Procedūra : 2009/0144(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0169/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0169/2010

Debates :

PV 06/07/2010 - 11
CRE 06/07/2010 - 11

Balsojumi :

PV 07/07/2010 - 8.6
CRE 07/07/2010 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 22/09/2010 - 5.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0270
P7_TA(2010)0339

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 717kWORD 1873k
3.6.2010
PE 438.409v03-00 A7-0169/2010

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(COM(2009)0503 – C7‑0167/2009 – 2009/0144(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Sven Giegold

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(COM(2009)0503 – C7‑0167/2009 – 2009/0144(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0503),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, ar kuriem saskaņā Komisija iesniedz Parlamentam priekšlikumu (C7-0167/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 21. janvāra atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0169/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma atbilst 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam (DFS), taču 1.a izdevumu kategorijā atlikusī rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti ierobežota un jaunu pasākumu finansēšana nedrīkst apdraudēt līdzekļu piešķiršanu citām 1.a izdevumu apakškategorijas prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt DFS un līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tās koriģēšanu un pārskatīšanu, izmantojot visus mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (IN) un jo īpaši tā 21. un 23. punktā, lai nodrošinātu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (Iestādes) finansēšanu, neapdraudot līdzekļu piešķiršanu citām prioritātēm un nodrošinot, ka 1.a izdevumu apakškategorijā paliek pietiekama rezerve;

3.  uzsver, ka Iestādes izveidei ir jāpiemēro IN 47. punkta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde pieņem lēmumu par Iestādes izveidi, Parlaments sāks sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laikus vienotos par Iestādes finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IN noteikumiem;

4.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (vērstpapīru un tirgu jomā)

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu tirgu aizvien lielākās savstarpējās sasaistītības, sarežģītības un globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Eiropas Parlaments ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrēto finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu „Finanšu tirgus ietvara īstenošana – rīcības plāns1, 2002. gada 25. novembra rezolūcija par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā2, 2007. gada 11. jūlija rezolūcija „Baltā grāmata par finanšu pakalpojumu politiku no 2005.-2010. gadam”3, 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem4, 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē5, 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)6 un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām7),

 

________________

1 OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

2 OV C 25E, 29.1.2004., 394. lpp.

3 OV C 175 E, 10.7.2008., xx. lpp.

4 OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.

5 OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.

6 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251.

7 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa, secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu, un ieteikts veikt tālejošas Kopienas finanšu nozares struktūras reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, vērtspapīru nozarē, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē un banku nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja.

(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] ( J. Larosière ziņojums) vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa, secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu, un ieteikts veikt Savienības finanšu nozares struktūras reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, vērtspapīru nozarē, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē un banku nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku komiteju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru.

(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus J. Larosière ziņojumā iekļautos ieteikumus.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu tirgu dalībnieku uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, kā arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).

(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma jāveido dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot dalībvalstu kompetencē tādu finanšu iestāžu ikdienas uzraudzību, kurām nav ES mēroga. Uzraudzības iestāžu kolēģijas uzrauga tādas iestādes, kas darbojas pārrobežu līmenī, bet kurām nav ES mēroga. Eiropas Uzraudzības iestāde (vērstpapīru un tirgu jomā) (turpmāk „Iestāde”) pakāpeniski pārņem Savienības mēroga iestāžu uzraudzību. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienotā komiteja) (turpmāk „Apvienotā komiteja”). Eiropas Sistēmiskā risku kolēģija ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk „Iestāde”) jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, aizsargāt ieguldītājus, nodrošināt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un pienācīgu darbību, aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Tās uzdevumos ietilpst uzraudzības konverģences veicināšana un ES iestāžu konsultēšana par vērtspapīriem un tirgu regulēšanu un uzraudzību, kā arī korporatīvās pārvaldības un finanšu pārskatu jautājumi. Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir Kopienas iestāde ar juridiskas personas statusu, un tai jānodrošina juridiska, administratīva un finansiāla neatkarība.

(9) Iestādei jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, aizsargātu ieguldītājus, nodrošinātu finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un pienācīgu darbību, aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti un stiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Tās uzdevumos ietilpst uzraudzības konverģences veicināšana un ES iestāžu konsultēšana par vērtspapīriem un tirgu regulēšanu un uzraudzību, kā arī korporatīvās pārvaldības un finanšu pārskatu jautājumi. Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu, un tai jānodrošina juridiska, administratīva un finansiāla neatkarība.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir ES struktūrvienība ar juridiskas personas statusu un tā ir juridiski, administratīvi un finansiāli neatkarīga. Iestādei vajadzētu piešķirt pilnvaras, lai tā varētu risināt jautājumus attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem, kā arī drošības un piemērotības problēmas, jo īpaši tādas, kas saistītas ar sistēmisku risku un pārrobežu riskiem.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b) Finanšu stabilitātes padomes, Starptautisko Norēķinu bankas un Starptautiskais Valūtas fonda 2009. gada 28. oktobra ziņojumā sistemātisks risks ir definēts kā „finanšu pakalpojumu pārtraukuma risks, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās, un ii) kas potenciāli var nopietni negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku. Visa veida finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var kaut kādā mērā būt ar sistemātisku nozīmi”.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c) Šo iestāžu izpratnē jēdzienā „pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts valsts finansēm.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina, ka EK līguma 95. pants par pasākumu paredzēšanu, lai tuvinātu tiesību aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai paredzētu tādas „Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā”, ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Kopienas noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Kopienas acquis communautaire noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu.

(10) Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina: „nekas EK līguma 95. panta tekstā [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants] neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Likumdevējs var uzskatīt, ka ir nepieciešams paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir piemērotāka neobligātu papildinošo un pamatpasākumu pieņemšana”1 un ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Termins „finanšu tirgu dalībnieks” aptver plašu dalībnieku loku, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti šajā jomā. Finanšu tirgu dalībnieks var būt gan juridiskas personas, gan fiziskas personas. Tas var aptvert, piemēram, ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU un to pārvaldības uzņēmumus, alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekus, tirgus operatorus, starpniekiestādes, norēķinu sistēmas, kredītreitinga aģentūras, emitentus, piedāvātājus, ieguldītājus, personas, kuras kontrolē dalībniekus vai kuras ir ieinteresētas dalībniekos, personas, kuras iesaistītas dalībnieku pārvaldībā, kā arī citas personas, uz kurām attiecas tiesību aktā noteiktās prasības. Tam jāaptver arī finanšu iestādes, piemēram, kredītiestādes un apdrošināšanas uzņēmumi, kad tās veic darbības, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti šajā jomā. Šajā definīcijā neietilpst ne ES kompetentās iestādes, ne trešo valstu kompetentās iestādes, ne Komisija.

(12) Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un attiecīgās daļas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

 

(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvo standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvo standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minēto procedūru pieņemt regulatīvos standartus.

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.

(15) Komisijai būtu jāapstiprina šie regulatīvo standartu projekti, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos jāveic grozījumi, ja tie, piemēram, nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Komisijai vajadzētu būt tiesīgai arī piemērot tiesību aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantam.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.

(16) Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Jomās, uz kurām reglulatīvie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata labākā prakse.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(17) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu nepiemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.

(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei jāspēj nekavējoties adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.

(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai jākonstatē, kad pastāv ārkārtas situācija. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Eiropas Savienības tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Turklāt 2009. gada 2. aprīļa Londonas G-20 valstu vadītāju sanāksmē pieņemtajā deklarācijā par pasākumiem finanšu sistēmas stiprināšanai ir izteikta prasība „[pieņemt] uzraudzības kolēģiju darbības pamatnostādnes, atbalstīt šo kolēģiju izveidi, darbību un dalību tajās, tostarp, nosakot tiesības pastāvīgi apzināt sistēmiski svarīgus pārrobežu uzņēmumus”.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem tieši adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.

(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem tieši adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijā.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Krīze ir parādījusi lielākos trūkumus pastāvošajā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un/vai sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var nodarīt kaitējumu visai sistēmai. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22b) Sadarbības mehānisms, kas izlīdzināja šo asimetriju, acīmredzami ir kļuvis nepietiekams. Šīs asimetrijas izlīdzināšanai ir divi iespējami risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras reģistrācijas valsts uzraudzības iestādēm (risinājums dalībvalstu līmenī) vai izveidot reālu alternatīvu Savienības iestādi (risinājums Savienības līmenī). Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju”;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

22.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22c) Izvēloties risinājumu, kurā paredzētas lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmējai valstij jābūt iespējai liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, tikai izmantojot meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo iestāžu kapitālu un likviditāti, kas radītu lielāku protekcionismu.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

22.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22d) Izvēloties risinājumu, kurā paredzēts izveidot Savienības iestādi, ir jānostiprina uzraudzības iestāžu kolēģijas, kas uzrauga pārrobežu iestādes, un sistēmiskā riska kritērijiem atbilstošu iestāžu uzraudzības pilnvaras pakāpeniski jānodod Savienības iestādei. Sistēmiskajām iestādēm būtu jāaptver finanšu iestādes, kas īsteno pārrobežu darbību vai darbību dalībvalstīs un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

22.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22e) Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāpiešķir pilnvaras izveidot uzraudzības noteikumus, kas veicinātu Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu. Iestādei būtu jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei vajadzētu arī saistošu starpnieka lomu, lai risinātu konfliktus starp valstu uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

22.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām būtu jāuzņemas svarīga loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, kas nav sistēmiskas iestādes, taču attiecībā uz kurām saglabājušās valstu standartu un prakses atšķirības. Nepietiek ar finanšu jomas pamatnoteikumu apvienošanu, ja praktiskie uzraudzības pasākumi joprojām ir dažādi. Kā norādīts J. Larosière ziņojumā, „jāizvairās no konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, ko rada atšķirīgā uzraudzības prakse, jo tas var graut finanšu stabilitāti, cita starpā veicinot finanšu darbības pārvietošanos uz valstīm ar vājāku uzraudzību. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu tirgu dalībnieku uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

svītrots

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Sistēmisko iestāžu konsultatīvo uzraudzību uztic Iestādei. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm būtu jādarbojas kā Iestādes pārstāvēm un, uzraugot sistēmiskas iestādes, tām būtu obligāti jāievēro Iestādes norādījumi.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b) Tādēļ būtu jāiedibina jauna pamatstruktūra finanšu krīzes pārvarēšanai, jo līdzšinējais finanšu stabilitātes nodrošināšanas mehānisms nav dzīvotspējīgs. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir vienots noteikumu kopums un finansiālo problēmu risināšanas līdzekļi (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai sistēmiskās iestādēs).

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23c) Sistēmiskās iestādes jānosaka, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G20 standartus. Sistēmisko iestāžu noteikšanai visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā savstarpēja savienotība, aizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

23.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23d) Būtu jāizveido Eiropas Stabilitātes fonds, ar kuru vajadzētu finansēt tādu grūtībās nonākušu sistēmisko iestāžu pienācīgu likvidāciju vai atveseļošanu, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība būtu jāfinansē no šo finanšu iestāžu pienācīgām iemaksām. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.

(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos ES tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Visbeidzot, tai jāapzina un jāizplata labākā prakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai.

(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Kopienā, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.

(27) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Iestādei jāveic arī Kopienas līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes.

(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Iestādei jāuzsāk un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Lai apstiprinātājiestādi informētu par savu pienākumu izpildi, Iestādei jāanalizē tirgu ekonomika un jānosaka iespējamo tirgus procesu ietekme uz tiem.

Pamatojums

Ekonomiskās analīzes izmantošana ļaus ESA pieņemt apzinātākus lēmumus par tās darbību ietekmi uz plašāku tirgu, kā arī par notikumu plašākā tirgū ietekmi uz tās darbībām. Tas atbilst labai praksei dalībvalstu līmenī.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāpārstāv Savienība, veicot dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.

(31) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgā informācija parasti būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem, ievērojot prasību, ka konfidenciāla informācija nav pieejama struktūrām vai iestādēm, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jāveic tūlītējas darbības un jānodrošina turpmākie pasākumi.

(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei attiecīgā gadījumā jānodrošina turpmākie pasākumi.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Kopienas finanšu tirgu dalībniekus (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, patērētājus un citus privātos finanšu pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

(33) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvo standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a) Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes pārvarēšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu tirgu dalībnieka stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu tirgu dalībnieka stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Neskarot konkrētus dalībvalstu pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka tad, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments būtu jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij būtu jānorāda aizsargpasākuma izmantošanas iemesli. Iestādei sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Pamatojoties uz iegūto pieredzi, triju gadu laikā no brīža, kad spēkā stājusies regula, ar kuru šādu mehānismu iedibina, Komisijai Savienības līmenī ir jānosaka skaidras un pamatotas pamatnostādnes attiecībā uz apstākļiem, kādos dalībvalsts piemēro aizsargpasākumus. Drošības klauzulas piemērošana būtu jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nav pamatnostādņu par apstākļiem, kādos, pieņemot lēmumu, skar dalībvalstu fiskālos pienākumus. Ar „fiskālās atbildības” jēdziena pamatā esošo tiesiskās noteiktības principu jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi valstu iestādēm un finanšu tirgu dalībniekiem visā ES. Visiem ir jādefinē un jāvienojas par skaidrām pamatnostādnēm attiecībā uz apstākļiem, kādos var iesniegt sūdzību par fiskālo pienākumu aizskārumu. Turpmāk, izstrādājot pamatojumu un ietekmes novērtējumu, dalībvalstīm būs jāpierāda, ka to konkrētais gadījums attiecas uz pamatnostādņu piemērošanas jomu.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku komitejas un pārējo divu Eiropas uzraudzības iestāžu pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Kopienas interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot EK līguma noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.

