ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS-169), ko īsteno vairākas dalībvalstis

19.5.2010 - (COM(2009)0610 – C7‑0263/2009 – 2009/0169(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Lena Ek

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 214 KB)
• 001-001 (DOC - 164 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS-169), ko īsteno vairākas dalībvalstis

(COM(2009)0610 – C7‑0263/2009 – 2009/0169(COD))

(Parasta likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0610),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 169. pantu un 172. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0263/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, 185. pantu un 188. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7‑0164/2010),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI^[1]*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM 2010/…/ES

par Savienības līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS), ko īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],

tā kā:

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[4] (turpmāk “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Savienības līdzdalība pētniecības un attīstības programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildei Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. panta izpratnē.

(2)    Padomes Lēmumā Nr. 971/2006/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013)[5], ir pausts atbalsts starptematiskai pieejai pētījumos, kas aptver vienu vai vairākas Septītās pamatprogrammas tēmas, un šajā sakarībā kā viena no jomām, kur Savienība var piedalīties valstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, ir izvirzīta EK līguma 169. panta ierosme Baltijas jūras kopīgas pētniecības jomā.

(3)    Baltijas jūras ekosistēma, kas ir daļēji noslēgta Eiropas iekšējā jūra, ir viena no lielākajām iesāļajām ūdenstilpēm pasaulē, un to nopietni ietekmējuši daudzi dabīgi un antropogēni faktori, piemēram, Otrā Pasaules kara laikā jūrā nogremdētu ķīmisko ieroču un smago metālu savienojumu, organisko vielu, radioaktīvu vielu, kurināmās dīzeļdegvielas un petrolejas noplūžu piesārņojums. Arī lauksaimniecības attīstība Baltijas jūras sateces baseinā ir radījusi pārmērīgu mēslojuma un organisko vielu ieplūdi, kas veicina eitrofikāciju, un neendēmisku svešzemju organismu ieviešanu vidē. Noplicinoša zivju krājumu izmantošana un klimata pārmaiņas rada sākotnējās bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Šie faktori, kā arī nepārtrauktā antropogēnā darbība, tostarp infrastruktūru projekti tieši Baltijas jūras krastā un tās sateces baseinā vai to tiešā tuvumā, un tūrisms, kas nodara kaitējumu videi, posta dabisko vidi. Visi šie faktori ievērojami samazina Baltijas jūras spēju ilgtspējīgi nodrošināt produktus un pakalpojumus, no kuriem gan tieši, gan netieši ir atkarīga cilvēku labklājība sociālajā, kultūras un ekonomikas aspektā.

(4)    Eiropadome 2007. gada 14. decembrī pauda bažas par Baltijas jūras vides stāvokli, kā atspoguļots Komisijas paziņojumā par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Turklāt Padome ir aicinājusi Komisiju iesniegt priekšlikumu par 169. panta (EK līgums) ierosmi Baltijas jūras reģionam.

(5)    Zinātnei būtu jāpievēršas šiem jautājumiem un jāpalīdz rast risinājumus neatliekamām Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļautu racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.

(6)    Patlaban vairākas valsts mēroga pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis individuāli īsteno pētniecības un attīstības atbalstam Baltijas jūras reģionā, nav pietiekami koordinētas Eiropas līmenī, lai sasniegtu kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās pētniecības un attīstības jomās.

(7)    Turklāt esošās nozarspecifiskās pētniecības struktūras, kas veidojušās ilgā un vēsturiskā valstu politikas attīstības gaitā, ir dziļi iesakņojušās valstu pārvaldības sistēmā un neļauj izstrādāt un finansēt tādus daudzdisciplīnu, starpdisciplīnu un pārdisciplīnu vides pētījumus, kādi vajadzīgi, lai risinātu ar Baltijas jūru saistītās problēmas.

(8)    Kaut gan Baltijas jūras pētniecībā pastāv ilgas Baltijas jūras reģiona valstu un citu reģionu valstu sadarbības tradīcijas, līdz šim sadarbībai, lai optimāli izmantotu pētniecības potenciālu, ir trūcis pietiekamu finanšu resursu valstu nevienlīdzīgās ekonomiskās situācijas un attīstības dēļ, kā arī valstu ļoti dažādo pētniecības programmu, pētījumu tematu un prioritāšu dēļ. ▌

(9)    Komisija 2007. gada 11. jūnijā pieņemtajā darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS Baltijas jūras vides pētniecības jomā, lai stiprinātu Baltijas reģiona vides pētniecības finansēšanas aģentūru sadarbību un sekmētu pāreju uz kopīgas pētniecības un attīstības programmas īstenošanu Baltijas jūrā reģionā, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu.

(9a)  Kopumā BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS ir darbojušies labi, un tāpēc tagad ir svarīgi nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, lai pievērstos samilzušajām vides problēmām.

(10)  Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas pieeju un atziņām, kas gūtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām BONUS ERA-NET projekta satvarā, Baltijas reģionā ir vajadzīgas politikas virzītas pētniecības programmas.

(11)  Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (turpmāk “iesaistītās valstis”) ir vienojušās kopīgi īstenot kopīgo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu BONUS (turpmāk “BONUS”). BONUS mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un inovāciju, nodrošinot juridisko un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga Baltijas jūras piekrastes valstu starptautiskai sadarbībai vides pētījumos Baltijas jūras reģionā.

(12)  Kaut gan BONUS ierosmē lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Savienības pētniecības programmas par tādu antropogēnu darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmu, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru (tostarp enerģētikas jomā), transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. Ierosme ir būtiski svarīga vairākām Savienības politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[6], ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam, kopējai zivsaimniecības politikai, kopējai lauksaimniecības politikai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[7], un ES starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS iegūs daudzas citas Savienības politikas jomas.

(13)  Lai palielinātu BONUS ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Savienības līdzdalībai programmā.

(14)  BONUS būtu jāiekļauj stratēģiskais posms, kuram seko īstenošanas posms, lai nodrošinātu iespēju veikt plaša apmēra apspriešanos ar ieinteresētajām personām par stratēģiski virzītu pētniecības programmu, kas varētu apmierināt arī tās pētniecības vajadzības, kas radīsies programmas izpildes gaitā. Ierosmes stratēģiskā posma laikā papildus būtu jācenšas iesaistīt uz nozarēm orientētas finansēšanas aģentūras, lai vēl vairāk integrētu pētījumus, kuri vērsti uz galīgo lietotāju vajadzībām vairākās nozarēs, un lai nodrošinātu rezultātu efektīvu izmantošanu dažādu ekonomikas nozaru politikā un resursu pārvaldības pasākumos.

(15)  Stratēģiskā posma beigās Komisijai būtu jāpārbauda, vai stratēģiskās pētniecības programma, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidi ir izstrādāti, lai varētu veikt ierosmes īstenošanas posmu. Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai. Pārejai uz īstenošanas posmu vajadzētu būt nemanāmai un bez kavēšanās.

(16)  Iesaistītās valstis ir vienojušās ieguldīt BONUS programmā EUR 50 miljonus. Būtu jāatļauj veikt nemonetārus ieguldījumus infrastruktūras pieejamības un izmantošanas veidā, ar nosacījumu, ka tie neveido nozīmīgu daļu no kopējā ieguldījuma. Būtu jānovērtē to vērtība un lietderīgums BONUS projektu īstenošanā.

(17)  Savienības līdzdalība BONUS visā BONUS darbības laikā nedrīkstētu pārsniegt 50 milj. euro, un tai jāatbilst iesaistīto valstu ieguldījumam, lai palielinātu to ieinteresētību programmas kopīgā īstenošanā. Savienības ieguldījuma lielākā daļa būtu jāpiešķir īstenošanas posmā. Būtu jānosaka maksimālais ieguldījumu apjoms katram posmam. Īstenošanas posma maksimālais apjoms būtu jāpalielina par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas.

(18)  Lai kopīgi īstenotu BONUS, ir vajadzīga īpaši izveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts Lēmumā Nr. 971/2006/EK. Iesaistītās valstis ir vienojušās, ka īpaši izveidotā BONUS īstenošanas struktūra būs Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkls BONUS EEIG (turpmāk “BONUS EEIG”). BONUS EEIG vajadzētu būt Savienības ieguldījuma saņēmējam. ▌Lai gan iesaistītajām valstīm tiek atgādināts, cik būtisks ir reāla kopējā fonda princips, katra iesaistītā valsts saskaņā ar programmas kopīgajiem finansēšanas noteikumiem un procedūrām pieņem lēmumu par to, vai tā pati pārvaldīs savu ieguldījumu, vai arī tās ieguldījumu pārvaldīs BONUS EEIG. BONUS EEIG būtu jānodrošina arī tas, lai BONUS izpildē tiktu ievērota pareiza finanšu pārvaldība.

(19)  Kā nosacījums Savienības ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz iesaistīto valstu kompetento valsts iestāžu oficiālas saistības, kā arī finansiālo ieguldījumu maksājumi.

(20)  Kā nosacījums stratēģiskajam posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz dotāciju nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un BONUS EEIG un kurš būtu jāreglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads)[8], lai sekmētu un vienkāršotu tā pārvaldību.

