Procedūra : 2009/0140(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0168/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0168/2010

Debates :

PV 06/07/2010 - 11
CRE 06/07/2010 - 11

Balsojumi :

PV 07/07/2010 - 8.7
CRE 07/07/2010 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 22/09/2010 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0271
P7_TA(2010)0335

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1103kWORD 730k
25.5.2010
PE 438.496v02-00 A7-0168/2010

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

(COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Sylvie Goulard

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

(COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0499),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C7-0166/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 26. oktobra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 22. janvāra atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0168/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu nozarē, un jo īpaši ir norādījusi uz trūkumiem esošajā makrouzraudzībā.

(1) Finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums, lai reālā ekonomika varētu nodrošināt darba vietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu sistēmā. Krīze ir radījusi ievērojamas sekas nodokļu maksātājiem — daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri tagad ir bez darba, un daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Jaunas tāda paša mēroga krīzes gadījumā dalībvalstis nevarētu atļauties glābt finanšu iestādes, nepārkāpjot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Jau ilgi pirms finanšu krīzes Eiropas Parlaments regulāri aicināja veicināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām iesaistītajām pusēm Savienības līmenī, vienlaikus norādot uz būtiskiem trūkumiem Savienības īstenotajā arvien integrētāko finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — rīcības plāns1, 2002. gada 25. novembra rezolūcija par piesardzīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā2, 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata3, 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem4, 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē5, 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)6 un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām7).

 

________

1 OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

2 OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

3 OV C 175 E, 10.7.2008., xx. lpp.

4 OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

5 OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

6 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251.

7 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī, de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Kopienas līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(3) Galīgajā ziņojumā (J. de Larosière ziņojums), kas iesniegts 2009. gada 25. februārī, J. de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

 

(Šīs izmaiņas attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā "Eiropas finanšu uzraudzība" izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai ES līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB "būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus".

(5) Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB "būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus". Atbalstam, ko Eiropas Centrālā banka sniedz ESRK, un uzdevumiem, kas noteikti un uzticēti ESRK, nevajadzētu skart neatkarības principu, kas ECB ir jāievēro savu pienākumu veikšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, ir vajadzīga ievērojama Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskas komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Finanšu stabilitātes padomi (FSP) un visiem Divdesmit valstu grupas (G20) dalībniekiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) ESRK cita starpā būtu jāveicina, lai tiktu īstenoti SVF, FSP un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieteikumi G20 valstīm, kas ietverti šo struktūru 2009. gada oktobrī publicētā ziņojuma “Norādījumi finanšu iestāžu, tirgu un instrumentu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai” sākotnējos apsvērumos, kas paredz, ka sistēmiskajam riskam ir jābūt dinamiskam, lai ņemtu vērā finanšu sektora un pasaules ekonomikas attīstību. Sistēmisku risku var uzskatīt par finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada finanšu sistēmas vai tās daļu darbības vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz reālo ekonomiku.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c) Ziņojumā par norādījumiem finanšu iestāžu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ir arī minēts, ka sistēmiska riska novērtējums, visticamāk, būs atšķirīgs atkarībā no ekonomiskās vides. Sistēmiska riska novērtēšana būs atkarīga arī no finanšu infrastruktūras un krīzes pārvaldības sistēmas, kā arī no spējas novērst radušos traucējumus. Iestādes var būt sistēmiski svarīgas vietējām, valsts un starptautiskajām finanšu sistēmām un ekonomikai. Galvenie kritēriji, kas palīdz noteikt tirgu un iestāžu sistēmisko nozīmīgumu, ir šādi: lielums (atsevišķa finanšu sistēmas elementa sniegto finanšu pakalpojumu apjoms); aizvietojamība (cik lielā mērā citi sistēmas elementi var nodrošināt identiskus pakalpojumus traucējumu gadījumā) un savstarpējā sasaiste (saikne ar pārējiem sistēmas elementiem). Papildus novērtējumam, kas balstīts uz trīs minētajiem kritērijiem, būtu jāietver norāde uz finanšu apdraudējumu un iestāžu sistēmas spēju risināt ar finanšu neveiksmēm saistītus jautājumus.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d) ESRK vajadzētu būt atbildīgai par sistēmiskā riska uzraudzību un novērtēšanu parastos apstākļos, lai mazinātu sistēmas apdraudējumu saistībā ar sistēmas elementu darbības traucējumiem un palielinātu finanšu sistēmas noturību pret triecieniem. Šajā sakarā ESRK vajadzētu nodrošināt finanšu stabilitāti un mazināt negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Lai īstenotu savus mērķus, ESRK vajadzētu analizēt visu attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecīgos tiesību aktus, kuri var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pašreizējā ES sistēmā uz makrouzraudzību ir likts pārāk mazs uzsvars. Atbildība par makrouzraudzības analīzi joprojām ir sadrumstalota, un to veic dažādas atšķirīgu līmeņu iestādes bez jebkāda mehānisma, kas nodrošinātu, ka makroriski tiek attiecīgi identificēti un brīdinājumi un ieteikumi tiek izteikti skaidri, un tiem seko rīcība, un tiek veikti attiecīgi pasākumi.

(6) Lai Eiropas Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība. Kā norādīts A. Turner 2009. gada martā publicētajā pārskatā „Regulatīva rīcība saistībā ar pasaules banku krīzi”, stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju. Ņemot vērā stabilas finanšu sistēmas nozīmi attiecībā uz tās ieguldījumu konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, Eiropas Savienības iestādes ir izvēlējušās lielāku Eiropas integrācijas pakāpi, kā ieteikts J. de Larosière ziņojumā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Lai īstenotu šo jauno makrouzraudzības sistēmu, ir vajadzīga uzticama un autoritatīva vadība. Tādēļ, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi un tās starptautisko un iekšējo uzticamību, un atbilstoši J. de Larosière ziņojuma garam ESRK priekšsēdētāja amatā vajadzētu būt ECB priekšsēdētājam. Turklāt vajadzētu noteikt stingrākas atbildības prasības, kā arī paplašināt ERSK struktūru sastāvu, lai tiktu pārstāvēts plašs pieredzes, zināšanu un viedokļu spektrs.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Turklāt J. de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt mikrolīmeņa uzraudzību, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja netiek pienācīgi ņemtas vērā norises makrolīmenī.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbībai vienotā tīklā apvienojot gan valstu, gan Eiropas Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībniekiem būtu jāsadarbojas lojāli un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstošas un uzticamas informācijas nodošanu. Savienības līmenī tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (banku jomā), ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā) un ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Kopienai ir vajadzīga īpaša, par visas ES finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK) kā jauna, neatkarīga struktūra, kas atbild par makrouzraudzību Eiropas līmenī.

svītrots

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Vajadzības gadījumā ESRK būtu jāizsaka vispārēja rakstura brīdinājumi un jāsniedz ieteikumi Kopienai kopumā, atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai.

(8) Vajadzības gadījumā ESRK būtu jāizsaka vispārēja rakstura brīdinājumi un jāsniedz vispārēja rakstura ieteikumi visai Savienībai, atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai, un jānodrošina minēto brīdinājumu un ieteikumu publiskošana. Ja šādus brīdinājumus vai ieteikumus adresē atsevišķai dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, ESRK var ierosināt pienācīgus atbalsta pasākumus. Attiecīgā gadījumā ESRK vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) ESRK būtu jāizlemj, vai ieteikumam vajadzētu būt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) ESRK būtu jāizstrādā krāsu kods, lai ieinteresētās personas varētu labāk novērtēt riska veidu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c) Ja ESRK konstatē risku, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, tai vajadzētu būt spējīgai izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju. Šādā gadījumā ESRK par savu brīdinājumu būtu savlaicīgi jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Eiropas uzraudzības iestādes (EUI). Ārkārtas situācijas gadījumā ESRK vajadzētu izteikt brīdinājumu par ārkārtas situāciju.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Padomes starpniecību un vajadzības gadījumā ar Eiropas Banku iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)Nr. …/…, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…, starpniecību.

(9) Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un adresātu starpniecību un vajadzības gadījumā ar EUI starpniecību.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem, izņemot, ja tie savu nerīkošanos var pienācīgi pamatot ("rīkojies vai paskaidro" mehānisms).

