Procedūra : 2009/0170(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0195/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0195/2010

Debates :

PV 20/09/2010 - 16
CRE 20/09/2010 - 16

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0321

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1006kWORD 619k
12.8.2010
PE 439.970v04-00 A7-0195/2010

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā

(COM(2009)0611 – C7‑0259/2009 – 2009/0170(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Christine de Veyrac

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā

(COM(2009)0611 – C7‑0259/2009 – 2009/0170(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0611),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0259/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām" (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 100. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7‑0195/2010),

1.  pieņem savu turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai to apspriest vēlreiz, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Eiropas civilajā aviācijā jāgarantē augsts vispārīgās drošības līmenis un jāpieliek visas pūles, lai samazinātu negadījumu un incidentu skaitu un nodrošinātu patērētāju uzticēšanos gaisa transportam.

(1) Eiropas civilajā aviācijā jāgarantē augsts vispārīgās drošības līmenis un jāpieliek visas pūles, lai samazinātu negadījumu un incidentu skaitu un nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos gaisa transportam.

Pamatojums

Nomainītais termins ir atbilstošāks.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Lai uzlabotu lidojumu drošību, ir būtiski ārkārtīgi ziņot, analizēt un izplatīt informāciju par incidentiem, kuri saistīti ar drošību. Tādēļ Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim vajadzētu iesniegt priekšlikumu, lai grozītu Direktīvu 2003/42 attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā.

Pamatojums

Konsekvences labad jebkuras izmaiņas noteikumos attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā, kas noteikti ar šo regulu, nekavējoties jāiekļauj Direktīvas attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā jaunajā versijā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra dalībvalstu vārdā pilda projektēšanas, ražošanas un reģistrācijas valsts funkcijas, ja tas saistīts ar konstrukcijas apstiprinājumu, kā tas noteikts Čikāgas Konvencijā un tās pielikumos. Tāpēc ir jāparedz, ka Aģentūras pārstāvis piedalās izmeklēšanu gaitā, lai uzlabotu to efektivitāti un nodrošinātu gaisa kuģu konstrukciju drošību, nekādā gadījumā neietekmējot izmeklēšanas neatkarīgo statusu.

(7) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra dalībvalstu vārdā pilda projektēšanas, ražošanas un reģistrācijas valsts funkcijas, ja tās saistītas ar projekta apstiprinājumu, kā tas noteikts Čikāgas Konvencijā un tās pielikumos, un tāpēc saskaņā ar Čikāgas Konvencijas 13. pielikumu jāparedz, ka Aģentūras pārstāvis piedalās drošības izmeklēšanā, lai uzlabotu tās efektivitāti un nodrošinātu gaisa kuģu konstrukciju drošību, neietekmējot izmeklēšanas neatkarīgo statusu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Tā kā arvien pieaug Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pienākumu skaits drošības jomā, Aģentūrai ir arī jāpiedalās datu apmaiņā saistībā ar notikumu ziņošanas sistēmām; šie dati ir efektīvā veidā jāaizsargā, lai tos bez atļaujas neizmantotu vai neizpaustu.

(8) Tā kā arvien pieaug Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pienākumu skaits drošības jomā, Aģentūrai ir arī jāpiedalās datu apmaiņā saistībā ar notikumu ziņošanas sistēmām un tās jāanalizē sadarbībā ar visām dalībvalstīm. Par attiecīgajiem atklājumiem jāziņo visām valsts negadījumu izmeklēšanas iestādēm dalībvalstīs; šie dati ir efektīvā veidā jāaizsargā, lai tos bez atļaujas neizmantotu vai neizpaustu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta un jebkādas iespējamas ārējas iejaukšanās izmeklējamo gadījumu cēloņu noteikšanā, civilās aviācijas negadījumu un incidentu izmeklēšana jāveic vai jākontrolē neatkarīgai drošības izmeklēšanas iestādei.

(10) Lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta un jebkādas iespējamas ārējas iejaukšanās izmeklējamo konkurējošo faktoru noteikšanā, civilās aviācijas negadījumu un incidentu izmeklēšana jāveic vai jākontrolē neatkarīgai drošības izmeklēšanas iestādei.

Pamatojums

Lietojot vārdu „cēloņi”, varētu rasties smagas juridiska rakstura problēmas, radot iespaidu par vainu un/vai atbildību. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir atzinusi, ka jānošķir drošības terminoloģija no juridiskās terminoloģijas. Tādēļ tiek ierosināts atsauci uz „cēloņiem” nomainīt ar atsauci uz „faktoriem”.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Drošības izmeklēšanas iestādēm ir galvenā nozīme izmeklēšanas procesā. Šo iestāžu darbs ir ļoti nozīmīgs, lai noteiktu negadījuma vai incidenta cēloņus. Tādēļ ir svarīgi, lai šīs iestādes varētu veikt izmeklēšanu bez jebkāda ārējā spiediena un pilnīgi neatkarīgi no regulējošām vai tiesu iestādēm, kā arī izmeklēšana notiktu sabiedrības drošības aizsardzības interesēs. Drošības izmeklēšanas iestādēm vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai un elementiem, kas nepieciešami efektīvas tehniskās izmeklēšanas veikšanas atvieglošanai, tostarp tūlītējai un bezierunu piekļuvei negadījuma vietai, gaisa kuģa atlūzām, tā sastāvdaļām un interesējošai dokumentācijai bez sarežģījumiem, ko rada iespējama, tiesu iestāžu veikta konfiskācija. Drošības izmeklēšanas iestāžu rīcībā jābūt finanšu un cilvēkresursiem, kādi nepieciešami pilnvērtīgai, efektīvai izmeklēšanai.

Pamatojums

Garantire un'efficace azione di prevenzione nel settore dell’aviazione civile, a tutela della pubblica incolumità, consentendo alle autorità investigative sulla sicurezza, nel contemporaneo avvio delle indagini dell’autorità giudiziaria, di disporre tempestivamente di tutti gli elementi necessari al regolare e proficuo svolgimento dell’inchiesta di sicurezza, fra cui l’immediato accesso ai luoghi ed alle cose dell’incidente libero dai condizionamenti implicati dal sequestro penale. Le esigenze di prevenzione non devono essere condizionate dai tempi della giustizia.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Eiropas mērogā ir jāatzīst drošības izmeklēšanas iestāžu koordinēšanas funkcijas, ņemot vērā starp šīm iestādēm jau pastāvošo sadarbību un dalībvalstīs pieejamos izmeklēšanas avotus, kas būtu jāizmanto izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā. Tas būtu panākams, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu („Tīklu”).

(12) Eiropas mērogā ir jāatzīst un jāpastiprina drošības izmeklēšanas iestāžu koordinēšanas funkcijas, ņemot vērā starp šīm iestādēm jau pastāvošo sadarbību un dalībvalstīs pieejamos izmeklēšanas avotus, kas būtu jāizmanto izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā. Tas būtu panākams, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu („Tīklu”).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Tīklam vajadzētu radīt reālu pievienoto vērtību attiecībā uz aviācijas drošību. Lai tas varētu sasniegt šo mērķi, šajā regulā vajadzētu noteikt Tīkla uzdevumus ES līmenī.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par tiesu izmeklēšanas iestāžu varu un — attiecīgā gadījumā — ciešā sadarbībā ar šīm iestādēm dalībvalstīm jānodrošina, ka iestādes, kas atbild par civilās aviācijas negadījumu un incidentu drošības izmeklēšanu, var veikt savu darbu vislabākajos iespējamos apstākļos; nekādā gadījumā nedrīkst arī ietekmēt tiesas izmeklēšanas mērķus.

(15) Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par tiesu izmeklēšanas iestāžu varu un — attiecīgā gadījumā — ciešā sadarbībā ar šīm iestādēm dalībvalstīm jānodrošina, ka iestādes, kas atbild par civilās aviācijas negadījumu un incidentu drošības izmeklēšanu, var veikt savu darbu netraucēti, tajā pašā laikā ļaujot tiesu iestādēm pienācīgi veikt savu darbu.

Pamatojums

Šā grozījuma teksts ir ņemts no ICAO 13. pielikuma un labāk atspoguļo tiesas izmeklēšanas nošķiršanu no negadījumu izmeklēšanas. Negadījumu izmeklētāji nevar ņemt vērā tiesu izmeklētāju mērķus un otrādi. Vēl ir jāizstrādā pamatnostādnes, kā koordinēt abas tiesvedības (skatīt arī grozījumu 13. panta 3. punktā).

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Civilās aviācijas drošības sistēmu pamatā ir atgriezeniska atbildes informācija un mācība, kas gūta negadījumos un incidentos, kam ir jāpiemēro ļoti strikti konfidencialitātes noteikumi, lai garantētu, ka arī nākotnē ir pieejami vērtīgi informācijas avoti. Šajā sakarā sensitīvu drošības informāciju drīkst izmantot tikai negadījumu un incidentu novēršanas nolūkā, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas izpaušanu pamatotu dominējoša sabiedrības interese.

(17) Civilās aviācijas drošības sistēmu pamatā ir atgriezeniska atbildes informācija un mācība, kas gūta negadījumos un incidentos, kam ir jāpiemēro ļoti strikti konfidencialitātes noteikumi, lai garantētu, ka arī nākotnē ir pieejami vērtīgi informācijas avoti. Šajā kontekstā vajadzētu ievērot „taisnīguma kultūras” principu, atbilstoši kuram „personālu nesoda par darbībām, bezdarbību vai lēmumiem, kas izriet no to pieredzes un apmācības, taču nav pieļaujama smaga nevērība, apzināta ļaunprātība un postīšanas akti. Šajā sakarā sensitīvu drošības informāciju drīkst izmantot tikai negadījumu un incidentu novēršanas nolūkā. Taču, lai gan jāsaglabā noteikta veida datu konfidencialitāte, no cietušo pasažieru ģimeņu viedokļa un veiksmīgas tiesvedības norises viedokļa tomēr ir svarīgi, lai tiesu iestādēm būtu piekļuve konkrētiem datiem un faktiem, kas ir noderīgi tiesas izmeklēšanā.

 

Tas ir jānodrošina saskaņā ar attiecīgām instrukcijām, kas pieņemtas informācijas ilgtermiņa aizsardzībai pēc tam, kad tiesu iestādes beigušas savu darbu.

 

Dalībvalstīm vajadzētu ieviest tiesību aktus, kas nepieļauj sensitīvas drošības informācijas neatbilstošu izmantošanu.

Pamatojums

Jāpiemin „taisnīguma kultūras” princips. Uzskata, ka šā principa ievērošana pozitīvi ietekmē aviācijas drošību. Lai gan nevajadzētu būt pilnīgam pārredzamības trūkumam drošības izmeklēšanā un tiesu iestāžu veiktajā izmeklēšanā, tiesu iestādēm ir nododami tikai noteikta veida dati. Ir skaidri jādefinē, kāda veida dati ir nododami tiesu iestādēm.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a) Negadījums aktualizē daudzas atšķirīgas un reizēm konfliktējošas sabiedrības intereses, piemēram, turpmāku negadījumu profilaksi un labu tieslietu administrāciju. Šīs intereses ir plašākas par pušu individuālajām interesēm un interesēm saistībā ar konkrēto notikumu. Patiess līdzsvars starp visām interesēm, tostarp cietušo un iesaistīto personu drošību, tiesiskumu un aizsardzību, ir nepieciešams vispārējo sabiedrības interešu garantēšanai.

