ZIŅOJUMS par Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (22.3.2010)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (25.2.2010)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

16.6.2010 - (2009/2153(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: José Manuel Fernandes

Procedūra : 2009/2153(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0203/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0203/2010

Debates :

PV 05/07/2010 - 23
CRE 05/07/2010 - 23

Balsojumi :

PV 06/07/2010 - 6.17
CRE 06/07/2010 - 6.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0264

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā

(2009/2153(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 192. pantu, kuros ir noteikts mērķis veicināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni,

– ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā (COM(2008)0811),

– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 25. jūnijā pieņemtos secinājumus (11462/09, 2009. gada 26. jūnijs),

– ņemot vērā 2002. gada 17. janvāra normatīvo rezolūciju par Padomes galīgo kopējo nostāju, lai Eiropas Parlaments un Padomes pieņemtu lēmumu, ar kuru pieņem Sesto Kopienas vides rīcības programmu,

– ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi —

nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus[1],

– ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju „2050: nākotne sākas jau šodien — ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”[2],

– ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu[3],

– ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK[4],

– ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai[5],

– ņemot vērā 2005. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par atkritumu sūtījumiem[6],

– ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apmēru ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām[7],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7‑0203/2010),

A. tā kā saistībā ar Komisijas Zaļajā grāmatā popularizēto iniciatīvu rodas iespēja bioatkritumus apsaimniekošanas jomā rīkoties Kopienas līmenī;

B. tā kā pienācīga bioatkritumu apsaimniekošana ir izdevīga ne tikai no vides, bet arī no ekonomikas viedokļa;

C. tā kā Atkritumu pamatdirektīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka, pieņemot konkrētu atkritumu kategoriju apsaimniekošanai paredzētas direktīvas, var noteikt īpašus vai papildu noteikumus;

D. tā kā Direktīvā 99/31/EK par atkritumu poligoniem nav noteikts pietiekami liels skaits organisko atkritumu ilgtspējīgas apsaimniekošanas instrumentu;

E. tā kā bioatkritumus reglamentējošie noteikumi nav iekļauti vienā dokumentā un tā kā šābrīža regulējums likumdošanas dokumentos nenodrošina bioatkritumu efektīvas apsaimniekošanas izvirzīto mērķu sasniegšanu; tā kā šā iemesla dēļ ir jāpieņem atsevišķa bioatkritumu apsaimniekošanu reglamentējoša direktīva; tā kā bioatkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo dažādo noteikumu apvienošana vienā likumdošanas aktā jau būtu likumdošanas izcilības un labākas likumu izstrādes apliecinājums, ja tādējādi tiktu nodrošināta akta saprotamība, lielāka skaidrība, labāks monitorings un īstenošana un juridiskā noteiktība un līdz ar to arī publisko un privāto ieguldītāju ilgtermiņa paļāvība;

F. tā kā 2010. gada 15. februārī Barselonā notikušās konferences par bioatkritumu otrreizējo pārstrādi Eiropā, piedaloties arī Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam[8], secinājumos ir teikts, ka ir jārīkojas, lai radītu Eiropas tiesisko regulējumu bioatkritumu jomā, jo šis ir īstais brīdis, lai veicinātu šāda regulējuma pieņemšanu*;

G. tā kā konkrētās direktīvas par bioatkritumiem regulējums ir jāizstrādā tā, lai to varētu attiecināt uz dažādiem šobrīd īstenotajiem apsaimniekošanas veidiem, paturot prātā, ka ir jāņem vērā daudz mainīgo faktoru un vietējo apsvērumu;

H. norādot, ka pastāv neizpētītas tādu bioatkritumu izmantošanas iespējas, kurus apsaimnieko atbilstoši katrā valstī īstenotajai atšķirīgajai politikai; tā kā šo atkritumu dalīta vākšana ir jāuzlabo, lai resursus izmantotu efektīvi un ilgtspējīgi; tā kā bioatkritumi ir jāreģenerē vairāk, lai sasniegtu otrreizējās pārstrādes un atjaunojamās enerģijas mērķus un tādējādi veicinātu arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, īstenojot, resursu efektivitātes galveno iniciatīvu;

I. tā kā, atkritumus vācot dalīti, var cita starpā optimāli apsaimniekot dažus bioatkritumu veidus, piemēram, patērētāju un piegādātāju līmenī radušos virtuves atkritumus un bioloģiski noārdāmos un kompostējamos atkritumus no restorāniem, kuros izmanto vienreiz lietojamus galda piederumus;

J. tā kā, kompostējot organiskos atkritumus, var otrreiz pārstrādāt bioloģiski noārdāmos un kompostējamos produktus, kas minēti Kopienas iniciatīvā (Pirmtirgus iniciatīva),

K. tā kā bioatkritumu apstrādes standarti un komposta kvalitāte ir jādefinē ES līmenī; tā kā, reglamentējot komposta parametrus, tostarp integrēto pieeju, ar kuru panāk izsekojamību, kvalitāti un drošu izmantošanu, varēs patērētājos viest uzticību attiecīgajam produktam; tā kā komposts ir jāiedala atbilstoši tā kvalitātei, ja vien komposta izmantošanai nav negatīvas ietekmes uz augsni un gruntsūdeni, jo īpaši uz lauksaimniecības produkciju, kuru audzē šajā augsnē;

L. tā kā mērķi, kuri tika noteikti bioatkritumu novirzīšanai no poligoniem, netiek pienācīgi īstenoti, to sasniegšanai tiesību aktos ir jānosaka papildu pamatnostādnes;

M. tā kā var būt vajadzība veikt aizsardzības pasākumus, lai novērstu to, ka komposta izmantošanas rezultātā piesārņo augsni un gruntsūdeni;

N. tā kā, lai nekaitētu videi vai cilvēku veselībai, ir jāapsver un jāizvērtē iespējas izmantot arī nekvalitatīvu kompostu un tā kā, ES līmenī precīzi definējot iespējas izmantot nekvalitatīvu kompostu un nosakot gadījumus, kuros komposts ir uzskatāms par produktu un kuros par atkritumiem, tiktu atvieglināta dalībvalstu sapratne brīdī, kad tās pieņem lēmumus ar komposta izmantošanu saistītajā jomā;

O. tā kā iniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa” ir viens no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem pasākumiem un tā kā tāpēc ir jāsekmē resursu efektivitāte; tā kā ar bioatkritumu otrreizēju pārstrādi palielina resursu efektivitāti;

