ZIŅOJUMS par priek嗟ikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi

3.6.2010 - (COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Peter Skinner

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priek嗟ikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi

(COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0502),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0168/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 21. janvāra atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Bud枡ta komitejas, Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0170/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priek嗟ikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā)
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr.  2 Regulas priek嗟ikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.	(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Pamatojums
Pielāgošana Lisabonas līgumam.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja veicināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrēto finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — rīcības plāns1, 2002. gada 25. novembra rezolūcija par pienācīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā2, 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata3, 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem4, 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē5, 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)6 un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām7).
	________________________________ 1 OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp. 2 OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp. 3 OV C 175 E, 10.7.2008., xx. lpp. 4 OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp. 5 OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp. 6 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251. 7 Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa, secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot tālejošas Kopienas finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, banku nozarē un vērtspapīru nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja.	(2) 2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (de Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, banku nozarē un vērtspapīru nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku komiteju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru.	(3) Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, un 2009. gada 27. maija paziņojumā „Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus de Larosjēra ziņojumā minētos ieteikumus.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) G-20 vadītāji 2009. gada 2. aprīļa paziņojumā „Vispārējais ekonomikas atveseļošanas un reformu plāns”apņēmās „rīkoties, lai nākotnes finanšu sektoram izveidotu stiprāku un pasaules līmenī saskaņotāku uzraudzības un regulējošo sistēmu, kas atbalstīs ilgtspējīgu vispārējo izaugsmi un kalpos uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām”. Pitsburgas sanāksmē 2009. gadā G-20 vadītāji lūdza, lai SVF sagatavotu „ziņojumu [..] par to [..] kādā veidā finanšu nozare varētu sniegt taisnīgu un būtisku ieguldījumu maksājumos par jebkādu slogu saistībā ar valdības iejaukšanos banku sistēmas stabilizācijā”. 2010. gada 16. aprīļa starpposma ziņojumā „Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums”, kas tapa, lai apmierinātu šo pieprasījumu, cita starpā norādīts, ka „finanšu nozares neveiksmju tiešās fiskālās izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam noregulējuma mehānismam. FSI nodrošinātu, ka nozare palīdz segt jebkāda iespējama noregulējuma izmaksas, un mazinātu sistēmisko risku. Ja noregulējuma mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no tādām situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.”
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Komisijas 2010.  gada 3. marta paziņojumā „Eiropa 2020” noteikts, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu „uzsākt vērienīgu politiku, kas turpmāk mums ļaus labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un — ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā — raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”. Eiropadome 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē vienojās, ka „jo īpaši progress ir vajadzīgs tādos jautājumos kā .. sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti, atvasināto instrumentu tirgus pārredzamības palielināšana un īpašu pasākumu apsvēršana saistībā ar suverēniem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem.”
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopiena ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām, kuras joprojām ir Komisijas padomdevējas struktūras. Kopienā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Uzraudzības iestāžu sistēma būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu ES finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Kopienas tīklā.	(6) Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām, kuras joprojām ir Komisijas padomdevējas struktūras. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Uzraudzības iestāžu sistēma ir jāpārdēvē par Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) un būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, kā arī Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).	(7) EFUS jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Finanšu iestādes jāuzrauga uzraudzības iestāžu kolēģijām. Eiropas Uzraudzības iestādei (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) (turpmāk — „Iestāde”) jāpārņem sistēmiska riska kritērijiem atbilstošu finanšu iestāžu uzraudzība tādā mērā, ciktāl tās varētu apdraudēt Savienības finanšu sistēmas stabilitāti, kad valsts iestāde nav izmantojusi savas pilnvaras. Būtu jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgus jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienoto komiteju). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) jāietilpst EFUS.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Eiropas uzraudzības iestādēm jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai EK līgumā noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.	(8) Iestādei jāaizstāj Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, un jāuzņemas visi tās uzdevumi un pilnvaras. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (turpmāk „Iestāde”) jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, kad ņemtas vērā visu dalībvalstu dažādās intereses, aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un citus saņēmējus, nodrošināt finanšu tirgu integritāti, efektivitāti un pienācīgu darbību, aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu iestādēm un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir Kopienas iestāde ar juridiskas personas statusu, un tai jānodrošina juridiska, administratīva un finansiāla neatkarība.	(9) Iestādei jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni un ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgais raksturs. Iestādei jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, finanšu iestāžu maksātspēja un likviditāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordinācija ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu iestādēm un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem, vienlaikus ņemot vērā, ka jāstiprina konkurence un jauninājumi iekšējā tirgū un jānodrošina konkurētspēja pasaulē. Tās uzdevumiem jāietver arī uzraudzības konverģences veicināšana un ES iestāžu konsultēšana uzraudzības un finanšu tirgu regulējuma, kredītreitingu un tīrvērtes jomā, kā arī ar to saistītie uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumi.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai Iestāde spētu sasniegt savus mērķus, ir nepieciešami un lietderīgi nodrošināt, ka Iestāde ir ES struktūrvienība ar juridiskas personas statusu un tā ir juridiski, administratīvi un finansiāli neatkarīga. Kā ierosinājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Iestādei jāpiešķir „pilnvaras, lai risinātu jautājumus par atbilstību tiesību aktiem, kā arī drošības un piemērotības problēmas”, jo īpaši tādas, kas saistītas ar sistēmisku risku un pārrobežu risku.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Finanšu stabilitātes padome, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds un G-20 2009. gada 28. oktobrī definēja sistēmisku risku kā „finanšu pakalpojumu pārtraukuma risku, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās; un ii) kas potenciāli var radīt būtiskas negatīvas sekas reālajai ekonomikai. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.”
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 9.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Šo iestāžu izpratnē jēdzienā „pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts publiskajām finansēm.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi), atzina, ka EK līguma 95. pants par pasākumu paredzēšanu, lai tuvinātu tiesību aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai paredzētu tādas „Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā”, ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Kopienas noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Kopienas acquis communautaire noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu.	(10) Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04 (Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi), atzina, ka: „nekas EK līguma 95. panta tekstā [tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants] neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana”1 un ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti. Iestādes mērķis un uzdevumi — palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti — ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu.
	__________________ 1 2006. gada 2. maija spriedums, 44. punkts.
Pamatojums
Tiesu prakse, kas attiecas uz ES iestādēm vai Kopienas struktūrām adresētiem pasākumiem.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Kopienas tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos[1], Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai[2], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālākpārdošanu[3].	(12) Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju1, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību2 un attiecīgas daļas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.
	_______________ 1 OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp. 2 OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem, citiem saņēmējiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tehnisko standartu projekti jāpieņem Komisijai. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.	(13) Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju apdrošināšanas atlīdzības sistēmām, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi apdrošināšanas atlīdzības jomā visā Savienībā. Tā kā apdrošināšanas garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz valstu apdrošināšanas atlīdzības sistēmām, kā arī noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju. Iestādes pienākumus pārskata, tiklīdz tiek izveidota Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēma.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.	(14) Komisijai jāapstiprina šie regulatīvo standartu projekti, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos jāveic grozījumi, ja tie, piemēram, nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.
Pamatojums
Ir jāierobežo Komisijas pilnvaras apstiprināt tehniskos standartus, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku, un galvenā loma jāpiešķir Iestādei. Komisija var atteikties tos apstiprināt ļoti konkrētos gadījumos.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.	(15) Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību. Jomās, uz kurām tehniskie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata paraugprakse.
Pamatojums
Lai orientējošie ieteikumi būtu pēc iespējas saistošāki, tirgus dalībniekiem un sabiedrībai tie ir jāzina.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai nepietiekamas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.	(16) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu nepiemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.	(18) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu.
Pamatojums
Pielāgošana Lisabonas līgumam.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetentā iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Kopienas tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām.	(19) Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Jāparedz iespēja šādus lēmumus attiecināt uz tādiem jautājumiem kā finanšu iestādei izvirzītās kapitāla un likviditātes prasības. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresētus lēmumus un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām Savienības regulām.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.	(21) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dažādu dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā kompetentās iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās kompetentās iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Eiropas Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus pašreizējā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var nodarīt kaitējumu visai sistēmai. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Sadarbības mehānisms, kas izlīdzināja šo neatbilstību, acīmredzami ir izrādījies nepietiekams. Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības reglamentēšanai un uzraudzībai nākotnē”1.
	_____________ 1 101. lpp.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 21.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21c) Šīs neatbilstības izlīdzināšanai ir divi iespējami risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras reģistrācijas valsts uzraudzības iestādēm (risinājums dalībvalsts līmenī) vai izveidot reālu alternatīvu Savienības iestādi (risinājums Savienības līmenī). Turner pārskatā ir arī norādīts, ka „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju”.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 21.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21d) Īstenojot risinājumu, kurā paredzētas lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmēja valsts var liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, kas radītu lielāku protekcionismu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 21.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21e) Īstenojot risinājumu, kurā paredzēts izveidot Savienības iestādi, ir jānostiprina uzraudzības iestāžu kolēģijas, kas uzrauga pārrobežu iestādes, un sistēmiskā riska kritērijiem atbilstošu iestāžu uzraudzības pilnvaras pakāpeniski jānodod Savienības iestādei. Šīs uzraudzības sistēmas pamatstruktūras darbībai jāaptver finanšu institūcijas, kuras īsteno pārrobežu darbību vai darbību dalībvalstīs un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 21.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāpiešķir pilnvaras izveidot uzraudzības noteikumus, kas veicinātu Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei jāuztic arī juridiski saistošs vidutāja pienākums konfliktu risināšanai starp valstu uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 21.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21g) Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāuzņemas svarīga loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, kuras nav Iestādes kompetencē, taču kurās saglabājušās valstu standartu un prakses atšķirības. Nepietiek ar finanšu jomas pamatnoteikumu apvienošanu, ja praktiskie uzraudzības pasākumi joprojām ir sadrumstaloti. Kā norādīts de Larosjēra ziņojumā, „jāizvairās no konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, ko rada atšķirīgā uzraudzības prakse, jo tas var graut finanšu stabilitāti, cita starpā veicinot finanšu darbības pārvietošanos uz valstīm ar vājāku uzraudzību. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu.	svītrots
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienības mēroga finanšu iestāžu konsultatīva uzraudzība jāuztic Iestādei. Kompetentajām iestādēm jādarbojas kā Iestādes pārstāvēm un, uzraugot Savienības mēroga pārrobežu iestādes, tām obligāti jāievēro Iestādes norādījumi.
Pamatojums
Konsultatīva ES mēroga iestāžu uzraudzība jāveic Iestādei (darbojoties ar valstu uzraudzības iestāžu starpniecību).
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Iestāžu atbilstība sistēmiskā riska kritērijiem jānosaka, ņemot vērā starptautiskus standartus.
Pamatojums
ES mēroga finanšu iestādes noteikšana.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22c) Ir jāizveido Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēma (turpmāk — „Sistēma”), lai aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus, labumguvējus un iestādes, kas nonākušas grūtībās, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Sistēma jāfinansē no šo iestāžu iemaksām, Sistēmas emitētām obligācijām vai — ārkārtējos apstākļos — no grūtību skarto dalībvalstu iemaksām saskaņā ar iepriekš pieņemtiem pārstrādātā saprašanās memorandā iekļautiem kritērijiem. Iemaksas Sistēmā aizstāj iemaksas valstu apdrošināšanas garantiju shēmās.
Pamatojums
Jāizveido Eiropas sistēma, lai līdz minimumam samazinātu nodokļu maksātāju risku. Šis ir paralēls risinājums banku nozari reglamentējošos tiesību aktos minētajam risinājumam.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.	(23) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, kompetentajai iestādei — iestādei, kurai pienākums deleģēts, — būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas kompetentās iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Iestādei deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā jāapzina un jāizplata labākā prakse.
Pamatojums
Jāizveido Eiropas sistēmas, lai līdz minimumam samazinātu nodokļu maksātāju risku. Šis ir paralēls risinājums banku nozari reglamentējošos tiesību aktos minētajam risinājumam.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Sistēmiskā riska kritērijiem atbilstošo finanšu iestāžu konsultatīva uzraudzība gadījumos, kur valstu uzraudzības iestādes nav savlaicīgi un sistemātiski īstenojušas savas pilnvaras, jāuztic Iestādei. Valstu uzraudzības iestādēm jāievēro Iestādes norādījumi attiecībā uz iestādēm, kas atbilst sistēmiskā riska kritērijiem. Iestādei jādarbojas ar valstu uzraudzības iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Tādēļ jāiedibina jauna pamatstruktūra finanšu krīzes pārvarēšanai, jo līdzšinējais finanšu stabilitātes nodrošināšanas mehānisms nav devis rezultātu. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir vienots noteikumu kopums un finansiālā noregulējuma instrumenti (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai savstarpēji saistītās iestādēs).
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 23.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Sistēmiskais risks jākonstatē, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G-20 noteiktos standartus. Sistēmiskā riska identificēšanā visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā iesaistītība, neaizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums. Atkarībā no finanšu iestādes atbilstības sistēmiskā riska kritērijiem tai jānonāk Iestādes kompetencē un tai jāuzliek pienākums veikt iemaksas Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēmā un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fondā.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 23.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23d) Lai nodrošinātu pārrobežu finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Eiropas apdrošinājuma ņēmēju intereses un mazinātu sistēmiskās finanšu krīzes radītos izdevumus nodokļu maksātājiem, izveido Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēmu (turpmāk — „Sistēma”). Sistēma būtu jāizveido, lai finansētu tādu grūtībās nonākušu pārrobežu finanšu iestāžu sistemātisku likvidāciju vai atveseļošanu, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti, un lai internalizētu šādu pasākumu izmaksas, ja šo iestāžu iemaksas valstu apdrošināšanas garantiju shēmās nav pietiekamas. Sistēmas darbība būtu jāfinansē no šo iestāžu iemaksām, Sistēmas emitētām obligācijām vai — ārkārtējos apstākļos — no grūtību skarto dalībvalstu iemaksām saskaņā ar iepriekš pieņemtiem pārstrādātā saprašanās memorandā iekļautiem kritērijiem. Iemaksas Sistēmā aizstāj iemaksas valstu apdrošināšanas garantiju shēmās.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 23.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23e) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fonds (Stabilitātes fonds) jāizveido, lai finansētu tādu finanšu iestāžu sistemātisku likvidāciju vai atveseļošanu, kas nonākušas grūtībās, kuru ietekme varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība jāfinansē no apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares atbilstīgām iemaksām. Ar iemaksām Stabilitātes fondā jāaizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.	(23) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestādei — iestādei, kurai pienākums deleģēts, — būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu zināšanu regulatīvajā jomā izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata labākā prakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī valstu uzraudzības iestāžu neatkarībai.	(25) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī valstu uzraudzības iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Kopienā, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp valstu uzraudzības iestādēm.	(26) Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija EFUS. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp valstu uzraudzības iestādēm.
Pamatojums
Šis grozījums labāk parāda iestādēm uzticēto koordinēšanas funkciju, lai nodrošinātu finanšu tirgu darbību.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Iestādei jāveic arī Kopienas līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes.	(27) Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Iestādei jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Lai nodrošinātu pienākumu izpildei būtisku informāciju, Iestādei jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānosaka iespējamo tirgus procesu ietekme.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un kompetenci attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.	(28) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jābūt vienai no Savienības pārstāvjiem dialogā un sadarbībā ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu iestādēm un citām personām, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.	(30) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgā informācija parasti būtu jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem, ievērojot prasību, ka konfidenciāla informācija nav pieejama struktūrām vai iestādēm, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei jānodrošina turpmākie pasākumi.	(31) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei attiecīgā gadījumā jānodrošina turpmākie pasākumi.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas labad šādam nolūkam jāizveido Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kurā būtu proporcionāli pārstāvētas Kopienas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbinieki, patērētāji un citi privātie apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citām finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	(32) Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvu standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas labad šādam nolūkam jāizveido Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kurā būtu proporcionāli pārstāvētas Savienības finansiālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), arodbiedrības, akadēmiķi, patērētāji un citi privātie apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citām finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Neskarot dalībvalstu konkrētos pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kādēļ tā vēlas izmantot aizsargpasākumus. Iestādei sadarbībā ar Komisiju jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem Apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupā.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku komitejas un pārējo divu Eiropas uzraudzības iestāžu pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Kopienas interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot EK līguma noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.	(35) Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, Eiropas Uzraudzības iestādes (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīru un tirgu jomā) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīvo standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta noteikumus par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.	(37) Iestāde jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko Eiropas Parlaments izvēlas pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(40) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi tiktu gūti no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un no maksām, kuras Iestāde saņem gadījumos, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos. Attiecībā uz Savienības ieguldījumu ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (turpmāk „Iestāde”).	1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanaa un fondēto pensiju jomā) (turpmāk „Iestāde”).