(21)  Kā nosacījums īstenošanas posmam atvēlētā Savienības ieguldījuma izmaksāšanai būtu jāparedz īstenošanas nolīgums, kuru noslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un BONUS EEIG un kurā ietver sīki izstrādātus Savienības ieguldījuma izmantošanas noteikumus. Šai Savienības ieguldījuma daļai būtu jāparedz netieša centralizēta pārvaldība saskaņā ar 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[9] (turpmāk “Finanšu regula”), un 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai[10].

(22)  Visi procenti, kas iegūti no ieguldījumiem BONUS EEIG, būtu jāuzskata par tās ieņēmumiem un jāpiešķir BONUS īstenošanai.

(23)  Lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses, tai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti nolīgumos, ko paredzēts slēgt starp Kopienu un BONUS EEIG, ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti.

(24)  Lai faktiski īstenotu BONUS, īstenošanas posmā būtu jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šī finanšu atbalsta piešķiršanai un izmaksāšanai BONUS dalībniekiem vajadzētu būt pārredzamai, nebirokrātiskai un būtu jāatbilst vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Septīto pamatprogrammu. Priekšlikumu novērtējums būtu jāveic centralizēti, un tas būtu jādara neatkarīgiem ekspertiem, kas labi pārzina vietējos apstākļus, pamatojoties uz pārskatāmiem un kopējiem kritērijiem, un finansējums būtu jāpiešķir atbilstīgi centrāli apstiprinātam sarindojuma sarakstam.

(25)  Kaut gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tās institūtiem tomēr ir pētniecības resursi, kas ir saistīti ar BONUS un varētu veicināt tās īstenošanu. Tāpēc ir lietderīgi definēt Kopīgā pētniecības centra lomu attiecībā uz tā tiesībām saņemt finansējumu.

(26)  Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, vērtējot būtu jāievēro tie paši principi, kas piemērojami saskaņā ar Septīto pamatprogrammu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpēc priekšlikumu novērtējums būtu jāveic centralizēti, un tas jādara neatkarīgiem ekspertiem BONUS EEIG uzdevumā. Sarindojums prioritārā secībā būtu jāapstiprina BONUS EEIG, stingri ievērojot neatkarīgā novērtējuma rezultātus, kam jābūt saistošiem.

(27)  Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties BONUS.

(28)  Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkurām citām valstīm, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes vai sateces baseina valstīm, vajadzētu būt iespējai piedalīties BONUS, ja šādu līdzdalību paredz attiecīgais starptautiskais nolīgums un ja tai piekrīt gan Komisija, gan iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Savienībai vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar šo lēmumu vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic Savienības finansiālo ieguldījumu BONUS programmā attiecībā uz citu valstu līdzdalību minētajā programmā.

(29)  Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[11], Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[12], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[13].

(30)  ▌Saskaņā ar BONUS veiktajās pētniecības darbībās būtu jāievēro ētikas principi ▌ saskaņā ar Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, kā arī jāievēro dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principi un ilgtspējīgas attīstības princips.

(31)  Ņemot vērā starpposma novērtējumu, ko veic Komisija, kurai palīdz neatkarīgi eksperti ar labām zināšanām par vietējiem apstākļiem, Komisijai būtu jānovērtē BONUS īstenošanas kvalitāte un efektivitāte un panākumi izvirzīto mērķu sasniegšanā, gan arī jāveic nobeiguma novērtējums.

(32)  BONUS dalībniekiem ▌ būtu jāpaziņo un jāizplata pētījumu rezultāti, jo īpaši citiem līdzīgiem reģionāliem jūras pētniecības projektiem, un jādara šī informācija publiski pieejama.

(32a) Sekmīgā to projektu īstenošana, kuri jau ir veikti ERA-NET un BONUS ERA-NET PLUS, atklāja Baltijas jūras katastrofālo stāvokli; tāpēc būtu jāturpina Baltijas jūras vides stāvokļa pētniecība,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības ieguldījums

1.      Savienības finansiālo ieguldījumu kopīgajā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā BONUS (turpmāk “BONUS”), ko kopīgi īsteno Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija (turpmāk “iesaistītās valstis”), nodrošina saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.      Savienība visā BONUS darbības laikā veic finansiālu ieguldījumu līdz EUR 50 miljonu apmērā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006 stratēģiskajā posmā un saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu īstenošanas posmā. Savienības ieguldījums šā maksimālā apjoma robežās ir līdzvērtīgs iesaistīto valstu ieguldījumam.

3.      Savienības finansiālo ieguldījumu kopīgi maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas visām attiecīgajām īpašās programmas “Sadarbība” tēmām.

2. pants

BONUS īstenošana

1.      BONUS īsteno Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkls BONUS EEIG (turpmāk “BONUS EEIG”)

2.      BONUS īsteno divos posmos saskaņā ar I pielikumu, proti, ir stratēģiskais posms, kam seko īstenošanas posms.

3.      Programmas stratēģiskā posma ilgums nepārsniedz 18 mēnešus. Tas ir paredzēts kā sagatavošanās īstenošanas posmam. Stratēģiskajā posmā BONUS EEIG izpilda šādus uzdevumus:

         (a)    stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana — programmas zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

         (b)    ieinteresēto personu apspriešanās platformu izveide ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošo ieinteresēto personu iesaistīšanos;

         (c)    īstenošanas kārtības sagatavošana, tostarp juridisko un finanšu noteikumu un procedūru izstrāde, kā arī to noteikumu sagatavošana, kas reglamentē no BONUS darbībām izrietošā intelektuālā īpašuma tiesības, cilvēkresursus un saziņas aspektus.

4.      Īstenošanas posma ilgums ir vismaz pieci gadi. Īstenošanas posmā publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt projektus, kuri atbilst BONUS mērķiem. Šie uzaicinājumi ir vērsti uz starptautiskiem, vairāku partneru īstenotiem projektiem, lai mudinātu uz pienācīgu MVU dalību, un ietver pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas pasākumus. Projektus izvēlas saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīga novērtējuma, līdzfinansējuma un peļņas negūšanas principiem, principu, ka finansējums netiek apvienots ar līdzekļiem no citiem Kopienas finansējuma avotiem, kā arī principu par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Finansējuma piešķiršana un izmaksāšana BONUS dalībniekiem notiek saskaņā ar vispārējiem noteikumiem atbilstoši Septītajai pamatprogrammai.

3. pants

Nosacījumi Savienības ieguldījuma piešķiršanai

1.      Savienības finansiālais ieguldījums stratēģiskajā posmā ir līdz EUR 1,25 miljoniem un šīs summas robežās atbilst iesaistīto valstu ieguldījumam. Savienība apņemas ieguldīt līdzekļus stratēģiskajā posmā ar nosacījumu, ka līdzvērtīgu ieguldījumu apņemas veikt iesaistītās valstis.

2.      Savienības finansiālais ieguldījums īstenošanas posmā ir līdz EUR 48,75 miljoniem un šīs summas robežās atbilst iesaistīto valstu ieguldījumam. Šo maksimālo apjomu var palielināt par summu, kas atlikusi pēc stratēģiskā posma īstenošanas. Īstenošanas posmā līdz 25 % iesaistīto valstu ieguldījuma var veidot piekļuves nodrošināšana pētniecības infrastruktūrai (turpmāk “infrastruktūras ieguldījums natūrā”).

3.      Savienības finansiālo ieguldījumu īstenošanas posmā nodrošina ar šādiem nosacījumiem:

         (a)    iesaistītās dalībvalstis ir izstrādājušas stratēģiskās pētniecības programmu, ieinteresēto personu apspriešanās platformas un īstenošanas veidus, kas minēti 2. panta 3. punktā, kā arī guvušas panākumus I pielikumā 2. sadaļā izvirzīto mērķu sasniegšanā; Komisija var attiecīgā gadījumā iesniegt ieteikumus stratēģiskās pētniecības programmas uzlabošanai;

         (b)    BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS, tostarp veikt Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”) 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;

         (c)    saskaņā ar II pielikumu tiek izveidots un īstenots piemērots un efektīvs BONUS pārvaldības modelis;

         (d)    BONUS EEIG ir faktiski izpildījis ar BONUS īstenošanas posmu saistītos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludinājis uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai;

         (e)    visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS finansēšanā un veikt efektīvu sava finanšu ieguldījuma maksājumu, īpaši to BONUS projektu dalībnieku finansēšanu, kurus izvēlējās saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

         (f)     ir panākta atbilstība Savienībā spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[14];

         (g)    ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principu un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana.

4. pants

Kopīgā pētniecības centra līdzdalība

1.      Kopīgais pētniecības centrs ir tiesīgs saņemt finansējumu BONUS programmā ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem to saņem iesaistīto valstu tiesību subjekti.

2.      Kopīgā pētniecības centra pašu resursus, kas netiek segti ar BONUS piešķirto finansējumu, neuzskata par Savienības ieguldījuma daļu 1. panta izpratnē.

5. pants

Nolīgumi starp Savienību un BONUS EEIG

1.      Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Savienības finanšu interešu aizsardzībai stratēģiskajā posmā nosaka dotāciju nolīgumā, kas Komisijai Savienības vārdā jānoslēdz ar BONUS EEIG saskaņā ar šajā lēmumā un Regulā (EK) Nr. 1906/2006 izklāstītajiem noteikumiem.