(10) ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem vajadzētu atbilstīgi pamatot visus gadījumus, kad ESRK ieteikumi nav pienācīgi ievēroti („rīkojies vai paskaidro” mehānisms), jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Jānodrošina iespēja ESRK vērsties pie Eiropas Parlamenta un Padomes, ja tā nav apmierināta ar adresātu rīcību, atbildot uz ieteikumiem.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) ESRK ir jāizlemj, vai ieteikumam jābūt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

svītrots

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) ECB un valstu centrālajām bankām jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Līdz ar to Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem jābūt balsstiesīgiem locekļiem, un vienam uzraudzības iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts jāpiedalās kā loceklim bez balsstiesībām.

(13) ECB un valstu centrālajām bankām jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Līdz ar to Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem jābūt balsstiesīgiem locekļiem. Ievērojot atklātības principu, valdē vajadzētu būt sešām neatkarīgām personām, kuras nav EUI locekļi un kuras izvēlas, pamatojoties uz to vispārējām zināšanām un uzticību Savienības vērtībām, un uz šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajās jomās vai privātajā sektorā, jo īpaši MVU, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai patērētāju statusā, un kuras nodrošina visas neatkarības un konfidencialitātes garantijas. Vienam valsts kompetento iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts valdes sanāksmēs būtu jāpiedalās bez balsstiesībām.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Eiropas Komisijas locekļa līdzdalība palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Kopienā, kamēr Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļo finanšu ministru lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

(14) Eiropas Komisijas locekļa līdzdalība palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Kopienā, savukārt viena Ekonomikas un finanšu komitejas pārstāvja klātbūtne konsultatīvajā zinātniskajā komitejā atspoguļo finanšu ministru lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Ņemot vērā, ka trešo valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas / Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, bankas un finanšu iestādes var darboties Savienībā, būtu jānodrošina iespēja uzaicināt vienu katras šādas valsts augsta līmeņa pārstāvi piedalīties ESRK valdes sēdēs, ja viņu izcelsmes valsts to atļauj.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Eiropas Savienībā kopumā. Balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim jābūt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(15) Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Eiropas Savienībā kopumā. Ja vienprātību nav iespējams panākt, balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti.

(16) No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Minētie sistēmiskie riski ietver finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības ievērojama vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkura veida finanšu iestāde un starpnieks, tirgus, infrastruktūra un instruments var būt sistēmiski nozīmīgi. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem (finanšu sektora dalībnieki, patērētāju apvienības, finanšu pakalpojumu lietotāju grupas, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem), lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus.

(17) Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem (finanšu sektora dalībnieki, patērētāju apvienības, finanšu pakalpojumu lietotāju grupas, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem), lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus. Turklāt, ņemot vērā, ka sistēmisks risks nav stingri definēts un sistēmiskā riska novērtējums atkarībā no ekonomiskās vides var atšķirties, ESRK būtu jānodrošina, lai tās personālam un padomdevējiem ir plaša spektra pieredze un prasmes.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju starptautiskā mērogā un finanšu krīzes izplatīšanās risku, ESRK ir jāsaskaņo darbība ar Starptautisko Valūtas fondu un jaunizveidoto Finansiālās stabilitātes padomi, kam paredzēts nodrošināt agrīno brīdināšanu par pasaules līmeņa makroriskiem.

svītrots

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Kā ierosināts J. de Larosiere ziņojumā, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja un Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ..* vajadzētu pilnībā pārskatīt EFUS, ESRK un EUI darbību.

 

______

* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izveidošana

svītrots

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Sistēmisko risku padome, turpmāk "ESRK", ir izveidota.

1. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, turpmāk "ESRK", ir izveidota. Tās mītne atrodas Frankfurtē.

 

ESRK ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības finanšu sistēmas uzraudzību.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a EFUS struktūrā ir:

 

a) ESRK;

 

b) Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];

 

c) Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EAFPI];

 

d) Eiropas Uzraudzības iestāde (banku jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EBI];

 

e) Eiropas Uzraudzības iestāde (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Nr. .../2010 [EVTI] un Nr. .../2010 [EAFPI] 40. pantā;

 

f) dalībvalstu iestādes, kā norādīts Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 1. panta 2. punktā;

 

g) Komisija, lai veiktu uzdevumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 7. un 9. pantā.

 

Panta b), c) un d) apakšpunktā minēto Eiropas uzraudzības iestāžu mītne atrodas Frankfurtē.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas lojāli un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu atbilstošas un uzticamas informācijas savstarpēju nodošanu.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) "finanšu iestāde" ir jebkura iestāde, kuras galvenā nodarbošanās ir noguldījumu pieņemšana, kredītu piešķiršana, apdrošināšanas vai citu finanšu pakalpojumu sniegšana klientiem vai locekļiem, vai patstāvīgi iesaistās finansiālos ieguldījumos vai tirdzniecības darbībās;

(a) "finanšu iestāde" ir jebkurš uzņēmums, kura galvenā nodarbošanās ir noguldījumu pieņemšana, kredītu piešķiršana, apdrošināšanas vai citu finanšu pakalpojumu sniegšana klientiem vai locekļiem vai patstāvīga iesaistīšanās finanšu ieguldījumu vai tirdzniecības darbībās, un visi citi uzņēmumi vai organizācijas, kuri darbojas Eiropas Savienībā un kuru finansiālā darbība var radīt sistēmisku risku arī tad, ja tiem nav tiešu saišu ar plašāku sabiedrību;

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) "finanšu sistēma" ir visas finanšu iestādes, tirgi un tirgus infrastruktūras.

(b) "finanšu sistēma" ir visas finanšu iestādes, tirgi, produkti un tirgus infrastruktūras;

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

2. pants – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) „sistēmisks risks” ir finanšu pakalpojumu traucējumu risks, tostarp ar finanšu tirgiem saistītie „burbuļi”:

 

i) kuru izraisa Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības vājināšanās un

 

ii) kuram var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

 

Visa veida finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūras var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ESRK atbild par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai novērstu vai vājinātu sistēmiskos riskus finanšu sistēmā, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem, veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nodrošinātu finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

1. ESRK atbild par Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai novērstu vai vājinātu sistēmiskos riskus finanšu sistēmā, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem, veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nodrošinātu finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) nosaka un/vai vajadzības gadījumā vāc un analizē visu informāciju, kas ir būtiska 1. punktā izklāstītajai misijai;

(a) nosaka un/vai vajadzības gadījumā vāc un analizē visu attiecīgo informāciju, tostarp tiesību aktus, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju, lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus;

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) nosaka un/vai vāc vajadzīgos datus no finanšu iestādēm un ar Eiropas uzraudzības iestāžu starpniecību atbilstoši 15. pantam;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) attiecīgā gadījumā izsludina ārkārtas situāciju;

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izsaka brīdinājumus, ja šie riski tiek uzskatīti par būtiskiem;

(c) izsaka brīdinājumus, ja šie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā nodrošina to publisku pieejamību;

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem;

(d) sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem un attiecīgā gadījumā nodrošina to publisku pieejamību;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) cieši sadarbojas ar Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu un vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus;

(f) cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus; ESRK jo īpaši, sadarbojoties ar EUI, izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu („riska paneli”), kas kalpos par pamatu uzraudzības iestāžu sagatavotajam novērtējumam par pārrobežu iestādēm, kuras potenciāli varētu radīt sistēmisku risku.

 

Šādu novērtējumu regulāri pārskata, atspoguļojot konkrētās iestādes riska profila faktiskās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums būs būtisks elements, lai pieņemtu lēmumu tieši uzraudzīt grūtībās nonākušu iestādi vai iesaistīties tās darbībā;

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) piedalās Apvienotajā komitejā;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ESRK ir valde, koordinācijas komiteja un sekretariāts.

1. ESRK ir valde, koordinācijas komiteja, sekretariāts un konsultatīva zinātniskā komiteja.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, atbalstot to valdes sēžu sagatavošanā, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību.

3. Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, nosakot riskus un sagatavojot valdes sēdes, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību, kā arī uzturot ciešu saikni ar visiem EFUS dalībniekiem. Ja valde tiek aicināta pieņemt lēmumus par konkrētai nozarei raksturīgiem jautājumiem, koordinācijas komiteja pēc apspriešanās ar attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi sagatavo visas sanāksmes saistībā ar šiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sekretariāts valdes priekšsēdētāja vadībā sniedz ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmumu XXXX/EK/2009.