(36) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un pensiju joma) un Eiropas Uzraudzības iestādes (banku joma) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot Līguma par Eiropas Savienību 16. panta noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko pēc Uzraudzības Padomes vadībā veiktas atklātas atlases ieceļ Eiropas Parlaments. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas Apvienotajā Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai Eiropas uzraudzības iestāžu komitejai jāuzņemas visas Apvienotās finanšu konglomerātu komitejas funkcijas. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Banku iestādes kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas ar Apvienotās Eiropas uzraudzības iestāžu komitejas starpniecību (Apvienotā komiteja) un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (banku joma) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju joma) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.

(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ar atsevišķu budžeta pozīciju tajā. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1 (IN) 47. punktam. Attiecībā uz Savienības ieguldījumu ir jāpiemēro Eiropas Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.

 

1 OV…

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem EUI budžets ietilps Komisijas budžetā. Lai veicinātu EUI neatkarību, labāk būtu kopējā ES budžetā noteikt atsevišķu un īpašu EUI domātu budžeta pozīciju. Tādēļ, lai ļautu iestādēm arī pildīt savus uzdevumus, iesakām izveidot atsevišķu budžeta pozīciju, kā to izdarīja attiecībā uz datu aizsardzības uzraudzītāju (sk. 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti).

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Ar šo regulu izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk „Iestāde”).

1.        Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā) (turpmāk „Iestāde”).

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Iestādes darbību regulē Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2.        Iestādes darbību regulē šī regula un Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Uzraudzības iestādes (banku joma) kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības leģislatīvie akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a      Iestāde strādā arī kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības jomā, tostarp pievēršoties akcionāru tiesību, uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskata jautājumiem, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu 2.  punktā minēto tiesību aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, tīrvērti un norēķiniem, pārvēršanu vērtspapīros, īsās pozīcijas pārdošanu un atvasinātajiem instrumentiem, tostarp standartizāciju.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši EK līguma 226. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

3.        Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Iestādes mērķis ir veicināt:

4. Iestādes mērķis ir aizsargāt tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāte, finanšu iestāžu maksātspēja un likviditāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestāde veicina:

(i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni;

(i) iekšējā tirgus darbības un konkurētspējas uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstošu regulēšanas un uzraudzības līmeni;

(ii) ieguldītāju aizsardzību;

(ii) konkurences un inovācijas palielināšanu iekšējā tirgū un globālās konkurētspējas palielināšanu;

 

(iia) finansiālās integrācijas uzlabošanu;

(iii) finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

(iii) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;

(iv) finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību;

 

(v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu.

(iv) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;

 

(v) atbalstu Eiropas Savienības jaunajai stratēģijai darbavietu un izaugsmes nodrošināšanai;

 

(vi) izvairīšanos no regulējuma arbitrāžas un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu; (vii) izvairīšanos no finanšu iestāžu radītu kredītburbuļu rašanās ES un

 

(viii) vienotu metožu izveidi, ar kurām novērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;

Šajā sakarā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 1. panta 2. punktā minēto Kopienas tiesību aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Šajā nolūkā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 1. panta 2. punktā minēto Savienības tiesību aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

1. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a      Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību tādām sistēmiskajām iestādēm, kuru darbības pārtraukšana vai darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.        Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.        Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.

svītrots

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

 

1.        Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”). Galvenais ESFS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

 

2.        EFUS sastāv no:

 

(a) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas;

 

(b) Eiropas Uzraudzības iestādes (banku jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EBI];

 

(c) Eiropas Uzraudzības iestādes (Apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EAFPI);

 

(d) Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar šo regulu;

 

(e) Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotā komiteja), kas izveidota saskaņā ar 40. pantu;

 

(f) dalībvalstu iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 1. panta 2. punktā;

 

(g) Komisijas 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

 

3.        Iestādes, kas veido EFUS, tostarp dalībvalstu kompetentās iestādes, atskaitās Eiropas Parlamentam, neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumu atskaitīties saviem parlamentiem.

 

4.        Iestāde, izmantojot 40. pantā minēto Apvienoto komiteju, regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas sistēmisko risku kolēģiju, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

 

5.        Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, īpaši, nodrošinot starp tām atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.

 

6.        Tikai EFUS ietilpstošām uzraudzības iestādēm ir tiesības veikt tādu finanšu iestāžu uzraudzību, kas darbojas Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)       „finanšu tirgus dalībnieks” ir jebkura persona, uz kuru attiecas kāda no 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu prasībām vai valsts tiesību akti, ar ko šādus tiesību aktus īsteno;

(1)       „finanšu iestādes” ir „kredītiestādes”, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK, „ieguldījumu sabiedrības”, kā definēts Direktīvā 2006/49/EK un „finanšu konglomerāti”, kā definēts Direktīvā 2002/87/EK, kā arī jebkura cita iestāde vai struktūra, kas darbojas Eiropas Savienībā un kuras darbība ir līdzīga iepriekš minēto iestāžu darbībai pat, ja visumā tai nav tiešu darījumu ar sabiedrību, tostarp valstu bankas un attīstības bankas. Tomēr attiecībā uz Direktīvu 2005/60/EK „finanšu iestādes” ir tikai šajā direktīvā definētās kredītiestādes un finanšu iestādes.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)       „nozīmīgs tirgus dalībnieks” ir finanšu tirgu dalībnieks, kura regulārām darbībām vai finansiālai dzīvotspējai ir vai varētu būt ievērojama ietekme uz Kopienas finanšu tirgu stabilitāti, integritāti vai efektivitāti;

svītrots

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)       „kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes un/vai uzraudzības iestādes, kā noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Par kompetentajām iestādēm uzskata arī struktūras, kas atbilstīgi Direktīvai 97/9/EK pārvalda valstu kompensācijas sistēmas.

(3)       „kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK, un attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, vai gadījumos, kad noguldījumu garantiju sistēmu pārvalda privāts uzņēmums, valsts iestāde, kas uzrauga šo sistēmu saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde ir Kopienas iestāde ar juridiskas personas statusu.

1.        Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes atrašanās vieta ir Parīze.

Iestādes atrašanās vieta ir Frankfurte.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a un b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) veicināt augstas kvalitātes kopēju reglamentējošu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Kopienas iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un tehnisko standartu projektu, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem;

(a) veicināt augstas kvalitātes kopēju reglamentējošu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo un īstenošanas standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;

(b)       veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;

(b)       veicināt Savienības leģislatīvo aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus cita starpā ārkārtas situācijās;

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)       veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

(c)       stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)       veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

(e)       izveidot un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)     veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)     sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fc)      rīkoties kā kompetentajai iestādei, kas pārvalda tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kas var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Noregulējuma vienības starpniecību piemērot šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūras un vadīt tās.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)       veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos īpašos uzdevumus.

(g)       veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)     uzraudzīt tās finanšu iestādes, kas nav pakļautas kompetento iestāžu uzraudzībai;

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(gb)     nodrošināt to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas Iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti, to darīt centralizēti;

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)       izstrādāt tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

(a)       izstrādāt regulatīvo standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)     izstrādāt tehnisko standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)       īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus;

(e)       īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)     tiešā veidā iegūt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm;

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fb)     uz laiku aizliegt atsevišķus darījumus, kas apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fc)      izveidot regulatīvu standartu, kurā noteikts, par kādiem darījumiem un finanšu iestādēm obligāti jāiesniedz Iestādei, kā jāveic informācijas ieguves koordinēšana un kā savstarpēji jāsasaista pastāvošās dalībvalstu datubāzes, lai nodrošinātu, ka Iestādei vienmēr ir iespējams piekļūt attiecīgajai nepieciešamajai informācijai par darījumiem un tirgus dalībniekiem, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem leģislatīvajiem aktiem;

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde regulāri pārskata saskaņā ar 1. apakšpunkta fb) daļu pieņemtos lēmumus.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Kopienā vai ekonomiskām darbībām Kopienā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.

3.        Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Eiropā vai ekonomiskām darbībām Savienībā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šim nolūkam Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu.

Lai īstenotu savas 3. punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Lai veiktu savus uzdevumus, Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

To uzraudzības iestāžu pilnvaras, kuras ir Iestādes locekļi

 

Lai izpildītu Iestādes mērķus, tām kompetentajām iestādēm, kas ir Iestādes locekļi, ir pilnvaras pieņemt preventīvus un koriģējošus uzraudzības pasākumus, tostarp, ja tie attiecas uz finanšu iestādēm un tiek īstenoti proporcionāli, proti:

 

(a) pieprasīt un saņemt attiecīgu informāciju;

 

(b) noteikt ziņošanas un informācijas sniegšanas prasības;

 

(c) veikt pārbaudes darbības vietā;

 

(d) pieņemt konsultatīvās uzraudzības pasākumus, tostarp tādus pasākumus, kas skar interešu konfliktus, labu pārvaldību, likviditāti, rezerves, dividendes un atlīdzības politiku;

 

(e) būtiska riska gadījumā, kas novērtēts pēc vienotiem kritērijiem, banku mazumtirdzniecības pakalpojumus nošķirt vai atdalīt no tirdzniecības un citām ar pakalpojumu sniegšanu nesaistītām darbībām;

 

(f) uz laiku ierobežot vai aizliegt atsevišķus produktus vai darījumu veidus, kas tieši vai netieši var radīt pārmērīgas tirgus svārstības vai traucēt visas Eiropas finanšu sistēmas vai tās daļas darbību, apdraudēt publiskās finanses vai reālo ekonomiku;

 

(g) likt finanšu iestādēm darboties, izmantojot meitasuzņēmumu, ja pēc kopējiem kritērijiem ir novērtēts būtisks iekšējais risks;

 

(h) uzlikt tādu naudas sodu, kas attur no pārkāpumiem;

 

(i) atņemt amata pilnvaras vadītājiem un direktoriem;

 

(j) atņemt amata pilnvaras Valdes vai Direktoru padomes locekļiem;

 

(k) uz laiku ietekmēt finanšu iestādes darbību;

 

(l) atņemt ierobežotās atbildības priekšrocības nozīmīgiem finanšu iestāžu akcionāriem, ja tie pietiekami aktīvi neaizstāv korporatīvās intereses tādos gadījumos kā pārredzamības trūkums, neapdomīga aizdošana vai aizņemšanās vai nopietni un sistemātiski pārkāpumi;

 

(m) noteikt finansiālu atbildību vadītājiem, direktoriem vai finanšu iestādēm, kas nopietni un sistemātiski pārkāpj Savienības tiesību aktos vai līdzdarbojas pārkāpumos vai kuru darba samaksas sistēma neatbilst veiktajam darbam;

 

(n) vajadzības gadījumā prasīt, lai vadītāji un direktori iesniedz deklarācijas par procentiem, darbībām un aktīviem;

 

(o) pieprasīt izveidot detalizētu risinājumu sistēmu, kas regulāri jāatjaunina un kurā ietverts strukturēts ātrās iejaukšanās mehānisms, tūlītējas neitralizēšanas darbības un plāns bankrota gadījumā;

 

(p) atcelt licences un likt atdot pases;

 

(q) lai novērstu vai izlabotu tirgus darbības traucējumus, vienoties par protokoliem, kuros nosaka kopēju Savienības līmeņa rīcību, kam jābūt pēc iespējas ātrākai un automātiskākai.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

1.        Iestāde var izstrādāt regulatīvus standartus, lai papildinātu, atjauninātu vai grozītu nebūtiskus to leģislatīvo aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Šie regulatīvie standarti neietver stratēģiskus lēmumus, un to saturu ierobežo leģislatīvie akti, uz kuriem tie balstās.

Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

2.        Pirms regulatīvo standartu pieņemšanas Iestāde organizē atklātu to sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Turklāt Iestāde 22. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai prasa arī atzinumu vai konsultāciju.

 

3.        Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz regulatīvo standartu projektu, ko vienlaikus iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

4.        Trīs mēnešu laikā pēc regulatīvo standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par regulatīvo standartu projekta apstiprināšanu, noraidīšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Par savu lēmumu Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, minot iemeslus.

Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.

5.        Komisija var veikt grozījumus regulatīvo standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu vienotā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti finanšu pakalpojumus reglamentējošajos Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

svītrots

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Deleģēšana

 

1.        Šīs regulas 7. pantā minēto regulatīvo standartu pieņemšanas pilnvaras uz nenoteiktu laiku piešķir Komisijai.

 

2.        Komisija pieņem regulatīvo standartu projektu regulu vai lēmumu veidā.

 

3.        Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

4.        Pilnvaras pieņemt regulatīvos standartus Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.

 

5.        Iestāde 35. pantā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un kompetentajām iestādēm, kas tos nav ievērojušas.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

7.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b pants

 

Iebildumi pret regulatīvajiem standartiem

 

1.        Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret regulatīvo standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par diviem mēnešiem.

 

2.        Ja, beidzoties šim termiņam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret regulatīvo standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

 

3.        Pirms šā termiņa beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka neplāno iebilst pret regulatīvo standartu. Šādos gadījumos regulatīvo standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

 

4.        Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret regulatīvo standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

7.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.c pants

 

Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

 

1.        Ja Komisija nepieņem regulatīvo standartu projektus vai izdara tajos grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.

