Procedūra : 2010/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0187/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0187/2010

Debates :

PV 14/06/2010 - 25
CRE 14/06/2010 - 25

Balsojumi :

PV 15/06/2010 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0206

ZIŅOJUMS     
PDF 199kWORD 155k
7.6.2010
PE 438.493v02-00 A7-0187/2010

par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem

(2010/2008(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Werner Langen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem

(2010/2008(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšanai (COM(2009)0563 un COM(2009)0332),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas finanšu uzraudzību (COM(2009)0252),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu (COM(2009)0499),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumus par to direktīvu grozīšanu, ar kurām reglamentē kapitāla pietiekamību (2006/48/EG un 2006/49/EG),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu un ieteikumu par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (COM(2009)0211),

–   ņemot vērā tā 2008. gada 23. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem(1),

–   ņemot vērā G 20 sanāksmes, kura notika Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī, lēmumus, kas noteica, ka „darījumi ar visiem ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu standartlīgumiem jāveic biržās vai elektroniskās tirdzniecības sistēmās”, un atvasinātos finanšu instrumentus reglamentējošos valsts tiesību aktus, ko patlaban izstrādā Eiropā, ASV un Āzijā,

–   ņemot vērā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu regulatoru foruma darbu, lai izstrādātu vienveidīgus datu ziņošanas standartus tirdzniecības reģistriem visā pasaulē,

–   ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) ieteikumu Eiropas Komisijai par trešo tiesību aktu kopumu, kas attiecas uz enerģētikas tirgu (atsauces Nr. CESR/08-739, E08-FIS-07-04),,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7–0187/2010),

A. tā kā, kaut gan atvasinātie finanšu instrumenti var būt ļoti noderīgi finanšu apdraudējumu izkliedēšanai tautsaimniecībā, tie ievērojami atšķiras cits no cita atkarībā no produkta veida un pakārtotās aktīvu kategorijas, vērtējot to risku, darbības veidu un tirgus dalībniekus; un tā kā pārredzamības un regulējuma trūkumam attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem finanšu krīzēs bija saasinoša loma;

B.  tā kā uzņēmumiem arī turpmāk jāspēj mērķtiecīgi un par saprātīgu cenu, pašiem uzņemoties atbildību, novērst risku, kas saistīts ar viņu darījumiem, un tā kā, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu specifiku attiecībā uz divpusējiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, risks būtu jāuzņemas uzņēmumiem;

C. tā kā visā pasaulē tirgojamie atvasināto finanšu instrumentu apjomi iepriekšējos gados ir daudzkārt palielinājušies un tādējādi ievērojami progresējusi saimnieciskās darbības un finanšu tirgu produktu nodalīšanās;

D. tā kā būtu jāizveido pamats starptautiskai sadarbībai starptautiski tirgotu atvasinātu finanšu instrumentu regulēšanas jomā, lai panāktu starptautisko standartu ievērošanu un informācijas apmaiņas pasākumu īstenošanu vismaz starp centralizētajām mijieskaita darījumu starpniekiestādēm (CCP);

E.  tā kā 2009. gada jūnija beigās visu veidu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu līgumu apjomi valstīs sasniedza 605 miljardus ASV dolāru, bruto tirgus vērtības, kas ir tirgus riska pārvaldības pasākums, sasniedza 25 miljardus ASV dolāru un bruto kredītrisks, ko nosaka, ņemot vērā divpusēja ieskaita līgumu, — 3,7 miljardus ASV dolāru; un tā kā pārmērīgu parādsaistību, nepietiekami kapitalizētas banku sistēmas un zaudējumu dēļ, ko izraisīja strukturēti finanšu aktīvi, ārpusbiržas atvasinājumu finanšu instrumenti veicinājuši lielo tirgus dalībnieku savstarpēju atkarību, pat ja tie ir regulēti uzņēmumi;

F.  tā kā tirdzniecības apjomu milzīgais pieaugums dažu iepriekšējo gadu laikā izraisījis palielinātu riska iespējamību, neveicot faktisku ieguldījumu pamatinstrumentos, un rezultātā arī ievērojamu sviras efektu;

G. tā kā ārpusbiržas (OTC) atvasinātie finanšu instrumenti kļuvuši arvien sarežģītāki un darījumu partneru kredītrisks ne vienmēr tiek pareizi novērtēts un ne vienmēr pareizi noteikta tā cena, kā arī ņemot vērā to, kā atvasināto finanšu instrumentu tirgi ir organizēti, un pārredzamības trūkumu, ir jāveic instrumentu juridisko nosacījumu un ekonomisko rādītāju turpmāka standartizācija;

H. tā kā centralizēto mijieskaita darījumu starpniekiestāžu (CCP) regulējumam jānodrošina nediskriminējoša tirdzniecības vietu pieeja tām, lai sekmētu taisnīgu un efektīvu tirgu darbību;

I.   tā kā darījumos ar ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem netiek noskaidrota iesaistīto dalībnieku vai pušu identitāte un līmenis, kādā tie pakļauti riskam;

J.   tā kā daudzos ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgos, it īpaši kredītriska mijmaiņas darījumu tirgū, pastāv ļoti augstas koncentrācijas līmenis, jo tirgū dominē daži lieli uzņēmumi;

K. tā kā nesenie notikumi, tostarp valsts kredītriska mijmaiņas darījumi, ko izmantoja finanšu spekulanti, noveda pie nepamatoti augstas saistību neizpildes seku izplatības vairākās valstīs; tā kā minētie notikumi un prakse uzsvēra nepieciešamību palielināt tirgus pārredzamību un uzlabot Eiropas regulējumu attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumu tirdzniecību, it īpaši tādu darījumu tirdzniecību, kas attiecas uz valsts parādzīmēm;

L.  tā kā, lai apstiprinātu darījumu reģistru nozīmīgo lomu pārredzamības nodrošināšanā attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgu uzraudzības iestādēm, tām jānodrošina neierobežota pieeja attiecīgajiem reģistru datiem, un reģistriem globālā līmenī jāsaskaņo dati par pozīcijām un darījumiem pa aktīvu kategorijām;