Pamatojums

Negadījums ir traumējoša pieredze cietušajiem un viņu ģimenēm, bet arī pārējai sabiedrībai. Negadījuma rezultātā tiek uzsākti vairāki procesi – meklēšanas un glābšanas operācijas, negadījuma izmeklēšana un tiesas process. Visi šie procesi notiek atbilstoši dominējošām sabiedrības interesēm. Šajos procesos iesaistītie dalībnieki darbojas ļoti spiedīgos apstākļos, jo tiek gaidīts viņu darba rezultāts. Vispārējo sabiedrības interešu vārdā visiem dalībniekiem jāapzinās citu procesu nozīme un jāizvairās no kaitējošas iejaukšanās procesos.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Vairāki negadījumi ir aktualizējuši jautājumu par tehniskām grūtībām konstatēt gaisa kuģu atrašanās vietu reālā laikā, jo īpaši virs okeāniem. Turklāt dati lidojuma reģistratoros šobrīd ir iegūstami tikai tad, kad reģistratori ir atrasti un veikta datu analīze. Zinātniski sasniegumi gan attiecībā uz gaisa kuģu reālās atrašanās vietas noteikšanu, gan uz piekļuvi datiem lidojumu reģistratoros arī tad, kad reģistrators nav fiziski pieejams, ļautu ievērojami uzlabot izmeklētāju rīcībā esošos līdzekļus, lai noteiktu negadījuma cēloņus, tai pat laikā uzlabojot profilakses līmeni, lai šādi incidenti neatkārtotos. Tas būtu ievērojams sasniegums aviācijas drošības jomā. Tādēļ vajadzētu veicināt kopējā uzņēmuma SESAR vadīto „Optimi” (Atrašanās vietas virs okeāna izsekojamības uzlabošanas un pārraudzības) projektu, kā arī piešķirt šim projektam piemērotus finanšu līdzekļus.

Pamatojums

Jāveicina šī iniciatīva, kas var būtiski uzlabot gaisa kuģu izsekojamību un piekļuvi informācijai „melnajās kastēs”.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Gūtā pieredze liecina par to, ka dažkārt ir grūti operatīvā veidā iegūt uzticamus to personu sarakstus, kas atrodas gaisa kuģī, un ka šādos sarakstos iekļautā informācija ir jāaizsargā pret neatļautu tās izmantošanu vai izpaušanu.

(20) Gūtā pieredze liecina par to, ka dažkārt ir grūti operatīvā veidā iegūt uzticamus to personu sarakstus, kas atrodas gaisa kuģī, bet pieredze arī rāda, ka ir svarīgi noteikt termiņu, no kura aviokompānijai var pieprasīt sarakstu. Turklāt šādos sarakstos iekļautā informācija ir jāaizsargā pret neatļautu tās izmantošanu vai izpaušanu.

Pamatojums

Vairāki nesenie negadījumi ir likuši apzināt šādas termiņa paredzēšanas un noteikšanas nepieciešamību Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a) Ir grūti ātri identificēt attiecīgo personu, kurai pēc negadījuma ziņot par pasažiera nāvi. Gan cietušo ģimeņu, gan aviokompāniju interesēs ir ierosinājumi šo problēmu risinājumam.

Pamatojums

Tas ļautu samazināt neziņas periodu ģimenēm.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Palīdzību cietušajiem, viņu ģimenēm vai apvienībām vajadzētu nodrošināt atsevišķi no pašas negadījuma izmeklēšanas. Tomēr negadījuma izmeklēšanas iestāde ir atbildīga par savlaicīgu attiecīgās informācijas sniegšanu cietušo ģimenēm un negadījumā izdzīvojušajiem.

Pamatojums

Negadījumi ir traumējošs trieciens izdzīvojušajiem un cietušo ģimenēm. Skaidri jānosaka atbildība par palīdzības sniegšanu un nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, tomēr neapdraudot izmeklēšanas mērķus.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b) Noteicošais ir veids, kā tiek risināti jautājumi saistībā ar negadījumu un tā sekām. Dalībvalstīm un aviokompānijām vajadzētu spēt rīkoties lielu aviokatastrofu gadījumā gan no loģistikas un finanšu viedokļa, gan attiecībā uz cietušajiem un viņu ģimenēm. Drošības izmeklēšanas iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību saziņai ar cietušajiem un viņu tuviniekiem. turklāt vajadzētu atzīt aviācijas negadījumos cietušo ģimeņu apvienību nozīmi.

Pamatojums

Jācenšas nodrošināt, ka izmeklēšanas iestādes informē cietušo ģimenes pirms informācijas izplatīšanas plašsaziņas līdzekļos. Atbildīgajām iestādēm jānodrošina, ka ģimenes un tuvinieki tiek informēti pirmie, lai izvairītos no jebkuriem pārpratumiem, kuru sekas varētu izrādīties ārkārtīgi smagas.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo regulu, jāpiemēro Direktīva 95/46/EK.

(22) Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo regulu, jāpiemēro Direktīva 95/46/EK. Šajā ziņā vajadzētu pievērst uzmanību tādu personas datu aizsardzībai, kas iegūti izmeklēšanas gaitā vai ir saistīti ar pasažieriem, cietušajiem vai viņu tuviniekiem.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1. Tieši Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par to, atbilstoši kādam iekšējam reglamentam un darba programmai darbosies saskaņā ar šo regulu izveidotais Tīkls.

(24) Vajadzētu nodrošināt vienveidīgus īstenošanas nosacījumus, lai pieņemtu Tīkla darba programmu un sagatavotu Tīkla ieteikumus Komisijai par Eiropas politikas izstrādes un īstenošanas aspektu un noteikumiem attiecībā uz civilās aviācijas izmeklēšanu un negadījumu profilaksi, kā arī palīdzību aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm.

 

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantam noteikumi un vispārējie principi attiecībā uz dalībvalstu kontroles mehānismiem, ar kuriem tās kontrolē Komisijas īstenošanas pilnvaru izpildi, jānosaka iepriekš ar regulu, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

 

Kamēr šī regula nav pieņemta, turpina piemērot Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1, izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kuru nepiemēro.

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

Pamatojums

Šīs izmaiņas ir nepieciešamas tādēļ, ka ir stājies spēkā Lisabonas līgums, ar kuru tiek izmainīti komitoloģijas noteikumi. Komitoloģijas procedūru turpina piemērot kā pagaidu procedūru, līdz tiek pieņemta jaunā regula saskaņā ar procedūru, kas Lisabonas līgumā noteikta attiecībā uz īstenošanas aktiem — Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. pantu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pielāgojumiem tehniskajam progresam, jo īpaši attiecībā uz izmaiņām ICAO konvencijas 13. pielikuma, šīs regulas 2. panta definīciju un pielikuma kontekstā. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no „deleģēto aktu” procedūras ieviešanas Lisabonas līguma (LESD 290. panta) kontekstā. Šis ir standartveida formulējums, ko Parlaments izmanto deleģētajiem aktiem citos tiesību aktos.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas nolūks ir uzlabot aviācijas drošību, garantējot, ka Eiropas civilās aviācijas drošības izmeklēšanu efektivitātes un kvalitātes līmenis ir augsts un ka šīs izmeklēšanas tiek veiktas vienīgi, lai novērstu negadījumus un incidentus nākotnē, un nevis lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību.

Šīs regulas nolūks ir, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu, uzlabot aviācijas drošību, garantējot, ka Eiropas civilās aviācijas drošības izmeklēšanu efektivitātes, nosūtīšanas un kvalitātes, tostarp apmaiņas ar idejām, pieredzi un praksi starp Tīkla dalībvalstīm, līmenis ir augsts un ka šīs izmeklēšanas tiek veiktas vienīgi, lai novērstu negadījumus un incidentus nākotnē, un nevis lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību.

 

Ar šo regulu paredzēts arī ieviest noteikumus par visu to personu sarakstu pieejamību, kuras atradušās negadījumā cietušajā gaisa kuģī, kā arī uzlabot gaisa satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm sniegto palīdzību.

Pamatojums

Regulas nolūks ir plašāks par atsevišķām drošības izmeklēšanām. Grozījumā ir ņemts vērā arī jautājums par pasažieru saraksta pieejamību un palīdzību cietušajiem un viņu ģimenēm, kā paredzēts regulas 22. un 23. pantā.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – ievaddaļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) „cēloņi” ir darbība, bezdarbība, notikumi, apstākļi vai arī to kombinācija, kā rezultātā ir noticis attiecīgais negadījums vai incidents; noskaidrojot cēloņus, netiek attiecināta vaina vai noteikta administratīvā, civilā vai kriminālatbildība;

(4) „faktori” ir darbība, bezdarbība, notikumi, apstākļi vai arī to kombinācija, kā rezultātā ir noticis attiecīgais negadījums vai incidents; noskaidrojot faktorus, netiek attiecināta vaina vai noteikta administratīvā, civilā vai kriminālatbildība;

Pamatojums

Lietojot vārdu „cēloņi”, varētu rasties smagas juridiska rakstura problēmas, radot iespaidu par vainu un/vai atbildību. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir atzinusi, ka jānošķir drošības terminoloģija no juridiskās terminoloģijas. Tādēļ tiek ierosināts atsauci uz „cēloņiem” nomainīt ar atsauci uz „faktoriem”. Ideālais termins būtu „ietekmējošie faktori”, bet šis termins regulas priekšlikumā nav lietots, kā arī nav dota tā definīcija. Tā kā ietekmējošā faktora definīcija nav dota, termins „cēloņi” jāaizstāj ar „faktoriem”. Piezīme. Tas nozīmē, ka termins „cēloņi” visā atlikušajā regulas pielikumā (10. apsvērumā, 2. panta 12. punktā, 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 13. panta 2. punktā) tiek aizstāts ar terminu „faktori”.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

2. pants – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) „drošības izmeklēšana” ir process, ko veic ar nolūku novērst negadījumus un incidentus un kura gaitā tiek vākta un analizēta informācijā, izdarīti secinājumi, noteikts cēlonis(cēloņi) un/vai ietekmējošie faktori, kā arī attiecīgā gadījumā sniegtas drošuma rekomendācijas;

(12) „drošības izmeklēšana” ir process, ko veic ar nolūku novērst negadījumus un incidentus un kura gaitā tiek vākta un analizēta informācijā, izdarīti secinājumi, noteikti konkurējošie faktori, kā arī attiecīgā gadījumā sniegtas drošuma rekomendācijas;

Pamatojums

Lietojot vārdu „cēloņi”, varētu rasties smagas juridiska rakstura problēmas, radot iespaidu par vainu un/vai atbildību. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir atzinusi, ka jānošķir drošības terminoloģija no juridiskās terminoloģijas. Tādēļ tiek ierosināts atsauci uz „cēloņiem” nomainīt ar atsauci uz „faktoriem”. Tāpat šajā gadījumā nav korekti atsaukties uz „ietekmējošiem faktoriem”.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

2. pants – 16.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) „tīšas darbības akts” ir apzināts akts ar mērķi izraisīt gaisa kuģa negadījumu vai smagu incidentu;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

2. pants – 16.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) „iepriekšējs ziņojums" ir ziņojums, ko izmanto agrīnajās izmeklēšanas stadijās iegūto datu tūlītējai izplatīšanai.

Pamatojums

Ja noticis negadījums, sabiedrībai un cietušie pamatoti gaida informāciju par negadījumu. Iepriekšējie ziņojumi ir plaši izplatīts instruments izmeklētājiem, lai sniegtu informāciju pirms galīgā ziņojuma publicēšanas ar kontrastējošu informāciju un kontrolētā veidā, neapdraudot drošības izmeklēšanu.

