnieku darbība ir jāsaskaņo, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu koridoru visefektīvāko darbību. Lai tas būtu iespējams, līdztekus ieguldījumiem infrastruktūrā un tehniskajās iekārtās ir jāveic praktiski pasākumi, piemēram, ERTMS, un šie ieguldījumi ir jāizdara, lai palielinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu kapacitāti un efektivitāti.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.12 Padomes nostāja 29. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(29) Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikuma pielāgošanu. Ir īpaši būtiski, ka Komisija savā sagatavošanas darbā apspriežas ar ekspertiem saskaņā ar savu apņemšanos, kas izteikta 2009. gada 9. decembra Komisijas Paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu.	(29) Turklāt Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam. Ir īpaši būtiski, ka Komisija savā sagatavošanas darbā apspriežas ar ekspertiem saskaņā ar savu apņemšanos, kas izteikta 2009. gada 9. decembra Komisijas Paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu.
Grozījums Nr. 13 Padomes nostāja 1. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi, lai izveidotu un organizētu starptautiskus dzelzceļu koridorus Eiropas dzelzceļa tīklam konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Tajā ir izklāstīti kravu pārvadājumu koridoru atlases, organizācijas un pārvaldības noteikumi.	1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi, lai izveidotu un organizētu starptautiskus dzelzceļu koridorus konkurētspējīgiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem (turpmāk tekstā — kravu pārvadājumu koridori), lai attīstītu Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Tajā ir izklāstīti kravu pārvadājumu koridoru atlases, organizācijas un ieguldījumu tajos plānošanas un pārvaldības noteikumi.
Grozījums Nr.  14 Padomes nostāja 1. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Šo regulu piemēro dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai un izmantošanai kravu pārvadājumu koridoros.	2. Šo regulu piemēro kravu pārvadājumu koridoros iekļautas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai un izmantošanai.
Grozījums Nr.  15 Padomes nostāja 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Padomes nostāja	Grozījums
(a) "kravu pārvadājumu koridors" ir visas izraudzītās dzelzceļa līnijas dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā Eiropas trešās valstīs, kas savieno kravu pārvadājuma galvenajā maršrutā izvietotos termināļus, arī dzelzceļa infrastruktūra un saistītās iekārtas, šķirotavas un manevrēšanas stacijas, un vajadzības gadījumā – apvedceļi;	(a) „kravu pārvadājumu koridors” ir visas izraudzītās dzelzceļa līnijas, tostarp dzelzceļa prāmju līnijas, dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Eiropas trešās valstīs, kas savieno galvenajā maršrutā izvietotos divus vai vairāk termināļus, un vajadzības gadījumā apvedceļus un posmus starp tiem, tostarp dzelzceļa infrastruktūru un tās iekārtas saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 5. pantu;
Grozījums Nr.  16 Padomes nostāja 2. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(ca) „vienas pieturas aģentūra” ir kopīga struktūra, ko izveido katra kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde un kas dod pretendentam iespēju vienā vietā un reizē pieprasīt vilcienu ceļu maršrutam, kas šķērso vismaz vienu robežu;
Grozījums Nr. 17 Padomes nostāja 3. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Regulas I pielikumā minētās dalībvalstis līdz ... izveido kravu pārvadājumu koridorus minētajā pielikumā izklāstītajos galvenajos maršrutos. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par kravu pārvadājumu koridoru izveidi.	1. Regulas I pielikumā minētās dalībvalstis vēlākais divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā nodrošina kravu pārvadājumu koridoru darbības uzsākšanu minētajā pielikumā izklāstītajos galvenajos maršrutos. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par kravu pārvadājumu koridoru izveidi.
Grozījums Nr.18 Padomes nostāja 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	1.a Regulas I pielikumā minētās dalībvalstis vēlākais sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās saskaņā ar šīs regulas 8. pantu izstrādā I pielikumā minēto kravu pārvadājumu koridoru īstenošanas plānu. Apsaimniekotājvaldes izstrādātajā īstenošanas plānā pēc 7. panta 6. punktā un 6.a punktā minētās apspriešanās ar padomdevēju grupām saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu nosaka arī koridora maršrutizāciju.
Grozījums Nr.  19 Padomes nostāja 3. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kravu pārvadājumu koridorus galvenajā maršrutā, kas izklāstīts I pielikuma 3., 5. un 8. punktā, izveido līdz ... . pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	svītrots
Grozījums Nr.  20 Padomes nostāja 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	2.a Ņemot vērā dalībvalstu informāciju par kravas pārvadājumu koridoru izveidi, Komisija saskaņā ar 20. 21. un 22. pantu vēlākais sešu mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā minēto kravu pārvadājumu koridoru izveides pieņem lēmumu par kravu pārvadājumu koridoru sākotnējo tīklu, tostarp tādu kravu pārvadājumu koridoru tīklu, kas ir apstiprināti I pielikumā.
Grozījums Nr.  21 Padomes nostāja 3. pants – 2.b punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	2.b Šā panta 2.a punktā minēto kravu pārvadājumu koridoru tīklu pakāpeniski izmaina un paplašina, pamatojoties uz priekšlikumiem par kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā, un pēc tam, kad Komisija ar deleģētiem aktiem atbilstīgi 20., 21. un 22. pantam ir pieņēmusi lēmumu. Dalībvalstu priekšlikumus izskata, ņemot vērā 4. panta 1. punktā izklāstītos kritērijus.
Grozījums Nr.  22 Padomes nostāja 4. pants
Padomes nostāja	Grozījums
1. Katra dalībvalsts, kurai ir dzelzceļa robeža ar citu dalībvalsti, piedalās vismaz viena kravu pārvadājumu koridora izveidē, ja vien šis pienākums jau nav izpildīts saskaņā ar 3. pantu.	1. Izraugoties un grozot kravas pārvadājumu koridorus, jāņem vērā šādi kritēriji:
2. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis, ja to tām lūgusi kāda dalībvalsts, iesaistās 1. punktā minētā kravu pārvadājumu koridora izveidē vai pastāvoša koridora pagarināšanā, lai dotu iespēju kaimiņu dalībvalstij izpildīt 1. punktā minēto pienākumu.	a) kravu pārvadājumu koridora atrašanās vismaz trīs dalībvalstu teritorijā vai vismaz divu dalībvalstu teritorijā, ja attālums starp dzelzceļa termināļiem šajā kravu pārvadājumu koridorā pārsniedz 500 kilometrus;
3. Neskarot Direktīvas 91/440/EEK 7. pantā noteiktos dalībvalstu pienākumus, ja dalībvalsts uzskata, ka kravu pārvadājumu koridora izveide nebūtu to pretendentu interesēs, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru, vai ka tā izveide nedotu būtiskus sociālus un ekonomiskus ieguvumus, vai radītu nesamērīgu slogu, attiecīgai dalībvalstij nav pienākuma iesaistīties šā panta 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	b) kravu pārvadājumu koridoru saskaņotība ar TEN-T, ERTMS koridoriem un/vai RailNetEurope noteiktajiem koridoriem;
4. Dalībvalstij nav pienākuma piedalīties 1. un 2. punktā minētajās darbībās, ja tās dzelzceļa tīkla sliežu platums atšķiras no galvenā dzelzceļa tīkla Savienībā.	c) TEN-T prioritāro projektu integrācija kravu pārvadājumu koridorā;
5. Lai izpildītu 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus, attiecīgās dalībvalstis pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldītājiem un attiecīgiem pretendentiem kopīgi ierosina Komisijai izveidot kravu pārvadājumu koridorus līdz ..., ņemot vērā II pielikumā izklāstītos kritērijus.	d) analīze, kurā ir pamatots līdzsvars starp sociālekonomiskām izmaksām un ieguvumiem, ko dod kravu pārvadājumu koridora izveide;
6. Komisija izskata 5. punktā minētos kravu pārvadājumu koridora (-u) izveides priekšlikumus un saskaņā ar 19. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru vēlākais deviņu mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par šāda priekšlikuma atbilstību šim pantam.	e) tas, ka ir izstrādāts īstenošanas plāns;