2.      Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Savienības finanšu interešu aizsardzībai īstenošanas posmā nosaka īstenošanas nolīgumā un gada finansēšanas nolīgumos, kas Komisijai Savienības vārdā jānoslēdz ar BONUS EEIG.

         Īstenošanas nolīgumā konkrēti iekļauj šādus noteikumus:

         (a)    deleģēto uzdevumu definēšana;

         (b)    noteikums Savienības līdzekļu aizsardzībai;

         (c)    nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp BONUS projektu finansēšanas noteikumi un maksimālais finansējuma apjoms, attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un kontroles īstenošanu;

         (d)    noteikumi par ziņošanu Komisijai par to, kā tiek pildīti uzdevumi;

         (e)    nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas;

         (f)     sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu pārbaudi;

         (g)    nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un nopelnīto procentu izmantošanu;

         (h)    noteikumi, kas garantē Savienības darbības pamanāmību saistībā ar citām BONUS EEIG darbībām;

         (i)     saistības atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē;

         (j)     noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies BONUS īstenošanas gaitā, kā minēts 2. pantā;

         (k)    kritēriji, kas jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma novērtējumu, tostarp 13. pantā minēto novērtējumu.

3.      Komisija veic BONUS EEIG provizorisko novērtējumu, lai iegūtu pierādījumus par to, ka ir izveidotas un pareizi darbojas Finanšu regulas 56. pantā minētās procedūras un sistēmas.

6. pants

Procenti, kas radušies no ieguldījumiem

Procentus, kas radušies no BONUS atvēlētajiem finansiālajiem ieguldījumiem, uzskata par BONUS EEIG ieņēmumiem un piešķir BONUS programmai.

7. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma samazināšana, izmaksas apturēšana vai izbeigšana

Ja BONUS netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā BONUS īstenošanas norisi.

Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu BONUS finansējumā vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā publiskā finansējuma summu, ko iesaistītās valstis piešķīrušas saskaņā ar 5. panta 1. punktā minētā dotāciju nolīguma noteikumiem.

8. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība, ko veic iesaistītās valstis

Īstenojot BONUS, iesaistītās valstis veic normatīvos, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Jo īpaši iesaistītās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu Savienībai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

9. pants

Komisijas un Revīzijas palātas veikta kontrole

Komisija un Revīzijas palāta ir tiesīgas veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Savienības finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Tādēļ iesaistītās valstis un BONUS EEIG dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

10. pants

Savstarpēja informēšana

Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās valstis ar BONUS EEIG starpniecību tiek aicinātas sniegt Komisijai jebkuru papildinformāciju, ko par BONUS EEIG finanšu pārvaldību pieprasa Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta, kas atbilst 13. pantā izklāstītajām vispārējām ziņošanas prasībām.

11. pants

Citu dalībvalstu un asociēto valstu līdzdalība

Jebkura dalībvalsts un Septītās pamatprogrammas asociētā valsts drīkst pievienoties BONUS saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 3. panta 1. punktā un 3. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā. Dalībvalstis un valstis, kuras pievienojušās BONUS, šajā lēmumā tiek uzskatītas par iesaistītajām valstīm.

12. pants

Citu valstu līdzdalība

Iesaistītās valstis un Komisija var vienoties par jebkuras citas valsts līdzdalību, ievērojot 3. panta 1. punktā un 3. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā izklāstītos kritērijus, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā.

Iesaistītās valstis un Komisija paredz nosacījumus, ar kuriem šādā valstī reģistrēti vai rezidējoši tiesību subjekti ir tiesīgi pretendēt uz BONUS finansējumu.

13. pants

Gada ziņojumi un novērtējums

Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 190. pantu, Komisija ietver ziņojumu par BONUS pasākumiem.

Komisija ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī veic BONUS starpposma novērtējumu. Šajā novērtējumā izvērtē panākumus 2. pantā un I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā, kā arī BONUS ieteikumus par piemērotākajiem veidiem, kā turpmāk palielināt integrāciju un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un to, vai iesaistīto valstu finansiālais ieguldījums ir piemērots, ņemot vērā valstu pētnieku aprindu potenciālās vajadzības. Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma secinājumus, kam pievieno savus apsvērumus.

Savienības līdzdalībai BONUS beidzoties, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim, Komisija veic BONUS nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

(vieta)

Eiropas Parlamenta vārdā —                                                           Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

BONUS mērķi un īstenošana

1.          BONUS mērķi

             BONUS ir jāpalielina Baltijas jūras reģiona pētniecības spējas, kas sekmētu konkrētam mērķim piemērotu noteikumu, politikas un pārvaldības prakses izstrādi un ieviešanu, lai efektīvi reaģētu uz galvenajiem vides un sabiedrības problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras un turpmākajos gados saskarsies attiecīgais reģions, un lai uzlabotu patlaban sadrumstalotās Baltijas jūras reģiona vides pētniecības plānošanas un pieejas lietderīgumu un efektivitāti, integrējot Baltijas jūras sistēmas pētniecības pasākumus stabilā, sadarbīgā, cieši integrētā un mērķtiecīgi orientētā starptautiskā starpdisciplīnu programmā.

             Šī ierosme palīdzēs arī izveidot un strukturēt Eiropas pētniecības telpu Baltijas jūras reģionā.

             Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāuzlabo sadrumstalotās Baltijas jūras reģiona vides pētniecības plānošanas efektivitāte un lietderīgums, integrējot pētniecības pasākumus stabilā, sadarbīgā, cieši integrētā un mērķtiecīgi orientētā starptautiskā starpdisciplīnu programmā, kas atbalstītu ilgtspējīgu reģiona attīstību. Šajā nolūkā BONUS ierosmē:

             a)      izstrādā politikas virzītu stratēģiskās pētniecības programmu;

             b)     palielina ilgtspējīgu pārrobežu un starpnozaru publisko pētniecības programmu koordināciju un integrāciju;

             c)      paaugstina jauno ES dalībvalstu — Baltijas jūras valstu — pētniecības spējas;

             d)     izveido piemērotas ieinteresēto personu apspriešanās platformas, kurās piedalās visu attiecīgo nozaru pārstāvji;

             e)      piesaista papildu finanšu resursus, uzlabojot starpnozaru sadarbību Baltijas jūras sistēmas pētniecībā;

             f)      izstrādā piemērotu īstenošanas kārtību, kas ļauj efektīvi īstenot programmu ar kopīgai pārvaldībai izraudzīta tiesību subjekta un vadības struktūras palīdzību;

             g)      izsludina ▌ starptematiskus, stratēģiski orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti vairākiem partneriem.

2.          Stratēģiskais posms

2.1.       Mērķis

             Stratēģiskais posms ir sagatavošanās īstenošanas posmam. Tajā tiek veikta programmas stratēģiskā izstrāde, lai nodrošinātu optimāli integrētu Baltijas jūras pētniecību. Tās mērķis ir ieinteresēto personu un lietotāju grupu iesaistīšanās stiprināšana, lai nodrošinātu, ka pētījumi ir noderīgi politikā un pārvaldībā, ka pētījumu tēmu prioritātes sasaucas ar politikas vajadzībām un ka tiek aktīvi mēģināts panākt zinātnieku un attiecīgo pētniecības organizāciju, kā arī plaša ieinteresēto personu loka pilnīgu iesaistīšanos.

2.2.       Nodevumi

             BONUS EEIG nosūta Komisijai turpmākajos punktos paredzētos nodevumus ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc stratēģiskā posma sākuma.

             Komisija šo nodevumu sagatavošanas laikā pēc BONUS EEIG pieprasījuma sniedz konsultācijas un palīdzību. BONUS EEIG pēc Komisijas pieprasījuma ziņo par progresu.

2.2.1.    Stratēģiskā pētniecības programma

             Stratēģisko pētniecības programmu izstrādā un par to vienojas, iesaistītajām valstīm, plašam ieinteresēto personu lokam un Komisijai savstarpēji apspriežoties. Tā ir politikas virzītas programmas pamats. Tā paplašina pētījumu jomu, lai papildus jūras ekosistēmai tiktu aptverts arī jūras baseins, tādējādi risinot svarīgākos problēmjautājumus, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona ekosistēmu kvalitāti un produktivitāti.

             Tajā ietver Baltijas jūras pētniecības pašreizējās situācijas un jaunāko sasniegumu raksturojumu, iekļauj skaidru stratēģisku redzējumu un ceļvedi par to, kā sasniegt izvirzītos mērķus, un orientējoši nosaka uz politiku orientētus uzaicinājumu tematus, to budžetu, publicēšanas grafiku un projektu paredzamo ilgumu. Turklāt tajā ietver pasākumus jaunu pētniecības vajadzību apmierināšanai, visa Baltijas reģiona pētniecības integrēšanas sekmēšanai un iekļauj kopīgu ceļvedi par reģiona infrastruktūras kopīgu izmantošanu un potenciālu plānu turpmākiem ieguldījumiem minētajā infrastruktūrā.