4. Sekretariāts ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbu un par visiem ar personālu saistītajiem jautājumiem. Tas valdes priekšsēdētāja vadībā sniedz ESRK kvalitatīvu analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010 [ESRK]. Sekretariāts izmanto arī Eiropas uzraudzības iestāžu, valstu centrālo banku un valstu uzraudzības iestāžu specializētos ieteikumus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. ESRK palīdz 12. pantā minētā konsultatīvā speciālistu komiteja, kas pēc pieprasījuma sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

5. Konsultatīvā zinātniskā komiteja, kas minēta 12. pantā, sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ESRK valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl uz pieciem gadiem no valdes locekļu, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, vidus. Viņus var ievēlēt amatā atkārtoti.

1. ESRK priekšsēdētājs ir ECB priekšsēdētājs. ESRK priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir vienāds ar ECB priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a) Priekšsēdētāja pirmo vietnieku ievēlē ECB Ģenerālpadomes locekļi uz tādu pašu pilnvaru laiku, kāds ir viņa dalībai Ģenerālpadomē, ievērojot vajadzību nodrošināt dalībvalstu, euro zonas dalībvalstu un dalībvalstu ārpus euro zonas līdzsvarotu pārstāvību. Viņu var ievēlēt atkārtoti.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b) Priekšsēdētāja otrais vietnieks ir Apvienotās komitejas priekšsēdētājs.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c) Pirms stāšanās amatā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks Eiropas Parlamentā atklātā uzklausīšanā izklāsta to, kā viņi ir paredzējuši izpildīt šajā regulā noteiktos amata pienākumus. Priekšsēdētāja otro vietnieku Eiropas Parlaments uzklausa kā Apvienotās komitejas priekšsēdētāju.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, valdes un/vai koordinācijas komitejas sanāksmes vada priekšsēdētāja vietnieks.

3. Ja valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, valdes un/vai koordinācijas komitejas sanāksmes atbilstīgi dienesta rangu secībai vada priekšsēdētāja vietnieki.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja ECB Ģenerālpadomes locekļa, kas ir ievēlēts par valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, pilnvaru termiņš beidzas, pirms pagājuši pieci gadi, vai ja valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks kaut kāda iemesla dēļ nevar pildīt savu pienākumu, saskaņā ar pirmo punktu tiek ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks.

4. Ja kāda iemesla dēļ priekšsēdētāja vietnieki nevar pildīt savus pienākumus, saskaņā ar šā panta 1.a, 1.b un 1.c punktu tiek ievēlēti jauni priekšsēdētāja vietnieki.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) sešas neatkarīgas personas, ko ieceļ valdes balsstiesīgie locekļi saskaņā ar koordinācijas komitejas priekšlikumu; kandidāti nedrīkst būt Eiropas uzraudzības iestāžu locekļi, un tos izvēlas, pamatojoties uz viņu vispārējām zināšanām un šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai patērētāju statusā; izvirzot minētās personas, Apvienotajai komitejai ir jānorāda personas, kas tiek izvirzītas arī darbam koordinācijas komitejā; veicot pienākumus, izvirzītās personas nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, struktūras, dienesta, organizācijas vai privātas personas norādījumus; tās atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valdes locekļi bez balsstiesībām ir:

2. Viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes saskaņā ar šā panta 3. punktu ir valdes loceklis bez balsstiesībām.

a) viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm;

 

b) Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

 

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti punkti, kas attiecas uz vairākām valsts uzraudzības iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, attiecīgais augstā līmeņa pārstāvis piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, kas ir viņa vai viņas kompetencē.

3. Attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu pārstāvību, ja vien valsts uzraudzības iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji mainās atkarībā no apspriežamā jautājuma.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, savus pienākumus veic neatkarīgi.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ESRK valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, konsultatīvās speciālistu komitejas, Eiropas uzraudzības iestāžu, dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas saistībā ar ERSK, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc sava amata pienākumu beigām.

1. ESRK valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, konsultatīvās zinātniskās komitejas, Eiropas uzraudzības iestāžu, dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas saistībā ar ERSK, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc sava amata pienākumu beigām.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Attiecīgā gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām iestādēm, kas veic citas saistītas darbības, var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Attiecīgā gadījumā un ad hoc režīmā vienu trešās valsts, jo īpaši Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, augsta līmeņa pārstāvi atkarībā no apspriežamā jautājuma var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katram valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

1. Valde cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātību nav iespējams panākt, katram valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Pēc laikposma, kas jānosaka ESRK reglamentā, valdes locekļi var pieprasīt balsošanu par brīdinājuma vai ieteikuma projektu.

 

 

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Atkāpjoties no 2. punkta, lai publicētu brīdinājumu vai ieteikumu, ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ESRK priekšsēdētāja vietnieks;

b) ESRK priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) ECB priekšsēdētāja vietnieks;

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pieci valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi. Tos ievēl valdes locekļi uz diviem gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

c) četri citi valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt dalībvalstu, euro zonas valstu un valstu ārpus euro zonas līdzsvarotu pārstāvību. Tos ievēlē valdes locekļi uz četriem gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs;

e) Eiropas Uzraudzības iestādes (banku jomā) priekšsēdētājs;

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs;

f) Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) priekšsēdētājs;

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs;

g) Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā) priekšsēdētājs;

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

h) trīs no sešām 6. panta 1. punkta fa) apakšpunktā minētajām neatkarīgajām personām.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konsultatīvā speciālistu komiteja

Konsultatīvā zinātniskā komiteja

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Konsultatīvās speciālistu komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

1. Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a) viens pārstāvis no katras valsts centrālās bankas un viens pārstāvis no ECB;

a) deviņi koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti, kuru kompetence ir atzīta un neatkarība — garantēta, kuri pārstāv plašu pieredzes un prasmju spektru un kurus valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, paredzot iespēju to pagarināt.

b) viens pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes;

 

c) viens Eiropas Banku iestādes pārstāvis;

b) viens Eiropas Uzraudzības iestādes (banku jomā) pārstāvis;

d) viens pārstāvis no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes;

c) viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā);

e) viens pārstāvis no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes;

d) viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā);

f) divi Komisijas pārstāvji;

e) divi Komisijas pārstāvji;

g) viens pārstāvis no Ekonomikas un finanšu komitejas.

f) viens pārstāvis no Ekonomikas un finanšu komitejas.

Katras dalībvalsts uzraudzības iestādes izraugās komitejai vienu pārstāvi. Ja sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti punkti, kas attiecas uz vairākām valsts uzraudzības iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, attiecīgais pārstāvis piedalās tikai to darba kārtības jautājumu apspriešanā, kas ir viņa kompetencē.

 

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšsēdētāju ieceļ valde, valdes priekšsēdētājam izsakot priekšlikumu.

2. Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ieceļ valde, valdes priekšsēdētājam izsakot priekšlikumu.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ESRK sekretariāts atbalsta konsultatīvās speciālistu komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

4. ESRK sekretariāts atbalsta konsultatīvās zinātniskās komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

12. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Lai konsultētu un atbalstītu saistībā ar būtiskiem jautājumiem ESRK darbā, konsultatīvā zinātniskā komiteja cieši sadarbojas ar ECBS ekspertu darba grupām un konsultējas ar Eiropas uzraudzības iestādēm par to dažādo nozaru makroekonomikas riska profiliem, kas saistītas ar finanšu pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

12. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Attiecīgā gadījumā konsultatīvā zinātniskā komiteja atklāti un pārredzami, vienlaicīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, organizē agrīna posma apspriedes ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

12. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.c Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus, jo īpaši analīzes un IKT līdzekļus.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veicot savu uzdevumu, ESRK vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgā privātā sektora dalībniekiem.

Veicot savu uzdevumu, ESRK vajadzības gadījumā apzina attiecīgo privātā vai valsts sektora ieinteresēto personu viedokļus, tostarp jo īpaši Eiropas uzraudzības iestāžu locekļu viedokļus.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. ESRK nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir vajadzīga to uzdevumu izpildei.

1. ESRK katrai Eiropas uzraudzības iestādei sniedz informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tai ir vajadzīga uzdevumu izpildei.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Eiropas uzraudzības iestādes, valstu centrālās bankas un dalībvalstis cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Saskaņā ar 1. panta 1.b punktu Eiropas uzraudzības iestādes, valstu centrālās bankas un visas dalībvalstu attiecīgās iestādes cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar apkopoto informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, neskarot attiecīgi Padomei, Komisijai (Eurostat), ECB, Eirosistēmai un ECBS noteiktās prerogatīvas statistikas un datu vākšanas jomā.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. ESRK var pieprasīt informāciju no Eiropas uzraudzības iestādēm pārskata vai apkopojuma veidā tā, ka nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Ja pieprasītie dati minētajām iestādēm nav pieejami vai tie nav pieejami savlaicīgi, ESRK var pieprasīt datus no valstu uzraudzības iestādēm, valstu centrālajām bankām vai citām dalībvalstu iestādēm.

