Procedūra : 2008/0237(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0174/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0174/2010

Debates :

PV 05/07/2010 - 15
CRE 05/07/2010 - 15

Balsojumi :

PV 06/07/2010 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0256

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 819kWORD 429k
3.6.2010
PE 440.169v02-00 A7-0174/2010

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004

(05218/2010 – C7‑0077/2010 – 2008/0237(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Antonio Cancian

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004

(05218/2010 – C7‑0077/2010 – 2008/0237(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05218/2010 – C7-0077/2010),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2008)0817),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, atbilstīgi kuram Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0469/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 91. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7‑0174/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajam lasījumam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Padomes nostāja – grozījumu akts

5. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(5) Ņemot vērā pilsētas, piepilsētas un reģionālo regulāro pārvadājumu īpašās iezīmes, dalībvalstīm būtu jādod tiesības neattiecināt būtisku šīs regulas daļu uz šāda veida pārvadājumiem. Lai noteiktu, kuri ir pilsētas, piepilsētas un reģionālie regulārie pārvadājumi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā attālums, pārvadājumu biežums, paredzēto pieturu skaits, izmantoto autobusu veids, biļešu shēmas, pasažieru skaita svārstības starp maksimālas un zemas pakalpojumu slodzes periodiem, autobusu kodi un kustības saraksti.

(5) Ņemot vērā pilsētas, piepilsētas un reģionālo regulāro pārvadājumu, kas pieder pie pilsētas un piepilsētas pārvadājumos integrētajiem pārvadājumiem, īpašās iezīmes, dalībvalstīm būtu jādod tiesības neattiecināt šīs regulas daļu uz šāda veida pārvadājumiem. Lai noteiktu, kuri ir šie pilsētas, piepilsētas un reģionālie regulārie pārvadājumi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā administratīvais iedalījums, ģeogrāfiskais novietojums, attālums, pārvadājumu biežums, paredzēto pieturu skaits, izmantoto autobusu veids, biļešu shēmas, pasažieru skaita svārstības starp maksimālas un zemas pakalpojumu slodzes periodiem, autobusu kodi un kustības saraksti.

Pamatojums

Nav pieļaujama reģionālo pakalpojumu izslēgšana no šīs regulas darbības jomas. Šis grozījums ir saskaņā ar EP nostāju pirmajā lasījumā, bet tā prasības nav tik stingras, jo atbrīvojuma saņemšanai vairs nav nepieciešams pierādīt, ka ir noslēgts sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas nodrošina pasažieriem līdzvērtīgas tiesības. Nosakot, kas ir pilsētas un piepilsētas transports, dalībvalstīm jāļauj atsaukties uz valsts un vietējo situāciju.

Grozījums Nr.  2

Padomes nostāja – grozījumu akts

6. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(6) Pasažieriem un vismaz personām, pret kurām pasažierim bija vai būtu bijis juridisks uzturēšanas pienākums, negadījumos, ko izraisījusi autobusa izmantošana, būtu jāsaņem pienācīga aizsardzība, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību.

(6) Ja notiek nelaimes gadījumi, kuru rezultātā iestājas nāve vai tiek gūti ievainojumi, uz pasažieriem būtu jāattiecina noteikumi par atbildību, kas ir salīdzināmi ar citu transporta veidu pārvadājumos piemērojamajiem.

 

Pamatojums

Salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu un EP nostāju pirmajā lasījumā Padomes nostājā ir būtiski mīkstināti noteikumi par atbildību. Grozījuma mērķis ir atjaunot EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  3

Padomes nostāja – grozījumu akts

7. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(7) Izvēloties valsts tiesību aktus, kas piemērojami kompensācijām nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kā arī bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 1. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I).

(7) Pārvadātājiem būtu jāuzņemas atbildība par pasažieru bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem saskaņā ar noteikumiem, kas salīdzināmi ar citu transporta veidu pārvadājumos piemērojamajiem.

 

Pamatojums

Grozījums atjauno EP nostāju pirmajā lasījumā, ieviešot noteikumu par bojājumiem, kas saistīts ar 7. pantu.

Grozījums Nr.  4

Padomes nostāja – grozījumu akts

8. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(8) Papildus kompensācijai nāves vai miesas bojājumu gadījumā vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pasažieriem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību saistībā ar tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šāda palīdzība varētu ietvert pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu un transportu.

(8) Papildus kompensācijai nāves vai miesas bojājumu gadījumā vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pasažieriem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vajadzētu būt tiesībām saņemt palīdzību saistībā ar tūlītējām praktiskām un ekonomiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šādā palīdzībā vajadzētu iekļaut, ja nepieciešams, pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu, transportu un bēru izdevumus. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātājs turklāt veic avansa maksājumus, lai nodrošinātu tūlītējas ekonomiskās vajadzības atbilstīgi notikušajam bojājumam, ja ir sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par cēloņiem, kas piedēvējami pārvadātājam.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir atjaunot EP pirmā lasījuma nostāju attiecībā uz palīdzību un avansa maksājumiem.

Grozījums Nr.  5

Padomes nostāja – grozījumu akts

11. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(11) Lemjot par jaunu autoostu plānojumu, kā arī veicot ievērojamu pārbūvi, autoostu pārvaldītājiem vajadzētu iespēju robežās ņemt vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Jebkurā gadījumā autoostu pārvaldītājiem vajadzētu izveidot punktus, kur šādas personas var ziņot par savu ierašanos un nepieciešamību pēc palīdzības.

(11) Lemjot par jaunu autoostu plānojumu, kā arī veicot ievērojamu pārbūvi, autoostu pārvaldītājiem vajadzētu bez izņēmuma un kā būtisku nosacījumu ņemt vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, saskaņā ar „Projektēšana visiem” („design for all”) prasībām. Jebkurā gadījumā autoostu pārvaldītājiem vajadzētu izveidot punktus, kur šādas personas var ziņot par savu ierašanos un nepieciešamību pēc palīdzības.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir atjaunot EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  6

Padomes nostāja – grozījumu akts

11.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(11a) Tāpat arī pārvadātājiem šādas vajadzības būtu jāņem vērā, lemjot par jaunu un renovētu transportlīdzekļu projektēšanu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir atjaunot apsvērumu, kas tika ieviests EP pirmajā lasījumā.

Grozījums Nr.  7

Padomes nostāja – grozījumu akts

11.b apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(11b) Dalībvalstīm vajadzētu uzlabot pastāvošo infrastruktūru, ja tas nepieciešams, lai pārvadātāji varētu nodrošināt personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi, kā arī sniegt atbilstošu palīdzību.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir atjaunot apsvērumu, kas tika ieviests EP pirmajā lasījumā.

Grozījums Nr.  8

Padomes nostāja – grozījumu akts

13. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(13) Ja iespējams, būtu jākonsultējas ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai jāiesaista tās apmācībās saistībā ar invaliditāti.

(13) Būtu jākonsultējas ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai jāiesaista tās materiālu sagatavošanā apmācībām saistībā ar invaliditāti.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka apmācības saistībā ar invaliditāti ir atbilstīgas personu ar invaliditāti un personu ar kustību traucējumiem vajadzībām, organizācijas, kas pārstāv šīs personas, ir jāiesaista apmācību materiālu izstrādē.