P. tā kā tādu atkritumu sadedzināšana, kuros ir sadzīves atkritumi, ir mazāk efektīva; tā kā bioatkritumu sadedzināšana ir netieši veicināta direktīvā par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamās enerģijas avotiem; tā kā bioatkritumus cīņā pret klimata izmaiņām var izmantot labāk, tos otrreiz pārstrādājot kompostā augsnes kvalitātes uzlabošanai un oglekļa piesaistīšanai, kas šobrīd direktīvā par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamās enerģijas avotiem netiek sekmēts,

Q. tā kā anaerobā pārstrāde, ražojot biogāzi, ir efektīvs enerģijas reģenerācijas līdzeklis, bet šajā pārstrādē iegūto digestātu var izmantot komposta ražošanai;

R. tā kā galvenajam atbilstošas bioatkritumu apsaimniekošanas mērķim ir jābūt rezultātam, proti, iespējām izmantot visus bioatkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskos risinājumus, lai veicinātu jauninājumus, zinātnisko pētniecību un konkurētspēju;

S. tā kā pāreja uz otrreizējās pārstrādes sabiedrību, attīstot zemas oglekļa emisijas ekonomiku un veicinot iespējas radīt „zaļas” darbavietas šajā jomā, rada ievērojamu sinerģismu un līdz ar to arī vajadzību paredzēt apropriācijas pētniecībai par ietekmi uz bioatkritumu vākšanas un apsaimniekošanas darba vidi;

T. tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāveicina informētības par vides jautājumiem palielināšanas pasākumu īstenošana šajā jomā, it īpaši skolās, lai popularizētu ilgtspējīgu cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un vairāk informētu sabiedrību par dalītas vākšanas izdevīgumu; tā kā pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem ir ievērojama nozīme, konsultējot un informējot sabiedrību par atkritumu novēršanu,

U. tā kā bioatkritumi ir vairāk nekā 30% cieto sadzīves atkritumu; tā kā bioatkritumu apjoms Eiropas Savienībā pieaug un tā kā tie, ja ir apglabāti poligonos, ir uzskatāmi par nozīmīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas avotu un negatīvas ietekmes uz vidi faktoru, jo atrodas apstākļos, kuru dēļ atkritumu apsaimniekošana ir ceturtais lielākais siltumnīcefekta gāzu avots;

V. tā kā praksē ilgtspējīgi apstrādā ne tikai mājsaimniecībās radušos bioatkritumus;

W. tā kā šādu atkritumu apsaimniekošana ir jāstrukturē saskaņā ar „atkritumu hierarhiju”: novēršana un samazināšana, otrreizēja izmantošana, otrreizējā pārstrāde, citi reģenerācijas veidi, it īpaši enerģijas ražošanai, un kā pēdējais solis — apglabāšana poligonā (saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 4. pantu), atbilstīgi kuram bioatkritumu otrreizējā pārstrāde ir vēlamāka par sadedzināšanu, jo, otrreiz pārstrādājot, ne tikai neizdalās metāna gāze, bet, piesaistot oglekli un uzlabojot augsnes kvalitāti, tiek veicināta klimata pārmaiņu mazināšana; tā kā novēršana ir vislielākā bioatkritumu apsaimniekošanas prioritāte un tā kā novēršot var īpaši nepieļaut pārtikas un zaļo atkritumu veidošanos, piemēram, labāk projektējot publiskos parkus, kuros iestādītie augi un koki nav intensīvi jākopj;

X. tā kā, ja mēs gribam virzīties uz vides ziņā efektīvu bioatkritumu apsaimniekošanu, tās ieviešana ir jāaplūko no enerģētikas un augsnes aizsardzības politikas kopēja viedokļa, ņemot vērā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus; tā kā vēl viena priekšrocība ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ja ar apstrādātajiem bioatkritumiem aizstāj kūdru, tādējādi aizsargājot mitrāju ekosistēmas;

Y. tā kā, biogāzes ieguves nolūkā anaerobi pārstrādājot bioatkritumus, var ievērojami veicināt resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ES un arī ES atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu ilgtspējīgā veidā;

Z. tā kā bioatkritumi ir jāuztver kā vērtīgs dabas resurss, ko var izmantot augstas kvalitātes komposta ražošanai, tādējādi mazinot augsnes degradāciju Eiropā, saglabājot tās auglību, mazinot ķīmiskā mēslojuma, jo īpaši tā ķīmiskā mēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā, kura pamatā ir fosfors, un stiprinot augsnes ūdens noturēšanas spēju;

AA.tā kā dalībvalstīs izmanto dažādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un tā kā apglabāšana poligonos joprojām ir visizplatītākā cieto sadzīves atkritumu likvidācijas metode Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka tas ir vissliktākais risinājums no vides viedokļa;

AB.tā kā transporta biodegvielas ieguve no bioatkritumiem ir ļoti izdevīga videi;

AC.tā kā bioatkritumu apsaimniekošanas jomā ir jāveicina zinātniskā pētniecība un tehnoloģisko jauninājumu ieviešana;

AD.tā kā ar atkritumu dalītu vākšanu šobrīd var novērst piesārņojumu un veicināt augstas kvalitātes komposta ieguves mērķu sasniegšanu, tādējādi radot kvalitatīvus bioatkritumu otrreizējās pārstrādes materiālus un padarot enerģijas reģenerāciju vēl efektīvāku;

AE.tā kā no pieejamiem pētījumiem un dalībvalstu pieredzes izriet, ka ir svarīgi, lai dalīta vākšana būtu praktiski īstenojama un gan vides, gan ekonomikas ziņā ilgtspējīga, un būtu obligāta; tā kā, lai ražotu augstas kvalitātes kompostu, atkritumi ir jāsavāc dalīti,

Tiesību akti

1. mudina Komisiju pārskatīt spēkā esošos bioatkritumiem piemērojamos tiesību aktus, lai līdz 2010. gada beigām saskaņā ar subsidiaritātes principu izstrādātu priekšlikumu īpašai direktīvai, kurā cita starpā būtu:

- attiecībā uz dalībvalstīm noteikta obligātā atkritumu dalītā vākšana, izņemot gadījumus, kad tā nav pamatota no vides un ekonomikas viedokļa;

- noteikts pienākums bioatkritumus pārstrādāt otrreiz;

- noteikts pienākums dažāda veida no organiskajiem atkritumiem iegūto kompostu iedalīt pēc kvalitātes kritērijiem;

2. aicina Komisiju sniegt konkrētus skaitļus par to, kādā apmērā, reģenerējot un kompostējot saskaņā ar Valsts emisiju plānu, ir izdevies samazināt CO₂ izmešus;

3. atzīmē, ka turpmākajā Eiropas Savienības regulējumā būs sniegtas juridiskas vadlīnijas, ka daudzās dalībvalstīs tas būs saprotamāks, un ka šajā regulējumā tās tiks mudinātas ieguldīt līdzekļus bioatkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis atkritumu šķirošanas sistēmu ieviešanā un noteikt saistošus un vērienīgus mērķus otrreizējai šādu atkritumu pārstrādei;