7. Attiecīgās dalībvalstis izveido kravu pārvadājumu koridoru vēlākais trīs gadu laikā pēc 6. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas.	f) dalībvalstu ierosināto visu kravu pārvadājumu koridoru saskaņotība, lai izveidotu Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem;
8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikuma pielāgošanu. Sagatavojot šajā punktā minētos deleģētos aktus, Komisija ievēro Direktīvas 2001/14/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) noteikumus un jo īpaši ņem vērā plānu par savstarpēji izmantojamu sistēmu ieviešanu, dzelzceļa sistēmas un TEN-T attīstību un sevišķi ERTMS īstenošanu, kā arī kravu pārvadājumu tirgus attīstību, tostarp mijiedarbību ar citiem transporta veidiem.	g) dzelzceļa kravu pārvadājumu un galveno tirdzniecības plūsmu un preču pārvadājumu attīstība visā koridorā;
Šajā punktā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 20., 21. un 22. pantā minēto procedūru.	h) attiecīgos gadījumos – labāki starpsavienojumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, kas ir ES kaimiņvalstis;
	(i) pretendentu ieinteresētība kravu pārvadājumu koridorā;
	j) labas starpsavienojumi ar citiem pārvadājumu veidiem, ko jo īpaši nodrošina ar piemērotu termināļu tīklu, tostarp jūras ostās un iekšzemes ostās.
	2. Kravu pārvadājumu koridorā var būt Eiropas trešu valstu dzelzceļa tīklu elementi. Attiecīgos gadījumos šiem elementiem jābūt saderīgiem ar TEN-T politiku.
	3. Kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņas tajā ierosina attiecīgās dalībvalstis. Šim nolūkam tās nosūta Komisijai nodomu vēstuli ar priekšlikumu, kas izstrādāts pēc apspriešanās ar attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un pretendentiem, ņemot vērā šā panta 1. punktā minētos kritērijus.
	4. Vēlākais divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts, kurai ir dzelzceļa robeža ar citu dalībvalsti, piedalās vismaz viena kravu pārvadājumu koridora izveidē, ja vien šis pienākums jau nav izpildīts saskaņā ar 3. pantu.
	5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kravu pārvadājumu koridora(-u) izveidi un izmaiņu ieviešanu tajos, kā noteikts šā panta 3. punktā.
	6. Komisija izskata šā panta 3. punktā minētos kravu pārvadājumu koridora(-u) izveides priekšlikumus un vēlākais sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo priekšlikumu saņemšanas atbilstīgi 20., 21. un 22. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem pieņem lēmumu par šādu priekšlikumu atbilstību šim pantam.
	7. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina kravu pārvadājumu koridora darbības uzsākšanu vēlākais divu gadu laikā pēc šā panta 6. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas.
	8. Neatkarīgi no šā panta 4. punkta dalībvalstis pēc vienas no dalībvalstu lūguma iesaistās šā panta 4. punktā minētā kravu pārvadājumu koridora izveidē vai esoša koridora pagarināšanā, lai kaimiņu dalībvalsts varētu izpildīt 4. punktā minēto pienākumu.
	9. Neskarot Direktīvas 91/440/EK 7. pantā noteiktos dalībvalstu pienākumus, ja dalībvalsts pēc sociālekonomiskās analīzes veikšanas uzskata, ka kravu pārvadājumu koridora izveide nebūtu to pretendentu interesēs, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru, vai ka tā izveide nedotu būtiskus sociālus un ekonomiskus ieguvumus, vai radītu nesamērīgu slogu, attiecīgai dalībvalstij nav pienākuma iesaistīties šā panta 4. un 6. punktā minētajās darbībās, ja Komisija pieņem attiecīgu lēmumu saskaņā ar 20., 21. un 22. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem.
	10. Ja divas vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties par kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā un attiecībā uz dalībvalstu teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, Komisija pēc vienas attiecīgās dalībvalsts lūguma apspriežas par šo jautājumu ar 19. pantā minēto komiteju. Komiteja paziņo savu atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis ņem šo atzinumu vērā, lai rastu risinājumu, un, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, pieņem lēmumu.
Grozījums Nr.  23 Padomes nostāja 5. pants
Padomes nostāja	Grozījums
5. pants   Izmaiņas kravu pārvadājumu koridoros	svītrots
1. Regulas 3. un 4. pantā minētajos kravu pārvadājumu koridoros var izdarīt izmaiņas, pamatojoties uz kopīgu attiecīgo dalībvalstu priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar infrastruktūras pārvaldniekiem un attiecīgiem pretendentiem iesniedz Komisijai.
2. Komisija saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru par priekšlikumu pieņem lēmumu, ņemot vērā II pielikumā izklāstītos kritērijus.
Grozījums Nr.  24 Padomes nostāja 6. pants
Padomes nostāja	Grozījums
6. pants   Samierināšana	svītrots
Ja divas vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties par kravu pārvadājumu koridora izveidi vai izmaiņām tajā un attiecībā uz to teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, Komisija pēc vienas attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma apspriežas par šo jautājumu ar 19. pantā minēto komiteju. Komiteja paziņo savu atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis ņem šo atzinumu vērā, lai rastu risinājumu, un, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, pieņem lēmumu.
Grozījums Nr. 25 Padomes nostāja 7. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(1.a) Dalībvalstis, kurā atrodas kravu pārvadājumu koridors, un infrastruktūras pārvaldnieki, kas to pārvalda, sadarbojas šā panta 1. un 2. punktā minētajās valdēs, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu koridora attīstību saskaņā ar īstenošanas plānu.
Grozījums Nr. 26 Padomes nostāja 7. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Katram kravu pārvadājumu koridoram attiecīgās dalībvalstis izveido valdi, kas ir atbildīga par vispārēju kravu pārvadājumu koridora mērķu noteikšanu, uzraudzību un 8., 10. un 20. pantā skaidri noteikto pasākumu veikšanu. Valdē ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji.	1. Attiecībā uz katru dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru attiecīgās dalībvalstis izveido valdi, kas ir atbildīga par to, ka izvirza vispārējus kravu pārvadājumu koridora mērķus, veic uzraudzību un 8. un 10 pantā skaidri noteiktos pasākumus. Valdē ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji.
Pamatojums
Ne visi apsaimniekotājvaldes pieņemtie lēmumi attiecas uz dalībvalstīm (jo īpaši lēmumi par iekšējās darbības uzlabojumiem). Saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK normām ir jāsaglabā zināma pārvaldnieku uzņēmējdarbības brīvība.
Grozījums Nr.  27 Padomes nostāja 7. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Katra kravu pārvadājumu koridora attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās par jaudas piešķiršanu atbildīgās iestādes izveido apsaimniekotājvaldi, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu, kuri skaidri norādīti šā panta 6. punktā un šīs regulas 8. un 10. pantā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 2., 5. un 6. punktā, 14.a panta 1. punktā, 15. pantā un 16. panta 2. un 3. punktā. Apsaimniekotājvaldē ir infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.	2. Katra kravu pārvadājumu koridora attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un attiecīgā gadījumā Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 2. punktā minētās par jaudas piešķiršanu atbildīgās iestādes izveido apsaimniekotājvaldi, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu, kuri skaidri norādīti šā panta 6. un 7. punktā un šīs regulas 8. – 16. pantā. Apsaimniekotājvaldē ir infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 28 Padomes nostāja 7. pants – 4. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
4. Apsaimniekotājvalde pieņem lēmumus, tostarp lēmumus par tās juridisko statusu, resursiem un personālu, pamatojoties uz attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju savstarpēju vienošanos.	4. Apsaimniekotājvalde pieņem lēmumus, tostarp lēmumus par tās juridisko statusu, organizatoriskās struktūras izveidi, resursiem un personālu, pamatojoties uz attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju savstarpēju vienošanos. Apsaimniekotājvalde ir patstāvīga juridiska persona. To var izveidot kā Eiropas ekonomisko interešu grupu Padomes 1985. gada 25. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2137/85 par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG) nozīmē.