Grozījums Nr.  9

Padomes nostāja – grozījumu akts

14. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(14) Autobusu pasažieru tiesībām būtu jāietver informācijas saņemšana attiecībā uz pakalpojumu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta autobusu pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī alternatīvos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(14) Autobusu pasažieru tiesībām būtu jāietver informācijas saņemšana attiecībā uz pakalpojumu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta autobusu pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī alternatīvos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, drukātai ar lieliem burtiem, vienkāršā valodā, Braila rakstā, elektronisku paziņojumu veidā, kuriem var piekļūt ar pielāgotu tehnoloģiju, un audioierakstu veidā.

Pamatojums

Daļēji tiek atjaunota EP nostāja pirmajā lasījumā par pieejamiem formātiem.

Grozījums Nr.  10

Padomes nostāja – grozījumu akts

16. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(16) Būtu jāmazina neērtības, kas pasažieriem rodas brauciena atcelšanas vai ilgas aizkavēšanās dēļ. Tāpēc pasažieriem, kuri izbrauc no autoostas, būtu jānodrošina pietiekama aprūpe un informācija. Pasažieriem arī vajadzētu būt iespējai braucienu atcelt, saņemot biļešu cenas atmaksājumu, turpināt ceļojumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar viņus apmierinošiem nosacījumiem.

(16) Būtu jāmazina neērtības, kas pasažieriem rodas brauciena atcelšanas vai būtiskas aizkavēšanās dēļ. Tāpēc pasažieriem, kuri izbrauc no autoostas, būtu jānodrošina pietiekama aprūpe un informācija ikvienam pieejamā veidā. Pasažieriem arī vajadzētu būt iespējai braucienu atcelt, saņemot biļešu cenas atmaksājumu, turpināt ceļojumu vai mainīt maršrutu saskaņā ar viņus apmierinošiem nosacījumiem. Ja pārvadātāji nenodrošina pasažieriem nepieciešamo palīdzību, pasažieriem jābūt tiesībām saņemt finansiālu kompensāciju.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek atjaunota EP pirmā lasījuma nostāja, un tas ir saistīts ar 19. punkta grozījumu.

Grozījums Nr.  11

Padomes nostāja – grozījumu akts

17. apsvērums

Padomes nostāja

Grozījums

(17) Iesaistoties ieinteresētajām personām, speciālistu apvienībām un apvienībām, kas pārstāv patērētājus, pasažierus, personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātājiem būtu savās speciālistu apvienībās jāsadarbojas, lai pieņemtu valstu vai Eiropas līmeņa pasākumus, kas vērsti uz to, lai uzlabotu rūpes par pasažieriem, jo īpaši brauciena atcelšanas un ilgas aizkavēšanās gadījumā.

(17) Iesaistoties ieinteresētajām personām, speciālistu apvienībām un apvienībām, kas pārstāv patērētājus, pasažierus, personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārvadātājiem būtu savās speciālistu apvienībās jāsadarbojas, lai pieņemtu reģionāla, valstu vai Eiropas līmeņa pasākumus, kas vērsti uz to, lai uzlabotu informācijas nodrošināšanu un rūpes par pasažieriem, jo īpaši brauciena atcelšanas un ilgas aizkavēšanās gadījumā.

Pamatojums

Būtu jāiekļauj sadarbība reģionālā līmenī, lai labāk atspoguļotu dalībvalstu un ieinteresēto personu organizāciju struktūru. Turklāt tiesības saņemt informāciju ir nozīmīgs pasažieru tiesību aspekts, tāpēc to nevar nepieminēt.

Grozījums Nr.  12

Padomes nostāja – grozījumu akts

26.a apsvērums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

(26a) Dalībvalstīm būtu jāpopularizē sabiedriskā transporta izmantošana un jāievieš savietojamas dažādu transporta veidu informācijas sistēmas, kas dotu iespēju saņemt informāciju par kustības sarakstu un cenām, ar iespēju iegādāties vairāku transporta veidu biļetes, lai optimizētu dažādu transporta veidu savietojamību. Šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem personām ar invaliditāti.

Pamatojums

Šī jaunā apsvēruma mērķis ir pasažieru interesēs veicināt integrētu cenu noteikšanu un biļešu pārdošanu saistīti dažādiem transporta veidiem.

Grozījums Nr.  13

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Turklāt šo regulu, izņemot tās III līdz VI nodaļu, piemēro pasažieriem, kas izmanto neregulāros pārvadājumus, kuros sākotnējā pasažieru iekāpšanas vieta vai galīgā izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

2. Turklāt šo regulu, izņemot tās III nodaļas 9. līdz 16. pantu un 18. pantu, kā arī IV līdz VI nodaļu, piemēro pasažieriem, kas izmanto neregulāros pārvadājumus, kuros sākotnējā pasažieru iekāpšanas vieta vai galīgā izkāpšanas vieta atrodas dalībvalsts teritorijā.

Pamatojums

17. pants ir par kompensāciju jautājumiem attiecībā uz ratiņkrēsliem un citu aprīkojumu mobilitātei. Šiem noteikumiem jāattiecas uz neregulāriem pakalpojumiem tādā pašā veidā, kā visiem citiem noteikumiem par kompensācijām (kas noteikti II nodaļā).

Grozījums Nr.  14

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Izņemot 4. panta 2. punktu, 9. pantu un 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var šo regulu nepiemērot regulāriem pilsētas, piepilsētas un reģionāliem pārvadājumiem, tostarp šāda veida pārrobežu pārvadājumiem.

4. Izņemot 4. panta 2. punktu, 7., 8., 9. pantu un 10. panta 1. punktu, 11. panta 1. punktu, 13. panta 1. punktu, 16. pantu, 17. panta 1. un 2. punktu, 20., 23., 25., 26. un 27. pantu dalībvalstis var šo regulu nepiemērot regulāriem pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem, kā arī reģionālajiem regulārajiem pārvadājumiem, ja tie pieder pie pilsētas un piepilsētas pakalpojumos integrētajiem pārvadājumiem, tostarp šāda veida pārrobežu pārvadājumiem.

Pamatojums

Nav pieļaujama reģionālo pakalpojumu izslēgšana no šīs regulas darbības jomas. Šis grozījums ir saskaņā ar EP nostāju pirmajā lasījumā, bet tā prasības nav tik stingras, jo atbrīvojuma saņemšanai vairs nav nepieciešams pierādīt, ka ir noslēgts sabiedrisko pakalpojumu līgums, kas nodrošina pasažieriem līdzvērtīgas tiesības. Turklāt iepriekšminēto pantu noteikumi jāpiemēro arī pilsētas un piepilsētas transportam.

Grozījums Nr.  15

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 5. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

5. Izņemot 4. panta 2. punktā, 9. pantā un 10. pantā 1. punktā paredzētos gadījumus, dalībvalsts var pārredzami un nediskriminējoši piešķirt iekšzemes regulāriem pārvadājumiem atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, ilgākais, uz pieciem gadiem, un to var atjaunot divas reizes.

svītrots

Pamatojums

Šī punkta dēļ atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas uz līdz pat 15 gadiem saņemtu iekšzemes satiksmes pakalpojumi, tāpēc tas nav pieļaujams.

Grozījums Nr.  16

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 6. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

6. Dalībvalsts pārskatāmi un nediskriminējoši var, ilgākais, uz pieciem gadiem piešķirt konkrētiem regulāriem pārvadājumiem atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas, ja būtiska regulāro pārvadājumu daļa, tostarp vismaz viena paredzētā pietura, neatrodas Savienībā. Šādus atbrīvojumus var atjaunot.

svītrots

Pamatojums

Šis pants dod iespēju pakalpojumiem ar vismaz vienu paredzēto pieturu ārpus ES saņemt atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas uz nenoteiktu laiku („atbrīvojumus var atjaunot"), tāpēc tas nav pieļaujams.