2. Iestādes darbību regulē Direktīva 64/225/EEK, Direktīva 73/239/EEK, Direktīva 73/240/EEK, Direktīva 76/580/EEK, Direktīva 78/473/EEK, Direktīva 84/641/EEK, Direktīva 87/344/EEK, Direktīva 88/357/EEK, Direktīva 92/49/EEK, Direktīva 98/78/EK, Direktīva 2001/17/EK, Direktīva 2002/83/EK, Direktīva 2002/92/EK, Direktīva 2003/41/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/68/EK, Direktīva 2007/44/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.	2. Iestādes darbību regulē šī regula un Direktīva 64/225/EEK, Direktīva 73/239/EEK, Direktīva 73/240/EEK, Direktīva 76/580/EEK, Direktīva 78/473/EEK, Direktīva 84/641/EEK, Direktīva 87/344/EEK, Direktīva 88/357/EEK, Direktīva 92/49/EEK, Direktīva 98/78/EK, Direktīva 2001/17/EK, Direktīva 2002/83/EK, Direktīva 2002/92/EK, Direktīva 2003/41/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/68/EK, Direktīva 2007/44/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības leģislatīvie akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.
	2.a Iestāde darbojas arī jomās, kuras reglamentē 2. punktā minētie tiesību akti, tostarp strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar akcionāru tiesībām, uzņēmumu vadību, revīziju un finanšu pārskatiem, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, tīrvērti un norēķiniem, pārvēršanu vērtspapīros, īso pārdošanu un atvasinātajiem instrumentiem, tostarp standartizāciju.
3. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši EK līguma 226. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	3. Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem.
4. Iestādes mērķis ir veicināt: (i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) apdrošinājuma ņēmēju un citu saņēmēju aizsardzību; iii) finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) finanšu sistēmas stabilitātes aizsargāšanu un v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu. Šajā nolūkā Iestāde sekmē iepriekš 1. panta 2. punktā minēto Kopienas tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.	4. Iestādes mērķis ir aizsargāt tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāte, finanšu iestāžu maksātspēja un likviditāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestāde veicina: (i) iekšējā tirgus darbības un konkurētspējas uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni; ii) konkurences un jauninājumu sekmēšanu iekšējā tirgū un starptautiskās konkurētspējas veicināšanu; iia) finansiālās integrācijas veicināšanu; iii) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu; v) Savienības jaunās nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas atbalstīšanu; vi) regulējuma arbitrāžas novēršanu un dalību līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā; vii) Savienības finanšu institūciju izraisītu turpmāku kredītburbuļu veidošanās novēršanu; viii) tādas kopīgas metodikas izstrādāšanu, pēc kuras varētu novērtēt produktu īpašību un izplatīšanas procesu ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un klientu aizsardzību. Šajā nolūkā Iestāde sekmē iepriekš 1. panta 2. punktā minēto Savienības leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu analīzi, lai sekmētu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu.
	4.a Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību tādām sistēmiskajām iestādēm, kuru darbības pārtraukšana vai darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.
5. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.	5. Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi, ievērojot tikai Eiropas Savienības intereses.
6. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
	1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk — EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.
	2. EFUS veido: a) Eiropas Sistēmisko risku kolēģija;
	b) Iestāde;
	c) Eiropas Uzraudzības iestāde (banku jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EBI];
	d) Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];
	e) Eiropas Uzraudzības iestāde (Apvienotā komiteja), kas paredzēta 40. pantā;
	f) dalībvalstu iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 1. panta 2. punktā;
	g) Komisija — 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai;
	Iestādes, kas veido EFUS, tostarp dalībvalstu kompetentās iestādes, atskaitās Eiropas Parlamentam, neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumu atskaitīties saviem parlamentiem.
	3. Ar Apvienotās komitejas starpniecību Iestāde regulāri un cieši sadarbojas, nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā).
	4. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS dalībnieki sadarbojas patiesā savstarpējā cieņā un uzticībā, jo īpaši nodrošinot savā starpā atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.
	5. Tikai EFUS ietilpstošām uzraudzības iestādēm ir tiesības veikt tādu finanšu iestāžu uzraudzību, kas darbojas Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) „finanšu iestādes” ir „apdrošināšanas uzņēmumi”, kā definēts Direktīvā 98/78/EK, „pārapdrošināšanas uzņēmumi”, kā definēts Direktīvā 2005/68/EK, „papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas”, uz ko attiecas Direktīva 2003/41/EK, un „finanšu konglomerāti”, kā definēts Direktīvā 2002/87/EK;	(1) „finanšu iestādes” ir „apdrošināšanas uzņēmumi”, kā definēts Direktīvā 98/78/EK, „pārapdrošināšanas uzņēmumi”, kā definēts Direktīvā 2005/68/EK, „papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas”, uz ko attiecas Direktīva 2003/41/EK, un „finanšu konglomerāti”, kā definēts Direktīvā 2002/87/EK, kā arī jebkura cita iestāde vai struktūra, kura darbojas Eiropas Savienībā un kuras darbība ir līdzīga iepriekš minēto iestāžu darbībai, pat ja visumā tai nav tiešas saskarsmes ar sabiedrību;
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādes uzdevumi ir:	1. Iestādes uzdevumi ir:
a) veicināt augstas kvalitātes kopēju reglamentējošu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Kopienas iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem;	a) veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo un īstenošanas standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
b) veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp valstu uzraudzības iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;	b) veicināt Savienības leģislatīvo aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu uzraudzību un nodrošinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus arī ārkārtas situācijās;
c) veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp valstu uzraudzības iestādēm;	c) stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;
d) cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;	d) cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;
e) veikt valstu uzraudzības iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;	e) izveidot un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;
f) uzraudzīt un novērtēt tirgus norises savā kompetences jomā;	f) uzraudzīt un novērtēt tirgus norises savā kompetences jomā;
	fa) veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;
	fb) sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;
	fc) novērtēt fiziskām personām un uzņēmumiem paredzēto apdrošināšanas un fondēto pensiju produktu un pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Eiropas Savienībā;
	g) rīkoties kā kompetentajai iestādei, kas pārvalda tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kuras var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Noregulējuma vienības starpniecību piemēro šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūru;
g) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos īpašos uzdevumus.	h) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;
	ha) nodrošināt to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas Iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti, — centrālā līmenī.
2. Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras:	2. Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras:
a) izstrādāt tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;	a) izstrādāt regulatīvo standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
	aa) izstrādāt īstenošanas standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;
b) pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;	b) pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;
c) sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 9. panta 3. punktā;	c) sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 9. panta 3. punktā;
d) īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus valstu uzraudzības iestādēm adresētus lēmumus;	d) īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus valstu uzraudzības iestādēm adresētus lēmumus;
e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;	e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;
f) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 19. pantā.	f) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 19. pantā;
	fa) tiešā veidā iegūt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm;
	fb) izveidot regulatīvu standartu, kurā noteikts, kāda informācija par darījumiem un tirgus dalībniekiem obligāti jāiesniedz Iestādei, kā jāveic informācijas ieguves koordinēšana un kā savstarpēji jāsasaista pastāvošās dalībvalstu datubāzes, lai nodrošinātu, ka Iestādei vienmēr ir iespējams piekļūt attiecīgajai svarīgajai informācijai par darījumiem un tirgus dalībniekiem, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
3. Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Kopienā vai ekonomiskām darbībām Kopienā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.	3. Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Savienībā vai ekonomiskām darbībām Savienībā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.
Šim nolūkam Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kā noteikts attiecīgajos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu.	Lai īstenotu šajā punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras, lai īstenotu savu uzdevumu veikšanai piešķirtās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	To uzraudzības iestāžu pilnvaras, kuras ir Iestādes locekļi
	Lai izpildītu Iestādes mērķus, tām kompetentajām iestādēm, kas ir Iestādes locekļi, ir pilnvaras pieņemt preventīvus un koriģējošus uzraudzības pasākumus, tostarp, ja tie attiecas uz finanšu iestādēm un tiek īstenoti proporcionāli, pilnvaras:
	a) pieprasīt un saņemt attiecīgu informāciju;
	b) noteikt pārskatu un informācijas sniegšanas prasības;
	c) veikt pārbaudes uz vietas;
	d) pieņemt konsultatīvās uzraudzības pasākumus, tostarp tādus, kas skar interešu konfliktus, labu pārvaldību, likviditāti, noteikumus, dividendes un atlīdzības politiku;
	e) sadalīt vai nošķirt liela apjoma banku darbības no tirdzniecības un citām darbībām, kas nav pakalpojumi, ja pēc kopējiem kritērijiem ir novērtēts attiecīgs risks;
	f) uz laiku ierobežot vai aizliegt atsevišķus produktus vai darījumu veidus, kas tieši vai netieši var radīt pārmērīgas tirgus svārstības vai traucēt visas Eiropas finanšu sistēmas vai tās daļas darbību, apdraudēt publiskās finanses vai reālo ekonomiku;
	g) likt finanšu iestādēm darboties, izmantojot filiāles, ja pēc kopējiem kritērijiem ir novērtēts attiecīgs risks;
	h) uzlikt tādu naudas sodu, kas attur no pārkāpumiem;
	i) atcelt no amata vadītājus un direktorus;
	j) atcelt no amata atbildīgās personas vai Direktoru padomi;
	k) uz laiku iejaukties finanšu iestādes darbībā;
	l) atņemt ierobežotās atbildības priekšrocības nozīmīgiem finanšu iestāžu akcionāriem, ja tie pietiekami aktīvi neaizstāv korporatīvās intereses tādos gadījumos kā pārredzamības trūkums, neapdomīga aizdošana vai aizņemšanās vai nopietni un sistemātiski pārkāpumi;
	m) uzlikt finansiālu atbildību vadītājiem, direktoriem vai finanšu iestādēm, kas nopietni un sistemātiski pārkāpj Savienības tiesību aktos vai līdzdarbojas pārkāpumos vai kuru darba samaksas sistēma neatbilst veiktajam darbam;
	n) vajadzības gadījumā prasīt, lai vadītāji un direktori iesniedz deklarācijas par procentiem, darbībām un līdzekļiem;
	o) pieprasīt izveidot detalizētu risinājumu sistēmu, kas regulāri jāatjaunina un kurā ietverts strukturēts ātrās iejaukšanās mehānisms, tūlītējas koriģējošas darbības un plāns bankrota gadījumā;
	p) atcelt licences un likt atdot atļaujas un
	q) vienoties par protokoliem, ar kuriem pēc iespējas efektīvāk un sistemātiskāk sasniegt vienotu rīcību Savienības mērogā, un novērst vai ietekmēt tirgus svārstības.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehniskie standarti	Regulatīvie standarti
1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.	1. Iestāde var izstrādāt regulatīvos standartus, lai papildinātu, atjauninātu vai grozītu nebūtiskus to leģislatīvo aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Šie regulatīvie standarti neietver stratēģiskus lēmumus, un to saturu ierobežo leģislatīvie akti, uz kuriem tie balstās.
Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.
	2. Pirms regulatīvo standartu pieņemšanas Iestāde organizē atklātu to sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām.
	3. Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz regulatīvo standartu projektu, ko vienlaikus iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.	4. Trīs mēnešu laikā pēc regulatīvo standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par regulatīvo standartu projekta apstiprināšanu, neapstiprināšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemto lēmumu, minot iemeslus.
Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
	5. Komisija var veikt grozījumus regulatīvo standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kas noteikti finanšu pakalpojumus reglamentējošo Savienības tiesību aktu acquis.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Deleģēšana
	1. Šīs regulas 7. pantā minēto regulatīvo standartu pieņemšanas pilnvaras uz nenoteiktu laiku piešķir Komisijai.
	2. Komisija pieņem regulatīvo standartu projektu regulu vai lēmumu veidā.
	3. Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	4. Pilnvaras pieņemt regulatīvos standartus Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.
	5. Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un valstu iestādēm, kas tos nav ievērojušas.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b pants
	Iebildumi pret regulatīvajiem standartiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret regulatīvo standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
	2. Ja, beidzoties šim termiņam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret regulatīvo standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Pirms šā termiņa beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka neplāno iebilst pret regulatīvo standartu. Šādos gadījumos regulatīvo standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	4. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret regulatīvo standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 7.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c pants
	Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana
	1. Ja Komisija nepieņem regulatīvā standarta projektu vai izdara tajos grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	2. Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 7.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.d pants
	Deleģēšanas atsaukšana
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7. pantā.
	2. Lēmumā par atsaukšanu norāda atsaukuma iemeslus, un ar to deleģēšana zaudē spēku.
	3. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par deleģēšanas atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas cenšas par to informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri regulatīvie standarti var tikt atsaukti, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 7.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.e pants
	Īstenošanas standarti
	1. Iestāde var izstrādāt standartu projektus, lai īstenotu juridiski saistošus Savienības leģislatīvos aktus jomās, kas konkrēti norādītas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.
	2. Pirms īstenošanas standartu projektu pieņemšanas Iestāde organizē atklātu to sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām.
	3. Iestāde iesniedz īstenošanas standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
	4. Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemtajiem lēmumiem, minot iemeslus.
	5. Komisija var veikt grozījumus īstenošanas standartu projektā, ja šie standarti nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tajos nav ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie ir pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem.
	6. Ja Komisija neapstiprina īstenošanas standartu projektu vai izdara tajā grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	7. Tiklīdz attiecīgā procedūra ir pabeigta, standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti valstu uzraudzības iestādēm vai finanšu iestādēm.	1. Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.
	1.a Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajām ieinteresēto personu grupām. Šīs apspriešanās, izvērtēšana, atzinumi un konsultācijas ir samērīgi ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, raksturu un ietekmi.
Valstu uzraudzības iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.	2. Pēc attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikuma izdošanas katra kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pieņem lēmumu par to, vai tā ievēros attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu. Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.
	2.b Finanšu iestādes katru gadu skaidri un detalizēti ziņo par to, vai ir ievērojušas attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu.
Ja valsts uzraudzības iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.	3. Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā Iestādes priekšsēdētājs informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā tiek plānots nodrošināt, ka turpmāk tā Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja valsts uzraudzības iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.	1. Ja kompetentā iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, tostarp regulatīvos un īstenošanas standartus, kas noteikti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, un jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.
2. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās valsts uzraudzības iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai ieinteresēto personu grupu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.
Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, valsts uzraudzības iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.	3. Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.
3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai valsts uzraudzības iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	4. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	5. Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot valsts uzraudzības iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	6. Ja 3. punktā noteikto desmit darbdienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.	Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.
Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Iestāde un valstu uzraudzības iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.
5. Valsts uzraudzības iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.	7. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš valsts uzraudzības iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	8. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 5. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.	Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu. Jebkādus juridiskos vai tiesāšanās izdevumus, ko Iestādei radījusi šā panta piemērošana, sedz Komisija.
7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.	9. Saskaņā ar 8. punktu pieņemtos lēmumus piemēro visām attiecīgajām finanšu iestādēm, kas darbojas jurisdikcijā, kura neievēro prasības, un tie ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
Valstu uzraudzības iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.	Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 5. vai 8. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.
	9.a Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.	1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt atsevišķus 3. punktā minētos lēmumus.
	1.a Ja ir izteikts brīdinājums, ESRK vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Iestādei.
	Iespējami īsā laikā pēc paziņošanas, ja ESPK pieņemtais lēmums nav bijis publiskots, Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā ir jāuzklausa ESRK priekšsēdētājs un kompetentais komisārs, ievērojot konfidencialitātes noteikumus.
	1.b Pēc tam, kad ticis izteikts brīdinājums, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.
2. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot valstu uzraudzības iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un valstu uzraudzības iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.	2. Ja ESRK ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šo regulu, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.
3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajām leģislatīvo aktu attiecīgajām prasībām Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu
	3.a Ja lēmumu adresāti atsakās ievērot Savienības tiesību aktos noteiktās prasības vai Iestādes pieņemto konkrēto lēmumu, Iestāde var valstu tiesās iesniegt prasību, kā arī pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
4. Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.	4. Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
Valstu uzraudzības iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.	Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.
	4.a ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Iestādes pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu un, tiklīdz iespējams, pasludina ārkārtas situācijas beigas.
	4.b Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda atsevišķos lēmumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas valsts uzraudzības iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.	1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie leģislatīvie akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas vadošo lomu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
2. Iestāde nosaka valstu uzraudzības iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.	2. Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.
3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās valstu uzraudzības iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
	4.a Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.
	4.b Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā priekšsēdētājs norāda domstarpības, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un domstarpību novēršanai pieņemtos lēmumus.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm
	Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. pantu risina domstarpības, kas var rasties starp kompetentajām iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde palīdz veicināt efektīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību un veicina Kopienas tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās.	1. Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt efektīvu, konstruktīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, kā minēts Direktīvā 2006/48/EK, un veicina Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.
2. Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas dalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „valsts uzraudzības iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijā esošās iestādes.	2. Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu. Šim nolūkam Iestādi uzskata par „kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē. Tā veic vismaz šādus pasākumus:
	a) apkopo visu būtisko informāciju parastos apstākļos un ārkārtas situācijās un apmainās ar to, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm, kas ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;
	b) uzsāk un koordinē Eiropas Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu, jo īpaši 12.b pantā norādīto finanšu iestāžu, noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai šādās pārbaudēs valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;
	c) plāno un vada uzraudzības darbu parastos apstākļos un ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas, kā arī
	d) pārrauga uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.
3. Iestāde, sadarbojoties ar uzraudzības iestāžu kolēģijās esošajām iestādēm, atbilstīgi nosaka un apkopo visu būtisko valstu uzraudzības iestāžu informāciju, lai veicinātu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu.	3. Iestāde var izstrādāt regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e  un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, Iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.
	3.a Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja attiecīgās uzraudzības iestāžu kolēģijas nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajām iestādēm.
Tā izveido un pārvalda centralizētu sistēmu, lai nodrošinātu šādas informācijas pieejamību valstu uzraudzības iestādēm, kas ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Vispārīgi noteikumi
	1. Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās un ii) kas potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var zināmā mērā atstāt sistemātisku ietekmi.
	2. Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska panelis), kurš veidos pamatu, lai uzraudzības iestādes noteiktu to 12.b pantā norādīto pārrobežu iestāžu novērtējumu, kuras varētu izraisīt sistēmisku risku. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējumam ir būtiska nozīme, pieņemot lēmumu par grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.
	3. Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā norādītajām iestādēm, kuras var radīt sistēmisku risku.
	4. Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku, kā noteikts 12.b pantā. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento valsts iestāžu starpniecību.
	5. Iestāde izveido Noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas intervences un turpinot līdz noregulējumam un maksātnespējas procesam, un kura vada šādas procedūras.
	6. Visām 12.b pantā norādītajām finanšu iestādēm ir jāpiedalās Eiropas Garantiju sistēmā, kā arī Eiropas Stabilitātes fondā, kā noteikts 12.d un 12.e pantā. Finanšu iestādēm, kuras darbojas vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties Eiropas Garantiju sistēmai vai Eiropas Stabilitātes fondam. Ar Eiropas fondos veiktajām iemaksām aizstāj iemaksas līdzīgos dalībvalstu fondos.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 12.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.b pants
	Tādu sistēmisku iestāžu noteikšana, kuras varētu radīt sistēmisku risku
	1. Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru norādīt pārrobežu iestādes, kurām ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuras jānodod Noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā, tāpēc ka tās varētu radīt sistēmisku risku vai tāpēc ka tās ir ES mēroga iestādes.
	2. Kritēriji šādu finanšu iestāžu noteikšanai ir saskaņoti ar Finanšu stabilitātes padomes (FSP), SVF un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieviestajiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 12.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.c pants
	Noregulējuma vienība
	1. Noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmas daļu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.
	2. Noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. pantā noteiktos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju (kas ir būtiski morālā kaitējuma novēršanai). Cita starpā tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, kapitalizēt parādu (ar atbilstošām korekcijām) vai uz laiku nacionalizēt iestādi.
	3. Noregulējuma vienībā iekļauj ekspertus, kurus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome un kuriem ir atbilstīgas specializētas zināšanas par finanšu iestāžu pārstrukturēšanu, to darbības radikālu maiņu un likvidāciju.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 12.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.d pants
	Eiropas Apdrošināšanas garantiju shēmu sistēma
	1. Visās dalībvalstīs īsteno valstu apdrošināšanas shēmu pienācīga līmeņa saskaņošanu, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību visā Savienībā.
	Eiropas Apdrošināšanas garantiju sistēmu (Sistēma) izveido, lai nodrošinātu apdrošināšanas iestāžu kopēju atbildību par Eiropas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzību un lai pēc iespējas samazinātu nodokļu maksātāju izmaksas.
	2. Sistēmu finansē no 12.b pantā norādītajām finanšu iestāžu iemaksām. Iemaksas sistēmā tiek noteiktas, cita starpā ņemot vērā finanšu iestādes pakļautību riskam.
	3. Sistēmu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus ievēl no to iestāžu darbinieku vidus, kuras ir atbildīgas par valsts apdrošināšanas shēmām. Sistēma izveido arī konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes.
	4. Ja Eiropas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzībai nepietiek ar uzkrātajiem līdzekļiem no finanšu iestāžu iemaksām, Sistēma var palielināt savus līdzekļus, izmantojot obligāciju emisiju vai citus finanšu mehānismus.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 12.e pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.e pants
	Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fonds
	1. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju stabilitātes fondu (Stabilitātes fonds) izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju, tostarp fiskālo izmaksu pilnīgu atgūšanu, kā arī lai palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušajām pārrobežu finanšu iestādēm. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties fondam. Stabilitātes fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.
	2. Stabilitātes fonda darbību finansē no visu 12.b pantā norādīto finanšu iestāžu tiešajām iemaksām. Šīs iemaksas ir samērīgas ar riska līmeni un iemaksām saistībā ar sistēmisko risku, ko katra no šīm iestādēm rada, kā arī ar kopējā riska izmaiņām ilgākā laikā. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus un to, ka finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.
	3. Stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no dalībvalstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Stabilitātes fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes bez balsstiesībām. Stabilitātes fonda Valde var ierosināt Iestādei uzticēt Stabilitātes fonda likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB). Šos finanšu līdzekļus iegulda drošos un likvīdos instrumentos.
	5. Ja grūtību pārvarēšanai nepietiek ar uzkrātajiem līdzekļiem no finanšu iestāžu iemaksām, Stabilitātes fonds var palielināt savus līdzekļus, izmantojot obligāciju emisiju vai citus finanšu mehānismus.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 13. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valstu uzraudzības iestādes, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus citām valstu uzraudzības iestādēm.	Kompetentās iestādes, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus citai Iestādei vai citām kompetentajām iestādēm.
2. Iestāde veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu valstu uzraudzības iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.	2. Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.
	2.a Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās kompetences. Uz procedūru, izpildi, kā arī administratīvo un juridisko uzraudzību saistībā ar deleģētajiem pienākumiem attiecas deleģējošās iestādes tiesību akti.
3. Valstu uzraudzības iestādes informē Iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Šādi nolīgumi stājas spēkā ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad valstu uzraudzības iestādes informējušas Iestādi.	3. Kompetentās iestādes informē Iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas Iestādi.
Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.	Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.
Iestāde atbilstīgi publicē visus valstu uzraudzības iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.	Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.
	3.a Tā neslēdz nekādus divpusējus līgumus par deleģēšanu attiecībā uz 12.b pantā norādītajām iestādēm.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde aktīvi piedalās Eiropas kopējās uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Kopienā un veic vismaz šādus pasākumus:	1. Iestāde aktīvi piedalās Eiropas kopējās uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:
a) sniedz atzinumus valstu uzraudzības iestādēm;	a) sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;
b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp valstu uzraudzības iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Kopienas tiesību aktos;	b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;
c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;	c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp starptautisko grāmatvedības un ziņojumu iesniegšanas standartu, izstrādi;
d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo tehnisko standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;	d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;
e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina valstu uzraudzības iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.	e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 15. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde periodiski veic valstu uzraudzības iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.	1. Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu.
2. Veicot salīdzinošo novērtēšanu, cita starpā tiek novērtēti šādi aspekti:	2. Veicot salīdzinošo novērtēšanu, cita starpā tiek novērtēti šādi aspekti:
a) valsts uzraudzības iestādes institucionālo pasākumu, resursu sadales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;	a) kompetentās iestādes institucionālo pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo un īstenošanas standartu un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;
b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Kopienas tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;	b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu pieņemto regulatīvo un īstenošanas standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;
c) atsevišķu valstu uzraudzības iestāžu izstrādāta laba prakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām valstu uzraudzības iestādēm.	c) atsevišķu kompetento iestāžu izstrādāta laba prakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm.
3. Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var sniegt ieteikumus iesaistītajām valstu uzraudzības iestādēm.	3. Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde var saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu pieņemt regulatīvo vai īstenošanas standartu projektu, sniegt pamatnostādnes un ieteikumus atbilstoši 8. pantam.
	3.a Iestāde apkopo salīdzinošās novērtēšanas un labākās prakses rezultātus no publiski pieejamajiem salīdzinošās novērtēšanas rezultātiem.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde īsteno valstu uzraudzības iestāžu vispārīgu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Kopienā.	1. Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.
Iestāde veicina saskaņotu Kopienas rīcību, cita starpā:	2. Iestāde veicina saskaņotu un konsolidētu Savienības rīcību, cita starpā:
1) veicinot informācijas apmaiņu starp valstu uzraudzības iestādēm;	1) veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;
2) nosakot informācijas jomu un izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai būtu jābūt pieejamai visām iesaistītajām valstu uzraudzības iestādēm;	2) nosakot informācijas jomu un izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai būtu jābūt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot starpnieka funkciju;	3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot starpnieka funkciju;
4) nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām.	4) nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;
	4a) veicot visus atbilstīgos pasākumus tās pilnvaru darbības jomā, lai nodrošinātu kompetento iestāžu darbības koordināciju finanšu tirgu darbību traucējošu norišu gadījumā;
	4b) rīkojoties kā centrālā to iestāžu ziņojumu saņēmēja, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī un uz kurām attiecas ziņojumu sniegšanas prasība.
	Kompetentās iestādes sniedz Iestādei visus no šādām iestādēm saņemtos datus, ko paredz ziņojumu sniegšanas prasība. Pēc šādu datu saņemšanas Iestāde apmainās ar informāciju ar kompetentajām valsts iestādēm.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 17. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ESRK, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem.	1. Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā), Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), ESRK, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver finanšu iestāžu tirgu ekonomisko analīzi un iespējamo tirgus norišu ietekmes uz tām novērtējumu.
Jo īpaši Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Kopienas mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai valstu uzraudzības iestādēs izstrādā:	2. Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:
a) vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;	a) vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;
b) vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai.	b) vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai;
	c) vienotas metodes, lai novērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.
2. Neskarot Regulā (EK) Nr. .../… [ESRK] noteiktos ESRK uzdevumus, Iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un, vajadzības gadījumā, biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.	3. Neskarot Regulā (ES) Nr. .../2010 [ESRK] noteiktos ESRK uzdevumus, Iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un, vajadzības gadījumā, biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.
Šajos novērtējumos Iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.	Šajos novērtējumos Iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.
3. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.	4. Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), ar Apvienotās komitejas starpniecību Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.	1. Neskarot Savienības iestāžu un kompetento iestāžu kompetences jomas, Iestāde pārstāv Savienību visos starptautiskajos forumos, kas attiecas uz iestāžu regulējumu un uzraudzību saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.
	1.b Iestāde veido attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie nolīgumi neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm.
Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.	2. Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem. Saskaņā ar 7.a līdz 7.d pantā minētajiem noteikumiem Komisija pieņem regulatīvus standartus, lai veiktu šajā pantā minētās līdzvērtības novērtēšanu.
	3. Priekšsēdētājs pārskatā, kas minēts 35. panta 2. punktā, norāda administratīvos nolīgumus un līdzvērtīgus lēmumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai pārvaldēm, vai trešām valstīm.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. un 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2007/44/EK noteikumiem, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz jebkuras valsts uzraudzības iestādes iesniegumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, kas jāveic jebkurai dalībvalsts iestādei. Piemēro 20. pantu.	2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2007/44/EK noteikumiem, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz jebkuras kompetentās iestādes iesniegumu, vai pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, kas jāveic jebkurai dalībvalsts iestādei. Piemēro 20. pantu.
	2.a Pamatojoties uz kopīgajām pamatnostādnēm, Iestāde var veikt izmaiņas kontroles procedūrā, kas noteikta Direktīvā 2007/44/EK. Pēc paziņojuma saņemšanas Iestāde saskaņo darbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.        Pēc Iestādes pieprasījuma valstu uzraudzības iestādes un citas dalībvalstu iestādes sniedz Iestādei visu tai nepieciešamo informāciju, lai tā varētu īstenot šajā regulā noteiktos pienākumus.	1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes un citas valsts iestādes, kuras apkopo informāciju vai kuru rīcībā ir informācija par finanšu tirgus iestādēm vai produktiem, sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja adresātam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.
Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri.	1.a Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Šiem pieprasījumiem izmanto vienotu informācijas sniegšanas formātu, ko attiecīgā gadījumā aizpilda konsolidētā līmenī.
	1.b Ja kompetentajām iestādēm nav pienākuma apkopot vajadzīgo informāciju, Iestāde var grozīt regulatīvos vai īstenošanas standartus, kas attiecas uz ziņojumu sniegšanas prasībām.
	1.c Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, ar nosacījumu, ka attiecīgajā kompetentajā iestādē tiek ievēroti atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.
	1.d Lai novērstu ziņošanas pienākuma dublēšanu, Iestāde ņem vērā esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.
2.        Ja informācija nav pieejama vai valstu uzraudzības iestādes un citas dalībvalstu iestādes to nesniedz laikus, Iestāde var adresēt pamatotu pieprasījumu tieši attiecīgajām finanšu iestādēm un citām personām. Tā informē iesaistītās valstu uzraudzības iestādes par šādiem pieprasījumiem.
Pēc Iestādes pieprasījuma valstu uzraudzības iestādes un citas dalībvalstu iestādes palīdz Iestādei iegūt šādu informāciju.
3.        Iestāde var izmantot no valstu uzraudzības iestādēm un citām valsts iestādēm vai no finanšu iestādēm un citām personām saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde sadarbojas ar ESRK.	1. Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu.	2. Iestāde regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 21. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saņemot valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.	5. Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.
Ja ieteikuma adresāts nevēlas ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.	Ja ieteikuma saņēmējs nevēlas ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.
Informējot ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [17.] pantu, valsts uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.	Informējot ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../… [ESRK] [17.] pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 22. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa	Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa
1. Lai nodrošinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa.	1. Lai veicinātu apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa (Ieinteresēto personu grupas). Ar ieinteresēto personu grupām apspriežas par visiem Iestādes attiecīgajiem lēmumiem un darbībām. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, ieinteresēto personu grupām informāciju sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.
	Ieinteresēto personu grupu sanāksmes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.
2. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Kopienas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, to darbiniekus, kā arī patērētājus un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotājus.	2. Ieinteresēto personu grupās ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv visu Savienības finanšu iestāžu daudzveidību, to darbiniekus, kā arī patērētājus, ieguldītājus un finanšu pakalpojumu lietotājus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadoši akadēmisko aprindu pārstāvji. Finanšu iestādes pārstāv ne vairāk kā 10 locekļi.
Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas sanāksmes notiek ne retāk kā divas reizes gadā.
3. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu ierosinājumiem.	3. Ieinteresēto personu grupu locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu ierosinājumiem.
Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Kopienā.	Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome nodrošina, ka visi locekļi, kuri nepārstāv profesionālus tirgus dalībniekus vai to darbiniekus, dara zināmus visus iespējamos interešu konfliktus.
Iestāde nodrošina Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu.	4. Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju un nodrošina ieinteresēto personu grupām pienācīgu sekretariāta atbalstu. Nosaka pienācīgu kompensāciju tiem ieinteresēto personu grupu locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas. Ieinteresēto personu grupas var izveidot darba grupas tehniskiem jautājumiem, kurās var iecelt papildu ekspertus, lai tādējādi nodrošinātu nepieciešamo tehnisko zināšanu pieejamību.
4. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.	Ieinteresēto personu grupu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.
Grupas locekļus var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
5. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar 7. un 8. pantā noteiktajiem Iestādes uzdevumiem.	5. Ieinteresēto personu grupas var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, tostarp saistībā ar kopīgas nostājas panākšanu ar Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), kā to paredz 42. pants, īpašu uzmanību pievēršot 7. līdz 7.e pantā, 8., 10., 14., 15 un 17. pantā noteiktajiem Iestādes uzdevumiem. Ieinteresēto personu grupas var ietekmēt Iestādes sanāksmju darba kārtību. Visiem grupas pārstāvjiem ir iespēja dot savu ieguldījumu. Galīgo lēmumu par ierosinātās darba kārtības jautājumiem pieņem ieinteresēto personu grupa, bet katrai ieinteresēto personu grupas apakšgrupai ir tiesības prasīt, lai darba kārtībā iekļauj tās ierosinātos jautājumus. Katra Ieinteresēto personu grupas apakšgrupa ir tiesīga sniegt Iestādei savus atzinumus un konsultācijas. Šādiem atzinumiem un konsultācijām nav obligāti jāatspoguļo Ieinteresēto personu grupas vairākuma viedoklis.
6. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu.	6. Ieinteresēto personu grupas pieņem savu reglamentu ar balsu vairākumu, par ko vienojas divas trešdaļas locekļu.
7. Iestāde publicē Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.	7. Iestāde publicē ieinteresēto personu grupu atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.
2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas valsts uzraudzības iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka valsts uzraudzības iestāde nepildīs lēmumu.	1. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemtais lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Komisiju un Eiropas Parlamentu par to, vai tā pildīs vai nepildīs minēto lēmumu.
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Šādā gadījumā Iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.
Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.	2. Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.
Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.	3. Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ka tā maina lēmumu, Padome pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts. Lēmumu par Iestādes lēmuma palikšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums. Par kvalificētu balsu vairākumu, neiekļaujot attiecīgo dalībvalsti, nosaka vismaz 55 % Padomes locekļu skaita, kuri pārstāv 65 % Savienības iedzīvotāju skaita, neiekļaujot attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājus.
Ja Padome izlemj, ka Iestādes lēmums paliek spēkā, vai ja Padome nepieņem lēmumu divu mēnešu laikā, lēmuma izpildes apturēšana tiek nekavējoties pārtraukta.	4. Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darbadienu laikā saskaņā ar 10. pantu un viena mēneša laikā saskaņā ar 11. pantu, Iestādes lēmums paliek spēkā.
3. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas valsts uzraudzības iestādei var informēt Iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka valsts uzraudzības iestāde nepildīs lēmumu.
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu desmit darbdienu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.
Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darbdienu laikā, tiek uzskatīts, ka Iestādes lēmums paliek spēkā.
	5. Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis nevēršas Padomē, lai Iestādes lēmumu paturētu spēkā vai atceltu.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pirms 9. panta 6. punktā, 10. panta 2. un 3. punktā un 11. panta 3. un 4. punktā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību.	1. Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Termins „adresāti” ietver gan iestādes, gan finanšu iestādes.
2. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, uz kuriem šie lēmumi ir pamatoti.	2. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, uz kuriem šie lēmumi ir pamatoti.
3. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.	3. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
4. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, Iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.	4. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, Iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.
5. Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās valstu uzraudzības iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ņemot vērā finanšu iestāžu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību.	5. Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publicēšana nekonfliktē ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm to komercnoslēpumu aizsardzībā vai ja tā nopietni neapdraud finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 25. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzraudzības padomi veido:	1. Uzraudzības padomi veido:
a) priekšsēdētājs, kam nav balsstiesību;	a) priekšsēdētājs, kam nav balsstiesību;
b) par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts uzraudzības iestādes vadītājs katrā dalībvalstī. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, iestādes vienojas par to, kurš no to vadītājiem būs pārstāvis Uzraudzības padomē;	b) par apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju nozaru iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestādes savā starpā nolemj, kā tās īstenos pārstāvību, tostarp 29. pantā noteikto kopējo balsošanu;
c) viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;	c) viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām;
	d) viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis bez balsstiesībām;
d) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;	e) viens ESRK pārstāvis bez balsstiesībām;
f) pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.	f) pa vienam pārstāvim bez balsstiesībām no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm.
2. Katra valsts uzraudzības iestāde un, ja ir vairāk nekā viena attiecīga valsts uzraudzības iestāde, tad šīs iestādes kopā ir atbildīgas par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no savas iestādes vai iestādēm, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.	2. Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizstāt 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.
3. Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.
Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kam nav balsstiesību.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc darba grupu, lai atvieglotu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes locekļi, kas nav to valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā.	2. Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā, un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu.
Uzraudzības padome pieņem lēmumu atbilstīgi 11. pantam, ņemot vērā darba grupas priekšlikumu.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 27. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs un nelūdz, un nepieņem Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.	1. Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi visas Savienības interesēs un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
	2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus to viņu pienākumu pildīšanā, kas saistīti ar Iestādi.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 28. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. pants Lēmumu pieņemšana	29. pants Lēmumu pieņemšana
1. Saskaņā ar Līguma 205. pantu Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem VI nodaļas ietvaros pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem.	1. Uzraudzības padome rīkojas, pamatojoties uz tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.
Visus pārējos Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu.	1.a Uzraudzības padome visus lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss. Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 16. pantam Uzraudzības padome, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, rīkojas attiecībā uz 7. un 8. pantā minētajiem tiesību aktiem un visiem saskaņā ar VI nodaļu pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem.
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Valdi veido priekšsēdētājs, Komisijas pārstāvis un četri locekļi, kas ievēlēti no Uzraudzības padomes.	1. Valdi veido pieci locekļi — priekšsēdētājs un četri locekļi, kurus no savu balsstiesīgo locekļu vidus ievēlējusi Uzraudzības padome.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.	svītrots
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.	svītrots
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums 30. pants – 3. punkts – otrā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sanāksmi organizē vismaz divreiz gadā parastajā sesijā.	Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi Kopienas interesēs, nelūdzot un nepieņemot Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.	Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi visas Savienības interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums 30. pants – 6. un 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi valde pieņem ikgadējo darbības pārskatu, pamatojoties uz 38. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojums ir publiski pieejams.	6. Pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi Valde pieņem ceturkšņa darbības pārskatus, kurus Iestādes priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam saskaņā ar 35. panta 2. punktu.
	6.a Valde arī pieņem gada pārskatu, un Iestādes priekšsēdētājs to iesniedz Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.	2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ Eiropas Parlaments, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.
Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.
Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā.	Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Šis vietnieks nav Valdes loceklis.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums 33. pants – 5. punkts –pirmā daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu un saņemot Eiropas Parlamenta apstiprinājumu.	5. Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums 34. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātās iestādes necenšas ietekmēt priekšsēdētāju viņa pienākumu pildīšanā.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums 34. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem priekšsēdētājs pēc pienākumu pildīšanas beigām, pieņemot konkrētus amatus un priekšrocības, turpina izturēties godīgi un apdomīgi.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums 35. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Parlaments var aicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu tā kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.	1. Priekšsēdētājs vai viņa vietnieks uzstājas ar ziņojumu Eiropas Parlamentā vismaz katru ceturksni un atbild uz visiem deputātu uzdotajiem jautājumiem.
2. Eiropas Parlaments arī var aicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.	2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vēlākais 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam iesniedz pārskatu par Iestādes veiktajiem pasākumiem.
	3. Papildus 7.a līdz 7.e pantā , 8., 9., 10., 11.a un 18. pantā minētajai informācijai pārskatā jo īpaši iekļauj informāciju par apdrošināšanas pieejamību mājsaimniecībām un MVU un šīs apdrošināšanas apmēru un izmaksām, kā arī atbildes uz Ieinteresēto personu grupu sniegto atzinumu. Ziņojumā iekļauj arī būtisku informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.
	4. Priekšsēdētājs iesniedz Eiropas Parlamentam arī pārskatu par savu pienākumu izpildi.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants	svītrots
Sastāvs
1. Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.
2. EFUS sastāvā ietilpst:
a) dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI]1. panta 2. punktā noteikto;
b) Iestāde;
c) Eiropas Banku iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. pantā;
d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI] 1. pantā;
e) šīs regulas 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;
f) Komisija 7., 9. un 10. pantā minēto uzdevumu veikšanai.
3. Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.
Grozījums Nr.  107 Regulas priekšlikums IV nodaļa – 2. sadaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.
EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU APVIENOTĀ KOMITEJA	EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (APVIENOTĀ KOMITEJA)
Pamatojums
Ir svarīgi norādīt, ka Apvienotā komiteja ir EUI iekšējā un EUI un ESRK padomdevēja iestāde.
Grozījums Nr.  108 Regulas priekšlikums 40. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.	1. Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienotā komiteja), un tās mītne atrodas Frankfurtē.
2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.	2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:
	– finanšu konglomerātiem;
	– grāmatvedību un revīziju;
	– mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;
	– privāto ieguldījumu produktiem;
	– pasākumiem cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
	– informācijas apmaiņu ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecību veidošanu ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas uzraudzības iestādēm.
3. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.	3. Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. Iestāde piešķir pietiekamus līdzekļus administratīvo, infrastruktūras un darbības izdevumu segšanai.
Grozījums Nr.  109 Regulas priekšlikums 40.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja 12. panta 1. punktā norādītā iestāde darbojas vairākās nozarēs, Apvienotā komiteja izlemj, kura Eiropas Uzraudzības iestāde darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.
Pamatojums
Grozījums Nr.  110 Regulas priekšlikums 41. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apvienoto komiteju veido priekšsēdētājs un Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāji, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.	1. Apvienotajai komitejai ir Valde, ko veido Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji, kā arī, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.
2. Izpilddirektoru, Komisiju un ESRK aicina piedalīties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.	2. Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties Apvienotās komitejas Valdes sanāksmēs, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.
3. Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus.	3. Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Uzraudzības iestādes banku jomā, Eiropas Uzraudzības iestādes vērtspapīru un tirgu jomā un Iestādes priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.
4. Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.	4. Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.
Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.	Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotās komitejas Valde tiekas vismaz reizi divos mēnešos.
Grozījums Nr.  111 Regulas priekšlikums 43. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs regulas 42. panta nolūkā izveido Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.	Šīs regulas 42. panta nolūkā izveido Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.
Šo apakškomiteju veido 41. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās valsts uzraudzības iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.	Šo apakškomiteju veido 41. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.
Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas loceklis.	Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī Apvienotās komitejas loceklis.
Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.	Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.
Grozījums Nr.  112 Regulas priekšlikums 44. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apelācijas padome ir apvienota Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes struktūra.	1. Apelācijas padome ir apvienota triju Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.
2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar atbilstīgām zināšanām un pieredzi, izņemot valstu uzraudzības iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās.	2. Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu profesionālas juridiskās konsultācijas Iestādei tās pilnvaru īstenošanā.
Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.	Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.
Apelācijas padomes lēmumus pieņem atbilstīgi vairākuma principam, savācot vismaz četras no sešu locekļu balsīm.	Apelācijas padomes lēmumus pieņem atbilstīgi vairākuma principam, savācot vismaz četras no sešu locekļu balsīm.
Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.	Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.
3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ Iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.	3. Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ Eiropas Parlaments no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.
Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/... [EBI] un Regulu (EK) Nr. …/… [EVTI].
4. Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.
5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.
6. Iestāde, Eiropas Banku iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.	6. Iestāde, Eiropas Uzraudzības iestāde (banku jomā) un Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā) ar Apvienotās komitejas starpniecību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.
Grozījums Nr.  113 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās valdē vai Uzraudzības padomē.	1. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē un viņi nedrīkst būt citu Savienības iestāžu vai dalībvalstu iestāžu pašreizējie darbinieki.
Grozījums Nr.  114 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valstu uzraudzības iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minēto Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.	Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valstu uzraudzības iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minēto Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu, ja tiek apšaubīta lēmuma likumība.
Aendment  115 Regulas priekšlikums 47. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Prasības Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā	Prasības Vispārējā tiesā un Tiesā
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr.  116 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu prasību var iesniegt Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.	1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu prasību var iesniegt Vispārējā tiesā vai Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.
Grozījums Nr.  117 Regulas priekšlikums 47. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona var iesniegt Tiesā tiešu pārsūdzību saistībā ar Iestādes lēmumiem.
Grozījums Nr.  118 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saskaņā ar Līguma 232. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.	2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Vispārējā tiesā vai Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.
Grozījums Nr.  119 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestādes ieņēmumus īpaši veido:	1. Iestādes ieņēmumus īpaši veido:
a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība;
b) Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);	a) Savienības subsīdija, kas Eiropas Savienības vispārējā budžeta [XII] iedaļā atspoguļota atsevišķā budžeta pozīcijā;
c) jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Kopienas tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.	b) jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.
Grozījums Nr.  120 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu valdei kopā ar štata plānu. Katru gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam valde nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Uzraudzības padome apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.	1. Pēc pirmā Iestādes darbības gada, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu Valdei un Uzraudzības padomei kopā ar amatu sarakstu. Katru gadu Uzraudzības padome, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un valdes apstiprināto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī amatu saraksta projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.
Pamatojums
Tiek ierosināts, ka pirmajā EUI darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, to budžetu apstiprinās attiecīgo 3. līmeņa komiteju locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūtīs apstiprināšanai Padomei un Parlamentam. Lai nodrošinātu EUI darbības neatkarību, ir būtiski svarīgi, ka tās sāk darboties uz stingra finansiālā pamata. Šo neatkarību līdzsvaro pārskatatbildība ES politisko iestāžu priekšā.
Grozījums Nr.  121 Regulas priekšlikums 49. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma 272. pantu.	3. Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām amatu sarakstam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 313. un 314. pantu.
Grozījums Nr.  122 Regulas priekšlikums 49. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Pirmajā Iestādes darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, budžetu apstiprina 3. līmeņa komitejas locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūta apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Tiek ierosināts, ka pirmajā EUI darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, to budžetu apstiprinās attiecīgo 3. līmeņa komiteju locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūtīs apstiprināšanai Padomei un Parlamentam. Lai nodrošinātu EUI darbības neatkarību, ir būtiski svarīgi, ka tās sāk darboties uz stingra finansiālā pamata. Šo neatkarību līdzsvaro pārskatatbildība ES politisko iestāžu priekšā.
Grozījums Nr.  123 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Kopienas iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.	1. Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru, taču izņemot priekšsēdētāju, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.
Pamatojums
Priekšsēdētājam nevajadzētu būt pakļautam ES personāla noteikumiem. Priekšsēdētāja nodarbinātības nosacījumus un noteikumus vajadzētu noteikt Uzraudzības padomei, kā tas jau tiek darīts saistībā ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu un valdes locekļiem. Ņemot vērā to, ka priekšsēdētājs būs ESRK un tās koordinācijas komitejas sastāvā, ir atbilstoši rīkoties saskaņā ar ECB īstenoto praksi.
Grozījums Nr.  124 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.	1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus nepamatotus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.
Grozījums Nr.  125 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Uzraudzības padomes un valdes locekļiem, izpilddirektoru un Iestādes personālu, tostarp dalībvalstu norīkotajām pagaidu amatpersonām, pat pēc pienākumu veikšanas beigām attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma 287. pantu un attiecīgie atbilstīgie Kopienas tiesību aktu noteikumi.	1. Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoram un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu un attiecīgie atbilstīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.
Grozījums Nr.  126 Regulas priekšlikums 61. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.	1. Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  127 Regulas priekšlikums 61. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Slēdzot nolīgumus ar Savienību, līdzdalība tajos Iestādes darbības aspektos, kuros tās ir tieši ieinteresētas, ir iespējama arī trešām valstīm, kas 2. panta 1. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās piemēro par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus.
Grozījums Nr.  128 Regulas priekšlikums 62. pants – 1.a un 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektoru funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 36. pantu.	1.a Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms Iestādes izveidošanas 3. līmeņa komiteja cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotu 3. līmeņa komitejas aizstāšanu ar Iestādi. Trešā līmeņa komitejas var veikt visas nepieciešamās sagatavošanas darbības, un galīgo lēmumu par tām pieņem Iestādes attiecīgās struktūras.
	1.b Laikā no regulas stāšanās spēkā līdz dienai, kad tiek izraudzīts priekšsēdētājs un Valdes locekļi un iecelts izpilddirektors, EUI pagaidu priekšsēdētāja funkcijas veic pastāvošās 3. līmeņa komitejas priekšsēdētājs, un Iestādi vada šīs komitejas ģenerālsekretārs.
Grozījums Nr.  129 Regulas priekšlikums 62. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a      Iestādi uzskata par Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības komitejas tiesību pārņēmēju. Līdz Iestādes izveides dienai visus Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības komitejas aktīvus un pasīvus un visas tās nepabeigtās darbības nodod Iestādei. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības komiteja publisko pārskatu, kurā ir norādīts tās galīgais aktīvu un pasīvu stāvoklis nodošanas dienā. Šo pārskatu revidē un apstiprina tās locekļi un Komisija.
Grozījums Nr.  130 Regulas priekšlikums 66. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Līdz ... * Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamos priekšlikumus, lai nodrošinātu 12.b pantā norādīto iestāžu uzraudzības vienmērīgu pāreju Iestādes pārziņā un lai izstrādātu finanšu krīzes pārvaldības jaunu regulējumu.
1. Trīs gadu laikā pēc 67. panta otrajā daļā noteiktā datuma un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā.	2. Līdz ... ** un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Pārskatā cita starpā novērtē:
	a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības standarta darbību konverģences līmeni;
	b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību;
	c) Iestādes veikumu to iestāžu uzraudzībā, kuras var radīt sistēmisku risku;
	d) regulas 23. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu un
	e) valstu Apdrošināšanas garantiju shēmu saskaņošanas līmeni.
Vēl šajā pārskatā sniedz novērtējumu par normatīvajā un uzraudzības konverģencē panākto progresu krīzes pārvaldības un novēršanas jomā Kopienā. Šā novērtējuma pamatā ir plašas konsultācijas, tostarp ar Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupu.	3. Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā arī analizē, vai
	a) ir atbilstīgi turpināt banku, apdrošināšanas, fondēto pensiju, vērtspapīru un finanšu tirgu atsevišķu uzraudzību, vai šīm jomām būtu vajadzīga viena kopēja uzraudzības iestāde;
	b) konsultatīvo uzraudzību un darbības uzraudzību veikt kopā vai atsevišķi;
	c) ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību EUI vidū;
	d) ir atbilstīgi paplašināt EUI regulatīvās pilnvaras;
	e) EFUS attīstība ir atbilstīga vispārējai attīstībai;
	f) notiek pietiekama daudzveidības un izcilības nodrošināšana EFUS ietvaros;
	g) atbildība un pārredzamība attiecībā uz publiskošanas prasībām ir adekvāta.
2. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.	4. Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
	___________________ * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. **OV: lūdzu, ievietojiet datumu — trīs gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