Grozījums Nr. 29 Padomes nostāja 7. pants – 6. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
6. Apsaimniekotājvalde izveido padomdevēju grupu, kurā ir pārstāvēti kravu pārvadājumu koridora termināļu pārvaldītāji un īpašnieki. Minētā padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuriem apsaimniekotājvaldes priekšlikumiem, kas tieši ietekmē investīcijas termināļos un to pārvaldību. Padomdevēja grupa arī var sniegt atzinumu pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu.	6. Apsaimniekotājvalde izveido padomdevēju grupu, kurā ir pārstāvēti kravu pārvadājumu koridora termināļu, tostarp jūras un iekšējo ūdeņu ostu, pārvaldītāji un īpašnieki. Minētā padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuriem apsaimniekotājvaldes priekšlikumiem, kas tieši ietekmē investīcijas termināļos un to pārvaldību. Tā arī var nākt klajā ar atzinumu pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu. Galīgos lēmumus tomēr pieņem valde. Ja apsaimniekotājvaldei un padomdevēju grupai ir domstarpības, padomdevēju grupa var lietu nodot izskatīšanai valdē. Valde darbojas kā starpnieks un sniegs savu viedokli laicīgi.
Grozījums Nr.  30 Padomes nostāja 7. pants – 6.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	6.a Apsaimniekotājvalde no kravu pārvadājumu koridora izmantošanā ieinteresētiem dzelzceļa uzņēmumiem izveido padomdevēju grupu. Padomdevēju grupa var sniegt atzinumu par jebkuru apsaimniekotājvaldes priekšlikumu, kas ietekmē šos uzņēmumus. Padomdevēja grupa var sniegt atzinumu arī pēc savas ierosmes. Apsaimniekotājvalde ņem vērā jebkuru šādu atzinumu. Galīgos pārskatus apstiprina apsaimniekotājvalde. Ja apsaimniekotājvaldei un padomdevēju grupai ir domstarpības, padomdevēju grupa var lietu nodot izskatīšanai valdē. Valde darbojas kā starpnieks un savu viedokli sniedz laicīgi.
Grozījums Nr.  31 Padomes nostāja 7. pants – 6.b punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	6.b Kravu pārvadājumu koridoru darbībā iesaistītie infrastruktūras pārvaldītāji apsaimniekotājvaldes vārdā izmanto sadarbspējīgas IT lietojumprogrammas vai nākotnē pieejamos alternatīvos risinājumus, lai varētu atbildēt uz starptautisko vilcienu ceļu pieprasījumiem un organizēt starptautiskos pārvadājumus koridorā.
Pamatojums
Lai uzlabotu sadarbību starp infrastruktūras pārvaldniekiem attiecībā gan uz darba grafika sagatavošanu un satiksmes pārvaldību, apsaimniekotājvaldei ir jāliek infrastruktūras pārvaldniekiem izmantot tehniskos risinājumus.
Grozījums Nr.  32 Padomes nostāja 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Padomes nostāja	Grozījums
(b) šā panta 3. punktā minētā transporta un satiksmes pētījuma būtiski elementi;	b) šā panta 3. punktā paredzētā tirgus pētījuma būtiskie elementi;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  33 Padomes nostāja 8. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Apsaimniekotājvalde regulāri veic transporta un satiksmes pētījumus par konstatētajām un gaidāmajām satiksmes tendencēm kravu pārvadājumu koridorā, pievēršoties dažādiem satiksmes veidiem, gan attiecībā uz kravu pārvadājumiem, gan pasažieru pārvadājumiem.	3. Apsaimniekotājvalde veic un regulāri atjaunina pārvadājumu tirgus pētījumu par konstatētajām un gaidāmajām satiksmes tendencēm kravu pārvadājumu koridorā pēc tam, kad tas ir izveidots, pievēršoties dažādiem satiksmes veidiem, gan attiecībā uz kravu pārvadājumiem, gan pasažieru pārvadājumiem.
	Pētījumā apskata arī sociālekonomiskās izmaksas un ieguvumus, ko dod kravu pārvadājumu koridora izveide.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  34 Padomes nostāja 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	3.a Izstrādā kravu pārvadājumu koridora izveides un darbības uzlabošanas programmu. Jo īpaši šajā programmā norāda kopīgos mērķus, tehniskos variantus un to pasākumu grafiku, kuri jāveic attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūru un tā aprīkojumu, lai īstenotu visus 10.–17. pantā minētos pasākumus. Ar šādiem pasākumiem novērš vai līdz minimumam samazina ierobežojumus, kas ietekmē dzelzceļa jaudu.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 35 Padomes nostāja 8. pants – 4. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
4. Īstenošanas plānā ņem vērā termināļu attīstību, lai tie atbilstu dzelzceļa pārvadājumu vajadzībām attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā.	4. Īstenošanas plānā ņem vērā termināļu attīstību, lai tie atbilstu dzelzceļa pārvadājumu vajadzībām attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā, jo īpaši kā vairākveida pārvadājumu mezgli visā kravas pārvadājumu koridorā. Šādi pasākumi ir arī sadarbība ar vietējām un reģionālajām administrācijām. Tos īstenojot, ir jāņem vērā atbilstošo drošības pasākumu īstenošanas pasākumi attiecībā uz bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem.
Pamatojums
Grozījums Nr.  36 Padomes nostāja 9. pants
Padomes nostāja	Grozījums
Apsaimniekotājvalde ievieš apspriešanās mehānismu, lai nodrošinātu pienācīgu to pretendentu iesaisti, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru. Jo īpaši tā nodrošina, ka ar pretendentiem apspriežas pirms valdei iesniedz 8. pantā minēto īstenošanas plānu.	Apsaimniekotājvalde ievieš apspriešanās mehānismu, lai nodrošinātu pienācīgu to pretendentu iesaisti, kas varētu izmantot kravu pārvadājumu koridoru. Jo īpaši tā nodrošina, ka ar pretendentiem un tos pārstāvošajām struktūrām apspriežas pirms valdei iesniedz 8. pantā minēto īstenošanas plānu.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  37 Padomes nostāja 9. pants – jauns punkts
Padomes nostāja	Grozījums
	Ja apsaimniekotājvaldei un pretendentiem rodas domstarpības, pretendenti var iesniegt jautājumu izskatīšanai 18. pantā minētajās regulatīvajās iestādēs.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  38 Padomes nostāja 10. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Padomes nostāja	Grozījums
1. Apsaimniekotājvalde izstrādā un regulāri pārskata investīciju plānu un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Tādā plānā ir −	1. Apsaimniekotājvalde izstrādā un regulāri pārskata investīciju plānu, tostarp aptuveno plānu vidēja un ilga termiņa ieguldījumiem kravas pārvadājumu koridoru infrastruktūrā, un iesniedz to valdei apstiprināšanai. Tādā plānā ir −
Grozījums Nr.  39 Padomes nostāja 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktā minētajos investīciju plānos ietver stratēģiju par jaudas palielināšanu kravu vilcieniem, kuri varētu kursēt attiecīgajā koridorā, citiem vārdiem, lai likvidētu konstatētās vājās vietas, uzlabotu esošo infrastruktūru un būvētu jaunu infrastruktūru. Stratēģija var ietvert pasākumus, lai palielinātu tādu vilcienu, kas kursē attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā, sastāva garumu, sliežu platumu, gabarītus vai atļauto asslodzi.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  40 Padomes nostāja 10. pants – 1.b punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	1.b Šā panta 1. punktā minētos investīciju plānus publicē 16. pantā paredzētajā dokumentā un regulāri atjaunina. Tie ir daļa no kravu pārvadājumu koridora īstenošanas plāna.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  41 Padomes nostāja 11. pants
Padomes nostāja	Grozījums
Attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji pienācīgi un atbilstīgi pieņemtam grafikam saskaņo un publicē grafikus visiem infrastruktūras un saistītu iekārtu darbiem, kas varētu ierobežot pieejamo kravu pārvadājuma koridora jaudu.	Apsaimniekotājvalde pienācīgi un atbilstīgi pieņemtam grafikam un atbilstoši Direktīvas 2001/14/EK 6. pantam saskaņo un publicē grafikus visiem infrastruktūras un saistītu iekārtu darbiem, kas varētu ierobežot pieejamo kravu pārvadājuma koridora jaudu.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  42 Padomes nostāja 12. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem izraugās vai izveido kopīgu struktūru un/vai informācijas sistēmu, kas pretendentiem dod iespēju vienā vietā un ar vienu darbību lūgt nodrošināt infrastruktūras jaudu kravas vilcieniem, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu ("vienas pieturas aģentūra").	1. Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem izraugās vai izveido kopīgu struktūru, kas pretendentiem dod iespēju vienā vietā un ar vienu darbību prasīt nodrošināt infrastruktūras jaudu kravas vilcieniem, kas kravu pārvadājumu koridorā šķērso vismaz vienu robežu, un saņemt atbildes uz jaudas pieprasījumiem (turpmāk – „vienas pieturas aģentūra”).