Grozījums Nr.  17

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 7. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

7. Dalībvalstis informē Komisiju par dažādiem pakalpojumu veidiem, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu. Komisija attiecīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šā panta noteikumiem. Komisija līdz … iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu.

7. Dalībvalstis informē Komisiju par dažādiem pakalpojumu veidiem, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 4. punktu trīs mēnešu laikā no šīs regulas piemērošanas dienas. Komisija attiecīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šā panta noteikumiem. Līdz … Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai Komisija pirms šīs regulas piemērošanas dienas saņemtu informāciju par atbrīvojumiem.

Grozījums Nr.18

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 8. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

8. Nekas šajā regulā nav interpretējams kā tehniskas prasības, ar ko pārvadātājiem vai autoostu pārvaldītājiem uzliek pienākumu pārveidot vai mainīt autobusus, infrastruktūru vai aprīkojumu autobusu pieturās un autoostās.

8. Nekas šajā regulā nav interpretējams kā pretrunīgs spēkā esošajiem tiesību aktiem par tehniskām prasībām attiecībā uz autobusiem, infrastruktūru vai aprīkojumu autobusu pieturās un autoostās.

Pamatojums

Šīs regulas mērķis nav noteikt nekādus jaunus pienākumus pārvadātājiem attiecībā uz personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi transportlīdzekļiem un infrastruktūrām. Tomēr nevar neievērot spēkā esošos ES tiesību aktus šajā jomā, jo īpaši Direktīvu 2001/85/EK.

Grozījums Nr.  19

Padomes nostāja – grozījumu akts

2. pants – 8. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

8. Nekas šajā regulā nav interpretējams kā tehniskas prasības, ar ko pārvadātājiem vai autoostu pārvaldītājiem uzliek pienākumu pārveidot vai mainīt autobusus, infrastruktūru vai aprīkojumu autobusu pieturās un autoostās.

8. Nekas šajā regulā nav interpretējams kā tehniskas prasības, ar ko pārvadātājiem vai autoostu pārvaldītājiem uzliek pienākumu pārveidot vai mainīt autobusus, infrastruktūru autobusu pieturās un autoostās.

Grozījums Nr.  20

Padomes nostāja – grozījumu akts

3. pants – g apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

g) "pārvadātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kura nav ceļojumu rīkotājs vai biļešu pārdevējs un kura iedzīvotājiem piedāvā regulārus vai neregulārus pārvadājumu pakalpojumus;

g) "pārvadātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kura nav ceļojumu rīkotājs, ceļojumu aģents vai biļešu pārdevējs un kura iedzīvotājiem piedāvā regulārus vai neregulārus pārvadājumu pakalpojumus;

Pamatojums

Ir jābūt skaidram, ka pārvadātājs nav tas pats, kas ceļojumu aģents.

Grozījums Nr.  21

Padomes nostāja – grozījumu akts

3. pants – k apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

k) "ceļojumu rīkotājs" ir organizators vai mazumtirgotājs, kas nav pārvadātājs Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē;

k) ”ceļojumu rīkotājs” ir organizators, kas nav pārvadātājs, Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. punkta nozīmē;

Pamatojums

Atsauce uz 2. panta 3. punktu nozīmētu, ka „ceļojumu rīkotāja” definīcijā ir iekļaujami arī mazumtirgotāji. Taču uz mazumtirgotājiem jau attiecas „ceļojumu aģenta” un „biļešu pārdevēja” definīcijas. Tāpēc, lai nodalītu pienākumus, ir jāsvītro atsauce uz ceļojumu kompleksa direktīvas 2. panta 3. punktu.

Grozījums Nr.  22

Padomes nostāja – grozījumu akts

7. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Pasažieru nāve vai miesas bojājumi un bagāžas nozaudēšana vai bojājums

Atbildība pasažieru ievainojumu vai nāves gadījumā

1. Saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pasažieriem ir tiesības uz kompensāciju nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kā arī bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ. Pasažiera nāves gadījumā šīs tiesības vismaz attiecas uz tām personām, pret kurām pasažierim bija vai būtu bijuši juridiski uzturēšanas pienākumi.

1. Saskaņā ar šo nodaļu pārvadātāji ir atbildīgi par zaudējumiem vai bojājumiem, ko izraisījusi pasažiera nāve vai viņam radīts miesas bojājums tādu nelaimes gadījumu rezultātā, kas notikuši, sniedzot transporta pakalpojumus, un laikā, kad pasažieris atradies transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas vai izkāpšanas laikā.

2. Kompensācijas apmērus aprēķina saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Valsts tiesību aktos paredzētā maksimālā kompensācijas summa saistībā ar pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu katrā atsevišķā gadījumā nav mazāka kā:

2. Pārvadātāju nelīgumiskajai atbildībai par kaitējumu nav piemērojami nekādi finansiāli ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti likumā, konvencijā vai līgumā.

a) EUR 220 000 par pasažieri;

 

b) attiecībā uz regulāriem vai neregulāriem pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pārvadājumu pakalpojumiem EUR 500 par bagāžas vienību un attiecībā uz visiem citiem regulāriem vai neregulāriem pārvadājumu pakalpojumiem − EUR 1200 par bagāžas vienību. Ratiņkrēslu, citu pārvietošanās palīgierīču vai palīdzības ierīču bojājuma gadījumā kompensācija vienmēr ir līdzvērtīga nozaudētās vai bojātās ierīces aizstāšanas vai labošanas izmaksām.

3. Pārvadātājs neizslēdz un neierobežo tā atbildību par jebkādām prasībām līdz EUR 220 000 apmērā par vienu pasažieri, pierādot, ka tas veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus atbilstoši 4. punkta a) apakšpunktam, ja vien kopējais izrietošās prasības apmērs nepārsniedz summu, par kādu saskaņā ar Padomes Otro direktīvu 84/5/EEK (1983. gada 30. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu obligātā apdrošināšana ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir autobusa parastā atrašanās vieta. Šādā gadījumā atbildība ir ierobežota līdz minētajai summai.

 

4. Saskaņā ar 1. punktu pārvadātājs nav atbildīgs:

 

a) ja nelaimes gadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, un no kura pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, vai kura sekas tas nav spējis novērst;

 

b) ciktāl nelaimes gadījumā vainojams pats pasažieris, vai tas noticis tā nolaidības rezultātā.

 

Nekas šajā regulā:

 

a) nenorāda, ka pārvadātājs būtu vienīgā puse, kas atbildīga par kaitējuma atlīdzināšanu; vai

 

b) neierobežo jebkādas pārvadātāja tiesības pieprasīt atlīdzinājumu no jebkuras citas puses atbilstoši dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem.

Pamatojums

Salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu un EP nostāju pirmajā lasījumā Padomes nostājā ir būtiski mīkstināti noteikumi par atbildību. Grozījuma mērķis ir atjaunot EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  23

Padomes nostāja – grozījumu akts

7.a pants (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

7.a pants

Kaitējuma atlīdzināšana

 

1. Pasažiera nāves gadījumā atbildība par kaitējuma atlīdzināšanu, ko paredz 7. pants, ietver

 

a) jebkādas radušās izmaksas pēc pasažiera nāves, jo īpaši mirušā pārvešanas izmaksas un bēru izdevumus;

 

b) ja nāve neiestājas uzreiz — atlīdzināšanu, kas paredzēta šī panta 2. punktā.