 

2.        Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

7.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.d pants

 

Deleģējuma atsaukšana

 

1.        Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

 

2.        Lēmumā par atsaukšanu norāda atsaukuma iemeslus, un ar to deleģēšana zaudē spēku.

 

3.        Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par deleģēšanas atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas cenšas par to informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri regulatīvie standarti var tikt atsaukti, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

7.e pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.e pants

 

Īstenošanas standarti

 

1.        Iestāde var izstrādāt standartu projektus, lai īstenotu juridiski saistošus Eiropas Savienības leģislatīvos aktus jomās, kas konkrēti norādītas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos.

 

2.        Pirms īstenošanas standartu projektu pieņemšanas Iestāde par tiem organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultējas ar 22. pantā minēto Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu.

 

3. Iestāde iesniedz īstenošanas standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

4.        Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu, neapstiprināšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Par savu lēmumu Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, minot iemeslus.

 

5.        Komisija var veikt grozījumus īstenošanas standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem.

 

6.        Ja Komisija neapstiprina īstenošanas standartu projektu vai izdara tajā grozījumus, Komisija par šo lēmumu informē Iestādi, Eiropas Parlamentu un Padomi, minot iemeslus.

 

7.        Tiklīdz attiecīgā procedūra ir pabeigta, standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem.

1.        Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.

 

2.        Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Turklāt Iestāde 22. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai prasa atzinumu vai konsultāciju. Šī apspriešanās un izvērtēšana jāveic un atzinumi un konsultācijas jāgūst samērīgi ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, raksturu un ietekmi.

 

3.        Pēc attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikuma izdošanas katra kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā pamatnostādne vai ieteikums tiks ievērots. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.

Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

4.        Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā Iestādes priekšsēdētājs informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā Iestāde plāno nodrošināt, ka turpmāk Iestādes pamatnostādnes un ieteikumi tiks ievēroti.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.

 

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

1.        Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, tostarp regulatīvos un īstenošanas standartus, kas izveidoti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, un jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.

2.        Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.

Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3.        Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

4.        Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

5.        Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

6.        Ja 3. punktā noteikto desmit darba dienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.

Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

 

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

 

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.        Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

7.        Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.        Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

8.        Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 5. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde pieņem atsevišķu kādai finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu. Jebkādus juridiskos vai tiesāšanās izdevumus, ko Iestādei radījusi šā panta piemērošana, sedz Komisija.

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.        Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

9.        Saskaņā ar 8. punktu pieņemtos lēmumus piemēro visām attiecīgajām finanšu iestādēm, kas darbojas jurisdikcijā, kura neievēro prasības, un tie ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 5. vai 8. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

9. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a      Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.

1.        Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt atsevišķus 3. punktā minētos lēmumus.

Grozījums Nr.  99

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Izsakot brīdinājumu, ESRK vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Iestādei. Par ESRK sagatavoto slēdzienu pēc tam notiek viedokļu apmaiņa starp ESRK priekšsēdētāju, Eiropas Parlamentu un kompetento komisāru, un šis slēdziens stājas spēkā iespējami drīz.

Grozījums Nr.  100

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b      Pēc tam, kad ticis izteikts brīdinājums, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā koordinē visus pasākumus, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  101

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu tirgu dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

2.        Ja ESRK ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šo regulu, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

Grozījums Nr.  102

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

3.        Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, Iestāde pieņem atsevišķu kādai finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Ja lēmuma adresāts atsakās ievērot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības vai Iestādes pieņemto konkrēto lēmumu, Iestāde var valstu tiesās iesniegt prasību, tostarp lūgumu par pagaidu noregulējumu.

Grozījums Nr.  104

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a      ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Iestādes pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu un, tiklīdz iespējams, pasludina ārkārtas situācijas beigas.

Grozījums Nr.  105

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b      Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda atsevišķos lēmumus, ko Iestāde adresējusi valsts un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Grozījums Nr.  106

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas vadošo lomu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.  107

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.

2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.

Grozījums Nr.  108

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otro daļu pieņem lēmumu, lai novērstu nesaprašanos un pieprasītu tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tā, lai tie būtu saistoši attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.  109

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  110

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a      Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

 

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

Grozījums Nr.  111

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b      Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda atsevišķos lēmumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Grozījums Nr.  112

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

 

Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. pantu risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.

Grozījums Nr.  113

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde palīdz veicināt efektīvu un atbilstīgu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību un veicina Kopienas tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās.

1. Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt efektīvu, konstruktīvu un atbilstīgu 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos uzskaitīto uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, un veicina Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  114

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.

2.        Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu. Šim nolūkam Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē. Tā veic vismaz šādus pasākumus:

 

(a) apkopo visu būtisko informāciju un apmainās ar to parastās situācijās un ārkārtas situācijās, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību tām kompetentajām iestādēm, kuras ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;

 

(b) uzsāk un koordinē Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši tiem, kas norādīti 12.b pantā, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;

 

(c) plāno un vada uzraudzības darbu gan parastās, gan ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas un

 

(d) pārrauga uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  115

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Iestāde var izstrādāt regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e  un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, Iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.

Grozījums Nr.  116

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b      Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja uzraudzības iestāžu kolēģija nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajām iestādēm.

Grozījums Nr.  117

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Vispārējie noteikumi

 

1.        Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu darbības traucējumi un ii) kas potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visa veida finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra potenciāli var kaut kādā mērā būt ar sistemātisku nozīmi.

 

2.        Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska paneli), kurš veidos pamatu 12.b pantā minēto pārrobežu iestāžu uzraudzības novērtējumam. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums iestādei ir būtisks elements lēmuma pieņemšanā attiecībā uz grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.

 

3.        Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā minētajām iestādēm.

 

4.        Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras saskaņā ar 12.b pantu var radīt sistēmisku risku. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento iestāžu starpniecību.

 

5.        Iestāde izveido Noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas iejaukšanās un beidzot ar noregulējumu un maksātnespēju, kā arī vadīt šādas procedūras.

 

6.        Visām finanšu iestādēm, kas noteiktas saskaņā ar 12.b pantu, ir jāiesaistās saskaņā ar 12.d pantu izveidotajā Eiropas Stabilitātes fondā. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties Stabilitātes fondam. Ar Eiropas fondā veiktajām iemaksām aizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.

Grozījums Nr.  118

Regulas priekšlikums

12.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.b pants

 

Tādu sistēmisku iestāžu noteikšana, kas var radīt sistēmisku risku

 

1.        Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru noteikt pārrobežu iestādes, kurām ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuras jānodod Noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā, tāpēc ka tās var radīt sistēmisku risku.

 

2.        Kritērijiem šādu finanšu iestāžu noteikšanai ir jāatbilst Finansiālās stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautisko norēķinu bankas noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.  119

Regulas priekšlikums

12.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.c pants

 

Noregulējuma vienība

 

1.        Noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.

 

2.        Noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. punktā minētos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju. Cita starpā tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, mazināt parādus, izdodot akcijas, vai uz laiku nacionalizēt iestādi.

 

3.        Noregulējuma vienībā ietilpst Iestādes Uzraudzības padomes iecelti eksperti, kuriem ir zināšanas un pieredze finanšu iestāžu pārstrukturēšanā, glābšanā un likvidācijā.

Grozījums Nr.  120

Regulas priekšlikums

12.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.d pants

 

Eiropas Stabilitātes fonds

 

1.        Eiropas Vērtspapīru un tirgu stabilitātes fondu (Stabilitātes fonds) izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju un palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušām pārrobežu finanšu iestādēm. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties fondam. Stabilitātes fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.

 

2.        Stabilitātes fonda darbību finansē no visu saskaņā ar 12.b panta 1. punktā noteikto finanšu iestāžu tiešajām iemaksām. Šīs iemaksas ir proporcionālas riska līmenim un katras iestādes sistēmiskā riska īpatsvaram, kā arī kopējā riska līmeņa variācijām laika gaitā, kā norāda riska panelis. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus un to, ka finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.

 

3.        Stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no dalībvalstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Stabilitātes fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes bez balsstiesībām. Stabilitātes fonda Valde var ierosināt Iestādei uzticēt Fonda likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB). Šie finanšu līdzekļi jāiegulda drošos un likvīdos instrumentos.

 

4.        Ja grūtību pārvarēšanai nepietiek ar uzkrātajiem līdzekļiem no finanšu iestāžu iemaksām, Stabilitātes fondam ir jābūt iespējai palielināt savus līdzekļus, izmantojot obligāciju emisiju vai citus finanšu mehānismus.

Grozījums Nr.  121

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Iestāde veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.

2.        Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.

Grozījums Nr.  122

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a      Pienākumu deleģēšanas rezultātā tiek pārdalītas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos minētās kompetences. Uz procedūru, izpildi, kā arī administratīvo un juridisko pārsūdzēšanu saistībā ar deleģētajiem pienākumiem attiecas deleģējošās iestādes tiesību akti.

Grozījums Nr.  123

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Tā neslēdz nekādus divpusējus līgumus par deleģēšanu iestādēm, kuras minētas 12.b pantā.

Grozījums Nr.  124

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b      Iestāde dalībvalstu iestādēm deleģē uzdevumus un pienākumus uzraudzīt 12.a pantā minēto ES mēroga finanšu iestāžu konsultatīvo uzraudzību.

Grozījums Nr.  125

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde aktīvi piedalās kopējas Eiropas uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Kopienā un veic vismaz šādus pasākumus:

1.        Iestāde aktīvi piedalās Eiropas kopējās uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:

Grozījums Nr.  126

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)       sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;

(c)       sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp starptautisko grāmatvedības un ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;

Grozījums Nr.  127

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)       pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo tehnisko standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;

(d)       pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;

Grozījums Nr.  128

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde periodiski veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.

1.        Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.

Grozījums Nr.  129

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)       kompetentās iestādes institucionālo pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

(a)       kompetentās iestādes institucionālo pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo un īstenošanas standartu un 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;

Grozījums Nr.  130

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)       panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Kopienas tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

(b)       panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu pieņemto regulatīvo un īstenošanas standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;

Grozījums Nr.  131

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var sniegt ieteikumus iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

3.        Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu pieņemt regulatīvo vai īstenošanas standartu projektu, izveidot pamatnostādnes un sniegt ieteikumus atbilstīgi 8. pantam vai pieņemt kompetentajām iestādēm adresētu lēmumu.

Grozījums Nr.  132

Regulas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Iestāde apkopo salīdzinošās novērtēšanas un labākās prakses rezultātus no publiski pieejamajiem salīdzinošās novērtēšanas rezultātiem.

Grozījums Nr.  133

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā.

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Grozījums Nr.  134

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde veicina saskaņotu Kopienas rīcību, cita starpā:

Iestāde veicina saskaņotu un konsolidētu Savienības rīcību, cita starpā:

Grozījums Nr.  135

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)     savu pilnvaru robežās pieņemot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgu darbību;

Grozījums Nr.  136

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – 4.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)     kļūstot par centrālo iestādi tādu iestāžu regulatīvo ziņojumu saņemšanai, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  137

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis iesniedz Iestādei visus no 4. punkta otrajā daļā minētajām iestādēm saņemtos regulatīvo ziņojumu datus. Pēc šādu datu saņemšanas Iestāde dara šo informāciju pieejamu arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.  138

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Banku iestādi, ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem.

1.        Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver finanšu iestāžu tirgu ekonomisko analīzi un iespējamo tirgus norišu ietekmes uz tām novērtējumu.

Jo īpaši Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Kopienas mēroga novērtējumus par nozīmīgo finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

2.        Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

(a)       vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz nozīmīga finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli;

(a)       vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;

(b)       vienotas pieejas minēto nozīmīgo finanšu tirgu dalībnieku noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai.

(b)       vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai;

 

(ba)     vienotas metodes, lai novērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.

Grozījums Nr.  139

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Cieši sadarbojoties ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

3.        Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un starpniecībai izmatojot Apvienoto konsultatīvo komiteju, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

Grozījums Nr.  140

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.

Neskarot Savienības iestāžu un kompetento iestāžu kompetences jomas, Iestāde pārstāv Savienību visos starptautiskajos forumos, kas attiecas uz tādu iestāžu regulējumu un uzraudzību, kuras ietilpst 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā.

Grozījums Nr.  141

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde veido kontaktus ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus līgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie līgumi neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.  142

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.

Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar 7.a līdz 7.d pantu Komisija pieņem regulatīvus standartus, lai veiktu šajā pantā minētās līdzvērtības novērtēšanu.

Grozījums Nr.  143

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Priekšsēdētājs pārskatā, kas minēts 35. panta 2. punktā, norāda administratīvos līgumus un līdzvērtīgus lēmumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai pārvaldēm, vai trešām valstīm.

Grozījums Nr.  144

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2007/44/EK noteikumiem, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz jebkuras kompetentās iestādes iesniegumu, vai pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, kas jāveic jebkurai dalībvalsts iestādei. Piemēro 20. pantu.

2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2007/44/EK noteikumiem, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz jebkuras kompetentās iestādes iesniegumu, var uzraudzīt novērtējumus un sniegt norādes par racionalizāciju un līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu, kā arī pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, kas jāveic jebkurai dalībvalsts iestādei. Piemēro 20. pantu.

Grozījums Nr.  145

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a      Balstoties uz kopīgajām pamatnostādnēm, Iestāde var veikt izmaiņas kontroles procedūrā, kas noteikta Direktīvā 2007/44/EK. Pēc paziņojuma saņemšanas Iestāde saskaņo darbību ar attiecīgajām valstu iestādēm.