M. tā kā Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas apsveicamo pāreju uz ārpusbiržas atvasinājumu tirgu, stingrāku regulējumu, atsakoties un prevalējošā viedokļa, ka atvasinātajiem finanšu tirgus instrumentiem turpmāks regulējums nav vajadzīgs, un tas ir galvenokārt tāpēc, ka tos izmanto lietpratēji un speciālisti; tāpēc aicina turpmāk pieņemt tiesību aktus, kas nodrošinātu ne tikai atvasināto finanšu instrumentu tirgus pārredzamību, bet arī sapratīgu regulējumu;

N. tā kā Eiropai jāizstrādā visaptveroša nodrošinājuma stratēģija attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem, kurā jāņem vērā korporatīvo tiešo lietotāju unikālā situācija, nevis lielie tirgus dalībnieki un finanšu iestādes;

O. tā kā struktūru, kuras nav finanšu iestādes, izmantojamo atvasināto finanšu instrumentu lielākā daļa neietver sistēmisko risku; struktūras, kuras nav finanšu iestādes, ir uzņēmumi, uz kuriem neattiecas finanšu instrumentu tirgus direktīva (uzņēmumi, kas nav finanšu instrumentu tirgus direktīvas uzņēmumi), piemēram, aviosabiedrības, automašīnu ražotāji un preču tirgotāji, kas finanšu tirgiem nav radījuši sistēmisko risku, kā arī tieši nav guvuši ievērojumu kaitējumu no krīzes finanšu tirgos,

P.  tā kā elastīgiem atvasināto finanšu instrumentu tirgiem ir nepieciešama visaptveroša nodrošinājuma politika, kas ietver gan centralizēta, gan arī divpusēja mijieskaita noteikumus;

Q. tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nav finanšu uzņēmumi, bet izmanto atvasinātos finanšu instrumentus tikai, lai nodrošinātu to pamatuzņēmējdarbības veikšanu, būtu jāgūst labums no noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz mijieskaitu un kapitāla prasībām par kapitāla nodrošinājumu, paredzot, ka apmērs , kādā tiek izmantoti daži atvasinātie finanšu instrumenti, neradītu sistemātisku risku (prasību būtība ir tāda, ka Komisijai būtu jāpārbauda šie izņēmumi) un, ka darījumu apjoms un veids atbilst reālajam riskam, kas rodas tiešajiem izmantotājiem; tā kā obligātie standarti jānodrošina arī , slēdzot īpaši izstrādātus līgumu, īpaši, ja tie attiecas uz atvasināto finanšu instrumentu nodrošinājumu un kapitāla prasībām;

R.  tā kā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu produktiem nepieciešams pienācīgs regulējums, ja tos izmanto tiešie patērētāji, kas nav finansu iestādes, bet tā kā vismaz nepieciešamie detalizētie dati par darījumiem jāsniedz tirdzniecības reģistriem;

S.  tā kā kredītriska mijmaiņas darījumus (CDS), kas ir finanšu apdrošināšanas produkti, patlaban tirgo bez atbilstīga regulējuma;

T.  tā kā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) ieteikumu Eiropas Komisijai par trešo tiesību aktu kopumu, kas attiecas uz enerģētikas tirgu (atsauces Nr. CESR/08-739, E08-FIS-07-04), ierosina izveidot īpaši izstrādātu tirgus integritātes un pārredzamības sistēmu tieši elektrības un gāzes tirgiem;

U. tā kā visos paredzētajos pasākumos tiks iekļauta cieša un vispusīga sadarbība ar G20 valstīm un ASV iestādēm, lai novērstu valstu starpa strīdus par regulējumu, kad vien tas ir iespējams, un veicinātu informācijas apmaiņu;

V. tā kā ar mijieskaita darījumu starpniekiestādēm saistītā sistēmiskā riska pārvaldībai nepieciešams stingrs regulējums un pārraudzības standarti, kā arī neierobežota piekļuve aktualizētu datu informācijai par darījumiem, kas regulatoru rīcībā;

W. tā kā atvasināto finanšu instrumentu cenām būtu pienācīgi jāatbilst riskam un tā kā turpmākās tirgus infrastruktūras izmaksas būtu jāsedz tirgus dalībniekiem;

X. tā kā nesenās dramatiskās krīzes izraisītā dažu eiro zonas valstu parādzīmju procentu palielināšanās līdz neizdevīgi zemam līmenim radījusi problemātiskus ekonomiskus stimulus, kas iekļauti kredītriska mijmaiņas darījumu līgumos, kas balstās uz valsts parādiem, un skaidri apliecinājusi nepieciešamību pastiprināt finanšu stabilitāti un tirgus pārredzamību, pieprasot visas informācijas izpaušanu regulatoriem un uzraudzības iestādēm un aizliedzot kredītriska mijmaiņas darījumu spekulatīvu tirdzniecību attiecībā uz valsts parādiem;

Y. norāda, ka visi ES valūtā no jauna izteiktie darījumi ar atvasinātajiem produktiem mijieskaits būtu jāveic vismaz darījumiem ar atvasinātajiem finanšu produktiem, kas attiecas uz ES uzņēmumu, būtu jāpakļauj mijieskaitam, ja tas ir pamatoti un par tiem būtu jāziņo mijieskaita darījumu starpniekiestādēm un reģistriem, kas atrodas, ir pilnvaroti un tiek uzraudzīti ES un kam piemēro Eiropas tiesību aktus un noteikumus par datu aizsardzību; norāda, ka ar gaidāmo jauno regulējumu būtu jāparedz skaidri kritēriji to centralizētu mijieskaita iestāžu un reģistru ekvivalencei, kas atrodas trešās valstīs, attiecība uz tirdzniecības darījumiem, kurus ES nepakļauj mijieskaitam un par kuriem ES netiek saņemta informācija,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentiem un jo īpaši ārpusbiržas atvasinājumu finanšu instrumentiem ar nolūku mazināt risku ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgos, lai nodrošinātu finansu tirgu stabilitāti kopumā, un atbalsta aicinājumu panākt atvasināto finanšu instrumentu līgumu standartizāciju (cita starpā Kapitāla prasību direktīvā nosakot regulējošus stimulus attiecībā uz darbības risku), kā arī tirdzniecības reģistrus un centralizētu datu uzglabāšanu, centralizētu mijieskaita iestāžu izmantošanu un nostiprināšanu un organizētu tirdzniecības vietu izmantošanu;