 

2. Ja pasažierim radušies miesas bojājumi vai nodarīts jebkāds cits fizisks vai garīgs kaitējums, kaitējuma atlīdzināšana ietver

 

a) jebkādas radušās izmaksas, jo īpaši tās, kas radušās ārstēšanas un pārvešanas gaitā;

 

b) kompensāciju par finansiālajiem zaudējumiem, kas radušies pilnīgas vai daļējas darba nespējas vai pieaugušu vajadzību dēļ.

 

3. Ja pasažiera nāves gadījumā persona, kuru šim pasažierim bija vai būtu bijis juridisks pienākums uzturēt, zaudē atbalstu, tad arī minētajai personai ir jāatlīdzina par zaudējumu.

Pamatojums

Šo noteikumu Padome bija svītrojusi. Grozījums atjauno EP nostāju pirmajā lasījumā, atkārtoti ieviešot noteikumu par bojājumiem, kas saistīts ar 7. pantu.

Grozījums Nr.  24

Padomes nostāja – grozījumu akts

8. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Pasažiera tūlītējas praktiskas vajadzības

Pasažiera tūlītējas praktiskas un ekonomiskas vajadzības

Saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pārvadātājs nodrošina pienācīgu palīdzību attiecībā uz pasažiera tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Palīdzības sniegšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

Saistībā ar negadījumu, kas radies autobusa izmantošanas dēļ, pārvadātājs nodrošina palīdzību attiecībā uz pasažiera tūlītējām praktiskām vajadzībām pēc negadījuma. Šādā palīdzībā, ja vajadzīgs, iekļauj pirmo palīdzību, izmitināšanu, pārtiku, apģērbu, transportu un bēru izdevumus. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātāji turklāt veic avansa maksājumus, lai nodrošinātu tūlītējas ekonomiskās vajadzības atbilstīgi notikušajam bojājumam, ja ir sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par cēloņiem, kas piedēvējami pārvadātājam. Maksājuma veikšana vai palīdzības sniegšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

Pamatojums

Sākotnējā priekšlikumā, kā arī EP nostājā pirmajā lasījumā bija paredzēti atpakaļ neatmaksājami avansa maksājumi miesas bojājumu un nāves gadījumā, lai apmierinātu cietušo tūlītējās ekonomiskās vajadzības. Turklāt nepieciešamā praktiskā palīdzība ir jāprecizē, pievienojot formulējumu no attiecīgā apsvēruma.

Grozījums Nr.  25

Padomes nostāja – grozījumu akts

8.a pants (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

8.a pants

 

Atbildība par nozaudētu un bojātu bagāžu

 

1. Pārvadātāji ir atbildīgi par tiem uzticētās bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1 800 vienam pasažierim.

 

2. Autobusu transporta uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā notikušā negadījumā pārvadātājs ir atbildīgs par pasažiera rokas bagāžā esošo vai līdzi paņemto personiskās lietošanas priekšmetu nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1300 vienam pasažierim.

 

Pārvadātājs nav atbildīgs par nozaudēšanu vai bojājumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu:

 

a) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu, un no kura pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, vai kura sekas tas nav spējis novērst;

 

b) ciktāl nozaudēšana vai bojājumi notikuši pasažiera vainas vai nolaidības dēļ.

 

Pamatojums

Padome svītroja šo pantu un iekļāva noteikumus attiecībā uz kompensāciju par nozaudētu vai bojātu bagāžu 7. pantā. Tas nozīmē zemāku pasažieru aizsardzības līmeni. Tāpēc grozījums atjauno EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  26

Padomes nostāja – grozījumu akts

10. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

(2) Atsakoties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti 1. punktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji pēc iespējas cenšas iesaistīto personu informēt par pieņemamu alternatīvu pakalpojumu, ko nodrošina pārvadātājs.

(2) Atsakoties pieņemt rezervāciju vai izsniegt vai kā citādi piegādāt biļeti 1. punktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, ceļojumu aģenti vai ceļojumu rīkotāji iesaistīto personu informē par pieņemamu alternatīvu pakalpojumu, ko nodrošina pārvadātājs.

Pamatojums

Tā kā pantā ir atsauce uz alternatīviem pakalpojumiem, kurus sniedz tas pats pārvadātājs, informācijai būtu jābūt viegli pieejamai un sniedzamai.

Grozījums Nr.  27

Padomes nostāja – grozījumu akts

10. pants – 4. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

4. Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 1. punkta a) apakšpunktā, pārvadātājs, ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs var pieprasīt, lai personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada cita persona, kura var sniegt palīdzību, kas vajadzīga šai personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto pavadošo personu pārvadā par brīvu, un, ja iespējams, tā sēž blakus personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

4. Ja pārvadātājs, ceļojumu aģents vai ceļojumu rīkotājs atsakās pieņemt rezervāciju, izsniegt vai kā savādāk nodrošināt biļeti, vai uzņemt transportlīdzeklī personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām 1. punktā minēto iemeslu dēļ, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa apkalpē ir tikai viens cilvēks, kurš vada transportlīdzekli un nevar nodrošināt personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām visu palīdzību, kas noteikta Ib pielikumā, personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var pieprasīt, lai tās pavada cita persona, kura var sniegt palīdzību, kas vajadzīga šai personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto pavadošo personu pārvadā par brīvu, un, ja iespējams, tā sēž blakus personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Pamatojums

Ja personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek liegta patstāvīga piekļuve personas invaliditātes vai pārvietošanās spēju ierobežotības dēļ, viņam vai viņai jābūt tiesīgai pieprasīt, lai tās pavada cita persona. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pārvadātājs nevar nodrošināt palīdzību, kas noteikta Ib pielikumā.

Grozījums Nr.  28

Padomes nostāja – grozījumu akts

11. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus dara publiski pieejamus tieši vai internetā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem.

 

2. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji 1. punktā paredzētos piekļuves nosacījumus dara publiski pieejamus pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem. Sniedzot minēto informāciju, īpaša uzmanība jāvelta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka informācija tiek sniegta pieejamā formātā un īpaša uzmanība tiek veltīta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām. Grozījuma pamatā ir teksts, kas tika pieņemts EP pirmā lasījumā.

Grozījums Nr.  29

Padomes nostāja – grozījumu akts

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

2.a Pēc pieprasījuma pārvadātāji nekavējoties dara pieejamas starptautisko, Savienības vai valsts tiesību aktu eksemplārus, kas nosaka drošības prasības, uz kurām balstīti nediskriminējošas piekļuves noteikumi. Tie jāsniedz pieejamā formātā.

Pamatojums

Ar šo grozījumu no jauna tiek ieviests Padomes svītrotais punkts.

Grozījums Nr.  30

Padomes nostāja – grozījumu akts

13. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Ņemot vērā piekļuves nosacījumus, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji atbilstīgi savām kompetences jomām dalībvalstu norādītajās autoostās bez maksas sniedz I pielikuma a) daļā noteikto palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

1. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji atbilstīgi savām kompetences jomām dalībvalstu norādītajās autoostās bez maksas sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vismaz tādā mērā, kā noteikts I pielikuma a) daļā.

Pamatojums

Pienākumu sniegt palīdzību saskaņā ar šīs regulas pielikumu nebūtu jāsaista ar piekļuves nosacījumiem, kurus nosaka paši pārvadātāji un autoostas pārvaldītāji.

Grozījums Nr.  31

Padomes nostāja – grozījumu akts

13. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Ņemot vērā piekļuves nosacījumus, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, pārvadātāji autobusos bez maksas sniedz I pielikuma b) daļā noteikto palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2. Pārvadātāji autobusos bez maksas sniedz palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vismaz tādā mērā, kā noteikts I pielikuma b) daļā.