Grozījums Nr.  146

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri.

Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri. Šiem pieprasījumiem izmanto vienotu informācijas sniegšanas formātu, ko attiecīgā gadījumā aizpilda konsolidētā līmenī.

Grozījums Nr.  147

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja kompetentajām iestādēm nav pienākuma apkopot vajadzīgo informāciju, Iestāde var grozīt regulatīvos vai īstenošanas standartus, kas attiecas uz ziņošanas prasībām.

Grozījums Nr.  148

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, ar nosacījumu, ka attiecīgajā kompetentajā iestādē tiek ievēroti atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.

Grozījums Nr.  149

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 

 

 

 

Lai novērstu ziņošanas pienākuma dublēšanu, Iestāde ņem vērā esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

Grozījums Nr.  150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sadarbojas ar ESRK.

1.        Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

Grozījums Nr.  151

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2         Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../ [ESRK] [15.] pantu.

2.        Iestāde regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.

Grozījums Nr.  152

Regulas priekšlikums

21. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

6. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

Grozījums Nr.  153

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Lai nodrošinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa.

1.        Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa (Ieinteresēto personu grupa). Ar Ieinteresēto personu grupu apspriežas par visiem svarīgākajiem Iestādes lēmumiem un darbībām. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz pēc iespējas drīz.

 

Ieinteresēto personu grupas sanāksmes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

Grozījums Nr.  154

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Kopienas finanšu tirgu dalībniekus, to darbiniekus, kā arī patērētājus, ieguldītājus un finanšu pakalpojumu lietotājus.

2. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Savienības finanšu tirgu dalībniekus, to darbiniekus, kā arī patērētājus, ieguldītājus un finanšu pakalpojumu lietotājus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Tirgus dalībniekus pārstāv ne vairāk kā 10 locekļi.

Grozījums Nr.  155

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem.

3.        Ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem.

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Kopienā.

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome nodrošina, ka visi locekļi, kuri nepārstāv profesionālus tirgus dalībnieku vai to darbiniekus, dara zināmus visus iespējamos interešu konfliktus.

Iestāde nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu.

 

Grozījums Nr.  156

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

4.        Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju un nodrošina Ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Nosaka pienācīgu kompensāciju tiem Ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas. Grupa var izveidot darba grupas tehniskiem jautājumiem, kuras var pieaicināt papildu ekspertus, lai tādējādi nodrošinātu nepieciešamo tehnisko zināšanu pieejamību.

Grupas locekļus var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Grozījums Nr.  157

Regulas priekšlikums

22. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar 7. un 8. pantā noteiktajiem Iestādes uzdevumiem.

5. Ieinteresēto personu grupa sniedz atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, tostarp saistībā ar kopīgas nostājas panākšanu ar Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), kā to paredz 42. pants, īpašu uzmanību pievēršot 7. līdz 7.e pantā, 8., 10., 14., 15 un 17. pantā noteiktajiem uzdevumiem. Ieinteresēto personu grupa var ietekmēt Iestādes sanāksmju darba kārtību. Visiem Grupas pārstāvjiem ir iespēja dot savu ieguldījumu. Galīgo lēmumu par ierosinātās darba kārtības jautājumiem pieņem Ieinteresēto personu grupa, bet katrai ieinteresēto personu apakšgrupai ir tiesības prasīt, lai darba kārtībā iekļauj tās ierosinātos jautājumus. Katra ieinteresēto personu apakšgrupa ir tiesīga sniegt Iestādei savus atzinumus un konsultācijas. Šādiem atzinumiem un konsultācijām nav obligāti jāatspoguļo Ieinteresēto personu grupas vairākuma viedoklis.

Grozījums Nr.  158

Regulas priekšlikums

22. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.        Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu.

6.        Ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu, ja par to vienojas divas trešdaļas locekļu.

Grozījums Nr.  159

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

svītrots

Grozījums Nr.  160

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

2.        Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemts lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Komisiju un Eiropas Parlamentu par to, vai tā pildīs vai nepildīs minēto lēmumu.

Grozījums Nr.  161

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Grozījums Nr.  162

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādā gadījumā Iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

svītrots

Grozījums Nr.  163

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

2.a      Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

Grozījums Nr.  164

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.

2.b      Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ja tā maina savu lēmumu, Padome pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.

 

Lēmumu par Iestādes lēmuma atstāšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums. Par kvalificētu balsu vairākumu, neiekļaujot attiecīgo dalībvalsti, nosaka vismaz 55 % Padomes locekļu skaita, kuri pārstāv 65 % Savienības iedzīvotāju, neiekļaujot šajā skaitā attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājus.

Grozījums Nr.  165

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 6. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Padome izlemj, ka Iestādes lēmums paliek spēkā, vai ja Padome nepieņem lēmumu divu mēnešu laikā, lēmuma izpildes apturēšana tiek nekavējoties pārtraukta.

svītrots

Grozījums Nr.  166

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darbdienu laikā, tiek uzskatīts, ka Iestādes lēmums paliek spēkā.

Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darba dienu laikā attiecībā uz 10. pantu un viena mēneša laikā attiecībā uz 11. pantu, Iestādes lēmums paliek spēkā.

Grozījums Nr.  167

Regulas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis nevēršas Padomē, lai Iestādes lēmumu atstātu spēkā vai atceltu.

Grozījums Nr.  168

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirms 9. panta 6. punktā, 10. panta 2. un 3. punktā un 11. panta 3. un 4. punktā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību.

1. Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas.

Grozījums Nr.  169

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.        Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ņemot vērā finanšu tirgu dalībnieku likumīgās intereses attiecībā uz savu komercnoslēpumu aizsardzību.

5.        Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publicēšana nekonfliktē ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm attiecībā uz savu komercnoslēpumu aizsardzību vai nopietni neapdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Grozījums Nr.  170

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)       katras dalībvalsts kompetentās iestādes vadītājs. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, iestādes vienojas par to, kurš no to vadītājiem būs pārstāvis Uzraudzības padomē;

(b)       katras dalībvalsts kompetentās iestādes vadītājs. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestādes savā starpā nolemj, kā tās īstenos pārstāvību, tostarp 29. pantā noteikto kopējo balsošanu;

Grozījums Nr.  171

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)     divi Ieinteresēto personu grupas pārstāvji bez balsstiesībām, no kuriem viens pārstāv bezpeļņas organizācijas.

Grozījums Nr.  172

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Katra kompetentā iestāde un, ja tādas ir vairākas, tad šīs iestādes kopā ir atbildīgas par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no savu darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

2.        Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

Grozījums Nr.  173

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 97/9/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda ieguldījumu kompensācijas sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

svītrots

Grozījums Nr.  174

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc darba grupu, lai atvieglotu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā.

2.        Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā un kurām šajā konfliktā ir kādas intereses.

Grozījums Nr.  175

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Uzraudzības padome pieņem lēmumu atbilstīgi 11. pantam, ņemot vērā darba grupas priekšlikumu.

svītrots

Grozījums Nr.  176

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs un nelūdz, un nepieņem Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

1. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Grozījums Nr.  177

Regulas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Dalībvalstis, Savienības iestādes un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus to viņu pienākumu pildīšanā, kas saistīti ar Iestādi.

Grozījums Nr.  178

Regulas priekšlikums

28. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a       Pamatojoties uz valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības pārskatu, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un līdz 15. jūnijam nosūta šo pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.

Grozījums Nr.  179

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar Līguma 205. pantu Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem VI nodaļas ietvaros pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem.

1. Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Visus pārējos Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

 

Grozījums Nr.  180

Regulas priekšlikums

29. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss. Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 16. pantam Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem saskaņā ar VI nodaļu pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem.

Grozījums Nr.  181

Regulas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.

4.        Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.

Grozījums Nr.  182

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valdi veido priekšsēdētājs, Komisijas pārstāvis un četri locekļi, kas ievēlēti no Uzraudzības padomes.

1. Valdi veido pieci locekļi — priekšsēdētājs un četri locekļi, kurus no savu balsstiesīgo locekļu vidus ievēlējusi Uzraudzības padome.

Grozījums Nr.  183

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.

svītrots

Grozījums Nr.  184

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

 

Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

2.        Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

 

Grozījums Nr.  185

Regulas priekšlikums

30. pants – 3. punkts– 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu.

3.        Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu. Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu.

Grozījums Nr.  186

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs, nelūdzot un nepieņemot Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi visas Savienības kopīgajās interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Grozījums Nr.  187

Regulas priekšlikums

32. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.        Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi valde pieņem ikgadējo darbības pārskatu, pamatojoties uz 38. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.

6.        Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi Valde pieņem ceturkšņa darbības pārskatus, kurus Iestādes priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam saskaņā ar 35. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  188

Regulas priekšlikums

32. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.        Valde arī pieņem gada pārskatu, kuru Iestādes priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  189

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

2.        Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ Eiropas Parlaments, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem izraudzītajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome. Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Šis vietnieks nav Valdes loceklis.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā.

 

Grozījums Nr.  190

Regulas priekšlikums

33. pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

4.        Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Eiropas Parlaments izvērtē:

Grozījums Nr.  191

Regulas priekšlikums

33. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.        Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu un saņemot Eiropas Parlamenta apstiprinājumu.

5.        Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

Grozījums Nr.  192

Regulas priekšlikums

34. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt priekšsēdētāju pienākumu pildīšanā.

Grozījums Nr.  193

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Parlaments var arī uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.

1. Priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  194

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Eiropas Parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.

2.        Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam iesniedz pārskatu par Iestādes veiktajiem pasākumiem. Pārskatā iekļauj atbildes, kas sniegtas, atbildot uz Ieinteresēto personu grupas atzinumu. Tajā iekļauj arī būtisku informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.

Grozījums Nr.  195

Regulas priekšlikums

35. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a      Priekšsēdētājs katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam arī pārskatu par savu pienākumu izpildi.

Grozījums Nr.  196

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un pārrauga Komisija, un pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

Grozījums Nr.  197

Regulas priekšlikums

37. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem izpilddirektors pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķus amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

Grozījums Nr.  198

Regulas priekšlikums

37. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt izpilddirektoru pienākumu pildīšanā.

Grozījums Nr.  199

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.

svītrots

2.        EFUS sastāvā ietilpst:

 

(a)       dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/2009 [EAFPI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EBI]1. panta 2. punktā noteikto;

 

(b)       Iestāde;

 

(c)       Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/…[EAFPI] 1. pantā;

 

(d)       Eiropas Banku iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. pantā;

 

(e)       regulas 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;

 

(f)       Komisija 7., 9., 10. un pantā minēto uzdevumu veikšanai.

 

3.        Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Banku iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

 

Grozījums Nr.  200

Regulas priekšlikums

IV nodaļa – 2. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU APVIENOTĀ KOMITEJA

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (APVIENOTĀ KOMITEJA)

Grozījums Nr.  201

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

1.        Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienoto komiteju), un tās mītne atrodas Frankfurtē.

Grozījums Nr.  202

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

 

– finanšu konglomerātiem;

 

– grāmatvedību un revīziju;

 

– mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;

 

– privāto ieguldījumu projektiem un

 

– pasākumiem cīņai pret nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju.

 

– informācijas apmaiņu ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecību veidošanu ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  203

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.

3.        Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir norīkots darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus administratīvo, infrastruktūras un darbības izdevumu segšanai.

Grozījums Nr.  204

Regulas priekšlikums

40.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja 12.b panta 1. punktā norādītā iestāde darbojas vairākās nozarēs, Apvienotā komiteja izlemj, kura Eiropas Uzraudzības iestāde darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.

Grozījums Nr.  205

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Apvienoto komiteju veido priekšsēdētājs un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs, un Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

1.        Apvienotajai komitejai ir valde, ko veido Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

Grozījums Nr.  206

Regulas priekšlikums

41. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izpilddirektoru, Komisiju un ESRK aicina piedalīties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas Valdes sanāksmēs, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

Grozījums Nr.  207

Regulas priekšlikums

41. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus.

3.        Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas uzraudzības iestādes (banku jomā), Eiropas uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Iestāde. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.

Grozījums Nr.  208

Regulas priekšlikums

41. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

4.        Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

Apvienotās komitejas valde tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

Grozījums Nr.  209

Regulas priekšlikums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II nodaļā noteikto uzdevumu ietvaros un īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi.

II nodaļā noteikto uzdevumu ietvaros un īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā).

Tiesību aktus atbilstīgi šīs regulas 7., 9., 10. vai 11. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un citu tādu 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Banku iestādes kompetencē, attiecīgajā gadījumā līdztekus pieņem Iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Banku iestāde.

 

Grozījums Nr.  210

Regulas priekšlikums

44. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sastāvs

Apelācijas padome

1.        Apelācijas padome ir apvienota Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes struktūra.

1.        Apelācijas padome ir apvienota trīs Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.

2.        Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar atbilstīgām zināšanām un pieredzi, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts iestādes darbībās.

2.        Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu Iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likuma ietvaros.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Apelācijas valde ieceļ savu priekšsēdētāju.

Apelācijas padomes lēmumus pieņem atbilstīgi vairākuma principam, savācot vismaz četras no sešu locekļu balsīm.

 

Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.

 

3.        Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

3.        Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ Eiropas Parlaments no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/... [EAFPI] un Regulu (EK) Nr. …/… [EBI].

 

4.        Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.

4.        Apelācijas padomes lēmumus pieņem atbilstīgi vairākuma principam, savācot vismaz četras no sešu locekļu balsīm.