2.2.2     Ieinteresēto personu apspriešanās platformas

             Pamatojoties uz BONUS nozīmīgo ieinteresēto personu visaptverošu analīzi vietējā, valsts, reģionālā un Eiropas mērogā, izveido ieinteresēto personu apspriešanās platformas ar mērķi stiprināt un institucionalizēt visas attiecīgās nozares pārstāvošu ieinteresēto personu iesaistīšanos, lai apzinātu būtiskākos trūkumus, noteiktu pētījumu tēmu prioritātes un uzlabotu pētījumu rezultātu tālāku izmantošanu. Šajā procesā piedalās zinātnieki, tostarp speciālisti, kas darbojas citās ar jūru nesaistītās dabas zinātņu jomās, kā arī sociālo un ekonomikas zinātņu disciplīnās, lai nodrošinātu vajadzīgo daudzdisciplīnu pieeju stratēģiskās pētniecības programmas, tās stratēģiskā redzējuma un pētījumu prioritāšu izstrādē.

             Kā pastāvīgu struktūru programmas atbalstam izveido Nozares pētniecības forumu (ministriju un citu Baltijas jūras sistēmas pētniecībā un pārvaldībā iesaistītu struktūru pārstāvju organizācija), kas atbild par programmas plānošanas, rezultātu un jauno pētniecības vajadzību apspriešanu no lēmumu pieņēmēju skatupunkta. Šis forums veicina un paātrina Baltijas pētniecības integrāciju, tostarp infrastruktūras kopīgu izmantošanu un plānošanu, palīdz apzināt pētniecības vajadzības, sekmē pētījumu rezultātu izmantošanu un veicina pētījumu finansējuma integrāciju.

2.2.3     Īstenošanas kārtība

             Īstenošanas kārtībā paredz visus aspektus, kas nodrošina stratēģiskās pētniecības programmas sekmīgu īstenošanu. Attiecīgos gadījumos tai jāievēro Septītās pamatprogrammas noteikumi. Tajā inter alia paredz to, ka:

             a)      pieņem pasākumus (dokumentu izstrāde, procedūru izveide, personāla pieņemšana darbā un apmācība), kas netiešas centralizētas pārvaldības īstenošanai paredzēti Finanšu regulā;

             b)     saņem iesaistīto valstu oficiālas saistības ieguldīt vismaz EUR 48,75 miljonus, no kuriem ne vairāk kā 25 % var būt infrastruktūras ieguldījumi natūrā;

             c)      sniedz reālistisku un ar pierādījumiem pamatotu aplēsi par iesaistīto valstu natūrā veikto infrastruktūras ieguldījumu vērtību, kas rodas, BONUS finansējuma saņēmējiem izmantojot šo valstu infrastruktūras objektus;

             d)     sastāda, publicē un pēc vajadzības aktualizē visu infrastruktūras objektu izsmeļošu sarakstu, ietverot to īpašnieku, ekspluatētāju vai citu atbildīgo iestāžu kontaktinformāciju;

             e)      nodrošina, ka par kopīgajiem īstenošanas kārtības noteikumiem vienojas un tos iekļauj dotāciju nolīgumos ar BONUS finansējuma saņēmējiem, kuri centralizēti jānoslēdz BONUS EEIG un kuros ietverti kopīgi un saskaņoti noteikumi par līdzdalību, dotāciju nolīguma paraugs, norādījumi pieteikumu iesniedzējiem, dalībniekiem un neatkarīgajiem vērtētājiem, un finansējuma saņēmēju revidēšanas kārtība, paredzot iespēju Komisijai un Revīzijas palātai veikt šādas revīzijas;

             f)      izstrādā atbilstīgu vadības struktūru programmas pārvaldībai visos projekta cikla posmos;

             g)      nodrošina, ka tiek paredzēts pietiekams finansējums ar mērķi stiprināt BONUS EEIG cilvēkresursu un daudzdisciplīnu lietpratības ziņā, lai tas varētu atbalstīt programmas stratēģiskos aspektus, kā arī tās efektīvu īstenošanu;

             h)      izstrādā BONUS projektu finansēšanas struktūru;

             i)       izstrādā sabiedrisko attiecību un rezultātu izplatīšanas stratēģiju, kas pēc iespējas nodrošina to, ka rezultāti un dati atbilst Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla standartiem.

             Attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem natūrā stratēģiskā posma laikā izstrādā īpašu pieeju un noteikumus, saskaņā ar kuriem iesaistītās valstis apņemas BONUS finansējuma saņēmējiem bez maksas nodrošināt piekļuvi un atļaut izmantot infrastruktūru (galvenokārt izpētes kuģus). Šādas infrastruktūras izmantošanas izmaksas netiks uzskatītas par projekta attiecināmajām izmaksām. Šajā sakarā BONUS EEIG slēgs attiecīgus nolīgumus ar iesaistītajām valstīm vai infrastruktūras īpašniekiem, kuros:

             a)      nosaka metodiku, saskaņā ar kuru novērtējami infrastruktūras ieguldījumi natūrā;

             b)     nodrošina, ka BONUS EEIG, Komisija un Revīzijas palāta var revidēt piekļuvi infrastruktūrai, šīs infrastruktūras izmantošanu un no tās izrietošās izmaksas,

             c)      nosaka, ka līgumslēdzējas puses katru gadu ziņo par izmaksām par infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu BONUS finansējuma saņēmējiem vai šīs infrastruktūras izmantošanu.

2.2.4     Savienības finansējums stratēģiskajā posmā

             Attiecināmās izmaksas atlīdzina līdz 50 % apmērā, un par tādām uzskata tās faktiskās izmaksas, kas radušās BONUS EEIG un kas reģistrētas tā grāmatvedības uzskaitē kā vajadzīgas 1. punktā noteiktā mērķa īstenošanai. Par attiecināmām var uzskatīt izmaksas, kas radušās no 2010. gada 1. janvāra, un tās var sīkāk definēt stratēģiskā posma dotāciju nolīgumā.

3.          Īstenošanas posms

             Ja 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un BONUS EEIG ex ante revīzijas rezultāti ir pozitīvi, Komisija un BONUS EEIG noslēdz īstenošanas nolīgumu.

3.1.       Mērķi

             Īstenošanas posmā publicē un īsteno ▌kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt stratēģiski virzītus BONUS projektus ierosmes mērķu sasniegšanai. Projektu temati ir paredzēti BONUS stratēģiskajā pētniecības programmā, tajās pēc iespējas ņem vērā izstrādāto ceļvedi, un tie aptver pētniecības, tehnoloģiju attīstības un mācību un/vai rezultātu izplatīšanas pasākumus.

3.2.       BONUS projektu īstenošana

             BONUS uzaicinājumus īsteno starptautiskos projektos, kuros darbojas vairāki partneri — vismaz trīs neatkarīgi, līdzdalības noteikumiem atbilstoši tiesību subjekti no trim dažādām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, no kurām vismaz divas ir BONUS programmā iesaistītās valstis.

             BONUS finansējumu var saņemt tiesību subjekti no dalībvalstīm un asociētām valstīm. Jebkurā konsorcijā, kas iesniedz BONUS projekta priekšlikumu, var piedalīties dalībnieki no valsts, kas nav dalībvalsts, ja tie reāli spēj garantēt, ka to rīcībā ir resursi, kas vajadzīgi, lai pilnībā segtu izmaksas par dalību programmā. ▌

             Katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus skaidri norāda zinātniskos tematus. Šos tematus, apspriežoties ar Komisiju, nosaka BONUS EEIG. Nosakot tematus, tas ņem vērā jaunās vajadzības, iepriekš īstenoto uzaicinājumu rezultātus un iznākumus un stratēģiskajā posmā un programmu norises laikā rīkotās plašā mēroga apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātus un iznākumus.

             BONUS EEIG publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pēc iespējas plašāk pieejamā saziņas līdzeklī, izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, un uzrunājot visas attiecīgās ieinteresētās personas ar specializēto preses izdevumu un brošūru palīdzību. Uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus jābūt atvērtam vismaz trīs mēnešus. Ierosinātie projekti priekšlikumu iesniedzējiem ir centralizēti jāiesniedz BONUS EEIG, atsaucoties uz uzaicinājumu, un tos pārbauda viena posma novērtēšanas procedūrā.

             Ierosinātos projektus novērtē un izraugās centralizēti, pamatojoties uz neatkarīgu izvērtēšanu, ievērojot iepriekš noteiktus atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus. Novērtēšanas pamatkritēriji ir zinātniskā izcilība, īstenošanas kvalitāte un projekta paredzamā ietekme. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē novērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār novērtēšanas pamatkritērijiem.

             BONUS EEIG nodrošina, ka katrs saņemtais priekšlikums tiek novērtēts ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu palīdzību, kurus izraugās, pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 1906/2006 izvirzītajiem kritērijiem. Katram projekta priekšlikumam piešķir vērtējumu. Neatkarīgie eksperti vērtē projektus atbilstīgi novērtēšanas kritērijiem, par katru kritēriju piešķirot punktus no 0 līdz 5 saskaņā ar priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem un ar tiem saistītajām Septītās pamatprogrammas novērtēšanas, atlases un piešķiršanas procedūrām.

             BONUS EEIG izveido finansējamo projektu sarakstu stingri saskaņā ar neatkarīgā novērtējuma rezultātiem. Neatkarīgo ekspertu sagatavotais sarindojums prioritārā secībā ir uzskatāms par saistošu BONUS līdzekļu piešķiršanā.