4. atgādina, ka 2002. gada 22. jūlija Sestās Kopienas vides rīcības programmā 2001.-2010. gadam 8. panta 2. punkta iv) apakšpunktā kā viena no prioritātēm Komisijai ir noteikts pienākums izstrādāt tiesību aktus par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas izmantošanas un dabas resursu un atkritumu apsaimniekošanas mērķi, taču pat pēc 8 gadiem nav iesniegts neviens tiesību akta priekšlikums — tas nav pieņemami;

5. aicina Komisiju ietekmes novērtējumā izstrādāt uzlabotu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu attiecībā uz dalīti savāktu bioatkritumu otrreizējo pārstrādi, kompostēšanu lauksaimniecības un ekoloģijas vajadzībām, mehāniskās un bioloģiskās apstrādes tehnoloģijām un bioatkritumu kā enerģijas ražošanas avota izmantošanu; uzskata, ka šis ietekmes novērtējums ir jāizmanto kā pamats, lai sagatavotu jauno Kopienas tiesisko regulējumu par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem;

Izmantošana

6. mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm noteikt kritērijus augstas kvalitātes komposta ražošanai un izmantošanai un pieņemt galaproduktiem izvirzāmās obligātās prasības, kā tas ir noteikts Atkritumu pamatdirektīvas 6. pantā, saskaņā ar kuru var iedalīt atbilstoši kvalitātei dažādos tos komposta izmantošanas veidus, kurus iegūst bioatkritumu pārstrādes ceļā, īstenojot stratēģiju, kas ir balstīta uz integrēto pieeju, ar kuru nodrošina ne tikai kvalitāti, bet arī produkta izsekojamību un drošu izmantošanu;

Enerģētika

7. uzskata, ka bioatkritumu anaerobā pārstrāde ir īpaši lietderīga, jo tās rezultātā iegūst barības vielām bagātu mēslojumu, digestātu un arī biogāzi, kas ir atjaunojamās enerģijas avots un ko var pārvērst par biometānu vai izmantot, lai ražotu pamatslodzes elektroenerģiju;

8. uzskata — lai bioatkritumu sadedzināšana būtu nopietna alternatīva atkritumu hierarhijā, tā obligāti ir jāīsteno kombinācijā ar enerģijas reģenerāciju;

9. uzsver, ka, pārstrādājot bioatkritumus enerģijas ieguvei, jāņem vērā ar energoefektivitāti un attīstības ilgtspēju saistītie aspekti un ka tādēļ galvenais ir šos atkritumus izmantot cik vien iespējams efektīvi; apstiprina, ka dalītā vākšana ir ļoti svarīga, lai īstenotu Atkritumu poligonu direktīvu[9], sniegtu kvalitatīvas izejvielas bioatkritumu pārstrādei un uzlabotu enerģijas reģenerācijas efektivitāti;

10. atzīmē — lai uzlabotu novirzīšanas no poligoniem, otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas rādītājus, ir jābūt iespējām izmantot visus tehnoloģiskos rīkus un risinājumus, ar kuriem resursus otrreizēji pārstrādā visvairāk vai visvairāk ražo biogāzi;

11. uzskata, ka bioatkritumi ir vērtīgs atjaunojamais resurss elektroenerģijas un transporta biodegvielas ražošanai un ievadīšanai gāzes cauruļvadu tīklā, pārvēršot biogāzi biometānā (galvenokārt metānā — 50 % līdz 75 % — un oglekļa dioksīdā), un aicina Komisiju analizēt un veicināt bioatkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā;

12. uzsver, ka no atkritumu poligoniem ir jānovirza vairāk atkritumu; atzīmē šajā sakarībā, ka ar bioatkritumiem var veicināt ES mērķa sasniegšanu — līdz 2020. gadam 20 % visas enerģijas iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem — un ES Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktā mērķa sasniegšanu; atgādina, ka Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvā ir pausts atbalsts visa veida biomasas, tostarp bioatkritumu kā atjaunojamās enerģijas avota izmantošanai enerģijas ieguvē, un ka, lai sasniegtu 10 % atjaunojamās enerģijas avotu mērķi transporta nozarē, no atkritumiem iegūto biodegvielu uzskaita divkārši; tāpēc aicina dalībvalstis apsvērt iespēju saistībā ar integrētu atkritumu hierarhijas politiku valsts tiesību aktos noteikt pienākumu enerģiju ražot no bioloģiski noārdāmām atkritumu daļām un mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugprakses piemēriem;

Pētniecība un jauninājumi

13. mudina Komisiju un dalībvalstis bioatkritumu apsaimniekošanas jomā veicināt un atbalstīt zinātnisku pētniecību un tehnoloģiskus jauninājumus;

14. aicina Komisiju arī turpmāk pētīt bioatkritumu apstrādes metodes, lai labāk noteiktu šīs metodes ar augsni saistīto izdevīgumu, izmērītu no atkritumiem reģenerētās enerģijas apjomu un ietekmi uz vidi;

Izpratne un informācija

15. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt izpratnes par vides jautājumiem veidošanas pasākumus šajā jomā, it īpaši skolās un augstākās izglītības mācību iestādēs, lai veicinātu labākus atkritumu veidošanās novēršanas rīcības modeļus, popularizētu ilgtspējīgu bioatkritumu un cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un veidotu sabiedrības izpratni par atkritumu novēršanu un otrreizējo pārstrādi, kā arī par dalītas vākšanas izdevīgumu un bioatkritumu bioloģisko apstrādi; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir pilsētu, pašvaldību un komunālo uzņēmumu loma iedzīvotāju konsultēšanā un informācijas nodrošināšanā attiecībā uz atkritumu novēršanu;

Vides aspekti

16. uzskata, ka apstrādātie bioatkritumi ir jāizmanto, lai saglabātu organiskās vielas un noslēgtu barības vielu ciklus, jo īpaši fosfātu ciklu, iestrādājot to augsnē, un tāpēc aicina Komisiju atzīt, ka politikas virzieni ir jāizmēģina, lai secinātu, kādā mērā ar tiem var mazināt nepieņemami ātro pasaules fosfāta resursu noplicināšanu;

17. uzstāj, ka nepiesārņoti bioatkritumi jāuzskata par vērtīgu dabisko resursu, kas izmantojams augstvērtīga komposta iegūšanai;