2.  atzinīgi vērtē ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu regulatoru foruma (ORF) nesen paveikto, reaģējot uz G20 valstu aicinājumu veikt turpmākas darbības, lai palielinātu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgu pārredzamību un stabilitāti;

3.  aicina nodrošināt lielāku pirmstirdzniecības darījumu pārredzamību attiecībā uz visiem organizētās tirdzniecības vietās plaši izmantotiem instrumentiem, kā arī uzlabot pēctirdzniecības darbību pārredzamību, par visiem darījumiem ziņojot reģistriem, kas ir gan regulatoru, gan arī ieguldītāju interesēs;

4.  atbalsta aicinājumu turpmāk attiecībā uz atbilstīgiem atvasinātajiem finanšu produktiem obligāti ieviest neatkarīgu norēķinu sistēmu starp finanšu iestādēm, lai labāk novērtētu darījuma partnera kredītrisku, un atbalsta mērķi turpmāk atbilstīgos atvasinātos finanšu produktus pēc iespējas vairāk pārdot organizētos tirgos; aicina paredzēt stimulus, lai veicinātu mijieskaita atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību tirdzniecības vietās, ko regulē Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, proti, regulētos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ; norāda, ka mijieskaita darījumu atbilstības galvenajam kritērijam jābūt likviditātei;

5.  prasa, lai turpmāk atvasināto finanšu instrumentu cenas labāk atspoguļotu risku un lai turpmākās tirgus infrastruktūras izmaksas segtu tirgus dalībnieki nevis nodokļu maksātāji;

6.  uzskata, ka nepieciešama individuāli panākta vienošanās par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, lai ierobežotu īpašu riskus un tāpēc ir pret visu atvasināto finanšu instrumentu obligātu standartizēšanu;

7.  aicina Komisiju izmantot diferencētu pieeju daudzajiem pieejamo atvasināto finanšu produktu veidiem, ņemot vērā atšķirīgos riska profilus, to izmantošanai likumīgiem riska ierobežošanas mērķiem un to nozīmei finanšu krīzes laikā;

8.  norāda, ka pieņemot regulējumu ,atvasinātie finanšu instrumenti, kas paredzēti kā riska pārvaldības instrumenti reāla pamatriska ierobežošanai, kuram pakļauts lietotājs, jānošķir no atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas tiek izmantoti vienīgi spekulācijām, un uzskata, ka šo nošķiršanu traucē informācijas un ārpusbiržas darījumus raksturojošu skaitļu deficīts;

9.  aicina Komisiju izpētīt veidus, kā būtiski samazināt kopējo atvasināto finanšu instrumentu apjomu, nodrošinot tā proporcionalitāti pakārtoto vērtspapīru apjomam, lai izvairītos no cenu sagrozījuma pazīmēm un mazinātu tirgus integritātes apdraudējumus, kā arī lai ierobežotu sistēmisko risku;

10. uzskata, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību darījumiem ar uzņēmumu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuros darījumu partneris ir finanšu iestāde, lai izvairītos to tā, ka šādi līgumi tiek izmantoti ļaunprātīgi nevis kā uzņēmuma riska ierobežošanas, bet gan kā finanšu tirgus instrumenti;

11. prasa nostiprināt riska pārvaldību un pārredzamību kā noteicošos instrumentus, kas gādā par lielāku drošību finanšu tirgos, bet tomēr, uzņemoties risku, neaizmirst arī par individuālo atbildību;

12. konstatē, ka uzņēmumu individuālo risku nodrošināšanai ir nepieciešami atbilstīgi īpaši pielāgoti atvasinātie finanšu instrumenti, lai tos varētu izmantot kā efektīvus un individuālām vajadzībām pielāgotus risku pārvaldības instrumentus;

13. aicina Komisiju uzlabot divpusēja mijieskaita riska pārvaldības standartus kā daļu no paredzētajiem tiesību aktiem par centrālu mijieskaitu;

14. uzskata, ka, izmantojot mijieskaitu un nodrošinājumu, pielāgojot kapitāla prasības, kā arī citus regulējošus instrumentus, var samazināt darījuma partnera kredītrisku; atbalsta Komisijas ierosinājumu izvirzīt stingrākas prasības attiecībā uz finanšu iestāžu pašu kapitālu saistībā ar tādu divpusēju atvasinātu finanšu instrumentu līgumu slēgšanu, kam nevar veikt centrālu mijieskaitu, pamatojoties uz riska samērīguma pieeju un ņemot vērā līgumiskas dzēšanas ietekmi, nodrošinājuma un citu divpusēju darījumu partneru riska pārvaldības metodes, ko izmanto darījumu partneru riska mazināšanai;

15. aicina, lai attiecībā uz atvasinātajiem finansu instrumentiem, kas neatbilst Starptautisko finanšu ziņošanas standartu (IFRS) 39 prasībām un tādēļ tos nav izvērtējis revidents, sākot no Komisijas noteiktas robežvērtības tiktu pakļauti centrālam mijieskaitam centralizētā mijieskaita darījumu starpniekiestādē; turklāt prasa, lai labākas nošķiršanas nolūkā pārbaudītu, vai līdzās minētajam uzņēmums, kas nav finanšu iestāde, uzrādot auditora atzinumu par ārpusbiržas finanšu instrumentu līguma neatkarīgu pārbaudi, arī turpmāk var slēgt divpusējus līgumus;

16. aicina Komisiju piešķirt ievērojamu lomu Eiropas vērtspapīru komitejai (ESMA) Eiropas mijieskaita iestāžu licencēšanā un uzskata, ka būtu lietderīgi, lai šīs iestādes uzrauga tā pati iestāde, tā kā cita starpā tiktu uzkrāta uzraudzības pieredze vienā iestādē, un tā kā ar centralizēto mijieskaita starpniekiestāžu saistītais risks ir pārrobežu risks ;