Pamatojums

Pienākumu sniegt palīdzību saskaņā ar šīs regulas pielikumu nebūtu jāsaista ar piekļuves nosacījumiem, kurus nosaka paši pārvadātāji un autoostas pārvaldītāji.

Grozījums Nr.  32

Padomes nostāja – grozījumu akts

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

a) pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu organizētāji vismaz divas darbadienas iepriekš ir informēti par to, ka personai ir vajadzīga šāda palīdzība; un

a) pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti un ceļojumu organizētāji vismaz 24 stundas iepriekš ir informēti par to, ka personai ir vajadzīga šāda palīdzība; un

Pamatojums

Ar šo grozījumu EP atjauno pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  33

Padomes nostāja – grozījumu akts

14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts –i daļa

Padomes nostāja

Grozījums

i) pārvadātāja iepriekš noteiktā laikā, kas nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms publiskotā atiešanas laika; vai

i) pārvadātāja iepriekš noteiktā laikā, kas nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms publiskotā atiešanas laika, izņemot gadījumus, ja starp pārvadātāju un pasažieri ir panākta vienošanās par īsāku laika posmu; vai

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  34

Padomes nostāja – grozījumu akts

17. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, ja, sniedzot palīdzību, ir nozaudēti ratiņkrēsli, citas pārvietošanās palīgierīces vai palīdzības aprīkojums vai ja tiem ir radīti bojājumi. Zudumu vai bojājumus kompensē par to radīšanu atbildīgais pārvadātājs vai autoostas pārvaldītājs.

1. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, ja ir nozaudēti ratiņkrēsli, citas pārvietošanās palīgierīces vai palīdzības aprīkojums vai ja tiem ir radīti bojājumi. Zudumu vai bojājumus kompensē par to radīšanu atbildīgais pārvadātājs vai autoostas pārvaldītājs.

Pamatojums

Pārvadātājiem un autoostu pārvaldītājiem vienmēr jākompensē šāda aprīkojuma bojājumi vai nozaudēšana, gadījumā ja viņi par to ir atbildīgi, nevis tikai gadījumos, ja tas ir noticis sniedzot palīdzību. Tāpēc šis jaunieviestais ierobežojums ir jāsvītro.

Grozījums Nr.  35

Padomes nostāja – grozījumu akts

18. pants – 1. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

1. Neskarot 2. panta 4. punktu, dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot iekšzemes regulāros pārvadājumus no šīs nodaļas prasībām, ja dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir paredzēts vismaz tik pat augsts aizsardzības līmenis kā šajā regulā.

svītrots

Pamatojums

Noteikumus attiecībā uz personu ar invaliditāti vai personu ar pārvietošanās spēju traucējumiem tiesībām Padome jau ir mīkstinājusi salīdzinājumā ar to, kas bija paredzēts Komisijas sākotnējā priekšlikumā un EP nostājā pirmajā lasījumā. Tāpēc nav pieļaujams turklāt vēl sniegt iespēju atbrīvot iekšzemes regulāros pārvadājumus no šiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  36

Padomes nostāja – grozījumu akts

18. pants – 2. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

2. Dalībvalstis informē Komisiju par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktu. Komisija attiecīgi rīkojas, ja šāds atbrīvojums ir uzskatāms par neatbilstīgu šā panta noteikumiem. Līdz … Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

svītrots

Pamatojums

Noteikumus attiecībā uz personu ar invaliditāti vai personu ar pārvietošanās spēju traucējumiem tiesībām Padome jau ir mīkstinājusi salīdzinājumā ar to, kas bija paredzēts Komisijas sākotnējā priekšlikumā un EP nostājā pirmajā lasījumā. Tāpēc nav pieļaujams turklāt vēl sniegt iespēju atbrīvot iekšzemes regulāros pārvadājumus no šiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  37

Padomes nostāja – grozījumu akts

19. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka regulārais pārvadājums tiks atcelts vai atiešana no autoostas aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm, pasažierim nekavējoties piedāvā šādas izvēles iespējas:

1. Ja pārvadātājam ir iespējams paredzēt, ka regulārais pārvadājums tiks atcelts vai atiešana no autoostas aizkavēsies par ilgāk nekā 120 minūtēm vai virsrezervējuma gadījumā, pasažierim nekavējoties piedāvā šādas izvēles iespējas:

Pamatojums

Ar šo regulu jānodrošina pasažieriem attiecīgas tiesības arī virsrezervējuma gadījumā.

Grozījums Nr.  38

Padomes nostāja – grozījumu akts

19. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

a) turpināt braucienu vai mainīt maršrutu līdz galamērķim, izmantojot pēc iespējas drīzāku pārvadājumu ar nosacījumiem, kas pielīdzināmi pārvadājuma līgumā izklāstītajiem;

a) turpināt braucienu vai mainīt maršrutu līdz galamērķim bez papildu maksas, izmantojot pēc iespējas drīzāku pārvadājumu ar nosacījumiem, kas pielīdzināmi pārvadājuma līgumā izklāstītajiem;

Pamatojums

Ar šo grozījumu EP atspoguļo pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  39

Padomes nostāja – grozījumu akts

19. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

ba) papildus atlīdzinājumam, kas minēts b) apakšpunktā, izmantot tiesības uz kompensāciju 50% apmērā no biļetes cenas, ja pārvadātājs nespēj piedāvāt pārvadājuma turpinājumu vai maršruta maiņu, lai būtu iespējams nokļūt līdz galamērķim, kā norādīts a) apakšpunktā. Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atspoguļo EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  40

Padomes nostāja – grozījumu akts

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

1.a Ja autobuss sabojājas, pasažieriem piedāvā transportu no vietas, kur tas sabojājies, līdz piemērotai gaidīšanas vietai vai autoostai, no kurienes ir iespējams turpināt braucienu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno EP pirmā lasījuma nostāju.

Grozījums Nr.  41

Padomes nostāja – grozījumu akts

21. pants – ievaddaļa

Padomes nostāja

Grozījums

Ja brauciens, kura ilgums paredzēts lielāks nekā trīs stundas, tiek atcelts vai tā atiešana no autoostas aizkavējas ilgāk par divām stundām, pārvadātājs pasažierim bez maksas piedāvā:

Ja brauciens, kura ilgums paredzēts lielāks nekā trīs stundas, tiek atcelts vai tā atiešana no autoostas aizkavējas ilgāk par vienu stundu, pārvadātājs pasažierim bez maksas piedāvā:

Pamatojums

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar citiem transporta veidiem (piemēram, dzelzceļa transportu), kompensāciju sistēma jāpiemēro, sākot ar vienu kavēšanās stundu, nevis tikai tad, kad kavēšanās ilgusi jau divas stundas.

Grozījums Nr.  42

Padomes nostāja – grozījumu akts

21. pants – b apakšpunkts

Padomes nostāja

Grozījums

b) palīdzību viesnīcas istabas vai cita veida izmitināšanas atrašanā, kā arī palīdzību, lai noorganizētu pārvadāšanu starp autoostu un izmitināšanas vietu gadījumos, kad vajadzīgs tur uzturēties vienu vai vairākas naktis.

b) viesnīcas istabu vai cita veida izmitināšanu, kā arī palīdzību, lai noorganizētu pārvadāšanu starp autoostu un izmitināšanas vietu gadījumos, kad vajadzīgs tur uzturēties vienu vai vairākas naktis.

 

 

Pamatojums

Grozījuma primārais mērķis ir atjaunot Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto nostāju attiecībā uz kompensācijām pasažieriem reisu atcelšanas vai kavēšanās gadījumā.