• [1]               OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.
• [2]                      OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
• [3]               OV L 271, 9.10.2002, 16. lpp.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Kopš Finanšu pakalpojumu rīcības plāna uzsākšanas Eiropas Parlamentam ir bijusi galvenā nozīme vienota finanšu pakalpojumu tirgus izveidošanā, aktīvi veicinot saskaņotību, pārredzamību un godīgu konkurenci, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju un patērētāju aizsardzību.

Eiropas Parlaments ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja uzlabot īsteni līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visām iesaistītajām pusēm Eiropas mērogā, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām ES arvien plašāk integrēto finanšu tirgu uzraudzībā (sk. J. Garc僘-Margallo y Marfil ziņojumu par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — Rīcības plāns (2000. gads)[1], I. van den Burg ziņojumu par konsultatīvās pārraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (2002. gads)[2], I. van den Burg ziņojumu par finanšu pakalpojumu politiku (2005.–2010. gads) — Baltā grāmata (2007. gads)[3] un I. Van den Burg un Daniel Daianu ziņojumu ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — turpmākā pārraudzības struktūra (2008. gads)[4]). Papildus tam atsevišķos tiesību aktos ir izklāstīti galvenie principi vai norādītas vispārējās tendences, kādai tad jābūt ES turpmākajai uzraudzības struktūrai (P. Skinner ziņojums par direktīvu „Maksātspēja II” (2009. gads); J. P. Gauz鑚 ziņojums par kredītvērtējuma aģentūru regulu (2009. gads)).