17. uzskata, ka centralizēto mijieskaita iestāžu pieeja centrālās bankas līdzekļiem efektīvi veicina mijieskaita drošumu un integritāti;

18. uzstāj, ka centralizētās mijieskaita starpniekiestādes pilnībā nedrīkst organizēt lietotāji, ka to riska pārvaldības sistēmas nedrīkst savstarpēji konkurēt un ka jāparedz mijieskaita izmaksas reglamentējoši dokumenti; aicina Komisiju risināt šos jautājumus tās likumdošanas priekšlikuma un paredzēt mijieskaita iestāžu pārvaldības un īpašumtiesību noteikumus, cita starpā reglamentējot direktoru neatkarību, dalību un regulatoru ciešu uzraudzību;

19. konstatē, ka kopīgi tehniskie standarti attiecībā uz tādiem jautājumiem kā rezervju aprēķināšana un informācijas apmaiņas protokoli dos būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu akreditētu tirdzniecības vietu taisnīgu un nediskriminējošu pieeju centralizētā mijieskaita starpniekiestādēm; turklāt konstatē, ka Komisijai jāpievērš liela uzmanība iespējamām tehnoloģiskām atšķirībām, diskriminējošai praksei un darbplūsmas šķēršļiem, kas kaitē konkurencei;

20. prasa, lai noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un piekļuvi centralizētajam mijieskaita starpniekiestādēm, lai nodrošinātu nediskriminējošu tirdzniecības vietu piekļuvi, apskatot risināmos jautājumus, tostarp diskriminējošu cenu noteikšanas praksi;

21. atbalsta reģistru ieviešanu attiecībā uz visām atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām, ideālā gadījumā izveidojot reģistru katrai aktīvu kategorijai, ko vajadzības gadījumā regulētu un uzraudzītu ESMA vadībā; prasa paredzēt saistošus noteikumus, lai novērstu konkurences traucējumus un nodrošinātu to vienlīdzīgu interpretāciju dalībvalstīs, turklāt paredzēt, ka Eiropas vērtspapīru komiteja ir augstākā lēmējiestāde, izšķirot strīdus; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir pieeja aktualizētām datu kopām reģistros, kas saistītas ar to kompetences jomā esošajiem tirgus dalībniekiem, un datiem, kas saistīti ar iespējamo sistēmisko risku, kas var izveidoties to jurisdikcijā, kā arī pieeju datu kopumam, ko veido dati no visiem reģistriem, tostarp trešās valstīs esošu reģistru datu kopumiem; konstatē, ka maksa par reģistru sniegtajiem pakalpojumiem būtu jānosaka pārredzamā veidā, ņemot vērā to funkciju, kas līdzvērtīga sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

22. aicina Komisiju izstrādāt visu atvasināto finanšu produktu reģistrēšanas standartus, kas atbilst standartiem, kuri pašlaik tiek veidoti starptautiskā līmenī, un nodrošināt šīs informācijas nosūtīšanu centrālajiem darījumu reģistriem, CCP, biržām un finanšu iestādēm, kā arī darīt datus pieejamus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, un pēc pieprasījuma — ESRK;

23. aicina Komisiju izveidot pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulatoriem ir iespējams noteikt pozīciju ierobežojumus, lai pretotos nesamērīgām cenu svārstībām un izvairītos no spekulatīviem burbuļiem;

24. aicina Komisiju jo īpaši nodrošināt, lai visu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu novērtēšana tiktu veikta neatkarīgi un pārredzami, izvairoties no interešu konfliktiem;

25. uzskata, ka, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu regulatoriem, ir rūpīgi jāprecizē visas tehniskās detaļas, īpaši attiecībā uz standartiem un atšķirībām starp finanšu tirgu produktiem un produktiem, kas nav finanšu tirgu produkti, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir pievērsusies šim jautājumam; aicina Komisiju jau agrīnā posmā iesaistīt arī Padomi un Parlamentu;

26. atbalsta Komisijas plānu saskaņā ar vienotiem Eiropas standartiem izveidot CCP, kuras pārraudzīs Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde; prasa, lai galvenajiem tirgus dalībniekiem nebūtu kontrolējošas ietekmes CCP pārvaldībā un riska pārvaldībā, bet lai tos iekļautu riska pārvaldības komitejā’; uzskata, ka ir jāierosina izveidot arī mehānismus, ar kuriem ir iespējams sniegt vērtīgu ieguldījumu riska pārvaldības procesā;

27. uzstāj, ka jāizstrādā reglamentējoši standarti, lai nodrošinātu CCP noturību pret plašu riska spektru, tostarp vairāku tirgus dalībnieku sabrukumu, pēkšņu finanšu resursu pārdošanu un strauju likviditātes pazemināšanos tirgū;

28. uzskata, ka par atvasināto finanšu instrumentu kategorijām, CCP izveidi, pārredzamības reģistru, kapitāla maksājumiem, neatkarīgu tirdzniecības vietu izveidi vai esošo biržu izmantošanu, atbrīvojumiem, ko piemēro MVU, un visām tehniskajām detaļām ir jāvienojas, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu regulatoriem, starptautiskām iestādēm un nākotnē arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā);

29. tādēļ aicina noteikt skaidras profesionālās ētikas normas un nepieciešamos obligātos standartus attiecībā uz CCP izveidi (lietotāju iesaistīšanu) un lēmumu pieņemšanas procedūrām un riska pārvaldības sistēmām, ko tās izmanto; atbalsta Komisijas nodomu ierosināt noteikumus par mijieskaita iestādēm;

30.  atbalsta Komisijas nodomu paredzēt atbrīvojumus un zemākas kapitāla prasības MVU divpusējiem atvasinātajiem instrumentiem, ja to uzņēmējdarbības risks ir ierobežots, atvasināto instrumentu daļa MVU bilancē nav liela un atvasinātā pozīcija nerada sistēmisku risku;