5.        Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

5. Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.

6.        Iestāde, Eiropas banku iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

6. Iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) ar Apvienotās komitejas palīdzību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

Grozījums Nr.  211

Regulas priekšlikums

45. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

45. pants

svītrots

Neatkarība un objektivitāte

 

1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās valdē vai Uzraudzības padomē.

 

2. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties apelācijas procedūrā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

 

3. Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka cits loceklis nedrīkst piedalīties kādā apelācijas procedūrā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

 

4. Jebkura apelācijas procedūrā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

 

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas procedūrā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

 

5. Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

 

Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku, ja vien vietnieks neatrodas līdzīgā situācijā. Ja tā ir, priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no pieejamo vietnieku vidus.

 

6. Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

 

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot tādu interešu neesību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešu vai netiešu interešu neesību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

 

Šos paziņojumus katru gadu publicē rakstiski.

 

Grozījums Nr.  212

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minētās Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

1.        Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minēto Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu, ja tiek apšaubīts šo lēmumu likumīgums.

Grozījums Nr.  213

Regulas priekšlikums

46. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.        Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā pēc nepieciešamības aicina apelācijas procedūrā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas procedūrā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procedūrā iesaistītās puses ir tiesīgas sniegt informāciju mutiski.

4.        Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas procedūrā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas procedūrā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procedūrā iesaistītās puses ir tiesīgas sniegt informāciju mutiski.

Grozījums Nr.  214

Regulas priekšlikums

47. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Prasības Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā

Prasības Vispārējā tiesā un Tiesā

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  215

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu prasību var iesniegt Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.

1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu prasību var iesniegt Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.

Grozījums Nr.  216

Regulas priekšlikums

47. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1,a Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Iestādes lēmumiem var iesniegt tiešu pārsūdzību Tiesā.

Grozījums Nr.  217

Regulas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar Līguma 232. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

Grozījums Nr.  218

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.        Iestādes ieņēmumus īpaši veido:

1.        Iestādes ieņēmumus īpaši veido:

(a)       valstu kompetento uzraudzības iestāžu obligātie maksājumi;

 

(b)       Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);

(a)       Savienības subsīdija, kas Eiropas Savienības vispārējā budžeta [XII] sadaļā norādīta atsevišķā budžeta pozīcijā;

(c)       jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Kopienas tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

(b)       jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

Grozījums Nr.  219

Regulas priekšlikums

48. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.

2. Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

Grozījums Nr.  220

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu valdei kopā ar štata plānu. Katru gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam valde nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Uzraudzības padome apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

1. Pēc pirmā Iestādes darbības gada, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu Valdei un Uzraudzības padomei kopā ar štata plānu. Katru gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un Valdes apstiprināto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

Pamatojums

Tiek ierosināts, ka pirmajā EUI darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, to budžetu apstiprinās attiecīgo 3. līmeņa komiteju locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūtīs apstiprināšanai Padomei un Parlamentam. Lai nodrošinātu EUI darbības neatkarību, ir būtiski svarīgi, ka tās sāk darboties uz stingra finansiālā pamata. Šo neatkarību līdzsvaro pārskatatbildība ES politisko iestāžu priekšā.

Grozījums Nr.  221

Regulas priekšlikums

49. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma 272. pantu.

3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 313. un 314. pantu.

Grozījums Nr.  222

Regulas priekšlikums

49. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Pirmajā Iestādes darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, budžetu apstiprina 3. līmeņa komitejas locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūta apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Tiek ierosināts, ka pirmajā EUI darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, to budžetu apstiprinās attiecīgo 3. līmeņa komiteju locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūtīs apstiprināšanai Padomei un Parlamentam. Lai nodrošinātu EUI darbības neatkarību, ir būtiski svarīgi, ka tās sāk darboties uz stingra finansiālā pamata. Šo neatkarību līdzsvaro pārskatatbildība ES politisko iestāžu priekšā.

Grozījums Nr.  223

Regulas priekšlikums

50. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.

9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un šī budžeta ieņēmumu daļu veido finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un maksājumi, kas tiek maksāti uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  224

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Kopienas iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

1. Uz Iestādes personālu, izņemot priekšsēdētāju, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

Pamatojums

Priekšsēdētājam nevajadzētu būt pakļautam ES Personāla noteikumiem. Priekšsēdētāja nodarbinātības nosacījumus un noteikumus vajadzētu noteikt Uzraudzības padomei, kā tas jau tiek darīts saistībā ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu un valdes locekļiem. Ņemot vērā to, ka priekšsēdētājs būs ESRK un tās koordinācijas komitejas sastāvā, ir atbilstoši rīkoties saskaņā ar ECB īstenoto praksi.

Grozījums Nr.  225

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām. Īstenošanas pasākumos tiek pieļautas pamatotas atkāpes, lai garantētu Iestādei noteikto uzdevumu visefektīvāko izpildi.

Grozījums Nr.  226

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus nepamatotus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

Pamatojums

Pastāv iespēja, ka EUI darbības laikā tā var radīt kaitējumu atsevišķām finanšu iestādēm, lai sasniegtu būtiskāku labumu. Šāds kaitējums būtu attaisnojams sistēmiskas stabilitātes nodrošināšanas kontekstā, tādējādi EUI nebūtu jāuzskata par atbildīgu šāda kaitējuma radīšanā.

Grozījums Nr.  227

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uz Uzraudzības padomes un valdes locekļiem, izpilddirektoram un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma 287. pantu un attiecīgie atbilstīgie Kopienas tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.

1. Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoram un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu un attiecīgie atbilstīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.

Grozījums Nr.  228

Regulas priekšlikums

56. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.        Neskarot krimināllikumā noteiktos gadījumus, konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekus.

2.        Neskarot krimināllikumā noteiktos gadījumus, konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

Grozījums Nr.  229

Regulas priekšlikums

56. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu tirgu dalībniekiem piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem.

3.        Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citām finanšu iestādēm piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  230

Regulas priekšlikums

58. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Par lēmumiem, kurus Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, ja nepieciešams, iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

3. Par lēmumiem, kurus Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, ja nepieciešams, iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  231

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

1. Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  232

Regulas priekšlikums

61. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Slēdzot nolīgumus ar Savienību, līdzdalība tajos Iestādes darbības aspektos, kuros tās ir tieši ieinteresētas, ir iespējama arī trešām valstīm, kas 1. panta 2. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās piemēro par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus.

Grozījums Nr.  233

Regulas priekšlikums

61. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, īpaši attiecībā uz šo valstu iesaistīšanās būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem Iestādes darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību — kā novērotājiem — Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, izņemot tiešas intereses gadījumā.

2.        Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, īpaši attiecībā uz šo valstu iesaistīšanās būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem Iestādes darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību — kā novērotājiem — Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

Grozījums Nr.  234

Regulas priekšlikums

62. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektoru funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 36. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.  235

Regulas priekšlikums

62. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms Iestādes izveidošanas 3. līmeņa komiteja cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos 3. līmeņa komitejas aizstāšanai ar Iestādi. Trešā līmeņa komitejas var veikt visas nepieciešamās sagatavošanas darbības, un galīgo lēmumu par tām pieņem Iestādes attiecīgās struktūras.

Grozījums Nr.  236

Regulas priekšlikums

62. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b      Laikā no šī regulas stāšanās spēkā līdz priekšsēdētāja un valdes locekļu iecelšanai un izpilddirektora apstiprināšanai Iestādes pagaidu priekšsēdētāja funkcijas veic esošās 3. līmeņa komitejas priekšsēdētājs un to vada šīs komitejas ģenerālsekretārs.

Grozījums Nr.  237

Regulas priekšlikums

62. pants– 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a      Iestādi uzskata par Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas tiesību pārņēmēju. Līdz Iestādes izveides dienai visus Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas aktīvus un pasīvus un visas tās nepabeigtās darbības nodod Iestādei. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja izveido pārskatu, kurā ir norādīts tās galīgais aktīvu un pasīvu stāvoklis nodošanas dienā. Šo pārskatu revidē un apstiprina tās locekļi un Komisija.

Grozījums Nr.  238

Regulas priekšlikums

63. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumu 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi Iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

2. Lai nodrošinātu sekmīgu pašreizējā personāla pāreju uz darbu Iestādē, visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, tostarp tiem, kuri noslēguši līgumus par norīkošanu darbā uz laiku, piedāvā noslēgt pagaidu darba līgumus ar līdzvērtīgiem vai pielīdzināmiem ekonomiskajiem un juridiskajiem nosacījumiem saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem.

Pamatojums

Ierosināts paredzēt konkrētus pārejas noteikumus saistībā ar 3. līmeņa komitejas pašreizējo personālu.

Grozījums Nr.  239

Regulas priekšlikums

63. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar 3. līmeņa komiteju vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pārejas.

Pamatojums

Ierosināts paredzēt konkrētus pārejas noteikumus saistībā ar 3. līmeņa komitejas pašreizējo personālu.

Grozījums Nr.  240

Regulas priekšlikums

66. pants – -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1a.     Līdz ...*Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam vajadzīgos regulu priekšlikumus, kas nodrošinātu netraucētu pāreju uz Iestādes īstenotu 12.b pantā norādīto iestāžu uzraudzību un jaunas finanšu krīžu pārvarēšanas sistēmas izveidošanu.

 

___________

* OV, lūdzu, ievietojiet datumu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  241

Regulas priekšlikums

66. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēl šajā pārskatā sniedz novērtējumu par normatīvajā un uzraudzības konverģencē panākto progresu krīzes pārvaldības un novēršanas jomā Kopienā. Šā novērtējuma pamatā ir plašas konsultācijas, tostarp ar vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu.

Pārskatā cita starpā novērtē:

 

(a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības standarta darbību konverģences līmeni;

 

(b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību;

 

(c) Iestādes lomu sistēmisko iestāžu uzraudzībā un

 

(d) 23. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu.

Grozījums Nr.  242

Regulas priekšlikums

66. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā novērtē arī to:

 

(a)       vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un fondēto pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi, vai arī to uzraudzību vajadzētu īstenot vienai uzraudzības iestādei;

 

(b)       vai konsultatīvo uzraudzību un darbības uzraudzību veikt kopā vai atsevišķi;

 

(c)       vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS struktūru, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību EUI vidū;

 

(d)       vai ir atbilstīgi palielināt EUI regulatīvās pilnvaras;

 

(e)        vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;

 

(f)       vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

 

(g)       vai attiecībā uz publiskošanas prasībām tiek atbilstīgi nodrošināts darbības publiskums un pārredzamība.

(1)

     OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Kopš Finanšu pakalpojumu rīcības plāna uzsākšanas Eiropas Parlamentam ir bijusi noteicošā loma vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidošanā, aktīvi veicinot saskaņotību, pārredzamību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot investoru un patērētāju aizsardzību.

Eiropas Parlaments ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām iesaistītajām pusēm Eiropas līmenī, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Eiropas arvien plašāk integrēto finanšu tirgu uzraudzībā (šajā saistībā skatīt J. García-Margallo y Marfil ziņojumus par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu: Rīcības plāns (2000. gads)(1), I. van den Burg ziņojumu par konsultatīvās pārraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (2002. gads)(2), I. van den Burg ziņojumu par finanšu pakalpojumu politiku (2005.-2010. gads) — Baltā grāmata (2007. gads)(3) un I. van den Burg un Daniel Daianu ziņojumu ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu : uzraudzības struktūra nākotnē (2008. gads)(4)). Papildus tam atsevišķos tiesību aktos ir izklāstīti galvenie principi vai norādītas vispārējās tendences, kādai tad jābūt ES turpmākajai uzraudzības struktūrai (P. Skinner ziņojums par direktīvu „Maksātspēja II” (2009. gads); J. P. Gauès ziņojums par kredītvērtējuma aģentūru regulu (2009. gads)).

Eiropas Parlaments visos savos ziņojumos aicināja Komisiju analizēt to, kā varētu panākt daudz integrētākas uzraudzības struktūras progresu paralēli centieniem izveidot vienotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu. Tā arī uzvēra vajadzību pēc efektīvas galveno tirgus dalībnieku sistēmisko un piesardzīgo risku uzraudzības. Makrouzraudzības analīzei un krīzes pārvaldībai jābūt daļai no veicamajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti. Eiropas Parlaments atbalsta vienotas Eiropas Uzraudzības iestādes izveidi ES mēroga pārrobžu iestāžu uzraudzībai un Eiropas mehānisma ieviešanu, lai risinātu krīzes, kuras var skart minētās iestādes.

Eiropas Komisija nolēma aicināt augsta līmeņa speciālistu grupu izstrādāt priekšlikumus Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas stiprināšanai. Jacques De Larosiere grupa savu ziņojumu iesniedza 2009. gada februārī, un 2009. gada 23. septembrī Komisija nāca klajā ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir:

–  izveidot valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīklu, kas darbotos tandēmā ar jauno Eiropas Uzraudzības iestādi (EUI). Šai iestādei būs trīs pīlāri. Katrs pīlārs balstīs Eiropas uzraudzības komiteju(5)(6) darbību, t.i., viens pīlārs būs banku darbība (EUI (bankas)), otrs pīlārs — apdrošināšana un fondētās pensijas (EUI (apdrošināšana un fondētās pensijas)) un trešais pīlārs — vērtspapīru un tirgu iestāde (EUI (vērtspapīri un tirgi)), savukārt Eiropas Uzraudzības iestādes Apvienotā komiteja nodrošinās Eiropas finanšu tirgu atbilstīgu konsolidēto regulējumu un uzraudzību;

–  izveidot Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu iespējamos finansiālās stabilitātes apdraudējumus, ko rada makroekonomiskās attīstības tendences un tendences finanšu sistēmā kopumā. Šajā nolūkā ESRK nodrošinātu agrīno brīdināšanu par iespējamu sistēmas līmeņa risku veidošanos un, ja nepieciešams, sniegtu ieteikumus šo risku pārvaldībai(7).

