ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādāta redakcija)

15.6.2010 - (COM(2008)0809 – C7‑0471/2008 – 2008/0240(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Jill Evans
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)
PR_COD_1Recastingam

Grozījumi

• 001-103 (PDF - 396 KB)
• 001-103 (DOC - 624 KB)
• 104-104 (PDF - 282 KB)
• 104-104 (DOC - 268 KB)
• 105-106 (PDF - 95 KB)
• 105-106 (DOC - 242 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0809 – C7‑0471/2008 – 2008/0240(COD))

(Koplēmuma procedūra  – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0809),

- ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0471/2008),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

- ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 16. decembra atzinumu[1],

- ņemot vērā Reģionu komitejas 2010. gada 29. maija atzinumu[2],

- ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

- ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0196/2010),

1.   pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.   aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK galvenā prioritāte ir iekļaut novēršanas principu tiesību aktos par atkritumiem. Novēršana cita starpā paredz pasākumus, kas ļauj samazināt kaitīgu vielu saturu materiālos un ražojumos.
Pamatojums
Direktīvas par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās jeb „RoHS direktīvas” pārstrādātajā redakcijā vajadzētu ņemt vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas 2008. gadā noteikta pamatdirektīvā par atkritumiem. Atkritumu veidošanās novēršana ir galvenā prioritāte saistošajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā. Novēršana ietver pasākumus, kas ļauj samazināt kaitīgu vielu daudzumu materiālos un ražojumos. Tādēļ RoHS direktīvas pārstrādātās redakcijas pārskatīšana ir ļoti laba iespēja konkrēti īstenot šo pienākumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas (EEI) joprojām rada nopietnas problēmas atkritumu pārstrādes gaitā.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Padomes 1988. gada 25. janvāra rezolūcija par Kopienas rīcības programmu, lai novērstu kadmija radīto vides piesārņojumu1, ietver aicinājumu Komisijai nekavējoties izstrādāt īpašus pasākumus šādai programmai. Jāaizsargā arī cilvēku veselība un tātad jāīsteno vispārēja stratēģija, kas jo īpaši ierobežo kadmija izmantošanu un veicina aizstājēju izpēti. Minētajā rezolūcijā uzsvērts, ka kadmija izmantošanu vajadzētu atļaut tikai tādos gadījumos, kad tā ir piemērota un nav drošāku alternatīvu.
	1 OV C 30, 4.2.1988., 1. lpp.
Pamatojums
Vajadzētu atjaunot atsauci uz Padomes 1988. gada rezolūciju (4. apsvērums pašreizējā RoHS direktīvas redakcijā), jo tā ir politiska norāde uz to, ka ir jānovērš kadmija radīts vides piesārņojums.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Eiropas Parlaments savā 1996. gada 14. novembra rezolūcijā par Komisijas paziņojumu par Kopienas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas pārskatīšanu un Padomes rezolūcijas projektu par atkritumu politiku1 prasīja Komisijai iesniegt direktīvu priekšlikumus par vairākām prioritārām atkritumu plūsmām, tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Eiropas Parlaments tajā pašā rezolūcijā mudināja Padomi un Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem samazināt tādu bīstamu vielu klātbūtni atkritumos kā hlors, dzīvsudrabs, polivinilhlorīds (PVC), kadmijs un citi smagie metāli.
Pamatojums
Vajadzētu atjaunot atsauci uz Parlamenta 1996. gada rezolūciju (4. apsvērums pašreizējā RoHS direktīvas redakcijā), jo tas ir svarīgs atgādinājums, ka Parlaments jau 1996. gadā ierosinājis konkrēti ierobežot PVC izmantošanu.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3d) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem1 ietver atgādinājumu, ka dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami efektīvi aizsargāt vidi un cilvēku veselību no noturīgām organiskajām piesārņotājvielām to pārrobežu iedarbības dēļ un tātad šo mērķi var vieglāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī. No minētās regulas izriet, ka iespējami īsā laikā ir jāatklāj un jāsamazina tādu noturīgu organisko piesārņotājvielu kā dioksīni un furāni nokļūšana vidē, kuri ir rūpniecisko procesu netīši blakusprodukti, lai sasniegtu, ja iespējams, galīgo mērķi pilnībā novērst šo piesārņojumu. Halogenētos antipirēnus vai PVC saturošu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu termiska apstrāde vai nekontrolēta apglabāšana var ievērojami veicināt dioksīnu un furānu veidošanos.
Pamatojums
RoHS direktīvas pārstrādātajā redakcijā jāņem vērā ES starptautiskās saistības samazināt dioksīnu un furānu radīto kopējo piesārņojumu, nosakot mērķi arī turpmāk to samazināt un, ja iespējams, pilnīgi novērst. Liela daudzuma EEI atkritumu aprites beigu posms joprojām paliek neskaidrs. Vienīgais izņēmums — tos sadedzināt ļoti augstā temperatūrā. Lielu daudzumu EEI atkritumu Eiropas Savienībā vai trešās valstīs joprojām neapstrādā pienācīgā veidā. Dioksīnu un furānu nonākšanu vidē var novērst, tikai izvēloties nekaitīgus materiālus projektēšanas laikā.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 3.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3e) Komisijas uzdevumā veiktajā pētījumā par bīstamām vielām elektriskās un elektroniskās iekārtās ir ietverts stingrs ieteikums pakāpeniski atteikties no bromorganisko un hlororganisko savienojumu izmantošanas, jo atkritumu apstrādes gaitā no tiem var veidoties polibromēti un polihlorēti dioksīni un furāni, un kā prioritāte noteikts pakāpeniski atteikties no PVC, nevis izmantot selektīvus riska pārvaldības variantus, lai samazinātu PVC, tam pievienoto piedevu un bīstamu degšanas produktu nonākšanu vidē. Tajā arī ieteikts marķēt metālisko beriliju un berilija oksīdu, kā arī brīvprātīgi un pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu, vienlaikus uzraugot dažas citas pārbaudītās vielas tirgū.
Pamatojums
Jāpiemin Öko-Institut ieteikumi, kas paredz dažādas iespējas, norādot, ka šie ierosinājumi neaprobežojas tikai ar ieteikumu iekļaut vielas IV pielikumā.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 3.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3f) Nanomateriālu nekaitīgums cilvēku veselībai un videi nav zinātniski pierādīts, nav starptautiski noteiktas nanomateriālu definīcijas un starptautiski atzītu pārbaudes vadlīniju. Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2005. gada 28. un 29. septembrī pieņemtajā atzinumā secina, ka riska novērtējumam vajadzīgās zināšanas ir pārāk niecīgas un ar pašreizējām toksikoloģijas un vides toksikoloģijas metodēm vien, iespējams, nevar atrisināt visus jautājumus, kas rodas saistībā ar nanodaļiņām. Ir arvien vairāk zinātnisko pierādījumu tam, ka dažas oglekļa nanocaurulītes var iedarboties līdzīgi azbesta šķiedrām un tātad ievērojami ietekmēt cilvēku veselību. To pašu var teikt par sudraba nanodaļiņām, kas var nonākt vidē un var ievērojami ietekmēt augsnes, ūdens un sauszemes organismus.
Pamatojums
Jaunajām nanotehnoloģijām veltītajā pētniecības projektā (2009) ir minēts, ka aptuveni 807 ražojumi, kas pieejami tirgū, satur nanomateriālus un daži no tiem ir EEI. Nanotoksikologi ir vienisprātis, ka pastāv reāls nopietna veselības un vides apdraudējuma risks, tādēļ attiecībā uz nanomateriāliem būtu veicami drošības pasākumi. Šis grozījums ir saistīts ar 4. panta jauno 1.b punktu, kurā noteikts marķēt nanosudrabu un oglekļa nanocaurulītes.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Vielas, uz kurām attiecas šī direktīva, ir zinātniski labi izpētītas un novērtētas, un uz tām ir bijuši attiecināti dažādi pasākumi gan Kopienas līmenī, gan valstu līmeņos.	(6) Vielas, uz kurām attiecas šī direktīva, vajadzētu zinātniski labi izpētīt un novērtēt, pirms uz tām attiecināt ierobežojumus un dažādus pasākumus gan Eiropas Savienības līmenī, gan valstu līmenī. Vielas, kas iekļautas III pielikumā, vajadzētu rūpīgi zinātniski izpētīt un novērtēt, pirms noteikt tām ierobežojumus.
Pamatojums
Vielas, kas iekļautas III pielikumā, vēl nav pilnīgi novērtētas. Vielas, kas iekļautas III pielikumā, paredzēts rūpīgi novērtēt, bet šis darbs vēl nav pabeigts.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Šajā direktīvā paredzētajos pasākumos ņemtas vērā starptautiskās pamatnostādnes un ieteikumi, un tie balstās uz pieejamās zinātniskās un tehniskās informācijas novērtējumu. Pasākumi ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvēlēto cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni, ņemot vērā riskus, kas Kopienā var rasties, ja nebūtu attiecīgu pasākumu. Pasākumi regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai ņemtu vērā pieejamo tehnisko un zinātnisko informāciju.	(7) Šajā direktīvā paredzētajos pasākumos ņemtas vērā starptautiskās pamatnostādnes un ieteikumi, un tie balstās uz pieejamās zinātniskās un tehniskās informācijas novērtējumu. Šie pasākumi ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvēlēto cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni, ņemot vērā risku, kas Eiropas Savienībā var rasties, ja nebūtu attiecīgu pasākumu. Pasākumi regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai ņemtu vērā pieejamo tehnisko un zinātnisko informāciju. Par prioritāru jo īpaši uzskatāms cilvēku veselības un vides apdraudējums, kas rodas, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā iekļautās vielas, sevišķu uzmanību pievēršot heksabromciklododekānam (HBCDD), bis-(2-etilheksil)ftalātam, butilbenzilftalātam (BBP) un dibutilftalātam (DBP).
Pamatojums
Vairākas iestādes ir paudušas bažas saistībā ar šīm vielām.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šī direktīva papildina vispārējos Kopienas tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/[…]/EK par atkritumiem.	(8) Šī direktīva papildina vispārējos Eiropas Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/[…]/EK par atkritumiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)1.
	1 OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Īpaši jānorāda, ka RoHS direktīva papildina REACH regulu. RoHS direktīvai un REACH regulai ir atšķirīgi mērķi, darbības joma, īstenošanas termiņi un iedarbības diapazons. RoHS direktīvu izstrādāja, lai risinātu konkrētas problēmas saistībā ar atkritumu plūsmas strauju pieaugumu, REACH regulā ķīmiskās vielas ir aplūkotas vispārīgi, īpaši nepievēršot uzmanību atkritumiem. REACH regula ir reģionālas nozīmes tiesību akts, kas vēl ir tikai pirmais solis, turpretim RoHS direktīvā jau noteikti pasaules mēroga standarti. EEIA galvenās problēmas ir saistītas ar polimēriem, uz kuriem neattiecas REACH regula. RoHS direktīva vēl jāpilnveido, un tajā jāpievēršas īpašām problēmām saistībā ar EEIA reģenerāciju un apglabāšanu izcelsmes vietā.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Jāņem vērā smago metālu, PBDE un polibromdifenilu nesaturošu elektrisko un elektronisko iekārtu tehnisko attīstību.	(11) Jāņem vērā smagos metālus, bromētos antipirēnus, hlorētos antipirēnus, PVC un tā bīstamos plastifikatorus nesaturošu elektrisko un elektronisko iekārtu tehniskā attīstība.
Pamatojums
Elektronikas rūpniecība ir daudz panākusi savā iniciatīvā visā pasaulē atteikties no bromētu/hlorētu antipirēnu un PVC izmantošanas. Vadošie elektronikas uzņēmumi jau pakāpeniski pārtrauc izmantot šīs vielas dažos/visos savos ražojumos (piemēram, 50 % visu jauno mobilo telefonu jau ir izmantoti materiāli ar zemu halogēnu saturu). Gandrīz visi vadošie elektronikas uzņēmumi jau apņēmušies to ievērot attiecībā uz patēriņa precēm (piemēram, nākamo viena divu gadu laikā personālo datoru ar zemu halogēnu saturu tirgus daļa jau pārsniegs 40 %). Pirms kāda laika līdzīgi rīkojās arī daži mājsaimniecības preču ražotāji.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Līdzko pieejami zinātniski pierādījumi, ņemot vērā piesardzības principu, jāizvērtē citu bīstamu vielu aizliegšana un to aizvietošana ar videi nekaitīgākām alternatīvām, kas nodrošina vismaz tādu pašu patērētāju aizsardzības līmeni, pievēršot uzmanību to saskaņotībai ar citiem Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH). Īpaša uzmanība jāvelta potenciālai ietekmei uz MVU.	(12) Periodiski un līdzko pieejami zinātniski pierādījumi, ņemot vērā piesardzības principu, jāizvērtē citu bīstamu vielu aizliegšana un to aizvietošana ar videi nekaitīgākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, kas nodrošina vismaz tādu pašu patērētāju aizsardzības līmeni. Tālab Komisijai ir jāizvērtē citu bīstamu vielu negatīva ietekme un to aizstāšanas iespējamība, jo īpaši beidzoties elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatācijas laikam, lai sagatavotu likumdošanas priekšlikumus ar mērķi regulāri uzlabot šīs direktīvas noteikumus. Šajā pārbaudē jāparedz vispusīgs ietekmes novērtējums un apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šajā pārbaudē arī vajadzētu pievērst uzmanību saskaņotībai ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un uzlabot sinerģismu attiecībā uz darbu, ko veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Īpaša uzmanība jāvelta potenciālai ietekmei uz MVU.
Pamatojums
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Jaunu atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem, un atjaunojamiem energoresursiem ir ļoti svarīga nozīme, lai sasniegtu mērķus vides un klimata jomā. 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK1 ir ietverts atgādinājums, ka minētie mērķi ir jāsaskaņo ar pārējiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vides jomā. Tātad šī direktīva nedrīkst kavēt tādu uz atjaunojamo enerģiju balstītu tehnoloģiju attīstību, kas neapdraud vidi un ir ilgtspējīgas un ekonomiski izdevīgas, piemēram, saules fotoelementu tehnoloģijas, kurām jābūt ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Arī Komisijas pieprasītajā neatkarīgajā ietekmes novērtējumā ir ietverts ieteikums neiekļaut saules fotoelementus šīs direktīvas darbības jomā.
	1 OV L 140, 05.06.2009., 16. lpp.
Pamatojums