             Izraudzītajiem BONUS projektiem piešķirto dotāciju administratīvo pārvaldību centralizēti īsteno BONUS EEIG.

3.3        Turpmāki pasākumi

             Papildus BONUS pārvaldībai, kas izklāstīta 3.1. un 3.2. punktā, BONUS EEIG veic šādus pasākumus:

             a)      regulāri atjaunina stratēģisko pētniecības programmu un nosaka prioritārus pētījumu tematus, lai ņemtu vērā jaunās vajadzības un iepriekš īstenoto uzaicinājumu rezultātus un iznākumus, kā arī plašās 2.2.2. punktā minētās ieinteresēto personu apspriešanās procedūras;

             b)     veicina BONUS finansētos projektos iesaistīto starptautisko daudzdisciplīnu pētnieku kolektīvu piekļuvi unikāliem pētniecības infrastruktūras objektiem un vietām;

             c)      popularizē efektīvu zinātnes un politikas saskarni, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu optimālu izmantošanu;

             d)     nodrošina iesaistīto valstu finansējumu, kas garantētu ierosmes ilgtspējību bez Kopienas finansējuma pēc BONUS programmas darbības beigām;

             e)      izvērš reģionālo vides pētniecības programmu sadarbību ar attiecīgajām zinātniskajām aprindām citu Eiropas jūru baseinos;

             f)      veic sabiedrisko attiecību un rezultātu izplatīšanas pasākumus;

             g)      aktīvi apmainās ar labāko praksi ar citu Eiropas reģionālo jūras baseinu pārvaldības organizācijām, kā arī popularizē sadarbību visas Eiropas mērogā saskaņošanas un racionalizēšanas nolūkos.

3.4.       Ieguldījumi īstenošanas posmā

             BONUS īstenošanas posmu vismaz piecus gadus līdz visu BONUS programmā finansēto projektu ciklu slēgšanai kopīgi finansē iesaistītās valstis un Savienība, ar nosacījumu, ka Savienības saistības ir izpildītas līdz 2013. gadam un ka tiek izpildīti visi ziņošanas pienākumi Komisijai. Savienības ieguldījums īstenošanas posmā atbilst iesaistīto valstu naudas ieguldījumiem un infrastruktūras ieguldījumiem natūrā BONUS projektos, kas veikti ar BONUS EEIG starpniecību, kā arī BONUS EEIG darbības izmaksām īstenošanas posmā. Šīs darbības izmaksas nedrīkst pārsniegt EUR 5 miljonus.

             ▌BONUS EEIG ir Savienības ieguldījuma saņēmējs un pārvaldītājs. Iesaistītās valstis var nolemt pārvaldīt savu valsts finansējumu un novirzīt savu naudas ieguldījumu tikai un vienīgi iekšzemes pētniecībai, kuru izvēlas centralizēti, vai ļaut savu naudas ieguldījumu centralizēti pārvaldīt BONUS EEIG.

             Ievērojot 5. panta 2. punktā minētajos gada finansēšanas nolīgumos paredzētos nosacījumus, Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā, pamatojoties uz pierādījumiem par naudas ieguldījumu, ko iesaistītās valstis samaksājušas BONUS finansējuma saņēmējiem vai EEIG, un par infrastruktūras ieguldījumiem natūrā BONUS projektos.

             BONUS EEIG pienākums ir rūpēties par to, lai finansējuma saņēmēji BONUS finansējumu izlietotu pareizi, un to, vai līdzekļi ir izlietoti pareizi, nosaka neatkarīgā projektu finanšu revīzijā, kas jāveic BONUS EEIG vai šīs iestādes vārdā.

3.5        BONUS projektu finansēšana

             Ievērojot 3. panta 3. punkta f) apakšpunkta nosacījumus, BONUS projektu finansējums sedz līdz 100 % attiecināmo izmaksu, kas aprēķināmas saskaņā ar vispārējiem finansēšanas noteikumiem un vispārējām finansēšanas likmēm, ko BONUS EEIG noteicis īstenošanas kārtībā un kam Komisija piekritusi īstenošanas nolīgumā.

II PIELIKUMS

BONUS vadība

1.      Programmu BONUS ar Sekretariāta starpniecību vada BONUS EEIG. BONUS programmas vajadzībām BONUS EEIG ir izveidojusi šādas struktūras: Vadības komiteju, Sekretariātu, Konsultatīvo padomi, Nozaru pētniecības forumu un Projektu koordinatoru forumu.

2.      Vadības komiteja ir BONUS EEIG augstākā iestāde, lēmējinstitūcija un valde, kas vada Sekretariātu. Vadības komitejā darbojas pētniecības finansēšanas un pārvaldības struktūru vadošie darbinieki, kurus izraudzījušies BONUS EEIG dalībnieki. Tās vadītājs ir priekšsēdētājs, un šo amatu katru gadu ieņem cits BONUS EEIG dalībnieks. Bijušais, pašreizējais un nākamais priekšsēdētājs veido Izpildu komiteju, kas palīdz Sekretariātam stratēģiski svarīgos jautājumos. Ņemot vērā Sekretariāta priekšlikumus, Vadības komiteja lemj par BONUS stratēģisko orientāciju, tostarp par BONUS programmas izstrādi un aktualizēšanu, par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, par budžetu, par atbilstības un atlases kritērijiem, par vērtētāju kopumu, par finansējamo BONUS projektu sarindojuma apstiprināšanu, par finansēto BONUS projektu progresa uzraudzību un par pienācīgu un kārtīgu ar BONUS saistītu Sekretariāta darbu veikšanu.

3.      Sekretariāta priekšsēdētājs ir izpilddirektors, kurš īsteno Vadības komitejas lēmumus un ir BONUS galvenais pārstāvis gan Komisijā, gan dažādajās valstu finansēšanas aģentūrās. Sekretariāts ir atbildīgs par BONUS pasākumu vispārējo koordinēšanu un uzraudzīšanu, uzaicinājumu publicēšanu, novērtēšanu un īstenošanu un finansēto projektu pārraudzību gan no līgumiskā, gan zinātniskā viedokļa, un par ziņošanu Vadības komitejai par progresu. Tas ir atbildīgs arī par apspriešanos ar ieinteresētajām personām un Konsultatīvo padomi plānošanu un rīkošanu, par gūto rezultātu turpmāku integrēšanu un iestrādāšanu stratēģiskajā pētniecības programmā un par lietderīgas zinātnes un politikas saskarnes popularizēšanu.

4.      Konsultatīvā padome palīdz Vadības komitejai un Sekretariātam. Tajā darbojas pasaulē atzīti zinātnieki, pārstāvji no attiecīgām ieinteresētajām aprindām, piemēram, tūrisma, atjaunojamo energoresursu, zvejniecības un akvakultūras, jūras transporta, biotehnoloģiju un tehnoloģiju nozares, profesionālo aprindu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir ieinteresētas šajās nozarēs, kā arī citi integrētu Baltijas pētniecības programmu un citu Eiropas reģionālo jūru pārvaldības iestāžu pārstāvji. Tā sniedz neatkarīgus padomus, norādījumus un ieteikumus par zinātniskiem un politiskiem jautājumiem, kuri saistīti ar BONUS. Pie tiem pieder konsultācijas par BONUS mērķiem, prioritātēm un virzību, BONUS darbības uzlabošanas veidiem un tās pētniecības rezultātu sasniegšanu un kvalitāti, spēju attīstīšanu, kontaktu dibināšanu un darba nozīmīgumu BONUS mērķu sasniegšanā. Tā arī palīdz izmantot un izplatīt BONUS rezultātus.

5.      Nozaru pētniecības forumā ietilpst pārstāvji no ministrijām un citām struktūrām, kuras nodarbojas ar Baltijas jūras sistēmas pētniecību un pārvaldību. Tas sanāk vienreiz gadā uz konsultatīvu sanāksmi, kurā no lēmumu pieņemšanas viedokļa apspriež BONUS rezultātus un jaunās pētniecības vajadzības. Šajā forumā tiek popularizēta arī visas Baltijas pētniecības jomas integrācija, attiecīgi nozaru finansēti pētījumi un kopīgu infrastruktūras objektu izmantošana un plānošana.

6.      Projektu koordinatoru forumā darbojas BONUS finansēto projektu koordinatori. Tas palīdz Sekretariātam ar BONUS zinātnisko koordināciju saistītajos jautājumos, kā arī palīdz integrēt un sintezēt pētījumu rezultātus.

• [1] ^*          Politiski grozījumi: jauns vai aizstājošs teksts ir iezīmēts treknrakstā kursīvā un svītrojumi ir atzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]        2010. gada 29. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [3]        Eiropas Parlamenta 2010. gada […][…] nostāja.
• [4]           OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
• [5]           OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.
• [6]           OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
• [7]           OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
• [8]           OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.
• [9]           OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
• [10]           OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
• [11]       OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
• [12]       OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
• [13]         OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
• [14]         OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Jau dažus gadus Baltijas jūra ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo jūru, tādējādi pieprasot Kopienas līmeņa rīcību visas Eiropas problēmu risināšanā un Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanā. Kaut gan Baltijas jūras reģionā ir veikti daudzi pētniecības pasākumi, lielā mērā tie joprojām ir savstarpēji nesaskaņoti, sadrumstaloti un pārāk atkarīgi no ierobežotajām valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pētniecības iespējām. Tādējādi nepārprotami ir vajadzīgs kopīgs reģionāls darbības plāns.