18. uzskata, ka lauksaimniecības nākotne ir atkarīga arī no augsnes auglības saglabāšanas un atjaunošanas; norāda, ka lauksaimniecībā izmantojot augstvērtīgu kompostu, var veicināt augsnes produktivitātes saglabāšanu, palielināt ūdens noturēšanas spējas un oglekļa uzglabāšanas spējas, kā arī mazināt mākslīgā mēslojuma izmantošanu; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzdevums garantēt augstvērtīga komposta izmantošanu lauksaimniecības zemēs;

19. norāda, ka kompostēšanu var sarežģīt to gāzu kontrole, kuras rodas no apglabātajām vielām, un šis process var nopietni apdraudēt vidi un atmosfēru; atgādina, ka, pareizi kompostējot atkritumus, tostarp sadzīves bioatkritumus, ir jāaizsargā arī pazemes ūdeņi pret infiltrātiem, kas rodas kompostēšanas poligonos;

20. uzsver, ka no dažāda līmeņa mērķu (cīņa pret klimatisko sasilšanu, augsnes degradāciju un augsnes eroziju, atjaunojamās enerģijas mērķu izpilde) sasniegšanas viedokļa, dalītas savākšanas ceļā iegūto bioatkritumu kompostēšanas un fermentācijas apvienojumam, ja to var praktiski paveikt, ir nenoliedzamas priekšrocības, un ka tas būtu jāatbalsta;

21. tāpēc aicina Komisiju ierosināt valstu bioatkritumu otrreizējās pārstrādes mērķus, lai ierobežotu to bioatkritumu apjomu, kurus likvidē visnevēlamākajos apsaimniekošanas veidos, piemēram, apglabājot poligonos un sadedzinot;

Atbilstība Atkritumu poligonu direktīvai

22. atgādina, ka šādu atkritumu apsaimniekošana jāorganizē saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas metožu vispārējo hierarhiju: atkritumu veidošanās novēršana, pārstrāde, citi reģenerācijas veidi, tostarp enerģijas ražošanai, un — kā pēdējais solis — apglabāšana poligonā (Direktīvas 1999/31/EK 5. pants un Direktīva 2008/98/EK); aicina Komisiju vēl stingrāk raudzīties, lai visā Savienībā tiktu ievēroti un piemēroti noteikumi par atkritumu apglabāšanu poligonā;

23. atzīmē, ka visās dalībvalstīs dažādie valstu tiesību akti un dažādās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atšķiras un ka apglabāšana poligonā joprojām ir Eiropas Savienībā visbiežāk izmantotā cieto sadzīves atkritumu apglabāšanas metode; aicina dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, lai apmainītos ar paraugpraksi bioatkritumu apsaimniekošanas jomā;

24. uzskata, ka mehāniski bioloģiskā apstrāde (MBA) ir efektīva iespēja, kā novērst trūdošu atkritumu lielu apjomu nonākšanu poligonos un kā tos izmantot kompostēšanai, anaerobajai fermentācijai un enerģijas reģenerācijai;

Ekonomiskie aspekti

25. uzskata — lai palielinātu šādu dalītas savākšanas un citu tādu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu lietošanu, ar kurām resursus reģenerē visvairāk, ir jāievieš finanšu stimuli;

26. uzsver — lai sekmētu Eiropas komposta tirgus attīstību, ir jāuzlabo bioatkritumu pārvaldība un jāsaskaņo komposta kvalitātes standarti;

27. uzskata, ka, atlīdzinot papildu izmaksas, ko rada piesārņojošu vielu ievadīšana augsnē, pamatprincipam jābūt „maksā piesārņotājs”, lai lauksaimniekiem nebūtu jāmaksā par negatīvo ārējo ietekmi, ko izraisa bioatkritumu izplatīšana vidē;

28. uzsver, ka daudzās dalībvalstīs nepieciešamā infrastruktūra jau ir izveidota, taču ir jāievieš finanšu stimuli, lai radītu un nostiprinātu iespējamo no bioatkritumiem iegūtā komposta un digestāta, bioenerģētikas un biodegvielas tirgu;

29. uzsver priekšrocības, kādas saistībā ar vidi ir transporta degvielu ražošanai no bioatkritumiem; ņemot vērā atkritumu hierarhiju, pieprasa dalībvalstīm to ievērot, īstenojot pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu, un Komisijai pieprasa ar atkritumu hierarhiju saistītos apsvērumus iekļaut īstenošanas pamatnostādnēs;

30. mudina Komisiju visos kārtējos vai papildu pētījumos par ietekmi uz šo jomu apskatīt arī jautājumu par to, kāda veida ekonomiskos stimulus, finanses vai palīdzību varētu piesaistīt vai radīt, lai izstrādātu un ieviestu tehnoloģijas, ar kurām var pareizi apsaimniekot bioatkritumus;

31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV C 66E, 20.3.2009., 29. lpp.
[2] OV C 67E, 18.3.2010., 44. lpp.
[3] OV C 247E, 15.10.2009., 18. lpp.
[4] OV C 282 E, 6.11.2008., 281. lpp.
[5] OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp.
[6] OV L 190, 12.7.2006., 1-98. lpp. un OV L 318, 28.11.1008., 15. lpp.
[7] OV C 227, 21.9.2006., 524. lpp.
[8] Padomes Sekretariāta 2010. gada 9. marta piezīme, Padomes dokuments 7307/10.
[9] Direktīva 1999/31/EK, 17. apsvērums

Augot ES ekonomikai un palielinoties tās teritorijai, joprojām nemitīgi pieaug arī saražoto atkritumu apjoms. Katru gadu ES saražoto bioatkritumu apjoms tiek lēsts no 76,5 līdz 102 miljoniem tonnu pārtikas un dārza atkritumu un 37 miljoni tonnu pārtikas un dzērienu rūpniecībā saražoto atkritumu.

Galvenajai prioritātei ir jābūt atkritumu novēršanai un apjoma samazināšanai, tādējādi radot ievērojamu vides un ekonomisko izdevīgumu. To var izdarīt, pieņemot tiesību aktus un palielinot sabiedrības informētību. Ir cerība, ka Eiropas iedzīvotājs, kuram būs jaunākās zināšanas par vidi un kurš būs gatavs pats līdzdarboties, palīdzēs sasniegt šo mērķi. Novēršana ir jāsaprot pēc iespējas plašāk, proti, ka labākie atkritumi ir tie, kuru nav vai kas nerodas vispār.

Atkritumu apsaimniekošanas politikas stratēģiskais mērķis nākotnē ir ES sabiedrību padarīt par otrreizējās pārstrādes sabiedrību. Katru dienu ES saražoto atkritumu lielo apjomu nedrīkst likvidēt nelietderīgi. Bioatkritumi ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, un saistībā ar tiem paveras vērtīgas iespējas aizsargāt augsni un veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, tāpēc tie ir nozīmīgs šā atkritumu apjoma reģenerācijas faktors. Tas nozīmē, ka ilgstpējīgu attīstītību var sekmēt, efektīvi apsaimniekojot resursus.