Grozījums Nr.  43

Padomes nostāja – grozījumu akts

21. pants – jauna daļa

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Ja kavējas autobusa pienākšana un tas noticis vai nu vadītāja nolaidības un vainas dēļ vai transportlīdzekļa tehniska defekta dēļ:

a) pasažieri ir tiesīgi saņemt kompensāciju 25 % apmērā no biļetes cenas, ja kavēšanās ir ilgāka par vienu stundu un 50 % apmērā no biļetes cenas, ja kavēšanās ir ilgāka par divām stundām.

Pārvadātājs ir atbrīvots no šīs prasības pildīšanas, ja atcelšanu vai kavēšanos izraisījuši:

 

– apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu un/vai no kuriem pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, un kuru sekas tas nav spējis novērst;

 

– pasažieru nolaidība.

Pamatojums

Kompensāciju sistēma būtu jāpiemēro arī pienākšanas kavēšanās gadījumā, ja par kavēšanās iemesliem atbildīgs pārvadātājs.

Grozījums Nr.  44

Padomes nostāja – grozījumu akts

22.a pants (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

22.a pants

 

Papildu pasākumi pasažieru labā

 

Pārvadātāji sadarbojas un kopīgi ar ieinteresētajām personām, profesionālajām asociācijām un patērētāju, pasažieru un personu ar invaliditāti asociācijām pieņem dalībvalstu vai Eiropas līmeņa pasākumus. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu rūpes par pasažieriem, jo īpaši ilgstošas kavēšanās un pārtraukta vai atcelta brauciena gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot rūpēm par tiem pasažieriem, kuriem ir īpašas vajadzības tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte, ierobežotas pārvietošanās spējas, slimība, vecums, grūtniecība, tostarp arī pavadošajiem pasažieriem un pasažieriem ar maziem bērniem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek no jauna daļēji ieviests Padomes svītrots pants.

Grozījums Nr.  45

Padomes nostāja – grozījumu akts

23. pants

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstīgu informāciju. Ja iespējams, šo informāciju pēc pieprasījuma sniedz pieejamā formātā.

Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās no rezervācijas brīža un visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstīgu informāciju pieejamā formātā un saskaņā ar sabiedriskā transporta datu un sistēmu kopēju konceptuālo modeli.

Pamatojums

Šī informācija jāsniedz pieejamā formātā un sākot no rezervācijas brīža, lai pasažieri būtu informēti par gaidāmo kavēšanos, atcelšanu utt. Turklāt kopīgu modeļu izmantošana atvieglotu dažādiem transporta veidiem savietojamas informācijas sniegšanu un biļešu pārdošanu pasažieriem.

Grozījums Nr.  46

Padomes nostāja – grozījumu akts

24. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina to, ka pasažieriem ne vēlāk kā pirms izbraukšanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Informācija ir pieejama autoostās un, attiecīgā gadījumā, internetā. Pēc personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām lūguma informāciju sniedz pieejamā formātā. Šī informācija ietver kontaktinformāciju attiecībā uz izpildstruktūru vai izpildstruktūrām, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar šīs regulas 27. panta 1. punktu.

1. Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina to, ka pasažieriem rezervācijas laikā un ne vēlāk kā pirms izbraukšanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Informācija ir saņemama pieejamos formātos saskaņā ar sabiedriskā transporta datu un sistēmu kopēju konceptuālo modeli autoostās un, attiecīgā gadījumā, internetā. Šī informācija ietver kontaktinformāciju attiecībā uz izpildstruktūru vai izpildstruktūrām, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar šīs regulas 27. panta 1. punktu.

Pamatojums

Ir jānodrošina, ka pasažieri saņem informāciju par savienojumiem ar citiem transporta veidiem. Tas arī nodrošinās dialogu starp autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem.

Grozījums Nr.  47

Padomes nostāja – grozījumu akts

25. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Pārvadātāji izveido vai izmanto jau pastāvošu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz 4., 8. un 9. līdz 24. pantā izklāstītajām tiesībām un pienākumiem.

Pārvadātāji izveido vai izmanto jau pastāvošu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz šajā regulā izklāstītajām tiesībām un pienākumiem.

Pamatojums

Sūdzību izskatīšanas mehānismam saskaņā ar šo regulu jāattiecas uz visām pasažieru tiesībām, tostarp tām, kas noteiktas 6. un 7. pantā, uz kurām Padomes piedāvātais teksts neattiektos.

Grozījums Nr.  48

Padomes nostāja – grozījumu akts

26. pants

Padomes nostāja

Grozījums

Ja pasažieris, uz ko attiecas šī regula, vēlas iesniegt pārvadātājam sūdzību saistībā ar 4., 8. un 9. līdz 24. pantu, viņš to iesniedz trīs mēnešos no dienas, kad regulārais pārvadājums tika veikts vai kad to vajadzēja veikt. Pārvadātājs viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas paziņo pasažierim, vai viņa sūdzība ir atzīta par pamatotu, noraidīta vai vēl tiek izskatīta. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar būt ilgāks par trīs mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

Ja pasažieris, uz ko attiecas šī regula, vēlas iesniegt pārvadātājam sūdzību, viņš to iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad regulārais pārvadājums tika veikts vai kad to vajadzēja veikt. Pārvadātājs viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas paziņo pasažierim, vai viņa sūdzība ir atzīta par pamatotu, noraidīta vai vēl tiek izskatīta. Galīgās atbildes sniegšanas laiks nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

Pamatojums

Ar šo grozījumu galīgās atbildes sniegšanas laiks ir samazināts uz diviem mēnešiem saskaņā ar sākotnējo priekšlikumu un EP nostāju pirmajā lasījumā.

Grozījums Nr.  49

Padomes nostāja – grozījumu akts

27. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Katra dalībvalsts norīko jaunu vai jau izveidotu struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par šīs regulas izpildi attiecībā uz regulāriem pārvadājumiem no vietām, kuras atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un regulāriem pārvadājumiem no trešām valstīm uz minētajām vietām. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

1. Katra dalībvalsts norīko jau izveidotu struktūru vai struktūras vai, ja nav jau izveidotas struktūras — jaunu, kas ir atbildīga par šīs regulas izpildi. Katra struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un autoostu pārvaldītājiem.

Katra struktūra organizatoriski, lēmumos par finansējumu, juridiskā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un autoostu pārvaldītājiem.

Pamatojums

Atbildīgajām iestādēm jābūt spējīgām pilnībā piemērot šo regulu.

Grozījums Nr.  50

Padomes nostāja – grozījumu akts

27. pants – 3. punkts

Padomes nostāja

Grozījums

3. Par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu ikviens pasažieris saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt sūdzību attiecīgajai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, vai kādai citai dalībvalsts norīkotai atbilstīgai struktūrai.

3. Par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu ikviens pasažieris var iesniegt sūdzību attiecīgajai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu, vai kādai citai dalībvalsts norīkotai atbilstīgai struktūrai.

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka:

Dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka pasažieris sūdzību vispirms iesniedz pārvadātājam; šajā gadījumā valsts izpildstruktūra vai jebkura cita dalībvalsts norīkota atbilstīga struktūra darbojas kā apelācijas instance, kas izskata sūdzības, kuras nav atrisinātas saskaņā ar 26. pantu.

a)        pasažieris sūdzību saistībā ar 4., 8. un 9. līdz 24. pantu vispirms iesniedz pārvadātājam; un/vai

 

b)        valsts izpildstruktūra vai jebkura cita dalībvalsts norīkota atbilstīga struktūra darbojas kā apelācijas instance, kas izskata sūdzības, kuras nav atrisinātas saskaņā ar 26. pantu.