Eiropas Parlaments visos savos ziņojumos Eiropas Komisijai aicināja analizēt to, kā varētu panākt integrētākas uzraudzības struktūras attīstību paralēli centieniem izveidot vienotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu. Tika norādīts arī uz vajadzību efektīvi uzraudzīt galveno tirgus dalībnieku sistēmiskos un pieļaujamos riskus. Makrouzraudzības analīzei un krīzes pārvaldībai jābūt daļai no veicamajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Eiropas Parlaments atbalsta ES mēroga pārrobežu iestāžu uzraudzības izveidi vidējā termiņā un Eiropas mehānisma ieviešanu, lai risinātu krīzes, kuras var skart minētās iestādes.

Eiropas Komisija nolēma sasaukt augsta līmeņa ekspertu grupu, lai izstrādātu priekšlikumus Eiropas uzraudzības sistēmas nostiprināšanai. J. de Larosiere grupa iesniedza ziņojumu 2009. gada februārī, un 2009. gada 23. septembrī Komisija ierosināja konkrētus tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir:

–  izveidot valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīklu, kas darbotos tandēmā ar jauno Eiropas uzraudzības iestādi (EUI). Šai iestādei būs trīs pīlāri. Katrs pīlārs balstīs Eiropas uzraudzības komiteju[5] darbību, t.i., viens pīlārs būs banku darbība (EUI (banku darbība)), otrs pīlārs — apdrošināšana un fondētās pensijas (EUI (apdrošināšana un fondētās pensijas)) un trešais pīlārs — vērtspapīru un tirgu iestāde (EUI (vērtspapīri un tirgi)), savukārt Apvienotā Eiropas uzraudzības iestādes komiteja nodrošinās Eiropas finanšu tirgu atbilstīgu konsolidēto regulējumu un uzraudzību;

–  izveidot Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu iespējamos finansiālās stabilitātes apdraudējumus, ko rada makroekonomiskās attīstības tendences un tendences finanšu sistēmā kopumā. Šajā nolūkā ESRK nodrošinātu agrīno brīdināšanu par iespējamiem riskiem sistēmas mērogā un vajadzības gadījumā sniegtu ieteikumus šo risku pārvaldībai[6].

Tiesa ir atzinusi[7], ka EK līguma 95. pants (tagadējais Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants) par pasākumu paredzēšanu, lai tuvinātu tiesību aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai paredzētu tādas „Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa īstenošanā”, ja šādai iestādei uzticētie uzdevumi ir cieši saistīti ar to tiesību aktu priekšmetu, ar kuriem tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti.

Pēc šiem likumdošanas priekšlikumiem 2009. gada 26. oktobrī pieņēma pirmo apkopoto grozījumu direktīvu, ar ko groza 11 direktīvas, lai skaidrāk noteiktu ierosinātās uzraudzības sistēmas uzdevumus. Lai šo darbu pabeigtu, otrā apkopoto grozījumu direktīva ir jāpieņem nākamo divu mēnešu laikā.

• [1]  OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.
• [2]  OV C 25E, 29.1.2004., 394. lpp.
• [3]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [4]  OV C 9E, 15.1.2010., 48. lpp.
• [5]  Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).
• [6]  Jāņem vērā, ka šis paskaidrojuma raksts attiecas uz priekšlikumiem par EFUS izveidi, pārveidojot pašreizējās Eiropas uzraudzības komitejas par EUI. Priekšlikums par ESRK izveidošanu ir iztirzāts citā paskaidrojuma rakstā.
• [7]  Sk. EKT spriedumu lietā C-217/04, 44. punkts.

Budžeta komitejas atzinums (29.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi
(COM(2009)0502 – C7‑0168/2009 – 2009/0143(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

1. Lai novērstu nesenajā finanšu krīzē konstatētos Eiropas finanšu uzraudzības trūkumus, Komisija iesniedza priekšlikumu paketi ar mērķi Eiropas Savienībā izveidot efektīvāku, integrētāku un ilgtspējīgu finanšu uzraudzības sistēmu. Tās pamatā būs Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), ko veido valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls sadarbībā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), kuras izveidotas, līdzšinējās Eiropas uzraudzītāju komitejas[1] pārveidojot par īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Līdz ar to Komisija ierosina izveidot trīs jaunas, decentralizētas Eiropas aģentūras:

· Eiropas Banku iestādi (EBI);

· Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI);

· Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

2. Lai pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komitejas pārveidotu par efektīvām un īstenām Eiropas uzraudzības iestādēm, t.i., Eiropas aģentūrām, būs vajadzīgi gan personāla, gan budžeta papildu resursi. Attiecībā uz šo triju aģentūru izveides ietekmi uz Eiropas budžetu jānorāda, ka izmaksas sasniegs 59,699 miljonus euro, un to sadalījums ir šāds:

Aģentūra	2011	2012	2013	Kopā
EBI	5, 206	7, 355	8, 965	21, 527
EAFPI	4, 235	5, 950	6, 799	16, 984
EVTI	5, 465	7, 202	8, 491	21, 158

milj. EUR

3. Šos līdzekļus piešķirs no 1.a izdevumu kategorijas, taču tās apmērs jau ir ļoti ierobežots, proti, Komisijas iepriekšējā finanšu plānā (2010. gada janvāris), kurā jau izskatīja trijām aģentūrām piešķiramās summas (kopā ar citiem grozījumiem), norādīti ļoti ierobežoti līdzekļi līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām (iekavās norādītas 2009. gada janvāra finanšu plānā paredzētās summas):

– 37,041 miljoni euro 2011. gadam (111,590 miljoni euro),

– 34,003 miljoni euro 2012. gadam (123,879 miljoni euro),

– 49,153 miljoni euro 2013. gadam (214,875 miljoni euro).

Ņemot vērā, ka 2009. gada februāra finanšu plānā Komisija 1.a izdevumu kategorijā 2010. gadam paredzēja rezervi 111,8 miljonu euro apmērā, taču pieejami ir tikai 147 tūkstoši euro, pašsaprotami, ka situācija ir ļoti saspringta. Līdz ar to jāievēro, ka, iespējams, ir jāpārskata rezerves apmērs, lai varētu finansēt šīs trīs jaunās aģentūras.