Šī definīcija, kas ņemta no ICAO konvencijas 13. panta, nepieciešama saistībā ar 18. pantu, lai noteiktu, kurus dokumentu veidus var darīt pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

2. pants – 16.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c) „drošības informācijas neatbilstoša izmantošana” ir drošības informācijas izmantošana mērķiem, kuri atšķiras no tiem, kuru dēļ informācija tikusi vākta, proti, lai izmantotu informāciju disciplinārai, civilajai, administratīvajai un kriminālajai tiesvedībai pret operatīvo personālu un/vai izpaustu informāciju sabiedrībai.

Pamatojums

Drošības informācijas aizsardzība pret neatbilstošu izmantošanu ir būtiska, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu pieejamību, jo drošības informācijas izmantošana citiem, ar drošību nesaistītiem mērķiem var kavēt šādas informācijas turpmāko pieejamību un tas var nelabvēlīgi atsaukties uz drošību. Šī definīcija ir tieši paņemta no ICAO 13. pielikuma E.1.1.5c pielikuma) un ir nepieciešama saistībā ar 17. pasvērumu (10. grozījumu) un 13. panta 3. punktu (57. grozījumu).

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

2. pants – 16.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16d) „nelikumīgas iejaukšanās akts” ir akts vai akta mēģinājums ar mērķi kompromitēt civilās aviācijas un gaisa transporta drošību, t. i., gaisa kuģa nelikumīga sagrābšana lidojuma laikā, nelikumīga gaisa kuģa sagrābšana uz zemes, ķīlnieku sagrābšana gaisa kuģī vai lidostās, vardarbīga ielaušanās gaisa kuģī, lidlaukā vai aeronavigācijas iekārtas telpās; ieroča, bīstamas ierīces vai bīstamas vielas ienešana gaisa kuģī vai lidostā kriminālos nolūkos; maldīgas informācijas sniegšana, lai apdraudētu gaisa kuģa, pasažieru, apkalpes, zemes personāla vai plašas sabiedrības drošību lidojuma laikā, vai uz zemes vai civilās aeronavigācijas iekārtas telpās;

Pamatojums

Runa ir par ICAO oficiālo definīciju.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

2. pants – 16.e punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16e) „ģimenes” ir negadījumā vai smagā incidentā cietušā tuvākie vai tālākie radinieki;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. To, cik lielā mērā veicama 1. punktā minētā drošības izmeklēšana un saskaņā ar kādu procedūru tā jāveic, nosaka drošības izmeklēšanas iestāde, ņemot vērā secinājumus, ko tā šādas izmeklēšanas rezultātā paredz izdarīt drošības uzlabošanas nolūkā.

2. To, cik lielā mērā veicama 1. un 3. punktā minētā drošības izmeklēšana un saskaņā ar kādu procedūru tā jāveic, nosaka drošības izmeklēšanas iestāde, ņemot vērā secinājumus, ko tā šādas izmeklēšanas rezultātā paredz izdarīt drošības uzlabošanas nolūkā.

Pamatojums

Šis punkts ir jāpiemēro jebkurai izmeklēšanai, ko veikusi gaisa drošības izmeklēšanas iestāde, neatkarīgi no tā, vai šāda izmeklēšana ir vai nav obligāta.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Drošības izmeklēšanas iestādes aizsargā negadījumā vai incidentā iesaistīto personu anonimitāti.

Pamatojums

Drošības izmeklēšanas iestādes aizsargā negadījumā vai incidentā iesaistīto personu anonimitāti.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. un 3. punktā minētā drošības izmeklēšana nekādā gadījumā nav saistīta ar vainas vai atbildības noteikšanu. Tās notiek neatkarīgi no jebkādām juridiskām vai administratīvām procedūrām, ko veic, lai noteiktu vainīgo vai lai liktu uzņemties atbildību.

4. Šā panta 1. un 3. punktā minētā drošības izmeklēšana nekādā gadījumā nav saistīta ar vainas vai atbildības noteikšanu. Tās notiek neatkarīgi no jebkādām juridiskām vai administratīvām procedūrām vai finansiālām interesēm, lai noteiktu vainīgo vai lai liktu uzņemties atbildību.

Pamatojums

Juridisko un administratīvo procedūru mērķi ir atšķirīgi un reizēm konfliktē ar izmeklēšanas mērķiem. Drošības izmeklēšanas neatkarība ir īpaši nozīmīga, lai saglabātu katru no divām procedūrām, kā arī ievērotu vispārējās intereses.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts gādā par to, lai drošības izmeklēšanas veiktu vai pārraudzītu — bez ārējas iejaukšanās — pastāvīga civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde (turpmāk — „drošības izmeklēšanas iestāde”).

1. Katra dalībvalsts gādā par to, lai drošības izmeklēšanas veiktu vai pārraudzītu — bez ārējas iejaukšanās — pastāvīga civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde (turpmāk — „drošības izmeklēšanas iestāde”), kura ir spējīga neatkarīgi veikt pilnīgu drošības izmeklēšanu.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Lai informētu sabiedrību par vispārējo drošību līmeni, drošības izmeklēšanas iestādes katru gadu publicē pārskatu par drošību. Šī analīze ir vienkārša un labi saprotama, un tajā ir norādīts, vai pastāv paaugstināts risks drošībai. Šajā analīzē nenorāda informācijas avotus.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Drošības izmeklēšanas iestādei piešķir līdzekļus, kas nepieciešami, lai tā spētu neatkarīgi veikt savus pienākumus, un šajā nolūkā tā var saņemt pietiekamus resursus. Proti,

5. Attiecīgā dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestādei piešķir līdzekļus, kas nepieciešami, lai tā spētu neatkarīgi veikt savus pienākumus, un šajā nolūkā tā var saņemt pietiekamus resursus. Proti,

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) drošības izmeklēšanas iestādē ir vismaz viens izmeklētājs, kas, notiekot nopietnam gaisa kuģa negadījumam, spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas;

(c) drošības izmeklēšanas iestādē ir vismaz viens pieejams izmeklētājs, kas, notiekot nopietnam gaisa kuģa negadījumam, spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas;

Pamatojums

Termins „viens izmeklētājs” nav pietiekami precīzs, jo šis izmeklētājs var būt atvaļinājumā vai nebūt pieejams, termins „pieejams izmeklētājs” ir atbilstošāks.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā drošības izmeklēšanas iestādēm palīdz 7. pantā minētais Tīkls.

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā drošības izmeklēšanas iestādēm var palīdzēt 7. pantā minētais Tīkls. Tīklam pēc drošības izmeklēšanas iestādes pieprasījuma jāpiegādā šai iestādei citās dalībvalstīs pieejamo izmeklētāju un aprīkojuma saraksts, ko potenciāli var izmantot iestāde, kura veic izmeklēšanu.

Pamatojums

Iespēja iestādei pēc pieprasījuma iepazīties ar resursiem citu dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēs veicina pārredzamību un ļauj iestādei, kas veic izmeklēšanu, griezties tādā pretējās puses iestādē, kura vislabāk atbilst tās vajadzībām.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Tīkls cenšas uzlabot drošības izmeklēšanas iestāžu veiktās izmeklēšanas kvalitāti un veicināt tās neatkarību. Tīklam jāpalīdz rūpēties par gaisa transporta drošību, nosakot augstus standartus attiecībā uz izmeklēšanas metodēm un izmeklētāju apmācību.

Pamatojums

Tīkla pienākums ir palīdzēt 27 dalībvalstu iestādēm veikt augsti kvalitatīvu izmeklēšanu un noteikt Eiropas Savienībā augstus standartus. Runa nav par prasmīgāko iestāžu pastiprinātu izmantošanu, bet gan par standartu vispārēju paaugstināšanu, lai katra iestāde būtu spējīga veikt efektīvu un pilnībā neatkarīgu drošības izmeklēšanu.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tīkls koordinē un nostiprina dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tām, un atvieglina šo iestāžu, Komisijas un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (turpmāk — „EASA”) sadarbību, cita starpā nosakot galvenās funkcijas.

2. Lai sasniegtu 1. a punktā noteiktos mērķus, Tīkla pienākums ir:

 

(a) sagatavot rekomendācijas un konsultēt ES iestādes par visiem aspektiem saistībā ar Eiropas Savienības politikas un regulējuma izstrādi un īstenošanu attiecībā uz izmeklēšanu un negadījumu profilaksi civilajā aviācijā, kā arī attiecībā uz palīdzību gaisa satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm;

 

(b) attīstīt tādas informācijas apmaiņu, kas ir noderīga, lai uzlabotu drošību un aktīvi veicinātu strukturētu sadarbību starp drošības izmeklēšanas iestādēm, no vienas puses, un starp šīm iestādēm un Komisiju, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk „EASA”) un dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm, no otras puses;

 

(c) koordinēt apmācību un prasmju pilnveidošanas programmas izmeklētājiem;

 

(d) izveidot labas prakses repozitāriju un izstrādāt ES drošības izmeklēšanas metodoloģiju;

 

(e) pastiprināt drošības izmeklēšanas iestāžu izmeklēšanas jaudas, jo īpaši izveidojot un pārvaldot sistēmu, kas ļauj dalīties ar resursiem.

Pamatojums

Lai radītu reālu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, jādefinē Tīklam veicamie uzdevumi un pasākumi. Tīklam tādējādi vajadzētu ne tikai veicināt informācijas apmaiņu, bet arī uzlabot izmeklētāju apmācību, revidēt drošības izmeklēšanas iestādes un konsultēt Eiropas Savienības likumdevējus par civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanu. Šis uzdevumu saraksts nav pilnīgs. Grozījuma mērķis ir pievienot Tīkla uzdevumiem prasmju pilnveidošanu ar mērķi paaugstināt izmeklētāju sākotnējās apmācības līmeni.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Tīkls sniedz padomu valsts un Kopienas iestādēm; tas var arī sagatavot rekomendācijas visos aspektos, kas saistīti ar civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas politikas vai regulējuma izstrādi un īstenošanu.

3. Tā kā Tīkls gatavo rekomendācijas Komisijai saistībā ar civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas politikas un regulējuma izstrādi un īstenošanu, kā arī attiecībā uz palīdzību gaisa satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm, Komisija izmanto 24. pantā minēto komiteju.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Tīkls izpilda savas pilnvaras pārskatāmā un neatkarīgā veidā. Tā locekļi ne no vienas publiskas vai privātas personas neprasa un nesaņem norādījumus, kas varētu ietekmēt drošības izmeklēšanas neatkarību.

4. Tīkls izpilda savas pilnvaras pārskatāmā un neatkarīgā veidā. Tā locekļi ne no vienas publiskas vai privātas personas neprasa, nesaņem vai nav spiesti ievērot norādījumus, kas varētu ietekmēt drošības izmeklēšanas neatkarību.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tīkls ik gadus iesniedz ziņojumu par savu darbību Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ziņojums ir publiski pieejams.

5. Tīkls ik gadus publicē ziņojumu par savu darbību un to nosūta informācijai Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Šajā ziņojumā jābūt apkopotiem rezultātiem par 8. panta 4. punktā minētās ikgadējās darba programmas īstenošanu un tās ietekmi uz aviācijas drošības uzlabošanu Eiropas Savienībā. Ikgadējā ziņojumā jāiekļauj arī Eiropas Savienības iestādēm adresētas rekomendācijas par jautājumiem, ko Tīkls uzskata par būtiskām aviācijas drošības uzlabošanai gan Eiropas Savienības, gan starptautiskajā līmenī. Ziņojums ir publiski pieejams.