 

Pamatojums

Nebūtu jāierobežo tiesības iesniegt sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt ir jānodrošina, ka sūdzības izskata apelācijas instance, ja pēc pārvadātāja veiktās izskatīšanas nav panākti rezultāti.

Grozījums Nr.  51

Padomes nostāja – grozījumu akts

I pielikums – b daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Padomes nostāja

Grozījums

 

– pārvietoties uz tualetes telpām transportlīdzeklī, ja tajā bez vadītāja ir citi apkalpes locekļi.

 

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek no jauna ieviesti noteikumi reglamentējoši palīdzību transporta līdzeklī, kas bija gan Komisijas priekšlikumā gan EP nostājā pirmajā lasījumā.

(1)

2009. gada 16. jūlija atzinums (OV C 317, 23.12.2009., 99. lpp.)


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

Komisijas 2008. gada 4. decembrī pieņemtā priekšlikuma mērķis ir noteikt autobusu pasažieru tiesības, lai padarītu pārvadājumus pa autoceļiem pievilcīgākus un veicinātu pasažieru uzticēšanos tiem, kā arī nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātājiem un dažādiem transporta veidiem. Ieviešot jaunus noteikumus, Regula pēc tās pieņemšanas uzlabos visu pasažieru un jo īpaši personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām aizsardzību. Tiks arī noteikti kvalitātes standarti, kas līdzīgi tiem, kādi jau ir noteikti gaisa un dzelzceļa transporta nozarēs. Īsumā — priekšlikumā ir paredzēts sekojošais:

-    Atbildība miesas bojājumu vai nāves gadījumā. Ir ierosināts noteikt neierobežotu pārvadātāju atbildību. Turklāt noteiktos apstākļos, ja ir noticis nelaimes gadījums, transporta uzņēmumi nav tiesīgi apstrīdēt zaudējumus, kas nav sasnieguši noteiktu apmēru (atbildība neatkarīgi no vainas). Pasažieriem arī ir tiesības saņemt avansa maksājumus, lai risinātu finansiālās problēmas, kas viņiem vai viņu ģimenēm varētu rasties viņu nāves vai miesas bojājumu gadījumā.

-    Personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Priekšlikums aizliedz jebkādu diskrimināciju invaliditātes vai ierobežotu pārvietošanās spēju dēļ attiecībā uz brauciena rezervēšanu un iekāpšanu transportlīdzeklī un nosaka par pienākumu uzņēmumiem nodrošināt bezmaksas palīdzību. Turklāt uzņēmumiem ir jānodrošina atbilstoša darbinieku apmācība.

-    Kompensācija un palīdzība braucienu atcelšanas vai kavēšanās gadījumā. Saskaņā ar priekšlikumu uzņēmumu pienākums būtu sniegt pasažieriem atbilstošu informāciju un piedāvāt pieņemamus alternatīvus pakalpojumus vai citādi — izmaksāt kompensāciju.

-    Sūdzības un atlīdzība. Dalībvalstīm ir jāizveido izpildiestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas īstenošanas nodrošināšanu. Ja pasažieris uzskata, ka nav ievērotas kādas no viņa tiesībām, viņš var iesniegt sūdzību uzņēmumam. Ja uzņēmuma sniegtā atbilde nav apmierinoša, pasažieris var iesniegt sūdzību valsts izpildiestādei.

EP pirmais lasījums

2009. gada 23. aprīlī Parlaments ar lielu balsu vairākumu (557 balsis pret 30, atturoties 23) pieņēma tā nostāju pirmajā lasījumā. Lielākās daļas Komisijas priekšlikuma grozījumu mērķis bija pastiprināt autobusu pasažieru tiesības, vienlaicīgi ņemot vērā autobusu transporta īpašās iezīmes salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Būtiskākās Parlamenta ieviestās izmaiņas ir saistītas ar šādiem jautājumiem:

-    Darbības joma. Parlaments uzskatīja, ka nebūtu jāatļauj dalībvalstīm izslēgt reģionālo transportu no regulas darbības jomas, jo reģionālā transporta daļa autobusu satiksmē ir liela. Turklāt reģionālais transports var nodrošināt pārvietošanos ļoti lielās distancēs atkarībā no attiecīgā reģiona lieluma. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām atbrīvot no šīs regulas noteikumiem pilsētas un piepilsētas transporta pakalpojumus tikai tad, ja uz tiem attiecas dalībvalstu līgumi par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas nodrošina tādu pasažieru tiesību līmeni, kāds paredzēts šajā regulā.

-    Atbildība. Parlaments pieņēma grozījumu ar mērķi tuvināt noteikumus par atbildību nāves un miesas bojājumu gadījumā Direktīvas 2005/14/EK prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, kas ierobežo atbildību neatkarīgi no vainas par vienu negadījumu 5 miljonu eiro apmērā. Tika grozīti arī noteikumi par avansa maksājumiem, kurus jāveic pārvadātājam pasažieru nāves vai miesas bojājumu gadījumā. Saskaņā ar Parlamenta grozījumu šādi maksājumi nebūtu jāveic nekavējoties un automātiski, kā tas bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, bet vienīgi gadījumā, ja/kad pārvadātāja vaina par nelaimes gadījumu ir noteikta. Līdzīgi arī bagāžas bojājumu vai nozaudēšanas gadījumā — maksājums jāveic tikai tad, ja pārvadātāji ir atbildīgi par nozaudēšanu vai bojājumu.

-    Personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Parlaments svītroja 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā noteikta iespēja pārvadātājiem noraidīt personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervācijas drošības prasību dēļ. Citi noteikumi 11. pantā ir saskaņoti ar priekšlikumu attiecībā uz pasažieru tiesībām, izmantojot jūras transportu. Parlaments pieņēma grozījumu, arī lai ņemtu vērā to, ka autobusa apkalpe lielākoties sastāv vienīgi no vadītāja, kurš, iespējams, nevarētu vienmēr nodrošināt palīdzību brauciena laikā. Turklāt tika precizēts, ka noteikumus attiecībā uz pieejamību jānosaka sadarbībā ar attiecīgām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Visbeidzot — tika ierosināts grozījumu kopums, kas prasītu no pārvadātājiem nodrošināt informāciju pieejamos formātos.

-    Atmaksāšana un kompensācija braucienu atcelšanas vai kavēšanās gadījumā. Parlaments samazināja kompensāciju apjomus par braucienu atcelšanu un ilgu kavēšanos (gadījumos, kad uzņēmumi nevar nodrošināt alternatīvus pakalpojumus vai pietiekamu informāciju) no 100 % uz 50 % no biļetes cenas, jo šīs kompensācijas izmaksa būtu papildinājums biļetes cenas atmaksai. Tomēr tika ieviesti noteikumi, lai, ja tas nepieciešams, nodrošinātu, ka pasažieri saņem ēdināšanu, atspirdzinājumus, izmitināšanu un transportu uz vietu, no kurienes iespējams turpināt ceļu.

-    Pārējie grozījumi. Šie grozījumi cita starpā attiecas uz dažām definīcijām (pārvadājuma līgums, biļešu pārdevējs un ceļojumu rīkotājs), kā arī uz izpildiestāžu neatkarību un to sadarbību gan ar pārvadātājiem, gan patērētāju organizācijām. Turklāt tika ieviesta prasība pārvadātājiem publicēt gada pārskatu par sūdzību izskatīšanu. Visbeidzot, topošās regulas piemērošanas diena tika atlikta no 1 uz 2 gadiem pēc tās spēkā stāšanās dienas, lai ļautu pārvadātājiem pielāgoties jaunajām prasībām.