4. Realitātē šo aģentūru faktiskās izmaksas būs stipri augstākas, sasniedzot 149,17 miljonus euro, taču dalībvalstis nodrošinās līdzfinansējumu 89,497 miljonu euro apmērā, kas ir 60 % no aģentūru darbības kopējām izmaksām līdz pašreizējās DFS beigām.

Aģentūra	2011	2012	2013	KOPĀ
EBI DV+ES=Kopā	7, 809+5,206 =13,015	11, 033+7,355 =18, 388	13, 448+8,965 =22, 413	32,290+21, 527 =53, 816
EAFPI DV+ES=Kopā	8, 197+4,235 =13, 662	10, 803+5,950 =18, 005	12, 737+6, 799 =21, 228	31,737+16, 984 =52,895
EVTI DV+ES=Kopā	6, 352+5,465 =10,587	8, 925+7, 202 =14, 874	10,199+8,491 =16, 998	25,476+21, 158 =42, 459

milj. EUR

5. Attiecībā uz personālu paredzēts, ka trīs jaunās aģentūras līdz 2014. gadam pieņems darbā 269 darbiniekus (224 AD amata vietas un 45 AST amata vietas).

Aģentūra	2011	2012	2013	2014
EBI personāls (AD/AST)	40 (36/4)	62 (53/9)	80 (69/11)	90 (73/17)
EAFPI personāls (AD/AST)	40 (32/8)	62 (50/12)	73 (60/13)	90 (77/13)
EVTI personāls (AD/AST)	43 (35/8)	60 (50/10)	76 (64/12)	89 (74/15)

6. Komisija ierosina, lai trīs jaunās aģentūras par savām mītnes vietām saglabā pašreizējās Eiropas uzraudzītāju komiteju darba vietas (EAFPI tā ir Frankfurte), kas ir ļoti saprātīgs risinājums gan no praktiskā, gan finansiālā viedokļa, jo tādējādi jaunā aģentūra varēs nekavējoties sākt darbu un tiks novērsti nevajadzīgi izdevumi, ko radītu jauns aprīkojums, personāla pārvietošana utt.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītā pamatsumma atbilst 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam (DFS), taču 1.a izdevumu kategorijā atlikusī rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti ierobežota un jaunu pasākumu finansēšana nedrīkst apdraudēt līdzekļu piešķiršanu citām 1.a izdevumu apakškategorijas prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina pārskatīt DFS un līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tās koriģēšanu un pārskatīšanu, izmantojot visus mehānismus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN) un jo īpaši tā 21. un 23. punktā, lai nodrošinātu Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes (Iestādes) finansēšanu, neapdraudot līdzekļu piešķiršanu citām prioritātēm no 1.a izdevumu apakškategorijas un nodrošinot, ka tajā paliek pietiekama rezerve;
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b uzsver, ka Iestādes izveidei ir jāpiemēro IN 47. punkta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdevēja iestāde pieņem lēmumu par Iestādes izveidi, Parlaments sāks sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laikus vienotos par Iestādes finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IN noteikumiem;
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 40. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Kopienas ieguldījumu ir jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai.	(40) Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1 (IN) 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu pārskatu revīzija jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.
	1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Iestādi izveido kā decentralizētu Eiropas Savienības aģentūru un finansē saskaņā ar IN. Tas jānorāda Iestādes juridiskajā pamatā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība;	a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Kopienas subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa);	b) Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa) saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kā paredzēts IN 47. punktā;
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 48. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie valsts iestāžu obligātie maksājumi un Savienības subsīdija ir pieejami katra finanšu gada sākumā.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 50. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.	9. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi, un šajā budžetā ir ietverti Eiropas Savienības vispārējā budžeta un valstu uzraudzības iestāžu ieņēmumi.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.	2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām. Īstenošanas pasākumi pieļauj pamatotas atkāpes, lai garantētu Iestādei noteikto uzdevumu visefektīvāko izpildi.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja
Atsauces	COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jutta Haug 21.10.2009
Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Alexander Alvaro, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Giovanni Collino, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Jutta Haug, Jiří Havel, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Dominique Riquet, Sergio Paolo Francesco Silvestris, László Surján, Helga Trüpel, Daniël van der Stoep, Derek Vaughan, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franziska Katharina Brantner, Giovanni La Via, Peter Šťastný

• [1]  ^{Šīs komitejas ir Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (EAFPK) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK).}

Juridiskās komitejas atzinums (19.5.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi
(COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD))

Rapporteur: Françoise Castex

ĪSS PAMATOJUMS

I. Pamatinformācija

Pamatojoties uz Larosière ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus jaunai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai. Ar šiem Komisijas 2009. gada 23. septembrī publicētajiem likumdošanas priekšlikumiem paredzēts izveidot:

– Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) atsevišķu finanšu iestāžu uzraudzībai („mikrolīmeņa uzraudzība”), ko veidotu dalībvalstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkls, kuras strādātu tandēmā ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI[1]), tādējādi apvienojot visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu ar vietējo un mikrolīmeņa uzraudzības iestāžu zināšanām un pieredzi attiecīgajā jomā;

– Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK), lai uzraudzītu un novērtētu risku attiecībā uz visas finanšu sistēmas stabilitāti („makrolīmeņa uzraudzība”).

EUI būs Kopienas iestādes ar juridiskas personas statusu, kuru mērķis būs: i) uzlabot regulēšanas un uzraudzības līmeni iekšējā tirgū, ii) nodrošināt finanšu tirgu integritāti un kārtīgu vadību/darbību un iii) aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti, vienlaikus pastiprinot uzraudzības koordināciju Eiropas un starptautiskā līmenī.

II. Atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido jaunu finanšu uzraudzības struktūru, kā arī tās mērķi nodrošināt efektīvāku uzraudzību, lai uzlabotu risku noteikšanu finanšu sistēmā. Finanšu krīze ir apliecinājusi reformas nepieciešamību šajā jomā, lai veicinātu konkurenci, radot tai vienlīdzīgus apstākļus, un lai nodrošinātu pasākumu un noteikumu saskaņotību.

1. Regulas 7. pants. Tehniskie standarti

Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā iesniegtā priekšlikuma 7. pants attiecas uz 1. panta 2. punktā minēto direktīvu darbības jomām, kurās Iestāde varētu izstrādāt tehnisko standartu projektus, kurus, kā norādīts priekšlikumā, apstiprina un pieņem Komisija, izmantojot regulas un lēmumus. Jaunā deleģēto un īstenošanas aktu sistēma, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, atšķiras no „vecās” komitoloģijas, kurai Līgumos vairs nav pamatojuma. Tādēļ ir nepārprotami jānorāda, ka Komisija izmanto LESD 290. pantā paredzēto deleģēto aktu un ka Parlaments piedalās šajā procedūrā saskaņā ar LESD 290. pantu. Turklāt ir jāprecizē, ka Iestādes izstrādātie tehnisko standartu projekti Komisijai nav saistoši.

2. Regulas 9. pants. Kopienas noteikumu konsekventa piemērošana

10. pants. Rīcība ārkārtas situācijās

11. pants. Strīdu izšķiršana starp valstu uzraudzības iestādēm

a) Pilnvaru piešķiršana

Regulas priekšlikumā jaunajai Iestādei tiek piešķirtas īpašas pilnvaras. Saskaņā ar Tiesas praksi Eiropas Savienības iestādēm ir ierobežotas iespējas deleģēt pilnvaras neatkarīgām izpildes vai regulatīvajām iestādēm — šī deleģēšana attiecas tikai uz precīzi noteiktām izpildes pilnvarām un, konkrētāk, deleģētajai iestādei netiek dotas pilnvaras pieņemt ar politiku saistītus lēmumus. Turklāt, tā kā Eiropas Savienība tās pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Līgumu, var īstenot tikai saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām, iestādes nevar deleģēt pilnvaras, kas pārsniedz ar Līgumu piešķirtās pilnvaras (skatīt EKT, Meroni lieta 9/56 un 10/57, (1958), [EKT], 133. lpp. un 157. lpp.).

b) Iestādes tiešā darbība

Ar ierosinātās regulas 9. panta 6. punktu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 4. punktu, „[n]eskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras” (skatīt LESD jauno 258. pantu), „gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm,” tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt atsevišķus dalībvalstu finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus, kuri tām ir saistoši. Atzinuma sagatavotāja ierosina ierobežot minēto Iestādes iespēju tieši adresēt saistošu lēmumu tirgus dalībniekam, īstenojot to tikai krīzes ārkārtas situācijās, kas minētas 10. pantā. Regulas priekšlikuma 10. pants atspoguļo politisko vēlmi ātri un efektīvi reaģēt krīzes gadījumā, lai garantētu finanšu tirgus un sistēmas darbību un integritāti, savukārt 9. un 11. pantu piemēro parastās ikdienas situācijās.

Pamatojoties uz plaši atbalstītu kompromisu, Juridiskā komiteja pieņēma grozījumus attiecībā uz iestāžu pilnvarām parastās situācijās adresēt atsevišķus lēmumus tirgus dalībniekiem (9. panta 6. punkts un 11. panta 4. punkts) un ierosināja procedūru, kas jāievēro Iestādei un Komisijai, lai nodrošinātu iestāžu pilnvaru un Komisijai saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu un LESD 258. pantu piešķirto pilnvaru labāku saskaņošanu.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Pareiza un pilnīga Kopienas tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Kopienā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Kopienas tiesību aktu neprecīzas vai nepietiekamas piemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.	(16) Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu tirgu dalībniekiem Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties Savienības tiesību aktu nepiemērošanas gadījumos. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu iestādēm un citām personām, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.	(30) Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgā informācija parasti jāsniedz kompetentajai iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem, ievērojot prasību, ka konfidenciāla informācija nav pieejama struktūrām vai iestādēm, kurām nav tiesību šo informāciju saņemt. Tomēr Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt informāciju tieši no finanšu tirgu dalībniekiem un citām personām, ja kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei jānodrošina turpmākie pasākumi.	(31) Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku komiteju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku komitejas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei jānodrošina būtiskas informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu jāsniedz tikai pēc pamatota pieprasījuma un pastāvīgi jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Pēc Iestādei vai kompetentajai iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jāveic tūlītējas darbības un jānodrošina turpmākie pasākumi.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 33. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes pārvarēšanas laikā, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.	(33) Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību par finanšu stabilitātes saglabāšanu krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm pieprasīt Iestādes lēmuma pārskatīšanu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;	e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus, ja Savienības tiesību akti ir piemērojami tieši;
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tehniskie standarti	Tehniskie standarti — deleģētie akti
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, kā deleģētos aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti valstu uzraudzības iestādēm vai finanšu iestādēm.	Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm. Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Šīs pamatnostādnes publicē Iestādes tīmekļa vietnē.
Valstu uzraudzības iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.	Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.
Ja valsts uzraudzības iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.	Ja kompetentā iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem. Iestāde šos iemeslus publicē, par šādu nodomu savlaicīgi paziņojot kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kopienas noteikumu konsekventa piemērošana	Savienības tiesību aktu nepiemērošana
1. Ja valsts uzraudzības iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.	1. Ja kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu tirgus dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.
2. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās valsts uzraudzības iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepiemērošanas gadījumus.
Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, valsts uzraudzības iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.	Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.
3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai valsts uzraudzības iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	3. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot valsts uzraudzības iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.	Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.
Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.	Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Iestāde un valstu uzraudzības iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.	Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.
5. Valsts uzraudzības iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.	5. Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš valsts uzraudzības iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	6. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš kompetentajai iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus iekšējā tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti pārrobežu darbībā gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Pirms atsevišķa lēmuma pieņemšanas Iestāde par to informē Komisiju.
	Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas lēmuma adresātu tiesības tikt uzklausītiem.
	Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.
	Divu nedēļu laikā pēc Iestādes lēmuma projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par to, vai tā atbalsta šo lēmuma projektu. Komisija šo termiņu nepagarina. Gadījumos, kad to prasa Savienības intereses, Komisija var atbalstīt lēmuma projektu tikai daļēji vai ar grozījumiem.
	Ja Komisija neatbalsta lēmuma projektu vai atbalsta to daļēji vai ar grozījumiem, tā nekavējoties informē Iestādi, nosūtot oficiālu atzinumu.
	Nedēļas laikā pēc minētā oficiālā atzinuma saņemšanas Iestāde pārskata un pielāgo savu lēmumu Komisijas oficiālajam atzinumam un nekavējoties nosūta to Komisijai.
	Vienas nedēļas laikā pēc Iestādes grozītā lēmuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā atbalstīšanu vai noraidīšanu.
	Ja Komisija grozīto lēmumu noraida, uzskata, ka lēmums nav pieņemts.
Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.	Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.
7. Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
Valstu uzraudzības iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.	Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. vai 6. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 11. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Strīdu izšķiršana starp valstu uzraudzības iestādēm	Kompetento iestāžu domstarpību izšķiršana pārrobežu gadījumos
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu tirgus dalībnieka atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Iestāde atbilstoši 9. panta 6. punktā noteiktajai kārtībai var pieņemt atsevišķu finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.	Neskarot Savienības iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un pārvaldes institūcijām trešās valstīs. Šādi pasākumi nerada juridiskas saistības ne Eiropas Savienībai, ne tās dalībvalstīm.
Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc Iestādes pieprasījuma valstu uzraudzības iestādes un citas dalībvalstu iestādes sniedz Iestādei visu tai nepieciešamo informāciju, lai tā varētu īstenot šajā regulā noteiktos pienākumus.	1. Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās dalībvalstu iestādes sniedz Iestādei visu tai nepieciešamo informāciju, lai tā varētu īstenot šajā regulā noteiktos pienākumus, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos.
Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri.	Iestāde var arī pieprasīt, lai informāciju tiktu sniegta regulāri. Visiem šāda veida pieprasījumiem, ja iespējams, izmanto vienotu informācijas sniegšanas formātu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.	1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi tieši neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā viena mēneša laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas valsts uzraudzības iestādei var informēt Iestādi un Komisiju par to, ka valsts uzraudzības iestāde nepildīs lēmumu.	2. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 11. pantu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt Iestādi, Padomi un Komisiju.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.	Vienas nedēļas laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz EK līguma 205. pantu, divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.	Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 238. pantu, viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. daļa – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar atbilstīgām zināšanām un pieredzi, izņemot valstu uzraudzības iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās.	Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar nevainojamu reputāciju un apliecinātām pietiekami augsta līmeņa atbilstīgām zināšanām un profesionālo pieredzi — tostarp pieredzi uzraudzības jomā — banku darbības, apdrošināšanas, vērtspapīru tirgu vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja
Atsauces	COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Françoise Castex 5.10.2009
Izskatīšana komitejā	27.1.2010
Pieņemšanas datums	28.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kay Swinburne

• [1]  Šīs iestādes ir Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EAFPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinums (28.4.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi
(COM(2009)0502 – C7‑0168/2009 – 2009/0143(COD))

Atzinumu sagatavoja: Íñigo Méndez de Vigo

ĪSS PAMATOJUMS

2008. gada ekonomikas un finanšu krīze, no kuras sekām mēs joprojām ciešam, skaidri norādīja uz pietiekama finanšu regulējuma trūkumu Eiropas mērogā un tirgus uzraudzības mehānismu vājumu. Pamatojoties uz Žaka de Larosjēra vadītās ekspertu grupas ziņojumu, Komisija ir izstrādājusi četrus priekšlikumus, par kuru virzību Parlamentā ir atbildīga Ekonomikas un monetārā komiteja.