3. Pēc ESRK pieprasījuma Eiropas uzraudzības iestādes sniedz informāciju pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Ja pieprasītie dati Eiropas uzraudzības iestādēm nav pieejami vai tie nav pieejami savlaicīgi, minētos datus nodrošina valstu uzraudzības iestādes, valstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu iestādes;

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ESRK ar pamatotu pieprasījumu var vērsties pie Eiropas uzraudzības iestādēm, lai saņemtu datus, kas nav sniegti pārskata vai apkopojuma veidā.

4. Ja pastāv ilgstošs un būtisks risks, kas var ietekmēt noteiktu finanšu iestādi, un 3. punktā paredzētā informācija nav pietiekama, lai ESRK varētu īstenot savus uzdevumus, ESRK ar pamatotu pieprasījumu var vērsties pie EUI, lai saņemtu datus, kas nav sniegti pārskata vai apkopojuma veidā.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

15. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Ja šajā pantā minētā informācija nav pieejama, vai ārkārtas gadījumā ESRK valde var aicināt Eiropas Parlamentu un Padomi attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

15. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pirms informācijas pieprasījuma atbilstīgi 3. un 4. punktam ESRK apspriežas ar attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi, lai pārliecinātos par pieprasījuma proporcionalitāti.

5. ESRK var pieprasīt informāciju no uzņēmuma, kas patstāvīgi veic finanšu ieguldījumu vai tirdzniecības darbības, bet uz kuru neattiecas Regula (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regula (ES) Nr. .../2009 [EVTI] vai Regula (ES) Nr. .../2009 [EAFPI]. ESRK informē Komisiju un apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts centrālās valsts pārvaldes departamentu, kas atbild par likumdošanu finanšu iestāžu uzraudzības jomā, lai pārliecinātos par pieprasījuma samērīgumu. Finanšu iestāžu papildu pienākums sniegt datus pēc ESRK pieprasījuma nerada šīm iestādēm nesamērīgi lielāku administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a ESRK personāls var apmeklēt EUI uzraudzības padomes sanāksmes un uzdot jautājumus Eiropas uzraudzības iestādēm, kā arī saņemt atbilstošu informāciju no tām.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

15. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b ESRK sadarbojas ar trešo valstu centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm un starptautiskiem forumiem, lai sekmētu informācijas apmaiņu un izveidotu mehānismu, kā apkopot tās pienākumu veikšanai vajadzīgo informāciju par sistēmiskiem riskiem un veikt šādas informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem.

1. Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus korektīviem pasākumiem, tostarp likumdošanas iniciatīvām.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. ESRK brīdinājumi vai ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt gan vispārīgi, gan konkrēti, un tie ir adresēti Kopienai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm. Ieteikumos paredzēts konkrēts termiņš politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2. ESRK brīdinājumi vai ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt gan vispārīgi, gan konkrēti, un tie ir adresēti jo īpaši Savienībai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām EUI, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm. Ieteikumos paredzēts konkrēts termiņš politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti arī Padomei un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī Eiropas uzraudzības iestādēm.

3. Brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti arī Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, adresātiem atbilstoši 2. punktam un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī EUI.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ikviens valdes loceklis jebkurā laikā var pieprasīt balsot par brīdinājuma vai ieteikuma projektu.

4. Lai veicinātu informētību par riskiem Eiropas ekonomikā un ierindotu šos riskus pēc nozīmīguma, ESRK ciešā sadarbībā ar EFUS izstrādā krāsu kodu sistēmu atbilstoši dažādu riska līmeņu situācijām.

 

Tiklīdz būs izstrādāti šādas klasifikācijas kritēriji, katrā konkrētā situācijā un vajadzības gadījumā ESRK brīdinājumos un ieteikumos būs norādīta attiecīgā riska kategorija.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Rīcība ārkārtas situācijās

 

1. Nelabvēlīgu pārmaiņu gadījumā, kuras var ievērojami apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā, ESRK saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu Regulā (ES) Nr.  …/2010 [EBI], Regulā (ES) Nr.  …/2010 [EVTI] un Regulā (ES) Nr.  …/2010 [EAFPI] pēc savas iniciatīvas vai pēc EUI, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumus, izsludinot ārkārtas situāciju.

 

2. Tiklīdz ESRK izsaka brīdinājumu, tā vienlaikus informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi saskaņā ar 16. panta 3. punktu un 18. panta 3. punktu.

 

Pēc paziņojuma saņemšanas kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai pēc iespējas drīz ir jāuzklausa ESRK priekšsēdētājs un kompetentais komisārs.

 

3. ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Eiropas Uzraudzības iestādes pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto brīdinājumu.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes tiek informētas.

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Tiek informēts Eiropas Parlaments, Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Padomi vai, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

2. Ja ESRK nolemj, ka tās ieteikuma adresāts nav ņēmis vērā vai nav pienācīgi ievērojis attiecīgo ieteikumu, un ka adresāts nav pamatojis šādu rīcības trūkumu, tā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un, ja nepieciešams, attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja ESRK ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu, Eiropas Parlaments var aicināt adresātus atbildēt uz Parlamenta kompetentās komitejas jautājumiem.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, ESRK valde lemj, vai brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu. Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta, lai brīdinājums vai ieteikums kļūtu publiski pieejams, par to jābalso ar divu trešdaļu kvalificētu balsu vairākumu.

1. Saskaņā ar 10. panta 3.a punktu ESRK valde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lemj, vai brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu. Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta, lai brīdinājums vai ieteikums kļūtu publiski pieejams, par to jābalso ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Vajadzētu arī paredzēt tiesības ESRK sniegto ieteikumu adresātiem publiskot savus uzskatus un apsvērumus saistībā ar ESRK publicētajiem brīdinājumiem un ieteikumiem.

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja ESRK valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu publiski pieejamu, adresāts un vajadzības gadījumā Padome un Eiropas uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu. Padomes priekšsēdētājs var izlemt neizplatīt brīdinājumu vai ieteikumu citiem Padomes locekļiem.

3. Ja ESRK valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu publiski pieejamu, adresāts un vajadzības gadījumā Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Visus datus, kurus ESRK valde izmanto par pamatu analīzes veikšanai, pirms brīdinājuma izteikšanas vai ieteikuma sniegšanas atbilstoši anonīmi publicē. Ja tiek izteikti konfidenciāli brīdinājumi, informācijas pieejamību nodrošina pienācīgā laikposmā, kas jānosaka ESRK reglamentā.

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ziņošanas pienākumi

Atbildība un ziņošanas pienākumi

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vismaz reizi gadā ESRK sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

1. Vismaz reizi gadā, bet plašu finansiālo grūtību gadījumā biežāk ESRK priekšsēdētāju uzaicina Eiropas Parlamentā uz ikgadēju uzklausīšanu saistībā ar Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētā ESRK gada pārskata publicēšanu. Šīs uzklausīšanas rīko par jautājumiem, kas atšķiras no Eiropas Parlamenta un ECB priekšsēdētāja monetārā dialoga jautājumiem.

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Šajā pantā minētie ziņojumi ir publiski pieejami.

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

2. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Eiropas Parlaments var prasīt ESRK priekšsēdētājam un citiem koordinācijas komitejas locekļiem apmeklēt kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas rīkoto uzklausīšanu.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, un pēc ECB atzinuma saņemšanas Padome pārskata šo regulu pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nosaka, vai ESRK misija un organizācija ir jāpaskata.

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, un pēc ECB atzinuma saņemšanas Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz ...* un nosaka, vai ESRK mērķi un organizācija ir jāpārskata.

 

Ziņojumā jo īpaši izvērtē šādus jautājumus:

 

a) EFUS struktūras vienkāršošanas un nostiprināšanas lietderīgums, lai palielinātu saskaņotību starp makrolīmeni un mikrolīmeni, kā arī starp Eiropas uzraudzības iestādēm;

 

b) Eiropas uzraudzības iestāžu pilnvaru palielināšanas lietderīgums;

 

c) EFUS attīstības atbilstība vispārējām norisēm šajā jomā;

 

d) pietiekamas daudzveidības un izcilības nodrošināšana EFUS ietvaros;

 

e) ar publicēšanas prasībām saistītās atbildības un pārredzamības līmeņa atbilstība.