Grozījums Nr. 43 Padomes nostāja 12. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Vienas pieturas aģentūra arī sniedz pamatinformāciju par infrastruktūras jaudas piešķīrumiem, tostarp 16. pantā minēto informāciju.	2. Tajā ataino pieprasījuma brīdī pieejamo infrastruktūras jaudu un tās raksturlielumus saskaņā ar iepriekš definētiem parametriem, piemēram, ātrums, garums, gabarīti un asslodze, ar kādu vilcieni drīkst pārvietoties kravas pārvadājumu koridorā.
Grozījums Nr. 44 Padomes nostāja 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	2.a Vienas pieturas aģentūra pieņem lēmumu attiecībā uz pieteikumiem piešķirt 13. panta 3. punktā minēto preču vilcienu atbalstīto ceļu un 13. panta 5. punktā minēto jaudas rezervi. Tā nekavējoties informē kompetentos infrastruktūras pārvaldniekus par šiem pieteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Grozījums Nr.  45 Padomes nostāja 12. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Vienas pieturas aģentūra nekavējoties pārsūta visus infrastruktūras jaudas pieteikumus kompetentajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un, attiecīgā gadījumā, par jaudas iedalīšanu atbildīgām iestādēm, kas minētas 14. panta 2. punktā Direktīvā 2001/14/EK, kuras par šo pieteikumu pieņem lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu un III nodaļu.	3. Katru infrastruktūras jaudas pieprasījumu, kuru nav iespējams apmierināt saskaņā ar 2.a punktu, vienas pieturas aģentūra nekavējoties pārsūta visus infrastruktūras jaudas pieteikumus kompetentajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un, attiecīgā gadījumā, par jaudas iedalīšanu atbildīgām iestādēm, kas minētas 14. panta 2. punktā Direktīvā 2001/14/EK, kuras par šo pieteikumu pieņem lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu un III nodaļu un nosūta šo lēmumu vienas pieturas aģentūrai turpmāko darbību veikšanai.
Grozījums Nr.  46 Padomes nostāja 12. pants – 4. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
4. Vienas pieturas aģentūras darbība ir pārredzama, tā darbojas bez diskriminācijas. Šīs darbības kontrolē regulatīvās iestādes saskaņā ar 18. pantu.	4. Vienas pieturas aģentūra veic savus uzdevumus pārredzamā veidā; šim nolūkam izveido reģistru, kas ir brīvi pieejams visām ieinteresētajām personām, lai novērstu diskrimināciju, un tajā glabā datu pieprasījumu, pretendentu vārdus, sīki izstrādātu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem un reģistrētos incidentus. Šīs darbības kontrolē regulatīvās iestādes saskaņā ar 18. pantu.
Grozījums Nr.  47 Padomes nostāja 12.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	12.a pants Vilcienu ceļu tipa kategorijas kravu pārvadājumu koridoros
	1. Apsaimniekotājvalde nosaka un periodiski atjaunina vilcienu ceļu standarta kategorijas, kas ir spēkā visā kravu pārvadājumu koridorā. Vismaz vienā no šīm kategorijām (turpmāk „atbalstītie kravu pārvadājumi”) ietver tādus vilcienu ceļus, ar kuriem nodrošina efektīvu pārvadājuma laiku un atbilstību grafikam.
	2. Kritērijus, ar kuriem definē kravu pārvadājumu standarta kategorijas, pieņem apsaimniekotājvalde pēc apspriešanās ar pretendentiem, kas varētu izmantot konkrēto kravu pārvadājumu koridoru, kā noteikts Direktīvas 2001/14/EK 2. pantā.
Pamatojums
Grozījums Nr.  48 Padomes nostāja 13. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis sadarbojas, lai kravu pārvadājumu koridorā noteiktu infrastruktūras jaudas piešķiršanas sistēmu saskaņā ar to kompetencēm, kas izklāstītas Direktīvas 2001/14/EK 14. panta 1. punktā.	1. Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde un 7. panta 6. punktā minētā padomdevēja grupa izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķiršanā un termināļu jaudas piešķiršanā.
Grozījums Nr.  49 Padomes nostāja 13. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Apsaimniekotājvalde izvērtē vajadzību pēc jaudas, ko paredzēts iedalīt kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem kravas vilcieniem, ņemot vērā šīs regulas 8. panta 3. punktā minēto transporta un satiksmes pētījumu, pieprasījumus iedalīt infrastruktūras jaudas, kas attiecas uz iepriekšējiem un pašreizējiem kustības grafikiem, un pamata vienošanās.	2. Apsaimniekotājvalde izvērtē vajadzību pēc jaudas, ko paredzēts iedalīt kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem kravas vilcieniem, ņemot vērā šīs regulas 8. panta 3. punktā minēto pārvadājumu tirgus pētījumu, pieprasījumus iedalīt infrastruktūras jaudas, kas attiecas uz iepriekšējiem un pašreizējiem kustības grafikiem, un pamata vienošanās.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  50 Padomes nostāja 13. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem izvērtējumiem, kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji kopīgi definē un organizē iepriekš sagatavotus starptautiskos vilcienu ceļus, pa kuriem kursē kravas vilcieni, saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 15. pantā minēto procedūru un atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc jaudas. Informāciju par šiem iepriekš sagatavotiem ceļiem publicē vēlākais trīs mēnešus pirms galīgā datuma, kurā saņem Direktīvas 2001/14/EK III pielikumā minētos infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Vairāku kravu pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji vajadzības gadījumā var koordinēt starptautiskus iepriekš sagatavotus vilcienu ceļus, piedāvājot jaudu attiecīgajos transporta koridoros.	3. Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem izvērtējumiem, kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji kopīgi definē un organizē iepriekš sagatavotus starptautiskos vilcienu ceļus, pa kuriem kursē kravas vilcieni, saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 15. pantā minēto procedūru un atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc jaudas. Daži no iepriekš sagatavotajiem vilcienu ceļiem atbilstoši pieejamajai jaudai ir kravu pārvadājumu atbalstītie ceļi. Informāciju par šiem iepriekš sagatavotiem ceļiem publicē vēlākais trīs mēnešus pirms galīgā datuma, kurā saņem Direktīvas 2001/14/EK III pielikumā minētos infrastruktūras jaudas pieprasījumus. Vairāku kravu pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji vajadzības gadījumā var koordinēt starptautiskus iepriekš sagatavotus vilcienu ceļus, piedāvājot jaudu attiecīgajos transporta koridoros.
Grozījums Nr.  51 Padomes nostāja 13. pants – 5. punkts – 1. daļa
Padomes nostāja	Grozījums
5. Infrastruktūras pārvaldītāji, ja tas ir pamatots ar tirgus vajadzībām un šā panta 2. punktā minēto izvērtējumu, kopīgi definē rezerves jaudu, kas vajadzīga attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem starptautiskiem kravas vilcieniem, atzīstot citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc infrastruktūras jaudas, un šo jaudas rezervi saglabā galīgajā kustības grafikā, lai dotu iespēju ātri un pienācīgi reaģēt uz ad hoc jaudas pieprasījumiem, kā minēts Direktīvas 2001/14/EK 23. pantā. Minēto rezerves jaudu saglabā līdz tās grafikā paredzētajam termiņam, kā to nolēmusi apsaimniekotājvalde. Tāds termiņš nepārsniedz 90 dienas.	5. Infrastruktūras pārvaldītāji, ja tas ir pamatots ar tirgus vajadzībām un šā panta 2. punktā minēto izvērtējumu, kopīgi definē rezerves jaudu, kas vajadzīga attiecīgajā kravu pārvadājumu koridorā kursējošiem starptautiskiem kravas vilcieniem, ņemot vērā citu transporta veidu, tostarp pasažieru transporta, vajadzību pēc infrastruktūras jaudas, un šo jaudas rezervi saglabā galīgajā kustības grafikā, lai dotu iespēju ātri un pienācīgi reaģēt uz ad hoc jaudas pieprasījumiem, kā minēts Direktīvas 2001/14/EK 23. pantā. Minēto rezerves jaudu saglabā līdz tās grafikā paredzētajam termiņam, kā to nolēmusi apsaimniekotājvalde. Tāds termiņš nepārsniedz 30 dienas.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  52 Padomes nostāja 13. pants – 5. punkts – 2. daļa
