Ziņojums - A7-0175/2010Ziņojums
A7-0175/2010

ZIŅOJUMS par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū

3.6.2010 - (2009/2178(INI))

Juridiskā komiteja
Referente: Marielle Gallo


Procedūra : 2009/2178(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0175/2010

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū

(2009/2178(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū (COM(2009)0467),

–   ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2008. gada 25. septembra rezolūciju par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā[2],

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību[5],

–   ņemot vērā 2007. gada 25.  aprīļa normatīvo rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par krimināltiesiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu[6],

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada stratēģiju intelektuālo īpašumtiesību ievērošanas nodrošināšanai trešās valstīs un Komisijas dienestu darba dokumentu „Ziņojums par IĪT piemērošanu 2009. gadā”,

–   ņemot vērā 2009. gada 26. marta rezolūciju par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ņemot vērā Pamattiesību hartas juridiski saistošo spēku,

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar ko ievieš principu „Vispirms domāt par mazākajiem”, lai veidotu tālejošu MVU politiku,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0175/2010),

A. tā kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi reāli apdraud patērētāju veselību un drošību, kā arī mūsu ekonomiku un mūsu sabiedrību;

B.  tā kā zinātnisko un tehnisko jauninājumu, patentu un kultūras industriju devums ir izšķirīgs, lai veicinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, gan palielinot darba vietu skaitu un nodrošinot to daudzveidību, gan radot labklājību; tā kā ir jāatbalsta kultūras ekonomika no radīšanas procesa līdz pat izplatīšanai;

C. tā kā Eiropas Savienībai kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniecei saistošs ir Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS); tā kā ES dalībvalstis tādējādi ir apņēmušās pieņemt un īstenot efektīvus pasākumus pret visiem IĪT pārkāpumiem;

D. tā kā zināšanu apmaiņa un jauninājumu izplatīšana ir spēcīga Eiropas Savienības tradīcija; tā kā iespēja izmantot iespējami vairāk tehnoloģiskajā attīstībā radītu un kultūras preču joprojām ir izglītības un attīstības politikas pamats;

E.  tā kā, cenšoties iekšējā tirgū pienācīgi piemērot IĪT, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai ES teritoriju, bet arī situāciju pie ES ārējām robežām un trešās valstīs, lai nodrošinātu atbilstību starp Kopienas izcelsmes satura un tiesību īpašnieku aizsardzību un patērētāju piekļuvi ārpuskopienas saturam;

F.  tā kā dati par IĪT pārkāpumiem ir pretrunīgi, nepilnīgi, nepietiekami un izkliedēti un tā kā neatkarīgu ietekmes novērtējumu vajag veikt visiem papildinošiem tiesību akta priekšlikumiem;

G. tā kā Eiropas ekonomikā inovācija un radošums ir nozīmīga pievienotā vērtība un, ņemot vērā ekonomikas stāvokli, šie aspekti būtu jāsaglabā un jāattīsta;

H. tā kā IĪT pārkāpšana ir horizontāla problēma, kas skar visas rūpniecības nozares un jo īpaši tās, kuras ir radošas un inovatīvas, kā arī sportu;

I.   tā kā pašreizējie IĪT pārkāpumi pakāpeniski mazinās jauninājumu ieviešanu ES;

J.   tā kā IĪT pārkāpumi tiešsaistē ir sasnieguši satraucošus apjomus un tie īpaši skar radoša satura preču ražošanas nozares un tā kā vēl nav noteikts, vai ar esošo juridisko regulējumu ir iespējams tiesību īpašniekus efektīvi aizsargāt internetā, vienlaikus nodrošinot visu interešu, tostarp patērētāju interešu, līdzsvaru;

K. tā kā sabiedrībai ir jāatbalsta centieni novērst autortiesību pārkāpšanu, lai nemazinātos iedzīvotāju atbalsts intelektuālā īpašuma tiesībām;

L.  tā kā ar autortiesībām aizsargāta materiāla neatļauta augšupielāde internetā ir nepārprotams intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums un to aizliedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgums par autortiesībām (WCT) un Līgums par izpildījumu un fonogrammām (WPPT), kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse;

M. tā kā radošajai nozarei būtu jāturpina izstrādāt modeļus, kuri nodrošina piekļuvi tādam radošajam saturam internetā un kuri sniedz patērētājiem labākas un ekonomiski izdevīgas izvēles iespējas, tostarp piekļuvi neierobežotiem abonēšanas pakalpojumiem; tā kā šādu likumīgu pakalpojumu attīstību kavē tiešsaistē nelikumīgi augšupielādēta satura palielināšanās;

N. tā kā audiovizuālo informācijas nesēju ražotājiem ir jābūt gataviem izmantot visus jaunos izplatīšanas līdzekļus, lai patērētājiem viņu piedāvājums liktos tikpat pievilcīgs kā iepriekš un vēl labāks; tā kā pašreizējā licenču piešķiršanas sistēma ir jāuzlabo tā, lai dalībvalstīm būtu pieejama elastīga sistēma, kuru var pielāgot jaunajām tehnoloģijām;

O. tā kā, izņemot tiesību aktus par kriminālsankcijām, jau ir spēkā Kopienas tiesiskais regulējums materiālo preču viltošanas un pirātisma apkarošanai, taču šis regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz IĪT pārkāpumiem tiešsaistē;

P.  tā kā pasākumi, kas paredzēti Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, vēl nav novērtēti no tiesību aizsardzības viedokļa vai ņemot vērā to ietekmi uz patērētāju tiesībām;

Q. tā kā telekomunikāciju tiesiskais regulējums nesen ir grozīts un tajā iekļauti tādi noteikumi par standartizētiem sabiedrības interesēs izstrādātiem paziņojumiem, kuri cita starpā var attiekties uz autortiesībām un to pārkāpumiem, neapdraudot datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, un kuros uzsvērta nepieciešamība ievērot pamattiesības jautājumos, kas saistīti ar piekļuvi internetam;