Pamatojums

Tīkla ikgadējam ziņojumam jāļauj Eiropas Savienības iestādēm gūt informāciju par Tīkla priekšlikumiem aviācijas drošības jomā un vajadzības gadījumā attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Darbu Tīklā organizē saskaņā ar tā iekšējo reglamentu. Tīkls no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņu var atjaunināt.

1. Darbu Tīklā organizē saskaņā ar tā iekšējo reglamentu. Tīklu prezidē visi locekļi pēc kārtas atbilstoši Padomes rotējošai prezidentūrai. Tīkls ievēl koordinatoru uz trim gadiem, un šo termiņu var atjaunināt. Koordinators var būt Tīkla loceklis, loceklis no drošības izmeklēšanas iestādes kādā dalībvalstī vai persona, kurai ir atzīta pieredze civilās aviācijas drošības izmeklēšanas jomā.

Pamatojums

Pašreizējā Tīkla versijā, Eiropas Gaisa drošības izmeklēšanas iestāžu padomē (CEASIA), priekšsēdētāja pienākumus pēc kārtas veic katra drošības izmeklēšanas iestāde atbilstoši Padomes sešu mēnešu prezidentūrai. Tas ļauj jebkurai, lielai vai mazai, iestādei piedalīties Tīkla vadībā. Tomēr, lai izlīdzinātu šo rotējošo prezidentūru, ir vajadzīgs pastāvīgāks postenis — koordinators, kurš pilnībā var nodarboties ar Tīklam uzticēto uzdevumu veikšanu.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Koordinators sagatavo Tīkla sanāksmju darba kārtību, vienojoties ar priekšsēdētāju.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija un EASA tiek aicinātas uz visām Tīkla un tā ekspertu darba grupu sanāksmēm, lai tajās piedalītos, ja vien Tīkla priekšsēdētājs, pamatojoties uz reglamentā precizētiem kritērijiem, nenolemj, ka šāda līdzdalība varētu nonākt interešu konfliktā ar drošības izmeklēšanas iestāžu uzdevumiem.

2. Komisija un EASA tiek aicinātas uz visām Tīkla un tā ekspertu darba grupu sanāksmēm, lai tajās piedalītos, ja vien Tīkla priekšsēdētājs vai koordinators, pamatojoties uz reglamentā precizētiem kritērijiem, nenolemj, ka šāda līdzdalība varētu nonākt interešu konfliktā ar drošības izmeklēšanas iestāžu uzdevumiem. Šīm lēmumam jābūt attiecīgi pamatotam.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tīkla darbā drīkst piedalīties Eiropas trešo valstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestādes, kuras ievēro šajā regulā izklāstītos principus. Tīkls uz savām sanāksmēm var uzaicināt arī novērotājus no trešo valstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestādēm, kā arī citus ekspertus.

5. Tīkla darbā drīkst piedalīties Eiropas trešo valstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestādes, kuras ievēro šajā regulā izklāstītos principus, ja vien Tīkla priekšsēdētājs vai koordinators nav lēmis citādi. Tīkls uz savām sanāksmēm var uzaicināt arī novērotājus no trešo valstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestādēm, kā arī citus ekspertus.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

8. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Šīs regulas noteikumus piemēro, neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

svītrots

Pamatojums

Par šo jautājumu ir pievienots jauns īpašs pants (23.a pants), kurā iekļauts šis punkts.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

8. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Tīkla iekšējo reglamentu un tā darba programmu pieņem saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru. Tīkla priekšsēdētājs iekšējā reglamenta un darba programmas projektu iesniedz Komisijai.

9. Tīkla iekšējo reglamentu un tā darba programmu pieņem saskaņā ar uzdevumiem, kas Tīklam jāveic saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Darba programmu pieņem saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru. Tīkla koordinators iekšējo reglamentu un darba programmas projektu iesniedz Komisijai.

Pamatojums

Tīkla darba programmai lielā mērā jāpamatojas uz Tīklam uzticētajiem uzdevumiem. Šis grozījums ir 30. grozījuma pārskatīta versija, izdarot saskaņošanu ar komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EASA dalība drošības izmeklēšanā

EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestāžu dalība drošības izmeklēšanā

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādes aicina EASA atbilstīgi tās kompetences jomai:

1. Dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādes savu kompetenču robežās aicina EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestādes:

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) piedalīties visās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādas dalībvalsts teritorijā; par izmeklēšanu atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde paziņo EASA visu tās rīcībā esošo informāciju atbilstoši 2. punktam;

(a) piedalīties visās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādas dalībvalsts teritorijā; par izmeklēšanu atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde paziņo tām visu tās rīcībā esošo informāciju atbilstoši 2. punktam;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kā ekspertam piedalīties visās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādā trešā valstī un kurā dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestāde ir aicināta izraudzīties akreditētu pārstāvi; akreditētais pārstāvis dara EASA zināmu visu tā rīcībā esošo informāciju atbilstoši 2. punktam.

(b) kā padomniekam piedalīties visās drošības izmeklēšanās, kas notiek kādā trešā valstī un kurā dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestāde ir aicināta izraudzīties akreditētu pārstāvi; akreditētais pārstāvis savu kompetenču robežās dara EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm zināmu visu tā rīcībā esošo informāciju atbilstoši 2. punktam.

Pamatojums

Termins „padomnieks” ir lietots ICAO 13. pielikumā.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punkts piešķir EASA tiesības atbildīgā izmeklētāja kontrolē piedalīties izmeklēšanā visos tās aspektos un jo īpaši:

2. Šā panta 1. punkts piešķir EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm tiesības atbildīgā izmeklētāja kontrolē piedalīties un:

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai atbalstītu izmeklēšanu, kurā drīkst piedalīties, EASA nodrošina informāciju, ekspertus un aprīkojumu, ko pieprasa par izmeklēšanu atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, vai 1. panta b) apakšpunktā minētais akreditētais pārstāvis.

3. Lai atbalstītu izmeklēšanu, kurā tās drīkst piedalīties, EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestādes nodrošina informāciju, ekspertus un aprīkojumu, ko pieprasa par izmeklēšanu atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, vai 1. panta b) apakšpunktā minētais akreditētais pārstāvis. EASA un dalībvalstu civilās aviācijas iestādes bez atļaujas no iestādes, kas atbildīga par drošības izmeklēšanu, nedrīkst publiskot informāciju, ko tās iegūst izmeklēšanas gaitā, nedz arī to izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar aviācijas drošības uzlabošanu.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Drošības izmeklēšanas iestādei nekavējoties jāpaziņo Komisijai, EASA un attiecīgajām dalībvalstīm visi negadījumi un nopietni incidenti, par ko tā ir tikusi informēta.

2. Drošības izmeklēšanas iestādei nekavējoties jāpaziņo Komisijai, EASA, ICAO un attiecīgajām valstīm visi negadījumi un nopietni incidenti, par ko tā ir tikusi informēta.

Pamatojums

Ziņošana ICAO ir starptautisks standarts. ES darbībai negadījumu izmeklēšanā un visās ar aviāciju saistītās jomās jānotiek, pilnībā ievērojot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Čikāgas Konvenciju.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) brīvi un netraucēti piekļūt negadījuma vai incidenta notikuma vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai tā atlūzām;

(a) nekavējoties brīvi un netraucēti piekļūt negadījuma vai incidenta notikuma vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai tā atlūzām;

Pamatojums

Svarīgi, ka negadījuma izmeklētājiem pēc iespējas drīz ir piekļuve negadījuma vietai, lai savāktu un pārbaudītu visus pierādījumus, kas nepieciešami, lai analizētu un izskaidrotu ar negadījumu saistītos faktorus.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbildīgais izmeklētājs deleģē 2. punktā minētās tiesības saviem ekspertiem un padomdevējiem, kā arī akreditētajiem pārstāvjiem, to ekspertiem un padomdevējiem, ciktāl tas nepieciešams, lai tie varētu pilnvērtīgi piedalīties drošības izmeklēšanā. Tas nekādā gadījumā neierobežo to izmeklētāju un ekspertu tiesības, kurus izraudzījusies par tiesas izmeklēšanu atbildīgā iestāde.

3. Atbildīgais izmeklētājs drīkst deleģēt 2. punktā minētās tiesības saviem ekspertiem un padomdevējiem, kā arī akreditētajiem pārstāvjiem, to ekspertiem un padomdevējiem, ciktāl tas nepieciešams, lai tie varētu pilnvērtīgi piedalīties drošības izmeklēšanā arī tad, ja ir piemērojams 13. pants.

Pamatojums

Šis punkts ir pretrunā 9. pantam, jo piešķir padomdevējiem tiesības, kas atšķirīgas no tiesībām, ko piešķir 9. panta 2. punktā. Vēlams, lai tā būtu iespēja, nevis prasība.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja drošības izmeklēšanas gaitā drošības izmeklēšanas iestādei rodas aizdomas, ka negadījums vai incidents ir noticis nelikumīgas iejaukšanās dēļ, atbildīgais izmeklētājs par to nekavējoties paziņo attiecīgajām tiesas iestādēm, kuras arī pēc atbildīgā izmeklētāja pieprasījuma pārņem kontroli pār negadījuma notikuma vietu. Piemērojot 15. un 16. pantu, drošības izmeklēšanas gaitā savākto attiecīgo informāciju nodod tiesas iestāžu rīcībā pēc to pieprasījuma. Tas nekādā gadījumā neierobežo drošības izmeklēšanas iestādes tiesības turpināt drošības izmeklēšanu, to koordinējot ar iestādēm, kuras ir pārņēmušas notikuma vietas kontroli.

2. Ja drošības izmeklēšanas gaitā drošības izmeklēšanas iestādei rodas aizdomas vai tā konstatē, ka negadījums vai incidents ir noticis nelikumīgas iejaukšanās vai tīšas darbības akta dēļ, atbildīgais izmeklētājs par to nekavējoties paziņo attiecīgajām tiesas iestādēm vai aviācijas drošības iestādēm. Tas nekādā gadījumā neierobežo drošības izmeklēšanas iestādes tiesības turpināt drošības izmeklēšanu, to koordinējot ar iepriekš minētajām iestādēm, kuras ir pārņēmušas notikuma vietas kontroli.

Pamatojums

Tas, ka notikusi nelikumīga iejaukšanās, nenozīmē, ka nav jāveic attiecīga drošības izmeklēšana ar visiem nepieciešamajiem standartiem un garantijām. Tomēr negadījuma izmeklētāji informē tiesu iestādes, lai varētu uzsākt tiesvedību, ja konkrēti fakti liek domāt, ka notikusi nelikumīga iejaukšanās.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu, ka negadījuma vai incidenta cēloņu izmeklēšana notiek sekmīgi, drošības izmeklēšanas iestāde sadarbojas ar citām iestādēm, jo īpaši, pamatojoties uz iepriekšēju vienošanos, ar tiesas, civilās aviācijas, meklēšanas un glābšanas, kā arī citām iestādēm, kurām, visticamāk, var nākties iesaistīties izmeklēšanā.

3. Lai nodrošinātu, ka negadījuma vai incidenta konkurējošo faktoru izmeklēšana notiek sekmīgi, dalībvalstis nodrošina labu sadarbību starp drošības izmeklēšanas iestādēm, no vienas puses, un citām iestādēm, kurām, visticamāk, var nākties iesaistīties pasākumos saistībā ar drošības izmeklēšanu, piemēram, tiesu, civilās aviācijas, jo īpaši, pamatojoties uz iepriekšēju vienošanos, ar tiesas, civilās aviācijas, meklēšanas un glābšanas, kā arī citām iestādēm, pamatojoties uz iepriekšēju vienošanos. Slēdzot šādu vienošanos, jārespektē drošības izmeklēšanas iestādes neatkarība un jāļauj, lai tehniskā izmeklēšana notiek rūpīgi, kā arī ātri un efektīvi. Svarīgi, lai šī vienošanās atbilst arī noteikumiem šajā regulā, piemēram, noteikumam par atsevišķas informācijas nosūtīšanu, par ko ir runa šīs regulas 15. panta 2. punkta otrajā apakšpunktā.