 

______

* Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(1)

OV C 270, 11.11.2009., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlaments jau kopš 2000. gada vairākkārt ir aicinājis Komisiju sagatavot vērienīgus priekšlikumus, lai garantētu ES finanšu tirgu stabilitāti un izmantotu euro ieviešanas sniegtās priekšrocības(1).

Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes smagās sekas visā ES skaidri liecina par pašreizējo sistēmu nepietiekamību. Vai tiešām nepietiek tikai ar šo krīzi — vissmagāko pasaules vēsturē kopš 1929. gada, lai beidzot nodrošinātu efektīvu finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā?

Eiropas Parlaments apzinās savu atbildību. Eiropas iedzīvotāji vēlas stingrus pasākumus — bezdarba līmenis ir dramatiski palielinājies. Aizvien vairāk uzņēmumu, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, vairs nespēj darboties. Valstu budžeta deficīti un valstu parādi ir pieauguši, sasniedzot satraucošus apmērus. Dažu banku sanācija būs smags slogs nodokļu maksātājiem. Mēs nedrīkstam pieļaut mūsu darbību neizdošanos, jo lielākajai daļai dalībvalstu nebūtu līdzekļu risināt tāda paša mēroga krīzi. Pat ja krīzes nav iespējams pilnībā izslēgt, mums tomēr ir jācenšas tās novērst un ierobežot to negatīvās sekas.

Komisijas pilnvarotā darba grupa Jacques de Larosière vadībā 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā aicināja izveidot jaunu struktūru, kas būtu atbildīga par makroekonomisko uzraudzību un atrastos Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārziņā, kā arī trīs mikroekonomikas uzraudzības iestādes, kurām piešķirtu saistītas pilnvaras. Komisija un Eiropadome atbalstīja minētā ziņojuma vispārējo ievirzi.

Tā rezultātā tika sagatavots Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par finanšu sistēmas makrouzraudzību, ar ko izveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK); šis priekšlikums tagad ir iesniegts Eiropas Parlamentam izskatīšanai. Kolēģija pieņēma arī pārējos trīs dokumentus, ar ko izveido trīs iestādes, kas attiecīgi atbildīgas par banku, apdrošināšanas un tirgu uzraudzību. Šīs “paketes” referenti cieši sadarbojās, lai saglabātu tās saskaņotību.

Mērķi

Efektīvas uzraudzības sistēmas izveide, neradot šķēršļus ekonomikas finansēšanai

Šī tiesību akta galvenais mērķis ir radīt apstākļus stabilai ekonomikas finansēšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietas. Turpmākajos gados, lai pārorientētu mūsu tautsaimniecības uz tādu izaugsmi, kas nodrošina stingrāku vides prasību ievērošanu, būs vajadzīgi arvien radošāki risinājumi un tādējādi arī ievērojama kapitāla nodrošinājuma mobilizēšana. Finansējot reālo ekonomiku, finanšu nozare sekmē labklājības radīšanu. Šīs nozares darbība ir jāuzrauga, nevis jāliek tai šķēršļi.

Vienotā tirgus nodrošināšana

Otrs mērķis ir Eiropas vienotā tirgus vienotības nodrošināšana. Ja ES netiks nodrošināti līdzekļi, lai turpmāk Eiropas līmenī īstenotu kvalitatīvu finanšu uzraudzību, vienotais tirgus sadrumstalosies. Tādējādi veltīgi izrādītos desmitiem gadu īstenotie centieni saistībā ar robežu atcelšanu un šķēršļu novēršanu apmaiņai, kā arī tas, ka Eiropas ekonomikas integrācija ir arī ievērojami sekmējusi darba vietu izveidi un izaugsmes saglabāšanu.

Tā kā Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso, uzticot uzdevuma īstenošanu Mario Monti, kā arī komisāra amata kandidāts Michel Barnier vēlas, lai vienotā tirgus veidošanas atsākšana kļūtu par jaunās Komisijas stratēģisku mērķi, finanšu pakalpojumu tirgus sadrumstalošana būtu pretrunā minētajam mērķim. Referente piekrīt šai racionālajai idejai, kas, tāpat kā norādīts J. de Larosière ziņojumā, Eiropas vispārējās ilgtermiņa intereses nosaka par neapšaubāmu prioritāti, salīdzinot ar dalībvalstu zemāko kopsaucēju.

Ļaut ES saglabāt savu statusu

ES ir pilnībā jāuzņemas sava globālā atbildība. G20, SVF un Finanšu stabilitātes padome uzsvēra nepieciešamību cīnīties pret sistēmiskiem riskiem un uzlabot to organizāciju uzraudzību, kuru pārrobežu darbības daļēji paliek ārpus valstu uzraudzības iestāžu redzesloka. Ja mēs nevēlamies ciest no trešo personu izvēles sekām, bet gribam aizsargāt euro un citas Eiropas Savienības valūtas, ES ir jāsaglabā savs statuss lēmumu pieņemšanas struktūrās, atkārtoti apliecinot savu līdzdalību daudzpusējās procedūrās. Izveidojot ESRK un trīs minētās iestādes, kurām piešķirtas saistošas pilnvaras, ES varēs labāk aizsargāt savas vērtības un intereses. Tas ir stratēģisks uzdevums.

Lēmumu saskaņotības nodrošināšana

ESRK izveide ir nozīmīgs jauninājums; līdz šim vēl neviens nav veicis Eiropas mēroga makroekonomikas analīzi, kuras galvenais mērķis būtu sistēmisku risku novērtēšana. Cieša sadarbība starp ESRK un tiem dalībniekiem, kuriem ir attiecīgā informācija (valstu uzraudzības iestādes un par attiecīgajām nozarēm atbildīgās Eiropas iestādes), ir prioritāra, lai nodrošinātu saskaņotību starp uzraudzību makrolīmenī un mikrolīmenī, kā arī starp nozarēm.

Šajā ziņojumā iekļautie risinājumi

Jau pats Jacques de Larosière grupas ziņojums uzskatāms par kompromisu. Ir izšķiroši būtiski, lai tā vērtība netiktu mazināta un, aizbildinoties ar stāvokļa uzlabošanu, netiktu aizmirsts par to, cik ziņojuma autoriem jautājuma risināšana likās steidzama. Tomēr kopš ziņojuma iesniegšanas ir pagājis gads. Klajā nākušas vairākas idejas; jo īpaši jāmin Barack Obama paustās vai tās, kas izskanēja Pasaules Ekonomikas forumā Davosā.

Referente ir piedalījusies vairākās apspriedēs. Minētajā “paketē” ir ņemti vērā pasaules līmeņa debatēs izkristalizējušies viedokļi, kas, jo īpaši attiecībā uz banku nozari, ir tendēti uz stingrāku uzraudzību.

Skaidri noteikts priekšsēdētājs, sabiedrībai atvērtākas struktūras

ESRK ir Eiropas Centrālās bankas pārziņā; visas ES centrālās bankas tiek aicinātas īstenot nozīmīgu lomu, jo tās ir pēdējās instances aizdevēji. ESRK nav saistošu pilnvaru; vēlāk, iespējams, tai vajadzēs piešķirt lielāku lomu. Pašreizējā posmā vismaz ir skaidri jānosaka tās priekšsēdētājs un jāievēro viņa lēmumi. Tādēļ mēs ierosinām uzticēt ESRK priekšsēdētāja pilnvaras ECB priekšsēdētājam ex officio, kā paredzēts J. de Larosière ziņojumā.

Šķiet sarežģīti atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinājumam uzņemties risku saistībā ar to, ka ievēlētais ESRK priekšsēdētājs varētu būt valsts centrālās bankas vadītājs. ESRK priekšsēdētājam savi pienākumi ir jāveic pilnīgi neatkarīgi, ievērojot Eiropas vispārējās intereses.

Ir jāveic šādi uzdevumi:

1) palielināt ESRK atbildību Parlamenta priekšā (brīdinājumu un ieteikumu nosūtīšana Padomei un Parlamentam, garantējot konfidencialitāti; iespēja Parlamentam uzklausīt iestādi, kas atsakās sadarboties, neraugoties uz ESRK publisku pieprasījumu; biežāka uzklausīšanu rīkošana un ziņojumu sniegšana).