Padomes nostāja	Grozījums
Rezerves jaudu nosaka, pamatojoties uz 2. punktā minēto izvērtējumu. Rezerves jaudu dara pieejamu tikai tad, ja pastāv reāla tirgus vajadzība.	svītrots
Grozījums Nr.  53 Padomes nostāja 13. pants – 6.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	6.a Infrastruktūras pārvaldītāji savos lietošanas noteikumos iekļauj maksu par ceļiem, kas ir piešķirti, bet galu galā nav izmantoti. Šādas maksas līmenis ir atbilstīgs, preventīvs un efektīvs.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  54 Padomes nostāja 13. pants – 7. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
7. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu saskaņā ar šo pantu nedrīkst atcelt mazāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā kustības grafikā paredzētā kustības laika, ja vien attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu tādai atcelšanai. Tādos gadījumos attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs cenšas pretendentam ieteikt līdzvērtīgas kvalitātes un drošuma vilciena ceļu, kuru pretendents ir tiesīgs pieņemt vai noraidīt. Šis noteikums neskar jebkādas tiesības, kuras pretendentam varētu būt saskaņā ar līgumu, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 19. panta 1. punktā.	7. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un līniju slēgšanu drošības dēļ, un dzelzceļa infrastruktūras steidzamu remontdarbu gadījumus, atbalstītam kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu saskaņā ar šo pantu nedrīkst atcelt mazāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā kustības grafikā paredzētā kustības laika, ja attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu tādai atcelšanai. Tādos gadījumos attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs cenšas pretendentam ieteikt līdzvērtīgas kvalitātes un drošuma vilciena ceļu, kuru pretendents ir tiesīgs pieņemt vai noraidīt. Šis noteikums neskar jebkādas tiesības, kuras pretendentam varētu būt saskaņā ar līgumu, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 19. panta 1. punktā. Katrā ziņā pretendents var iesniegt jautājumu regulatīvajai iestādei izskatīšanai.
Grozījums Nr.  55 Padomes nostāja 13. pants – 8. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
8. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji un 7. panta 6. punktā minētā padomdevēju grupa izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar jaudas piešķiršanu, gan attiecībā uz 12. panta 1. punktā minētajiem pieprasījumiem, gan pieprasījumiem, ko saņēmuši attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji. Ņem vērā arī termināļu pieejamību.	Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde un 7. panta 6. punktā un 7. panta 6.a punktā minētās padomdevēju grupas izveido procedūras, lai nodrošinātu optimālu koordināciju starp infrastruktūras pārvaldītājiem saistībā ar jaudas piešķiršanu, gan attiecībā uz 12. panta 1. punktā minētajiem pieprasījumiem, gan pieprasījumiem, ko saņēmuši attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji. Ņem vērā arī termināļu pieejamību.
Grozījums Nr.  56 Padomes nostāja 13.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	13.a pants
	Atļautie pretendenti
	Neatkarīgi no Direktīvas 2001/14/EK 16. panta 1. punkta, vilcienu ceļus kravu pārvadājumiem, ja šie ceļi atrodas vairākos kravu pārvadājumu koridora posmos, var pieprasīt arī pretendenti, kas nav dzelzceļu uzņēmumi vai starptautiskas šo uzņēmumu grupas.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  57 Padomes nostāja 14. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāji ievieš satiksmes vadības koordinācijas procedūras visā kravu pārvadājumu koridorā un var ieviest satiksmes vadības koordinācijas procedūras vairākos kravu pārvadājumu koridoros.	1. Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde ievieš satiksmes vadības koordinācijas procedūras visā kravu pārvadājumu koridorā.
Grozījums Nr.  58 Padomes nostāja 14. pants – 1. punkts – jauna daļa
Padomes nostāja	Grozījums
	Saistītu kravu pārvadājumu koridoru apsaimniekotājvaldes ievieš satiksmes koordinācijas procedūras vairākos koridoros.
Grozījums Nr.  59 Padomes nostāja 15. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Apsaimniekotājvalde pieņem kopējus mērķus attiecībā uz punktualitāti un/vai pamatnostādnes satiksmes vadībai, ko piemēro, ja notiek kravu pārvadājuma koridora vilcienu kustības traucējumi.	1. Apsaimniekotājvalde tīkla pārskatā, kas minēts Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā un tās I pielikumā, izstrādā un publicē noteikumus par prioritātēm starp dažādajiem pārvadājumu veidiem tajos gadījumos, ja kravu pārvadājumu koridorā rodas satiksmes traucējumi.
Grozījums Nr.  60 Padomes nostāja 15. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Katrs infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā prioritātes noteikumus, lai vadītu dažādus satiksmes veidus kravu pārvadājumu koridora daļā, kas ir viņa atbildībā, saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem kopējiem mērķiem un/vai vadlīnijām. Šos prioritātes noteikumus publicē Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā minētajā tīkla pārskatā.	svītrots
Grozījums Nr.  61 Padomes nostāja 15. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Principos, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, paredz vismaz to, ka iespēju robežās neizdara grozījumus attiecībā uz 13. panta 3. punktā un 5. punktā minēto vilcienu ceļu, kas iedalīts kravas vilcieniem, kuri kursē atbilstīgi kustības grafikā paredzētam kustības laikam. Principu, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, mērķis ir pēc iespējas mazināt tīkla atjaunošanas laiku visu transporta veidu vajadzībām. Šim nolūkam infrastruktūras pārvaldītāji var koordinēt vairākos kravas pārvadājumu koridoros kursējošu dažādu satiksmes veidu pārvaldību.	3. Principos, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, paredz vismaz to, ka iespēju robežās neizdara grozījumus attiecībā uz 12.a panta 1. punktā minēto vilcienu ceļu, kas iedalīts kravas vilcieniem, kuri kursē atbilstīgi kustības grafikā paredzētam kustības laikam. Principu, ar kuriem izveido prioritātes noteikumus, mērķis ir pēc iespējas mazināt tīkla atjaunošanas laiku visu transporta veidu vajadzībām. Šim nolūkam infrastruktūras pārvaldītāji var koordinēt vairākos kravas pārvadājumu koridoros kursējošu dažādu satiksmes veidu pārvaldību.
Grozījums Nr.  62 Padomes nostāja 16. pants – c apakšpunkts
Padomes nostāja	Grozījums
c) informācija par 13. panta 8. punktā un 14. panta 2. punktā minētajām procedūrām; un	c) informācija par 12., 13., 13.a, 14. un 15. pantā minētajām procedūrām; un
Grozījums Nr.  63 Padomes nostāja 17. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Kravu pārvadājumu koridoru infrastruktūras pārvaldītāji veicina saderību starp darbības uzlabošanas shēmām, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 11. pantā.	1. Kravu pārvadājumu koridora apsaimniekotājvalde nodrošina atbilstību starp darbības uzlabošanas shēmām kravu pārvadājumu koridorā, kā noteikts Direktīvas 2001/14/EK 11. pantā. Šo atbilstību uzrauga regulatīvās iestādes, kas saistībā ar šādu uzraudzību sadarbojas, kā noteikts 18. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  64 Padomes nostāja 17. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	1.a Lai novērtētu pakalpojumu kvalitāti un starptautisko un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu jaudu kravu pārvadājumu koridorā, 7. panta 6. punktā minētā apsaimniekotājvalde un padomdevēja grupa nosaka kravu pārvadājumu koridora darbības rādītājus un vismaz reizi gadā tos publicē. Šo rādītāju īstenošanas noteikumus attiecīgā gadījumā pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo procedūru.
Grozījums Nr.  65 Padomes nostāja 18. pants – 1. punkts – jauna daļa
Padomes nostāja	Grozījums