31.  aicina prioritārā kārtā pakļaut kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus neatkarīgam centralizētam mijieskaitam un centralizētā veidā pēc iespējas vairāk atvasināto instrumentu nodot CCP; uzskata, ka vajadzības gadījumā atsevišķus atvasināto instrumentu veidus ar kumulatīvu risku var atļaut tikai tad, ja tiek izpildīti nosacījumi, vai pat aizliegt, izskatot katru gadījumu atsevišķi; uzskata, ka jo īpaši kredītdarījuma gadījumā vajadzētu pieprasīt pietiekamu kapitālu un rezerves, kas sedz kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līguma vērtību;

32. aicina Komisiju steidzami un rūpīgi novērtēt koncentrācijas līmeni ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu, it sevišķi kredītriska mijieskaita darījumu, tirgos, lai nodrošinātu, ka nepastāv tirgus manipulācijas vai interešu konflikta risks;

33. aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar atbilstīgiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai regulētu finanšu darījumus, kas ietver atvasināto finanšu instrumentu pārdošanu bez nodrošinājuma, ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti un cenu pārredzamību; uzskata, ka līdz tam kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus (CDS) būtu jāapstrādā Eiropas CCP, lai mazinātu riskus darījumu partneriem, uzlabotu pārredzamību un samazinātu vispārējos riskus;

34. pieprasa nodrošināt, lai CDS aizsardzība būtu jāapmaksā, tikai tad, ja tiek uzrādīti dokumenti un pierādīts, ka darījuma parādzīmes ir pakļautas riskam, turklāt maksa nedrīkst pārsniegt šāda riska apmēru;

35. uzskata, ka visiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar valsts sektora finansēm ES (tostarp dalībvalstu parādsaistībām un vietējo pašvaldību bilancēm), jāveic standartizācija un ka tie jātirgo biržās vai citās regulētās tirdzniecības sistēmās, lai veicinātu atvasināto finanšu instrumentu tirgu pārredzamību sabiedrībai;

36. aicina aizliegt tādus CDS darījumus, kuru pamatā nav kredīta un kas ir tīri spekulatīvi darījumi, operējot ar prognozēm par kredītnespēju, kā rezultātā palielinās kredītnespējas apdrošināšanas maksa, pieaug sistēmiskais risks un kredītnespējas gadījumu skaits; aicina vismaz noteikt garākus glabāšanas termiņus attiecībā uz aizņemtu vērtspapīru un atvasināto instrumentu pārdošanu; aicina Komisiju apsvērt augšējās riska robežas atvasinātajiem instrumentiem, īpaši CDS, un vienoties pat tām ar starptautiskajiem partneriem;

37. uzskata, ka Komisijai ir jāizmeklē pozīciju ierobežojumu izmantošana, lai cīnītos pret tirgus manipulācijām, īpaši gadījumos, kad līgumam tuvojas termiņa beigas (atsavināšana un uzpirkšana spekulatīvos nolūkos); norāda, ka pozīciju ierobežojumi būtu uzskatāmi par dinamiskiem reglamentējošiem instrumentiem, nevis aizliegumiem, un ka tos vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro dalībvalstu uzraudzības iestādēm saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes izveidotajām pamatnostādnēm;

38. aicina noteikt, lai finanšu vai ar finansēm nesaistītu iestāžu atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām ar izmantojumu virs Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes noteiktās robežvērtības tiktu veikts CCP mijieskaits;

39. attiecībā uz plānoto regulējumu atvasinātajiem finanšu instrumentiem aicina iekļaut noteikumus, ar kuriem aizliedz vienīgi spekulatīvu izejvielu un lauksaimniecības produktutirdzniecību un nosaka stingrus pozīciju ierobežojumus, īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē pārtikas pamatpreču cenas jaunattīstības valstīs un piemaksas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas; aicina piešķirt ESMA un kompetentajām iestādēm plašas pilnvaras, lai efektīvi novērstu darbību traucējumus atvasināto finanšu instrumentu tirgos, piemēram, uz laiku aizliedzot CDS pārdošanu bez nodrošinājuma vai pieprasot iesniegt atvasinātos finanšu vērtspapīrus un nosakot pozīciju ierobežojumus, lai izvairītos no nevēlamas dīleru koncentrācijas dažos tirgus segmentos;

40. aicina nodrošināt, lai visi turpmākie tiesību aktu priekšlikumi par atvasināto finanšu instrumentu tirgiem būtu balstīti uz funkcionālu pieeju, līdzīgām darbībām piemērojot vienādus vai līdzīgus noteikumus;

41. uzsver, ka nepieciešams atvasinātu finanšu instrumentu regulējums visā Eiropā, un aicina Komisiju pēc iespējas koordinēt tās pasākumus ar partneriem Eiropā, lai nodrošinātu regulejumu, kas ir pēc iespējas starptautiski saskaņots un starptautiski koordinēts; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no patvaļīgas regulēšanas, nenodrošinot pietiekamu koordināciju;

42. aicina izstrādāt nozares iniciatīvas un atzīt to nozīmi, jo tās dažos gadījumos var būt tikpat noderīgas, cik likumdošanas darbības, un var papildināt tās;

43. aicina īstenot vienotu pieeju Eiropā, lai izmantotu katra finanšu centra spēku, un izmanot šo krīzi, lai turpinātu efektīvu Eiropas finanšu tirgus integrāciju un attīstību;

44. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu jau 2010. gada vidū iesniegt priekšlikumus mijieskaites iestāžu un darījumu reģistra regulējumam, kā arī savlaicīgi apspriest tehniskās detaļas ar visām struktūrām valsts un ES līmenī un īpaši ar likumdevējiem — Padomi un Parlamentu;

45. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par kredītriska mijmaiņas darījumiem;

46. uzsver, cik svarīgi ir reghulāri pārskatīt turpmāk pieņemamo tiesību aktu efektivitāti, sadarbojoties ar tirgus dalībniekiem, ka arī vajadzības gadījumā pielāgot likuma paredzētās normas;

47. aicina pēc iespējas drīz īstenot šo rezolūciju;

48. konstatē, ka ne tikai attiecībā uz izejvielu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, bet arī siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju sertifikātu tirdzniecību jānodrošina, ka šis tirgus darbojas pārredzami, lai ierobežotu spekulācijas; šajā sakarībā prasa, lai augstākās riska robežvertības tiktu uzskatītas par individualiem produktiem;

49. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, valsts līmeņa reglamentējošām institūcijām, kā arī ECB.