2) paplašināt atsevišķu struktūru sastāvu. Analīze, kas balstīta uz lielāku viedokļu daudzveidību, sniegtu efektīvākus līdzekļus risku novēršanai. Tādēļ referente ir ierosinājusi ESRK valdes un koordinācijas komitejas sastāvā iekļaut arī noteiktu skaitu balsstiesīgu personu, kuras nodrošina visas ar neatkarību saistītās garantijas un kurām ir dažāda pieredze, kas iegūta privātajā sektorā (jo īpaši MVU, finanšu pakalpojumu sniedzēji vai patērētāji, arodbiedrības) vai akadēmiskajās jomās. Ir izveidots arī ESRK priekšsēdētāja otrā vietnieka amats, kura veikšanu pēc rotācijas principa uztic vienam no minēto trīs iestāžu priekšsēdētājiem.

Centrālo banku un uzraudzības iestāžu saziņa un “reālā ekonomika” pastiprinās ESRK leģitimitāti. Krīzes ietekmē sabiedrība ar lielām aizdomām vērtē uzraudzības iestāžu un centrālo banku darbību. Viens no šī pasākuma uzdevumiem ir atjaunot uzticību. Un tas nav vienkāršs darbs.

Vienuviet koncentrēta vienota uzraudzības “sistēma”

J. de Larosière ziņojumā ir aprakstīta “Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas” (EFUS) izveide; šī sistēma ir paredzēta kā decentralizēts tīkls, kas pārgrupē valstu uzraudzības iestādes, trīs jaunās iestādes un lielo pārrobežu institūciju uzraudzības iestāžu kolēģijas. Iedvesmojoties no Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Eiropas konkurences tīkla sekmīgās darbības, referente ierosina Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā iekļaut ESRK. Tas jādara, lai attiecībā uz finanšu uzraudzību nodrošinātu gan iekšējo vienotību, gan ārējo saskaņotību.

Ir skaidri jānosaka savstarpējās lojalitātes prasības attiecībā uz tīkla dažādajiem dalībniekiem, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apmaiņu.

Lai veidotu kopīgu uzraudzības kultūru, referente ierosina pārgrupēt visas Eiropas uzraudzības iestādes (ESRK un trīs minētās iestādes) vienuviet — Frankfurtē. Šis ģeogrāfiskais tuvums ļauj nodrošināt ikdienas tikšanās, nesaskaroties ar sarežģījumiem, vienotu personāla atlases sistēmu un — krīzes gadījumā — ātrāku reakciju. Eiropas efektivitātes nodrošināšanai ir jābūt galvenajam apsvērumam, un ir jānodrošina turpmāka virzība; tas, ka ar Lamfalussy procesu saistītās komitejas ir sadalītas pa dažādām galvaspilsētām, nedrīkst kavēt apsvērumus par saliedētāku Eiropas struktūru, kas ES ir vajadzīga. J. de Larosière ziņojumā ir ierosināts pēc trīs gadiem novērtēt, vai mums nevajadzētu censties izveidot tādu sistēmu, kas balstītos tikai uz divām iestādēm; viena no tām būtu atbildīga par konsultatīvu uzraudzību (bankas un apdrošināšana), otra — ar uzņēmējdarbību un tirgiem saistītu jautājumu risināšanu. Referente vēlētos, lai novērtējuma rezultātā tiktu pieņemts minētais risinājums. Līdz tam brīdim ESRK aktīvi piedalīsies Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotajā komitejā.

Prasība nodrošināt pasaules mēroga izcilību

Protams, ir jānodrošina cieša sadarbība starp ESRK, no vienas puses, un centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm, no otras puses, bet ESRK rīcībā ir arī konsultatīva zinātniskā komiteja, kurā darbojas atzītas personas, kas pieņemtas darbā, pamatojoties uz izcilības kritēriju. Eiropas finanšu uzraudzības efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no ieceltā iestāžu un ESRK personāla, jo īpaši sekretariāta.

Brīdinājumi, ieteikumi, ārkārtas situācijas

Parlaments saņem brīdinājumus un ieteikumus, kas dažkārt var vēstīt pat par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Krāsu kodu sistēma veicina precīzas informācijas nodrošināšanu.

***

Šie priekšlikumi ir tikai pirmais solis virzībā uz integrētu Eiropas līmeņa uzraudzību, kas joprojām ir mūsu galvenais mērķis.

(1)

Skatīt Garcia-Margallo Y Marfil ziņojumu par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu. Skatīt arī šādus ziņojumus: Van den Burg, Van den Burg un Daianu, Gauzès par kredītvērtējuma aģentūrām un Skinner ziņojumu (Maksātspēja II).


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (30.4.2010)

Ekonomikas un monetārai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

(COM(2009)0499 – C7‑0166/2009 – 2009/0140(COD))

Atzinumu sagatavoja: Evelyn Regner

ĪSS PAMATOJUMS

1. Komisijas priekšlikums par Eiropas Sistēmisko risku komiteju

Komisijas priekšlikums ir daļa no pasākumu paketes, kura pamatojas uz Jacques de Larosière vadītās grupas (de Larosière grupa) ieteikumiem ES uzraudzības sistēmas uzlabošanai un kuras mērķis ir novērst pastāvošās uzraudzības sistēmas trūkumus, kuri tika konstatēti pašreizējā finanšu krīzē.

Eiropas Sistēmisko risku komitejai (ESRK) kā integrētas ES uzraudzības struktūras stūrakmenim jāveicina labāka iekšējā tirgus darbība. Komiteja ir iecerēta kā pilnīgi jauna, bezprecedenta Eiropas struktūra, kas nav juridiska persona. Tai, attīstot Eiropas makrouzraudzības perspektīvu, būs jārisina problēma, kas saistīta ar fragmentāru individuālu risku analīzi valstu līmenī, jāuzlabo agrā brīdinājuma mehānismu efektivitāte un jārūpējas, lai risku novērtējumiem sekotu attiecīgo iestāžu konkrēta rīcība.

Komisijas priekšlikums paredz, ka ESRK sastāvā ir valde, koordinācijas komiteja un sekretariāts, kuru nodrošina Eiropas Centrālā banka. Vadību īsteno valde, kurā ir visi valstu centrālo banku prezidenti. Regulu, ar kuru izveido ESRK, papildina Padomes lēmums, kas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uzdod nodrošināt ESRK sekretariātu.

2. Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē ESRK izveidošanu. Krīze ir parādījusi, ka tikai valstu iestāžu mikrouzraudzība vien nevar konstatēt sistēmiskos riskus un tiem savlaicīgi veikt pretpasākumus. Ir būtiski nodibināt uz makrolīmeni vērstu Eiropas mēroga uzraudzības sistēmu, kurai jāuzrauga, jāizvērtē un attiecīgā gadījumā jānovērš riski, kas var potenciāli apdraudēt finanšu stabilitāti, un kura var dot agros brīdinājumus par sistēmiskiem riskiem un ierosināt konkrētus pasākumus cīņai pret šiem riskiem. Makroekonomisko procesu un finanšu sistēmas mijiedarbību jāspēj aplūkot un novērtēt plašā perspektīvā. Turklāt ir lietderīgi pastiprināt sadarbību ar SVF un Finanšu stabilitātes padomi, kā arī ar attiecīgām iestādēm trešās valstīs. Sistēmisko risku uzraudzība uzlabo finanšu tirgu stabilitāti, samazina jaunu finanšu krīžu rašanās iespējas un līdz ar to uzlabo Eiropas finanšu tirgus reputāciju.

Atzinuma sagatavotāja ierosina dažus grozījumus, lai paredzēto uzraudzības struktūru padarītu skaidrāku un to uzlabotu. Principā ESRK pilnvarām būtu skaidri jāaprobežojas ar finanšu nozari, un tām nevajadzētu attiekties uz algu un nodokļu politikas jautājumiem. Izvērtējot riskus, pienācīgi jāņem vērā visi Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izklāstītie mērķi.

Balsošana valdē būtu jārīko stingri pēc principa „viens pārstāvis - viena balss“, kā to nosaka Komisijas priekšlikuma 10. pants; nedrīkstētu piemērot balsu svērumu.

Attiecībā uz koordinācijas komiteju atzinuma sagatavotāja ierosina, lai tajā būtu pieci valstu centrālo banku pārstāvji, jo makrouzraudzībai būtu nepieciešama līdzsvarota valstu centrālo banku pārstāvība koordinācijas komitejā, lai novērstu pārstāvju dominēšanu, kuri nav emisijas banku pārstāvji.