Padomes nostāja pirmajā lasījumā

Pirmajā lasījumā Padome būtiski mainīja regulas priekšlikuma galvenos elementus. Daudzi galvenie noteikumi, kas bija gan Komisijas priekšlikumā, gan EP pirmā lasījuma nostājā, tika mīkstināti vai pilnībā dzēsti, kā rezultātā pasažieru aizsardzība tiktu būtiski samazināta. Līdz ar to Padome nepieņēma lielāko daļu EP grozījumu. Šīs ir galvenās Padomes ieviestās izmaiņas:

-    Darbības joma. Padomes nostāja dalībvalstīm dod iespēju no Regulas darbības jomas izslēgt pilsētas, piepilsētas un reģionālos regulāros pārvadājumus, tostarp pārrobežu pārvadājumus. Komisijas priekšlikumā šāda iespēja bija iekļauta tikai gadījumā, ja uz šādiem pārvadājumiem, kuriem noteikts atbrīvojums, attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas pasažieriem nodrošina līdzvērtīgu tiesību līmeni, bet saskaņā ar Parlamenta nostāju atbrīvojumu varētu saņemt tikai pilsētas un piepilsētas pārvadājumi. Turklāt dalībvalstis no Regulas darbības jomas uz līdz pat 15 gadiem var izslēgt iekšzemes regulāros pārvadājumus, kā arī starptautiskos pārvadājumus, no kuriem liela daļa tiek veikta ārpus Eiropas Savienības (uz nenoteiktu laiku). Visi šie elementi būtiski ierobežotu Regulas piemērošanas jomu.

-    Atbildība. Komisijas priekšlikumā un EP nostājā pirmajā lasījumā bija iekļauta nodaļa ar sīki izstrādātiem noteikumiem par pārvadātāju pienākumiem attiecībā uz kompensāciju un palīdzību, ja notiek nelaimes gadījums. Padomes nostājā tas ir aizstāts ar atsauci uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem un dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktā kompensācija nav mazāka par EUR 220 000 vienam pasažierim un EUR 500 par vienu bagāžas vienību pilsētas, piepilsētas un reģionālajos pārvadājumos (EUR 1200 visiem citiem transporta pakalpojumiem). Padomes nostājā arī prasība par avansa maksājumiem ir aizstāta ar pārvadātāju pienākumu nodrošināt pasažieriem tūlītēju praktiski vajadzīgo palīdzību pēc nelaimes gadījuma.

-    Personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Šajā jomā Padome iekļāva dažus EP pirmā lasījuma grozījumus, piemēram grozījumus Nr. 26 un 27 par transportlīdzekļu konstrukciju un infrastruktūru, grozījumu Nr. 29 par pavadošām personām, grozījumus Nr. 31 un 32 par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi, kā arī grozījumu Nr.36 par izraudzīto autoostu saraksta publicēšanu. Tomēr Padomes tekstā netika iekļauti pārējie grozījumi, turklāt tika izmainītas daļas no sākotnējā priekšlikuma, ierobežojot personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Bet pats svarīgākais ir tas, ka tika ieviests pants, kurš dod dalībvalstīm tiesības atbrīvot visus iekšzemes pārvadājumus no visu noteikumu piemērošanas attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

-    Atmaksāšana un kompensācija braucienu atcelšanas vai kavēšanās gadījumā. Padomes tekstā ir arī ierobežotas pasažieru tiesības brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, piemēram, svītroti noteikumi par kompensācijas izmaksu, bezmaksas izmitināšanu un transportēšanu uz vietu, no kurienes varētu turpināt braucienu. Turklāt tika svītrots pants par papildu pasākumiem pasažieru atbalstam.

-    Pārējie jautājumi. Vairākās teksta daļās Padome aizstāja Parlamenta formulējumu attiecībā uz informācijas nodrošināšanu pieejamos formātos, pievienojot vārdus „ja iespējams” un „pēc pieprasījuma”. Turklāt tā arī mainīja noteikumus attiecībā uz sūdzības izskatīšanas kārtību, kā arī neiekļāva EP grozījumu, kurā noteikta prasība pārvadātājiem publicēt ziņojumu par paveikto sūdzību izskatīšanas jomā. Turpretim Padome pieņēma grozījumu Nr. 69, kas nosaka atlikt Regulas piemērošanas dienu.

Referenta vērtējums un ieteikumi otrajam lasījumam

Referents ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka Padomes ieviestie būtiskie grozījumi vieš ļoti nopietnas bažas. Darbības jomas ierobežošana nozīmētu to, ka lielākā daļa autobusu transporta pakalpojumu būtu atbrīvoti no Regulas noteikumu piemērošanas. Turklāt Padome nosaka, ka atlikušie, Regulas darbības jomā iekļaujamie pakalpojumi, var saņemt atbrīvojumu uz laiku (līdz pat 15 gadiem) vietējo pakalpojumu gadījumā, kā arī atbrīvojumu uz nenoteiktu laiku dažu starptautisko pakalpojumu gadījumā. Turklāt vietējos pakalpojumus varētu atbrīvot no visiem noteikumiem, kas nosaka personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Līdz ar to referents uzskata, ka Padomes teksta pieņemšanas gadījumā nekas būtiski neuzlabosies.

Neraugoties uz to, ka tika ierobežota darbības joma, Padome arī mīkstināja vai dzēsa vairākus būtiskus noteikumus Komisijas priekšlikumā un neņēma vērā lielāko daļu EP grozījumu. Būtiskie noteikumi cita starpā attiecas uz atbildību nāves vai miesas bojājumu gadījumā, atbildību par nozaudētu vai bojātu bagāžu, kompensāciju un palīdzību braucienu kavēšanās un atcelšanas gadījumā, kā arī personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām.

Referents saprot, ka jāsaglabā pārvadātāju ekonomiskā dzīvotspēja, un ņem vērā autobusu transporta nozares īpašās iezīmes, jo šo nozari lielākoties pārstāv mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr jaunajai regulai vienlaicīgi jānodrošina pienācīgs pasažieru aizsardzības līmenis, kas ir līdzvērtīgs jau spēkā esošajai aizsardzībai citos transporta veidos. Tāpēc referents ierosina grozījumus, kas atjaunotu sākotnējo darbības jomu un lielāko daļu būtisko grozījumu no Parlamenta nostājas pirmajā lasījumā.

Referents par šiem jautājumiem risinās sarunas ar Padomi. Viņš uzskata, ka šo sarunu veiksmīga iznākuma priekšnosacījums ir tas, ka Padome palielina savu atbalstu šīs regulas efektivitātei, jo īpaši attiecībā uz darbības jomu un personu ar invaliditāti, kā arī personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Autobusu pasažieru tiesības

Atsauces

05218/3/2010 – C7-0077/2010 – 2008/0237(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

23.4.2009                     T6-0281/2009

Komisijas priekšlikums

COM(2008)0817 - C6-0469/2008

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

25.3.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

25.3.2010

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Antonio Cancian

11.12.2008

 

 

Aizstātais(-ie) referents(-i)

Gabriele Albertini

 

 

Izskatīšana komitejā

3.5.2010

31.5.2010

 

 

Pieņemšanas datums

1.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

0

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Ryszard Czarnecki, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Vilja Savisaar, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Spyros Danellis, Anne E. Jensen, Gilles Pargneaux, Dominique Riquet, Alfreds Rubiks, Sabine Wils, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Sippel

Juridisks paziņojums - Privātuma politika