Bioatkritumu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā

Atkritumu nozare aiz enerģētikas, rūpniecības un lauksaimniecības nozares ir ceturtais lielākais siltumnīcefekta gāzu avots Eiropas Savienībā. Saskaņā ar datiem par 2004. gadu no atkritumu nozares atmosfērā nonāca 109 miljoni tonnas siltumnīcefekta gāzu.

Galvenais emisiju avots ir apglabāšana poligonos. Kaut arī īstermiņā tas ir lētākais risinājums, tomēr apglabāšana poligonos ir vissliktākais veids no vides viedokļa un ir saistīts ar vides garantiju un augstām ekspluatācijas izmaksām. Galvenā poligonos saražotā gāze ir metāns, kas, ja to nepiesaista hermētiskā vidē, klimata pārmaiņas veicina 23 reizes vairāk par oglekļa dioksīdu.

Turklāt poligonos radītais infiltrāts, ja to nesavāc saskaņā ar Poligonu direktīvu, var piesārņot gruntsūdeni un augsni, kā arī radīt bioaerosolus, nepatīkamu smaku un redzes traucējumus. Vēl viens negatīvs apglabāšanas poligonos aspekts ir izmantotās zemes platība, kas ir lielāka nekā tā, kas ir nepieciešama, īstenojot citus atkritumu apsaimniekošanas risinājumus, tādējādi ilgtermiņā zemi padarot neatgriezeniski neizmantojamu, kas nozīmē, ka šis nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpēc ir jārīkojas uzreiz, lai nepieļautu bioatkritumu nonākšanu poligonos.

Iespējas ar bioatkritumiem mazināt augsnes degradāciju

Augsnes degradācija 2006. gada tematiskajā stratēģijā augsnes aizsardzībai (COM(2006)231) ir aprakstīta kā nopietna problēma Eiropas Savienībā. Augsnes degradācijai ir tieša ietekme uz ūdens un gaisa kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un klimatu.

Bioatkritumiem, ja tos kompostē, var būt ļoti liela nozīme augsnes reģenerācijā. Kompostēšana ir vispiemērotākais zaļo atkritumu apstrādes risinājums, un tai ir priekšrocība, ko var izmantot, lai mēslotu augsni. Saskaņā ar tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai augsnes degradācija varētu izmaksāt līdz pat 38 miljardiem euro gadā.

Ražojot kompostu, galvenais ir rezultāts, sasniedzot augstas kvalitātes komposta mērķi. Saskaņā ar tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai komposts ir viens no labākajiem stabilo organisko vielu avotiem, no kura bojātajā augsnē var veidoties jauns humuss. Komposta izmantošanai ir agronomisks izdevīgums, piemēram, uzlabota augsnes struktūra, mitruma caurlaidība, ūdens noturēšanas spēja, augsnes mikroorganismi un apgāde ar barības vielām. Saskaņā ar aplēsēm 45 % Eiropas augsnes ir zems organisko vielu īpatsvars. Šajā sakarībā ir svarīgi veicināt augstas kvalitātes komposta ražošanu, kas balstītos uz atbilstošu bioatkritumu apstrādi.

Iespējas ar bioatkritumiem veicināt atjaunojamās enerģijas avotus

Bioatkritumi var būt arī nozīmīga bioenerģijas ražošanas izejviela. Bioenerģija rodas anaerobās pārstrādes ceļā, kas ir vispiemērotākais mitro bioatkritumu (piemēram, virtuves tauku atkritumu) apstrādes risinājums. Anaerobās pārstrādes rezultātā kontrolētos reaktoros rodas biogāze, ko var izmantot elektrības ražošanā, apkurē vai kā biodegvielu automobiļos.

Zemākas kvalitātes bioatkritumi, kas neatbilst kompostēšanas kvalitātes kritērijiem, ir jāpārstrādā enerģijas ieguves nolūkā un jāiedala atbilstoši to kvalitātei.

Bioatkritumu apsaimniekošanas šobrīd

Līdz šim bioatkritumus apsaimniekoja saskaņā ar katras dalībvalsts atšķirīgo politiku amplitūdā no minimālām darbībām dažās valstīs līdz tādai politikai citās valstīs, kas vērsta uz augstu mērķu sasniegšanu. Ir ļoti liela atšķirība starp dalībvalstīm, kas otrreizējā pārstrādē pārstrādā vismazāk (90 % apglabāšana poligonos, 10 % otrreizējā pārstrāde un enerģijas reģenerācija), un tām, kurās ir visefektīvākā pieeja (10 % apglabāšana poligonos, 25 % enerģijas reģenerācija un 65 % otrreizējā pārstrāde).

Saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem dalībvalstis ir tiesīgas noteikt kādu no bioatkritumu apstrādes risinājumiem, ja tie atbilst dažiem pamatnosacījumiem, it īpaši Atkritumu pamatdirektīvā minētajiem nosacījumiem, saistībā ar kuriem dalībvalstis ir mudinātas pieņemt tādus tiesību aktus, kuros ir veicināta: bioatkritumu dalīta savākšana, lai kompostētu un pārstrādātu anaerobi; tāda bioatkritumu apstrāde, kas atbilst augstām vides aizsardzības prasībām, un tādu videi drošu materiālu izmantošana, ko iegūst no bioatkritumiem. Poligonu direktīvā ir arī noteikts, ka bioatkritumi ir jāizmanto aizvien vairāk, nevis jāapglabā poligonā.

Tomēr ar šiem tiesību aktiem neizdevās sasniegt tajos izvirzītos mērķus. Tā kā dalībvalstis bioatkritumu novirzīšanas no poligoniem mērķi īsteno slikti, kļūst skaidrs, ka ir jānosaka papildu pasākumi, lai papildinātu Poligonu direktīvu.

Bioatkritumu apsaimniekošanas nākotnē

Konkrēta bioatkritumiem veltīta direktīva būtu atkritumu pamatdirektīvā un citās ar visu atkritumu apsaimniekošanu saistītās direktīvās noteikto principu īstenošanas galvenais instruments. Turklāt visus dažādo bioatkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu apvienošana vienā tiesību aktā jau būtu likumdošanas izcilības un labākas likumu izstrādes apliecinājums. Konkrētas bioatkritumiem veltītas direktīvas pieņemšana padarītu šīs joma regulējumu skaidrāku, vienkāršāku un tiesiski noteiktāku, tādējādi nodrošinot publisko un privāto ieguldītāju ilgtermiņa paļāvību.