Sniedzot savu atzinumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja ir centusies rūpīgi izskatīt to, kā jaunā Eiropas uzraudzības iestāde un Eiropas Sistēmisko risku komiteja, ko izveido ar šiem priekšlikumiem, vislabāk var iekļauties iestāžu sistēmā. Tā ir arī pievērsusi uzmanību saskaņotu finanšu pakalpojumu tehnisko standartu izveidei, lai, no vienas puses, nodrošinātu to konsekventu darbība, un, no otras puses, garantētu pienācīgu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā. Īpaši rūpīgi ir izpētītas attiecības ar privātā sektora iestādēm, kā arī Eiropas uzraudzības iestādes un valstu uzraudzības iestāžu attiecības. Visbeidzot, tiek uzsvērtas problēmas, kas saistītas ar pārrobežu iestāžu uzraudzību.

2008. gada finanšu krīze liek rast Eiropas problēmām Eiropas mēroga risinājumu — pateicoties jaunajām Lisabonas līgumā paredzētajām pilnvarām, Parlamentam visos šajos jautājumos ir jāuzņemas izšķiroša loma.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas)
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Šī krīze ir parādījusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Kopienas tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.	(1) Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.
	(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu jāveido dalībvalstu un Kopienas uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē un attiecīgi pārrobežu grupu uzraudzībā piešķirot lielāko nozīmi uzraudzības iestāžu kolēģijām. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Kopienā. Nepieciešams izveidot Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, kā arī Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (Eiropas uzraudzības iestādes).	(7) Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma jāveido dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus, kas nav risināmi Savienības mērogā, dalībvalstu kompetencē. Uzraudzības iestāžu kolēģijām jāveic to pārrobežu iestāžu uzraudzība, kam nav Savienības mēroga. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (turpmāk „Iestāde”) pakāpeniski jāpārņem Savienības mēroga iestāžu uzraudzība. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas uzraudzības iestādi (banku darbība) un Eiropas uzraudzības iestādi (vērtspapīri un tirgi), kā arī Eiropas uzraudzības iestādi (apvienotā komiteja) (turpmāk „apvienotā komiteja”). Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā būtu jāiekļauj Eiropas Sistēmisko risku komiteja.
	(Izmaiņas iestāžu nosaukumos attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lietā Nr. C-217/04 Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi Eiropas Kopienu Tiesa nosprieda, ka: „nekas EK līguma 95. panta tekstā nenorāda, ka saskaņā ar šiem noteikumiem Kopienas tiesību aktos izveidotos pasākumus var adresēt tikai atsevišķām dalībvalstīm. Faktiski varētu izrādīties nepieciešams – saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi – paredzēt kādas Kopienas iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu, papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.”1 Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar EK līguma 95. pantu (tagad, pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu), var ieviest ar attiecīgām direktīvām un regulām. Piemēram, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/20042, un arī Iestāde tiks izveidota ar regulu.
	1 2006. gada 2. maija spriedums, Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras krājums, 2006. g., I-3771 lpp., 44. punkts.
	2 OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem, citiem saņēmējiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Kopienas tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šis tehnisko standartu projekts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. The draft technical standards have to be adopted by the Commission. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, tehnisko standartu projekts būtu nesaderīgs ar Kopienas tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Kopienas acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.	(13) Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem, citiem saņēmējiem un patērētājiem visā Savienībā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tehnisko standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jābūt pilnvarām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuri attiecas uz finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā regulā noteiktais tehnisko standartu izstrādes process neskar Komisijas tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstoši Lamfalisī struktūras 2. līmeņa komitoloģijas procedūrām, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos. Jautājumi, uz kuriem attiecas tehniskie standarti, neietver politikas lēmumus, un to saturu ierobežo 1. līmenī pieņemtie Kopienas tiesību akti. Standartu projekta izstrādes uzticēšana Iestādei nodrošina, ka tiek pilnībā izmantotas valstu uzraudzības iestāžu specializētās zināšanas.	(14) Komisijai būtu jāapstiprina šie tehnisko standartu projekti, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. Tajos veiks grozījumus, ja, piemēram, tie būs nesaderīgi ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tajos nebūs ievērots proporcionalitātes princips vai arī tie būs pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Savienības acquis finanšu pakalpojumu jomā. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot nesaistošas pamatnostādnes un ieteikumus par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums norādīt šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus.	(15) Jomās, uz kurām neattiecas tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem pilnībā nodrošinātu pārredzamību. Jomās, uz kurām tehniskie standarti neattiecas, Iestādei ir jāievieš un jāizplata paraugprakse.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai jāpiešķir pilnvaras adresēt lēmumu attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar EK līguma 226. pantu.	(18) Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar Līguma 258. pantu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Kopienā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Kopienas līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Tā kā ārkārtas situācijas noteikšana ir saistīta ar augstu piesardzības līmeni, šīs pilnvaras jāuztic Komisijai. Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.	(20) Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Ārkārtas situācija būtu jākonstatē Eiropas Sistēmisko risku komitejai. . Lai nodrošinātu efektīvu rīcību ārkārtas situācijā, kad valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās nolūkā mazināt krīzes sekas un atjaunot uzticību tirgiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.	(21) Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Iestādes kompetencē jāietver strīdi par procesuāliem pienākumiem sadarbības procesā, kā arī par Savienības tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, pieņemot uzraudzības lēmumus. Jāizmanto pašreizējie samierināšanas mehānismi, kas noteikti nozaru tiesību aktos. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās. Tas attiecas arī uz domstarpībām uzraudzības iestāžu kolēģijās.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Krīze ir parādījusi lielākos trūkumus pastāvošajā pieejā pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībai, īpaši attiecībā uz lielākajām un sarežģītākajām iestādēm, kuru bankrots var nodarīt kaitējumu visai sistēmai. Šo trūkumu iemesli rodami dažādās finanšu iestāžu darbības jomās un uzraudzības iestāžu darbībā. Finanšu iestādes darbojas tirgū, kuram nav robežu, bet uzraudzības iestādēm katru dienu jāpārbauda, vai viņu jurisdikcija nebeidzas uz valsts robežas.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Ir kļuvis skaidri redzams, ka sadarbības mehānisms, kas tika izmantots šīs asimetrijas novēršanai, ir nepietiekams. Kā norādīts 2009. gada martā publicētajā A. Turner pārskatā, „pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības regulācijai un uzraudzībai nākotnē”.
	_____________ 1 101. lpp.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 21.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21c) Šai problēmai ir tikai divi iespējamie risinājumi — piešķirt lielākas pilnvaras uzņēmējas valsts uzraudzības iestādēm vai radīt patiesu alternatīvu tām Eiropas iestādes veidolā. Kā arī teikts A. Turner pārskatā, „stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas radītu mazāk atvērtu vienoto tirgu, vai arī panākt lielāku Eiropas integrāciju”.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 21.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21d) Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, tiek pieļauts, ka uzņēmēja valsts var liegt vietējām filiālēm darbības tiesības, noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, un tas radītu lielāku protekcionismu.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 21.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21e) Lai īstenotu Eiropas mēroga risinājumu, ir nepieciešams pastiprināt uzraudzības iestāžu kolēģiju veikto pārrobežu iestāžu uzraudzību un nodot Savienības mēroga iestāžu uzraudzības pilnvaras Eiropas iestādei. Savienības mēroga finanšu iestādes ir iestādes, kas veic pārrobežu darbību, kā arī tās iestādes, kuras darbojas vienas valsts teritorijā un kuru bankrots varētu apdraudēt Savienības vienotā finanšu tirgus stabilitāti.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 21.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21f) Uzraudzības iestāžu kolēģijām vajadzētu būt pilnvarotām definēt uzraudzības noteikumus, lai sekmētu konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei jānodrošina neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās, lai racionalizētu informācijas apmaiņas procesu un veicinātu kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma Savienībā strādājošo pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzībā. Iestādei būtu arī jāuzņemas saistošs starpnieka pienākums, lai atrisinātu dalībvalstu uzraudzības iestāžu domstarpības.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 21.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21g) Uzraudzības iestāžu kolēģijām būtu jāuzņemas svarīgāka loma efektīvas, konstruktīvas un konsekventas tādu pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā, kuras nedarbojas Savienības mērogā, taču vairākumā gadījumu dalībvalstu standarti un praktiskā darbība ir atšķirīgi. Nav vērts apvienot pamatnoteikumus finanšu jomā, ja praktiskie uzraudzības pasākumi paliek sadrumstaloti. Kā norādīts Ž. de Larosjēra ziņojumā, „jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienības mēroga finanšu iestāžu piesardzīga uzraudzība būtu jāuztic Iestādei. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm būtu jādarbojas kā Iestādes pārstāvēm un, uzraugot Savienības mēroga pārrobežu finanšu iestādes, tām būtu obligāti jāievēro Iestādes norādījumi.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Savienības mēroga finanšu iestādes būtu jāidentificē, ņemot vērā starptautiskus standartus.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)     Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Kopienas tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem.	(23) Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestāde — iestāde, kurai pienākums deleģēts, — patstāvīgi var pieņemt lēmumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale var būt nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu sniegt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Iestādei deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā ir jāapzina un jāizplata labākā prakse.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī valstu uzraudzības iestāžu neatkarībai.	(25) Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī valstu uzraudzības iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko paraugprakse.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāveicina dialogs un sadarbība ar uzraudzības iestādēm ārpus Kopienas. Tā pilnībā ņem vērā Eiropas iestāžu pašreizējos uzdevumus un kompetenci attiecībās ar iestādēm ārpus Kopienas un starptautiskos forumos.	(28) Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmi, Iestādei jāpārstāv Savienība dialogā un sadarbībā ar uzraudzības iestādēm ārpus Savienības.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Attiecīgā gadījumā Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Efektivitātes nodrošināšanas labad šādam nolūkam jāizveido Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kurā būtu proporcionāli pārstāvētas Kopienas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbinieki, patērētāji un citi privātie apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citām finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	(32) Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par tehniskiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms šāda tehnisko standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic to ietekmes novērtējums. Efektivitātes nodrošināšanas labad šādam nolūkam jāizveido Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, kurā būtu proporcionāli pārstāvētas Savienības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), to darbinieki, akadēmisko aprindu pārstāvji, patērētāji un citi privātie apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju pakalpojumu lietotāji, tostarp MVU. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citām finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Neskarot dalībvalstu īpašo atbildību krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments būtu jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij būtu jānorāda aizsargpasākuma izmantošanas iemesli. Iestādei sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko atklātā konkursā izvēlas Uzraudzības padome. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.	(37) Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas Apvienotajā Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai Eiropas uzraudzības iestāžu komitejai jāuzņemas visas Apvienotās finanšu konglomerātu komitejas funkcijas. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm.	(38) Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas, izmantojot apvienoto komiteju, un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai ir jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbība saistībā ar finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam, kura personāls tiktu nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai varētu apmainīties ar informāciju un kopējās pieejas kultūras metodēm visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu mērogā.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestādes darbību regulē Direktīva 64/225/EEK, Direktīva 73/239/EEK, Direktīva 73/240/EEK, Direktīva 76/580/EEK, Direktīva 78/473/EEK, Direktīva 84/641/EEK, Direktīva 87/344/EEK, Direktīva 88/357/EEK, Direktīva 92/49/EEK, Direktīva 98/78/EK, Direktīva 2001/17/EK, Direktīva 2002/83/EK, Direktīva 2002/92/EK, Direktīva 2003/41/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/68/EK, Direktīva 2007/44/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.	2. Iestādes darbību regulē šī regula un Direktīva 64/225/EEK, Direktīva 73/239/EEK, Direktīva 73/240/EEK, Direktīva 76/580/EEK, Direktīva 78/473/EEK, Direktīva 84/641/EEK, Direktīva 87/344/EEK, Direktīva 88/357/EEK, Direktīva 92/49/EEK, Direktīva 98/78/EK, Direktīva 2001/17/EK, Direktīva 2002/83/EK, Direktīva 2002/92/EK, Direktīva 2003/41/EK, Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2005/68/EK, Direktīva 2007/44/EK, Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Savienības tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk „EFUS”), kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls, kā plašāk noteikts 39. pantā.	svītrots
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju (turpmāk „ESRK”) atbilstoši šīs regulas 21. panta noteikumiem.	svītrots
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
	1. Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kas darbojas kā vienots uzraudzības iestāžu tīkls, kas apvieno visas dalībvalstu un Savienības kompetentās iestādes finanšu uzraudzībā, kā minēts šajā regulā un saistītajās Savienības regulās. Galvenais EFUS mērķis ir nodrošināt Savienības līmenī spēcīgu un atbilstīgu finanšu iestāžu uzraudzību tā, lai nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai, sekmētu ilgtspējīgu Savienības izaugsmi un ņemtu vērā uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības.
	2. Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ir šādas iestādes:
	a) Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/… [ESRK];
	b) Eiropas uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi), ko izveido ar Regulu (ES) Nr. .../... [EVTI];
	c) Eiropas Uzraudzības iestāde (banku darbība), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../… [EBI];
	d) Iestāde;
	e) Apvienotā Eiropas uzraudzības iestāžu komiteja (AEUIK), kas minēta 40. pantā;
	f) Regulas (ES) Nr. .../... [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../... [EAFPI], Regulas (ES) Nr. .../... [EBI] 1. panta 2. punktā minētās iestādes dalībvalstīs;
	g) Komisija 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai.
	3. Visas EFUS puses cieši sadarbojas ar savstarpēju cieņu un uzticību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto ciešas sadarbības principu.
	4. Uz visām finanšu iestādēm attiecas juridiski saistoši Savienības tiesību akti un uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes, kuras ir EFUS locekles.
	5. EFUS neatbrīvo uzraudzības iestādes no valsts uzraudzības pilnvaru īstenošanas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un saprātīgiem starptautiskiem principiem banku uzraudzības jomā.
	6. Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir iekļautas Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt Kopienas tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp valstu uzraudzības iestādēm, veicinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus ārkārtas situācijās;	b) veicināt standartu un tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības kultūru, nodrošinot šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp valstu uzraudzības iestādēm, nodrošinot Savienības mēroga finanšu iestāžu efektīvu un saskaņotu uzraudzību un uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Iestāde iesniedz izstrādāto standartu projektu Komisijai apstiprināšanai.	1. Iestāde var izstrādāt tehniskos standartus, lai papildinātu, atjauninātu un grozītu nebūtiskus to tiesību aktu elementus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Tehniskajos standartos neietilpst stratēģiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie tiesību akti.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde, ja nepieciešams, organizē tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus.	Iestāde organizē tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisku apspriešanu un pirms tā pieņemšanas izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju Apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde apstiprināšanai Komisijā iesniedz tehnisko standartu projektu, ko vienlaikus nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trīs mēnešu laikā pēc standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.	Trīs mēnešu laikā pēc tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, neapstiprināšanu vai grozīšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās pieņemtajiem lēmumiem, minot iemeslus.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija neapstiprina standartus vai apstiprina tos daļēji vai ar grozījumiem, tā informē Iestādi par attiecīgā lēmuma iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	2. Komisija regulu vai lēmumu veidā pieņem tehniskos standartus saskaņā ar 7.a‑7.d pantu.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru deleģēšana
	1. Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos tehniskos standartus kā deleģētus aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
	2. Līdzko Komisija pieņem tehnisku standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	3. Pilnvaras pieņemt tehniskos standartus Komisijai piešķir, ievērojot 7.b līdz 7.d panta nosacījumus.
	4. Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem tehniskajiem standartiem un valsts iestādēm, kas tos nav ievērojušas.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 7.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.b pants
	Tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaru atsaukšana
	1. Regulas 7. pantā minētās tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaras var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.
	2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuri tehniskie standarti var tikt atsaukti, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.
	3. Lēmumā par atsaukšanu paziņo tās iemeslus un izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo tehnisko standartu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 7.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.c pants
	Iebildumi pret tehniskajiem standartiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret tehnisko standartu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par diviem mēnešiem.
	2. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret tehnisko standartu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	Pirms šā laikposma beigām, kā arī izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos gan Eiropas Parlaments, gan Padome var informēt Komisiju, ka šīs iestādes neplāno iebilst pret tehnisko standartu. Šādos gadījumos tehnisko standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 7.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.d pants
	Tehnisko standartu neapstiprināšana vai grozīšana
	1. Ja Komisija tehnisko standartu nepieņem vai izdara tajā grozījumus, Komisija šo lēmumu paziņo Iestādei, Eiropas Parlamentam un Padomei, minot iemeslus.
	2. Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju, lai izklāstītu savus atšķirīgos apsvērumus.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju Apdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupai.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valstu uzraudzības iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.	Pēc attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikuma izdošanas katra valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu ievērot vai neievērot. Ja iestāde plāno šo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā informē par to Iestādi, minot neievērošanas iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā darbības ziņojumā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā ir izdevusi, norādot, kuras dalībvalstu iestādes tos nav ievērojušās, un ieskicējot, kā tā plāno nodrošināt, ka turpmāk tās ievēros Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja valsts uzraudzības iestāde nepiemēro šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, tā informē Iestādi par nepiemērošanas iemesliem.	svītrots
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja valsts uzraudzības iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.	1. Ja valsts uzraudzības iestāde nepareizi piemēro 1. panta 2. punktā minētos tiesību aktus, tostarp saskaņā ar 7. pantu izveidotos tehniskos standartus, jo īpaši nenodrošina to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās valsts uzraudzības iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Kopienas tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.	2. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās valsts uzraudzības iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde nenodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu, pieprasot valsts uzraudzības iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.	4. Ja 3. punkta otrajā apakšpunktā noteikto desmit darba dienu laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas valsts uzraudzības iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Iestāde pieņem lēmumu, pieprasot valsts uzraudzības iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.	Iestāde pieņem šādu lēmumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ieteikuma pieņemšanas.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.	Iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas iestāžu, kurām adresēts lēmums, tiesības tikt uzklausītām.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestāde un valstu uzraudzības iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.	Valstu uzraudzības iestādes sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Valsts uzraudzības iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas lēmumu.	5. Valsts uzraudzības iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā lēmuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Iestādes lēmumu.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš valsts uzraudzības iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	6. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto lēmumu un ja savlaicīgi ir jānovērš valsts uzraudzības iestādei adresēta lēmuma neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 9. pants – 6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iestādes lēmums atbilst Komisijas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.	Iestādes lēmums atbilst lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 9. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, kuras valsts un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Kopienas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes vai ESRK pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību.	1. Attīstoties tādiem nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK pēc savas iniciatīvas vai pēc Iestādes, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma var izteikt brīdinājumu, izsludinot ārkārtas situāciju, lai nodrošinātu Iestādei iespēju bez jebkādu turpmāku prasību ievērošanas pieņemt atsevišķus 3. punktā minētos lēmumus.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a ESRK par brīdinājuma izteikšanu vienlaikus informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un Iestādi.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punktu, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot valstu uzraudzības iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un valstu uzraudzības iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.	2. Ja saskaņā ar 1. punktu tiek izsludināta ārkārtas situācija, Iestāde pieņem atsevišķus lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai novērstu riskus, kas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, nodrošinot, ka finanšu iestādes un valstu uzraudzības iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK līguma 226. pantu, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	3. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma 258. pantu, ja valsts uzraudzības iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgajām prasībām pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a ESRK pēc savas iniciatīvas vai Iestādes, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma pārskata 1. punktā minēto lēmumu.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 10. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, atsevišķos lēmumus, ko tā adresējusi valsts un finanšu iestādēm saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas valsts uzraudzības iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc vienas vai vairāku iesaistīto valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.	1. Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas valsts uzraudzības iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie tiesību akti paredz vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto valstu uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzņemas vadošo lomu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde nosaka valstu uzraudzības iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību.	2. Iestāde nosaka valstu uzraudzības iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās valstu uzraudzības iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no to veikšanas, lai izšķirtu strīdus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.	3. Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās valstu uzraudzības iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot EK līguma 226. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.	4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja valsts uzraudzības iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem tiesību aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz valstu uzraudzības iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.
	Valstu uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, jāatbilst šiem lēmumiem.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 11. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs regulas 32. panta 6. punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda domstarpības, kas radušās valstu uzraudzības iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Dažādu nozaru valstu uzraudzības iestāžu starpā radušos strīdu izšķiršana
	Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. pantu risina domstarpības, kas var rasties starp valstu uzraudzības iestādēm, kuras rīkojas saskaņā ar 42. pantu.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde palīdz veicināt efektīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību un veicina Kopienas tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās.	1. Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu, rezultatīvu un saskaņotu darbību un sekmē konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu kolēģijās.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgā gadījumā Iestāde uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā piedalās novērotāja statusā. Šādas dalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „valsts uzraudzības iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijā esošās iestādes.	2. Attiecīgā gadījumā Iestāde piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā. Šādas dalības nodrošināšanai Iestādi uzskata par „valsts uzraudzības iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē, un pēc pieprasījuma tā saņem visu būtisko informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kolēģijā esošās iestādes.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Iestāde var izstrādāt tehniskus standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti atbilstoši 7. un 8. pantam, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 12. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, jaunajām iestādēm jāizšķir dalībvalstu uzraudzības iestāžu strīdi saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru. Ja pārrobežu iestādes uzraudzības iestādes nespēj panākt vienošanos, Iestādei jābūt pilnvarotai pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzība
	1. Valstu iestādes veic saprātīgu Savienības mēroga uzraudzības iestāžu uzraudzību, rīkojoties kā Iestādes aģenti un ievērojot tās instrukcijas, lai nodrošinātu vienādu uzraudzības noteikumu piemērošanu visā Savienībā.
	2. Iestāde iesniedz uzraudzības noteikumu projektu Komisijai un vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija apstiprina uzraudzības noteikumu projektu, izmantojot 7. vai 8. pantā minēto procedūru.
	3. Uzraudzības padomes lēmums saskaņā ar 29. panta 1. punktā minēto procedūru identificē svarīgākās Savienības mēroga apdrošināšanas iestādes. Šo finanšu iestāžu identificēšanas kritērijos ņem vērā Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Monetārā fonda un Starptautisko darījumu bankas izveidotos kritērijus.
	4. Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju izveido informācijas paraugu svarīgākajām apdrošināšanas iestādēm, lai nodrošinātu to sistēmisko risku stabilu vadību.
	5. Lai nodrošinātu Savienības mēroga apdrošināšanas iestāžu kopīgu atbildību, aizsargātu Savienības apdrošinājuma ņēmēju un citu saņēmēju intereses un samazinātu nodokļu maksātāju izmaksas sistēmiskajā finanšu krīzē, jāizveido Eiropas Apdrošināšanas garantijas sistēma (Sistēma). Sistēma palīdz Savienības finanšu iestādēm pārvarēt grūtības, ja šādas grūtības apdraud Savienības kopējā finanšu tirgus stabilitāti. Sistēmu finansē no šo finanšu iestāžu iemaksām. Šīs iemaksas aizstāj līdzīgas iemaksas valstu apdrošināšanas garantiju sistēmās.
	6. Ja krīzes atrisināšanai nepietiek ar uzkrātajiem resursiem no apdrošinātāju iemaksām, Sistēmas resursus var palielināt, izdodot obligācijas. Ārkārtas situācijās dalībvalstis ar garantiju palīdzību par samaksu, kas pareizi atspoguļo risku, var palīdzēt Sistēmai izdot obligācijas. Šīs garantijas maksas sadala dalībvalstīm saskaņā ar 7. punktā minētajiem kritērijiem.
	7. Ja ārkārtējos izņēmuma gadījumos un saistībā ar sistēmisku krīzi viena vai vairākas iestādes vairs nespēj darboties un ar pieejamajiem resursiem nepietiek, problēmas skartās dalībvalstis risinās situāciju saskaņā ar principiem, kas iekļauti pašreizējā saprašanās memorandā, kurā izdarīti grozījumi.
	8. Savienības finanšu iestādēm dalība Sistēmā aizstāj dalību pašreizējās dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmās. Sistēmu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus ievēlē no dalībvalstu iestāžu darbinieku vidus. Izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas apdrošināšanas iestādes, kas iesaistījušās Sistēmā.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a. Iestāde deleģē dalībvalstu iestādēm uzdevumus un pienākumus kontrolēt 12.a pantā minēto Savienības mēroga finanšu iestāžu uzraudzību.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 18. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Iestāde pārstāv Eiropas Savienību visos starptautiskajos forumos, kas veltīti ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem reglamentēto iestāžu darbības regulācijai un uzraudzībai.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Kopienas iestāžu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.	Iestāde veido attiecības ar uzraudzības iestādēm no trešām valstīm. Tā var slēgt administratīvus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu.	2. Iestāde cieši sadarbojas ar ESRK. Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../… [ESRK] [15.] pantu. Iestāde izstrādā atbilstīgu protokolu konfidenciālas informācijas izpaušanai saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.	1. Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 10. vai 11. pantu pieņemtie lēmumi būtiskā veidā tieši neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un skaidri norāda, kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.	Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.	2. Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem izraudzītajiem kandidātiem. Pēc kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja Eiropas Parlaments uzskata, ka neviens no izraudzītajiem kandidātiem nav pietiekami atbilstīgs pirmajā daļā izvirzītajām prasībām, atklāto atlases procedūru sāk no jauna.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 33. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms iecelšanas amatā Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu apstiprina Eiropas Parlaments.	svītrots
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas Parlaments var aicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku regulāri sniegt ziņojumu tā kompetentajai komitejai un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, pilnībā respektējot viņa neatkarību.	1. Priekšsēdētājs vismaz četras reizes gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas Parlaments arī var aicināt priekšsēdētāju iesniegt pārskatu par viņa pienākumu izpildi.	2. Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas iesniedz Eiropas Parlamentam pārskatu par savu pienākumu izpildi.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 36. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.	2. Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 39. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
39. pants	svītrots
Sastāvs
1. Iestāde ir daļa no EFUS, kas darbojas kā uzraudzības iestāžu tīkls.
2. EFUS sastāvā ietilpst:
a) dalībvalstu iestādes saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI]1. panta 2. punktā noteikto;
b) Iestāde;
c) Eiropas Banku iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EBI] 1. pantā;
d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kuras izveide noteikta Regulas (EK) Nr. …/… [EVTI] 1. pantā;
e) šīs regulas 40. pantā paredzētā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja;
f) Komisija 7., 9. un 10. pantā minēto uzdevumu veikšanai.
3. Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību, kuras izveide noteikta 40. pantā, nodrošina darba konsekvenci starpnozaru līmenī un vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums IV nodaļa – 2. sadaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES APVIENOTĀ KOMITEJA	APVIENOTĀ KOMITEJA
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 40. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci.	2. Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un nodrošina starpnozaru konsekvenci un zināšanas jo īpaši šādās jomās:
	– finanšu konglomerāti;
	– grāmatvedība un revīzija;
	– mikrolīmeņa uzraudzības novērtējumi finanšu stabilitātes noteikšanai;
	– privāto ieguldījumu projekti;
	– pasākumi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
	– informācijas apmaiņa ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecību veidošana starp Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums 40. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas administratīvajam atbalstam. Tas ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumus.	3. Apvienotajai komitejai ir pastāvīgs sekretariāts, kura personāls ir nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm. . Iestāde piešķir līdzekļus, lai segtu atbilstīgu daļu no administratīvajiem, infrastruktūras un darbības izdevumiem.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums 40. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Tiesības uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiek piešķirtas tikai tām uzraudzības iestādēm, kas ir iekļautas Savienības Finanšu uzraudzības sistēmā.
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums 40.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	40.a pants
	Uzraudzība
	Ja nozīmīga pārrobežu finanšu iestāde darbojas vairākās nozarēs, apvienotā komiteja darbojas kā galvenā kompetentā iestāde un/vai pieņem saistošus lēmumus, lai atrisinātu Eiropas uzraudzības iestāžu starpā radušās problēmas.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.	1. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus neattaisnojamus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums 66. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija ziņojumā cita starpā sniedz novērtējumu par dalībvalstu iestāžu panākto uzraudzības standarta darbību konverģences līmeni, uzraudzības kolēģiju darbību, pārrobežu iestāžu, jo īpaši Savienības mēroga iestāžu uzraudzības mehānismu, 23. panta darbību attiecībā uz drošības pasākumiem un regulatoriem, uzraudzības konverģenci krīzes pārvaldībā un atrisināšanā Eiropas Savienībā, kā arī attiecībā uz to, vai uzraudzības darbības un uzņēmējdarbības īstenošana ir jāapvieno vai jāīsteno šķirti. Ziņojumā iekļauj priekšlikumus, kā turpmāk attīstīt Iestādes un EFUS darbību, lai veidotu integrētu Eiropas līmeņa uzraudzības sistēmu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja
Atsauces	COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFCO 7.10.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Íñigo Méndez de Vigo 24.11.2009
Izskatīšana komitejā	25.1.2010		6.4.2010
Pieņemšanas datums	7.4.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Gerald Häfner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, David Martin, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Guy Verhofstadt
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Luc Dehaene, Enrique Guerrero Salom, Anneli Jäätteenmäki, Íñigo Méndez de Vigo, Tadeusz Zwiefka

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja
Atsauces	COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.9.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 7.10.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 7.10.2009		EMPL 7.10.2009		JURI 7.10.2009		AFCO 7.10.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 22.10.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Peter Skinner 20.10.2009
Izskatīšana komitejā	23.11.2009		23.2.2010		23.3.2010		27.4.2010
Pieņemšanas datums	10.5.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 0 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Othmar Karas, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ramon Tremosa i Balcells
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Carl Haglund, Syed Kamall, Philippe Lamberts, Catherine Stihler, Pablo Zalba Bidegain