 

Svarīgi, lai, slēdzot iepriekšējas vienošanās, tajās cita starpā tiktu iekļauti šādi elementi:

 

a) piekļuve negadījuma vietai;

 

b) pierādījumu saglabāšana un attiecīga piekļuve tiem;

 

c) sākotnēja un turpmāka aptauja par katra procesa stāvokli;

 

d) informācijas apmaiņa;

 

e) drošības informācijas neatbilstošas izmantošanas novēršana;

 

f) konfliktu atrisināšana.

Pamatojums

Svarīgi, lai katrai dalībvalstij būtu vienošanās, kas atļauj pieņemt noteikumus saistībā ar attiecībām starp drošības izmeklēšanas iestādi un citam iestādēm, kuras varētu būt iesaistītas izmeklēšanā. Svarīgi, lai šajās vienošanās būtu iekļauti attiecīgi noteikumi, kas noteikti šajā regulā, jo īpaši attiecībā uz tehniskās izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas aizsardzību. Svarīgi, lai visas iestādes, kuras varētu būt iesaistītas negadījumā, zinātu no brīža, kad negadījums vai smags incidents noticis, kādi ir to un citu iestāžu pienākumi. Minētie elementi nepieciešami, lai garantētu attiecīgu koordināciju un izvairītos no konfliktiem. Pieredze rāda, ka, noslēdzot iepriekšējas vienošanās, vairākās jomās iespējams izvairīties no problēmām. Lietojot vārdu „cēloņi”, varētu rasties smagas juridiska rakstura problēmas, radot iespaidu par vainu un/vai atbildību. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir atzinusi, ka jānošķir drošības terminoloģija no juridiskās terminoloģijas. Tādēļ tiek ierosināts atsauci uz „cēloņiem” nomainīt ar atsauci uz „faktoriem”.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr par tieslietu administrāciju atbildīgā iestāde dalībvalstī var nolemt, ka pozitīvie ieguvumi, izpaužot 1. un 2. punktā minēto informāciju arī citos likumīgos nolūkos, ir lielāki nekā negatīvās sekas, kas šādam pasākumam varētu būtu gan valsts, gan starptautiskā mērogā attiecībā uz šo vai uz jebkuru citu izmeklēšanu nākotnē, vai arī uz civilās aviācijas drošības vadību kopumā, un ka visas sabiedrības interesēs šī informācija ir jāizpauž.

svītrots

Pamatojums

Šajā Komisijas ierosinātajā punktā redzams konflikts starp divām sabiedrības interesēm — tieslietu administrēšanu (tostarp pierādījumu pieejamību tiesā) un aviācijas drošību (tostarp datu un avotu aizsardzību, lai savāktu un analizētu visus pierādījumus turpmāku negadījumu profilaksei). Tiesu iestādei ir savas konkrētas intereses, un tā viena nevar šo konfliktu atrisināt. Ir vajadzīgi skaidri parametri, lai pieņemtu lēmumu tad, kad sabiedrība uzskata, ka vienas intereses stādāmas augstāk par citām interesēm. Šie parametri ir ierosināti 15. panta jaunajā 4. punktā.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja iestādei, kas atbildīga par tieslietu administrēšanu kādā dalībvalstī, ir zināma informācija, kas iegūta saistībā ar drošības izmeklēšanu, bet ne informācija, kas minēta 15. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, tā drīkst izpaust šo informāciju tikai tad, ja tā spēj sniegt par to pierādījumus, pamatojoties uz procedūrām, kas tai ir pieejamas tiesvedības kontekstā. Pretējā gadījumā attiecīgajai informācijai jāpaliek konfidenciālai.

 

Tomēr drošības datus, kas minēti 1. un 2. punktā, drīkst izmantot kā pierādījumu un pieprasīt pārbaudei vai konfiscēt, ja tie attiecas uz kriminālizmeklēšanu nelikumīgas iejaukšanās akta gadījumā.

Pamatojums

Šis grozījums papildina informācijas sniegšanu tiesu iestādēm, lai iesaistītie cilvēki varētu pilnībā sadarboties ar drošības izmeklēšanu un tādējādi noteikt negadījuma cēloņus. Ja tiesu iestādes vēlas izmantot informāciju, tām jāsniedz attiecīgi pierādījumi. Piemēram, ja šīm iestādēm zināma informācija, ko piegādājuši ārvalstu izmeklētāji, tās var izmantot starptautiskās tiesiskās palīdzības pieprasījumu, lai iegūtu šo informāciju saistībā ar tiesas procesu. Šajā jaunajā punktā ir doti skaidri kritēriji, ar kuriem nosaka, kad negadījumu izmeklēšanā savākto informāciju var dot tiesu iestādēm un kad tieslietu administrēšanas sabiedriskās intereses stādāmas augstāk par aviācijas drošības interesēm.

Drošības izmeklēšanas mērķis ir iesaistīto pušu datu un liecību vākšana, abos gadījumos ievērojot konfidencialitāti. Ja negadījuma izmeklētājs nevar nodrošināt, ka liecības vai dati netiek izmantoti administratīvā vai tiesu procesā, iesaistītās puses nedos atklātas liecības. No otras puses, tiesnesim ir likumīgas intereses spriest taisnu tiesu. Ar šo grozījumu tiek ierosināti skaidri parametri, lai palīdzētu tiesu iestādēm pieņemt lēmumu, kad vienas intereses pēc sabiedrības domām stādāmas augstāk par citām interesēm.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Ja drošības datus atbilstoši 2.a punktam izmanto kā pierādījumu kriminālprocesā, jārespektē iesaistīto personu pamattiesības, proti, tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesu. Atklāti tiek tikai tie dati, kas tiešām nepieciešami kriminālprocesiem, pārējie dati iespēju robežās paliek izmeklēšanas iestādes rīcībā.

 

Ja drošības datus atbilstoši 2.a punktam izmanto kā pierādījumu kriminālprocesā, informāciju, ko persona sniegusi saistībā ar drošības izmeklēšanu, nevar izmantot pret šo personu.

Pamatojums

Drošības dati tiek aizsargāti, lai nodrošinātu pierādījumu sniegšanu, saglabājot konfidencialitāti. Eiropas Savienības tiesību akti nepieļauj personas datu ierakstus darba vietā. Drošības datu ieraksti ir izņēmums šim aizliegumam, ciktāl lidmašīnu apkalpes, gaisa satiksmes kontrolieri u. tml. tam ir piekrituši, lai uzlabotu aviācijas drošību. Ja drošības datus izmanto mērķiem, kas ierosināti jaunajā 4. punktā, iesaistīto pušu tiesības tiek maksimāli aizsargātas. Turklāt iesaistītās personas tiek aizsargātas ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesībām neliecināt pret sevi.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā ir atzītas tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā lietā Saunders pret AK (lieta 43/1994/490/572) ir atzinusi, ka informāciju, kas iegūta piespiedu kārtā, nevar izmantot kriminālprocesā pret attiecīgo personu (tiesības neliecināt pret sevi). Tomēr atteikums sniegt informāciju ir sodāms, kā ierosināts 2. pantā. Tādēļ būtiski svarīgi noteikt, ka visu negadījuma izmeklēšanai sniegto informāciju nevar izmantot pret personu, kura šo informāciju sniegusi.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. EASA piedalās Direktīvā 2003/42/EK minētās informācijas apmaiņā un analīzē, un tā var tiešsaistē piekļūt visai informācijai, kas iekļauta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1321/2007 izveidotajā centrālajā repozitorijā. Minētā piekļuve attiecas uz informāciju, kas ļauj tieši identificēt ekspluatantu un gaisa kuģi, par ko ir sagatavots notikuma ziņojums. EASA nodrošina, ka šāda informācija ir konfidenciāla, un ierobežo tās izmantošanu, to atļaujot tikai tajos gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams savu pienākumu izpildei drošības jomā.

svītrots

Pamatojums

Šī nav īstā vieta, lai risinātu jautājumus saistībā ar ziņošanu par notikumiem Par šo tematu ir ierosināts jauns īpašs pants (21.a pants). Tajā ir iekļauti šā punkta noteikumi.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pilota kabīnes audio un video ierakstus un to atšifrējumus drīkst izpaust un izmantot tikai drošības izmeklēšanā, izņemot citus gadījumus, kad tam piekrīt visi iesaistītie apkalpes locekļi.

1. Pilota kabīnes audio un video ierakstus un to atšifrējumus drīkst izpaust vai izmantot tikai drošības izmeklēšanā, ja vien drošības izmeklēšanas iestāde nekonstatē, ka negadījumu izraisījis tīšas darbības akts vai nelikumīgas iejaukšanās akts.

Pamatojums

Jānorāda, ka nelikumīgas iejaukšanās akta vai tīšas darbības akta gadījumā prioritāte piekrīt tiesvedībai.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Informācijai, kurai nav nekāda sakara ar drošības izmeklēšanu, un jo īpaši informācijai par privāto dzīvi, kas iegūta no pilotu kabīnes audio un video ierakstiem un to atšifrējumiem, piemērojama pilnīga aizsardzība, kā arī šo informāciju nedrīkst pārsūtīt vai izpaust.

Pamatojums

Svarīgi garantēt, ka drīkst izmantot tikai ar drošības izmeklēšanām saistītu informāciju, bet nosūtīt tiesu iestādei vai publiskot nedrīkst jebkuru personīga rakstura informāciju.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lidojuma datu reģistratora ierakstus drīkst izpaust un izmantot tikai drošības izmeklēšanas nolūkā, izņemot gadījumus, kad šos ierakstus

2. Lidojuma datu ierakstus drīkst izpaust un izmantot tikai drošības izmeklēšanas nolūkā, izņemot gadījumus, kad šos ierakstus

(a) izmanto vienīgi saistībā ar lidojumderīgumu vai apkopi vai

(a) izmanto vienīgi saistībā ar lidojumderīgumu vai apkopi un

(b) padara anonīmus vai

(b) padara anonīmus, un

(c) atklāj saskaņā ar drošības procedūrām.

(c) atklāj saskaņā ar drošības procedūrām.

Pamatojums

Nosacījumi informācijas atklāšanai ir kumulatīvi, lai novērstu drošības informācijas neatbilstošu izmantošanu. Dati, kas atklāti lidojumderīguma un apkopes vajadzībām, jāpadara anonīmi un jāatklāj saskaņā ar drošības procedūrām. Tikai šādā veidā tiek garantēts, ka atklātie dati netiek izmantot citiem mērķiem. Termins „drošības procedūras” nav definēts un ir neskaidrs. Lai noteiktu, kas tad ir drošības procedūra, jāizstrādā protokoli starp iesaistīto personu kategorijām. Lidojuma datu reģistratora informāciju var iegūt ar citiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai aizsargātu negadījuma izmeklēšanas neatkarīgo raksturu un nodrošinātu pilnīgu sadarbību starp pusēm, kuras spēj sniegt izmeklēšanai svarīgu informāciju, dalībvalstis nodrošina, ka negadījuma izmeklēšanā iegūto ierakstu un drošības datu izmantošana tiesvedībā nav pretrunā tiesībām uz privātumu vai tiesībām uz taisnīgu tiesu. Jebkurā gadījumā jāsaglabā tiesības neliecināt pret sevi.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par drošības izmeklēšanu atbildīgās drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs informāciju, kas var būt saistoša negadījumu vai nopietnu incidentu novēršanai, paziņo par civilās aviācijas drošību atbildīgajām iestādēm, personām, kas atbild par gaisa kuģu vai gaisa kuģu aprīkojuma ražošanu vai apkopi, kā arī privātpersonām vai tiesību subjektiem, kas atbild par gaisa kuģu ekspluatāciju vai personāla apmācību.