Lielā mainīgo faktoru un vietējo apsvērumu dēļ, kas ir jāņem vērā, nav vēlams tiesību aktā noteikt visizdevīgāko apsaimniekošanas risinājumu. Turklāt nedrīkst apdraudēt dalībvalstu līdz šim veikto ieguldījumu sekmīgumu. Tāpēc bioatkritumu apsaimniekošanas direktīvā ir jāparedz zināma rīcības brīvība, lai, ņemot vērā kādu vides un ekonomisku apsvērumu, labāko risinājumu varētu izstrādāt vietējā līmenī. Tomēr vides konverģences standartu noteikšana šajā jomā ir nozīmīga, lai reglamentētu jaunas investīcijas.

Vienam no darbības virzieniem jābūt vērstam uz bioatkritumu dalītu vākšanu, ja ar bioatkritumu atdalīšanu no pārējo atkritumu plūsmām var iegūt bioatkritumus bez piejaukumiem un veicināt augstas kvalitātes komposta ieguves mērķi, nodrošināt materiālu kvalitāti bioatkritumu otrreizējai pārstrādei un enerģiju reģenerēt efektīvāk. Dalītai vākšanai tāpēc ir jābūt obligātai. Neskatoties uz to, no šā pienākuma ir jāatbrīvo dalībvalstis, kurās atkritumus vākt dalīti nav iespējams vai kurās dalīta vākšana no vides un ekonomikas viedokļa nav labākais risinājums (piemēram, gadījumos, kad dalītas vākšanas loģistika nav tāda, lai ar to novērstu bioatkritumu sajaukšanos ar citiem atkritumiem vai neorganiskas izcelsmes vielām, vai gadījumos, kad pienākums veidot konkrētu dalītas vākšanas infrastruktūru nav pamatots lauku vai reti apdzīvotos apvidos).

Bioatkritumu reglamentēšana ir nozīmīga ne tikai no vides viedokļa, bet arī iekšējā tirgus darbībai, jo šobrīd mēdz būt tā, ka no bioatkritumiem iegūto kompostu vienā vietā kvalificē kā atkritumus, bet citā vietā kā produktu. Šajā ziņā dalībvalstu politika ir jāsaskaņo, pieņemot konkrētu bioatkritumiem veltītu direktīvu.

Atkritumu apsaimniekošanai ir ievērojama ietekme uz sociālo jomu. Piemēram, otrreizējās pārstrādes rūpniecībā rodas līdz pat 250 darbavietu, kurās strādājošie cilvēki kopā pārstrādā 10 000 tonnu atkritumu; salīdzinājumam —, ja atkritumus sadedzina, tiek radītas 20–40 darbavietas, un aptuveni 10 darbavietas, ja tos apglabā poligonos.

Dažādo sadrumstaloto bioatkritumus reglamentējošo noteikumu apvienošana un jaunu noteikumu pievienošana vienā konkrētā direktīvā par bioatkritumu apsaimniekošanu padarītu resursu apsaimniekošanu efektīvāku un samazinātu bioatkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Ar apvienošanu vienā dokumentā varētu atjaunot organisko vielu daudzumu augsnē, samazināt ķīmiskā mēslojuma izmantošanu, sasniegt dalībvalstu mērķus attiecībā uz bioatkritumu novirzīšanu no poligoniem, veicināt atkritumu dalītu vākšanu, noskaidrot stāvokli, kurā no bioatkritumiem saražotā viela ir kvalificējama par produktu, un vairotu tehnoloģiskos jauninājumus un darbavietas atbilstoši ES stratēģijai 2020. gadam.

Šābrīža ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas iestādes nedrīkst atteikties no ieceres būt par vadošo spēku vides jautājumos vai šo ieceri padarīt pieticīgāku. Pašreizējā situācija ES, kad ļoti lielu atkritumu daļu apglabā poligonos, nedrīkst turpināties. Kaut arī šis risinājums sākumā liekas vislētākais, bet patiesībā, ņemot vērā ilgtermiņa izmaksas, tas ir visdārgākais un, atkritumus apglabājot, mēs nespējam sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus un nevaram bioatkritumus izmantot kā resursu. Argumentējot par labu vienlaicīgai dalītai vākšanai, mēs pilsoņos cenšamies radīt jaunu attieksmi pret vidi un tādējādi samazinām izmaksas un veicinām bioatkritumu kā produkta izmantošanu.

Ar konkrētu bioatkritumus reglamentējošu direktīvu, kurā ir ņemti vērā šie apsvērumi, mēs spējam nodrošināt gan augstu vides aizsardzības līmeni un ilgtspējīgu izaugsmi, gan Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā
(2009/2153(INI))

Atzinumu sagatavoja: Giles Chichester

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina atkritumu pamatdirektīvā noteikto atkritumu hierarhiju, attiecībā uz kuru apglabāšana poligonos tiek uzskatīta par sliktāko risinājumu; uzsver, ka vispirms ir jāsamazina bioloģisko atkritumu apjoms, pēc tam tie ir dalīti jāsavāc un jāpārstrādā otrreiz, it īpaši, ja tas ir iespējams, enerģiju reģenerējot un atkritumus kompostējot;

2. atzīmē, ka bioatkritumu īpatsvars ir ievērojams (arī pilsētu rajonos) un ka daudzās dalībvalstīs pastāv lielas neizmantotas iespējas ne tikai gūt labumu no bioatkritumu kompostēšanas, tos savācot dalīti, bet arī reģenerēt enerģiju un materiālus no visiem atkritumiem, tādējādi nepieļaujot to nonākšanu poligonos;

3. uzsver nozīmi, kāda ir atkārtoti komposta veidā lietotiem bioatkritumiem cīņā pret klimata pārmaiņām, augsnes degradāciju un eroziju; tāpēc aicina dalībvalstis tiesību aktos noteikt pienākumu atkritumus kompostēt un mudina tās apmainīties ar paraugprakses piemēriem; uzsver —, lai sekmētu Eiropas komposta tirgus attīstību, ir jāuzlabo bioatkritumu apsaimniekošana un jāsaskaņo komposta kvalitātes standarti;

4. uzsver, ka ir vēl vairāk jāsamazina poligonos nonākošo bioatkritumu apjoms; šajā sakarībā atzīmē, ka ar bioatkritumiem var veicināt ES mērķu sasniegšanu — līdz 2020. gadam vismaz 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem — un arī ES degvielas kvalitātes direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu; atgādina, ka atjaunojamo enerģijas avotu direktīvā ir pausts atbalsts visa veida biomasas, tostarp bioatkritumu kā atjaunojamās enerģijas avota izmantošanai enerģijas ieguvē, un ka saistībā ar 10 % atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu transporta nozarē no atkritumiem iegūto biodegvielu uzskaita divkārši; tāpēc aicina dalībvalstis apsvērt iespēju saistībā ar integrētu atkritumu hierarhijas politiku valsts tiesību aktos noteikt pienākumu enerģiju ražot no bioloģiski noārdāmām atkritumu daļām un mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugprakses piemēriem;