R.  tā kā Eiropas tiesiskajā regulējumā būtu jāiekļauj iespēja ierosināt lietu pret autortiesību pārkāpējiem, jo starptautiskie līgumi nespēj pienācīgi risināt IĪT pārkāpumu problēmu;

S.  tā kā ļoti svarīgi ir aizsargāt patentus, lai efektīvi apkarotu patentu tiesību pārkāpumus; tā kā joprojām nav atrisināts jautājums par vienotu patentu sistēmu ES līmenī;

T.  tā kā ir apstiprinājusies saistība starp organizētās noziedzības dažādiem veidiem un IĪT pārkāpumiem;

U. tā kā Lisabonas līgumā ir garantēta Eiropas Parlamenta loma koplēmuma procedūrā attiecībā uz tirdzniecību un tā iespējas piekļūt sarunu dokumentiem;

V. tā kā ir vēlams, lai līdztekus pārkāpumu novēršanas pasākumiem šajā jomā būtu nodrošināta to patērētāju aizsardzība, kuri likumīgi izmanto ar autortiesībām aizsargātos ražojumus;

W. tā kā spēkā esošie Kopienas tiesību akti nav šķērslis daudzteritoriālas licencēšanas sistēmu izveidei;

X. tā kā daudzās jomās, tostarp tajā, kur galvenais ir teksts un attēls, ir tādi uzņēmējdarbības modeļi un kanāli un licencēšanas sistēmas, kas nodrošina plašu piekļuvi dažādu veidu un formātu darbiem gan valsts iekšienē, gan ārpus valsts robežām,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu par papildu neleģislatīviem pasākumiem; tomēr pauž nožēlu, ka minētajā paziņojumā netiek risināts jautājums par tiesiskā regulējuma izstrādāšanas pabeigšanu, ieviešot pasākumu kopumu, kuru mērķis ir efektīvi novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus; atzinīgi vērtē ES panākumus, saskaņojot viltošanas apkarošanu; mudina Komisiju pastiprināt centienus jomās, kurās ir paaugstināts risks no veselības un drošības viedokļa, tostarp medikamentu jomā;

2.  atgādina, ka kultūras jomā attiecībā uz IĪT pastāv izņēmums — „kopiju izgatavošana privātām vajadzībām”;

3.  aicina Komisiju steidzami, līdz 2010. gada beigām, iesniegt visaptverošu IĪT stratēģiju, kurā izvērtēti visi IĪT aspekti, tostarp šo tiesību piemērošana un veicināšana, jo īpaši ņemot vērā, ka autortiesības ir nevis ierobežojošs faktors, bet gan iespēja, kas palīdz radošo profesiju pārstāvjiem nopelnīt iztiku un izplatīt savus darbus;

4.  aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu par tādu visaptverošu stratēģiju attiecībā uz IĪT, kura novērsīs šķēršļus vienota tirgus izveidei tiešsaistes vidē un pielāgos Eiropas tiesisko regulējumu IĪT jomā pašreizējām sabiedrības tendencēm un tehniskajai attīstībai;

5.  uzsver, ka visos pasākumos, kas pieņemti IĪT īstenošanai, ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta, jo īpaši tās 7. un 8. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo īpaši tās 10., 8. un 6. pants, un minētajiem pasākumiem jābūt vajadzīgiem, samērīgiem un piemērotiem demokrātiskā sabiedrībā;

šajā saistībā atgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā ir paredzēta intelektuālā īpašuma aizsardzība;

6.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā IĪT aspekti visos atbilstīgajos politikas virzienos vai likumdošanas iniciatīvās un, ja priekšlikumam varētu būt kādas sekas intelektuālā īpašuma jomā, jāapsver šie aspekti visā ietekmes novērtējuma procesā;

7.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, nostiprinot intelektuālā īpašuma tiesības atbilstīgi principam „vispirms domāt par mazākajiem”, kas ieviests ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, cita starpā piemērojot diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz MVU;

8.  nepiekrīt Komisijas pārliecībai, ka pašreizējais civiltiesiskais piemērošanas regulējums Eiropas Savienībā ir efektīvs un saskaņots tādā mērā, kāds nepieciešams iekšējā tirgus pareizai darbībai, un atgādina Komisijai, ka ziņojumam par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtiska nozīme, lai apstiprinātu šīs prasības;

9.  ņemot vērā tiesību īpašnieku pieredzi dažās dalībvalstīs, nepiekrīt Komisijas pārliecībai, ka pašreizējais civiltiesiskais piemērošanas regulējums Eiropas Savienībā ir efektīvs un saskaņots tādā mērā, kāds nepieciešams pareizai iekšējā tirgus darbībai, un atgādina Komisijai, ka ziņojumam par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtiska nozīme, lai apstiprinātu šīs prasības;

10. uzskata, ka Eiropas tiesiskajā regulējumā jārada iespēja ierosināt tiesvedību pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, un atgādina Komisijai, ka ziņojumam par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtiska nozīme, lai apstiprinātu šīs prasības;

11. aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu, dokumentā ietverot veikto pasākumu efektivitātes novērtējumu, kā arī novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz jauninājumu ieviešanu un informācijas sabiedrības attīstību, kā noteikts minētās direktīvas 18. panta 1. punktā, un, ja vajadzīgs, ierosināt grozījumus; aicina šajā ziņojumā iekļaut arī novērtējumu par iespējām nostiprināt un atjaunināt tiesisko regulējumu attiecībā uz internetu;