Bez tam būtu jāapsver doma par ekonomikas politikas dalībnieku plašu iesaistīšanu koordinācijas komitejā, jo īpaši — par to, lai iesaistītu pa vienam pārstāvim no Eiropas sociālo partneru apvienībām.

Attiecībā uz datu vākšanu un informācijas apmaiņu jānodrošina iespēja izpildīt uzdevumus patstāvīgi, neatkarīgi no valsts iestādēm. Tāpēc ir jānodrošina ātra un regulāra piekļuve datiem.

Jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība. Analīžu publiskumam vajadzētu būt normai, slepenība ir detalizēti jāpamato un ir pieļaujama tikai ar īpašu lēmumu. Analīžu datiem jābūt (piemēroti) anonīmā veidā publiski pieejamiem, kas var palīdzēt uzlabot ieteikumu kvalitāti.

Eiropas Parlamentam jābūt tādām pašām pilnvarām kā Padomei un Komisijai, jo īpaši iespējai uzdot ESRK veikt izpēti.

ESRK atbildība ir jāprecizē. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu ir iespējami tikai nesaistoši ieteikumi un ESRK netiek deleģēti nekādi izpildes uzdevumi.

Kopumā ierosinātā uzraudzības sistēma ir pirmais solis uz ilgtermiņa mērķi — saskaņotu Eiropas uzraudzības sistēmu, kurā centrāla Eiropas iestāde veic regulatora funkcijas attiecībā uz lielām sistēmiskām pārrobežu finanšu iestādēm / kredītiestādēm (grupām). Attiecībā uz sistēmiskām kredītiestāžu grupām iestādes funkcijas būtu jāveic Eiropas uzraudzības iestādēm, savukārt, ievērojot subsidiaritātes principu, iestādēm, kas darbojas tikai valsts ietvaros, jābūt pakļautām arī tikai valsts līmeņa uzraudzībai.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Kopienai ir vajadzīga īpaša, par visas ES finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK) kā jauna, neatkarīga struktūra, kas atbild par makrouzraudzību Eiropas līmenī.

(7) Savienībai ir vajadzīga īpaša, par visas ES finanšu sistēmas makrouzraudzību atbildīga struktūra, kas konstatētu finansiālās stabilitātes riskus un vajadzības gadījumā izteiktu brīdinājumus un sniegtu ieteikumus, lai veiktu pasākumus šo risku novēršanai. Tādēļ būtu jāizveido Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK) kā jauna, neatkarīga struktūra, kas atbild par makrouzraudzību Savienības līmenī. ESRK analīzei vajadzētu aprobežoties ar finanšu nozari, un tai nevajadzētu attiekties uz algu un nodokļu politikas jautājumiem.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pieci valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi. Tos ievēl valdes locekļi uz diviem gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

(c) pieci valstu centrālo banku priekšsēdētāji, kurus ievēl valdes locekļi uz diviem gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Padomi vai, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Padomi, Komisiju un, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

2. Pēc Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošana

Atsauces

COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

7.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Evelyn Regner

5.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

3.12.2009

28.1.2010

 

 

Pieņemšanas datums

28.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kay Swinburne


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (9.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu

(COM(2009)0499 – C7‑0166/2009 – 2009/0140(COD))

Atzinumu sagatavoja: Íñigo Méndez de Vigo

ĪSS PAMATOJUMS

Ekonomikas un finanšu krīze, kas skāra Eiropu 2008. gadā un kuras smagās sekas joprojām ir jūtamas, skaidri apliecināja, ka Eiropas līmenī joprojām nav atbilstoša finanšu regulējuma un tirgus uzraudzības mehānismi ir vāji. Komisija, balstoties uz Jacques de Larosiere vadītās ekspertu grupas ziņojumu, ir izstrādājusi četrus priekšlikumus, par kuru virzību Parlamentā ir atbildīga Ekonomikas un monetārā komiteja.

Sniedzot atzinumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja centās rūpīgi izvērtēt, kā visefektīvāk iekļaut institucionālajā sistēmā jauno Eiropas uzraudzības iestādi un Eiropas Sistēmiskā riska komiteju, ko izveido ar šiem priekšlikumiem. Tā ir arī pievērsusi uzmanību saskaņotu finanšu pakalpojumu tehnisko standartu izveidei, lai, no vienas puses, nodrošinātu to darbību saskaņotību un, no otras puses, garantētu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju pienācīgu aizsardzību Eiropas Savienībā. Šajā atzinumā īpaši rūpīgi ir izpētītas attiecības ar privātā sektora iestādēm, kā arī attiecības starp Eiropas uzraudzības iestādi un valstu uzraudzības iestādēm. Visbeidzot, mēs akcentējām problēmas saistībā ar pārrobežu iestāžu uzraudzību.

Lai risinātu 2008. gada krīzes problēmas Eiropā, ir jārod Eiropas mēroga risinājums; Parlamentam, ņemot vērā jaunās pilnvaras, kas tam piešķirtas ar Lisabonas līgumu, visos šajos jautājumos ir jāveic izšķiroši nozīmīgi uzdevumi.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Eiropas Parlaments ilgi pirms finanšu krīzes pastāvīgi aicināja nostiprināt īsteni līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem dalībniekiem Eiropas Savienības mērogā, vienlaikus norādot uz būtiskām nepilnībām Eiropas Savienības īstenotajā aizvien integrētāku finanšu tirgu uzraudzībā (sk. J. García-Margallo y Marfil ziņojumu par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — rīcības plāns (2000. g.), I. van den Burg ziņojumu par piesardzīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (2002. g.), I. van den Burg ziņojumu par finanšu pakalpojumu politiku (2005.–2010. g.) — Baltā grāmata (2007. g.) un I. van den Burg un D. Daianu ziņojumu ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē (2008. g.). Papildus skatīt arī P. Skinner ziņojumu par direktīvu “Maksātspēja II” (2009. g.) un J. P. Gauzès ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūru regulu (2009. g.)).

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī, de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Kopienas līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(3) Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī, de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

 

(Šīs izmaiņas attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā "Eiropas finanšu uzraudzība" izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai ES līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB "būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus".

(5) Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, kas atbild par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB „būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus”. Atbalstam, ko Eiropas Centrālā banka sniedz ESRK, un ESRK veicamajiem uzdevumiem nevajadzētu skart neatkarības principu, kas ECB ir jāievēro pienākumu veikšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, ir vajadzīga ievērojama Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskas komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Finanšu stabilitātes padomi (FSP) un visiem Divdesmit valstu grupas (G20) partneriem.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pašreizējā ES sistēmā uz makrouzraudzību ir likts pārāk mazs uzsvars. Atbildība par makrouzraudzības analīzi joprojām ir sadrumstalota, un to veic dažādas atšķirīgu līmeņu iestādes bez jebkāda mehānisma, kas nodrošinātu, ka makroriski tiek attiecīgi identificēti un brīdinājumi un ieteikumi tiek izteikti skaidri, un tiem seko rīcība, un tiek veikti attiecīgi pasākumi.

(6) Lai Eiropas Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība. Kā norādīts A. Turner 2009. gada martā publicētajā pārskatā „Regulatīva rīcība saistībā ar pasaules banku krīzi”, stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju. Ņemot vērā stabilas finanšu sistēmas nozīmi attiecībā uz tās ieguldījumu konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, de Larosière grupa un tāpat arī ES iestādes ir izvēlējušās lielāku Eiropas integrācijas pakāpi.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Turklāt de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt mikrolīmeņa uzraudzību, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja netiek pienācīgi ņemtas vērā norises makrolīmenī.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbībai tīklā apvienojot gan valstu, gan Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas lojāli un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstošas un uzticamas informācijas plūsmu. Attiecībā uz Savienības līmeni tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (bankas), ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi) un ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas).

 

(Izmaiņas Eiropas uzraudzības iestāžu nosaukumos attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) ESRK būtu jāizlemj, vai ieteikumam jābūt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b) Ja ESRK konstatē risku, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, tai vajadzētu būt spējīgai izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju. Šādā gadījumā ESRK par savu brīdinājumu būtu savlaicīgi jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Eiropas uzraudzības iestāde (EUI). Ārkārtas situācijas gadījumā ESRK būtu jāizsaka brīdinājumi par ārkārtas situāciju.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Padomes starpniecību un vajadzības gadījumā ar Eiropas Banku iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)Nr. …/…, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/…, starpniecību.