5. aicina dalībvalstis vispārīgi izklāstīt, kā, ņemot vērā katras valsts īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, no bioatkritumiem iegūtā enerģija, tostarp anaerobā pārstrāde biogāzes ražošanā un progresīvas biodegvielas ražošana var veicināt pašreizējo biomasas resursu potenciāla izmantošanu;

6. vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un izglītošanas kampaņas, uzlabot sabiedrības informētību un atbalstu bioatkritumu dalītai savākšanai, otrreizējai pārstrādei un enerģijas reģenerācijai;

7. atzīst nepieciešamību dalībvalstīm izveidot konsekventu un noturīgu tiesisko regulējumu, ar kuru atbalstītu kompostēšanas un enerģijas reģenerācijas no (bio)atkritumiem iekārtu būvi;

8. uzsver, ka no dažāda līmeņu mērķu (cīņa pret klimata sasilšanu, augsnes degradāciju un augsnes eroziju, atjaunojamās enerģijas mērķu izpilde) sasniegšanas viedokļa, dalītas savākšanas ceļā iegūto bioatkritumu kompostēšanas un fermentācijas apvienojumam, ja to var praktiski paveikt, ir nenoliedzamas priekšrocības, un ka tas būtu jāatbalsta;

9. uzsver, ka daudzās dalībvalstīs nepieciešamā infrastruktūra jau ir izveidota, taču ir jānosaka finanšu stimuli, lai radītu un nostiprinātu iespējamo, no bioatkritumiem iegūtā komposta un digestāta, biogāzes un biodegvielas tirgu;

10. mudina reģionālās un vietējās pašvaldības, ievērojot pienākumu piemērot atkritumu sadedzināšanas direktīvā (ASD) noteiktos standartus, izmantot šābrīža decentralizētās vietējās apkures un dzesēšanas iekārtas un izmantot struktūrfondus tādu iekārtu iegādes finansēšanai, kurās enerģiju ražo no atkritumiem, kompostē un enerģiju reģenerē no bioatkritumiem, lai varētu nodrošināt pēc iespējas mazāka atkritumu apjoma nonākšanu poligonos;

11. uzskata, ka ar komunālo kanalizāciju saistītās pārtikas atkritumu savākšanas tvertnes ir viens no līdzekļiem, kā nepieļaut bioatkritumu nonākšanu atkritumu poligonos un biogāzi iegūt no bioatkritumiem;

12. atzīmē nepieciešamību atkritumu pārstrādes elektrostacijām un citām iekārtām enerģijas reģenerācijai no bioatkritumiem noteikt tādus pašus pieslēguma elektrotīkliem un gāzes cauruļvadiem nosacījumus, kādi ir noteikti citiem atjaunojamās enerģijas avotu veidiem;

13. uzsver lielās priekšrocības, kādas saistībā ar vidi ir transporta degvielu ražošanai no bioatkritumiem; aicina tāpēc no bioatkritumiem iegūto biodegvielu ņemt vērā attiecībā uz otrreizējās pārstrādes mērķiem; pieprasa atkritumu pamatdirektīvā sniegto bioatkritumu definīciju saskaņot ar atjaunojamās enerģijas avotu direktīvu;

14. uzsver, cik svarīgi nolūkā veicināt jauninājumus un radīt darbavietas bioatkritumu apsaimniekošanas jomā ir neizvēlēties tikai vienu tehnisko risinājumu;

15. aicina Komisiju ietekmes novērtējumā attiecībā uz dalīti savāktu bioatkritumu otrreizējo pārstrādi, lauksaimniecībā un ekoloģijā izdevīgo kompostēšanu, mehāniskās un bioloģiskās apstrādes tehnoloģijām un bioatkritumu kā enerģijas ražošanas avota izmantošanu izstrādāt uzlabotu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu; uzskata, ka šis ietekmes novērtējums ir jāizmanto kā pamats, lai sagatavotu jauno Kopienas tiesisko regulējumu par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem;

16. uzsver —, lai veicinātu komposta ražošanu un reģenerāciju no visām atkritumu plūsmām, ir jāņem vērā bioatkritumu kopums; norāda, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi ir ne tikai bioatkritumi, bet arī kanalizācijas dūņas un tā mājturības atkritumu daļa, ko var fermentēt (smilšains un nešķirots papīrs un kartons, atsevišķi audumi u. c.);

17. uzsver, ka bioatkritumu dalīta vākšana vai citas bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmas, ar kurām resursus reģenerē visvairāk, ir jāiekļauj Eiropas Savienības regulējumā, un aicina dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot bioatkritumu dalītas savākšanas shēmas; uzskata —, lai palielinātu šādu dalītas savākšanas un citu tādu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu izplatību, ar kurām resursus reģenerē visvairāk, ir jānosaka finanšu stimuli;

18. atzīmē, ka turpmākajā Eiropas Savienības regulējumā būs sniegtas juridiskas vadlīnijas, ka daudzās dalībvalstīs tas būs saprotamāks un ka šajā regulējumā tās tiks mudinātas ieguldīt līdzekļus bioatkritumu apsaimniekošanas jomā;

19. aicina Komisiju arī turpmāk pētīt bioatkritumu apstrādes metodes, lai labāk noteiktu ar augsni saistīto izdevīgumu, izmērītu no atkritumiem reģenerētās enerģijas apjomu un ietekmi uz vidi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā
(2009/2153(INI))

Atzinumu sagatavoja: Salvatore Caronna

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta Komisijas Zaļajā grāmatā ierosināto iniciatīvu par iespējamu Kopienas rīcību bioatkritumu apsaimniekošanas jomā;

2. atzīmē, ka bioatkritumi veido vairāk nekā 30 % no cietajiem sadzīves atkritumiem; uzskata, ka labāka šādu atkritumu apsaimniekošana veicinās gan resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, gan to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti otrreizējās pārstrādes un atjaunojamās enerģijas jomā;

3. uzskata, ka bioatkritumu apsaimniekošanai jābūt daļai no ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošanas cikla, kura mērķis ir racionāli izmantot un saglabāt resursus, kā arī samazināt ietekmi uz vidi;

4. atgādina, ka šādu atkritumu apsaimniekošana jāorganizē saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas metožu vispārējo hierarhiju: atkritumu rašanās novēršana, pārstrāde, citi reģenerācijas veidi, tostarp enerģijas ražošanai, un — kā pēdējais solis — apglabāšana poligonā (Direktīvas 1999/31/EK 5. pants);