12. ņemt vērā, ka ir īpaši formāti, kas darbus padara pieejamus personām ar invaliditāti, un pieņemt pasākumus, kuri nepieciešami to izplatīšanas veicināšanai;

13. nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka būtiskākie tiesību akti par IĪT ievērošanu jau ir spēkā; šajā sakarībā norāda, ka sarunas par direktīvu, kurā būtu paredzētas kriminālsankcijas, nav beigušās sekmīgi;

14. aicina Komisiju nodrošināt, lai pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, neapdraudētu likumīgās tiesības uz savstarpēju izmantojamību, kas ir būtisks faktors veselīgas konkurences uzturēšanai digitālo darbu izplatīšanas tirgū, arī autoru un bezmaksas programmatūru lietotāju interesēs;

15. aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus, kuru pamatā būtu LESD 118. pants un kuros risinātu jautājumu par efektīvu ES patentu sistēmu, un šajā saistībā kā būtisku pozitīvu panākumu atzinīgi vērtē Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumus par patentu sistēmas stiprināšanu Eiropā;

Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs (Novērošanas centrs)

16. atzīst — lai pilnveidotu tādas politikas izstrādi, kuras pamatā ir pierādījumi un kura orientēta uz rezultātiem, svarīga ir visaptveroša un droša informācija un dati par IĪT visu veidu pārkāpumiem;

17. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Novērošanas centrs kā tādas statistikas un datu centralizācijas iestāde, kurus izmantos par pamatu īstenojamiem priekšlikumiem, lai efektīvi cīnītos ar viltošanu un IĪT pārkāpumiem tiešsaistē; mudina Komisiju sagatavot ziņojumu par to, kā vislabāk izmantot Eiropolu un pašreizējās struktūras muitas iestāžu savstarpējai sadarbībai šajā jomā, lai efektīvi apkarotu noziedzīgos IĪT pārkāpumus;

18. vēlas, lai Novērošanas centrs kļūtu par iestādi, kurā apkopo datus un informāciju par jebkādiem IĪT pārkāpumiem un apmainās ar tiem, tostarp apkopo zinātniskos pētījumus par viltošanu un IĪT reglamentēšanu;

19. aicina Komisiju precizēt Novērošanas centram uzticamos uzdevumus un uzsver, ka šā centra panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kā iesaistās un sadarbojas visas ieinteresētās personas, tostarp valsts iestādes, tiesību īpašnieki, patērētāju organizācijas un attiecīgās industrijas, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no darba dublēšanas;

20. aicina Komisiju pilnībā un visaptveroši informēt Parlamentu un Padomi par Novērošanas centra darbības rezultātiem, iesniedzot gada ziņojumus, kuros Komisija izdarītu secinājumus un ierosinātu nepieciešamos risinājumus tiesību aktu IĪT jomā uzlabošanai;

Patērētāju informētības veicināšana

21. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām organizēt Eiropas, valsts un vietēja mēroga informatīvas kampaņas par riskiem, kādus viltotas preces rada patērētāju veselībai un drošībai, kā arī par viltošanas un IĪT tiešsaistes pārkāpumu negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību; uzsver, ka jāpalielina izpratne, īpaši Eiropas jauno patērētāju vidū, par nepieciešamību ievērot IĪT;

22. ņemot vērā IĪT pārkāpumus un viltotu preču pārdošanu tiešsaistē, aicina visas ieinteresētās personas, tostarp interneta pakalpojumu sniedzējus, tiešsaistes tirdzniecības vietnes, tiesību īpašniekus un patērētāju organizācijas, pieņemt konkrētus pasākumus, lai brīdinātu un izglītotu sabiedrību par autortiesību vērtību, kā arī par IĪT pārkāpumu un viltošanas ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, piemēram, paredzēt īsas, pamanāmas un atbilstīgas izglītojošas un brīdinošas ziņas;

23. uzsver, ka jaunieši ir jāaudzina, lai viņi varētu saprast, kāda vērtība ir intelektuālais īpašums, un nepārprotami noteikt, kas ir un kas nav likumīgi, un uzsver, ka šim nolūkam jāizmanto mērķtiecīgas sabiedrību informējošas kampaņas, jo īpaši vēršoties pret IĪT pārkāpumiem tiešsaistē;

24. tāpēc aicina Komisiju piespiest nozari izstrādāt vēl vairāk maksāšanas iespēju, lai Eiropas patērētājiem atvieglotu likumīgi piedāvāta satura iegādi, tādējādi veicinot likumīgu lejupielādi Eiropas Savienībā;

Tiešsaistē izdarītu pārkāpumu novēršana un IĪT aizsardzība internetā

25. ir vienisprātis ar Komisiju, ka stingrākai IĪT piemērošanai var noderēt papildu neleģislatīvie pasākumi, piemēram, diskusijas par iespējamajiem digitālā tirgus uzlabojumiem Eiropā, kurus veiktu, ieinteresētajām personām brīvprātīgi saskaņojot procedūras un standartus, un ka jo īpaši var noderēt pasākumi, kas tapuši ieinteresēto personu padziļināta dialoga rezultātā;

26. uzsver — ar autortiesībām aizsargātu darbu un ierakstīta izpildījuma datņu neatļautas apmaiņas milzīgais pieaugums ir problēma, kas Eiropas ekonomikā kļūst arvien lielāka, ietekmējot nodarbinātības iespējas un gan nozares, gan valsts ieņēmumus;

27. pauž nožēlu, ka Komisija nav ne pieminējusi, ne risinājusi sarežģīto problēmu, proti, IĪP pārkāpumus tiešsaistē, kura ir šīs globālās parādības galvenā iezīme mūsu sabiedrības digitalizācijas laikmetā un īpaši ir saistīta ar līdzsvara atrašanu starp brīvu piekļuvi internetam un pasākumiem, kas īstenojami, efektīvi apkarojot šo postošo rīcību; prasa, lai Komisija šo problēmu risinātu savā stratēģijā par IĪT;

