IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstītajai Konvencijai par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem

14.6.2010 - (08100/2010 – C7–0105/2010 – 2010/0015(NLE)) - ***

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: George Cutaş

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzē 1928. gada 22. novembrī parakstītajai Konvencijai par starptautiskām izstādēm, kura papildināta ar 1948. gada 10. maija, 1966. gada 16. novembra un 1972. gada 30. novembra protokoliem un ar 1982. gada 24. jūnija un 1988. gada 31. maija grozījumiem

(08100/2010 – C7‑0105/2010 – 2010/0015(NLE))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08100/2010),

–       ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu (C7-0105/2010), kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

–       ņemot vērā Reglamenta 81. un 90. pantu,

–       ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0201/2010),

1.      sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Parīzes konvencija par starptautiskām izstādēm ir pieņemta, lai reglamentētu tās darbības jomā esošo starptautisko izstāžu rīkošanas biežumu, kvalitāti un procedūras. Kā noteikts Parīzes konvencijā, starptautisko izstāžu galvenais mērķis ir sekmēt jauninājumu eksponēšanu un veicināt sabiedrības izglītošanu. Tāpēc šo konvenciju piemēro visām starptautiskajām izstādēm, kas ilgst vismaz trīs nedēļas, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, izņemot tēlotājmākslas izstādes un izteikti komerciāla rakstura izstādes. Tā kā Parīzes konvencijā ir reglamentēti aspekti, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par muitu, dalībvalstij, kas vēlas minētajai konvencijai pievienoties, jāsaņem Savienības atļauja.

Parīzes konvencijas 16. pantā un tās pielikumā „Muitas noteikumi starptautisko izstāžu dalībnieku priekšmetu importēšanai” ir noteikts izstāžu rīkotāju valstu pienākums starptautisko izstāžu dalībniekiem piešķirt preču pagaidu ievešanas atļauju. „Preču pagaidu ievešana” nozīmē pagaidu ievešanu, kas atbrīvota no ievedmuitas nodokļiem un ievešanas aizliegumiem un ierobežojumiem, kā arī pakļauta atpakaļizvešanai. Pagaidu ievešanas atļauju izsniegšana ir reglamentēta Kopienas Muitas kodeksa 137.–144. pantā. Pagaidu ievešanas režīms, kas noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos par muitu, pilnībā atbilst Parīzes konvencijai.

Eiropas Savienības tiesību akti par muitu ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas, kas izklāstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantā. Saskaņā ar 207. pantu dalībvalstu pasākumi, tostarp starptautisku nolīgumu noslēgšana, ir pieļaujami tikai ar īpašu Savienības atļauju.

Eiropas Savienība nevar pievienoties Parīzes konvencijai, jo konvencijas līgumslēdzējas puses var būt tikai suverēnas valstis. Parīzes konvencijai līdz šim ir pievienojušās 24 dalībvalstis, izņemot Latviju, Luksemburgu un Īriju, un Latvija ir izteikusi vēlmi tai pievienoties. Padomes lēmuma mērķis ir līdz ar tā pieņemšanu dot iespēju ieinteresētajām dalībvalstīm, kas Parīzes konvencijai vēl nav pievienojušās, to izdarīt, tajā pašā laikā ņemot vērā Eiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci, kura paredzēta Lisabonas līgumā.

Tāpēc referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu dot piekrišanu Padomes lēmuma priekšlikumam, ar ko dalībvalstīm tiek atļauts pievienoties Parīzes konvencijai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.6.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Kader Arif, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Harlem Désir, Joe Higgins, Yannick Jadot, Metin Kazak, David Martin, Vital Moreira, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Iuliu Winkler, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Mário David, Béla Glattfelder, Salvatore Iacolino, Syed Kamall, Georgios Papastamkos, Michael Theurer