5. uzskata, ka optimālais lēmums par labu kādai no apstrādes metodēm būtu jāpieņem, tikai izpētot attiecīgos vietējos apstākļus (apdzīvotības struktūra, bioatkritumu struktūra, pašreizējās iekārtas utt.);

6. uzsver, ka, pārstrādājot bioatkritumus enerģijas ieguvei, jāņem vērā ar energoefektivitāti un attīstības ilgtspēju saistītie aspekti un ka tādēļ galvenais ir šos atkritumus izmantot efektīvi un cik vien iespējams;

7. uzsver, ka bioatkritumu apsaimniekošanā saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK izklāstīto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju ietilpst atkritumu rašanās novēršana, pārstrāde, kompostēšana un enerģijas reģenerācija;

8. uzskata, ka mehāniski bioloģiskā apstrāde (MBA) ir efektīva iespēja, lai poligonos nenonāktu lieli trūdošu atkritumu apjomi, bet gan tos izmantotu kompostēšanai, anaerobajai fermentācijai un enerģijas reģenerācijai;

9. uzstāj, ka nepiesārņoti bioatkritumi jāuzskata par vērtīgu dabisko resursu, kas izmantojams augstvērtīga komposta iegūšanai;

10. uzskata, ka lauksaimniecības nākotne ir atkarīga arī no augsnes auglības saglabāšanas un atjaunošanas; norāda, ka augstvērtīga komposta izmantošana lauksaimniecībā var veicināt augsnes produktivitātes saglabāšanu, ūdens noturēšanas spējas un oglekļa uzglabāšanas spējas palielināšanu, kā arī minerālmēslu lietošanas samazināšanu; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzdevums garantēt augstvērtīga komposta izmantošanu lauksaimniecības zemēs;

11. uzsver, ka skaidri jādefinē kvalitātes standarti bioatkritumu apstrādes un komposta kvalitātes jomā, lai izvairītos no augsnes pakāpeniskas piesārņošanas; aicina Komisiju izvērtēt iespēju iesniegt likumdošanas priekšlikumus, kuros būtu noteikti komposta un digestāta kvalitātes kritēriji un kuru pamatā būtu priekšnosacījums par dalīto vākšanu;

12. atgādina, ka kompostēšanu var sarežģīt to gāzu kontrole, kuras rodas no apglabātajām vielām, un šis process var nopietni apdraudēt vidi un atmosfēru; jāatgādina, ka pareiza kompostēšana, tostarp komunālo bioatkritumu kompostēšana, ietver sevī arī pazemes ūdeņu aizsardzību pret infiltrātiem, kas rodas kompostēšanas poligonos;

13. uzskata, ka, atlīdzinot papildu izmaksas, ko radījusi piesārņojošu vielu ievadīšana augsnē, pamatprincipam jābūt „maksā piesārņotājs”, lai lauksaimniekiem nebūtu jāmaksā par negatīvo ārējo ietekmi, ko izraisa bioatkritumu iestrādāšana augsnē;

14. apstiprina, ka dalītā vākšana ir ļoti svarīga, lai izpildītu Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīvas 1999/31/EK 17. apsvērums), sagādātu kvalitatīvas izejvielas bioatkritumu pārstrādei un uzlabotu enerģijas reģenerācijas efektivitāti; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis atkritumu šķirošanas sistēmu ieviešanā un noteikt saistošus un vērienīgus mērķus otrreizējai šādu atkritumu pārstrādei;

15. uzskata, ka bioatkritumu sadedzināšanu cenšoties atkritumu apstrādes hierarhijā padarīt par perspektīvu alternatīvu, ir jāizpilda būtisks priekšnosacījums, proti, sadedzināšana jāapvieno ar enerģijas reģenerāciju;

16. uzskata, ka bioatkritumi ir vērtīgs atjaunojams resurss elektroenerģijas un transportlīdzekļiem paredzētu biodegvielu ražošanai, kā arī gāzes tīkla apgādei, attīrot no šiem atkritumiem radušos biogāzi (galvenokārt metānu – no 50 % līdz 70 % – un oglekļa dioksīdu) un iegūstot biometānu; aicina Komisiju izvērtēt un veicināt bioatkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā;

17. uzskata, ka ar Savienības tiesību aktiem jānodrošina iespēja biogāzi ievadīt dabasgāzes tīklā;

18. atzīmē, ka visās dalībvalstīs dažādie valstu tiesību akti un dažādās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atšķiras un apglabāšana poligonā joprojām ir Eiropas Savienībā visbiežāk izmantotā cieto sadzīves atkritumu apglabāšanas metode; aicina Komisiju rīkoties enerģiskāk, lai attiecīgos noteikumus par apglabāšanu poligonā ievērotu un piemērotu visā Kopienā, kā arī apsvērt nepieciešamību pēc iespējas drīz iesniegt tiesību akta priekšlikumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, lai nodrošinātu arī to, ka bioatkritumi netiktu apglabāti poligonā; aicina dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, lai apmainītos ar labāko praksi bioatkritumu apsaimniekošanas jomā;

19. atbalsta viedokli, ka plašai sabiedrībai vajadzētu būt labāk informētai par atkritumu ķēdes sarežģītību un to it īpaši varētu panākt, izglītojot par atkritumu pareizu selektīvo šķirošanu un apstrādi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt plašas sabiedrības izglītošanas pasākumus, it īpaši skolās, lai sekmētu cieto sadzīves atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un palielinātu iedzīvotāju izpratni par dalītās vākšanas priekšrocībām; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir pilsētu, pašvaldību un komunālo uzņēmumu loma iedzīvotāju konsultēšanā un informācijas nodrošināšanā atkritumu novēršanas jomā;

20. aicina Komisiju pārbaudīt, kuriem bioatkritumu apstrādes veidiem ir vislielākā energoefektivitāte;

21. atzīmē, ka Rietumeiropā palielinās atkritumu pārstrāde, bet Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs pārstrādes līmenis joprojām ir ļoti zems; tādēļ aicina Komisiju veicināt atkritumu apsaimniekošanas ekoloģisku politiku, kuras mērķis būtu palielināt atkritumu pārstrādi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Zoltán Balczó, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan Cizelj, Sajjad Karim, Arturs Krišjānis Kariņš, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia De Campos, Rachida Dati, Andrzej Grzyb, Jolanta Emilia Hibner, Oriol Junqueras Vies, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Vladko Todorov Panayotov, Silvia-Adriana Ţicău, Hermann Winkler

Juridisks paziņojums - Privātuma politika