Direktīva par bīstamo vielu izmantošanas ierobežošanu (RoHS direktīva) ir jāpārskata saistībā ar ES mērķiem novērst klimata pārmaiņas un tā, lai netraucētu ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu energoresursu radīšanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi pieļaut atsevišķus izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu, lai palīdzētu ES sasniegt tās plašākos mērķus vides aizsardzībā, energoapgādē un cīņā pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Atbrīvojumi no aizvietošanas prasības jāatļauj, ja aizvietošana nav iespējama no zinātniskā un tehniskā viedokļa,  jo īpaši ņemot vērā situāciju ar MVU , vai ja negatīvā ietekme, ko attiecībā uz vidi, veselību  vai sociālekonomisko situāciju rada aizvietošana, var atsvērt veselības, vides  vai sociālekonomiskos  ieguvumus no aizvietošanas,  aizstājēju pieejamība un ticamība netiek garantēta. Bīstamo vielu aizvietošana elektriskās un elektroniskās iekārtās arī jāveic tā, lai tā būtu saderīga ar elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) lietotāju veselību un drošību. Lai tirgū laistu medicīnas ierīces, jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvu 93/42/EK un 98/79/EK, kuras veikšanai varētu būt vajadzīga pilnvarota iestāde, ko izraugās dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja šāda iestāde apliecina, ka tā potenciālā aizstājēja, kuru paredzēts lietot medicīnas ierīcēs vai in vitro medicīnas ierīcēs, drošums nav pierādīts, tad to uzskatīs kā skaidri negatīvu ietekmi uz sociālekonomisko situāciju, veselību un patērētāju drošību. Jābūt iespējai iesniegt pieteikumus par atbrīvojumiem tām ierīcēm, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, no dienas, kad direktīva stājas spēkā, pat ja tas ir pirms ierīces faktiskās iekļaušanas minētās direktīvas darbības jomā.	(13) Atbrīvojumi no aizstāšanas prasības jāatļauj, ja aizstāšana nav iespējama no zinātniskā un tehniskā viedokļa, jo īpaši ņemot vērā situāciju ar MVU, vai ja negatīvā ietekme, ko attiecībā uz vidi un veselību rada aizstāšana, var atsvērt veselības un vides ieguvumus no aizstāšanas. Bīstamo vielu aizstāšana elektriskās un elektroniskās iekārtās arī jāveic tā, lai tā būtu saderīga ar elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) lietotāju veselību un drošību. Sociālekonomiskie apsvērumi būtu jāņem vērā, lemjot par atbrīvojuma ilgumu. Jābūt iespējai piešķirt labvēlības periodu pēc atbrīvojuma termiņa beigām, ja ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pienācīgi nodrošinātu aizstājēju pieejamību, cita starpā intelektuālo īpašumtiesību ierobežojumu dēļ. Lai tirgū laistu medicīnas ierīces, jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvu 93/42/EK un 98/79/EK, kuras veikšanai varētu būt vajadzīga pilnvarota iestāde, ko izraugās dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja šāda iestāde apliecina, ka tā potenciālā aizstājēja, kuru paredzēts lietot medicīnas ierīcēs vai in vitro medicīnas ierīcēs, drošums nav pierādīts, tad to uzskatīs kā skaidri negatīvu ietekmi uz sociālekonomisko situāciju, veselību un patērētāju drošību. Jābūt iespējai iesniegt pieteikumus par atbrīvojumiem tām ierīcēm, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, no dienas, kad direktīva stājas spēkā, pat ja tas ir pirms ierīces faktiskās iekļaušanas minētās direktīvas darbības jomā.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ir svarīgi ierobežot darbības jomu atbrīvojumiem, kas attiecas uz dažu noteiktu materiālu un detaļu aizliegumu, lai panāktu pakāpenisku bīstamo vielu izmantošanas izbeigšanu elektriskās un elektroniskās ierīcēs, un lai šādiem lietojumiem minētās vielas nebūtu iespējams izmantot.	(14) Atbrīvojumus no dažu konkrētu materiālu un detaļu aizlieguma vajadzētu noteikt katrā atsevišķā gadījumā un ierobežot to piemērošanas jomu un ilgumu, lai pakāpeniski pārtrauktu bīstamo vielu izmantošanu elektriskās un elektroniskās ierīcēs, ja pastāv iespēja minētās vielas šādos ražojumos neizmantot.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Tehnikas attīstības gaitā var pieaugt nanomateriālu izmantošana elektriskās un elektroniskās iekārtās. Nav pietiekamas informācijas par nanomateriālu, izņemot nanosudrabu un dažas oglekļa nanocaurulītes, izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās un par tās radīto apdraudējumu. Lai dotu Komisijai iespēju novērtēt nanomateriālu drošumu elektriskās un elektroniskās iekārtās, uzņēmējiem jāziņo par nanomateriālu izmantošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās un jāsniedz visi vajadzīgie dati par to nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi. Komisijai vajadzētu izvērtēt saņemto informāciju un attiecīgā gadījumā nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu pienācīgu riska pārvaldību. Ražotājiem vajadzētu marķēt elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas satur nanomateriālus, kuri var nonākt saskarē ar patērētājiem, lai patērētājiem būtu iespēja izdarīt apzinātu izvēli.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	svītrots
(Šis grozījums ir saistīts ar to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu iepriekšējo „regulatīvo kontroles procedūru” aizstāj ar jaunu deleģēto aktu procedūru.)
Pamatojums
Grozītais apsvērums Nr. 20 atbilst vajadzīgajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Jo īpaši Komisijai jāpiešķir pilnvaras pielāgot II, III, IV, V un VI pielikumu tehnikas un zinātnes attīstībai un pieņemt citus vajadzīgos īstenošanas pasākumus. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārīga darbības joma un tie ir izstrādāti ar mērķi grozīt Direktīvas 2002/95/EK nebūtiskus elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.	(20) Lai varētu pielāgot šīs direktīvas noteikumus tehnikas un zinātnes attīstībai un pieņemt citus vajadzīgos pasākumus, jāpiešķir Komisijai pilnvaras atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantam pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V, VI, VIa un VIb pielikuma pielāgošanu, izņēmumu piemērošanas veidu, sīki izstrādātiem noteikumiem par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, nanomateriālu paraugu ņemšanu un pārbaudi, nanomateriālu definīciju, nanomateriālu noteikšanas standartiem, nanomateriālu marķēšanu un pielāgojumiem REACH regulai.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Saistībā ar drīzumā paredzēto Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pārskatīšanu vajadzētu rūpīgi izvērtēt RoHS direktīvas pievienoto vērtību.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, lai veicinātu cilvēku veselības aizsardzību un videi nekaitīgu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu.	Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, lai veicinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību un videi nekaitīgu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu.
Pamatojums
Pamattekstā jāatspoguļo apsvērumu saturs. Apsvērumā Nr. 4 ir teikts, ka „pat ja EEIA savāktu un nodotu pārstrādei atsevišķi, to dzīvsudraba, kadmija saturs varētu apdraudēt veselību vai vidi”. Bet apsvērumā Nr. 5 ir teikts, ka „visefektīvākais ar minēto vielu saistītā veselības un vides apdraudējuma ievērojama samazinājuma nodrošināšanas veids … ir šo vielu aizvietošana”. Tātad pakāpeniska atteikšanās izmantot bīstamas vielas veicina vides aizsardzību, un te runa nav tikai par atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva attiecas uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas ietilpst I pielikumā izklāstītajās kategorijās, kā noteikts II pielikumā.	1. Šī direktīva attiecas uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tostarp elektrības kabeļiem, palīgmateriāliem un piederumiem, kas ietilpst I pielikumā izklāstītajās kategorijās.
Pamatojums
RoHS direktīvu vajadzētu piemērot visām EEI, nevis tikai atsevišķām kategorijām, kā arī elektrības kabeļiem, palīgmateriāliem un piederumiem. II pielikums ir neskaidri formulēts — neraugoties uz virsrakstu „Saistošs ražojumu saraksts”, šis saraksts tomēr nav izsmeļošs, bet tajā minēti tikai daži piemēri: „… iekārtas, tostarp…”. Tas neatrisina problēmu saistībā ar šo kategoriju atšķirīgu interpretēšanu. Vajadzētu svītrot II pielikumu un tā vietā piemērot vispārēju EEI definīciju. Kategorijas I pielikumā ir jāsaglabā, papildinot tās ar visaptverošu kategoriju, kas attiektos uz dažādām EEI kategorijām dažādu ierobežojumu, tostarp laika ierobežojumu, gadījumā.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktu piemēro elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras no 2014. gada 1. jūlija ietilpst I pielikuma 11. kategorijā.
Pamatojums
RoHS direktīvas darbības jomas attiecināšanai ārpus pašreizējām 10 kategorijām vajadzīgs pārejas laiks, lai ļautu ražotājiem iesniegt atbrīvojuma pieteikumus.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktu prasības par drošību un veselību, un ķīmiskām vielām, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kā arī īpašos Kopienas tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu.	2. Šo direktīvu piemēro, neskarot ES tiesību aktu prasības par drošību, veselību un ķīmiskām vielām, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem1, kā arī īpašos ES tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu.
	____________ 1 OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.
Pamatojums
Ar šo grozījumu no RoHS direktīvas darbības jomas nepārprotami svītro nolietotus transportlīdzekļus un šādu transportlīdzekļu elektroniskās detaļas. Šie transportlīdzekļi nekad nenonāk elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmā. Tā kā uz tiem attiecas citi tiesību akti, šie transportlīdzekļi ir jāsvītro no RoHS direktīvas darbības jomas.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šī direktīva neattiecas uz:	3. Šī direktīva neattiecas uz:
(a) iekārtām, kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu, kas paredzēts īpašiem militāriem nolūkiem;	a) iekārtām, kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu, kas paredzēts īpašiem militāriem nolūkiem;
(b) iekārtām, kas īpaši veidotas kā daļa cita tipa iekārtai, kura neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un kura var veikt savas funkcijas tikai kā daļa no minētās iekārtas;	b) iekārtām, kas īpaši veidotas kā daļa cita tipa iekārtai, kura neietilpst šīs direktīvas darbības jomā un var veikt savas funkcijas tikai kā daļa no minētās iekārtas;
(c)iekārtu, kuru nav paredzēts laist tirgū kā atsevišķu funkcionālu vai komerciālu vienību.
	ba) pasažieru vai kravas transportlīdzekļiem;
	bb) lielizmēra stacionārām ražošanas iekārtām, izņemot monitoringa un kontroles iekārtas;
	bc) lielizmēra stacionāriem ražošanas mehānismiem, izņemot monitoringa un kontroles iekārtas;
	bd) atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju, ko paredzēts izmantot sistēmā, kura projektēta, montēta un uzstādīta iepriekš noteiktā vietā pastāvīgai lietošanai, lai iegūtu elektroenerģiju publiskām, komerciālām un iedzīvotāju vajadzībām;
	be) iekārtām, kas ražotas vai ievestas Eiropas Savienībā un ir īpaši projektētas pētniecības un izstrādes vajadzībām, bet nav pieejamas tirgū plašai sabiedrībai;
	bf) pārvietojamiem mehānismiem, kas nav autotransports un kas paredzēti tikai profesionāliem lietotājiem;
	bg) iekārtām, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā.
	Komisija vēlākais […*] iesniedz ziņojumu, kurā izvērtē vajadzību arī turpmāk svītrot 11. kategorijas iekārtas no šīs direktīvas darbības jomas, ja ilgtermiņa ieguvumi, iekļaujot tajā šādas iekārtas, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, ir nesamērīgi niecīgi salīdzinājumā ar radītajām ilgtermiņa izmaksām. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns)
	3.a Neatkarīgi no dažu EEI svītrošanas no šīs direktīvas darbības jomas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji, cik vien tas tehniski un praktiski iespējams, samazina patērētāju un darba ņēmēju saskari ar IV pielikumā norādītajām vielām, ko satur EEI materiāli un detaļas, kā arī to ietekmi uz vidi.
	* Ierakstīt datumu — pēc astoņpadsmit mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Vēlākais 2014. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē šīs direktīvas darbības jomu attiecībā uz 2. panta 3. punktā minētajām iekārtām;
Pamatojums
Paredzot atbrīvojumus, tiesību akta darbības joma ir jāpārskata, pamatojoties uz pienācīgi veiktu ietekmes novērtējumu.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) vārds „atkarīgas” nozīmē, ka elektroenerģija tām ir vajadzīga, lai nodrošinātu vismaz vienu no pamatfunkcijām;
Pamatojums
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 3. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) "ražotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo EEI vai kas veido vai ražo EEI ar savu vārdu vai preču zīmi;	b) „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo EEI vai uzdod projektēt vai ražot EEI ar savu vārdu vai preču zīmi, vai laiž pārdošanā šādu ražojumu;
Pamatojums
Tā kā pašreizējā pārstrādātajā RoHS direktīvas redakcijā izmanto atsauci uz Regulu (EK) 765/2008, definīcijas savstarpēji jāsaskaņo, lai novērstu pārpratumus un atšķirīgu interpretāciju.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 3. pants – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da)„uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;
Pamatojums
Terminu „uzņēmējs” direktīvā izmanto vairākkārt. Šeit vajadzētu izmantot tādu pašu definīciju, kas ietverta Lēmumā 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ga apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) „tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kas ir jāievēro attiecībā uz ražojumu, procesu vai pakalpojumu;
Pamatojums
Terminu „tehniskā specifikācija” direktīvā izmanto vairākkārt. Šeit vajadzētu izmantot tādu pašu definīciju, kas ietverta Lēmumā 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ka apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ka) „atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi panākt tāda ražojuma nodošanu atpakaļ, kas jau bijis pieejams galalietotājam;
Pamatojums
Terminu „atsaukšana” direktīvā izmanto vairākkārt. Šeit vajadzētu izmantot tādu pašu definīciju, kas ietverta Lēmumā 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 3. pants – kb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	kb) „izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai nepieļautu, ka ražojums no piegādes ķēdes nonāk tirgū;
Pamatojums
Terminu „izņemšana” direktīvā izmanto vairākkārt. Šeit vajadzētu izmantot tādu pašu definīciju, kas ietverta Lēmumā 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 3. pants – l apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
l) "homogēns materiāls" ir pilnīgi vienāda sastāva materiāls, ko mehāniski nevar sadalīt citos materiālos; tas nozīmē to, ka principā materiālus nevar sadalīt tādu mehānisku procesu rezultātā, kā atskrūvēšana, sagriešana, sadrupināšana, slīpēšana un izmantojot abrazīvās metodes;	l) „homogēns materiāls” ir: – materiāls, kas pilnīgi sastāv tikai no viena materiāla; vai
	– ir vairāku materiālu kopums, ko mehāniski nevar sadalīt atsevišķos materiālos, izņemot virsmas pārklājumus; vai
	– virsmas pārklājums.
Pamatojums
Jānošķir materiāli, kas pilnīgi sastāv no viena materiāla, no tiem, kuri ir vairāku materiālu kopums un nav mehāniski sadalāmi. Virsmas pārklājumi kā atsevišķa kategorija ir arī uzskatāmi par homogēnu materiālu.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 3. pants – la apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	la) „kabeļi” ir visi kabeļi, kas atrodas EEI iekšpusē, un visi kabeļi, kuri kalpo kā savienotāji vai pagarinātāji, lai iekārtas pievienotu attiecīgajam tīklam;
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 3. pants – lb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	lb) „mehāniski sadalāmus” materiālus var parasti sadalīt, mehāniski iedarbojoties uz tiem, piemēram, tos noskrūvējot, nogriežot, drupinot, saberžot un izmantojot abrazīvos materiālus;
Pamatojums
Svarīgi, lai definīcija nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz paraugu ņemšanu un pārbaudi. Lai panāktu tiesisko noteiktību, jābūt atsevišķai „mehāniski sadalāmu” materiālu definīcijai.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 3. pants – p apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