(1)

OV C 8E, 14.1.2010., 26. lpp.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Komisija savu viedokli par turpmākajiem pasākumiem efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšanai izteikusi 2009. gada 3. jūlija paziņojumā COM(2009)332 (galīgā versija) un 2009. gada 20. oktobra paziņojumā COM(2009)563 (galīgā versija). Šajos dokumentos Komisija uzsvērusi, ka atvasinātajiem finanšu instrumentiem tautsaimniecībā ir nozīmīga loma, jo tos izmanto, lai ar uzņēmējdarbību saistītais risks no uzņēmējiem, kas nevēlas uzņemties risku, pārietu uzņēmējiem, kas gatavi to uzņemties. Komisija uzsvērusi, ka tieši ārpusbiržas atvasinātie finanšu instrumenti veicinājuši finanšu tirgu satricinājumus, jo tie pieļauj arvien lielāku sviras efekta izmantošanu un rada tirgus dalībnieku arvien lielāku savstarpēju atkarību.

Saskaņā ar Bāzeles Starptautisko norēķinu bankas 2009. gada decembrī sniegto informāciju visu veidu ārpusbiržas atvasinātie instrumenti sasnieguši kopējo summu USD 605 miljardu apmērā, bet biržā pārdodamo atvasināto finanšu instrumentu nominālvērtība sasniegusi USD 425 miljardus. Šīs summas dramatiski pieaugušas tieši pēdējos gados. Pamatoti var uzdot jautājumu, vai šāda finanšu tirgus produktu uzpūšana patiešām ir vajadzīga un saprātīga. Tālab ES Komisija 2009. gada jūlijā ierosinājusi četrus papildu tiesību aktus, „lai mazinātu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu negatīvo ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti”.

Šie ierosinātie politiskie pasākumi balstās uz De Larosière ziņojumu, Eiropadomes 2009. gada jūnija secinājumiem un G–20 valstu lēmumiem, kas pieņemti 2009. gada otrajā pusē. Būtiskākais, ko Komisijas ierosina, attiecas uz četrām šādām politisko pasākumu jomām:

•       atvasināto finanšu instrumentu līgumu plašāka standartizēšana,

•       darījumu reģistru izmantošana,

•       intensīvāka centralizētu mijieskaita darījumu starpniekiestāžu (CCP) pakalpojumu izmantošana,

•       pastiprināta organizētu tirdzniecības vietu izmantošana.

ES Komisija runā par līdzšinējās finanšu politikas kritēriju radikālu maiņu. Tā vēlas atteikties no iepriekšējiem uzskatiem par to, ka atvasinātos finanšu instrumentus nepieciešams regulēt ļoti minimāli, jo tos izmanto tikai speciālisti, un ierosināt tiesisku regulējumu, kas jo īpaši palielinātu pārredzamību un dotu iespēju tirgus dalībniekiem pareizi novērtēt risku. Ierosināto tiesību aktu rezultātā atvasināto finanšu instrumentu tirgi no līdz šim pieejamajiem divpusējiem ārpusbiržas darījumiem tiek pārorientēti uz vairāk centralizētiem mijmaiņas un darījumu procesiem.

Par atvasināto finanšu instrumentu uzdevumiem un nozīmību

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu līgumi, kuru vērtība izriet no tā dēvētās pamatvērtības, piemēram, preču cenas, akciju kursa, parādzīmju kursa, procentu līmeņa, un garantē vienam no līgumslēdzējiem, iestājoties iepriekš definētam notikumam, maksājumu vai piešķir pirkšanas, respektīvi, pārdošanas tiesības. Pagātnē atvasinātos finanšu instrumentus izmantoja finanšu iestādes un uzņēmumi, kas nav finanšu iestādes, risku nodrošināšanas vai spekulāciju nolūkos. Termiņdarījumi, kredītriska mijmaiņas darījumi, iespējas līgumi un sertifikāti ir visplašāk izmantojamie atvasinātie finanšu instrumenti. Kredītriska mijmaiņas darījumi kredītnespējas gadījumā paredz kompensācijas maksājumus. Saskaņā ar Bāzeles Starptautisko norēķinu bankas dokumentiem īpaši spekulatīva kredītriska mijmaiņas darījumu atvasināto finanšu instrumentu vērtība, sākoties finanšu krīzei, ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. 2009. gada beigās kredītriska mijmaiņas darījumu trūkstošā nominālvērtība bija USD 36 miljardi. Šeit ievērojama nozīme bija savstarpējo prasījumu līgumiskai dzēšanai, ko veica tirgus dalībnieki, jo īpaši svarīgākie tirgotāji. Pretēji finanšu iestāžu savstarpējo līgumu nominālvērtības samazināšanās procesam vairāk nekā divas reizes palielinājusies trūkstošā nominālvērtība līgumiem starp tirgotājiem un klientiem, kas nav no finanšu nozares. Kopumā var konstatēt, ka atvasinātos finanšu instrumentus izmanto bankas tirgus riska pārvaldībai vai arī tirdzniecības mērķiem. Tie tiek klasificēti kā iedarbīgi finanšu instrumenti un vispirms tiek iekļauti bilancē, balstoties uz izmaksām to iegūšanai pārdošanas dienā. Pēc tam pievienotie procenti, nomaksāto uzcenojumu amortizācija un saņemtie atskaitījumi tiek iegrāmatoti procentu ienākumu pozīcijā, balstoties uz reālajam procentu likmēm. Pēc pārdošanas datuma atvasinātie finansu instrumenti tiek novērtēti no jauna, balstoties uz patieso vērtību.