Eiropas Kopienu Tiesa(8) ir atzinusi, ka EK līguma 95. pants (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants) par pasākumu pieņemšanu, lai tuvinātu tiesību aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir atbilstīgs juridiskais pamats tam, lai paredzētu tādas „Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā”, ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti.

Šiem likumdošanas priekšlikumiem 2009. gada 26. oktobrī sekoja pirmais priekšlikums omnibus direktīvai, ar ko groza 11 direktīvas, lai daudz skaidrāk noteiktu ierosinātās finanšu uzraudzības sistēmas uzdevumus. Otrajam priekšlikumam omnibus direktīvai vajadzētu sekot nākamo divu mēnešu laikā, lai pabeigtu šo darbu.

(1)

OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(2)

OV C 25E, 29.1.2004., 394. lpp.

(3)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(4)

OV C 9E, 15.1.2010., 48. lpp.

(5)

Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).

(6)

Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).

(7)

Jāņem vērā, ka šis paskaidrojuma raksts attiecas uz priekšlikumiem par EFUS izveidi, pārveidojot esošās Eiropas uzraudzības komitejas par EUI. Priekšlikms par ESRK izveidošanu ir iztirzāts citā paskaidrojuma rakstā.

(8)

Skatīt EKT spriedumu lietā C-217/04, 44. punkts.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (29.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(COM(2009)0503 – C7‑0167/2009 – 2009/0144(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

1. Lai novērstu nesenajā finanšu krīzē konstatētos Eiropas finanšu uzraudzības trūkumus, Komisija iesniedza priekšlikumu paketi ar mērķi Eiropas Savienībā izveidot efektīvāku, integrētāku un ilgtspējīgu finanšu uzraudzības sistēmu. Tās pamatā būs Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), ko veido valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls sadarbībā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), kuras izveidotas, līdzšinējās Eiropas uzraudzītāju komitejas(1) pārveidojot par īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Līdz ar to Komisija ierosina izveidot trīs jaunas, decentralizētas Eiropas aģentūras:

· Eiropas Banku iestādi (EBI);

· Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI);

· Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

2. Lai pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komitejas pārveidotu par efektīvām un īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm, t.i., Eiropas aģentūrām, būs vajadzīgi gan personāla, gan budžeta papildu resursi. Attiecībā uz šo triju aģentūru izveides ietekmi uz Eiropas budžetu jānorāda, ka izmaksas sasniegs 59,699 miljonus euro, un to sadalījums ir šāds:

Aģentūra

2011

2012

2013

Kopā

EBI

5, 206

7, 355

8, 965

21, 527

EAFPI

4, 235

5, 950

6, 799

16, 984

EVTI

5, 465

7, 202

8, 491

21, 158

milj. EUR

3. Šos līdzekļus piešķirs no 1.a izdevumu kategorijas, taču tās apmērs jau ir ļoti ierobežots, proti, Komisijas iepriekšējā finanšu plānā (2010. gada janvāris), kurā jau izskatīja trijām aģentūrām piešķiramās summas (kopā ar citiem grozījumiem), norādīti ļoti ierobežoti līdzekļi līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) beigām (iekavās norādītas 2009. gada janvāra finanšu plānā paredzētās summas):

– 37,041 miljoni euro 2011. gadam (111,590 miljoni euro),

– 34,003 miljoni euro 2012. gadam (123,879 miljoni euro),

– 49,153 miljoni euro 2013. gadam (214,875 miljoni euro).

Ņemot vērā, ka 2009. gada februāra finanšu plānā Komisija 1.a izdevumu kategorijā 2010. gadam paredzēja rezervi 111,8 miljonu euro apmērā, taču pieejami ir tikai 147 tūkstoši euro, pašsaprotami, ka situācija ir ļoti saspringta. Līdz ar to jāievēro, ka, iespējams, ir jāpārskata rezerves apmērs, lai varētu finansēt šīs trīs jaunās aģentūras.

4. Realitātē šo aģentūru faktiskās izmaksas būs stipri augstākas, sasniedzot 149,17 miljonus euro, taču dalībvalstis nodrošinās līdzfinansējumu 89,497 miljonu euro apmērā, kas ir 60 % no aģentūru darbības kopējām izmaksām līdz pašreizējās DFS beigām.

Aģentūra

2011

2012

2013

KOPĀ

EBI

DV+ES=Kopā

7, 809+5,206

=13,015

11, 033+7,355

=18, 388

13, 448+8,965

=22, 413

32,290+21, 527

=53, 816

EAFPI

DV+ES=Kopā

8, 197+4,235

=13, 662

10, 803+5,950

=18, 005

12, 737+6, 799

=21, 228

31,737+16, 984

=52,895

EVTI

DV+ES=Kopā

6, 352+5,465

=10,587

8, 925+7, 202

=14, 874

10,199+8,491

=16, 998

25,476+21, 158

=42, 459

milj. EUR

5. Attiecībā uz personālu paredzēts, ka trīs jaunās aģentūras līdz 2014. gadam pieņems darbā 269 darbiniekus (224 AD amata vietas un 45 AST amata vietas).

Aģentūra

2011

2012

2013

2014

EBI

personāls (AD/AST)

40 (36/4)

62 (53/9)

80 (69/11)

90 (73/17)

EAFPI

personāls (AD/AST)

40 (32/8)

62 (50/12)

73 (60/13)

90 (77/13)

EVTI

personāls (AD/AST)

43 (35/8)

60 (50/10)

76 (64/12)

89 (74/15)

6. Komisija ierosina, lai trīs jaunās aģentūras par savām mītnes vietām saglabātu pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komiteju darba vietas (EVTI tā ir Parīze), kas ir ļoti saprātīgs risinājums gan no praktiskā, gan finansiālā viedokļa, jo tādējādi jaunā aģentūra nekavējoties varēs sākt darbu un tiks novērsti nevajadzīgi izdevumi, ko radītu jauns aprīkojums, personāla pārvietošana utt.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.a punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma atbilst 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam (DFS), taču 1.a izdevumu kategorijā atlikusī rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti ierobežota un jaunu pasākumu finansēšana nedrīkst apdraudēt līdzekļu piešķiršanu citām 1.a izdevumu apakškategorijas prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt DFS un līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tās koriģēšanu un pārskatīšanu, izmantojot visus mehānismus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN) un jo īpaši tā 21. un 23. punktā, lai nodrošinātu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (Iestādes) finansēšanu, neapdraudot līdzekļu piešķiršanu citām prioritātēm un nodrošinot, ka 1.a izdevumu apakškategorijā paliek pietiekama rezerve;

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

1.b punkts (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

1.b uzsver, ka Iestādes izveidei ir jāpiemēro IN 47. punkta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde pieņem lēmumu par Iestādes izveidi, Parlaments sāks sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laikus vienotos par Iestādes finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IN noteikumiem;

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.

(41) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

 

1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Pamatojums

Iestādi izveido kā decentralizētu Eiropas Savienības aģentūru un finansē saskaņā ar IN. Tas jānorāda Iestādes juridiskajā pamatā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) valstu kompetento uzraudzības iestāžu obligātie maksājumi;

a) to valstu publisko iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību;

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

48. pants – 1.b punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);

b) Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa) saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kā paredzēts IN 47. punktā;

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

48. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie valstu publisko iestāžu obligātie maksājumi un Savienības subsīdija ir pieejami katra finanšu gada sākumā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

50. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.

9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi, un šajā budžetā ir ietverti Eiropas Savienības vispārējā budžeta un valstu uzraudzības iestāžu ieņēmumi.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām. Īstenošanas pasākumi pieļauj pamatotas atkāpes, lai garantētu Iestādes noteikto uzdevumu visefektīvāko izpildi.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

Atsauces

COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

7.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jutta Haug

21.10.2009

 

 

Pieņemšanas datums

28.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Damien Abad, Alexander Alvaro, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Giovanni Collino, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Jutta Haug, Jiří Havel, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Dominique Riquet, Sergio Paolo Francesco Silvestris, László Surján, Helga Trüpel, Daniël van der Stoep, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franziska Katharina Brantner, Giovanni La Via, Peter Šťastný

(1)

Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (30.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD))

Atzinumu sagatavoja: Raffaele Baldassarre

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšvēsture

Pamatojoties uz Larosière ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, Komisija sagatavojusi priekšlikumus jaunai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai. Ar šiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus Komisija pieņēma 2009. gada 23. septembrī, paredzēts izveidot:

-          Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) atsevišķo finanšu iestāžu uzraudzībai („mikrolīmeņa uzraudzība”), kuru veidotu dalībvalstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls, kuras strādātu tandēmā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI(1)), tādējādi apvienojot visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu ar vietējo un mikrolīmeņa uzraudzības iestāžu zināšanam un pieredzi attiecīgajā jomā;

-          Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu risku attiecībā uz vispārējo finanšu stabilitāti („makrolīmeņa uzraudzība”).

EUI būs Kopienas iestādes ar juridiskas personas statusu, kuru mērķis būs: i) uzlabot regulēšanu un uzraudzību iekšējā tirgū, ii) nodrošināt finanšu tirgu integritāti un kārtīgu darbību, un iii) aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti, vienlaikus pastiprinot uzraudzības koordināciju Eiropas un starptautiskā līmenī.

Atzinuma sagatavotāja nostāja

Atzinuma sagatavotājs atbalsta priekšlikuma pamatdomu un plāno Juridiskās komitejas atzinumu konstruktīvi iekļaut atbildīgās komitejas darbā. Viņš uzskata — lai paaugstinātu konkurenci, radot tai vienlīdzīgus apstākļus, un lai pēc iespējas nodrošinātu pasākumu un noteikumu saskaņotību — ir nepieciešamas tālejošas ES finanšu tirgu un iestāžu reformas. Viņaprāt, šis priekšlikums — lai gan tajā nepieciešams izdarīt dažus precizējumus un jauninājumus, kas ir ierosināti šajā atzinuma projektā — ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu efektīvāku uzraudzību un noteikumu izstrādi, kā arī lai labāk identificētu riskus finanšu sistēmā.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka Iestādes lēmumu pieņemšanas pilnvaras nedrīkst apdraudēt dalībvalstu uzraudzības iestāžu spēju veikt savus regulatora pienākumus, un tās nedrīkst veicināt regulēšanas neskaidrību tām individuālajām struktūrām, kas ir pakļautas vietēja līmeņa uzraudzībai(2). Tādēļ iespēja Iestādei pieņemt atsevišķus lēmumus attiecībā uz finanšu tirgu dalībniekiem būtu jāsaglabā tikai 10. panta 3. punktā paredzētajās ārkārtas situācijās.

Attiecībā uz ikdienas situācijām Juridiskā komiteja, pamatojoties uz plaši atbalstītu kompromisu, pieņēma grozījumus attiecībā uz Iestādes pilnvarām adresēt atsevišķus lēmumus tirgus dalībniekiem (9. panta 6. punkts un 11. panta 4. punkts), ierosinot procedūru, kas Iestādei un Komisijai jāievēro, lai Iestādes pilnvaras labāk saskaņotu ar Komisijai pilnvarām, kuras noteiktas LES 17. panta 1. punktā un LESD 258. punktā.

Saistoši noteikumi būtu jāizstrādā tikai ES līmenī, un tas būtu jāveic vai nu ES iestādēm vai EUI šo iestāžu uzraudzībā, tādējādi ievērojot subsidiaritātes principu. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir svarīgi izvairīties no steigā un bez reāla dialoga veiktām interpretācijām, kas tādēļ var būt nesamērojamas ar mērķi, pārāk sīkas vai reizēm pat neatbilstošas. Tādēļ atzinuma sagatavotājs stingri atbalsta tirgus dalībnieku piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā.

Ir būtiski svarīga mikrolīmeņa un makrolīmeņa dalībnieku sadarbība un informācijas apmaiņa starp tiem. Tomēr ir svarīgi, lai visas Iestādes pilnvaras šajā jomā saskanētu ar ES tiesību aktos noteiktajiem profesionālā noslēpuma neizpaušanas pienākumiem un lai konfidenciāla informācija tādējādi paliktu nepieejama tām struktūrām un iestādēm, kam nav tiesību tai piekļūt. Ir būtiski ņemt vērā arī to, ka dažos gadījumos būs grūti padarīt par anonīmiem tos apkopojošos datus, kas ir jādara zināmi ne tikai kompetentajām iestādēm(3). Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka konfidenciāli dati ir konsekventi jāaizsargā saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Papildus šiem galvenajiem jautājumiem atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu precīzāk jādefinē un jāturpina uzlabot Iestādes starpnieka lomu. Turklāt Iestādei vajadzētu būt atpazīstamākai starptautiskā līmenī, vienlaikus tās nolīgumiem paliekot nesaistošiem. Ir jāveic papildu pasākumi, lai pastiprinātu pārredzamību un veicinātu administratīvo standartu izmantošanu.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka jāapsver iespēja šajā priekšlikumā pietiekamā līmenī paredzēt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību finanšu tirgos.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi ir izrādījušies nepietiekami, lai atspoguļotu integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(17) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību nepiemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Kopienas tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām30 vai turpmākām ES regulām.