p)"rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti" ir monitoringa un kontroles instrumenti, kas paredzēti tikai rūpnieciskām vai profesionālām vajadzībām.	p) „rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti” ir monitoringa un kontroles instrumenti, kas paredzēti tikai rūpnieciskām vajadzībām.
Pamatojums
Kopienas tiesību aktos parasti nosaka atšķirīgu lietojumu plašas sabiedrības, profesionālām vai rūpnieciskām vajadzībām. Lietojums plašas sabiedrības vajadzībām un profesionālām vajadzībām atšķiras dažādās dalībvalstīs. Šīs atšķirības kļūst vēl neskaidrākas, jo plašai sabiedrībai var būt pieejami speciālistiem domāti ražojumi, savukārt speciālisti var izmantot plašai sabiedrībai paredzētus ražojumus. Lai izvairītos no vēl lielākas neskaidrības, definīcijai „rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti” jāaprobežojas ar izmantošanu tikai „rūpnieciskām vajadzībām”.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pa) „palīgmateriāli” ir jebkāda vienība, kas satur vienu vai vairākas elektriskas vai elektroniskas detaļas, bez kurām EEI nespēj darboties un kuras savukārt nespēj darboties bez EEI;
(Aizstāj grozījumu Nr. 26.)
Pamatojums
Ņemot vērā EEI un palīgmateriālu savstarpējo atkarību, palīgmateriālus arī vajadzētu iekļaut direktīvā, vēl jo vairāk tāpēc, ka tiem parasti ir īsāks mūžs un tie ātrāk nekā EEI nonāk atkritumos. Tādēļ ir jāiekļauj to definīcija. Šī definīcija aptver tikai vienības, kas satur elektriskas vai elektroniskas detaļas. Tātad tā attiecas, piemēram, uz tonera kasetnēm, bet neattiecas uz kompaktdiskiem, papīru printeriem, trauku mazgājamo mašīnu pulveri vai urbju uzgaļiem.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pb) „nanomateriāli” ir jebkādi īpaši izgatavoti materiāli, kam vismaz viens ārējais parametrs ir 100 nm vai mazāks vai kas iekšpusē vai virsmas līmenī sastāv no smalkām funkcionālajām daļām, daudzām no kurām vismaz viens parametrs ir 100 nm vai mazāks, tostarp struktūras, aglomerācijas un sakopojumi, kuru izmērs var būt virs 100 nm, bet kuri saglabā nanoizmēram raksturīgās īpašības.
	Nanoizmēram raksturīgās īpašības ir:
	i) īpašības, kas saistītas ar attiecīgo materiālu lielo īpatnējo virsmu, un/vai
	ii) specifiskas fizikālķīmiskās īpašības, kas atšķiras no tādu pašu materiālu īpašībām, kuriem nav nanoizmēra.
Pamatojums
Ir jāievieš nanomateriālu definīcija. Par šo definīciju ir vienojušās visas trīs iestādes saistībā ar regulu par jauniem pārtikas produktiem.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ņemot vērā dažādu iestāžu starptautiskā līmenī publicētās atšķirīgās nanomateriālu definīcijas un nemitīgo zinātniski tehnisko attīstību nanotehnoloģiju jomā, Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, precizē un pielāgo šā punkta pa) apakšpunktu zinātniski tehniskajam progresam, paturot prātā definīcijas, par kurām jau izdevies vienoties starptautiskā līmenī.
Pamatojums
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pc) „piederumi” ir jebkāda vienība, kas satur vienu vai vairākas elektriskas vai elektroniskas detaļas, ir paredzēta izmantošanai ar EEI, nav nepieciešama EEI darbībai, bet nespēj darboties bez EEI;
Pamatojums
RoHS direktīvā jāpiemin arī piederumi. Tādēļ ir jāiekļauj to definīcija. Šī definīcija aptver tikai vienības, kas satur elektriskas vai elektroniskas detaļas. Tā tātad attiecas, piemēram, uz digitālā fotoaparāta atsevišķiem objektīviem, bet neattiecas uz fotoaparāta vai objektīvu futrāli.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pd apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pd) „elektriska vai elektroniska detaļa” ir jebkāda vienība ar diviem vai vairākiem savienotājvadiem vai metāla kontaktierīcēm, kas ir daļa no elektrības ķēdes un nodrošina noteiktu funkciju;
Pamatojums
Tā kā jaunajās „palīgmateriālu” un „piederumu” definīcijās ir atsauce uz „elektriskām vai elektroniskām detaļām”, ir jāiekļauj šādu detaļu definīcija.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pe apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pe) „transportlīdzekļi” ir pasažieru vai kravas transportlīdzekļi, piemēram, vieglie automobiļi, autobusi, kravas automobiļi, tramvaji, vilcieni, kuģi un lidmašīnas;
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pf apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pf) „lielizmēra stacionāra iekārta” ir vairāku atšķirīgu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču sakārtojums, ko montē un uzstāda iepriekš noteiktā vietā pastāvīgai lietošanai. Tajā neietver elektriskas un elektroniskas sastāvdaļas, kuras attiecīgās iekārtas ekspluatācijas laikā var periodiski tikt nomainītas un kuras var nodrošināt savu funkciju arī tad, kad tās nav iekārtas daļa;
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 3. pants – pg apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	pg) „lielizmēra stacionāri ražošanas mehānismi” ir mehānismu, ierīču un/vai sastāvdaļu savienojums, kurus konkrētam mērķim paredzēts izmantot kopā rūpniecībā. Tos uzstāda profesionāli darbinieki, kas atbildīgi tikai par uzstādīšanu, un ekspluatācijas laikā tie atrodas pastāvīgā vietā. Tajos neietver elektriskas un elektroniskas sastāvdaļas, kuras attiecīgo mehānismu ekspluatācijas laikā var periodiski tikt nomainītas un kuras var nodrošināt savu funkciju arī tad, kad tās nav minēto mehānismu daļa;
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ph apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ph) „pārvietojamie mehānismi, kas nav autotransports un kas paredzēti tikai profesionāliem lietotājiem” ir Direktīvā 97/68/EK definētās iekārtas, kuras pieejamas tikai profesionāliem lietotājiem;
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka EEI, tostarp rezerves daļas to remontam vai to atkārtotai izmantošanai, kas laistas tirgū, nesatur IV pielikumā uzskaitītās vielas.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka EEI, tostarp rezerves daļas to remontam vai to atkārtotai izmantošanai, kabeļi, palīgmateriāli un piederumi, kā arī detaļas atkārtotai kalibrēšanai, funkciju atjaunināšanai vai jaudas palielināšanai, kas laistas tirgū, nesatur IV pielikumā uzskaitītās vielas.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta pirmais punkts neattiecas uz rezerves detaļām, kas paredzētas turpmāk minēto iekārtu remontam vai atkārtotai izmantošanai:	4. Šā panta pirmais punkts neattiecas uz kabeļiem, palīgmateriāliem, piederumiem vai rezerves daļām, kas paredzētas turpmāk minēto iekārtu remontam vai atkārtotai izmantošanai, kā arī uz detaļām atkārtotai kalibrēšanai, funkciju atjaunināšanai vai jaudas palielināšanai:
a) EEI, kas laistas tirgū pirms 2006. gada 1. jūlija;	a) EEI, kas laistas tirgū pirms 2006. gada 1. jūlija;
b) medicīnas ierīcēs, kas laistas tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra;	b) medicīnas ierīcēs, kas laistas tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra;
c) medicīnas ierīcēs in vitro diagnostikā, kas laistas tirgū pirms 2016. gada 1. janvāra;	c) medicīnas ierīcēs in vitro diagnostikai, kas laistas tirgū pirms 2016. gada 1. janvāra;
d) monitoringa un kontroles instrumentos, kas laisti tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra;	d) monitoringa un kontroles instrumentos, kas laisti tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra;
e) rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumentos, kas laisti tirgū pirms 2017. gada 1. janvāra;	e) rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumentos, kas laisti tirgū pirms 2017. gada 1. janvāra;
f) EEI, par kurām saņemts atbrīvojums un tika laista tirgū kamēr minētais atbrīvojums vēl bija spēkā.	f) EEI, par kurām saņemts atbrīvojums un kuras laistas tirgū, kamēr minētais atbrīvojums vēl bija spēkā, ciktāl tas attiecas uz šo atbrīvojumu.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu rezerves daļu atkārtotai izmantošanai — kas iegūtas no EEI, kuras laistas tirgū pirms 2006. gada 1. jūlija — iekārtās, kas laistas tirgū pirms 2016. gada 1. jūlija, ar nosacījumu, ka minētā atkārtotā izmantošana notiek revidējamās slēgta cikla uzņēmumu mijmaiņas sistēmās un ka par detaļu atkārtoto izmantošanu ir paziņots patērētājam.
Pamatojums
Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, ES jāveicina to atkārtota izmantošana. Labi funkcionējošu un otrreiz izmantojamu rezerves daļu norakstīšana, iznīcināšana vai aizstāšana pirms laika tikai tāpēc, ka tās laistas tirgū pirms 2006. gada 1. jūlija un neatbilst RoHS direktīvas ierobežojumiem, var radīt nevajadzīgu noslogojumu videi. Noraidot šo pagaidu atbrīvojumu, vairs netiks izmantotas veselas iekārtas, kuru detaļas lielākoties atbilst RoHS direktīvas prasībām. Tā kā atkārtota izmantošana notiek slēgtā mijmaiņas sistēmā, šo detaļu nolietojums tiks pienācīgi kontrolēts un vadīts.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šā panta 1. punkts neattiecas uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm. Līdz 2020. gadam Komisija pārskata aktīvo implantējamo medicīnas ierīču izslēgšanu, lai ierosinātu to iekļaušanu direktīvas darbības jomā.	5. Šā panta 1. punkts neattiecas uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm. Līdz 2020. gadam Komisija pārskata aktīvo implantējamo medicīnas ierīču izslēgšanu, lai, pamatojoties uz zinātniski tehnisko informāciju, izvērtētu pienācīgu, drošu un uzticamu alternatīvu pieejamību un ierosinātu to iekļaušanu direktīvas darbības jomā.
Pamatojums
Tam jānovērš pretruna, jo pastāv vajadzība nodrošināt aktīvu implantējamo medicīnas ierīču pieejamību.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Šā panta 1. punkts neattiecas uz V un VI pielikumā minētajiem izmantošanas veidiem.	6. Šā panta 1. punkts neattiecas uz V, VI un VIa pielikumā minētajiem izmantošanas veidiem.
(Pārskatīšanās novēršana, aizstāj grozījumu Nr. 33. Saistīts ar 2. panta 1. punktu, 4. panta 1.a punktu, I un VIa pielikumu.)
Pamatojums
Atvērtas jomas ieviešanai nepieciešams atsevišķs pielikums to izmantošanas veidu atļaušanai, kam nepiemēro 4. panta 1. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz EEI, kuras šobrīd nav iekļautas RoHS direktīvas jomā, jo neatbilst nevienai no 10 pirmajām kategorijām. Jāparedz atbrīvojuma iespējas attiecībā uz 1. punktā ierosināto jauno ierobežojumu.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja vielu lietošana un jo īpaši to vielu, kas uzskaitītas III pielikumā, rada tik nepieļaujamu risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, ka tas jārisina Kopienas mērogā, IV pielikuma aizliegto vielu sarakstu pārskata, izmantojot metodoloģiju, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. līdz 72. pantā izklāstītais process. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	svītrots
(Saistīts ar grozījumu, ar kuru RoHS direktīvā atjauno 6. pantu ar izmaiņām.)
Pamatojums
RoHS direktīvas vienīgais temats ir bīstamu vielu izmantošanas ierobežošana elektriskās un elektroniskās iekārtās. Nedrīkst pieļaut, ka lēmumu pieņemšana par RoHS direktīvas visbūtiskākajiem jautājumiem notiks saskaņā ar komitoloģijas procedūru, nemaz nerunājot par to, ka komitoloģijas procedūras gaita vēl jādefinē, vēl jo vairāk tāpēc, ka likumdevēja iestāde skaidri pilnvarojusi Komisiju iesniegt šādus priekšlikumus saskaņā ar koplēmuma procedūru (6. pants). Šajā gadījumā tas nozīmētu, ka tagad nevar būt nekādu jaunu ierobežojumu, kas ir pretrunā Komisijas pētījumā iekļautajiem ieteikumiem. Lai nemazinātu RoHS direktīvas virzītājspēku, jaunos ierobežojumus vajadzētu pieņemt tagad, neatliekot šo jautājumu uz nenoteiktu laiku.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai pielāgotu pielikumus zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija pieņem šādus pasākumus:	1. Lai pielāgotu V, VI un VIa pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai un ņemot vērā 6.a pantā noteiktos kritērijus, Komisija pieņem šādus pasākumus:
a) veic jebkādus vajadzīgos  grozījumus, II  pielikumā;
b) iekļauj EEI materiālus un detaļas V un VI pielikumā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:	a) iekļauj EEI materiālus un detaļas saistībā ar konkrētiem izmantošanas veidiem V, VI un VIa pielikumā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
– to likvidēšana vai aizvietošana, izmantojot konstrukcijas izmaiņas vai tādus materiālus un tādas detaļas, kurām nevajag nevienu no 4. panta 1. punktā minētajiem materiāliem vai vielām, zinātniski vai tehniski nav realizējama;	– to likvidēšana vai aizvietošana, izmantojot konstrukcijas izmaiņas vai tādus materiālus un tādas detaļas, kurām nevajag nevienu no 4. panta 1. punktā minētajiem materiāliem vai vielām, tehniski nav realizējama;
– aizstājēju pieejamība un ticamība netiek garantēta;	– aizstājēju ticamība nav garantēta;
– aizvietošanas radītā negatīva ietekme attiecībā uz vidi, veselību, patērētāju drošību vai uz sociālekonomisko situāciju var atsvērt tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību, patērētāju drošību un/vai uz sociālekonomisko situāciju;	– aizstāšanas radītā negatīvā ietekme attiecībā uz vidi, veselību un patērētāju drošību var atsvērt tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību un patērētāju drošību, vajadzības gadījumā pamatojoties uz aprites cikla novērtējumu;
c) svītro EEI materiālus un detaļas no V un VI pielikuma, ja b) punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti.	b) svītro EEI materiālus un detaļas no V un VI pielikuma, ja a) punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	Šādus pasākumus Komisija pieņem, izmantojot deleģētu aktu saskaņā ar 18. pantu.
2. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ir spēkā vismaz četrus gadus un to var atjaunot. Komisija noteiktā laikā lemj par jebkura pieteikuma atjaunošanu, kas iesniegts vēlākais 18 mēnešus kamēr atbrīvojums ir spēkā.	2. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 10. un 11. kategoriju I pielikumā, ir spēkā ne ilgāk kā četrus gadus un attiecībā uz 8. un 9. kategorijas iekārtām I pielikumā — ne ilgāk kā astoņus gadus. Par šā perioda ilgumu lemj katrā atsevišķā gadījumā. Šādus pasākumus var pagarināt.
	Lemjot par atbrīvojuma ilgumu vai par atbrīvojuma pagarināšanu, Komisija ņem vērā sociālekonomiskās sekas, kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVI pielikumā.
	Ja Komisija uzskata, ka vajadzīgs ilgāks laiks attiecīgi pirms aizlieguma piemērošanas vai atbrīvojuma termiņa beigām, lai pienācīgā veidā nodrošinātu aizstājēju pieejamību, cita starpā intelektuālo īpašumtiesību ierobežojumu dēļ, tā piešķir labvēlības periodu pēc aizlieguma piemērošanas vai pēc atbrīvojuma termiņa beigām. Par labvēlības perioda ilgumu lemj katrā atsevišķā gadījumā, un tas nepārsniedz 18 mēnešus pēc aizlieguma piemērošanas vai atbrīvojuma termiņa beigām.
	Konkrētiem atbrīvojumiem, kas minēti V, VI un VIa pielikumā, attiecīgi norāda atbrīvojuma piešķiršanas, pagarināšanas un beigu datumu, kā arī labvēlības periodu.
	2.a Pieteikumus, lai saņemtu, pagarinātu vai atceltu atbrīvojumu no 4. panta 1. punkta piemērošanas, iesniedz Komisijai saskaņā ar VIb pielikumu. Pieteikumā par atbrīvojuma pagarināšanu norāda pašreizējo stāvokli.