Lai gan Baltijas jūra ir viena no visizpētītākajām jūras teritorijām pasaulē un Baltijas jūras vides pētniekiem ir pieejamas daudzas programmas, kas ir iekļautas ES pamatprogrammā pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, pastāv acīmredzami trūkumi pārrobežu pētniecības apspriešanā, plānošanā, saskaņošana un saskaņotā rīcībā, kā arī nepastāv kopīgi īstenots mehānisms, kurš būtu īpaši pielāgots paša Baltijas jūras reģiona vides problēmu risināšanai.

Lai panāktu Baltijas jūras dalībvalstu zinātnieku noturīgu saskaņotību un sadarbību, astoņas ES Baltijas jūras dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija — turpmāk tekstā — iesaistītās valstis) ir uzsākušas kopīgu Baltijas jūras pētniecības programmu (BONUS), kurā piedalās Kopiena, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu (iepriekšējo EK līguma 169. pantu). BONUS integrēs iesaistīto valstu nacionālās pētniecības programmas un pasākumus vienā kopīgā pētniecības programmā un īpaši atbalstīs pētniecības un vides mērķus, kas izvirzīti Baltijas jūras stratēģijā, Jūras vides stratēģijā, Jūrniecības stratēģijā un Ūdens pamatdirektīvā.

Viens no šīs ierosmes galvenajiem mērķiem ir palīdzēt veidot un strukturēt Eiropas pētniecības telpu (ERA) Baltijas jūras reģionā. BONUS turpinās BONUS ERA–NET (2004–2006) un ERA–NET PLUS (2007–2011) programmas, palielinot integrāciju un novēršot šķēršļus starp valsts finansētām pētniecības sistēmām iesaistītajās valstīs. Tiek sagaidīts, ka BONUS sniegs ievērojamu ieguldījumu iepriekš minēto Baltijas jūras stratēģiju un politikas īstenošanā.

BONUS mērķi saskan ar Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Sadarbība” galveno mērķi — veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā arī ar konkrētiem mērķiem vides pētījumu jomā, cita starpā vides risku novēršanu, jūras vides pārvaldību, dabas un cilvēka veidotu resursu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Iesaistītās valstis ir vienojušās, ka BONUS īpaši izveidotā īstenošanas struktūra būs Eiropas ekonomisko interešu grupa, proti, Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkls (BONUS EEIG), kas izveidots Helsinkos Somijā.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu visas BONUS programmas laikā (7 gados) sniegt līdz pat EUR 50 miljoniem lielu finanšu ieguldījumu. Referente uzsver, ka BONUS īstenošanai ir jābūt cik vien iespējams vienkāršai, ātrai un efektīvai, izvairoties no nevajadzīga sloga un birokrātijas.

Referente uzsver Krievijas Federācijas pētnieku iesaistīšanas nozīmi. Liela Baltijas jūras baseina daļa atrodas Krievijas Federācijas robežās, tādējādi tai ir ievērojama tieša ietekme uz jūras ekosistēmu. Pētnieki no Krievijas Federācijas jau ir aktīvi iesaistījušies iepriekšējos ERA–NET Baltijas jūras projektos un šo sadarbību vajadzētu veicināt, ņemot vērā, ka sadarbība vides un pētniecības jomā ir viens no ES un Krievijas partnerības nolīguma stūrakmeņiem.

Komisijas priekšlikums Kopienas dalībai BONUS programmā saskan ar Parlamenta vēlmi uzlabot pētniecības darbību koordināciju starp dalībvalstīm un Kopienu Septītās pamatprogrammas darbības jomā, lai izvairītos no sadrumstalotības un kompetenču pārklāšanās. BONUS nepieciešama īpaša uzmanība, jo šī programma varētu būt vērtīgs nākotnes modelis citiem turpmākiem reģionālās izpētes sadarbības veidiem ar kopīgu Eiropas vērtību, piemēram, Donavas, Vidusjūras, Ziemeļjūras u.c. reģionos.

Referente pilnībā piekrīt Komisijai, ka BONUS programmai un tās administratīvajai struktūrai pilnībā ir jāatbilst Septītās pamatprogrammas principiem. Referente arī cita starpā norāda, ka Septītā pamatprogramma mudina finansēt shēmas, kuras sniegtu elastīgumu un brīvību, lai atbalstītu dažādas darbības, un būtu jāpiešķir lielāka pārvaldības autonomija dalībniekiem [1], kā arī uzsver, ka jāspēj pielāgot finansiālās līdzdalības apjomu un veidu katrā atsevišķajā gadījumā [2]. Tādējādi ir jāmeklē īpaši pielāgots risinājums saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, kā arī iespējami vairāki veidi, kā pārvaldīt ar sadarbību saistītus pētniecības projektus. Referente uzskata, ka BONUS struktūras divi aspektiem — divu posmu struktūrai un kopējā fonda izmantošanai — nepieciešama elastīga un īpaši izraudzīta pieeja.

Stratēģiskais/īstenošanas posms

Saskaņā ar Komisija priekšlikumu BONUS programma ir jāīsteno divos atsevišķos posmos (divu fāžu struktūra)  — sākotnējā stratēģiskajā posmā, kurš ilgs divus gadus un kura laikā tiks izveidotas piemērotas apspriešanās platformas aktīvai ieinteresēto personu iesaistīšanai, sagatavota stratēģiskā pētniecības programma, kā arī paplašināta un izstrādāta precīza īstenošanas kārtība; un īstenošanas posmā, kura ilgums būs vismaz 5 gadi un kura laikā tiks izsludināti vismaz trīs kopīgi uzaicinājumi ar mērķi finansēt stratēģiski virzītus BONUS projektus konkrētu ierosmes mērķu sasniegšanai.

Referente uzsver, ka stratēģiskā posma nozīmi nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu, jo tas ļauj izveidot piemērotu un pielāgotu projekta struktūru, kā arī sniedz vērtīgu ieguldījumu īstenošanas posmā. Tomēr ir būtiski, lai divu posmu struktūras īstenošana neradītu strauju programmas pārrāvumu starp pirmo un otro daļu, jo tas var negatīvi ietekmēt nozīmīgus pētījumus.

Divu posmu izmantošana ir jaunums, jo tā nekad nav izmantota saskaņā ar 169. pantu (jaunais 185. pants) izveidotajās programmās. Referente saskaņā ar Komisiju un iesaistītajām valstīm pieņem šo jauno pielāgoto pieeju. Referente arī atzinīgi vērtē iepriekšējo BONUS ERA–NET un ERA–NET PLUS programmu panākumus, kuras sasniedza ievērojamus rezultātus un saņēma izcilus novērtējumus, kas sniedz labu pamatu uzskatīt, ka stratēģisko posmu var noslēgt mazākā laika posmā par diviem gadiem. Šis ir būtisks arguments, jo stratēģiskais posms, kas ilgst divus gadus, varētu nebūt savietojams ar pašreizējo programmu. Ir paredzēts, ka visi pašreizējie BONUS projekti beigsies 2011. gadā, tādā veidā radot pauzi starp pašreizējo ERA–NET PLUS un jaunā BONUS programmas īstenošanas sākumu. Tam var būt ļoti negatīva ietekme uz pētnieku grupu darbību un potenciālu (pašlaik pastāv 16 grupas ar vairāk nekā 400 pētniekiem).

Tā rezultātā referente ierosina vienkāršotu pāreju no stratēģiskā uz īstenošanas posmu, novērtējot stratēģiskā posma kvalitāti un ierosinot uzlabojumus. Otrkārt, referente ierosina noteikt īsāku laika grafiku stratēģiskajam posmam, lai īstenošanas posmu varētu uzsākt no 2012. gada sākuma un novērst zinātniskās spējas pazemināšanās risku, kas rastos šī posma vēlās uzsākšanas dēļ.

Reālais/virtuālais kopējais fonds

Komisijas priekšlikumā visām iesaistītajām valstīm ir jādod ieguldījums reālā kopējā fondā, no kura tiks finansētas pētniecības darbības. Komisija uzskata, ka reāla kopējā fonda izmantošana ir īstais un vienīgais veids, kā organizēt sadarbības projektus un nodrošināt patiesu finansiālu saskaņu ar Eiropas „pievienoto vērtību”.

Kaut gan kopējam fondam saskaņā ar Komisijas viedokli tik tiešām ir jādod priekšroka, dažās iesaistītajās valstīs varētu rasties juridiskas un konstitucionālas problēmas pētniecības finansējuma pārvešanā uz ārzemēm.

Kā iespējamo risinājumu referente ierosina, lai Kopienas finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu naudas ieguldījumu BONUS programmā parasti apvienotu kopējā fondā, ko centralizēti pārvaldītu BONUS EEIG. Tomēr, ja iesaistītā valsts juridisku vai konstitucionālu prasību dēļ nevar pārvest savu naudas ieguldījumu uz kopējo fondu, tad no šīs iesaistītās valsts būtu iespējams naudas ieguldījumu novirzīt tikai iekšzemes pētniecībai. Pašreizējā pieredze, kā arī kopīgās Baltijas jūras pētniecības programmas neatkarīgie novērojumi (pašlaik ar 32 % ES ieguldījumu) dod pamatu ticēt, ka reālā un virtuālā kopējā fonda vienlaicīga izmantošana neapdraudētu zinātniskās izcilības pamatprincipu.