	Apsaimniekotājvaldei un citām trešām personām, kas iesaistītas starptautiskās jaudas iedalīšanā, ir pienākums nekavējoties sniegt attiecīgajām regulatīvajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par starptautiskajiem vilcienu ceļiem un jaudu, kas ir apsaimniekotājvaldes un citu trešo personu atbildības jomā.
Grozījums Nr.  66 Padomes nostāja 18. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	1.a Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētās regulatīvās iestādes nodrošina vienlīdzīgas iespējas izmantot koridoru un darbosies kā pārsūdzības iestādes, kas ir noteiktas Direktīvas 2001/14/EK 30. panta 2. punktā. Lai Eiropas dzelzceļa pārvadājumu tirgū veicinātu brīvu un godīgu konkurenci, visā Eiropā nosaka salīdzināmu regulatīvo līmeni. Tirgus dalībnieki var netraucēti vērsties regulatīvajās iestādēs. Regulatīvās iestādes spēj pieņemt neatkarīgus un efektīvus lēmumus. To finansējums un cilvēkresursi ir pietiekami, lai tās varētu izmeklēt visas sūdzības divu mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.
Pamatojums
Atšķirīgie regulatīvie standarti dzelzceļa tirgū veicina negodīgu konkurenci. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izmantot koridoru, dalībvalstīs ir jānosaka salīdzināms regulatīvais līmenis.
Grozījums Nr.  67 Padomes nostāja 18. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Ja kāds pretendents regulatīvajai iestādei iesniedz sūdzību par starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem vai ja tā veic izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, attiecīgā regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar visu to citu dalībvalstu regulatīvām iestādēm, caur kurām iet attiecīgā kravas vilciena starptautiskais vilcienu ceļš, un lūdz tām visu lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju.	2. Ja kāds pretendents iesniedz sūdzību par starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumiem vai ja tiek veikta kārtējā izmeklēšana, attiecīgā regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar to dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, kuras šķērso attiecīgais kravu pārvadājumu koridors, un lūdz tām lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju. Citas regulatīvās iestādes sniedz visu informāciju, ko tām pašām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā sūdzību saņēmusī vai kārtējo izmeklēšanu sākusī regulatīvā iestāde nosūta lietu kompetentajai regulatīvajai iestādei, lai tā veiktu pasākumus pret attiecīgajām personām atbilstīgi Direktīvas 2001/14/EK 30. panta 5. un 6. punktā noteiktajai procedūrai.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  68 Padomes nostāja 20. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Pilnvaras pieņemt 4. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 21. pantu.	1. Šīs regulas 3. panta 2.a punktā, 3. panta 2.b punktā, 4. panta 5. punktā, 4. panta 6. un 9. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 21. pantu.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes.
Grozījums Nr.  69 Padomes nostāja 21. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 20. pantā.	1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes.
Grozījums Nr.  70 Padomes nostāja 21. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, informē otru iestādi un Komisiju vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas un šīs atsaukšanas iemeslus.	2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas informēt pārējās iestādes un Komisiju saprātīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes.
Grozījums Nr.  71 Padomes nostāja 22. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.	1. Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģēto tiesību aktu.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu, par kuru vienojušās iestādes, citos dokumentos.
Grozījums Nr.  72 Padomes nostāja 22. pants – 1. punkts – jauna daļa
Padomes nostāja	Grozījums
	Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes.
Grozījums Nr.  73 Padomes nostāja 22. pants – 2. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
2. Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu vai, ja pirms šī termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā dienā, kas noteikta minētajā aktā.	2. Ja, , šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes .
Grozījums Nr.  74 Padomes nostāja 22. pants – 2. punkts – jauna daļa
Padomes nostāja	Grozījums
	Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neiebilst.
Pamatojums
Šis grozījums saskaņo formulējumu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru ar formulējumu citos dokumentos, par kuru vienojušās iestādes.
Grozījums Nr.  75 Padomes nostāja 24.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	24.a pants
	Pārskatīšana
	Ja, pārskatot TEN-T pamatnostādnes saskaņā ar Lēmuma Nr. 1692/96/EK 21. pantu, Komisija secina, ka ir lietderīgi pielāgot šo regulu minētajām pamatnostādnēm, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas grozījumu priekšlikumu. Tāpat arī saskaņā ar šo regulu pieņemti konkrēti lēmumi var būt iemesls TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanai.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr.  76 Padomes nostāja I pielikums – 4. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
Sineša – Lisabona/Porto jūras osta (Leixões)	Sineša – Lisabona/Porto jūras osta (Leixões)
–Madride – Sansebastjana – Bordo – Parīze – Meca	–Madride – Bilbao – Sansebastjana – Bordo – Parīze/Havra/Meca
Sineša – Elvaša/Alhesirasa	Sineša – Elvaša/Alhesirasa
Pamatojums
Ņemot vērā Havras ostas nozīmību konteineru pārvadājumos (63 % no visiem Francijas ostās pārkrautajiem konteineriem) un trīs lielāko Sēnas ostu (Parīze, Ruāna, Havra), koordinācijas uzlabošanas izdevīgumu, Havras iekļaušana veicinās ekonomiskās darbības vienotu attīstību un palielinās šīs ass apkārtējo apgabalu. Tas atbilst referenta 16. grozījumam, Padomes nostājai un Parlamenta ieteikumiem patstāvīgajā ziņojumā par turpmāko TEN-T.
Grozījums Nr.  77 Padomes nostāja I pielikums – 5. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
Gdaņska – Katovice – Ostrava/Žilina – Vīne – Trieste/Kopera	Gdiņa – Varšava – Katovice – Ostrava/Žilina – Bratislava/Vīne – Grāca – Klāgenfurte – Udīne – Venēcija/Trieste/Kopera/Boloņa/Ravenna
Pamatojums
Jau 2006. gadā ministru līmenī saskaņā ar Baltijas - Adrijas jūras koridoru, Eiropas VI koridoru un TEN-T PP 23 un 25 (sk. ministru parakstīto, pievienoto interešu rakstu) tika izstrādāts kravu pārvadājumu koridora Nr. 5 projekts. Padomes nostājas I pielikumā nav minētas dažas svarīgas pilsētas posmā starp Vīni un Triesti, kas ar ministru vēstuli jau ir iekļautas maršrutā.
Grozījums Nr.  78 Padomes nostāja I pielikums – 6. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
Almerija – Valensija/Madride – Saragosa/Barselona – Marseļa – Liona – Turīna – Udīne – Trieste/Kopera – Ļubļana – Budapešta – Zahony (Ungārijas un Ukrainas robeža)	Almerija – Valensija/Madride – Saragosa/Barselona – Marseļa – Liona – Turīna – Milāna – Verona – Paduja/Venēcija – Trieste/Kopera – Ļubļana – Budapešta – Zahoņa (Ungārijas un Ukrainas robeža)
Pamatojums
Kravas pārvadājumu koridorā, kas ir balstīts uz TEN-T PP 6, nav posma starp Turīnu un Triesti, savukārt PP 6 ir precīzāks maršruts pāri Ziemeļitālijai.
Grozījums Nr.  79 Padomes nostāja I pielikums – 8. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
DE, NL, BE, PL, LT Brēmerhāfene/ Roterdama/ Antverpene – Āhene/ Berlīne – Varšava – Terespole (Polijas un Baltkrievijas robeža)/ Kauņa	DE, NL, BE, PL, LT, LV, EST Bremerhāfene/Rotterdama/Antverpene – Āhene/Berlīne – Varšava – Terespole (robeža starp Poliju un Baltkrieviju)/Kauņa – Rīga – Tallina.
Grozījums Nr.  80 Padomes nostāja I pielikums – 1. kājene
Padomes nostāja	Grozījums
1 "/" nozīmē alternatīvus maršrutus.	1"/" nozīmē alternatīvus maršrutus. Saskaņā ar TEN-T prioritātes projektiem 4. un 6. maršrutu turpmāk papildina ar 16. projektu Sinešas/Alhesirasas – Madrides – Parīzes kravu pārvadājumu ass, kurā ir arī centrālos Pirenejus šķērsojošs zemu novietots tunelis.
Grozījums Nr.  81 Padomes nostāja II pielikums
Padomes nostāja	Grozījums
	Pielikums svītrots