	2.b Komisija:
	a) 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstiski apstiprina tā saņemšanu. Apstiprinājumā norāda pieteikuma saņemšanas datumu;
	b) piešķir pieteikumam numuru, kas vienmēr jāizmanto sarakstē saistībā ar attiecīgo pieteikumu, kamēr neuzskatīs, ka pārskatīšana ir pabeigta;
	c) par pieteikumu nekavējoties informē dalībvalstis un tām dara pieejamu minēto pieteikumu, kā arī jebkādu pieteikuma iesniedzēja sniegtu papildinformāciju;
	d) nodrošina pieteikuma kopsavilkuma publisku pieejamību;
	e) veic neatkarīgu izpēti par pieteikuma pamatotību.
	2.c Pieteikumus iesniedz ne vēlāk kā 18 mēnešus attiecīgi pirms aizlieguma piemērošanas vai pirms atbrīvojuma termiņa beigām.
	Komisija pieņem lēmumu ne vēlāk kā 6 mēnešus attiecīgi pirms aizlieguma piemērošanas vai pirms atbrīvojuma termiņa beigām. Ja Komisija šajā laikā nepieņem lēmumu, atbrīvojums paliek spēkā, kamēr nav pagājuši seši mēneši pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.
3. Pirms pielikumi tiek grozīti, Komisija, cita starpā, apspriežas ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides aizsardzības organizācijām un darbinieku un patērētāju savienībām.	3. Pirms grozīt V, VI un VIa pielikumu, Komisija cita starpā apspriežas ar pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides aizsardzības organizācijām un darba ņēmēju un patērētāju asociācijām. Atsauksmes, ko Komisija saņem šādās apspriedēs, tiek publiskotas. Komisija sniedz pārskatu par saņemto informāciju un dara to publiski pieejamu.
4. Kamēr materiāli vai detaļas ir iekļautas šīs direktīvas V un VI pielikumā, pamatojoties uz šīs direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka uz minētajiem pieteikumiem neattiecas licencēšanas prasības, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā.
	3.a Neatkarīgi no materiālu un sastāvdaļu iekļaušanas V, VI vai VIa pielikumā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji, cik vien tas tehniski un praktiski iespējams, samazina patērētāju un darba ņēmēju saskari ar IV pielikumā norādītajām vielām, ko satur EEI materiāli un detaļas, kā arī to ietekmi uz vidi.
	3.b Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, apstiprina pieteikumu iesniegšanas vienotu kārtību saskaņā ar 2.a punktu.
	3.c Komisija pieņem vispusīgus norādījumus par 2.a punkta piemērošanu, ņemot vērā situāciju ar MVU.
	3.d Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, var grozīt VIb pielikumu, lai tajā iekļautu papildu elementus.
	3.e Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, ne vēlāk kā […*] pieņem lēmumu par to, kuri no V pielikumā piešķirtajiem atbrīvojumiem ir attiecināmi arī uz 8. un 9. kategorijas iekārtām. Ja šajā laikposmā lēmumu nepieņem, V pielikumā piešķirtie atbrīvojumi ir spēkā arī attiecībā uz šādām iekārtām.
	* Ierakstīt datumu — pēc astoņpadsmit mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Nanomateriāli
	1. Uzņēmēji paziņo Komisijai par nanomateriālu izmantošanu EEI un sniedz visu vajadzīgo informāciju par nanomateriālu drošumu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi visā to aprites ciklā.
	2. Komisija, ņemot vērā uzņēmēju saskaņā ar 1. punktu sniegto informāciju, ne vēlāk kā [...*] novērtē EEI esošo nanomateriālu drošumu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, jo īpaši to izmantošanas un apstrādes posmā, un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par saviem atzinumiem, sniedzot ziņojumu. Ja vajadzīgs, tā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu pienācīgu riska pārvaldību saistībā ar EEI esošajiem nanomateriāliem.
	3. Uzņēmēji ne vēlāk kā [...**] sāk marķēt EEI, kas satur nanomateriālus, kuri var nonākt saskarē ar patērētājiem.
	4. Komisija ne vēlāk kā […***] izstrādā nanomateriālu identificēšanas un noteikšanas standartu, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu.
	5. Komisija ne vēlāk kā […***] sagatavo sīki izstrādātus noteikumus par 3. punktā noteikto marķēšanas prasību piemērošanu, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu.
	* Ierakstīt datumu — pēc 36 mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
	** Ierakstīt datumu — pēc 24 mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
	*** Ierakstīt datumu — pēc 18 mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Īstenošanas pasākumi	Deleģētie akti
Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz:	Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, ne vēlāk kā […*] pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz:
– pieteikumiem par atbrīvojumiem, tostarp informācijas formātu un veidiem, kad iesniedz minētos pieteikumus, iekļaujot alternatīvu analīzi un ja ir pieejamas atbilstošas alternatīvas, aizstāšanas plānus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006;
– atbilstību maksimāli pieļaujamajām koncentrācijas vērtībām, kas minētas 4. panta 2. punktā;	– atbilstību maksimāli pieļaujamajām koncentrācijas vērtībām, kas minētas 4. panta 2. punktā, cita starpā nosakot minimālo tilpumu un īpašus noteikumus virsmas pārklājumiem;
	– elektrisko un elektronisko iekārtu paraugu ņemšanu un pārbaudi;
	– vienotu kārtību, kā iesniedzama materiālu deklarācija par EEI materiāliem, sastāvdaļām un detaļām, ieskaitot sīkas ziņas par šajā direktīvā reglamentēto vielu koncentrāciju;
– 5. panta 2. punkta īstenošanu, ņemot vērā to, ka uzņēmējiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība, jo Komisijas lēmums par atbrīvojumiem vēl nav pieņemts.	– 5.a panta 3. punktā minēto marķēšanas prasību piemērošanu nanomateriāliem.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
	* Ierakstīt datumu — pēc astoņpadsmit mēnešiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 6.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Pārskatīšana
	Ja uzskata, ka EEI vai to atkritumproduktos esošai vielai vai līdzīgu vielu grupai ir negatīva ietekme uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā vai arī tā negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi EEI izmantošanas un EEI atkritumu apstrādes laikā, Komisija, ievērojot piesardzības principu un pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, līdz […*] un vēlāk periodiski pārskata un groza IV pielikumā iekļauto aizliegto vielu sarakstu.
	Šīs pārskatīšanas laikā īpaša uzmanība ir jāvērš uz to, vai šādas vielas vai vielu grupas:
	a) varētu negatīvi ietekmēt iespējas sagatavoties EEI atkārtotai izmantošanai vai EEIA materiālu otrreizējai pārstrādei;
	b) varētu izraisīt šīs vielas vai tās bīstamu atlieku, pārveidošanās vai sadalīšanās produktu nekontrolētu vai difūzu nonākšanu vidē tās aprites ciklā un jo īpaši gatavojoties EEIA atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei vai citai apstrādei, arī veicot standartiem neatbilstošas darbības Eiropas Savienībā un trešās valstīs;
	c) varētu nelabvēlīgi ietekmēt darba ņēmējus, kas iesaistīti EEIA savākšanā, atkārtotā izmantošanā, otrreizējā pārstrādē vai apstrādē;
	d) varētu ievērojamā daudzumā radīt bīstamus otrreizējus atkritumus, gatavojoties EEIA materiālu atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei vai citai apstrādei;
	e) var aizstāt ar mazāk kaitīgām vielām vai alternatīvām tehnoloģijām, izdarot izmaiņas konstrukcijā vai izmantojot tādus materiālus vai sastāvdaļas, kuru negatīvā ietekme uz EEI atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā vai uz cilvēku veselību un vidi ir mazāka.
	Veicot minēto pārskatīšanu, Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmējiem, pārstrādātājiem, apstrādes darbu veicējiem, vides organizācijām un darba ņēmēju un patērētāju asociācijām. Komisija ņem vērā arī jebkādus noderīgus dokumentus, kas iesniegti Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai citiem ES tiesību aktiem. Tā arī apsver iespēju piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz tiem izmantošanas veidiem, kuriem vēl nav šādu aizstājēju vai alternatīvu tehnoloģiju.
	Komisija pēc vajadzības apstiprina pasākumus, lai līdz minētajiem datumiem un vēlāk periodiski paplašinātu IV pielikuma darbības jomu, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu
	Dalībvalsts vai Eiropas Parlaments var jebkurā brīdī pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu. Šādu pieprasījumu pienācīgi pamato, izmantojot šajā pantā izklāstītos kritērijus. Komisija ne vēlāk kā divpadsmit mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas to izskata un vajadzības gadījumā pieņem pasākumus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar18.  pantu.
	* Ierakstīt datumu — pēc četriem gadiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
	** Ierakstīt datumu — pēc astoņiem gadiem, šai direktīvai stājoties spēkā.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 6.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b pants
	Pielāgošana REACH regulai
	Kad saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 pieņem jaunus tirgū laišanas ierobežojumus vielām, ko izmanto EEI, atbilstīgi groza arī šīs direktīvas attiecīgos pielikumus, ņemot vērā beidzamo datumu, kas noteikts vielām, kuras rada ļoti lielas bažas un kuru izmantošanai nav dota atļauja, vai attiecīgi — ierobežojuma piemērošanas datumu.
	Komisija pieņem šādus pasākumus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu.
(Referente aizstāj grozījumu Nr. 49. Tas saistīts ar to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu iepriekšējā „regulatīvā kontroles procedūra” ir aizstāta ar jaunu deleģēto aktu procedūru.)
Pamatojums
Jāievieš mehānisms, lai REACH regulā noteiktos ierobežojumus vai ierobežotas izmantošanas atļaujas būtu iespējams pārnest uz RoHS direktīvu.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 7. pants – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka:
	(Šis grozījums prasa attiecīgas izmaiņas visā pantā; daļas kļūs par punktiem, attiecīgi būs jāpielāgo to gramatiskā struktūra.)
Pamatojums
Tas ir redakcijas kļūdas labojums Komisijas priekšlikumā. Ar direktīvu nevar tieši uzlikt pienākumus uzņēmējiem. Ar direktīvu var tikai uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, lai uzņēmēji attiecīgi rīkotos.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ražotāji sagatavo vajadzīgo tehnisko dokumentāciju un veic vai ir veikuši iekšējās ražošanas kontroles procedūru, kas izklāstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A modulī.	2. Ražotāji sagatavo vajadzīgo tehnisko dokumentāciju un veic vai uzdod veikt iekšēju ražošanas kontroles procedūru, kas izklāstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A modulī, ja vien īpaši tiesību akti neparedz tehnisko dokumentāciju un iekšējās kontroles procedūras, kas būtu vismaz tikpat stingras kā šajā modulī noteiktā procedūra.
Ja šī procedūra ir apliecinājusi, ka EEI atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo EK atbilstības deklarāciju un piestiprina CE atbilstības zīmi.	Ja šīs procedūras ir apliecinājušas, ka EEI atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo EK atbilstības deklarāciju un piestiprina CE atbilstības zīmi.
Pamatojums
Ja jau piemēro salīdzināmus tiesību aktus (piemēram, medicīnas ierīcēm) un ja tie satur vismaz VII pielikumā noteiktos elementus, būtu pieļaujami sniegt atbilstības deklarāciju atbilstoši šiem tiesību aktiem, lai izvairītos no divkāršas birokrātijas.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radīto apdraudējumu, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgoto EEI paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu EEI un atsauktu ražojumu reģistrāciju, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.	5. Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radīto apdraudējumu cilvēku veselībai, videi vai videi nekaitīgai atkritumu reģenerācijai un apglabāšanai, ražotāji veic tirgoto EEI paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu EEI un atsauktu ražojumu reģistrāciju, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.
Pamatojums
RoHS direktīvu pieņēma, lai risinātu problēmas saistībā ar risku cilvēku veselībai un videi, it īpaši beidzoties ekspluatācijas laikam, jo EEI izmanto dažas bīstamas vielas vai materiālus. To vajadzētu atspoguļot šā panta formulējumā.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ražotāji uz EEI norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai EEI pievienotajā dokumentā. Norādītā adrese ir viens kontaktpunkts, kuru izmantojot, var sazināties ar ražotāju.	7. Ražotāji uz EEI norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai EEI pievienotajā dokumentā. Ja šādas prasības jau ir noteiktas kādā konkrētā piemērojamā tiesību aktā, tad attiecīgi piemēro šā tiesību akta prasības. Norādītā adrese ir viens kontaktpunkts, kuru izmantojot, var sazināties ar ražotāju.
Pamatojums
Ja jau piemēro salīdzināmus tiesību aktus (piemēram, medicīnas ierīcēm), tad vajadzētu piemērot šo tiesību aktu noteikumus.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka EEI, kuras tie ir laiduši tirgū, nav saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu EEI atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu tās no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja EEI rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi EEI darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.	8. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka EEI, kuras tie ir laiduši tirgū, nav saskaņā ar šo direktīvu, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu EEI atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu tās no tirgus vai atsauktu. Turklāt ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi EEI darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
Pamatojums
Par atbilstības kritēriju vajadzētu kalpot šai direktīvai, kas satur attiecīgas atsauces uz Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem, nevis šiem minētajiem aktiem. Modālā darbības vārda „shall” svītrošana angļu tekstā nepieciešama, lai izlabotu redakcionālu Komisijas kļūdu (sk. 50. grozījumu). Ar direktīvu nevar tieši uzlikt pienākumus uzņēmējiem. Ar direktīvu var tikai uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, lai uzņēmēji attiecīgi rīkotos.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu EEI atbilstību. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt EEI, kuras viņi laiduši tirgū.	9. Pēc kompetentas valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu EEI atbilstību.
Pamatojums
Ražotāju pienākumi attiecībā uz neatbilstošu produkciju ir jau noteikti citās jaunās pieejas direktīvās, kas reglamentē produktu drošību.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 8. pants – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka:
	(Šis grozījums prasa attiecīgas izmaiņas visā pantā; daļas kļūs par punktiem, attiecīgi būs jāpielāgo to gramatiskā struktūra.)
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotāji ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.	1. Ražotājiem ir iespēja iecelt pilnvaroto pārstāvi ar rakstisku pilnvaru.
Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.	Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.
Pamatojums
Formulējuma maiņa saistībā ar jauno ievaddaļu (sk. 50. grozījumu).