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.), 24. apsvērums.
• [2]  Ibid., III pielikums.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (17.3.2010)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS–169), ko īsteno vairākas dalībvalstis
(COM(2009)0610 – C7–0263/2009 – 2009/0169(COD))

Atzinumu sagatavoja: Anna Rosbach

ĪSS PAMATOJUMS

1.  Programmas BONUS–169 mērķis ir palielināt ES dalībvalstu, Eiropas Savienības un programmā iesaistīto valstu Baltijas jūras zinātniskās pētniecības spējas.

     Ir svarīgi labāk izprast Baltijas jūras lielā piesārņojuma iemeslus. Protams, ir lietderīgi apvienot pūliņus jaunu pētījumu veikšanai, bet referente vēlētos arī pievērst uzmanību tam, ka atsevišķas dalībvalstis jau ir gadu gaitā pētījumos ieguvušas lielu zināšanu apjomu. Šīs programmas mērķim cita starpā ir jābūt šo pētījumu rezultātu apkopošanai, lai izvairītos no nevajadzīgas esošu pētījumu dublēšanās vai pārklāšanās, kā arī tādu jaunu jomu atrašanai, kuras būtu lietderīgi kopīgi izpētīt BONUS programmas laikā.

     Šo zināšanu bāzes paplašināšanai būtu saprātīgi panākt Krievijas iesaistīšanos jebkādā veidā, jo šī valsts ir nozīmīgs piesārņojuma radītājs Baltijas jūrā.

2.  Būtu svarīgi, lai politikas veidotājiem būtu pieejami zinātniski pamatoti aprēķini par Baltijas jūras ekosistēmas postījumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas radītajiem potenciālajiem zaudējumiem ekonomikas, ekoloģijas un sociālajā jomā.

     Profesionālie zvejnieki ir viena no pirmajām, taču nebūt ne vienīgajām iedzīvotāju grupām, kas tieši izjūt šo ietekmi. Ir svarīgi saglabāt plašu redzējumu par Baltijas jūras izmaiņu sekām.

3.  Saistībā ar dažādu nozaru iesaistīšanu, papildus tiem, kas tieši minēti tekstā, ir svarīgi aptvert plašu spektru. Citu būtisku, taču ne vienīgo nozaru vidū ir jūras transporta nozare, lauksaimniecība, rūpniecība un ostu varas iestādes.

4.  Īpaši ir jāaplūko jautājums par balasta ūdeni no kuģiem, uz kuriem ir invazīvas sugas, kas var apdraudēt Baltijas jūras dabisko ekoloģisko līdzsvaru. Attiecībā uz kuģiem arī naftas noplūžu novēršana ir joma, kurai ir jāpievērš liela uzmanība.

