Procedūra : 2009/0128(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0212/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0212/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0292

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 694kWORD 243k
28.6.2010
PE 439.411v02-00 A7‑0212/2010

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām

(COM(2009)0459 – C7‑0207/2009 – 2009/0128(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Slavi Binev

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām

(COM(2009)0459 – C7‑0207/2009 – 2009/0128(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0459),

–   ņemot vērā EK līguma 123. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0207/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665) un tā papildinājumu (COM(2010)0147),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 133. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 16. novembra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7‑0212/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJAPIRMAJĀ

LASĪJUMĀ(2)*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)         Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu(5), ir noteikta prasība, ka kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicot maksājumus, kā arī uzņēmējiem, kas ir iesaistīti banknošu un monētu apstrādē un piegādē iedzīvotājiem, ir jānodrošina, ka euro banknotēm un monētām, ko tie ir saņēmuši un plāno atkārtoti laist apgrozībā, tiek veikta autentiskuma pārbaude un tiek atklāti viltojumi.

(2)         Komisijas 2005. gada 27. maija Ieteikumā 2005/504/EK par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām(6) ir paredzēta prakse attiecībā uz euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām. Tomēr, tā kā attiecībā uz monētu autentiskuma noteikšanu nav obligātas kopējas sistēmas, dažādās dalībvalstīs ir izveidojusies atšķirīga prakse, un tādējādi nevar nodrošināt vienveidīgu valūtas aizsardzību visā Savienības teritorijā.

(3)         Lai visā euro zonā nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu euro monētu autentiskuma noteikšanu, ir jāievieš saistoši noteikumi attiecībā uz to, kā valstu iestādes īsteno kopējas apgrozībā esošo euro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras un šo procedūru pārbaudes mehānismus.

(4)         Autentiskuma noteikšanas procesā tiek noteiktas arī īstās euro monētas, kas vairs nav derīgas apgrozībai. Šādu monētu atrašanās apgrozībā apgrūtina to lietošanu, īpaši automātos, kuri darbojas ar monētām, un lietotāji var apmulst, nesaprotot, vai šīs monētas ir īstas vai nē. Tāpēc nederīgās monētas ir jāizņem no apgrozības. Tādējādi ir vajadzīgi kopēji saistoši noteikumi par to, kā dalībvalstis rīkojas ar šīm īstajām, bet nederīgajām euro monētām, un kā atlīdzina to vērtību.

(5)         Lai autentiskuma noteikšanas kārtības īstenošanā panāktu vajadzīgo koordinācijas pakāpi, Eiropas Tehnikas un zinātnes centram (ETZC), kas izveidots ar Komisijas 2004. gada 29. oktobra Lēmumu 2005/37/EK(7), pēc apspriešanās ar šajā lēmumā minēto ekspertu grupu monētu viltošanas jautājumos ir jānosaka testēšanas un apmācības prasības attiecībā uz monētu autentiskuma noteikšanu, kā arī nederīgo euro monētu pārbaudes specifikācijas un citi noteikumi šīs regulas praktiskai īstenošanai.

(5a)       Lai esošās noteikumu un prakses sistēmas varētu pakāpeniski pielāgot šīs regulas noteikumiem, dalībvalstīm triju gadu pārejas periodā, kas sākas 2012. gada 1. janvārī, vajadzētu rast iespēju noteikt atkāpes attiecībā uz to, kādas tipveida iekārtas ir izmantojamas euro monētu autentiskuma noteikšanai, un attiecībā uz katru gadu pārbaudāmo iekārtu skaitu.

(6)         Tā kā valstu prakses atšķirību dēļ dalībvalstis atsevišķi nespēj sasniegt šīs regulas mērķi, proti, visā euro zonā nodrošināt efektīvu un vienveidīgu euro monētu autentiskuma noteikšanu, un šo mērķi līdz ar to ir labāk iespējams sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(6a)       Katrai dalībvalstij ir jāievieš sankcijas par pārkāpumiem, tā cenšoties nodrošināt visā Eiropas Savienībā līdzvērtīgu kārtību euro monētu autentiskuma noteikšanai un kārtību, kādā jārīkojas ar apgrozībai nederīgām euro monētām.