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) glabāt desmit gadus EK atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm;	a) desmit gadus pēc EEI laišanas tirgū glabāt EK atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm;
Pamatojums
Atsauci „ir padarīts pieejams tirgū” ir jāaizstāj ar „laists tirgū”. Jaunajā tiesiskajā regulējumā, definējot sākuma datumu laika posmam, cik ilgi jāglabā EK atbilstības deklarācija, vienmēr ir teikts “laists tirgū”. Tas ir tāpēc, ka ”laist tirgū” nozīmē „produktu pirmo reizi darīt pieejamu Kopienas tirgū” (Lēmuma Nr. 768/2008/EK R1. panta 2. punkts,) un tādēļ tas ir viens konkrēts datums. Turpretī produktam var būt daudzi datumi, kad tas „padarīts pieejams tirgū”, un tādējādi šāda atsauce radītu juridisko nenoteiktību.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums 9. pants – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka:
	(Šis grozījums prasa attiecīgas izmaiņas visā pantā; daļas kļūs par punktiem, attiecīgi būs jāpielāgo to gramatiskā struktūra.)
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Importētāji uz EEI norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai EEI pievienotajā dokumentā.	3. Ja nav norādīts pilnvarotais pārstāvis un viņa adrese, importētāji uz EEI norāda sava uzņēmuma nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai to norāda uz iesaiņojuma vai EEI pievienotajā dokumentā. Ja šādas prasības jau ir noteiktas kādā konkrētā piemērojamā tiesību aktā, tad attiecīgi piemēro šā tiesību akta prasības.
Pamatojums
Nav nepieciešams norādīt ievedēja nosaukumu papildus jau dotajam pilnvarotā pārstāvja nosaukumam, jo tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tas īpaši attiecas uz gadījumu, ja kādu paraugu ieved vairākas puses. Tas novērsīs nevajadzīgu administratīvo slogu ražotājiem un neskaidrību patērētājiem.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Kad to uzskata par atbilstīgu EEI radītā apdraudējuma dēļ, importētāji patērētāju veselības un drošības aizsardzībai veic tirgoto EEI paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu EEI un atsauktu EEI reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.	5. Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar EEI radīto apdraudējumu cilvēku veselībai, videi vai videi nekaitīgai atkritumu reģenerācijai un apglabāšanai, importētāji veic tirgoto EEI paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu EEI un atsauktu EEI reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.
Pamatojums
RoHS direktīvu pieņēma, lai risinātu problēmas saistībā ar risku cilvēku veselībai un videi, it īpaši beidzoties ekspluatācijas laikam, jo EEI izmanto dažas bīstamas vielas vai materiālus. To vajadzētu atspoguļot šā panta formulējumā.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Importētāji 10 gadus glabā EK atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.	7. Importētāji 10 gadus pēc EEI laišanas tirgū glabā EK atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.
(Šis grozījums aizstāj grozījumu Nr. 59.)
Pamatojums
Noteiktajam desmit gadu termiņam vajadzīgs skaidrs sākumpunkts.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums 10. pants – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka:
	(Šis grozījums prasa attiecīgas izmaiņas visā pantā; daļas kļūs par punktiem, attiecīgi būs jāpielāgo to gramatiskā struktūra.)
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Darot EEI pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro piemērojamās prasības.	1. Darot EEI pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro piemērojamās prasības, jo īpaši, ka uz EEI ir CE zīme, kurai pievienoti vajadzīgie dokumenti valodā, kas ir viegli saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā EEI ir padarīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ievēro 7. panta 6. un 7. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.
Pamatojums
Ir būtiski uzsvērt konkrētus noteikumus par izplatītāju saistībām rūpīgi ievērot prasības.
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms EEI tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, vai EEI ir CE zīme, vai tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti valodā, kas saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā EEI ir padarīts pieejams tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojis 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.	svītrots
Pamatojums
Šis noteikums nozīmētu, ka katram izplatītājam, pirms EEI padarīt pieejamu tirgū, būtu jāatver katras iekārtas oriģinālais iepakojums. Tā būtu pārlieka prasība. Tā vietā ir ierosināts uzsvērt šos jautājumus attiecībā uz saistībām rūpīgi ievērot prasības. Tas nodrošina, ka izplatītāji ir atbildīgi par to, lai tirgū būtu pieejama tikai tāda produkcija, kas atbilst šiem noteikumiem, neuzliekot viņiem pienākumu atvērt katras vienības iepakojumu.
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Importētāju vai izplatītāju šīs direktīvas vajadzībām uzskata par ražotāju, un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja viņš laiž tirgū EEI ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina EEI tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām.	Dalībvalstis nodrošina, ka importētāju vai izplatītāju šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja viņš laiž tirgū EEI ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina EEI tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām.
Pamatojums
Tas ir redakcijas kļūdas labojums Komisijas priekšlikumā (sk. 50. grozījumu). Ar direktīvu nevar tieši uzlikt pienākumus uzņēmējiem. Ar direktīvu var tikai uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, lai uzņēmēji attiecīgi rīkotos.
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmēji desmit gadus pēc pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm identificē:	Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmēji desmit gadus pēc pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm norāda:
Pamatojums
Tas ir redakcijas kļūdas labojums Komisijas priekšlikumā (sk. 50. grozījumu). Ar direktīvu nevar tieši uzlikt pienākumus uzņēmējiem. Ar direktīvu var tikai uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, lai uzņēmēji attiecīgi rīkotos.
Grozījums Nr.  74 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EK atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība 4. pantā noteiktajām prasībām.	1. EK atbilstības deklarācija apliecina, ka ir pierādīta atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām.
Pamatojums
Jānorāda, ka produkcijai ir jāatbilst visām šīs direktīvas prasībām.
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EK atbilstības deklarācijas struktūrai ir paraugs, kurā ietilpst elementi, kas minēti VII pielikumā, un to atjaunina.	2. EK atbilstības deklarācijas struktūrai ir paraugs, kurā ietilpst elementi, kas minēti VII pielikumā, un to atjaunina, ja vien nepiemēro konkrētus tiesību aktus, kas paredz atbilstības deklarāciju, kurā ietilpst vismaz VII pielikumā minētie elementi. Šo deklarāciju tulko valodā vai valodās, kādas pieprasījusi tā dalībvalsts, kur ražotājs, importētājs vai izplatītājs laidis produktu tirgū vai darījis to tirgū pieejamu.
Pamatojums
Ja jau piemēro salīdzināmus tiesību aktus (piemēram, medicīnas ierīcēm) un ja tie satur vismaz VII pielikumā noteiktos elementus, būtu pieļaujami sniegt atbilstības deklarāciju atbilstoši šiem tiesību aktiem, lai izvairītos no divkāršas birokrātijas. EK atbilstības deklarācijai jābūt pieejamai katras tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur EEI laistas tirgū vai darītas tajā pieejamas.
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. CE zīmei seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.	svītrots
Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.
Pamatojums
Kļūdas labojums Komisijas priekšlikumā. RoHS direktīvai nav pilnvaroto iestāžu.
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieņem elektriskās un elektroniskās iekārtas ar CE zīmi par atbilstīgām šai direktīvai.	svītrots
Pamatojums
Tā kā paredzētās maksimālās koncentrācijas vērtības (t.i. % robežas) RoHS piemērojamas „viendabīga materiāla” līmenī, arī atbilstības pārbaudes ir jāveic šajā līmenī. Gatavās produkcijas līmenī ir iespējams pārbaudīt gatavo produktu, bet nav iespējams gatavo produktu sadalīt tūkstošos viendabīgu materiālu un pārbaudīt tos katru atsevišķi. Saskaņā ar pašreizējo RoHS gatavās produkcijas ražotājiem nav iespējams pašiem veikt pārbaudi. Tādēļ ražotāji kontrolē savu piegādes ķēdi un atbilstības pierādīšanai izmanto dokumentus.
Grozījums Nr.  78 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Elektriskās un elektroniskās iekārtas, kurām veikti testi un mērījumi saskaņā ar harmonizētajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām ar visām attiecīgajām prasībām šajā direktīvā, uz kuru šādi standarti attiecas.	Elektrisko un elektronisko iekārtu materiāli, sastāvdaļas vai detaļas, kurām veikti testi, mērījumi vai novērtējums saskaņā ar harmonizētajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām visām attiecīgajām prasībām šajā direktīvā, uz kuru šādi standarti attiecas.
Pamatojums
Gatavo produkciju nevar „pārbaudīt”, lai apliecinātu tās atbilstību šīs direktīvas prasībām, to var tikai „novērtēt”, izmantojot īpašus atbilstības standartus.
Grozījums Nr.  79 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	Oficiāls iebildums pret harmonizēto standartu
	Piemēro R9. pantu Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Pamatojums
It should be possible for a Member State or the Commission to formally object to a harmonized standard. Amendment 66 was an exact copy of Article R9 from the new legislative framework (NLF), which contains comitology provisions. Due to the new Treaty, the comitology procedures no longer apply for new legislative acts. However, the recast of RoHS cannot align acts other than RoHS to the provisions of the new Treaty. To introduce the possibility for a formal objection to a harmonised standard without prejudice to a future alignment of NLF, there should only be a reference to the relevant article.
Grozījums Nr.  80 Direktīvas priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komiteja	Pilnvarošana
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 18. pantu Padomes un Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. aprīļa  Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem.	1. Pilnvaras pieņemt 5. un 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.	2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
	3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 18.a un 18.b pantā izklāstītos nosacījumus.
(Tas saistīts ar to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu iepriekšējā „regulatīvā kontroles procedūra” ir aizstāta ar jaunu deleģēto aktu procedūru.)
Pamatojums
Sakarā ar šo direktīvu šķiet lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus uz nenoteiktu laiku.
Grozījums Nr.  81 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija nodrošina, ka, veicot darbības, tā ievēro dalībvalstu un visu ieinteresēto personu, piemēram, nozares, cita starpā MVU un amatnieku, vides aizsardzības grupu un patērētāju organizāciju pārstāvju līdzsvarotu līdzdalību. Minētās personas tiekas apspriežu forumā. Komisija izstrādā foruma reglamentu.
Pamatojums
Lai mazinātu juridisko nenoteiktību un ekonomisko risku, ir jāuzlabo atbrīvojumu mehānisma iedarbīgums, skaidrība un pārredzamība. Nosakot skaidrākus procedūras noteikumus, ir jāuzlabo apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām. Tādēļ ir jāizveido apspriežu forums, kas līdzīgs tam, kāds paredzēts Direktīvā 2009/125(EK) par ekodizainu, lai šīs direktīvas īstenošanas procesā nodrošinātu ilgstošu un strukturētu apspriešanos ar ieinteresētajām aprindām.
Grozījums Nr.  82 Direktīvas priekšlikums 18.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants
	Pilnvaru atsaukšana
	1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 18. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.
	2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, saprātīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas apņemas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas un atsaukšanas iespējamos iemeslus.
	3. Lēmums par atsaukšanu pārtrauc šādā lēmumā norādītās pilnvaras. Lēmums stājas spēkā uzreiz vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau pieņemto deleģēto aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(Tas saistīts ar to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu iepriekšējā „regulatīvā kontroles procedūra” ir aizstāta ar jaunu deleģēto aktu procedūru.)
Pamatojums
Ir jāparedz iespēja atsaukt pilnvaru deleģēšanu.
Grozījums Nr.  83 Direktīvas priekšlikums 18.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.b pants
	Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģēto aktu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
	2. Ja, šim termiņam beidzoties, nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome nav iebildusi pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā dienā. Deleģēto aktu drīkst publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome abi ir informējuši Komisiju, ka negrasās izteikt iebildumus.
	3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas iebilst pret deleģēto aktu, pamato savus iebildumus.
(Tas saistīts ar to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu iepriekšējā „regulatīvā kontroles procedūra” ir aizstāta ar jaunu deleģēto aktu procedūru.)
Pamatojums
Iebildumu izteikšanai pret deleģētajiem aktiem ir jāparedz „divu+divu” mēnešu procedūra. Tas ļautu salīdzinoši ātri pieņemt deleģētos aktus gadījumos, kad strīdu nav, bet dotu pietiekami daudz laika strīdīgos gadījumos.
Grozījums Nr.  84 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis vēlākais līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.	Dalībvalstis vēlākais līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Tās piemēro minētos noteikumus no […].	Tās piemēro minētos noteikumus no […*].
	* Ierakstīt datumu — 18 mēnešus pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Pamatojums
Komisija nav noteikusi, kad noteikumi jāpiemēro, jo tā vēlējās atstāt šo jautājumu likumdevējas iestādes ziņā. Komisija uzskata, ka nav vajadzības atlikt pasākumu piemērošanas datumu pēc transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos. Tādēļ tā ierosina, ka dalībvalstis sāk piemērot noteikumus, kad ir pagājuši 18 mēneši pēc direktīvas publicēšanas.
Grozījums Nr.  85 Direktīvas priekšlikums I pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas, uz ko attiecas šī direktīva.	Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas, uz kurām attiecas šī direktīva.
1. Lielgabarīta mājsaimniecības iekārtas	1. Lielgabarīta iekārtas
2. Mazgabarīta mājsaimniecības iekārtas	2. Mazgabarīta iekārtas
3. IT un sakaru iekārtas	3. IT un sakaru iekārtas
4. Patērētāju iekārtas	4. Patērētāju iekārtas
5. Apgaismes iekārtas	5. Apgaismes iekārtas
6. Elektriskie un elektronikas instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus)	6. Elektriskie un elektronikas instrumenti
7. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums	7. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums
8. Medicīnas ierīces	8. Medicīnas ierīces
9. Monitoringa un kontroles instrumenti, tostarp rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti	9. Monitoringa un kontroles instrumenti, tostarp rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti
10. Automātiskie dozatori	10. Automātiskie dozatori
	11. Citas elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas nav ietvertas nevienā no minētajām kategorijām
Pamatojums
Termins „mājsaimniecība” ir radījis sajukumu, un tādēļ tas ir jāsvītro. Grūti saprast, kādēļ no piemērošanas jomas vajadzētu izslēgt lielizmēra ražošanas mehānismus, ja tajā ir iekļauti rūpnieciskā monitoringa un kontroles instrumenti. Ņemot vērā atšķirīgos ierobežojumus un atbilstošos termiņus, ko piemēro dažādām EEI kategorijām, EEI kategoriju sarakstu vajadzētu saglabāt, bet papildināt ar kategoriju, kas aptver visas EEI, kas neietilpst nevienā no pašreizējām kategorijām. Tas nodrošinātu atvērtu darbības jomu, vienlaikus dodot iespēju nošķirt dažādas kategorijas.
Grozījums Nr.  86 Direktīvas priekšlikums II pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pielikums svītrots
Pamatojums
RoHS direktīva jāpiemēro visām EEI, ne tikai atsevišķām kategorijām. II pielikums ir ļoti neskaidri formulēts. Tas iecerēts kā „saistošs ražojumu saraksts”, tomēr šis saraksts nav izsmeļošs, bet dod tikai atsevišķus piemērus: „… iekārtas, tostarp”. Tas neatrisina problēmu saistībā ar šo kategoriju atšķirīgu interpretēšanu. Vajadzētu svītrot II pielikumu un tā vietā piemērot vispārēju EEI definīciju.
Grozījums Nr.  87 Direktīvas priekšlikums III pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vielas, kas minētas 4. panta 7. punktā	Vielas, kas minētas 6.a pantā
1. Heksabromciklododekāns (HBCDD)	1. Heksabromciklododekāns (HBCDD) un visi zināmie galvenie diastereoizomēri
2. bis-(2-Etilheksil)ftalāts (DEHP)	2. Bis-(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)
3. Butilbenzilftalāts (BBF),	3. Butilbenzilftalāts (BBF),
4. Dibutilftalāts (DBP)	4. Dibutilftalāts (DBP)
	5. Arsēna savienojumi
	6. Berilijs un tā savienojumi
	7. Antimona trioksīds
	8. Diniķeļa trioksīds
	9. Bis-fenols A
	10. Bromorganiskie savienojumi
	11. Hlororganiskie savienojumi
	12. Polivinilhlorīds (PVC)
	13. Dinitrotoluols
	14. Diaminodifenilmetāns (MDA)
	15. 5- terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilols (muskusksilols)
	16. Hloralkāni (hlorētie īsās ķēdes parafīni)
	17. Ugunsizturīgas alumosilikāta keramikas šķiedras
	18. Antracēns
	19. Antracēna eļļa
	20. Antracēna eļļa, antracēna pasta
	21. Antracēna eļļa, antracēna pasta, antracēna frakcija
	22. Antracēna eļļa, antracēna pasta, destilācijas vieglās frakcijas
	23. Antracēna eļļa ar zemu antracēna saturu
	24. Bis-tributilalvas oksīds (TBTO)
	25. Kobalta dihlorīds
	26. Arsēna(V) oksīds
	27. Arsēna(III) oksīds
	28. Ditiobutilftalāts
	29. Svina hromāts
	30. Svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanais
	31. Svina hidrogēnarsenāts
	32. Svina sulfohromāta dzeltenais
	33. Piķis, akmeņogļu darva, iegūts pie augstas temperatūras
	34. Nātrija dihromāts
	35. Trietilarsenāts
	36. Trīs-(2-hloretil)fosfāts
	37. Ugunsizturīgas cirkonija alumosilikāta keramikas šķiedras
Pamatojums
Grozījums Nr.  88 Direktīvas priekšlikums IV pielikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aizliegtās vielas, kas minētas 4. panta 7. punktā, un maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vērtības, ko nosaka homogēnu materiālu masā	Aizliegtās vielas, kas minētas 4. panta 7. punktā, un to maksimāli pieļaujamā masas koncentrācija homogēnos materiālos
Svins (0,1 %)	Svins (0,1 %)
Dzīvsudrabs (0,1 %)	Dzīvsudrabs (0,1 %)
Kadmijs (0,01 %)	Kadmijs (0,01 %)
Sešvērtīgs hroms (0,1 %)	Sešvērtīgs hroms (0,1 %)
Polibrombifenili (PBB) (0,1%)	Polibrombifenili (PBB) (0,1%)
Polibromdifenilēteri (PBDE) (0,1%)	Polibromdifenilēteri (PBDE) (0,1%)
	Nanosudrabs (kvalitatīvās noteikšanas robeža)
	Garas daudzsienu oglekļa nanocaurulītes (kvalitatīvās noteikšanas robeža)
Pamatojums
EEI nanosudrabu jau izmanto kā antibakteriālu līdzekli, piemēram, mobilo telefonu pārklājumos, un veļasmašīnas to pat izdala. Šāds izmantošanas veids ir ne tikai nevajadzīgs, bet arī apdraud cilvēku veselību un vidi. Oglekļa nanocaurulītes var izmantot EEI, bet ir pierādīts, ka tām var būt azbestam līdzīga iedarbība. Tādas pazīstamas iestādes kā Apvienotās Karalistes Karaliskā vides piesārņojuma komisija, Apvienotās Karalistes Veselības un drošības iestāde vai Vācijas Vides aģentūra ir paudušas bažas par šiem nanomateriāliem vai pat ieteikušas aizliegt to izmantošanu.
Grozījums Nr.  89 Direktīvas priekšlikums V pielikums – virsraksts un ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lietojumi, kam nepiemēro 4. panta 1. punktā minēto aizliegumu	Izmantošanas veidi, kuriem nepiemēro 4. panta 1. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. kategoriju
	Ja nav noteikts citādi, šajā pielikumā minētie izmantošanas veidi ir atļauti līdz […*].
	* Ierakstīt datumu — 48 mēnešu laikā pēc stāšanās spēkā.
Pamatojums
Šeit paskaidrots Komisijas nodoms nepiemērot V pielikumu 8. un 9. kategorijai. Tas jāskata saistībā ar 2.a panta 4.a punktā iekļauto kompromisu, kas paredz pārskatīšanas mehānismu attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu 8. un 9. kategorijai šajā pielikumā, uzreiz piemērojot atbrīvojumu 8. un 9. kategorijai šajā pielikumā, ja 18 mēnešu laikā nebūs pieņemts nekāds lēmums.
Grozījums Nr.  90 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 1. apakšvirsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Iekārtas, ko izmanto jonizējošā starojuma noteikšanai	svītrots
Pamatojums
Veicot Komisijas pieprasīto pētījumu (2006-0383), ERA secināja, ka medicīnas ierīču iekļaušana direktīvas darbības jomā būtu iespējama, bet tad ražotāji pieprasītu zināmus atbrīvojumus. ERA arī ieteica pirms RoHS direktīvas grozīšanas pārskatīt pagaidu atbrīvojumu, kas noteikts svinam lodmetālos. Jaunā ERA ziņojuma (2009-0394) gatavošanas laikā dažu sarežģītu medicīnas aparātu ražotāji ir atklājuši, ka šo aparātu ilgtermiņa izturības nodrošināšanai viņi ir spiesti izmantot svinu. Šis apsvērums ir jāņem vērā pārstrādātajā redakcijā.
Grozījums Nr.  91 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – ievaddaļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja nav noteikts citādi, šajā pielikumā minētie izmantošanas veidi ir atļauti, kamēr nav pagājuši astoņi gadi pēc datumiem, kas minēti 4. panta 3. punktā.
Grozījums Nr.  92 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5 Svins aizsargekrānos pret jonizējošo starojumu	5 Svins aizsargekrānos, kolimatoros un izkliedes kontrolierīcēs un tīklos pret jonizējošo starojumu
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  93 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6 Svins testa objektos, ko izmanto rentgenstarojuma jomā	6 Svins jonizējošā starojuma testa objektos un rentgenstarojuma marķieros
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  94 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8 Radioaktīva kadmija izotopa avots pārnēsājamos rengentstaru fluorescences spektometros Sensori, detektori un elektrodi (plus 1. punkts)	8 Radioaktīva kadmija izotopa avots pārnēsājamos rentgenstaru fluorescences spektometros
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  95 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – apakšvirsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Citi	svītrots
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  96 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10 Svins un kadmijs lampās, ko izmanto atomabsorbcijas spektroskopijā	10 Svins un kadmijs lampās, ko izmanto atomabsorbcijas spektroskopijā
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  97 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11 Svina sakausējumi kā supravadītājs un siltumvadītājs magnētiskās rezonanses attēlu iegūšanas ierīcē (MRI)	11 Svina sakausējumi kā supravadītājs un siltumvadītājs magnētiskās rezonanses attēlu iegūšanas ierīcē (MRI) un magnetoencefalogrāfijas ierīcē (MEG)
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  98 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 17. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17 Svins lodalvu sastāvā portatīvos, ārkārtas gadījumiem paredzētajos defibrillatoros	17 Svins lodmetālu sastāvā
	– II klases portatīvos defibrilatoros
	– II klases pacientu nēsājamās ierīcēs, portatīvās ultraskaņas ierīcēs un portatīvās pacientu uzraudzības ierīcēs
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  99 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 20.a līdz 20.w punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20a Svins lodmetālos un tādu kodolmagnētiskās rezonanses caurskates un magnetoencefalogrāfijas iekārtu detaļu savienojumos un kontaktslēdžos, kuras darbojas temperatūrā, kas zemāka par -50◦C
	20b Svins kodolmagnētiskās rezonanses caurskates un magnetoencefalogrāfijas iekārtu nemagnētisko detaļu savienojumu pārklājumos un lodmetālos, kurus izmanto, lai savienotu šīs nemagnētiskās detaļas
	20c Svins lodmetālos un tādu detaļu savienojumu pārklājumos, kuras izmanto, komplektējot iespiedshēmas plates medicīnas ierīcēm, tostarp BGA, CSP, QFN, un tamlīdzīgām ierīcēm un attēlu veidošanai paredzētām medicīnas ierīcēm, tostarp CT, PET, SPECT, MEG, MRI, un molekulāro attēlu veidošanai paredzētām medicīnas ierīcēm, kā arī staru un hadronu terapijas ierīcēm
	20d Svins lodmetālos, ko izmanto, lai komplektētu iespiedshēmas plates, kuras izmanto, lai uzstādītu pusvadītāju digitālo matricu detektorus, piemēram, kadmija cinka telurīda un pin-grid matricu digitālo rentgena staru detektorus
	20e Svins un sešvērtīgais hroms detaļās, kuras izstrādātas tieši tām rūpniecības nozarēm, kas neietilpst RoHS direktīvas darbības jomā, un kuras izmanto kā detaļas medicīnas ierīcēs
	20f Svins kā sausā smērviela vara un alumīnija sakausējumos, kas paredzēti vietām, kuras ir pakļautas jonizējošajam starojumam
	20g Svins hermētiskās attēla pastiprinātāju vakuumblīvēs
	20h Sešvērtīgais hroms in situ sārma dozatoros
	20i Kadmijs attēla pastiprinātāja izvades fosfora ekrānos
	20j Svina acetāta marķieris izmantošanai stereotakses galvas rāmjos, ko izmanto, veicot datortomogrāfiju un kodolmagnētiskās rezonanses caurskati
	20k Svins un sešvērtīgais hroms lietotu rentgenlampu detaļās, kas ir laistas ES tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra un atkārtoti izmantotas jaunās rentgenlampās no 2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim
	20l Dzīvsudrabs taisnas formas dienasgaismas spuldzēs, kas paredzētas īpašiem mērķiem
	20m Svins katodstaru lampu stiklā, elektroniskās detaļās un luminiscences spuldzēs
	20n Svins kā leģētājelements tēraudā, kas pēc svara satur līdz 0,35 % svina, alumīnijā, kas pēc svara satur līdz 0,4 % svina, un tādos vara sakausējumos, kas pēc svara satur līdz 4 % svina
	20o
	– Svins lodmetālos, kam raksturīga augsta kušanas temperatūra (t.i., leģēta svina sakausējumi, kas pēc svara satur 85 % svina vai vairāk)
	– Svins lodmetālos serveriem, uzglabāšanas un datu masīvu atmiņas sistēmām, tīkla infrastruktūras komutācijas, signalizācijas un pārraides iekārtām, kā arī tīkla pārvaldībai telekomunikāciju jomā
	– Svins elektronikas keramiskās daļās (piemēram, pjezoelektroniskās ierīcēs)
	20p Kadmijs un tā ķīmiskie savienojumi elektrības kontaktos un kadmija pārklājumi, izņemot tādai izmantošanai, kas aizliegta saskaņā ar Direktīvu 91/338/EEK, ar ko groza Direktīvu 76/769/EEK
	20q Svins, ko izmanto kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās
	20r Svins un kadmijs optiskajā stiklā un stikla filtros
	20s Svins lodmetālos, kas satur vairāk nekā divus elementus, tādiem kontaktkājiņu un mikropocesoru pakotņu savienojumiem, kuros svina saturs pēc svara ir vairāk nekā 80 % un mazāk nekā 85 %
	20t Svins lodmetālos stabilu elektronisko sakaru izveidei starp pusvadītāja mikroshēmu un datu nesēju integrētajās Flip-Chip pakotnēs
	20u Svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli 0,65 mm vai mazāku un ar NiFe svina skavu, un svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli 0,65 mm vai mazāku un ar vara svina skavu
	20v Svins lodmetālos, ko izmanto, lai mehānismiem pielodētu dobus diskveida un plakanas matricas keramikas daudzslāņu kondensatorus
	20w Svina oksīds stiklkeramikas lodēšanas materiālos, kurus izmanto argona un kriptona lāzerspuldžu montāžā
Pamatojums
Skatīt pamatojumu VI pielikumam — ievaddaļa.
Grozījums Nr.  100 Direktīvas priekšlikums VIa pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	VIa pielikums
	Izmantošanas veidi, kuriem nepiemēro 4. panta 1. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz 11. kategoriju
	Ja nav noteikts citādi, šajā pielikumā minētie izmantošanas veidi ir atļauti, kamēr nav pagājuši 4 gadi pēc datumiem, kas minēti 2. panta 1.a punktā.
Grozījums Nr.  101 Direktīvas priekšlikums VIb pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	VIb pielikums
	Pieteikums, lai saņemtu atbrīvojumu no 4. panta 1. punkta piemērošanas un lai pagarinātu vai atceltu šādu atbrīvojumu
	Pieteikumu var iesniegt ražotājs, ražotāja pilnvarots pārstāvis vai jebkurš piegādes ķēdes dalībnieks, un tajā iekļauj vismaz šādas ziņas:
	a) pieteikuma iesniedzējs, adrese un kontaktinformācija;
	b) informācija par materiālu vai detaļu un par konkrētu vielas izmantošanu šajā materiālā vai detaļā, attiecībā uz kuru pieprasīts atbrīvojums, un to precīzi raksturlielumi;
	c) pārbaudāms pamatojums ar visām atsaucēm, ievērojot 5. pantā noteiktos nosacījumus;
	d) iespējamo alternatīvo vielu, materiālu vai konstrukciju analīze, pamatojoties uz aprites ciklu, pievienojot arī informāciju un speciālistu neatkarīgi veiktos salīdzinošos pētījumus, ja tādi ir, un pieteikuma iesniedzēja veikto pētījumu un izstrādes izklāsts;
	e) d) punktā minēto alternatīvu pieejamības analīze;
	f) pieteikuma iesniedzēja ierosināto pasākumu grafiks, lai izstrādātu, pieprasītu izstrādāt un/vai piemērot d) punktā minētās iespējamās alternatīvas;
	g) ja nepieciešams, informācija, kas uzskatāma par īpašumtiesību informāciju, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu;
	h) precīzs un skaidrs priekšlikums atbrīvojuma formulējumam;
	i) pieteikuma kopsavilkums.
Grozījums Nr.  102 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Vajadzības gadījumā norādes uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai norādes uz specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:	6. Vajadzības gadījumā norādes uz attiecīgajiem harmonizētajiem standartiem vai norādes uz tehnisko specifikāciju, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:
Pamatojums
Šī korekcija ir izdarīta tādēļ, ka tekstā iekļauta „tehniskās specifikācijas" definīcija.
Grozījums Nr.  103 Direktīvas priekšlikums VII pielikums – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja piemērojams, paziņotā struktūra… (nosaukums, numurs)… ir veikusi … (darbības apraksts)… un izsniegusi sertifikātu: …	svītrots
Pamatojums
Kļūdas labojums Komisijas priekšlikumā. RoHS direktīvai nav pilnvaroto iestāžu.