(20) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu un tikai steidzamos gadījumos izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Kopienas tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Iestādei aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Kopienā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(25) Iestādei aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu pienākumus nodokļu jomā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Iestādei jāveic arī līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana visā Kopienā, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes.

(28) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja, kā arī kompetentās dalībvalstu iestādes. Iestādei jāveic arī līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana visā Savienībā, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Savienības un starptautiskos forumos. Būtu arī jānodrošina, ka Iestāde var gūt labumu no Komisijas sadarbības ar starptautiskiem forumiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.

(31) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem, nosakot prasību, ka konfidenciālu informāciju nedara pieejamu struktūrām un iestādēm, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jāveic tūlītējas darbības un jānodrošina turpmākie pasākumi.

(32) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu jāsniedz tikai pēc pamatota pieprasījuma un sistemātiski jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesībām. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jāveic tūlītējas darbības un jānodrošina turpmākie pasākumi.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes pārvarēšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu tirgus dalībnieka stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

(34) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm pieprasīt Iestādes lēmuma pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes darbību regulē Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2. Iestādes darbību regulē Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Iestādes mērķis ir veicināt: i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) ieguldītāju aizsardzību; iii) finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību; un v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu. Šajā sakarā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 1. panta 2. punktā minēto Kopienas tiesību aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4. Iestādes mērķis ir veicināt: i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) ieguldītāju aizsardzību; iii) finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību; un v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pastiprināt konkurenci un inovācijas iekšējā tirgū un nodrošināt globālo konkurētspēju. Šajā sakarā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 1. panta 2. punktā minēto Kopienas tiesību aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;

b) pieņemt nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tehniskie standarti

Tehniskie standarti – deleģētie akti

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu, finanšu tirgu dalībniekus iesaistot visu tiem piemērojamo noteikumu izstrādē, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi ir samērīgi ar to mērķiem un nav pārāk ierobežojoši, un lai izvērtētu iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus kā deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem.

Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem. Iestāde rīko pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šīs pamatnostādnes publicē Iestādes tīmekļa vietnē.

Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem. Iestāde šos iemeslus publicē, par savu nodomu savlaicīgi paziņojot kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopienas noteikumu konsekventa piemērošana

Savienības tiesību nepiemērošana

1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

1. Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Komisijas, Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību nepiemērošanas gadījumus.

Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesībām.

Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesībām.

4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesībām, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesībām.

Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

6. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus iekšējā tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti pārrobežu darbībās, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesībām, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Pirms individuāla lēmuma pieņemšanas Iestāde par to informē Komisiju.

 

Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas to iestāžu tiesības tikt uzklausītām, kurām tiek adresēts lēmums.

 

Iestāde un attiecīgās kompetentās iestādes Komisijai sniedz visu nepieciešamo informāciju.

 

Divu nedēļu laikā pēc Iestādes lēmuma projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par to, vai tā atbalsta šo lēmuma projektu. Komisija nedrīkst šo termiņu pagarināt. Gadījumos, kad to prasa Savienības intereses, Komisija var atbalstīt lēmuma projektu daļēji vai ar grozījumiem.

 

Ja Komisija lēmuma projektu neapstiprina vai apstiprina to daļēji vai ar grozījumiem, tā nekavējoties informē Iestādi, nosūtot tai oficiālu atzinumu.

 

Vienas nedēļas laikā pēc šī oficiālā atzinuma saņemšanas Iestāde izskata un pieņem lēmumu par Komisijas oficiālo atzinumu un nekavējoties nosūta to Komisijai.

 

Vienas nedēļas laikā pēc Iestādes grozītā lēmuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā atbalstīšanu vai noraidīšanu.

 

Ja Komisija noraida grozīto lēmumu, uzskata, ka lēmums nav pieņemts.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

 

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

7. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Strīdu izšķiršana starp kompetentajām iestādēm

Kompetento iestāžu domstarpību izšķiršana pārrobežu gadījumos

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kas attiecas uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai varētu veikt savu atvieglošanas un koordinēšanas pienākumu, Iestāde pilnībā jāinformē par visiem būtiskajiem notikumiem attiecībā uz 1. punktā minēto situāciju un jāaicina piedalīties novērotāja lomā visās attiecīgās dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes rīkotajās sanāksmēs.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir pārāki par jebkuru iepriekšējo lēmumu, kuru kompetentā iestāde pieņēmusi attiecīgajā jautājumā. Rīkojoties saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas saskaņā ar 3. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro šo lēmumu.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde atbilstoši 9. panta 6. punktā noteiktajai kārtībai var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. daļa – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot starpnieka funkciju;

(3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma veicot nesaistošu starpniecību;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.

Neskarot ES iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šādi pasākumi nerada juridiskas saistības Savienībai un tās dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes un citas dalībvalsts iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus.

1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes un citas dalībvalsts iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību, kas izklāstīti attiecīgajās Savienības tiesībās.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri.

Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Visiem šāda veida pieprasījumiem attiecīgā gadījumā izmanto vienotu informācijas sniegšanas formātu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

22. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa

Vērtspapīru un tirgu nozarē iesaistīto personu grupas izveide

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai nodrošinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa.

1. Lai nodrošinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, Iestāde izveido Vērtspapīru un tirgu nozarē iesaistīto personu grupu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Kopienā.

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru un iesaistīto personu pārstāvību Kopienā.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi tiešā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var par to informēt Iestādi, Padomi un Komisiju.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – ceturtā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

Vienas nedēļas laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai ja to groza, Iestāde paziņo par to, ka netiek skarti pienākumi nodokļu jomā.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.

Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 238. pantu, viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

Atsauces

COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

7.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Raffaele Baldassarre

5.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

28.1.2010

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kay Swinburne

(1)

Šīs iestādes ir Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EAFPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(2)

Kā Tiesa noteica spriedumā Meroni lietā (Meroni/ High Authority, spriedums lietā C -9/56 un C-10/56, 1958, [EKT], 133. un 157. lpp.), iestāde nedrīkst deleģēt pilnvaras, kas tai nav piešķirtas. Ja Iestādei tiek piešķirtas pilnvaras nolemt, vai kompetentā dalībvalsts iestāde ir ievērojusi Kopienas tiesību aktus, kā tas ir ierosināts 9. panta 6. punktā un 11. panta 3. punktā, tas nozīmētu, ka uzraudzības iestādei tiek piešķirtas pilnvaras, kas pārsniedz noteiktas izpildes pilnvaras, kuras ietver lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuros tiek apspriesta tiesību aktu pareiza piemērošana.

(3)

Piemēram, dažās dalībvalstīs tirgi aprobežojas ar nelielu skaitu nozīmīgu tirgus dalībnieku. Tādēļ jebkādu apkopojošo datu izpaušana patiesībā atklātu informāciju par individuāliem uzņēmumiem.


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (9.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(COM(2009)0503 – C7‑0167/2009 – 2009/0144(COD))

Atzinumu sagatavoja: Íñigo Méndez de Vigo

ĪSS PAMATOJUMS

2008. gada ekonomikas un finanšu krīze, no kuras sekām mēs joprojām ciešam, skaidri norādīja uz pietiekama finanšu regulējuma trūkumu Eiropas mērogā un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu. Pamatojoties uz Žaka de Larosjēra vadītās ekspertu grupas ziņojumu, Komisija ir izstrādājusi četrus priekšlikumus, par kuru virzību Parlamentā ir atbildīga Ekonomikas un monetārā komiteja.

Sniedzot savu atzinumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja ir centusies rūpīgi izskatīt to, kā jaunā Eiropas uzraudzības iestāde un Eiropas Sistēmisko risku komiteja, ko izveido ar šiem priekšlikumiem, vislabāk var iekļauties iestāžu sistēmā. Tā ir arī pievērsusi uzmanību saskaņotu finanšu pakalpojumu tehnisko standartu izveidei, lai, no vienas puses, nodrošinātu to konsekventu darbība, un, no otras puses, garantētu pienācīgu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā. Īpaši rūpīgi ir izpētītas attiecības ar privātā sektora iestādēm, kā arī Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestāžu attiecības. Visbeidzot, tiek uzsvērtas problēmas, kas saistītas ar pārrobežu iestāžu uzraudzību.

2008. gada finanšu krīze liek rast Eiropas problēmām Eiropas mēroga risinājumu — pateicoties jaunajām Lisabonas līgumā paredzētajām pilnvarām, Parlamentam visos šajos jautājumos ir jāuzņemas izšķiroša loma.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādi (vērstpapīri un tirgi)

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu tirgu dalībnieku uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, kā arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).

(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma jāveido dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu tirgu dalībnieku uzraudzības uzdevumus, kas nav risināmi Savienības mērogā, dalībvalstu kompetencē. Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāveic to pārrobežu iestāžu uzraudzība, kam nav Savienības mēroga. Eiropas uzraudzības iestādei (Vērtspapīri un tirgi) (turpmāk „Iestāde”) pakāpeniski jāpārņem Savienības mēroga iestāžu uzraudzība. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei ir nepieciešams izveidot Eiropas uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas) un Eiropas uzraudzības iestādi (banku darbība), kā arī Eiropas uzraudzības iestādi (apvienotā komiteja). Eiropas Sistēmisko risku komitejai (ESRK) jābūt daļai no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas.

 

 

(Izmaiņas iestāžu nosaukumos attiecas uz visu tekstu.)

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Lietā Nr. C-217/04 Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi Eiropas Kopienu Tiesa nosprieda, ka „nekas EKL 95. panta tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams — saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi — paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu, papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.”1

Saskaņā ar EK līguma 95. pantu (tagad, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu) pieņemtie pasākumi var būt direktīvu vai regulu formā. Piemēram, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/20042, un arī Iestāde tiks izveidota ar regulu.

 

1 2006. gada 2. maija spriedums, Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras krājums, 2006. g., I-3771 lpp., 44. punkts.

 

2 OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

(14) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuri attiecas uz finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.

(15) Komisijai būtu jāapstiprina šie tehnisko standartu projekti, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja tie, piemēram, nebūtu saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būtu pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.

(16) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Jomās, uz kurām tehniskie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata labākā prakse.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.

(19) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma 258. pantu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.

(21) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Ārkārtas situācijā ir jāizveido ESRK. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad kompetentās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem tieši adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.

(22) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu tirgu dalībniekiem tieši adresētus lēmumus tiem tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijās.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Krīze ir parādījusi lielākos trūkumus pastāvošajā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var nodarīt kaitējumu visai sistēmai. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

22.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22b) Ir kļuvis skaidri redzams, ka sadarbības mehānisms, kas tika izmantots šīs asimetrijas novēršanai, ir nepietiekams. Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības regulācijai un uzraudzībai nākotnē”1.

 

_____________

1 101. lpp.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

22.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22c) Šai problēmai ir tikai divi iespējamie risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm vai radīt patiesu alternatīvu tām Eiropas iestādes veidolā. A. Turner pārskatā ir arī teikts, ka „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju”.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

22.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22d) Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, tiek pieļauts, ka uzņēmēja valsts var liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, taču šādas pieejas rezultātā palielinātos protekcionisms.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

22.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22e) Lai īstenotu Eiropas mēroga risinājumu, ir nepieciešams pastiprināt uzraudzības iestāžu kolēģiju veikto pārrobežu iestāžu uzraudzību un nodot Savienības mēroga iestāžu uzraudzības pilnvaras Eiropas iestādei. Savienības mēroga finanšu iestādes ir iestādes, kas veic pārrobežu darbību, kā arī tās iestādes, kuras darbojas vienas valsts teritorijā un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

22.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām vajadzētu būt pilnvarotām definēt uzraudzības noteikumus, lai sekmētu konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei būtu arī jāuzņemas saistošs vidutāja pienākums, lai atrisinātu dalībvalstu uzraudzības iestāžu domstarpības.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

22.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22g) Uzraudzības iestāžu kolēģijām būtu jāuzņemas svarīgāka loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, kuras nedarbojas Savienības mērogā, taču vairākumā gadījumu dalībvalstu standarti un praktiskā darbība ir atšķirīgi. Nav vērts apvienot pamatnoteikumus finanšu jomā, ja praktiskie uzraudzības pasākumi paliek sadrumstaloti. Kā norādīts Ž. de Larosjēra ziņojumā, „jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a) Savienības mēroga finanšu iestāžu piesardzīga uzraudzība būtu jāuztic Iestādei. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm būtu jādarbojas kā Iestādes pārstāvēm un, uzraugot Savienības mēroga pārrobežu finanšu iestādes, tām būtu obligāti jāievēro Iestādes norādījumi.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23b) Savienības mēroga finanšu iestādes būtu jāidentificē, ņemot vērā starptautiskus standartus.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.

(24) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Iestādei deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā būtu jāapzina un jāizplata labākā prakse.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai.

(26) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko labākā prakse.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un nozīmi attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.