2. Par drošības izmeklēšanu atbildīgās drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs informāciju, kas var būt saistoša negadījumu vai nopietnu incidentu novēršanai, paziņo par civilās aviācijas drošību atbildīgajām iestādēm, jo īpaši EASA, personām, kas atbild par gaisa kuģu vai gaisa kuģu aprīkojuma ražošanu vai apkopi, kā arī privātpersonām vai tiesību subjektiem, kas atbild par gaisa kuģu ekspluatāciju vai personāla apmācību.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs drīkst informēt cietušos un viņu ģimenes vai to asociācijas un publiskot jebkuru informāciju par faktoloģiskiem novērojumiem un procedūrām šīs drošības izmeklēšanas gaitā, un eventuāli arī nākt klajā ar iespējamiem iepriekšējiem slēdzieniem un/vai rekomendācijām ar nosacījumu, ka tas neliek šķēršļus izmeklēšanas mērķu sasniegšanai.

3. Drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs drīkst publiskot jebkuru informāciju par faktoloģiskiem novērojumiem un procedūrām šīs drošības izmeklēšanas gaitā, un eventuāli arī nākt klajā ar iepriekšējiem ziņojumiem un drošības rekomendācijām ar nosacījumu, ka tas neliek šķēršļus izmeklēšanas mērķu sasniegšanai un pilnībā atbilst noteikumiem attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Pamatojums

Šī terminoloģija ir precīzāka un atbilst terminiem, kas izmantoti ICAO Konvencijas 13. pielikumā.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Drošības izmeklēšanas iestādes priekšsēdētājs pirms 3. punktā minētās informācijas publiskošanas nosūta šo informāciju cietušajiem, viņu ģimenēm vai to asociācijām. Priekšsēdētājam jo īpaši jānosūta attiecīgajām personām iepriekšējie ziņojumi un nobeiguma ziņojums, ja šīs personas ir iedevušas savu kontaktinformāciju.

Pamatojums

Nevajadzētu informēt cietušo ģimenes, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Šīm ģimenēm ir jādod priviliģēta piekļuve informācijai pirms tās publiskošanas.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Jebkurā drošības izmeklēšanas posmā drošības izmeklēšanas iestāde ar datētu pavadvēstuli nosūta attiecīgajiem uzņēmumiem, arī tiem, kas atrodas citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, rekomendācijas visiem preventīviem pasākumiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem un kas būtu nekavējoties jāveic.

1. Jebkurā drošības izmeklēšanas posmā drošības izmeklēšanas iestāde ar datētu pavadvēstuli pēc konsultēšanās ar visām atbildīgajām pusēm, tostarp, EASA, attiecīgā gaisa kuģa ražotāju un ekspluatantu, nosūta attiecīgajiem uzņēmumiem, arī tiem, kas atrodas citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, rekomendācijas visiem preventīviem pasākumiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem un kas būtu nekavējoties jāveic.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns) – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Ziņošana par notikumiem

Pamatojums

Jautājums par ziņošanu par notikumiem ir svarīgs un tam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Šobrīd tiešām netiek veikta ECCAIRS rīcībā esošo datu analīze Eiropas Savienības līmenī. Šo datu analīze varētu ļaut apzināt tendences un veikt pasākumus negadījuma profilaksei.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a EASA sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri piedalās informācijas, uz kuru attiecas Direktīva 2003/42/EK, apmaiņā un analīzē, un tā var tiešsaistē piekļūt visai informācijai, kas iekļauta ar Regulu (EK) Nr. 1321/2007 izveidotajā centrālajā repozitorijā. Minētā piekļuve attiecas uz informāciju, kas ļauj tieši identificēt ekspluatantu un gaisa kuģi, par ko ir sagatavots notikuma ziņojums. EASA garantē šādas informācijas konfidencialitāti atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, un ierobežo tās izmantošanu, atļaujot to izmantot tikai tajos gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams pienākumu izpildei drošības jomā. Šo informāciju var izmantot tikai negadījumu un incidentu profilaksei, bet nevis lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību.

Pamatojums

Jautājums par ziņošanu par notikumiem ir svarīgs un tam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Šobrīd tiešām netiek veikta ECCAIRS rīcībā esošo datu analīze Eiropas Savienības līmenī. Šo datu analīze varētu ļaut apzināt tendences un veikt pasākumus negadījuma profilaksei.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns) – 2. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a. EASA pienākums ir sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri analizēt 1. punktā minēto informāciju, jo īpaši lai apzinātu galvenās tendences aviācijas drošības attīstībā. Kad šīs informācijas analīze parāda, ka ievērojams notikumu skaits atkārtojas, jāveic padziļināta šo notikumu analīze, lai vajadzības gadījumā varētu veikt atbilstošus drošības pasākumus un jo īpaši formulēt norādījumus par lidojumderīgumu.

Pamatojums

Jautājums par ziņošanu par notikumiem ir svarīgs un tam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Šobrīd tiešām netiek veikta ECCAIRS rīcībā esošo datu analīze Eiropas Savienības līmenī. Šo datu analīze varētu ļaut apzināt tendences un veikt pasākumus negadījuma profilaksei.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns) – 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Šo 2. punktā minēto analīžu rezultāti jānosūta visām aviācijas drošības iestādēm Eiropas Savienībā un Komisijai.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns) – 4. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Atbilstoši 1. un 2. punktam EASA var pieprasīt Tīklam vai dalībvalstu iestādēm jebkuru vajadzīgo papildinformāciju.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

22. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasažieru sarakstu pieejamība

Pasažieru sarakstu pieejamība un saziņa ar ģimenēm

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kopienas aviokompānijas un aviokompānijas, kuras nodrošina lidojumus no lidostas dalībvalstī, kur piemēro Līgumu, ievieš procedūras, lai vienas stundas laikā pēc tam, kad ir paziņots, ka ar šo gaisa kuģi ir noticis negadījums, būtu iespējams sagatavot visu lidmašīnā atrodošos personu sarakstu.

1. ES aviokompānijas un aviokompānijas, kuras nodrošina lidojumus no lidostas vai uz lidostu dalībvalstī, kur piemēro Līgumu, ievieš procedūras, lai pēc iespējas drīz, bet jebkurā gadījumā divu stundu laikā pēc tam, kad ir paziņots, ka ar šo gaisa kuģi ir noticis negadījums, sagatavotu visu lidmašīnā atrodošos personu sarakstu, kā arī sarakstu ar jebkurām bīstamām kravām, kas varētu apdraudētu sabiedrības veselību vai vidi.

Pamatojums

Nav nekāda pamata runāt tikai par izlidojošiem reisiem no ES, jāiekļauj arī lidojumi uz ES. Šis grozījums atbilst vajadzībām samazināt gaidīšanas laiku pirms pasažieru identificēšanas gaisa kuģī, ar kuru noticis negadījums. Aviokompānijām jāsniedz arī dati par pārvadātajām precēm, ja gaisa kuģī atrodas bīstamas preces.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai varētu ātri informēt pasažieru ģimenes par viņu tuvinieku atrašanos avarējušā gaisa kuģī, aviokompānijas un ceļojumu aģentūras piedāvā pasažieriem iespēju norādīt vārdu un kontaktinformāciju kādai personai, ar kuru sazināties, ja noticis negadījums. Šo informāciju drīkst izmantot tikai tad, ja noticis negadījums. Šo informāciju nedrīkst izpaust trešām personām un izmantot komerciāliem mērķiem.

Pamatojums

Kad notiek negadījums, aviokompānija saņem tūkstošiem zvanu un bieži ir vajadzīgs ilgs laiks, lai identificētu attiecīgo personu, kurai jāziņo par pasažiera bojāeju. Šis neziņas periods ir ļoti sāpīgs cietušo tuviniekiem. Šo gaidīšanas laiku varētu samazināt, ja aviokompānijām rezervēšanas laikā būtu pienākums lūgt pasažieriem norādīt kontaktinformāciju personai, ar ko sazināties, ja noticis negadījums. Šai kontaktinformācijai tomēr jāpiemēro garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Tikai tad, kad attiecīgās iestādes ir informējušas visu pasažieru ģimenes, šo sarakstu drīkst publiskot. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu saglabāt šā saraksta konfidencialitāti.

3. Tikai tad, kad attiecīgās iestādes ir informējušas visu pasažieru ģimenes un saņemta to piekrišana, šo sarakstu drīkst publiskot. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu saglabāt šā saraksta konfidencialitāti.

Pamatojums

Sarakstu nedrīkst publiskot, pirms iestādes nav informējušas visas iesaistītās personas.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

22. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sarakstā iekļautos datus apstrādā, neierobežojot Direktīvas 95/46/EK piemērošanu.

svītrots

Pamatojums

Par šo jautājumu ir pievienots jauns īpašs pants (23.a pants), kurā šis punkts ir iekļauts.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstīm jāgādā par to, lai valsts līmenī tiktu pieņemts plāns palīdzības sniegšanai civilās aviācijas negadījumos cietušajām personām un viņu ģimenēm.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī tiek pieņemts ārkārtas plāns attiecībā uz civilās aviācijas negadījumiem. Šim plānam tai pat laikā jābūt pakārtotam zināmiem vispārējiem principiem dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot Eiropas līmenī visaptverošāku un saskaņotāku reaģēšanu uz šādiem notikumiem.

 

Šajā ārkārtas plānā jo īpaši tiek iekļauts plāns palīdzības sniegšanai civilās aviācijas negadījumos cietušajām personām, kā arī lidostas glābšanas dienestu ātrās aktivācijas plāns gadījumā, ja negadījums notiek pacelšanās vai nosēšanās laikā kādā dalībvalstī.

 

Dalībvalstis arī pēc iespējas ātri nodrošina precīzu un nekļūdīgu metožu izmantošanu cietušo individuālajā identificēšanā.

Pamatojums

Uzskata, ka Eiropas līmenī jāievēro atsevišķi vispārējie principi attiecībā uz ārkārtas plāniem, līdz zināmam līmenim nodrošinot vienotu reaģēšanu uz šādām ārkārtas situācijām visā Eiropas Savienībā.

Valsts ārkārtas plānā jo īpaši jāņem vērā lidostā izvietoto drošības dienestu reaģēšanas ātrums un efektivitāte gadījumā, ja negadījums notiek lidostā. Tam ir liela nozīme, un tas var ļaut izglābt pasažierus.

Bojā gājušā identificēšana ar akreditētām zinātniskām metodēm ir labākais risinājums cietušajiem un viņu tuviniekiem, ja tas ir nepieciešams. Identificēšana jāveic pēc iespējas ātri, bet neapdraudot rūpību un precizitāti.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis nodrošina, ka visām to teritorijā reģistrētajām aviokompānijām ir plāns palīdzības sniegšanai cietušajiem un viņu ģimenēm. Šajos plānos īpaši jāparedz psiholoģisks atbalsts cietušajiem un viņu ģimenēm, kā arī jādod iespēja aviokompānijai reaģēt, ja noticis liela mēroga negadījums. Dalībvalstis revidē savā teritorijā reģistrēto aviokompāniju palīdzības plānus. Arī trešo valstu aviokompānijām, kas nodrošina lidojumus uz Eiropas Savienību, jābūt plānam, kas atbilst cietušo un viņu ģimeņu vajadzībām, un šis plāns ir jānosūta kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, uz kurām tiek veikti lidojumi.