28. uzsver, ka šīs parādības attīstību ir sekmējuši vairāki faktori, jo īpaši tehnoloģiskie sasniegumi un likumīga piedāvājuma trūkums; tomēr atgādina, ka šīs parādības izpausme ir IĪT pārkāpšana un ka pret to jāatrod piemēroti un steidzami risinājumi, kas ir piemēroti attiecīgajai nozarei un atbilst pamattiesībām;

29. uzsver, ka, atbalstot un pilnveidojot daudzveidīgu, pievilcīgu, augsta līmeņa un likumīgu patērētājiem paredzētu preču un pakalpojumu klāstu, var palīdzēt mazināt pārkāpumus tiešsaistē; šajā saistībā atzīst, ka legālu tiešsaistes piedāvājumu attīstību būtiski kavē darbotiesspējīga Eiropas iekšējā digitālā tirgus trūkums un ka ES, ja tā neatzīst šo faktu un steidzami neizstrādā priekšlikumus problēmas risināšanai, riskē saņemt nosodījumu par nespēju attīstīt likumīgu tiešsaistes tirgu;

30. tāpēc aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz nozari, lai tā piedāvātu jaunas maksāšanas iespējas un līdz ar to Eiropas patērētājiem būtu vieglāk nopirkt likumīgi piedāvātu saturu; tādējādi tiktu nodrošināta likumīgas lejupielādes palielināšanās Eiropas Savienībā;

31. aicina izstrādāt īpašus tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka privātiem patērētājiem, kuri savai privātai lietošanai likumīgi saņēmuši ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu oriģinālu preču kopijas, nav jāpierāda šo kopiju leģitimitāte; savukārt ieinteresētajām pusēm ir jāpierāda jebkāds intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpums;

32. uzsver, ka visām attiecīgajām pusēm, tostarp interneta pakalpojumu sniedzējiem, ir jāiesaistās dialogā ar ieinteresētajām personām, lai atrastu piemērotus risinājumus; ja tas neizdodas, aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu vai grozīt pašreizējos tiesību aktus, tostarp Direktīvu 2004/48/EK, lai, ierosmes rodot dalībvalstu pieredzē, pastiprinātu Kopienas tiesisko regulējumu šajā jomā;

33. aicina Komisiju, ņemot vērā katras jomas īpatnības, ar plašu skatījumu apsvērt paņēmienus, kā atvieglot nozares iespējas izmantot digitālo tirgu bez ģeogrāfiskām robežām, un, to darot, steidzami risināt jautājumu par daudzteritoriālo licencēšanu, saskaņotu tiesību aktu trūkumu autortiesību jomā, kā arī par tiesību pārvaldības efektīvu un pārredzamu sistēmu, jo tas ir priekšnosacījums to pakalpojumu pieaugumam, kuri ir likumīgi un apmierina patērētāju pieprasījumu pēc vispusīgas, tūlītējas un ērtas piekļuves saturam;

34. uzsver, ka licenču piešķiršanas sistēma jāuzlabo, pamatojoties uz tehnisko neitralitāti tā, lai dalībvalstīm būtu pieejama elastīga, efektīva un pārredzama sistēma, kuru var pielāgot jaunajām tehnoloģijām;

35. ņemot vērā, ka kultūras, tradīciju un lingvistisko apsvērumu dēļ autortiesības ir izteikti teritoriālas, un cenšoties nodrošināt Eiropas mēroga licencēšanas sistēmu, kas patērētājiem sniegtu iespējami visplašāko satura izvēli tā, lai neciestu Eiropas vietējais repertuārs, aicina Komisiju pārskatīt jautājumu par autortiesību pārrobežu pārvaldību un novērst pastāvošo juridisko nenoteiktību, ko radījis Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikums 2005/737/EK par autortiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldību;

36. turklāt vērš uzmanību uz to, ka aizvien lielāka kļūst problēma par rūpniecisko spiegošanu internetā un tādu datu zādzību, kuri attiecas uz rūpniecisko īpašumu, jo īpaši tehnisko dokumentāciju un pirmkodu;

37. ierosina, ka Novērošanas centram sīki jāanalizē datu zādzības problēma un jāiesniedz priekšlikumi minētās problēmas apkarošanai;

38. aicina Komisiju noskaidrot MVU īpašās problēmas un vajadzības, lai izstrādātu īpašus pasākumus, kas palīdzētu šiem uzņēmumiem cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un ļautu tiem labāk aizsargāt sevi gan ES, gan trešās valstīs;

Starptautiskā dimensija un ietekme uz iekšējo tirgu

39. atbalsta Komisijas veiktos pasākumus, lai noteiktu labākos risinājumus, kā turpmāk uzlabot ES Muitas regulu, kurā paredzēta tādu preču aizturēšana, par kurām ir aizdomas, ka tiek pārkāptas IĪT, un kura kopumā ir viens no pamatdokumentiem Savienības tiesiskajam regulējumam par IĪT piemērošanu;

40. aicina Komisiju turpināt novatorisku un spēcīgāku sadarbību starp administratīvajām struktūrvienībām un dažādām attiecīgajām rūpniecības nozarēm;

41. aicina dalībvalstis un Komisiju paplašināt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja un dalībvalstu intelektuālā īpašuma biroju sadarbību, tajā ietverot arī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu;

42. atzīst, ka ir jāizmanto dalībvalstu pašreizējās struktūras, lai apkarotu preču viltošanu, un tāpēc aicina valstu patentu birojus un citus intelektuālā īpašuma birojus nodrošināt lielāku atbalstu un apmācīt MVU, kā arī sabiedrību;

43. aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar prioritārajām trešām valstīm intelektuālā īpašuma jomā un veicināt līdzsvarotu pieeju sarunās, kas par intelektuālo īpašumu norisinās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo īpaši saistībā ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem;

44. aicina Komisiju nodrošināt, ka tās centieni virzīt uz priekšu sarunas par Viltotu preču tirdzniecības novēršanas nolīgumu (ACTA) nolūkā uzlabot IĪT piemērošanas sistēmas efektivitāti cīņā pret viltošanu tiek turpināti, pilnībā ņemot vērā Parlamenta nostāju — jo īpaši nostāju, kas pausta 2008. gada 18. decembra rezolūcijā par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību —, un aicina pilnībā informēt Parlamentu par sarunu gaitu un rezultātiem un nodrošināt, ka ACTA noteikumi pilnībā atbilst acquis communautaire par IĪT un pamattiesībām;

45. atbalsta to, ka Komisija turpina un uzlabo divpusējās sadarbības iniciatīvas, tostarp intelektuālā īpašuma dialogus ar trešām valstīm un tehniskās palīdzības projektus;

46. norāda, ka grūtākais uzdevums iekšējā tirgū ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana uz ES ārējām robežām un trešās valstīs; šajā saistībā aicina Komisiju trešās valstīs (jo īpaši Indijā un Krievijā) izveidot vairāk intelektuālā īpašuma jautājumos specializētu palīdzības dienestu, lai palīdzētu Eiropas uzņēmējiem aktīvāk piemērot savas intelektuālā īpašuma tiesības, novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus trešās valstīs un viltotu, šādās trešās valstīs ražotu preču iekļūšanu iekšējā tirgū;

Organizētā noziedzība

47. uzsver, ka ir svarīgi cīnīties ar organizēto noziedzību IĪT jomā, jo īpaši ar viltošanu un IĪT pārkāpšanu tiešsaistē; ņemot to vērā, norāda, ka ir nepieciešami atbilstīgi ES tiesību akti par proprorcionālām un taisnīgām sankcijām, un atbalsta ciešu stratēģisko un operatīvo sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm Eiropas Savienībā, jo īpaši ar Eiropolu, valstu iestādēm un privāto sektoru, kā arī ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

  • [1]  OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
  • [2]  OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
  • [3]  OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.
  • [4]  OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.
  • [5]  OV L 1115.5.2009., 16. lpp.
  • [6]  OV C 74E, 20.3.2008., 526. lpp.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (19.3.2010)

Juridiskajai komitejai

par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū
(2009/2178(INI))

Atzinumu sagatavoja: Paul Rübig

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus.

Iesaka Komisijai:

1.  atzīt, ka intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) ir īpaša nozīme inovācijā un jaunradē, kurām ir liela pievienotā vērtība, lai apliecinātu Eiropas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspēju; veikt nepieciešamos pasākumus, lai tās saglabātu un attīstītu Eiropas Savienības interesēs, īpaši no izaugsmes un nodarbinātības viedokļa;

2.  ņemt vērā, ka tehnoloģiskā attīstība rada citas ražošanas formas, prasot izstrādāt jaunus ekonomikas un tirdzniecības modeļus, kam jāgarantē taisnīgāki ienākumi tiesību īpašniekiem;

3.  veicināt intelektuālā īpašuma tiesību ES mēroga licenču pieejamību, attiecībā uz kurām vispirms tika veikts detalizēts ietekmes novērtējums, ņemot vērā saturu radošo nozaru atšķirības;

4.  veikt pētījumu par patentu ietekmi uz MVU, ņemot vērā ne tikai patentu maksas, bet arī to kvalitāti, jo zemas kvalitātes patenti rada augstas patentu tiesvedības izmaksas, kas īpaši kaitē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

5.  uzskatīt, ka solis IĪT iekšējā tirgus attīstībā būtu licences, kuru pamatā ir oriģinālvaloda un kuras licenciātam dotu iespēju vienā valodā radītu darbu visā ES izplatīt šajā valodā;

6.  veicināt sadarbspēju un tehnoloģisku neitralitāti, kas ļautu saturu izplatīt neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai formāta un dotu iespēju pārvērst saturu no viena formāta uz citu;

7.  ņemt vērā, ka ir īpaši formāti, kas darbus padara pieejamus personām ar invaliditāti, un pieņemt nepieciešamos pasākumus to izplatīšanas veicināšanai;

8.  aizstāvēt IĪT stingru aizsardzību, tajā pašā laikā atvieglojot darbu likumīgu izmantošanu, it īpaši nekomerciālos, piemēram, izglītības un pētniecības, nolūkos, un to panākot ar ērtu pieejamību, centralizētu piekļuvi, ES mēroga licencēšanas iespējām nozarēm, kurās tas vajadzīgs, ko papildina skaidrība par IĪT īpašniekiem;

9.  pirms apsvērt jebkādas sankcijas, kam jābūt efektīvām un samērīgām, lai atturētu no autortiesību pārkāpšanas un novērstu zaudējumus, kuri rodas tiesību īpašniekiem pārkāpumu rezultātā, nekavējoties izstrādāt tiesību pārvaldības sistēmu, kas nodrošina taisnīgākus ienākumus tiesību īpašniekiem, taču vienlaikus atbalstīt principu, ka, piemēram, saziņas nodrošinātāji ir tikai starpnieki un, tādi būdami, nav atbildīgi par pārkāpumu, kurš radies viņu pakalpojumu rezultātā vai kuru šie pakalpojumi ir veicinājuši;

10. izstrādājot tiesisko regulējumu par sankcijām, kas uzliekamas par IĪT pārkāpšanu, ņemt vērā, ka viltošana un pirātisms stipri ietekmē tādas ražojumu grupas kā zāles, pārtikas produkti, kosmētika, automobiļu rezerves daļas, tehniskās iekārtas un elektroierīces;