(6b)       Lai segtu ar attiecīgo procesu saistītās izmaksas, ikviena norīkota valsts iestāde, kas rīkojas ar apgrozībai nederīgām euro monētām, saskaņā ar šo regulu var noteikt maksu par pakalpojumiem. Maksu par pakalpojumiem nevajadzētu piemērot gadījumos, kad fiziskas personas iesniedz mazu daudzumu apgrozībai nederīgo monētu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumus no maksas par pakalpojumiem attiecībā uz juridiskām personām, kas cieši sadarbojas ar attiecīgajām iestādēm saistībā ar viltotu un apgrozībai nederīgu monētu izņemšanu no apgrozības. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, nepiemērojot papildmaksu, pieņemt vienā iepakojumā iesaiņotas gan viltotas, gan apgrozībai nederīgas monētas, ja tas ir sabiedrības interesēs,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa. Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikta kārtība, kādā nosaka euro monētu autentiskumu un rīkojas ar apgrozībai nederīgām euro monētām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

(a)    „euro monētu autentiskuma noteikšana” ir process, kurā pārbauda, vai euro monētas ir autentiskas un derīgas apgrozībai;

(b)    „apgrozībai nederīgas euro monētas” ir īstas euro monētas, kuras autentiskuma noteikšanas procesā noraidītas vai kuru izskats ir būtiski mainīts;

(c)    „norīkota valsts iestāde” ir monētu valsts analīzes centrs (MVAC) vai attiecīgās dalībvalsts noteikta iestāde;

(d)    „iestādes” ir Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā minētās iestādes, izņemot šī minētā punkta trešajā ievilkumā minētās iestādes;

(da)  „EGMV” ir Lēmumā 2005/37/EK minētā ekspertu grupa monētu viltošanas jautājumos.

II nodaļa. Euro monētu autentiskuma noteikšana

3. pants

Euro monētu autentiskuma noteikšana

1.      Iestādes nodrošina, ka euro monētām, ko tās ir saņēmušas un plāno atkārtoti laist apgrozībā, tiek noteikts autentiskums. Tās šo pienākumu īsteno:

(a)    ▌ izmantojot monētu apstrādes iekārtas, kas iekļautas monētu apstrādes iekārtu sarakstā, kurš minēts 5. panta 3. punktā; vai

(b)    izmantojot saskaņā ar dalībvalstu noteikto kārtību apmācītus darbiniekus.

2.      Pēc autentiskuma noteikšanas procedūras pabeigšanas visas ▌ euro monētas, kas varētu būt viltotas, un apgrozībai nederīgās euro monētas nosūta norīkotajām valsts iestādēm. ▌

3.      Viltotām euro monētām, kuras piegādātas kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. pantu, nepiemēro ne maksu par pakalpojumiem, ne kādu citu maksu. Attiecībā uz apgrozībai nederīgām euro monētām piemēro III nodaļas noteikumus.

4. pants

Nepieciešamā testēšana

1.      Īstenojot 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādes izmanto tikai tās monētu apstrādes tipveida iekārtas, kas ir veiksmīgi izturējušas norīkotās valsts iestādes vai Eiropas Tehnikas un zinātnes centra (ETZC) veikto noteikšanas testu un kas iegādes brīdī ir bijušas iekļautas 5. panta 3. punktā minētajā tīmekļa vietnes sarakstā. Ņemot vērā 5. panta 3. punktā minētajā sarakstā veiktās izmaiņas, iestādes nodrošina, ka sistemātiski tiek veikta šo iekārtu regulēšana, lai ar tām pastāvīgi varētu atklāt viltojumus. Noteikšanas testu izstrādā tā, lai būtu iespējams pārliecināties, ka monētu apstrādes iekārta atsijā zināmos viltotu euro monētu veidus un vienlaikus arī apgrozībai nederīgas euro monētas, kā arī visus pārējos monētām līdzīgus priekšmetus, kuri neatbilst īstu euro monētu specifikācijām.