• [1]  Pieņemtie teksti, 23.4.2009., P6_TA(2009)0285.
• [2]  2009. gada 15. jūlija atzinums.
• [3]  2009. gada 7. oktobra atzinums.

PASKAIDROJUMS

Pēdējos desmit gadus Eiropas politiku transporta jomā raksturo arvien lielāka liberalizācija. Vienlaikus ir vērojama nepārtraukta pārvadājumu, jo īpaši kravu pārvadājumu, nozares izaugsme. Bet, neskatoties uz to, ka Komisija tās 2001. gadā publicētajā Baltajā grāmatā „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” atzina dzelzceļa transporta būtisko nozīmi Eiropas transporta sistēmā, dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļa turpināja samazināties — 2005. gadā tā veidoja tikai 10 % no kravu pārvadājumu tirgus salīdzinājumā ar vairāk nekā 20 % 70. gados. Šīs grūtības daļēji var skaidrot ar mainīgo situāciju transporta nozarē pēdējā desmitgadē, kad, pamatojoties uz trijiem tiesību aktu kopumiem dzelzceļa jomā, arvien vairāk tika atvērti valstu dzelzceļa tirgi, nenodrošinot pietiekamu valstu dzelzceļa sistēmu saskaņošanu un sinerģiju starp tām. Tagad dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus uzdevums ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti, jo pastāv atbilstības trūkums, kas apgrūtina spēju konkurēt ar citiem transporta veidiem kravu pārvadājumu nozarē.