11. ja nepieciešams, pilnībā izmantot sankcijas, kas tai pieejamas saskaņā ar konkurences un tirdzniecības tiesībām, vienlaikus uzsverot, ka visos ierosinātajos pasākumos jāievēro pamattiesības (tiesības uz informāciju, privātumu utt.) un tiem jābūt saskaņotiem ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju;

12. pieņemt nostāju par obligātiem grupāliem atbrīvojumiem, lai aizsargātu dalībvalstis attiecībās ar citām valstīm, kas patlaban ir konkurētspējīgākā tirgus pozīcijā;

13. attiecīgos gadījumos visos ietekmes novērtējumos iekļaut vērtējumu par ietekmi uz IĪT un zināšanu plūsmām, it īpaši attiecībā uz MVU, sevišķi tiem, kas atrodas mazāk labvēlīgos reģionos;

14. ņemot vērā jaunos, ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, apsvērt likumdošanas iniciatīvas ziņojuma pieņemšanu saskaņā ar LESD 225. pantu, kā arī apsvērt Direktīvas 2001/29/EK pārskatīšanu, lai panāktu lielāku skaidrību un tādējādi nodrošinātu ES līmenī saskaņotu tiesisko regulējumu par autortiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā;

15. izmantojot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru, veicināt kopēju standarta metožu un kritēriju izstrādi, lai varētu iegūt ticamus un salīdzināmus datus par viltošanas un pirātisma sastopamību un vērtību visās nozarēs; nodrošināt, ka šo centru neizmanto par ieteikuma tiesību izstrādes instrumentu, uz kurām neattiecina parastos demokrātiskās lēmumu pieņemšanas procesus;

16. uzsvērt, ka jāīsteno intensīva plašsaziņas līdzekļu un izglītošanas kampaņa, lai palielinātu informētību par viltošanas un pirātisma negatīvo ietekmi, it īpaši ņemot vērā tādu preču kā kosmētikas, higiēnas preču, automobiļu rezerves daļu, rotaļlietu, zāļu un dažādu tehnisko iekārtu un elektroierīču masveida patēriņu;

17. veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvas kā būtiskus līdzekļus pirātisma un viltošanas apkarošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Zoltán Balczó, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan Cizelj, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Andrzej Grzyb, Jolanta Emilia Hibner, Oriol Junqueras Vies, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Vladko Todorov Panayotov, Silvia-Adriana Ţicău, Hermann Winkler

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (12.4.2010)

Juridiskajai komitejai

par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū
(2009/2178(INI))

Atzinumu sagatavoja: Zuzana Roithová

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver vajadzību pēc efektīvas un līdzsvarotas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas, kurā ņemtu vērā lietotāju tiesības, pienākumus un pamatbrīvības, veicinātu inovācijas, radītu labāku motivāciju un nodrošinātu juridisku skaidrību gan tiesību turētājiem, gan patērētājiem iekšējā tirgū;

2.  uzskata, ka notiekošie intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi samazinās inovācijas un radošo darbu un izraisīs darba vietu zaudēšanu Eiropas Savienībā;

3.  aicina Komisiju organizēt Eiropas novērošanas centra darbu tā, lai būtu iespējams panākt plašāku skatījumu uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskajiem un sabiedriskajiem aspektiem, tostarp netiešajām valsts budžeta izmaksām, piemēram, nodokļu ieņēmumu un darba vietu samazinājumiem Eiropas Savienībā;

4.  uzsver, ka, lai rastu piemērotus risinājumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanai iekšējā tirgū, ir jāapkopo neatkarīgi, uzticami un salīdzināmi dati par dažādu intelektuālā īpašuma pārkāpumu cēloņiem, sekām un apjomu un to ietekmi uz patērētājiem un iekšējā tirgus darbību;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par intelektuālā īpašuma tiesību labāku piemērošanu un aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra ilgtermiņa finansēšanas (tostarp pietiekamas infrastruktūras un cilvēkresursu nodrošināšanas) un pārvaldības iespējas, un kā vienu no iespējām nākotnē izmantot Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja budžetu; uzsver, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu uzraudzīt turpmāko Eiropas novērošanas centra pārvaldību un strukturālās izmaiņas; aicina Komisiju nodrošināt, lai mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var aktīvi piedalīties Eiropas novērošanas centra darbībā, nodrošinot pietiekamu vietu skaitu centra padomdevējās iestādēs un, iespējams, arī uzraudzības iestādēs;

6.  Vērš uzmanību uz ievērojamo ietekmi, kāda intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir uz iekšējo tirgu, un tādēļ aicina Komisiju attiecīgi pārskatīt tiesību aktu efektivitāti un attiecībā uz pamattiesībām padarīt tos stingrākus, vienlaikus arī izskatot kriminālsankciju piemērošanas iespējas gadījumos, kad tiek apdraudēta cilvēku dzīvība; īpaša uzmanība jāpievērš cīņai pret viltoto preču no trešām valstīm pieaugošo daudzumu un tādu viltotu preču laišanu tirgū, kas apdraud patērētāju veselību, un šajā saistībā jāapsver arī ievešanas apjomu pieauguma iemesli;

7.  aicina Komisiju izveidot ES sertifikācijas marķējuma sistēmu, kas, no vienas puses, nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību augstu aizsardzības līmeni Eiropas vai dalībvalstu mērogā izveidotām sertifikācijas zīmēm, radītu kopējus noteikumus un tiesisko regulējumu attiecībā uz sertifikāciju, garantiju, kvalitāti un drošības marķējumu un nodrošinātu papildu efektīvus līdzekļus pret viltotām precēm, ar kurām ļaunprātīgi izmantotas šādas sertifikācijas zīmes, un, no otras puses, sasniegtu vēlamo drošības līmeni Eiropas patērētājiem, izvairoties no tādām problēmām, kādas radās ar CE marķējumu;