1.a    Triju gadu pārejas periodā, kas sākas 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis var noteikt konkrētas atkāpes no 1. punkta pirmajā teikumā minētā, tās attiecinot uz monētu apstrādes iekārtām, kuras bijušas ekspluatācijā šīs regulas spēkā stāšanās dienā un kuru darbība liecina, ka tās spēj noteikt viltotas euro monētas, apgrozībai nederīgas euro monētas un visus pārējos monētām līdzīgos priekšmetus, kas nav īstas euro monētas, pat ja attiecīgās iekārtas nav iekļautas 5. panta 3. punktā minētajā tīmekļa vietnes sarakstā. Šādas atkāpes apstiprina pēc apspriešanās ar EGMV.

2.      Komisija nodrošina, ka ETZC pieņemamā laikposmā un pēc apspriešanās ar EGMV nosaka noteikšanas testa tehniskās specifikācijas un citus noteikumus šīs regulas praktiskai īstenošanai, piemēram, apmācības metodes, noteikšanas testa ziņojuma derīguma termiņu, 5. panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļaujamo informāciju, vadlīnijas dalībvalstu veiktai kontrolei, pārbaudēm un revīzijai, procedūras noteikumus neatbilstību novēršanai, kā arī robežlielumus, kas piemērojami īsto monētu atzīšanai par derīgām.

5. pants

Monētu apstrādes iekārtu noregulēšana

1.      Lai monētu apstrādes iekārtu ražotāji varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga iekārtu noregulēšanai tā, lai ar tām varētu atklāt viltotas euro monētas, saskaņā ar 4.pantu var veikt testēšanu MVAC, ETZC vai, divpusēji vienojoties, ražotāja telpās.

2.      Ja monētu apstrādes iekārta ir veiksmīgi izturējusi testu, iekārtas ražotājam izsniedz testa ziņojuma kopsavilkumu un tā kopiju nosūta ETZC.

3.      Komisija savā tīmekļa vietnē publicē konsolidētu sarakstu ar visām iekārtām, par kurām ETZC ir saņēmis vai sagatavojis pozitīvu un derīgu testa ziņojuma kopsavilkumu.

6. pants

Dalībvalstu veiktās pārbaudes un revīzija

1.      Dalībvalstis ievieš attiecīgās 2. līdz 7. punktā noteiktās pārbaudes ▌.

2.      Dalībvalstis iestādēs ik gadu veic pārbaudes uz vietas, lai, izmantojot noteikšanas testus ▌ reprezentatīvam monētu apstrādes iekārtu skaitam, pārbaudītu, vai tās darbojas pienācīgi. Ja kontrolēto iestāžu darbiniekiem ir manuāli jāpārbauda atkārtoti apgrozībā laistu euro monētu autentiskums, dalībvalstis saņem no šīm iestādēm apliecinājumu, ka to darbinieki ▌ ir šim nolūkam pienācīgi apmācīti ▌.

3.      Katru gadu katrā dalībvalstī pārbaudāmo iekārtu skaitu nosaka tā, lai ar šīm iekārtām attiecīgajā gadā apstrādāto euro monētu apjoms atbilstu vismaz 25 % no attiecīgās dalībvalsts emitēto monētu kopējā tīrā apjoma no euro monētu ieviešanas brīža līdz iepriekšējā gada beigām. Pārbaudāmo iekārtu skaitu aprēķina, pamatojoties uz apgrozībai paredzēto euro monētu triju lielāko nominālu apjomu. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumiem dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai iekārtas tiktu pārbaudītas pārmaiņus.