Pamatojums

Kad notiek negadījums, aviokompānija ir pirmais starpnieks, pie kura griežas pasažieru tuvinieki. Dalībvalstīm tādēļ ir jāpārbauda, ka arī to teritorijā reģistrētajām aviokompānijām ir attiecīgs krīzes plāns. Šādam plānam ir jābūt arī trešo valstu aviokompānijām.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ja negadījums noticis kādas dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalsts ir atbildīga par 1. punktā minētā ārkārtas plāna īstenošanu.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1c. Kad negadījuma izmeklēšanu veic kāda dalībvalsts vai tās aviokompānijas reģistrācijas valsts, kuras gaisa kuģis cietis negadījumā, vai kad avarējušajā gaisā kuģī atradies ievērojams skaits šīs valsts valstspiederīgo, minētā dalībvalsts nozīmē respondentu, kurš nodrošina saziņu un sniedz informāciju cietušajiem un viņu ģimenēm. Šī persona var būt pārstāvis no dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestādes.

Pamatojums

Šim respondentam jābūt galvenajam kontaktpunktam cietušo ģimenēm un draugiem. Viņš var koordinēt no dažādām iesaistītām iestādēm saņemto informāciju, nosūtīt to pasažieru tuviniekiem, kā arī viņus informēt par dažādām turpmākajām procedūrām.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Aviokompānijām, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā, jāpiemēro Monreālas Konvencija par atsevišķu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu vienādošanu arī tad, ja to reģistrācijas valsts nav minēto konvenciju ratificējusi.

Pamatojums

Eiropas pasažieriem jābūt aizsargātiem ar Monreālas konvenciju neatkarīgi no aviokompānijas, ar kuras lidmašīnām viņi lido.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns) – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Piekļuve dokumentiem un personas datu aizsardzība

Pamatojums

Īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns) – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/20011.

 

1 OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns) – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Šīs regulas noteikumus piemēro atbilstoši Direktīvai Nr. 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 45/2001/EK1.

 

1 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

Pamatojums

Īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

24.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.a pants

Pielāgošanās tehniskajam progresam

 

1. Lai ņemtu vērā tehnisko progresu, Komisija ar deleģētajiem aktiem atbilstoši 24.b pantam un atbilstoši nosacījumiem 24.c un 24.d pantā var pieņemt pielāgojumus definīcijām 2. pantā un noteikumiem šīs regulas pielikumā, ņemot jo īpaši vērā izmaiņas Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas 13. pielikumā.

 

2. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no „deleģēto aktu” procedūras ieviešanas Lisabonas līguma (LESD 290. panta) kontekstā. Šis ir standartveida formulējums, ko Parlaments izmanto deleģētajiem aktiem citos tiesību aktos.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

24.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.b pants

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuri minēti 24.a pantā, uztic Komisijai uz piecu gadu periodu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 24.c pantu.

 

2. Komisija tūlīt pēc deleģētā akta pieņemšanas par to vienlaicīgi paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus tiek uzticētas Komisijai atbilstoši nosacījumiem 24.c un 24.d pantā.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no „deleģēto aktu” procedūras ieviešanas Lisabonas līguma (LESD 290. panta) kontekstā. Šis ir standartveida formulējums, ko Parlaments izmanto deleģētajiem aktiem citos tiesību aktos.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

24.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.c pants

Deleģēšanas atsaukšana

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 24.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

 

2. Iestāde, kura sākusi iekšējo procedūru, lai nolemtu, vai pilnvaru deleģēšana jāatsauc, cenšas informēt otru iestādi un Komisiju saprātīgā laika periodā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot deleģētās pilnvaras, kuras varētu tikt atsauktas, un iespējamos atsaukšanas iemeslus.

 

3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz tajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

Pamatojums

Šis grozījums izriet no „deleģēto aktu” procedūras ieviešanas Lisabonas līguma (LESD 290. panta) kontekstā. Šis ir standartveida formulējums, ko Parlaments izmanto deleģētajiem aktiem citos tiesību aktos.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

24.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.d pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var celt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā kopš paziņošanas datuma. Šo periodu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par diviem mēnešiem.

 

2. Ja pēc šā perioda izbeigšanās ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret deleģēto aktu nav izteikusi iebildumus, to publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un tas stājas spēkā norādītajā datumā. Deleģēto aktu var publicēt „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

 

3. Deleģētais akts nestājas spēkā, ja Eiropas Parlaments vai Padome ceļ pret to iebildumus. Iestāde, kura ceļ iebildumus, norāda iemeslus, kādēļ tā iebilst pret deleģēto aktu.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no „deleģēto aktu” procedūras ieviešanas Lisabonas līguma (LESD 290. panta) kontekstā. Šis ir standartveida formulējums, ko Parlaments izmanto deleģētajiem aktiem citos tiesību aktos.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

25. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un jo īpaši ar tām ir jāparedz iespēja sodīt personu, kas pretēji šīs regulas noteikumiem

Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā. Neskarot tiesības neliecināt pret sevi, šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un jo īpaši ar tām ir jāparedz iespēja sodīt personu, kas pretēji šīs regulas noteikumiem

Pamatojums

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā ir atzītas tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā lietā Saunders pret AK (lieta 43/1994/490/572) ir atzinusi, ka informāciju, kas iegūta piespiedu kārtā, nevar izmantot kriminālprocesā pret attiecīgo personu (tiesības neliecināt pret sevi). Atteikums sniegt informāciju ir sodāms, kā ierosināts 25. pantā, tādēļ visu negadījuma izmeklēšanai sniegto informāciju nevar izmantot pret personu, kura šo informāciju sniegusi.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns) – 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

26.a pants

 

Regulas grozīšana

 

Šo regulu pārskata ne vēlāk kā ceturtajā gadā pēc tās stāšanās spēkā. Šā iemesla dēļ un pamatojoties uz plašu konsultēšanos ar ieinteresētajām personām un Tīklu, Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un ne vēlāk kā piektajā gadā pēc regulas stāšanās spēkā sniedz rakstisku pārskata ziņojumu, tostarp priekšlikumus izmaiņām tiesību aktos, ja tādas ir nepieciešamas. Ja paredzēts izdarīt grozījumus šajā regulā, no Tīkla, kas minēts 7. pantā, pieprasa iepriekšēju atzinumu. Tīkla atzinumu nosūta Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un EASA.

(1)

Nav vēl publicēts „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

(2)

Nav vēl publicēts „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.


PASKAIDROJUMS

1. Pamatojums

Pēdējos gados gaisa satiksme nepārtraukti pieaug.

Lai gan ir ievērojami uzlaboti drošības standarti, šis pieaugums palielina lidmašīnu negadījumu risku.

Šajā kontekstā ir svarīgi neatkarīgi izmeklēt negadījumus, nosakot trūkumus drošības jomā un dodot iespēju veikt koriģējošus pasākumus.

Negadījumu izmeklēšanu šobrīd regulē ar Eiropas Savienības tiesību aktu — 1994. gada direktīvu(1).

Kopš šā dokumenta pieņemšanas aviācijas tirgus ir ievērojami attīstījies un kļuvis sarežģītāks.

Tā kā ir parādījušies jauni dalībnieki, piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA), kas atbildīga par gaisa kuģu sertifikāciju Eiropas Savienībā, un dalībvalstu izmeklēšanas spējās ir konstatētas atšķirības, nepieciešams iesniegt jaunu tiesību aktu(2).

2. Drošības izmeklēšanas iestāžu tīkls

Ar valstu izmeklēšanas biroju tīkla izveidi jādod iespēja samazināt pastāvošās atšķirības attiecībā uz izmeklēšanas spējām Eiropas Savienībā.

Tīkls varētu arī uzlabot izmeklēšanas kvalitāti un tiesiski regulēt sadarbību starp dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm.

Tam vajadzētu arī uzlabot aviācijas drošību.

Lai gan šobrīd apstākļi nav piemēroti Eiropas drošības izmeklēšanas biroja izveidei, referente tomēr vēlas izdarīt ko vairāk nekā ierosina Komisija — vajadzētu definēt Tīkla uzdevumus(3), kas dotu reālu pievienoto vērtību drošības ziņā.

Tīkla uzdevumi varētu būt šādi:

- izveidot sistēmu un veicināt materiālu apmaiņu starp izmeklēšanas birojiem, kā arī nodot materiālus inspektoru rīcībā(4);

- attīstīt drošības standartu uzlabošanai noderīgas informācijas apmaiņu;

- ieviest pasākumus izmeklētāju apmācībai;

- izveidot labas prakses repozitāriju un izstrādāt Eiropas Savienības metodoloģiju negadījumu izmeklēšanai;

- organizēt drošības izmeklēšanas iestāžu revīzijas.

Jāpadomā arī par piemērotu sistēmu, lai Eiropas Savienības mērogā varētu īstenot Tīkla ierosinājumus, lai uzlabotu aviācijas drošību vai izmeklēšanas mehānismus.

3. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

EASA(5) ir atbildīga dalībvalstu vārdā par gaisa kuģu sertifikāciju Kopienā. Aģentūrai ir ievērojama nozīme aviācijas drošības jomā.

Direktīvā 94/56/EK(6) nebija iespējams ņemt vērā EASA, jo direktīvu pieņēma pirms aģentūras izveides. Šāda situācija rada nepieņemamu risku attiecībā uz drošību(7).

Tātad ir pamats jaunajā regulā paredzēt skaidru tiesisku regulējumu aģentūras dalībai drošības izmeklēšanā.

Referente vēlas aplūkot trīs īpašus punktus, kuri ir šādi:

a) drošības izmeklēšanas neatkarība

Regulai nekādā gadījumā nevajadzētu dot EASA iespēju ietekmēt drošības izmeklēšanu vai veikt citu izmeklēšanu paralēli šai izmeklēšanai.

Tā kā aģentūra ir atbildīga par gaisa kuģu sertifikāciju, tā tiešām nevar vienlaicīgi būt tiesnesis un puse.

Tekstam vajadzētu būt nepārprotamam.

b) nosaukums

Tā kā gaisa transports bieži ir starptautisks, drošības izmeklēšanā var būt iesaistītas valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Paturot to prātā, kā arī domājot par juridisko noteiktību, svarīgi, lai, definējot EASA nozīmi izmeklēšanā, izmantotais termins ir skaidri definēts ICAO konvencijas 13. pielikumā(8), ar ko regulē izmeklēšanu starptautiskā mērogā.

Te neder regulas priekšlikumā(9) izmantotais termins „eksperts”, kas varētu radīt nenoteiktību.

Tādēļ vajadzētu izmantot nepārprotamu tādu apzīmējumu, kas garantētu neapstrīdamu aģentūras dalību izmeklēšanā. Attiecībā uz sertifikācijas iestādi(10) parasti lieto terminu „padomnieks”(11).

Tādēļ referente ierosina definēt EASA šajā regulā kā „padomnieku” attiecībā uz aģentūras dalību drošības izmeklēšanā, kā arī lai tai būtu 13. pielikumā padomniekiem piešķirtās tiesības.

c) EASA piekļuve drošības informācijai

Lidojumu drošības nolūkos aģentūrai visas izmeklēšanas laikā jābūt piekļuvei attiecīgai informācijai un drošības rekomendācijām, kas tai ļautu ātri formulēt lidojumderīguma norādījumus(12).