8.   atzīmē, ka ES sertifikācijas marķējuma sistēmai ir jānodrošina papildu aizsardzība, kas būtu pārāka par kolektīvo Kopienas preču zīmju nodrošināto aizsardzības līmeni un ko vadītu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs;

9.   aicina nodrošināt ciešāku pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un ciešāku sadarbību starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju stingrāk kontrolēt to, kā dalībvalstis piemēro regulas par tirgus uzraudzību, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 765/2008, un vajadzības gadījumā nekavējoties uzsākt pienākumu neizpildes procedūru;

10. aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest efektīvu tirgus uzraudzības mehānismu, it īpaši agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz viltotām precēm, tādējādi ļaujot šīs preces ātri izņemt no aprites visā Eiropas Savienībā;

11. aicina Komisiju vienkāršot un stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī dalībvalstīs un to starpā visos jautājumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, izveidojot vienotu, elastīgu un efektīvu koordinācijas tīklu; uzskata, ka par šādas sadarbības rezultātiem regulāri jāinformē Eiropas Parlaments;

12. aicina Komisiju izstrādāt starptautiskus pasākumus patērētāju aizsardzības uzraudzītājiestāžu sadarbībai ar trešām valstīm (saskaņā ar 18. pantu Regulā par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā) un stiprināt sadarbību ar muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai starptautiskiem viltoto preču izplatītājiem varētu vieglāk piemērot sodus;

13. uzskata, ka attiecībā uz vajadzību efektīvi risināt jautājumus saistībā ar lielu viltoto preču daudzumu, kas no trešām valstīm iekļūst iekšējā tirgū, ir nepieciešams, nepārkāpjot Eiropas tiesību aktus par privātuma aizsardzību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu pilnībā informēt Parlamentu par visiem posmiem sarunās par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (VNTN); šajā saistībā atgādina Parlamenta iepriekšējos lēmumus par intelektuālā īpašuma pārkāpumu problēmas risināšanu, kā nesen nolemts grozītajā pamatdirektīvā par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (2002/21/EK[1]); konstatē, ka sniegtajā informācijā jāietver pilnīgs ietekmes novērtējums attiecībā uz nolīguma saistību ar pamattiesībām un Eiropas tiesību aktiem par privātuma aizsardzību;

14. atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojumu par papildu neleģislatīviem pasākumiem; tomēr pauž nožēlu, ka paziņojumā nav ietverti tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

15. aicina Komisiju sagatavot atjauninātu ES stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību jomā un tajā ierosināt samērīgus pasākumus efektīvai un sekmīgai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanai;

16. tādēļ aicina Komisiju steidzami ierosināt visaptverošu likumdošanas stratēģiju, lai līdz 2010. gada beigām pievērstos visiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem nolūkā uzlabot šo tiesību ievērošanu;

17. uzskata, ka saistībā ar vajadzību efektīvi risināt jautājumus par lieliem viltoto preču daudzumiem, kas no trešām valstīm iekļūst iekšējā tirgū, ir steidzami jārod iespēja, pamatojoties uz ES Muitas regulu, aizturēt un izņemt šīs preces no tirgus jebkurā ES ārējo robežu šķērsošanas punktā neatkarīgi no tā, kurā valstī tās tika ievestas; uzsver, ka tādēļ ir steidzami jāievieš vienots ES patents, nodrošinot vienādu aizsardzību visā ES; turklāt uzsver, ka Kopienas preču zīmju izmantošana nodrošina šādu nepārtrauktu aizsardzību visā ES un attiecīgi ļauj efektīvi aizturēt šādas preces uz visām ES ārējām robežām; uzskata, ka tādējādi ir svarīgi, lai Kopienas preču zīmju izmantošanai netiktu likti šķēršļi, ieviešot jaunas prasības, saskaņā ar kurām Kopienas preču zīme būtu atkarīga no tā, cik efektīvi to izmanto atšķirīgās dalībvalstīs;

18. aicina Eiropas novērošanas centru analizēt problēmas saistībā ar viltoto preču uzglabāšanu un iznīcināšanu lielos daudzumos un vienkāršot spēkā esošos noteikumus par viltoto preču otrreizēju izmantošanu bezpeļņas organizāciju vajadzībām, saņemot tiesību īpašnieku piekrišanu;

19. mudina Komisiju, dalībvalstis un ieinteresētās personas sagatavot mērķtiecīgākas un jaunas plašsaziņas līdzekļiem paredzētas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas, tostarp Eiropas dienu pret viltošanu un pirātismu, kuru mērķis būtu dot iespēju patērētājiem cīnīties ar preču viltojumiem, it īpaši iemācot viņiem atpazīt viltotas preces; uzsver vajadzību celt Eiropas patērētāju, it īpaši jauniešu, apziņu, lai viņi spētu atzīt intelektuālo īpašumu par vērtību un apzinātos, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana var radīt reālus zaudējumus šo tiesību turētājiem;

20. nepiekrīt Komisijas pārliecībai, ka pašreizējais civiltiesiskā regulējuma piemērošanas režīms Eiropas Savienībā ir efektīvs un saskaņots tādā mērā, kāds nepieciešams iekšējā tirgus pareizai darbībai; uzskata, ka Eiropas tiesiskajā regulējumā jārada iespēja ierosināt tiesvedību pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, un atgādina Komisijai, ka ziņojums par Direktīvas 2004/48/EK piemērošanu ir būtisks šo prasību apstiprināšanai;