5.  Tādi projekti kā North Stream cauruļvads Baltijas jūrā arī rada jautājumus par to, kādas īstermiņa un ilgtermiņa sekas būs cauruļvadu būvniecībai visā Baltijas jūrā vai kādā tās daļā. Tas parāda, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ietekmes pētījumus ne tikai veiktu un pasūtītu ieinteresētās puses, bet tos papildinātu arī neatkarīgi pētījumi.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Kopienas līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS-169), ko īsteno vairākas dalībvalstis	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Kopienas līdzdalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS), ko īsteno vairākas dalībvalstis
	(Šī izmaiņa piemērojama visā tekstā.)
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Zinātne var pievērsties šiem jautājumiem un palīdzēt rast risinājumus Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļautu racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.	(5) Zinātnei ir jāpievēršas šiem jautājumiem un jāpalīdz rast risinājumus neatliekamajām Baltijas jūras vides problēmām. Taču pašreizējās situācijas nopietnība prasa kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā palielināt Baltijas reģionā veikto pētījumu apmēru, izstrādājot un ieviešot pilnībā integrētu pieeju, kas ļautu racionalizēt un mērķtiecīgi orientēt visu robežvalstu attiecīgās pētniecības programmas, lai koordinēti, efektīvi un lietpratīgi risinātu sarežģītos un steidzamos jautājumus.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Kopumā BONUS ERA-NET un ERA-NET PLUS ir darbojušās labi, un tāpēc tagad ir svarīgi nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, lai pievērstos samilzušajām vides problēmām.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Kaut gan BONUS-169 ierosmē lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Kopienas pētniecības programmas par tādu cilvēka darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmu, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru, transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. Ierosme ir būtiski svarīga vairākām Kopienas politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvai 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam, kopējai zivsaimniecības politikai, kopējai lauksaimniecības politikai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvai 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un ES starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS-169 iegūs daudzas citas Kopienas politikas jomas.	(12) Kaut gan BONUS ierosmē lielākā uzmanība ir pievērsta vides pētniecībai, tā aptver vairākas saistītas Kopienas pētniecības programmas par tādu cilvēka darbību klāstu, kurām ir kopīga ietekme uz ekosistēmu, piemēram, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, infrastruktūru (jo īpaši enerģijas jomā), transportu, pētnieku sagatavošanu un mobilitāti, kā arī sociālekonomiskiem jautājumiem. Ierosme ir būtiski svarīga vairākām Kopienas politikas nostādnēm un direktīvām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvai 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam, kopējai zivsaimniecības politikai, kopējai lauksaimniecības politikai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvai 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un ES starptautiskajām saistībām, piemēram, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānam. Tādējādi no BONUS iegūs daudzas citas Kopienas politikas jomas.
Pamatojums
Lielāka vērība būtu jāvelta plānotajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, jo tiem nākotnē varētu būt vislielākā ietekme uz Baltijas jūras ekoloģiju.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Stratēģiskā posma beigās Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jānovērtē ierosmes izstrādātība un sagatavotība pārejai uz īstenošanas posmu.	(15) Stratēģiskā posma beigās Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jāpārbauda un jānovērtē stratēģiskā posma kvalitāte un gatavība un vajadzības gadījumā jāierosina uzlabojumi. Pārejai uz īstenošanas posmu jānotiek raiti un bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai faktiski īstenotu BONUS-169, īstenošanas posmā jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS-169 projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.	(24) Lai efektīvi īstenotu BONUS, īstenošanas posmā jāpiešķir finansiāls atbalsts BONUS projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šā finanšu atbalsta piešķiršana un izmaksāšana BONUS dalībniekiem jāveic pārredzami, bez birokrātijas un saskaņā ar vispārējiem noteikumiem atbilstoši Septītajai pamatprogrammai.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Ir būtiski, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar BONUS-169, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principus.	(30) Ir būtiski, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar BONUS, atbilstu ētikas principiem saskaņā ar Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas attīstības principus.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) BONUS EEIG jārosina izraudzīto BONUS-169 projektu dalībnieki paziņot un izplatīt pētījumu rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu,	(32) BONUS EEIG jāuzliek pienākums izraudzītajiem BONUS projektu dalībniekiem paziņot un izplatīt pētījumu rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu,
Pamatojums
Ar veikto pētījumu rezultātiem ir pēc iespējas vairāk jāapmainās.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Sekmīgā to projektu īstenošana, kuri jau ir veikti BONUS programmā, atklāja Baltijas jūras katastrofālo stāvokli, jo īpaši vietās, kur tiek plānoti plaši enerģētikas infrastruktūras projekti; tāpēc būtu jāturpina aktīvi novērot Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.
Pamatojums
Ar šo tiek uzsvērta projektu sekmīgas īstenošanas nozīme BONUS-169 programmā.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 32.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Kļūdainā prakse, kas atklājās BONUS programmas projektu īstenošanas laikā, ir jāpārtrauc, un, veidojot finansējamo projektu sarakstu, nedrīkst projektiem, ko iesnieguši atsevišķu dalībvalstu pētniecības centri, nepamatoti dot priekšroku, jo tas diskriminētu citas dalībvalstis Baltijas jūras reģionā.
Pamatojums
Prakse rāda, ka, izvēloties finansējamos projektus, projektiem, ko iesnieguši atsevišķu dalībvalstu pētniecības centri, nepamatoti tiek dota priekšroka, turpretī citu dalībvalstu pētniecības centri tiek ignorēti. Ierindojot projektus pēc kārtas sarakstā, ir jāizvairās no šādas diskriminācijas.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums –1. pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- 1. pants
	Priekšmets
	Šā lēmuma mērķis ir atbalstīt Baltijas jūras reģiona ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību, atvieglojot reģionālo pētniecības pasākumu koordināciju ar kopīgu mērķi īstenot uz ekosistēmu balstītu reģiona apsaimniekošanu.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana — programmas zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;	(a) stratēģiskās pētniecības programmas sagatavošana — programmas zinātniskā satura izstrāde atbilstīgi kopīgajam mērķim — ilgtspējīgai uz ekosistēmu balstītai apsaimniekošanai Baltijas jūras reģionā — un Septītajā pamatprogrammā izklāstītajiem mērķiem, pievēršot uzmanību uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Īstenošanas posma ilgums ir vismaz pieci gadi. Īstenošanas posmā publicē vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt projektus, kuri atbilst BONUS-169 mērķiem. Šie uzaicinājumi ir vērsti uz starptautiskiem, vairāku partneru īstenotiem projektiem, kuri ietver pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas pasākumus. Projektus izvēlas saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīga novērtējuma, līdzfinansējuma un peļņas negūšanas principiem, principu, ka finansējums netiek apvienots ar līdzekļiem no citiem Kopienas finansējuma avotiem, kā arī principu par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku.	4. Īstenošanas posma ilgums ir vismaz pieci gadi. Īstenošanas posmā publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt projektus, kuri atbilst BONUS mērķiem. Šie uzaicinājumi ir vērsti uz starptautiskiem, vairāku partneru īstenotiem projektiem, kuri ietver pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas pasākumus. Projektus izvēlas saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīga novērtējuma, līdzfinansējuma un peļņas negūšanas principiem, principu, ka finansējums netiek apvienots ar līdzekļiem no citiem Kopienas finansējuma avotiem, kā arī principu par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Finansējuma piešķiršana un izmaksāšana BONUS dalībniekiem atbilst kopīgiem noteikumiem saskaņā ar Septīto pamatprogrammu.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kopienas finansiālo ieguldījumu īstenošanas posmā nodrošina ar šādiem nosacījumiem:	3. Komisija pirms stratēģiskā posma beigām novērtē:
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) novērtējumā, ko Komisija veikusi ar neatkarīgu ekspertu atbalstu, stratēģiskais posms ir novērtēts pozitīvi; šajā novērtējumā ir izvērtēti panākumi 2. panta 3. punktā un I pielikumā izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanā;	(a) stratēģiskajā posmā gūtie rezultāti saskaņā ar 2. panta 3. punktu, kā arī panākumi I pielikuma 2. iedaļā izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanā;
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS-169, tostarp veikt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”) 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;	(b) BONUS EEIG ir pierādījis spēju īstenot BONUS, tostarp sasniegt Baltijas jūras reģiona ekoloģiski ilgtspējīgās attīstības mērķus, veikt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību ar netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”) 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu un atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS-169 finansēšanā, proti, pēc vajadzības iemaksāt naudu un faktiski nodrošināt infrastruktūras ieguldījumu natūrā; šīs saistības ir paredzētas finansēšanas plānā, kas saskaņots ar kompetentajām valsts iestādēm, lai veicinātu BONUS-169 īstenošanas posma kopīgu izpildi;	(e) visas iesaistītās valstis ir uzņēmušās saistības dot savu ieguldījumu programmas BONUS finansēšanā un faktiski veikt sava finanšu ieguldījuma maksājumu, īpaši to BONUS projektu dalībnieku finansēšanu, kurus izvēlējās saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) izsludina vismaz trīs starptematiskus, stratēģiski orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti vairākiem partneriem.	(g) izsludina starptematiskus, stratēģiski orientētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti vairākiem partneriem.
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) aktīvi aicina visas trešās valstis, kuru robežas vai sateces baseins ir pie Baltijas jūras, kļūt par šīs ierosmes dalībvalstīm;
Pamatojums
Papildus atzinuma sagatavotāju piedāvātajam grozījumam Nr. 2 pievieno valstis, kuru sateces baseins ir pie Baltijas jūras.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 2.2.1. iedaļa – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Stratēģisko pētniecības programmu izstrādā un par to vienojas, iesaistītajām valstīm, plašam ieinteresēto personu lokam un Komisijai savstarpēji apspriežoties. Tā ir politikas virzītas programmas pamats. Tā paplašina pētījumu jomu, lai papildus jūras ekosistēmai tiktu aptverts arī jūras baseins, tādējādi risinot svarīgākos problēmjautājumus, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona ekosistēmu kvalitāti un produktivitāti.	Stratēģisko pētniecības programmu izstrādā un par to vienojas, iesaistītajām valstīm, plašam ieinteresēto personu lokam un Komisijai savstarpēji apspriežoties. Tā ir politikas virzītas programmas pamats. Tā paplašina pētījumu jomu, lai papildus jūras ekosistēmai tiktu aptverts arī jūras baseins, tādējādi risinot svarīgākos problēmjautājumus, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona ekosistēmu kvalitāti un produktivitāti. Tajā iekļauj aprēķinu par vides postījumu un reģiona bioloģiskās daudzveidības izzušanas ekonomiskajām izmaksām.
Pamatojums
Papildus bioloģiskās daudzveidības aprēķiniem atzinuma sagatavotāju piedāvātajā grozījumā Nr. 3 tiek pievienoti aprēķini attiecībā uz vides postījumiem kopumā (piem., eitrofikācija).
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 2.2.3. iedaļa – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) izstrādā BONUS-169 projektu finansēšanas struktūru, kuras pamatā ir kopējs līdzekļu fonds, ko veido iesaistīto valstu un Kopienas naudas ieguldījumi;	(h) izstrādā BONUS projektu finansēšanas struktūru;
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 2.2.3. iedaļa – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) nodrošina, ka ar citiem līdzīgiem reģionāliem jūras pētniecības projektiem notiek pētījumu rezultātu apmaiņa.
Pamatojums
Šā papildinājuma mērķis ir pēc iespējas vairāk izvairīties no nevajadzīgas pētījumu dublēšanās vai pārklāšanās.
Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja BONUS EEIG novērtējuma un ex ante revīzijas rezultāti ir pozitīvi, Komisija un BONUS EEIG noslēdz īstenošanas nolīgumu.	3. Ja ir izpildīti 3. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumi un BONUS EEIG ex ante revīzijas rezultāti ir pozitīvi, Komisija un BONUS EEIG noslēdz īstenošanas nolīgumu.
Grozījums Nr.  24 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 3.1. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenošanas posmā publicē un īsteno vismaz trīs kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt stratēģiski virzītus BONUS-169 projektus ierosmes mērķu sasniegšanai. Projektu temati ir paredzēti BONUS-169 stratēģiskajā pētniecības programmā, tajās pēc iespējas ņem vērā izstrādāto ceļvedi, un tie aptver pētniecības, tehnoloģiju attīstības un mācību un/vai rezultātu izplatīšanas pasākumus.	Īstenošanas posmā publicē un īsteno kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar mērķi finansēt stratēģiski virzītus BONUS projektus ierosmes mērķu sasniegšanai. Projektu temati ir paredzēti BONUS stratēģiskajā pētniecības programmā, tajās pēc iespējas ņem vērā izstrādāto ceļvedi, un tie aptver pētniecības, tehnoloģiju attīstības un mācību un/vai rezultātu izplatīšanas pasākumus.
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 3.4. iedaļa – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kopienas finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu naudas ieguldījumu BONUS-169 programmā apvieno kopējā fondā, ko centralizēti pārvalda BONUS EEIG.	Kopienas finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu naudas ieguldījumu BONUS programmā apvieno kopējā fondā, ko centralizēti pārvalda BONUS EEIG, pieļaujot iespēju iesaistītajām valstīm novirzīt savu naudas ieguldījumu tikai un vienīgi iekšzemes pētniecības projektiem („virtuālais kopējais fonds”).
Pamatojums
„Virtuālā kopējā fonda” iespēja ir nepieciešama iesaistītajām valstīm, kurām ir ierobežojumi pārsūtīt naudu uz kopējo fondu, vai tām iesaistītajām valstīm, kurām ir pētniecības kapacitātes deficīts un iespēja novirzīt naudas ieguldījumu tikai un vienīgi iekšzemes pētniecībai palīdzētu pārvarēt šo pastāvošo atšķirību.
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums II pielikums – 1. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Programmu BONUS-169 ar Sekretariāta starpniecību vada BONUS EEIG. BONUS-169 programmas vajadzībām BONUS EEIG izveido šādas struktūras: Vadības komiteju, Sekretariātu, Konsultatīvo padomi, Nozaru pētniecības forumu un Projektu koordinatoru forumu.	1. Programmu BONUS ar Sekretariāta starpniecību vada BONUS EEIG. BONUS programmas vajadzībām BONUS EEIG ir izveidojusi šādas struktūras: Vadības komiteju, Sekretariātu, Konsultatīvo padomi, Nozaru pētniecības forumu un Projektu koordinatoru forumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS–169)
Atsauces	COM(2009)0610 – C7–0263/2009 – 2009/0169(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.11.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Anna Rosbach 25.1.2010
Izskatīšana komitejā	23.2.2010
Pieņemšanas datums	16.3.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben–Jan Gerbrandy, Julie Girling, Nick Griffin, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė–Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Daciana Octavia Sârbu, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Matthias Groote, Judith A. Merkies, Alojz Peterle, Michail Tremopoulos, Anna Záborská
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dieter–Lebrecht Koch, Markus Pieper

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS-169)
Atsauces	COM(2009)0610 – C7-0263/2009 – 2009/0169(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.10.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.11.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.11.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Lena Ek 15.12.2009
Izskatīšana komitejā	27.1.2010		23.2.2010		7.4.2010
Pieņemšanas datums	11.5.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Norbert Glante, Edit Herczog, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Marek Józef Gróbarczyk, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Mario Pirillo, Lambert van Nistelrooij, Hermann Winkler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Bearder