3.a    Ja pārbaudāmo iekārtu skaits, kas aprēķināts ar 3. punktā noteikto metodi, pārsniedz vienā dalībvalstī darbojošos iekārtu kopskaitu, tiek pārbaudītas visas attiecīgajā dalībvalstī darbojošās iekārtas.

3.b    Triju gadu pārejas periodā, kas sākas 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis, vispirms attiecīgi informējot Komisiju, katru gadu pārbaudāmo iekārtu skaitu var noteikt tā, lai ar šīm iekārtām attiecīgajā gadā apstrādāto euro monētu apjoms atbilstu vismaz 10 % no attiecīgās dalībvalsts emitēto monētu kopējā tīrā apjoma, skaitot no euro monētu ieviešanas brīža līdz iepriekšējā gada beigām.

4.      Veicot minētās ikgadējās pārbaudes, dalībvalstis uzrauga arī iestāžu spēju noteikt euro monētu autentiskumu, pamatojoties uz to, vai:

(a) ▌ pastāv rakstveida nostādnes, ar ko attiecīgā gadījumā ir sniegti norādījumi vai nu par to, kā izmantojamas automātiskas monētu apstrādes iekārtas, vai par manuālu šķirošanu;

(b) ir iedalīti pietiekami cilvēkresursi;

(c) vai ir rakstveida apkopes plāns, lai nodrošinātu, ka iekārtas tiek uzturētas pienācīgā darbības rādītāju līmenī;

(d) pastāv rakstveida kārtība, kādā norīkotajām valsts iestādēm tiek nodoti viltojumi un citi monētām līdzīgi priekšmeti, kā arī apgrozībai nederīgas monētas; un

(da)  pastāv iekšējas kontroles procedūras, kas nosaka, kādā kārtībā un cik bieži iestādei ir jāveic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka iestādes šķirošanas centri un tās darbinieki ievēro iepriekšminētos norādījumus.

4.a    Ja dalībvalsts konstatē, ka nav nodrošināta atbilstība šai regulai, attiecīgā iestāde veic pasākumus, lai neatbilstību nekavējoties novērstu.

III nodaļa. Rīkošanās ar apgrozībai nederīgām euro monētām

7. pants

Apgrozībai nederīgo euro monētu izņemšana no apgrozības un atlīdzināšana

1.      Apgrozībai nederīgās euro monētas dalībvalstis izņem no apgrozības.

2.      Dalībvalstis atlīdzina vai aizstāj tās euro monētas, kuras kļuvušas nederīgas ilglaicīgas aprites vai negadījumu dēļ vai ir atsijātas autentiskuma noteikšanas procesā. Dalībvalstis var atteikties atlīdzināt apgrozībai nederīgās euro monētas, kuru izskats ir mainīts vai nu tīši, vai kuru izskats mainījies tāda procesa rezultātā, kuram, saprātīgi pieņemot, ir sagaidāma šāda ietekme, neskarot labdarības nolūkā savāktu monētu, piemēram, strūklakās iemestu monētu, atlīdzināšanu.

3.      Dalībvalstis nodrošina, ka pēc izņemšanas no apgrozības apgrozībai nederīgās euro monētas tiek iznīcinātas, tās fiziski un neatgriezeniski deformējot, lai tās nevarētu atgriezties apgrozībā vai tikt iesniegtas atlīdzināšanai.

8. pants

Maksa par pakalpojumiem

1.      Atlīdzinot vai aizstājot apgrozībai nederīgās euro monētas, var ieturēt maksu par pakalpojumiem 5 % apmērā no iesniegto euro monētu nominālvērtības. Ja visu maisu vai kasti pārbauda, kā paredzēts 10. panta 2. punktā, papildus maksai par pakalpojumiem var iekasēt maksu 15 % apmērā no iesniegto euro monētu nominālvērtības.

2.      Dalībvalstis var paredzēt vispārējus vai daļējus atbrīvojumus no maksas par pakalpojumiem gadījumos, kad juridiskās vai fiziskās personas, kas iesniedz monētas, cieši un regulāri sadarbojas ar norīkotajām valsts iestādēm viltotu un apgrozībai nederīgu euro monētu izņemšanā no apgrozības vai kad tas ir sabiedrības interesēs.