• [1]  OV C 306, 16.12.2009., 36.-38. lpp.
• [2]  OV C 141, 29.5.2010., 55.-64. lpp.

PASKAIDROJUMS

„Daži vadošie uzņēmumi pēc savas gribas ir aizsteigušies par vienu soli priekšā bromorganisko un hlororganisko vielu pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai, bet ar to nepietiek, lai atrisinātu problēmas piegādes ķēdē. Mēs uzskatām, ka tikai ar tiesību aktiem iespējams panākt, ka visā piegādes ķēdē notiek bīstamo vielu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana un tiek ražoti produkti, kas nesatur bīstamās vielas (hazardous substance free, HSF). Lai ievērotu piesardzības principu un īstenotu mūsu kopējo apņemšanos, Acer proaktīvi atbalstīs nodomu RoHS 2.0 direktīvā noteikt visu hlor- un bromorganisko ķīmisko vielu aizliegumu.”

Acer sasniegumi vides jomā — Produkti, kas nesatur halogēnus[1]

1. Pamatinformācija

Pēc Komisijas rīcībā esošajiem datiem, tikai Eiropas Savienībā vien katru gadu pārdod 9,3 miljonus tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), no kurām lielākā daļa ir lielas mājsaimniecības ierīces, kā arī IT un telekomunikāciju iekārtas. Tā kā tirgus turpina paplašināties un inovāciju cikli aizvien vairāk saīsinās, palielinās iekārtu nomaiņas temps, padarot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) par visstraujāk augošo atkritumu plūsmu. Lēš, ka EEIA līdz 2020. gadam pieaugs līdz 12,3 miljoniem tonnu.

EEIA ir sarežģīta atkritumu plūsma, kas ietver vairākas bīstamas vielas. Šīs vielas vai to pārveidošanās produkti var nonākt vidē un kaitēt cilvēku veselībai jo īpaši tad, ja neveic attiecīgu apstrādi. Risku cilvēku veselībai un videi vēl vairāk palielina standartiem neatbilstoša otrreizējā pārstrāde/reģenerācija jaunattīstības valstīs.

Kā teikts Līguma 174. panta 2. punktā, videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni. Atkritumu pamatdirektīvā galvenā prioritāte atkritumu hierarhijā ir dota atkritumu rašanās novēršanai, ko inter alia definē kā tādu atkritumu novēršanas pasākumu ieviešanu, kuri samazina bīstamo vielu saturu materiālos un produktos.

Pašreizējā RoHS direktīva, ko pieņēma 2003. gadā, pamatojās uz 2000. gadā izteikto priekšlikumu pakāpeniski pārtraukt izmantot pirmās bīstamo vielu grupas, ko satur EEI, t. i., atsevišķus smagos metālus un divas bromēto antipirēnu grupas. Rezultātā par vairāk nekā 100 000 tonnām samazinājās to vielu daudzums, kuras tika apglabātas un varēja potenciāli nonākt vidē.

RoHS direktīva bija svarīgs instruments, nosakot ne tikai Eiropas standartu, bet arī pasaules standartu ražotājiem. Ar šo instrumentu netika traucēta turpmāka jaunu produktu izstrāde, bet tieši otrādi — produkti tika izmainīti, lai panāktu atbilstību RoHS direktīvai. Un daudzi uzņēmumi jau iet tālāk, lai pārtrauktu halogenēto savienojumu izmantošanu.

2. Svarīgākie jautājumi

Pārstrādāta redakcija ir laba iespēja veicināt šo progresu. Referente pievērsīsies paskaidrojumiem par jaunajiem ierosinātajiem ierobežojumiem, jo tos īpaši pieprasīja komiteja 2009. gada 4. novembra debatēs.

Citi svarīgi jautājumi, piemēram,

- atvērta darbības joma (2. pants),

- atšķirības starp RoHS direktīvu un REACH regulu (8. apsvērums un 4. panta 7. punkts),

- atbrīvojumu kritēriju izmaiņas (5. panta 1. punkts),

- kritēriji, lai lemtu par atbrīvojuma/labvēlības periodu ilgumu (5. panta 2. punkts),

- koplēmuma procedūras izmatošana turpmākajiem ierobežojumiem komitoloģijas vietā (6. pants),

pietiekami plaši jāpaskaidro attiecīgo grozījumu pamatojumā.

Īpašu noteikumu priekšlikumi par nanomateriāliem tiks pievienoti 2010. gada janvārī pēc turpmākas situācijas novērtēšanas.

3. Jauni ierobežojumi

Bīstamo vielu problēma saistībā ar EEI, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apstrādi, netika atrisināta ar RoHS 1.0 direktīvu. Komisijai kā vienai no likumdevējām iestādēm tas bija skaidrs jau 2003. gadā. RoHS direktīvas 6. pantā skaidri noteikts, ka Komisijai jāpārbauda citu EEI izmantojamo bīstamo vielu un materiālu nomaiņas iespējamība un jāsniedz priekšlikumi 4. panta darbības jomas paplašināšanai, ja tas ir nepieciešams.

a) Pierādījumi par halogenēto antipirēnu un PVC negatīvo ietekmi

Komisija ir veikusi citu bīstamu vielu un materiālu pētījumus. Tā ir lūgusi Öko-Institut izvērtēt vielas, uz kurām vēl neattiecas RoHS direktīvas regulējums, izvēlēties kandidātvielas potenciālai iekļaušanai RoHS direktīvā, lai veiktu iespējamo aizstājēju novērtējumu un attiecībā uz katru kandidātvielu piedāvātu politikas risinājumu iespējas[2]. Öko-Institut Komisijas uzdevumā kopš 2005. gada pārskata atbrīvojumus no RoHS direktīvas 4. panta piemērošanas, tādēļ šo institūtu var uzskatīt par references iestādi jautājumos par RoHS direktīvā noteiktajiem ierobežojumiem.

Halogenētie antipirēni

Pētījumā atrodams šāds konstatējums:

„šajā pētījumā ir aplūkota bromorganisko un hlororganisko vielu grupa, un autori stingri iesaka pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu”.

Galvenie iemesli ir šādi:

- dioksīnu un furānu veidošanās iespējamība nekontrolētu (nejaušu) ugunsgrēku gadījumā, kā arī pēc līdzsadegšanas zemā temperatūrā vai slikti funkcionējošās sadedzināšanas iekārtās;

- no dioksīnu un furānu, kā arī citu bīstamo sadegšanas produktu veidošanās iespējams izvairīties, tikai izmantojot progresīvākas atkritumu likvidēšanas tehnoloģijas.

Tomēr progresīvo tehnoloģiju nav pat visās dalībvalstīs, nemaz nerunājot par jaunattīstības valstīm. Ja arī šādas tehnoloģijas pastāv, nepastāv prasības tās šobrīd izmantot šīm atkritumu plūsmām.

Sīkāks pamatojums izmantošanas pakāpeniskai pārtraukšanai atrodams Komisijas 2000. gada 13. jūnija priekšlikuma par EEIA un RoHS direktīvu[3] saprašanās memorandā.

Halogenētās vielas, ko satur EEIA, jo īpaši bromētie antipirēni, rada bažas arī … plastmasas otrreizējas pārstrādes laikā. Tā kā pastāv dioksīnu un furānu veidošanās risks, otrreizējie pārstrādātāji parasti atturas veikt otrreizēju pārstrādi antipirēnu plastmasām no EEIA. Tā kā plastmasu, kas satur antipirēnus, nav iespējams pienācīgi identificēt un ir ļoti grūti atšķirt antipirēnu plastmasu no parastas plastmasas, lielākā daļa otrreizējo pārstrādātāju nepārstrādā plastmasu no EEIA.”