Tomēr informācijas nosūtīšana EASA nenotiek tik sistemātiski kā informācijas nosūtīšana valstu civilās aviācijas iestādēm.

Tādēļ vajadzētu noregulēt šo informācijas plūsmu un veicināt par izmeklēšanu atbildīgo iestāžu lielāku sadarbību ar aģentūru.

4. Koordinācija starp izmeklēšanām

Daudzos gadījumos līdz ar drošības izmeklēšanu tiek uzsākts viens vai vairāki tiesas procesi(13).

a) neatkarība

Jānodrošina, lai izmeklētāji, kuri atbildīgi par drošības izmeklēšanu, var strādāt, neprasot tiesai atļauju piekļūt pierādījumiem vai tos izskatīt.

Saprotams, ka nelikumīgas iejaukšanās gadījumā apstākļi ir atšķirīgi un prioritāte jādod tiesas izmeklēšanai(14).

b) piekļuve slepenai informācijai

Lai noteiktu negadījuma cēloņus, svarīgi, ka negadījumā iesaistītās personas(15) sadarbojas ar drošības izmeklēšanas iestādēm.

Ja šīs personas atsakās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar drošības izmeklēšanām, baidoties, ka viņu liecības tiks nodotas tiesu iestādēm bez viņu piekrišanas, tas rada risku lidojumu drošībai.

No otras puses, jādod iespēja tiesu iestādēm darīt savu darbu un ģimenēm — sagaidīt, ka tiesa nosaka atbildības.

Tādēļ tiesu iestādēm jābūt piekļuvei attiecīgajai informācijai.

Komisija ierosina aizsargāt zināmu daļu informācijas, bet lai tiesu iestādes tai var piekļūt, ja piekļuves pamatojumā ir „visas sabiedrības intereses”(16).

Tomēr jēdziens „visas sabiedrības intereses” ir diezgan nenoteikts un dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Turklāt, ja negadījuma rezultātā ir iestājusies kādas personas nāve, bieži uzskata, ka tas attiecas uz visas sabiedrības interesēm.

Tādēļ šādos gadījumos slepenā informācija vairs nav aizsargāta.

Referente ierosina, ka tiesu iestādēm nosūta visu, kas attiecas uz faktu konstatēšanu un pierādījumu analīzi, kamēr pārējā informācija paliek konfidenciāla.

5. Cietušo un viņu piederīgo tiesības

a) pasažieru saraksts

Komisija ierosina paredzēt attiecībā uz aviokompānijām prasību sastādīt sarakstu stundas laikā pēc paziņojuma par negadījumu.

Referente atbalsta šo ideju, bet vēlas, lai to nepiemēro tikai Kopienas aviokompānijām un tām kompānijām, kuru gaisa kuģi izlido no ES, bet arī visām kompānijām, kuru lidmašīnas ielido Eiropā.

Nav nekāda pamata šķirot pasažierus, kuri ielido Eiropas Savienībā, atkarībā no viņu izmantotās aviokompānijas.

b) informācija par pasažiera nāvi

Kad notiek negadījums, aviokompānija saņem tūkstošiem zvanu(17), un bieži ir vajadzīgs ilgs laiks, lai identificētu attiecīgo personu, kurai jāziņo par pasažiera nāvi.

Šis neziņas periods ir ļoti sāpīgs cietušo tuviniekiem.

Referente vēlas ieviest pienākumu aviokompānijām(18) rezervēšanas laikā lūgt pasažieriem norādīt kontaktinformāciju personai, ar ko sazināties, ja noticis negadījums(19).

c) palīdzība tuviniekiem

Komisija ierosina, ka „dalībvalstīm jāgādā par to, lai valsts līmenī tiktu pieņemts plāns palīdzības sniegšanai civilās aviācijas negadījumos cietušajām personām un viņu ģimenēm”(20).

Tomēr, kad notiek negadījums, aviokompānija ir pirmais starpnieks, pie kura griežas pasažieru tuvinieki.

Tādēļ referente uzskata, ka vajadzētu pievienot pienākumu dalībvalstīm pārbaudīt, vai to teritorijā reģistrētajām aviokompānijām ir arī krīzes plāns(21).

Turklāt par drošības izmeklēšanu atbildīgajai valstij vajadzētu nozīmēt respondentu, kurš būtu galvenais kontaktpunkts cietušo tuviniekiem. Viņš varētu koordinēt informāciju, ko sniedz dažādās iesaistītās iestādes, nosūtīt to pasažieru tuviniekiem, kā arī informēt viņus par dažādām procedūrām, kas sekos(22).

Tas būtu svarīgs atbalsts cietušo tuviniekiem, kuri bieži ir apjukuši, saskaroties ar daudzajiem dalībniekiem un procedūrām, kad viņiem jau jācieš sāpes par tuvinieka zaudējumu.

No otras puses, vajadzētu paredzēt noteikumus, kas ļautu ģimenēm iegūt īpašu informāciju par drošības izmeklēšanas norisi, jo īpaši saņemt izmeklēšanas starpposma ziņojumus un gala ziņojumu pirms to publiskošanas.

d) Monreālas konvencija(23)

Referente uzskata, ka Eiropas ceļotājus vajadzētu aizsargāt ar šiem noteikumiem neatkarīgi no aviokompānijas, ar kuras gaisa kuģi viņi lido, un ka regulā ir jāprecizē pienākums visām aviokompānijām, kas vēlas veikt lidojumus uz Eiropas Savienību, ievērot Monreālas konvencijas noteikumus.

6. Notikumu ziņojumi civilajā aviācijā

Komisija nolēma nepārskatīt Direktīvu 2003/42/EK(24), jo tā uzskata, ka šā tiesību akta grozīšana ir priekšlaicīga. Tomēr regulas priekšlikumā uz to ir atsauce(25).

Jāsaka, ka notikumu ziņojumu sistēmas darbība nav ideāla.

Nebūt ne visas dalībvalstis nosūta datus uz ECCAIRS centrālo repozitāriju(26), kurā jāapkopo visi notikumi Eiropas Savienībā.

Turklāt neviens nav atbildīgs par ECCAIRS datu analīzi Eiropas Savienības līmenī.

Šīs informācijas analīze būtu loti svarīga no aviācijas drošības viedokļa(27).

Referente vēlētos paplašināt noteikumus, kas paredzēti šajā regulas priekšlikumā, jo īpaši lai pieprasītu EASA sadarbībā ar valstīm analizēt un klasificēt informāciju, kas apkopta ECCAIRS.

(1)

Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus (OV L 319, 12.12.1994., 14. lpp.).

(2)

Jāņem vērā arī izmaiņas 13. pantā („Par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu”) Čikāgas konvencijai par starptautisko civilo aviāciju (7300/9), ar kuru starptautiskā mērogā regulē noteikumus, ko piemēro lidmašīnu negadījumu un incidentu izmeklēšanai.

(3)

Šos uzdevumus varētu noteikt, pamatojoties uz modeli, ko Komisija ierosinājusi ietekmes novērtējumā (SEC(2009)1477), kā arī modeli, kas pastāv jūras transporta nozarē līdz ar pastāvīgas sadarbības sistēmu (10. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009, 114. lpp.).

(4)

Piemērs apmaiņas veicināšanas pasākumam varētu būt valsts izmeklēšanas iestādes rīcībā esošo iekārtu un aprīkojuma repozitārija izveide, kā arī vajadzības gadījumā tādu izmeklētāju repozitārija izveide, kuri specializējušies uz negadījumiem, kas notikuši īpašos apstākļos (uz jūras, kalnos u. tml.).

(5)

Aģentūra izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.03.2008., 1. lpp.).

(6)

Minēta iepriekš.

(7)

Kā to apstiprināja Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) veiktā EASA revīzija.

(8)

Minēts iepriekš.

(9)

Regulas priekšlikuma (COM(2009)611) 9. panta 1. punktā. Termins „eksperts” divas reizes ir izmantots iepriekš minētajā ICAO 13. pielikumā, bet nav dota tā definīcija.

(10)

Tieši Amerikas Savienotajās Valstīs drošības izmeklēšanā saistībā ar gaisa kuģa negadījumu Federālā Aviācijas administrācija (Federal Aviation Administration, FAA) ir Valsts transporta drošības padomes (National Transportation Safety Board, NTSB) „padomieks”, ņemot vērā ICAO 13. pielikumu.

(11)

Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 13. pielikuma 1. nodaļa.

(12)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 20. pants, minēts iepriekš.

(13)

Pat ja šīs izmeklēšanas ir viena no otras neatkarīgas un tehniskā izmeklēšana, šķiet, attiecas tikai uz drošību, nevis atbildības noteikšanu, par tehnisko izmeklēšanu atbildīgās iestādes konstatētajiem faktiem un secinājumiem ir ievērojama ietekme uz tiesas izmeklēšanu.

(14)

Regulas priekšlikuma 13. panta 2. punkts, minēts iepriekš.

(15)

Izdzīvojušais personāls, gaisa satiksmes kontrolieri, gaisa kuģa operatori u. tml.

(16)

Regulas priekšlikuma 15. panta 2. punkts, minēts iepriekš.

(17)

Pēc tam, kad pagājušā gada 31. maijā pazuda gaisa kuģis lidojumā AF 447 no Riode˛aneiro uz Parīzi, „Air France” vienā dienā saņēma vairāk nekā 20 000 zvanu.

(18)

Kā tas jau notiek Amerikas Savienotajās Valstīs.

(19)

Šī informācija būtu atšķirīga no kontaktinofrmācijas, ko pieprasa gadījumā, ja mainās lidojuma laiks vai ja lidojumu atceļ.

(20)

Regulas priekšlikuma 23. pants, minēts iepriekš.

(21)

Par paraugu šiem krīzes plāniem varētu ņemt ICAO apkārtrakstu 285/AN/166, un vajadzētu veikt šo plānu revīzijas.

(22)

Drošības izmeklēšana, iespējams, tiesas izmeklēšana, pabalstu maksājumi, ķermeņu identifikācija u. tml.

(23)

Monreālas konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, kas stājusies spēkā 2004. gada 28. jūnijā, jo īpaši attiecas uz gaisa pārvadātāju civiltiesisko atbildību gadījumā, ja aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm nodarīts kaitējums. Šo konvenciju šobrīd ir ratificējušas 93 valstis.

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.).

(25)

Regulas priekšlikuma 15. panta 3. punkts, minēts iepriekš.

(26)

Repozitārijs izveidots ar Komisijas 2007. gada 12. novembra Regulu (EK) Nr. 1321/2007, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā centrālajā repozitārijā integrējama informācija par notikumiem civilajā aviācijā, kuras apmaiņu veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK (OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.).

(27)

Šāda analīze ļautu apzināt incidentu atkārtošanās tendences un samazināt negadījumu risku, dodot iespēju sniegt drošības rekomendācijas konstatēto trūkumu koriģēšanai.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Negadījumu un incidentu izmeklēšana un novēršana civilajā aviācijā

Atsauces

COM(2009)0611 – C7-0259/2009 – 2009/0170(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

29.10.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

12.11.2009

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Christine De Veyrac

9.11.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

1.3.2010

28.4.2010

31.5.2010

 

Pieņemšanas datums

1.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Ryszard Czarnecki, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Juozas Imbrasas, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Vilja Savisaar, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Spyros Danellis, Markus Ferber, Jelko Kacin, Gilles Pargneaux, Alfreds Rubiks, Salvatore Tatarella, Sabine Wils

Iesniegšanas datums

10.6.2010

Juridisks paziņojums - Privātuma politika