3.      Transporta un līdzīgas izmaksas sedz juridiskā vai fiziskā persona, kas iesniedz monētas.

4.      Neskarot 2. punktā paredzēto atbrīvojumu, katru juridisko vai fizisko personu, kas iesniedz monētas, katru gadu atbrīvo no maksas par pakalpojumiem attiecībā uz lielākais vienu kilogramu katra nomināla euro monētu, kuras nav derīgas apgrozībai. Ja šis ierobežojums ir pārsniegts, maksu var piemērot par visām iesniegtajām monētām.

4.a    Ja kādā iesniegtajā partijā ir monētas, kas ir tik ļoti apstrādātas ar ķīmiskām vai citām bīstamām vielām, ka, iespējams, var radīt veselības apdraudējumu to turētājiem, papildus maksai, ko ietur saskaņā ar 1. punktu, vēl iekasē maksu 20 % apmērā no iesniegto euro monētu nominālvērtības.

9. pants

Apgrozībai nederīgo euro monētu iepakošana

1.      Juridiskā vai fiziskā persona, kas iesniedz euro monētas, sašķiro atlīdzināšanai vai aizstāšanai iesniegtās monētas pa nomināliem un iepako tās standarta maisos vai kastēs šādā veidā:

(a) maisos vai kastēs iepako:

(i)     pa 500 konkrētā nomināla monētām attiecībā uz EUR 2 un EUR 1 nomināla monētām;

(ii)     pa 1000 konkrētā nomināla monētām attiecībā uz EUR 0,50, EUR 0,20 un EUR 0,10 nomināla monētām;

(iii)    pa 2000 konkrētā nomināla monētām attiecībā uz EUR 0,05, EUR 0,02 un EUR 0,01 nomināla monētām;

(iv)    ja daudzums ir mazāks — pa 100 katra nomināla monētām;

(b)    uz katra maisa vai kastes jābūt norādēm par iesniedzēju personu, iepakojumā esošo monētu vērtību un nominālu, masu, iepakošanas datumu un maisa/kastes numuru. Iesniedzēja persona iesniedz iepakojumu sarakstu ar pārskatu par iesniegtajiem maisiem/kastēm. Ja monētas ir apstrādātas ar ķīmiskām vai citām bīstamām vielām, standarta iepakojuma vienībām pievieno rakstisku apliecinājumu, kurā norādīts, tieši kādas vielas ir lietotas;

(c)    ja apgrozībai nederīgo euro monētu kopējais daudzums ir mazāks par a) apakšpunktā minētajām prasībām, attiecīgās euro monētas sašķiro pa nomināliem, un tās var iesniegt nestandarta iepakojumā.

2.      Atkāpjoties no 1. punkta, kad šī regula stājas spēkā, dalībvalstis var saglabāt atšķirīgas iepakošanas prasības, kas paredzētas valstu noteikumos.

10. pants

Apgrozībai nederīgo euro monētu pārbaudes

1.      Apgrozībai nederīgās iesniegtās euro monētas dalībvalstis var pārbaudīt šādi:

(a)    norādīto daudzumu pārbauda, nosverot katru maisu vai kasti;

(b)    autentiskumu un izskatu pārbauda izlasei, kas ir vismaz 10 % apmērā no iesniegtajām monētām.

2.      Ja pārbaudes laikā atklājas anomālijas vai neatbilstība 9. panta noteikumiem, pārbauda visa maisa vai kastes saturu.

2.a    Dalībvalstis var arī atteikties pieņemt euro monētas, ja šādu monētu pieņemšana vai apstrāde var būt kaitīga cilvēkiem, kuri to veic, vai ja monētas iesniegtas, neievērojot iepakošanas un marķēšanas standartus, un tās var noteikt, kādi pasākumi ir veicami attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām, kas šādas monētas ir iesniegušas.