Halogenēto antipirēnu izmantošana ir tiešs kavēklis plastmasas otrreizējai pārstrādei jebkuros EEIA.

Minētās problēmas nav atrisinātas, pārtraucot līdz šim tikai divu bromēto antipirēnu (PBDE un PBB) izmantošanu.

PVC

Komisijas pētījumā ir dots šāds ieteikums:

„PVC izmantošanas pakāpeniskai pārtraukšanai vajadzētu … būt prioritātei pār selektīviem riska pārvaldības pasākumiem, lai garantētu samazinātu PVC, tā piedevu un bīstamo sadegšanas produktu noplūdi”.

Eiropas Komisija jau 2000. gadā, pamatojoties uz pieciem pētījumiem, ir visumā labi dokumentējusi PVC atkritumu problēmas. Atklājumi bija pietiekami skaidri izklāstīti 2000. gada priekšlikuma paskaidrojuma rakstā:

EEIA satur lielā daudzumā PVC[4]. Ir pārliecinoši pierādījumi par labu viedoklim, ka PVC nav piemērots sadedzināšanai, jo īpaši ņemot vērā tā daudzumu un dūmvadu gāzes, kas rodas sadedzināšanas procesā, bīstamo raksturu[5]. Turklāt ir zināms, ka plastifikatoru, jo īpaši ftalātu, zudumi, izgāžot PVC atkrtiumu poligonā var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un vidi[6]. Vēl jāpiezīmē, ka pašlaik notiek ļoti neliela PVC atkritumu, jo īpaši no EEIA, otrreizējā pārstrāde[7].

Diemžēl dati par PVC tapa zināmi pārāk vēlu, lai šo plastmasu iekļautu RoHS direktīvā. Bet problēma joprojām ir aktuāla, un tā ir jārisina tagad!

b) Ražotāju rīcība

Elektronisko iekārtu ražotāji jau 2003. gadā saprata problēmas saistībā ar visām halogenētajām vielām. Lielie uzņēmumi rīkojās uz savu roku, lai pārietu uz antipirēniem ar zemu halogēnu saturu (kas nesatur halogenētos antipirēnus un PVC)[8]. Šobrīd pastāv viena globāla iniciatīva, kas tiek veiksmīgi attīstīta[9]. Pēc Greenpeace datiem, šādu produktu tirgus daļa ir jau 50 % mobilajiem telefoniem (Nokia, Sony Ericsson un Apple) un sagaidāms, ka turpmākā 1–2 gadu laikā tā būs apmēram virs 40 % jaunajiem personālajiem datoriem (Acer un HP). Šajā iniciatīvā ir iekļauta arī piegādes ķēde (piem., plastmasas sastāvdaļu ražotāji), kas savukārt pārklājas ar citu kategoriju EEI ražotājiem.

Ja dažu turpmāko gadu laikā elektronikas iekārtu rūpniecību ar tās augstākajā mērā sarežģīto produkciju var pārveidot par rūpniecību, kura izmanto ražojumus ar zemu halogēnu saturu, tad nevajadzētu būt problēmām to pašu īsā laikā izdarīt mājsaimniecības ierīču nozarē. Kā piemēru var minēt Electrolux Zviedrijā piedāvātos ledusskapjus, kas nesatur PVC[10].

Ja šādi rīkojas projekta stadijā, tas nerada liekus izdevumus, kā apgalvo uzņemēji. Tas tieši ietaupīs sabiedrībai ievērojamus izdevumus, jo tiks saudzēta veselība un vide. Bet, lai šie pasākumi tik tiešām būtu veiksmīgi, uzņēmējiem nepieciešama noteiktība, ko vislabāk nodrošina skaidrs tiesiskais regulējums.

c) Dati par aizstājējiem

Halogenētie antipirēni

Komisija apgalvo, ka pieejamie dati neļauj lemt par halogenēto antipirēnu turpmākajiem ierobežojumiem. Tai pašā laikā tā konstatē, ka par aizstājējiem ir pieejama „zināma” informācija un ka „ir izlemts, ka šie aizstājēji nerada atsevišķus apdraudējumus (piemēram, noturība, bioakumulācija vai toksicitāte antipirēniem, kas nesatur halogēnus)”.

Līdzīgi strīdi daudzu gadu garumā notika par dekaBDE. Tā kā Komisija nebija ņēmusi vērā drošāku aizstājēju pieejamību, tā kādā 2007. gada pētījumā bija spiesta atzīt, ka „tirgū nav aizstājēju … un literatūras dati ļauj secināt, ka vismaz dažu aizstājēju potenciālā nelabvēlīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību var būt minimāla”[11].

Līdz ar to Komisija attiecībā uz dekaBDE uzskata, ka „atlikušās neskaidrības par tā toksicitāti un noārdīšanos, veidojot citus aizliegtus produktus, kā arī aizstājēju pieejamība tirdzniecībā pamato aizlieguma saglabāšanu šai vielai”[12].

Nav saprotams, kādēļ vienas un tās pašas analīzes rezultātā viena viela tiek aizliegta (dekaBDE gadījumā), bet citā līdzīgā gadījumā (citu halogenēto antipirēnu gadījumā) tas tā nenotiek.

PVC

Komisija savā ietekmes novērtējumā nerunā par drošāku PVC aizstājēju pieejamību, bet tikai izvirza jautājumus par izmaksām. Ja notiktu PVC ārējo izmaksu internalizācija, tā izmantošana izrādītos pārāk dārga. Tas, ka PVC ir lēts, nevar būt arguments pret tā nomaiņu, jo tas tomēr rada ievērojamas ārējās izmaksas saistībā ar daudzkārt labi dokumentētajām PVC atkritumu apstrādes problēmām.

3. Secinājumi

Profilakse ir labāka nekā ārstēšana. Vides problēmas labāk jārisina to izcelsmes vietā, kā to tiešām prioritāri prasa Līgums un kā to paredz atkritumu pamatdirektīvā.

Tādēļ, pamatojoties uz

a) Komisijas pētījumiem par RoHS, PVC un halogenētajiem antipirēniem,

b) uzņēmēju rīcību un

c) informāciju par aizstājējiem,

referente iesaka pakāpeniski pārtraukt bromēto un hlorēto antipirēnu, kā arī PVC un tā bīstamo piedevu izmantošanu.

• [1]               http://www.acer-group.com/public/Sustainability/sustainability_main04-3.htm
  Acer grupā ir apvienoti četri zīmoli — Acer, Gateway, Packard Bell and eMachines. Šī grupa ir trešais lielākais personālo datoru piegādātājs un otrais lielākais piezīmjdatoru piegādātājs pasaulē. Tā ieņēmumi 2008. gadā sasniedza 16,65 miljardus ASV dolāru.
• [2]                http://ec.europa.eu/environment/waste/weee/pdf/hazardous_substances_report.pdf
• [3]               COM(2000) 347 galīgā red.
• [4]               Pēc M. Rohr, Umwelt Wirschaftsforum, Nr. 1, 1992, vairāk nekā 20 % no plastmasām, ko izmanto elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, ir PVC.
• [5]               Environmental aspects of PVC (Copenhagen 1996), Danish Environmental Protection Agency Position Paper of the Netherlands on PVC (The Hague 1997), Ministry of Housing, Spatial Planning and the Environment. The influence of PVC on quantity and hazardousness of flue gas residues from incineration, Study for DG ENV, Bertin Technologies, 2000.
• [6]               The Behaviour of PVC in Landfill, Study for DG ENV, Argus in association with University Rotstock, 1999.
• [7]               Prognos, Study for DG XI, Mechanical recycling of PVC wastes, January 2000.
• [8]             http://www.greenpeace.org/international/campaigns/toxics/electronics/how-the-companies-line-up
• [9]             http://thor.inemi.org/webdownload/newsroom/Presentations/NEPCON_China_2009/HFR-Free_Conversion.pdf
• [10]             http://www.electrolux.se/node38.aspx?productID=18360
• [11]             http://ecb.jrc.ec.europa.eu/documents/Existing-Chemicals/Review_on_production_process_of_decaBDE.pdf
• [12]             Commission Impact Assessment of the RoHS recast, SEC(2008)2930.

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

JURIDISKĀS KOMITEJAS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ref.: D(2009)61414

Jo LEINEN

Vides, sabiedrības veselības,

un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājam

ASP 12G205

Brisele

Temats:       Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādāta redakcija)

                    (COM(2008)809 – C7-0471/2008 – 2008/0240(COD)

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 87. pantu par pārstrādāšanu.

Šā panta 3. punkts ir formulēts šādi:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 156. un 157. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 54. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.”

Ņemot vērā atzinumu, kas saņemts no Juridiskā dienesta, kura pārstāvji piedalījās konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, izskatot pārstrādāto priekšlikumu, un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi, kā vienīgi tajā vai konsultatīvās darba grupas atzinumā skaidri norādītie grozījumi, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikums paredz spēkā esošo tekstu vienkāršu kodifikāciju, nemainot to būtību.

Turklāt, ņemot vērā 87. pantu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka, lai panāktu priekšlikuma atbilstību pārstrādāšanas noteikumiem, ir nepieciešami iepriekšminētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie pielāgojumi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pēc jautājuma izskatīšanas 2009. gada 11. novembra sanāksmē Juridiskā komiteja ar 19 balsīm ,,par” un nevienam neatturoties[1] pieņēma ieteikumu Jūsu komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot sniegtos ierosinājumus un saskaņā ar Reglamenta 87. pantu.

Patiesā cieņā

Klaus-Heiner LEHNE

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas atzinums.

• [1]  Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Antonio López-Istúriz White, Tadeusz Zwiefka, Luigi Berlinguer, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Alexandra Thein, Diana Wallis, Cecilia Wikström, Jiří Maštálka, Francesco Enrico Speroni, Kurt Lechner, Sergio Gaetano Cofferati, Edit Herczog, Edvard Kožušník, Sajjad Karim.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ GRUPA

                     Briselē, 26.03.2009.

ATZINUMS

IZSKATĪŠANAI       EIROPAS PARLAMENTĀ

                                                       PADOMĒ

                                                       KOMISIJĀ

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās

COM(2008)809 galīgā redakcija, 3.12.2008. – 2008/0240(COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuru veido attiecīgie Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, tikās 2008. gada 16. decembrī, lai cita starpā izskatītu iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu.

Šajā sanāksmē[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja turpmāk minēto.

1) Attiecībā uz paskaidrojuma rakstu — lai tas pilnībā atbilstu attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Iestāžu nolīgumā, šajā dokumentā vajadzēja minēt iemeslus katram ierosinātajam satura grozījumam un precīzi norādīt, kuri no iepriekšējā tiesību akta noteikumiem priekšlikumā saglabājas negrozīti, kā tas paredzēts iepriekšminētā Iestāžu nolīguma 6. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļā.

2) Direktīvas 2. apsvērumā otrā teikuma sākotnējā redakcija („Tādēļ ir lietderīgi tuvināt dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā [...]”) ir jāaizstāj ar šādi grozītu redakciju: „Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt noteikumus šajā jomā [...]”.

3) Šīs pārstrādātā priekšlikuma teksta daļas jāizceļ, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto, lai izceltu būtiskas izmaiņas:

– 13. apsvērumā vārdus „cilvēku un” (kas ir izcelti, pārsvītrojot ar divām svītrām) un vārdu „veselības”;

– 19. panta pirmā teikuma beigu daļu „un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju izpildi”;

– visu 19. panta trešo teikumu.

4) Turpmāk norādītās pārstrādātā teksta daļas atbilst tām Direktīvas 2002/95/EK patlaban piemērojamā teksta daļām, par kurām, acīmredzot, nav izteikti priekšlikumi tās grozīt un kuras tādēļ neizceļ ar pelēko tonējumu:

– 2. panta 2. apakšpunktā vārdi „prasības par”;

– 3. panta a) daļā vārds „turpmāk”;

– 4. panta 1. apakšpunktā ierosinājums svītrot vārdus „no 2006. gada 1. jūlija” (otrs ierosinātais grozījums uz latviešu valodu neattiecas).

5) 5. panta b) daļas trešajā ievilkumā būtu jāsakārto interpunkcija attiecībā uz teksta sākumdaļu „aizvietošanas radītā negatīva ietekme attiecībā uz vidi, veselību, patērētāju drošību vai uz sociālekonomisko situāciju”.

6) Direktīvas VIII pielikuma A daļā vārdkopu „minētas 12. pantā” vajadzētu aizstāt ar „minētas 21. pantā”, bet norādi „219. lpp.” saistībā ar Komisijas Lēmuma 2005/717/EK publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī aizstāt ar „48. lpp.”.

7) Direktīvas VIII pielikuma B daļā vārdkopu „minētas 13. pantā” vajadzētu aizstāt ar „minētas 21. pantā”.

Tādējādi, izskatot priekšlikumu, konsultatīvā darba grupa varēja vienprātīgi secināt, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi, kā vienīgi priekšlikumā vai šajā atzinumā skaidri norādītie grozījumi. Konsultatīvā darba grupa arī secināja, ka attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta precīza esošā teksta kodifikāciju, nemainot tā būtību.

C. PENNERA                       J.-C. PIRIS                                      C.-F.DURAND

juriskonsults                           juriskonsults                                      ģenerāldirektors

• [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma teksts angļu, franču un vācu valodā, un tā strādāja ar tekstu angļu valodā, jo tā ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošana elektriskās un elektroniskās iekārtās (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2008)0809 – C6-0471/2008 – 2008/0240(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.12.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.10.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 19.10.2009
Referente        Iecelšanas datums	Jill Evans 31.8.2009
Izskatīšana komitejā	4.11.2009		1.12.2009		6.4.2010
Pieņemšanas datums	2.6.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	53 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	János Áder, Elena Oana Antonescu, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Françoise Grossetête, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Manuel Fernandes, Judith A. Merkies, Rovana Plumb, Bart Staes, Thomas Ulmer, Kathleen Van Brempt
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Willy Meyer