Komisijas priekšlikumu novērtējums

Komisijas priekšlikumu mērķus —

•       mazināt saistību neizpildes risku,

•       mazināt darbības risku,

•       palielināt pārredzamību un

•       uzlabot tirgus integritāti un uzraudzību —

referents pilnībā atbalsta. Attiecībā uz atsevišķiem ierosinātajiem noteikumiem, lai paredzētu kopīgus drošības, regulējuma un operatīvos standartus attiecībā uz centralizētiem darījumu starpniekiem, divpusēju savstarpēja mijieskaita līgumu nodrošināšana, stingrākas pašu kapitāla prasības attiecībā uz divpusējiem savstarpējā mijieskaita darījumiem un obligāta centralizēta mijmaiņa attiecībā uz standartizētiem līgumiem, izmantojot finanšu iestāžu centrālās starpniekiestādes, ir priekšlikumi, kas jāatbalsta. Pie vispārēja pamatregulējuma pieder arī līguma noteikumu standartizēšana un līgumu apstrāde. Lai palielinātu pārredzamību, tirgus dalībniekiem tiek uzlikts pienākums iekļaut darījumu reģistrā posteņus un darījumus, norēķini par kuriem notiek, neizmantojot mijieskaita darījumu starpniekiestādes, savukārt šie darījumu reģistri jāpakļauj regulējumam un uzraudzībai. Attiecībā uz standartizētiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem jāparedz obligāta tirdzniecība biržās vai citās organizētās tirdzniecības vietās. Pārstrādājot finanšu tirgus direktīvas attiecībā uz visiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātajiem finanšu instrumentiem izejvielām, jāpalielina tirdzniecības pārredzamība. Grozot direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, reglamentēto tirgus manipulāciju darbības joma jāpaplašina, attiecinot arī uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem, bet reglamentējošām institūcijām jādod iespēja noteikt pozīciju robežas.

Atšķirīgs uzņēmumu un banku atvasināto finanšu instrumentu regulējums

Atšķirībā no finanšu tirgus enerģijas un izejvielu tirdzniecībā ir iesaistīti ļoti daudzi uzņēmumi. Tirgū ir pārstāvēti ne tikai lielie tirgus dalībnieki (enerģētikas uzņēmumi, lielie patērētāji rūpniecībā, naftas koncerni, ķīmijas uzņēmumi, aviosabiedrības un bankas), bet arī mazāki tirdzniecības partneri kā, piemēram, pilsētu komunālie uzņēmumi, tirdzniecības sabiedrības un neatkarīgi enerģijas tirgotāji.

Uzņēmumu atvasinātie finanšu instrumenti nerada būtiskus sistēmiskus riskus finanšu tirgiem, kā tas ir ar finanšu tirgos produktiem, kurus savstarpēji pērk un pārdod bankas. Produkti, kurus pārdod finanšu tirgos, būtiski atšķiras no tiem, ko piedāvā uzņēmumi. Kamēr kapitāla tirgū pagrozās tādi vērtspapīri un finanšu instrumenti kā, piemēram, iespējas līgumi un termiņdarījumi, uzņēmumu atvasināto finanšu instrumentu tirgos pamatā ir lielā daudzumā apgrozībā esošas tirdzniecības preces, un tas nosaka cenu veidošanu. Šo produktu tirgus cena balstās uz cenu veidošanas pamatfaktoriem (piemēram, elektrostacijas jauda, laika apstākļi, patērētāju izturēšanās tirgū, izejvielu pieejamība un izejvielu cena), kas pilnīgi atšķiras no cenu veidošanās faktoriem finanšu tirgos. Uzņēmumu atvasināto finanšu instrumentu tirgū neiesaistās privāti ieguldītāji.

Attiecībā uz novērtēšanu, pārredzamību un darījuma partnera saistību neizpildes risku ir ļoti svarīgi nošķirt plaša patēriņa produktus no individuālajiem produktiem. Atvasinātie finanšu instrumenti vairākkārt tiek pārdoti pārāk lēti, jo risks nav pareizi novērtēts. Turklāt bankas sistemātiski nepievērsa uzmanību riskiem vai pārdeva tos tālāk, neveicot pašu ieguldījumus.

Par uzņēmumu atvasināto finanšu instrumentu īpatnībām

Lai labāk un stingrāk regulētu atvasināto finanšu instrumentu tirgu, jāņem vērā uzņēmumu īpašā situācija, kuriem arī turpmāk nepieciešams ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem apdrošināt finanšu un operatīvos riskus ar izdevīgiem noteikumiem un atbilstoši individuālām prasībām. Uzņēmumi, kas nav pieskaitāmi finanšu nozarei, ar šiem instrumentiem nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar valūtu, procentiem un izejvielām. Šis nodrošinājums, kura mērķis nav spekulācija, palīdz veicināt nodarbinātības un ieguldījumu stabilitāti un pieaugumu. Ierosinātais regulējums nedrīkst izraisīt jūtamu pasliktinājumu attiecībā uz uzņēmumu veikto nodrošināšanos pret riskiem. Kaut gan turpmāk cenas atvasinātajiem finanšu instrumentiem jāveido atbilstošāk tirgus prasībām, tas nedrīkst ierobežot uzņēmumu likviditāti. Tā kā uzņēmumiem likviditāte nav tik viegli pieejama kā bankām, pārspīlēta nodrošinājuma sniegšana var izraisīt ievērojamu pieprasījuma palielināšanos pēc kredītiem, kas nedrīkstētu pārlieki apgrūtināt uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. Uzņēmumu atvasinātie finanšu instrumenti pretēji finanšu iestāžu atvasinātajiem finanšu instrumentiem nav īpaši veicinājuši finanšu krīzi, tāpēc obligāti ir nepieciešams atšķirīgs vērtējums.

Secinājumi, kas izriet no Komisijas priekšlikumiem

Neskatoties uz Komisijas priekšlikumu plašu atbalstu, referents uzskata, ka atsevišķi jāapskata šādi jautājumi:

•       Atvasināto finanšu instrumentu cenām turpmāk labāk jāatspoguļo risku, un turpmākās tirgus infrastruktūras izmaksas jāsedz tirgus dalībniekiem nevis nodokļu maksātājiem.

•       Mijieskaita darījumu starpniekiestādes un riska pārvaldības sistēmas nedrīkst finansēt lietotāji un tās nedrīkst būt pakļautas konkurencei.