(29) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāpārstāv Savienība dialogā un sadarbībā ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Kopienas finanšu tirgu dalībniekus (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, patērētājus un citus privātos finanšu pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

(33) Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms šādu tehnisko standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic ietekmes novērtējums. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbiniekus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a) Neskarot dalībvalstu īpašo atbildību krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments būtu jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij būtu jānorāda aizsargpasākuma izmantošanas iemesli. Iestādei sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

(38) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments no kandidātu saraksta, kuru izveidojusi Komisija atklāta konkursa rezultātā. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas Apvienotajā Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai Eiropas uzraudzības iestāžu komitejai jāuzņemas visas Apvienotās finanšu konglomerātu komitejas funkcijas. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Banku iestādes kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(39) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starp nozarēm, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas, izmantojot Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (banku darbība) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes darbību regulē Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2. Iestādes darbību regulē šī Regula un Direktīva 97/9/EK, Direktīva 98/26/EK, Direktīva 2001/34/EK, Direktīva 2002/47/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2003/6/EK, Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīva 2006/49/EK (neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību), Direktīva … [gaidāmā AIFP direktīva] un Regula … [gaidāmā KA regula], tostarp visas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

Grozījums Nr.            28

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Iestāde darbojas arī jomās, kuras reglamentē 2. punktā minētie tiesību akti, tostarp strādā ar jautājumiem par akcionāru tiesībām, uzņēmumu vadību, revīziju un finanšu pārskatiem, ja šāda Iestādes darbība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, tīrvērti un norēķiniem, pārvēršanu vērtspapīros, īsās pozīcijas pārdošanu un atvasinātajiem instrumentiem, tostarp standartizāciju.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.

svītrots

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

 

1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras galvenais mērķis ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finansiālo stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

 

2. EFUS veido:

 

a) Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../.. [ESRK];

 

b) Eiropas Uzraudzības iestāde (banku darbība), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../..[EBI];

 

c) Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../.. [EAFPI];

 

d) Iestāde;

 

e) Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja, kas minēta 40. pantā;

 

f) dalībvalstu iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. ../.. [EVTI], Regulas (ES) Nr. ../.. [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../.. [EBI] 1. panta 2. punktā;

 

g) Komisija 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

 

3. Iestāde, izmantojot 40. pantā minēto apvienoto komiteju, regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku darbība) un nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

 

4. Ņemot vērā īstenas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS puses sadarbojas, ievērojot uzticību un savstarpēju cieņu, jo īpaši nodrošinot atbilstīgas un uzticamas informācijas plūsmu savā starpā.

 

5. Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir EFUS locekles.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;

b) veicināt standartu un tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot šīs Regulas un 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot Savienības mēroga finanšu iestāžu efektīvu un saskaņotu uzraudzību un uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.

1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus, lai papildinātu, atjauninātu un grozītu nebūtiskus to tiesību aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Šajos tehniskajos standartos neietilpst stratēģiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie tiesību akti.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.

Iestāde organizē tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisku apspriešanu un pirms to pieņemšanas izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz tehnisko standartu projektu, ko vienlaikus nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Trīs mēnešu laikā pēc tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par apstiprināšanu, neapstiprināšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemtajiem lēmumiem, minot iemeslus.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.

svītrots

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Komisija pieņem tehniskos standartus regulu vai lēmumu veidā saskaņā ar 7.a‑7.d pantu.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru deleģēšana

 

1. Šīs regulas 7. pantā minēto tehnisko standartu kā deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku.

 

2. Līdzko Komisija pieņem tehnisku standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt tehnisku standartu Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.

 

4. Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punkta minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem tehniskajiem standartiem un valsts iestādēm, kas tos nav ievērojušas.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

7.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b pants

 

Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru atsaukšana

 

1. Regulas 7. pantā minēto tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru deleģējumu var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.

 

2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri tehniskie standarti var tikt atsaukti, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

 

3. Lēmumā par atsaukšanu paziņo tās iemeslus un izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo tehnisko standartu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

7.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.c pants

 

Iebildumi pret tehniskajiem standartiem

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret tehnisku standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par diviem mēnešiem.

 

2. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret tehnisko standartu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

 

Pirms šā laikposma beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka šīs iestādes neplāno iebilst pret tehnisko standartu. Šādos gadījumos tehnisko standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

 

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

7.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.d pants

 

Tehnisko standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

 

1. Ja Komisija neapstiprina tehnisko standartu projektu vai izdara tajā grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.

 

2. Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju, lai izklāstītu savus atšķirīgos apsvērumus.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Vērstpapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Pēc attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikuma izdošanas katra kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgā pamatnostādne vai ieteikums tiks ievērots. Ja iestāde plāno šo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā informē par to Iestādi, minot neievērošanas iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā darbības ziņojumā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā ir izdevusi, norādot, kuras dalībvalstu iestādes tos nav ievērojušās, un ieskicējot, kā tā plāno nodrošināt, ka turpmāk tās ievēros Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus. Iestāde šo pašu informāciju sniedz galvenajām lielākajām finanšu struktūrām.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.

svītrots

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, tai skaitā tehniskos standartus, kas ieviesti saskaņā ar 7. pantu, un jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.

2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt gadījumus, kad, iespējams, pārkāpti vai nav piemēroti Savienības tiesību akti.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

4. Ja 3. punkta otrā apakšpunktā noteikto desmit darba dienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

Kompetentās iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.

5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

6. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem pieņem atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

9. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, kuras valsts un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.

1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt atsevišķus 3. punktā minētos lēmumus.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a ESRK par brīdinājuma izteikšanu vienlaikus informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un Iestādi.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu tirgu dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu tiek izsludināta ārkārtas situācija, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu tirgu dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgajām prasībām pieņem atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, atsevišķos lēmumus, ko tā adresējusi valsts un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.

1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas vadošo lomu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.

2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgu dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

 

Valstu uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, jāatbilst šiem lēmumiem.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

11. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda domstarpības, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

 

Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestāde palīdz veicināt efektīvu un atbilstīgu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību un veicina Kopienas tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās.

1. Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu, rezultatīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu kolēģijās.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.

2. Attiecīgā gadījumā Iestāde piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā. Šādas līdzdalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijās esošās iestādes.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Iestāde var izstrādāt tehniskus standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti atbilstoši 7. un 8. pantam, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, jaunajām iestādēm jāizšķir dalībvalstu uzraudzības iestāžu strīdi saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru. Ja pārrobežu iestādes uzraudzības iestādes nespēj panākt vienošanos, Iestādei jābūt pilnvarotai pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzība

 

1. Dalībvalstu iestādes veic Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzību, darbojoties kā Iestādes pārstāvji un ievērojot tās norādījumus, lai garantētu, ka visā Eiropas Savienībā tiek piemēroti vienādi uzraudzības noteikumi.

 

2. Iestāde iesniedz uzraudzības noteikumu projektu vienlaikus Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija apstiprina uzraudzības noteikumu projektu saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto procedūru.

 

3. Uzraudzības padomes lēmumā, ko tā pieņem saskaņā ar 29. panta 1. punktā noteikto procedūru, norāda nozīmīgas Savienības mēroga finanšu iestādes. Izstrādājot kritērijus šādu finanšu iestāžu noteikšanai, ņem vērā Finansiālās stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautisko norēķinu bankas noteiktos kritērijus.

 

4. Iestāde sadarbībā ar ESRK izstrādā informācijas sniegšanas paraugu nozīmīgajām iestādēm, lai nodrošinātu to sistēmiskā riska pārdomātu pārvaldību.

 

5. Lai nodrošinātu Savienības mēroga finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Eiropas noguldītāju intereses un samazinātu sistēmiskās finanšu krīzes radītos zaudējumus nodokļu maksātājiem, izveido Eiropas Finanšu aizsardzības fondu (Fonds). Fonda uzdevums ir arī palīdzēt grūtībās nonākušām Savienības finanšu iestādēm pārvarēt grūtības, ja to problēmas var apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbību finansē no šo iestāžu iemaksām. Katras finanšu iestādes iemaksas aprēķina atbilstoši kritērijiem, kas atalgo labu pārvaldību. Ar šīm iemaksām aizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.

 

6. Ja krīzes atrisināšanai nepietiek ar uzkrātajiem resursiem no banku iemaksām, Fonda resursus var palielināt, izmantojot parāda instrumentus. Ārkārtas situācijās dalībvalstis var sniegt garantijas un tādējādi palīdzēt Fondam izdot parāda instrumentus, taču prasot samaksu, kas atbilst iespējamam riskam. Dalībvalstis dala šīs garantijas savā starpā atbilstīgi 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

 

7. Ja ārkārtējos izņēmuma gadījumos un saistībā ar sistēmisku krīzi viena vai vairākas iestādes vairs nespēj darboties un ar pieejamajiem resursiem nepietiek, problēmas skartās dalībvalstis risinās situāciju saskaņā ar principiem, kas iekļauti pašreizējā saprašanās memorandā, kurā izdarīti grozījumi. Kopīgos krīzes risināšanas pasākumos var ietvert vienu vai vairākus no šādiem kritērijiem: iestādes noguldījumi, iestādes aktīvi (kuriem norāda vai nu uzskaites vērtību, tirgus vērtību vai riska svērto vērtību), iestādes ieņēmumu plūsma vai iestādes maksājumu sistēmas plūsmas daļa.

 

8. Savienības finanšu iestādēm dalība Fondā aizstāj dalību pastāvošajās dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās. Fondu vada valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus ievēl no dalībvalstu iestāžu darbinieku vidus. Izveido arī konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Iestāde deleģē dalībvalstu iestādēm uzdevumus un pienākumus kontrolēt 12.a pantā minēto Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzību.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

18. pants – -1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde pārstāv Savienību visos starptautiskajos forumos, kas pievēršas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos reglamentēto iestāžu darbības noteikumiem un uzraudzībai. Dalībvalstu kompetentās iestādes var turpināt piedalīties forumos, kas skar valsts jautājumus un tos jautājumus, kuri saistīti ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem šo iestāžu uzdevumiem un pilnvarām.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

18.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.

Neskarot Savienības iestāžu un dalībvalstu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvas vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu.

2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi būtiskā veidā tieši neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem izraudzītajiem kandidātiem. Pēc kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja Eiropas Parlaments uzskata, ka neviens no izraudzītajiem kandidātiem nav pietiekami atbilstīgs pirmajā daļā izvirzītajām prasībām, atklāto atlases procedūru sāk no jauna.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.

svītrots

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas Parlaments var arī uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.

1. Priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Eiropas Parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.

2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas iesniedz Eiropas Parlamentam pārskatu par savu pienākumu izpildi.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39. pants

svītrots

Sastāvs

 

1. Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.

 

2. EFUS sastāvā ietilpst:

 

a) dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/2009 [EAFPI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EBI]1. panta 2. punktā noteikto;

 

b) Iestāde;

 

c) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/…[EAFPI] 1. pantā;

 

d) Eiropas Banku iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. pantā;

 

e) regulas 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;

 

f) Komisija 7., 9., 10. un pantā minēto uzdevumu veikšanai.

 

3. Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Banku iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

 

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

IV nodaļa – 2. sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU APVIENOTĀ KOMITEJA

APVIENOTĀ KOMITEJA

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.

2. Apvienotā komiteja darbojas kā forums, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci un zināšanas, jo īpaši šādās jomās:

 

– finanšu konglomerāti;

 

– grāmatvedība un revīzija;

 

– mikrolīmeņa uzraudzības analīze finansiālās stabilitātes nodrošināšanai;

 

– privāto ieguldījumu projekti;

 

– pasākumi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un

 

– informācijas apmaiņa ar ESRK un attiecību veidošana starp ESRK un Eiropas uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

40. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.

3. Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. Iestāde piešķir atbilstošu daļu no administratīvo, infrastruktūras un darbības izdevumu segšanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

40. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir iekļautas EFUS locekles.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

40.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

40.a pants

 

Uzraudzība

 

Ja nozīmīga pārrobežu finanšu iestāde darbojas vairākās nozarēs, apvienotā komiteja izlemj, kura Eiropas uzraudzības iestāde darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus neattaisnojamus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

 

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

66. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija ziņojumā cita starpā sniedz novērtējumu par dalībvalstu iestāžu uzraudzības darbību konverģences līmeni, uzraudzības kolēģiju darbību, pārrobežu iestāžu, jo īpaši Savienības mēroga iestāžu uzraudzības mehānismu, 23. panta darbību attiecībā uz drošības pasākumiem un regulatoriem, uzraudzības konverģenci krīzes pārvaldībā un atrisināšanā Savienībā, kā arī attiecībā uz to, vai uzraudzības darbības un uzņēmējdarbības īstenošana ir jāapvieno vai jāīsteno šķirti. Ziņojumā iekļauj priekšlikumus, kā turpmāk attīstīt Iestādes un EFUS darbību, lai veidotu integrētu Eiropas līmeņa uzraudzības sistēmu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

Atsauces

COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

7.10.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Íñigo Méndez de Vigo

24.11.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2010

6.4.2010

 

 

Pieņemšanas datums

7.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Gerald Häfner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, David Martin, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Guy Verhofstadt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Luc Dehaene, Enrique Guerrero Salom, Anneli Jäätteenmäki, Íñigo Méndez de Vigo, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

Atsauces

COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.9.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

7.10.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

7.10.2009

EMPL

7.10.2009

JURI

7.10.2009

AFCO

7.10.2009

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

EMPL

22.10.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Sven Giegold

20.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

23.11.2009

23.2.2010

23.3.2010

27.4.2010

Pieņemšanas datums

10.5.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

0

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Carl Haglund, Syed Kamall, Philippe Lamberts, Catherine Stihler, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji (187. panta 2.