Ziņojums - A7-0172/2010Ziņojums
A7-0172/2010

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

2.6.2010 - (05707/2010 – C7‑0217/2009 – 2009/0073(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Philip Claeys

Procedūra : 2009/0073(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0172/2010
Iesniegtie teksti :
A7-0172/2010
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām

(05707/2010 – C7‑0217/2009 – 2009/0073(NLE))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (10701/2009),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2009)0255),

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05707/2010),

–   ņemot vērā EK līguma 62. panta pirmās daļas 2. punkta a) apakšpunktu, 66. pantu un 300. panta 2. un 3. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0217/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 74. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) un v) apakšpunktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7‑0172/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Padomes lēmuma priekšlikuma, uz ko attiecas šī piekrišanas procedūra, mērķis ir Eiropas Savienības vārdā parakstīt un noslēgt nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex).

Frontex tika izveidota 2004.gadā saskaņā ar EK līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 66. pantu un sāka pildīt pienākumus 2005. gada 1. maijā. Šai aģentūrai ir paredzēts darboties kā būtiskam instrumentam kopējā Eiropas stratēģijā nelegālas imigrācijas jomā un tā tiek turpmāk attiecīgi veidota. Frontex visbūtiskākais uzdevums ir saskaņot operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldības jomā. Šajā sakarībā acīmredzamus rezultātus ir sniegusi sadarbība pie dienvidu jūras robežām ar mērķi apkarot nelegālu imigrāciju no Āfrikas. Piemēram, 2009. gadā notika 7200 mēģinājumi nelikumīgi ieceļot Spānijas piekrastē, un šis rādītājs ir zemākais pēdējā desmitgadē salīdzinājumā ar 15 000 mēģinājumu 2000. gadā[1]. Citi aģentūras uzdevumi paredz palīdzēt dalībvalstīm valsts robežsargu apmācībā, analizēt risku, sekot pētniecības attīstībai attiecībā uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību, atbalstīt dalībvalstis apstākļos, kad ir vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām un - kas ir ne mazāk būtiski - nodrošināt dalībvalstīm atbalstu kopīgo atpakaļnosūtīšanas pasākumu organizēšanā. Piemēram, no 2006. gada līdz 2009. gada beigām Frontex saskaņoja 61 kopīgu atpakaļnosūtīšanas reisu, izraidot 2859 personas[2].

Frontex regulas 21. panta 3. punktā[3] ir paredzēts, ka valstis, kuras ir iesaistījušās Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, piedalās aģentūras darbā. To līdzdalības aspekti tiks noteikti turpmākos nolīgumos, ko noslēgs starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm.

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Parlamenta pilnvaras nolīguma parakstīšanas procedūrā ir mainījušās. Saskaņā ar Nicas līgumu par šā starptautiskā nolīguma noslēgšanu būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu atbilstīgi EK līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktam, 66. pantam un 300. panta 2. punktam. Tā kā līdz 2009. gada 1. decembrim šis nolīgums vēl nebija noslēgts, tiek piemēroti jaunie Lisabonas līguma noteikumi. Atbilstīgi LESD 77. panta 2. punkta b) apakšpunktam, 74. pantam un 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļai Padome noslēdz nolīgumu pēc tam, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Tādēļ sākotnējais Komisijas 2009. gada 4. jūnija priekšlikums (COM(2009)255) bija jāgroza. Priekšlikums Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu tika atkārtoti nosūtīts Parlamentam un Padome lūdza Parlamentu sniegt piekrišanu[4].

Kā minēts iepriekš, ar pašreizējo priekšlikumu paredzēts iesaistīt Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti aģentūrā Frontex un paredzēt nosacījumus to līdzdalībai šajā aģentūrā.

Nolīgumā jo īpaši ir ietverti noteikumi par:

- Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes pārstāvju balsošanas tiesību ierobežojumiem Frontex valdē;

- abu valstu finanšu ieguldījumu Frontex budžetā;

- datu aizsardzību un konfidencialitāti;

- Frontex juridisko statusu abās valstīs;

- Frontex atbildību;

- Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas pār Frontex atzīšanu abās valstīs;

- Frontex un tās darbinieku privilēģijām un neaizskaramību;

- abu valstu valstspiederīgo iespējām stāties līgumsaistībās ar Frontex.

Nolīgumam ir pievienotas divas līgumslēdzēju pušu kopīgās deklarācijas par balsošanas tiesībām un civiltiesisko atbildību.

Dānijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir minēta Padomes lēmuma 4., 5. un 6. apsvērumā[5]. Līdzīga vienošanās 2007. gadā tika noslēgta ar Īrijas Republiku un Norvēģijas Karalisti[6].

Referents atzinīgi vērtē šā nolīguma noslēgšanu, kas ļauj šīm divām valstīm sniegt ieguldījumu pārbaužu un uzraudzības ciešākai koordinēšanai pie ārējām robežām starp iesaistīto valstu kompetentajiem administratīvajiem dienestiem. Referents pauž cerību, ka dalībvalstis darīs visu iespējamo, lai pabeigtu nepieciešamo ratifikācijas procedūru, cik vien drīz iespējams, ar mērķi iesaistīt Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Frontex darbā.

  • [1]  "Spānija prasa vairāk resursu, skaidrākus noteikumus un īpašus Frontex birojus". 2010. gada 3. februāris. Pieejams: http://www.montesquieu-institute.eu
  • [2]  Skatīt komisāra Jacques Barrot 2010. gada 9. februāra atbildi Komisijas vārdā uz rakstisko jautājumu E-0127/2010, ko iesniedza Frank Vanhecke.
  • [3]  Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.), ar grozījumiem.
  • [4]  Padomes dokuments 5707/10 kopā ar vienošanās tekstu, Padomes dokuments 10701/09 + COR1 + COR2 + COR3 + COR4.
  • [5]  Padomes dokuments Nr. 5707/10.
  • [6]  Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, OV L 188, 20.7.2007, 19. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.5.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

0

5

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Rita Borsellino, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Tanja Fajon, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu, Louis Michel, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Birgit Sippel, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Elena Oana Antonescu, Edit Bauer, Andrew Henry William Brons, Michael Cashman, Anna Maria Corazza Bildt, Ioan Enciu, Franziska Keller, Krisztina Morvai, Mariya Nedelcheva, Raül Romeva i Rueda, Cecilia Wikström