•       Attiecībā uz visiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem jāparedz reģistrēšanas standarti, lai nodrošinātu reģistrācijas datu nosūtīšanu darījumu reģistram.

•       Īpaši attiecībā uz MVU jāpieļauj īpaši nosacījumi un mazākas prasības par pašu kapitālu saistībā ar divpusējiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

•       Centralizēta mijieskaita atvasinātie finanšu instrumenti jāpakļauj neatkarīgai centralizētai mijieskaitei un vajadzības gadījumā, ja risks arvien pieaug, tos var ierobežot vai atsevišķā gadījumā pat aizliegt.

•       Valsts reglamentējošām institūcijām jāpiešķir piekļuve darījumu reģistriem.

•       Pilnvaras sertificēt Eiropas Savienības un trešo valstu centrālās mijieskaita iestādes jāpiešķir Eiropas vērtspapīru komitejai (ESMA) .

Lai optimizētu valsts reglamentējošo institūciju un Eiropas vērtspapīru komitejas sadarbību, nepieciešama pakāpeniska rīcība.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (28.3.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem

(2010/2008(INI))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā cenu svārstībām ir graujoša ietekme uz nabadzīgo iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku jaunattīstības valstīs, kuras veido būtisku lauksaimniecības preču ražotāju un patērētāju īpatsvaru pasaulē un kurām nav piekļuves finanšu pakalpojumiem vai finanšu mehānismiem risku pārvaldīšanai;

B.   tā kā saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem vidējas mājsaimniecības budžetā izdevumu pārtikai īpatsvars rūpnieciski attīstītās valstīs ir aptuveni 10‑20 %, bet vismazāk attīstītajās valstīs (VAV) — robežās no 60% līdz 80 %;

C.  tā kā spekulācija ar precēm, kas palielina cenu svārstības lauksaimniecības tirgos, apgrūtina to novatorisko ieguldījumu finansēšanu, kuru mērķis ir atbalstīt iekšzemes lauksaimnieciskās ražošanas atjaunošanu no pārtikas importa tieši atkarīgajās valstīs;

1.  atzīstot atvasināto finanšu instrumentu pozitīvo ietekmi, ja tos izmanto risku ierobežošanai, pauž satraukumu par negatīvo ietekmi, ko rada aizvien pieaugošā finanšu investoru klātbūtne lauksaimniecības preču tirgos, jo institucionālie investori uzskata preces par alternatīvu finanšu aktīvu kategoriju, kas nodrošina portfeļa diversifikāciju;

2.   uzsver, ka spekulācijas ar lauksaimniecības precēm vissmagāk ietekmē visnabadzīgākos; jo īpaši norāda uz to, ka cenu svārstībām ir negatīva makroekonomiskā ietekme uz pārtikas importētājām valstīm, kuru maksājumu bilance pasliktinās, un šādas svārstības vēl vairāk palielina minēto valstu parādsaistību apjomu; atgādina, ka daudzas jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis ir būtiskā mērā atkarīgas no izejvielu vai lauksaimniecības preču eksporta, lai nopelnītu ārvalstu valūtu; tādēļ uzskata, ka neregulēta atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecība rada ievērojamus draudus gan drošībai, gan lauksaimnieciskajai ražošanai un ka šie draudi ir jānovērš;

3.   mudina Komisiju risināt jautājumu par atvasināto preču instrumentu radītajām sekām pārtikas drošībai, ņemot vērā pastāvīgi pieaugošo spekulatīvā kapitāla plūsmu no finanšu investoriem uz lauksaimniecības preču tirgiem;

4.   pauž nožēlu, ka, ņemot vērā esošo datu nepārredzamību, ir grūti noteikt precīzi tiešu saikni starp spekulāciju un preču cenas attīstību; tomēr norāda, ka vairākas struktūras, tajā skaitā ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) un ASV Senāta Pastāvīgā iekšējās izmeklēšanas apakškomiteja, ir risinājušas jautājumu par spekulācijas nozīmi preču tirgos un ka tās uzsver preču indeksu fondu negatīvo nozīmi;

5.   norāda, ka ievērojama daļa preču ražotāju ir nabadzīgi lauksaimnieki, kuriem nav pieejami sarežģīti finanšu instrumenti, lai nodrošinātos pret cenu nestabilitāti; atgādina, ka apgādes pārvaldības mehānismi ir vislabāk zināmais instruments pārmērīgas preču cenas nestabilitātes novēršanai, t. i., izmantojot starptautiskos preču nolīgumus;

6.   aicina Komisiju un starptautisko līdzekļu devēju sabiedrību paplašināt ieguldījumus instrumentos, par kuriem ir pierādīts, ka ar to palīdzību nabadzīgie lauksaimnieki un kopienas jaunattīstības valstīs var pārvaldīt un ierobežot riskus un cenu nestabilitāti, vienlaikus sekmējot ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, tostarp attiecībā uz kopienu labības noliktavām, apdrošināšanu laika apstākļu radīta kaitējuma gadījumā un drošības tīkliem;

7.   pauž nožēlu, ka pašreiz nav daudzpusēja regulējuma, lai reaģētu uz pasaules spekulācijām pārtikas cenu jomā; uzskata, ka ANO aģentūrām būtu jāpiešķir tiesības koordinēt šādu reaģēšanu; uzskata, ka ES būtu jāpieņem stingrāki reglamentējoši noteikumi attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem, tajā skaitā jāievieš tirdzniecības reģistrs, kas ļautu ierobežot un veikt visu ārpusbiržas (OTC) darījumu līdzsvarošanu, un vienlaikus jāaizliedz tādas spekulatīvas darbības, kā īsā pārdošana (short-selling) un indeksa atvasinātie instrumenti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Michael Cashman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Enrique Guerrero Salom, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, David-Maria Sassoli, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Patrice Tirolien, Anna Záborská, Iva Zanicchi, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Proinsias De Rossa, Santiago Fisas Ayxela, Isabella Lövin, Emma McClarkin, Cristian Dan Preda


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Godfrey Bloom, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Rolandas Paksas, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie, Elena Băsescu, Robert Goebbels, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Gay Mitchell

Juridisks paziņojums - Privātuma politika