Komisijas priekšlikums izveidot Eiropas kravu pārvadājumu koridorus

Lai izpildītu šo uzdevumu, Komisija atbalstīja ideju nodrošināt preču pārvadājumiem labvēlīgāku režīmu, 2008. gada decembrī ierosinot regulu, ar ko izveido konkurētspējīgu dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Komisijas priekšlikuma mērķis bija organizēt un noteikt noteikumus par starptautiskiem dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem, jo īpaši par to atlasi un to administratīvo organizēšanu. Tā nāca klajā ar kritērijiem kravu pārvadājumu koridoru atlasei dalībvalstīs un noteica to pārvaldības iestādes. Tiks saistītas vismaz divas dalībvalstis, un kravu pārvadājumu koridors veidos daļu no TEN-T. Šiem koridoriem būtu jāļauj ievērojami attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus, pamatojoties uz sociālekonomisko analīzi.

Komisija atbalstīja arī pārvaldības saskaņošanu starp infrastruktūras pārvaldītājiem attiecībā uz ceļu iedalīšanu, satiksmes vadību un ieguldījumiem šādā koridorā. Tā ierosināja noteikumus un instrumentus, kas attiecas uz kravu pārvadājumu koridora pārvaldību, piemēram, uz vienas pieturas aģentūras izveidi vilcienu ceļu pieprasīšanai. Pārvaldības iestādei būtu jānosaka arī īpaša klase „prioritāri kravu pārvadājumi” precēm, kuru pārvadāšanā ļoti svarīgs ir laiks. Infrastruktūru pārvaldītāji izstrādāja un publicēja satiksmes vadības noteikumus, jo īpaši noteikumus par prioritārām attiecībā uz „prioritāriem kravu pārvadājumiem”, ja koridorā rodas satiksmes traucējumi.

Eiropas Parlaments 2009. gada aprīlī izskatīja šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, lielā mērā atbalstot Komisijas mērķi radīt konkurētspējīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu, Eiropas Savienībā izveidojot kravu pārvadājumu koridorus. Tika aizstāts termins „prioritāri kravu pārvadājumi” un paredzēta lielāka elastība attiecībā uz noteikumu par prioritātēm īstenošanu, kā arī tika paredzēta vilcienu ceļu iedalīšana, lai nodrošinātu atbilstību tirgus vajadzībām un pārvaldības iestādes noteiktajiem pārvaldības principiem. Parlaments arī ieviesa vairākas izmaiņas koridoru pārvaldības iestāžu organizācijā, paredzot dzelzceļa uzņēmumu līdzdalību apspriešanās procedūrā un izveidojot apsaimniekotājvaldi, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji.

Padomes nostāja pirmajā lasījumā

Padomē 2009. gada jūnijā tika panākta politiska vienošanās, un to formāli pieņēma 2010. gada 22. februārī. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, vairāki tekstā iekļauti noteikumi bija jāpielāgo atbilstīgi komitoloģijai.

Būtiskākās izmaiņas regulas projektā, par kurām vienojās Padome, attiecas uz jaunā teksta pielikumā iekļauto sākotnējo kravu pārvadājumu koridoru izveidi vēlākais trīs gadu laikā vai izņēmuma gadījumā piecu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā. Tiek ierosinātas procedūras papildu koridoru izveidei vai esošo koridoru izmaiņām vai pagarināšanai.

Padome tās nostājā pirmajā lasījumā mēģina saskaņot kravas vilcienu jaudas rezervi ar pasažieru vilcienu satiksmi regulas projektā, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem, norādot uz nepieciešamību paredzēt jaudu pasažieru pārvadājumiem.

Padomes tekstā tika liegtas tiesības pretendentiem, kas nav dzelzceļa uzņēmumi, pieprasīt vilcienu ceļus kravu pārvadājumiem, paredzot iespēju piemērot šos noteikumus tikai tādā gadījumā, ja šos ceļu iedala dalībvalstis, kuru tiesību akti pieļauj šādus pieprasījumus.

Attiecībā uz koridoru organizāciju Padome ierosināja sadalīt administratīvo iestādi, kas pārvalda koridoru, izveidojot apsaimniekotājvaldi, kurā ir infrastruktūras pārvaldītāji, un valdi, kurā ir dalībvalstu pārstāvji, piešķirot papildu pilnvaras salīdzinājumā ar tām, ko piešķīra Parlaments pirmajā lasījumā. Tika būtiski samazināta vienas pieturas aģentūru kompetences joma, ierobežojot to līdz informācijas sniegšanai.

Referenta viedoklis

Referents ierosina priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt Padomes nostāju pirmajā lasījumā, ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Daži kopējās nostājas aspekti atbilst Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā, piemēram, attiecībā uz valdes izveidi, ko ierosināja arī Eiropas Parlaments.

Referents mēģināja arī no jauna ieviest Parlamenta izdarītos grozījumus Padomes nostājā pirmajā lasījumā par dzelzceļa uzņēmumu līdzdalību apsaimniekotājvaldē, investīciju plāniem un atļautu pretendentu pieeju koridoriem. Kas ir vēl būtiskāk, referents no jauna ieviesa vairākas atsauces uz īpašu kravu pārvadājumu klasi („atbalstīti kravu pārvadājumi”), ko Padome svītroja, kā arī vairākus Parlamenta grozījumus par vilcienu ceļu jaudas iedalīšanu, attiecībā uz ko lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu.

Visbeidzot referents Padomes nostājā pirmajā lasījumā ierosināja iekļaut jaunu tekstu:

- attiecībā uz vienas pieturas aģentūrām referents uzskata, ka tas ir būtisks regulas noteikums, un ierosina tekstu, lai nostiprinātu to iesaistīšanu vilcienu ceļu iedalīšanas procesā;

- attiecībā uz koridoru atlasi ir veikti vairāki pielāgojumi, ierosinot kritērijus, kuri no II pielikuma ir pārcelti jaunā pantā. Koridoru saraksta apstiprināšana un citu koridoru atlase būtu jāveic īsākā termiņā nekā ierosinājusi Padome, lai nodrošinātu ātrāku regulas īstenošanu;

- ieteikuma projekts ietver arī tekstu par kādreizējo komitoloģijas procedūru pielāgošanu deleģētajiem aktiem, kā noteikts Lisabonas līgumā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas dzelzceļa tīkls konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (dokuments attiecas uz EEZ)
Atsauces	11069/5/2009 – C7-0043/2010 – 2008/0247(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	23.4.2009                     T6-0285/2009
Komisijas priekšlikums	COM(2008)0852 - C6-0509/2008
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	25.2.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 25.2.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Marian-Jean Marinescu 1.9.2009
Izskatīšana komitejā	5.10.2009		1.3.2010		23.3.2010		3.5.2010
Pieņemšanas datums	4.5.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 2 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Alvarez, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Mathieu Grosch, Juozas Imbrasas, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hella Ranner, Vilja Savisaar, Brian Simpson, Silvia-Adriana Ţicău, Thomas Ulmer, Dominique Vlasto, Artur Zasada
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Spyros Danellis, Michel Dantin, Derk Jan Eppink, Nathalie Griesbeck, Dominique Riquet, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Joachim Zeller, Janusz Władysław Zemke
Iesniegšanas datums	17.5.2010