21. atkārtoti apstiprina CE marķējuma nozīmi viltošanas apkarošanā; atgādina, ka ar „preču paketi” ražotājiem un importētājiem tiek uzliktas saistības, ka viņi būs juridiski atbildīgi un tādējādi tiks saukti pie atbildības, ja ļaunprātīgi izmantos CE marķējumu; aicina Komisiju ņemt vērā šos noteikumus, apsverot jaunus priekšlikumus par tiesiskā regulējuma pastiprināšanu autortiesību pārkāpumu jomā;

22. pieprasa aktīvāk iesaistīt Parlamentu un sabiedrību, izstrādājot turpmākus pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanai; šajā saistībā pārmet informācijas trūkumu attiecībā uz Komisijas un Eiropas novērošanas centra izveidoto ieinteresēto personu darba grupu panākumiem; tādēļ aicina izveidot parlamentāru platformu ieinteresēto personu darba grupām;

23. norāda, ka tiesībaizsardzības un datu aizsardzības iestādes, Eiropola un Eirojusta pārstāvji, akadēmiskās aprindas, tieslietu speciālisti un pilsoniskā sabiedrība ir vairāk jāiesaista Komisijas darbā, kas saistīts ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu; tādēļ aicina iesaistīt minētos pārstāvjus ieinteresēto personu darba grupās;

24. ar nepacietību gaida Komisijas paziņojumu par IĪT piemērošanas direktīvas transponēšanu dalībvalstīs un ir gatavs apspriest iespējas, kā uzlabot iesaistīto pušu juridisko skaidrību;

25. aicina ierosināt proporcionālus pasākumus, lai iekšējā tirgū efektīvi un sekmīgi apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu negatīvo ietekmi digitālajā vidē, un aicina Eiropas novērošanas centru izanalizēt iespēju piemērot atbilstīgas kompensācijas alternatīvās sistēmas;

26. aicina Komisiju, ņemot vērā digitālās vides straujo attīstību, ātrāk pielāgot noteikumus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu, tirgus un tehnoloģiju izmaiņām;

27. norāda, ka lielākais izaicinājums attiecībā uz iekšējo tirgu ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana uz ES ārējām robežām un trešās valstīs; šajā saistībā aicina Komisiju izveidot vairāk palīdzības dienestu intelektuālā īpašuma jautājumos trešās valstīs (jo īpaši Indijā un Krievijā), lai palīdzētu Eiropas uzņēmējiem aktīvāk nodrošināt viņu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, apkarot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus trešās valstīs un novērst šādās trešās valstīs ražotu viltotu preču iekļūšanu iekšējā tirgū;

28. aicina dalībvalstis un Komisiju paplašināt sadarbību Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja un dalībvalstu intelektuālā īpašuma biroju starpā, ietverot arī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanas jomu;

29. atzīst, ka ir jāizmanto dalībvalstu pašreizējās struktūras, lai apkarotu preču viltošanu, un tādējādi aicina valsts patentu birojus vai citus intelektuālā īpašuma birojus nodrošināt lielāku atbalstu un apmācīt MVU, kā arī sabiedrību;

30. norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir vissvarīgākais MVU pieejamais instruments to konkurētspējas palielināšanai; tomēr pauž bažas, ka intelektuālā īpašuma tiesību šķietamā neievērošana apvienojumā ar intelektuālā īpašuma tiesību nodrošināšanas izmaksām un sarežģītību bieži attur MVU izmantot piedāvāto aizsardzību; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespējamos kopīgos pasākumus, lai palīdzētu MVU aizsargāt sava intelektuālā īpašuma tiesības; aicina Komisiju izvērtēt, cik lietderīgi ES Viltošanas un pirātisma novērošanas centram izstrādāt šādas iniciatīvas;

31. aicina Komisiju noskaidrot MVU īpašās problēmas un vajadzības, lai izstrādātu īpašus pasākumus nolūkā palīdzēt MVU cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un ļaut MVU labāk aizsargāt sevi gan ES, gan trešās valstīs;

32. tādēļ aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz nozari, lūdzot izstrādāt vēl vairāk maksājumu atvieglojumu, lai Eiropas patērētājiem būtu vieglāk iegādāties likumīgi piedāvāto saturu, tādējādi veicinot likumīgu digitālā satura lejupielādi Eiropas Savienībā;

33. aicina Eiropas novērošanas centru izvērtēt jautājumu par digitālā satura daudzteritoriālajām licencēm, lai turpinātu pilnveidot likumīgu piedāvājumu;

34. aicina Komisiju kontekstā ar pētījumiem, kurus tā ierosina veikt, un ziņojumiem, kurus tā plāno sagatavot, izpētīt arī jautājumu par autoratlīdzībām paredzēto līdzekļu vākšanu un pareizu sadali, ko veic par kolektīvo tiesību pārvaldīšanu atbildīgās organizācijas;

35. uzsver Komisijas un dalībvalstu kopējo atbildību, lai iekšējais tirgus darbotos arī intelektuālā īpašuma tiesību jomā, it īpaši nolūkā dot iespēju māksliniekiem un izgudrotājiem izmantot visas iekšējā tirgus iespējas digitālajā laikmetā, lai atbalstītu jaunradi un nodarbinātību, apkarotu pārrobežu organizēto noziedzību un aizsargātu patērētājus pret iespējami bīstamiem viltojumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Kurt Lechner, Toine Manders, Gianni Pittella, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Laurence J.A.J. Stassen, Catherine Stihler, Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Cornelis de Jong, Othmar Karas, Sylvana Rapti, Wim van de Camp

  • [1]  OV L 337, 18.12.2009., 37.lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

9

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mara Bizzotto, Piotr Borys, João Ferreira, Kurt Lechner, Toine Manders, Angelika Niebler

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Wojciech Michał Olejniczak, Jutta Steinruck