(9) Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Eiropas Parlamenta, Padomes un vajadzības gadījumā ar EUI starpniecību.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem, izņemot, ja tie savu nerīkošanos var pienācīgi pamatot ("rīkojies vai paskaidro" mehānisms).

(10) ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem jārīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem, izņemot, ja tie savu nerīkošanos var pienācīgi pamatot ("rīkojies vai paskaidro" mehānisms), jo īpaši Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) ESRK ir jāizlemj, vai ieteikumam jābūt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

svītrots

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) ESRK vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; plašu finansiālo grūtību gadījumā tas jādara biežāk.

(12) ESRK vismaz divreiz gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; plašu finansiālo grūtību gadījumā tas jādara biežāk.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju starptautiskā mērogā un finanšu krīzes izplatīšanās risku, ESRK ir jāsaskaņo darbība ar Starptautisko Valūtas fondu un jaunizveidoto Finansiālās stabilitātes padomi, kam paredzēts nodrošināt agrīno brīdināšanu par pasaules līmeņa makroriskiem.

svītrots

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Ņemot vērā de Larosière ziņojumu, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja. Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ..* vajadzētu pilnībā pārskatīt EFUS, ESRK un EUI darbību.

 

* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EFUS struktūrā ir:

 

a) ESRK;

 

b) Eiropas uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EVTI);

 

c) Eiropas uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EAFPI);

 

d) Eiropas uzraudzības iestāde (bankas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EBI);

 

e) Eiropas uzraudzības iestāde (apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (EK) Nr. .../... [EBI], Nr. .../... [EVTI] un Nr. .../... [EAFPI] 40. pantā;

 

f) dalībvalstu iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [EVTI] 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. .../2009 [EAFPI] 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. .../... [EBI] 1. panta 2. punktā noteikto;

 

g) Komisija, lai veiktu uzdevumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../... [EBI], Nr. .../... [EVTI] un Nr. .../... [EAFPI] 7. un 9. pantā.

 

Panta b), c) un d) punktā minēto Eiropas uzraudzības iestāžu mītne atrodas [xxx].

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ievērojot lojālas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas lojāli un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstošas un uzticamas informācijas plūsmu.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izsaka brīdinājumus, ja šie riski tiek uzskatīti par būtiskiem;

(c) izsaka brīdinājumus, ja šie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un, ja vajadzīgs, izsludina ārkārtas situāciju;

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) cieši sadarbojas ar Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu un vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus;

(f) cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus;

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa) piedalās Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Pirms stāšanās amatā ESRK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks Eiropas Parlamentā atklātā uzklausīšanā izklāsta to, kā viņi plāno izpildīt šajā regulā noteiktos amata pienākumus. Priekšsēdētāja otro vietnieku Eiropas Parlaments uzklausa kā priekšsēdētāju vienā no Eiropas uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../... [EBI], Nr. .../... [EVTI] un Nr. .../... [EAFPI] XX. pantu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Attiecīgā gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām iestādēm, kas veic citas saistītas darbības, var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Attiecīgā gadījumā un ad hoc režīmā vienu Eiropas Ekonomikas zonas augsta līmeņa pārstāvi var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veicot savu uzdevumu, ESRK vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgā privātā sektora dalībniekiem.

Veicot savu uzdevumu, ESRK vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgajiem privātā sektora dalībniekiem, tostarp ar arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un patērētāju asociācijām.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. ESRK var pieprasīt informāciju no Eiropas uzraudzības iestādēm pārskata vai apkopojuma veidā tā, ka nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Ja pieprasītie dati minētajām iestādēm nav pieejami vai tie nav pieejami savlaicīgi, ESRK var pieprasīt datus no valstu uzraudzības iestādēm, valstu centrālajām bankām vai citām dalībvalstu iestādēm.

3. Pēc ESRK pieprasījuma Eiropas uzraudzības iestādes sniedz informāciju pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nav iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. Ja pieprasītie dati minētajām iestādēm nav pieejami vai tie nav pieejami savlaicīgi, valstu uzraudzības iestādes, valstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu iestādes sniedz datus pēc ESRK pieprasījuma.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. ESRK ar pamatotu pieprasījumu var vērsties pie Eiropas uzraudzības iestādēm, lai saņemtu datus, kas nav sniegti pārskata vai apkopojuma veidā.

4. Pēc pamatota ESRK pieprasījuma Eiropas uzraudzības iestādes sniedz datus, kas nav pārskata vai apkopojuma veidā.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a ESRK personālu un Eiropas uzraudzības iestādes var aicināt apmeklēt uzraudzītāju un sistēmiski nozīmīgu finanšu grupu sanāksmes, jo īpaši uzraudzītāju kolēģiju sanāksmes, un tie var uzdot jautājumus un saņemt tiešu attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti arī Padomei un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī Eiropas uzraudzības iestādēm.

3. Brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti arī Eiropas Parlamentam, Padomei un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī Eiropas uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Rīcība ārkārtas situācijās

 

1. Nelabvēlīgu pārmaiņu gadījumā, kuras var ievērojami apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā, ESRK saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10. pantu Regulā (ES) Nr.  …/… [EBI], Regulā (ES) Nr.  .../... [EVTI] un Regulā (ES) Nr.  …/… [EAFPI] pēc savas iniciatīvas vai pēc EUI, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumus, izsludinot ārkārtas situāciju.

 

2. Tiklīdz ESRK izsaka brīdinājumu, tā vienlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgo EUI.

 

3. ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc EUI, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes tiek informētas.

1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Eiropas Parlaments, Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes tiek informēti.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Padomi vai, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

2. Ja ESRK nolemj, ka ieteikums nav ņemts vērā, un tā adresāti nav varējuši pienācīgi paskaidrot rīcības trūkumu, tā informē Eiropas Parlamentu, Padomi vai, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja ieteikums ir publiskots un tas nav ievērots, un ieteikuma adresāti nav spējuši paskaidrot rīcības trūkumu, Eiropas Parlaments pēc apspriešanās ar ESRK un Padomi var aicināt, lai attiecīgos adresātus iztaujā Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vismaz reizi gadā ESRK sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

1. Vismaz divreiz gadā ESRK sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Šajā pantā minētie ziņojumi ir publiski pieejami.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc Padomes vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

2. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a ESRK priekšsēdētāju un pārējos koordinācijas komitejas locekļus pēc Eiropas Parlamenta lūguma var uzklausīt kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, un pēc ECB atzinuma saņemšanas Padome pārskata šo regulu pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nosaka, vai ESRK misija un organizācija ir jāpaskata.

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, un pēc ECB atzinuma saņemšanas Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu pēc trīs gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nosaka, vai ESRK misija un organizācija ir jāpārskata.

 

Ziņojumā jo īpaši būtu jāizvērtē šādi jautājumi:

 

– nepieciešamība vienkāršot un nostiprināt EFUS struktūru, lai palielinātu saskaņotību starp makrolīmeni un mikrolīmeni, kā arī starp Eiropas uzraudzības iestādēm;

 

– nepieciešamība palielināt Eiropas uzraudzības iestāžu regulatīvās pilnvaras;

 

– EFUS attīstības atbilstība vispārējai attīstībai;

 

– pietiekamas daudzveidības un izcilības nodrošināšana EFUS ietvaros;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošana

Atsauces

COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

7.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Íñigo Méndez de Vigo

24.11.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2010

6.4.2010

 

 

Pieņemšanas datums

7.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Gerald Häfner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, David Martin, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Guy Verhofstadt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Jean-Luc Dehaene, Enrique Guerrero Salom, Anneli Jäätteenmäki, Íñigo Méndez de Vigo, Adrian Severin, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin


PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana

Atsauces

COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.9.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

7.10.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

7.10.2009

EMPL

7.10.2009

JURI

7.10.2009

AFCO

7.10.2009

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

10.2.2010

EMPL

22.10.2009

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Sylvie Goulard

20.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

23.11.2009

23.2.2010

23.3.2010

27.4.2010

Pieņemšanas datums

10.5.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Othmar Karas, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Carl Haglund, Syed Kamall, Philippe Lamberts, Catherine Stihler, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Michel Dantin, Frank Engel, Roger Helmer, Christa Klaß, Elisabeth Morin-Chartier

Juridisks paziņojums - Privātuma politika