IV nodaļa. Nobeiguma noteikumi

12. pants

Ziņojumu sniegšana, komunikācija un izvērtēšana

1.      Dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņojumus par darbībām euro monētu autentiskuma noteikšanas jomā. Ziņojumos iekļauj informāciju par to, cik pārbaužu veikts saskaņā ar 6. panta 2. punktu un cik monētu apstrādes iekārtu testēts, par testu rezultātiem, šo iekārtu apstrādāto monētu apjomu, analizēto aizdomīgo euro monētu skaitu un to apgrozībai nederīgo euro monētu skaitu, kuru vērtība atlīdzināta, kā arī informāciju par 4. panta 1.a punktā un 6. panta 3.b punktā noteiktajām atkāpēm.

1.a    Lai dalībvalstis varētu uzraudzīt to, kā iestādes nodrošina atbilstību šai regulai, iestādes, saņemot attiecīgu pieprasījumu, vismaz reizi gadā obligāti sniedz dalībvalstīm šādu informāciju:

(a)    izmantotās tipveida iekārtas un to skaits;

(b)    katras iekārtas atrašanās vieta; un

(c)    katras iekārtas apstrādāto monētu daudzums gadā un pa nomināliem vismaz trim lielākajiem nomināliem.

1.b    Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par iestādēm, kurām uzticēts atlīdzināt aizstātās monētas, un konkrēta kārtība, piemēram, iepakošanas prasības un maksa, ir pieejama attiecīgajās tīmekļa vietnēs un attiecīgajās publikācijās.

2.      Pēc tam, kad Komisija ir veikusi no dalībvalstīm saņemto ziņojumu analīzi, tā iesniedz Ekonomikas un finanšu komitejai gada pārskatu par attīstības tendencēm un rezultātiem saistībā ar euro monētu autentiskuma noteikšanu un apgrozībai nederīgām euro monētām.

2.a      Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un tās izpildes rezultātiem. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus, ar ko paredz šīs regulas noteikumu detalizētāku īstenošanu vai tās grozīšanu, jo īpaši attiecībā uz 6. un 7. panta noteikumiem.

13.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra, izņemot III nodaļas noteikumus, kurus piemēros, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Līgumiem ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta un datums]

Eiropas Parlamenta vārdā —                                    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                         priekšsēdētājs

(1)

OV C 284, 25.11.2009., 6. lpp.

(2)

*                 Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknrakstā un slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(3)

               OV C 284, 25.11.2009., 6. lpp.

(4)

                 Eiropas Parlamenta .. nostāja.

(5)

                 OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

(6)

                OV L 184, 15.7.2005., 60. lpp.

(7)

                 OV L 19, 21.1.2005., 73. lpp.


PASKAIDROJUMS

Šīs ierosinātās regulas mērķis ir noteikt kārtību, kādā nosaka euro monētu autentiskumu un rīkojas ar apgrozībai nederīgām euro monētām.

Euro monētu viltošana ir nopietns risks, īpaši attiecībā uz lielākā nomināla monētām. Tas, ka attiecībā uz monētu autentiskuma noteikšanu nav obligātas kopējas sistēmas, dažās dalībvalstīs var kavēt attiecīgo iestāžu aktīvu iesaisti viltojumu atklāšanā, un tādējādi ES līmenī valūtas aizsardzības pakāpe var būt atšķirīga. Ierosinātā regula ir juridiski saistošs instruments, kāds tagad ir vajadzīgs, lai iedibinātu kopēju euro monētu autentiskuma noteikšanas metodi, kas jāizmanto attiecīgajām iestādēm, un lai noteiktu pārbaudes, kuras jāveic dalībvalstīm.

Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai iestādes visā euro zonā efektīvi īstenotu kopējas apgrozībā esošo euro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras un šo procedūru pārbaudes mehānismus.

Referents piekrīt Komisijas pieejai un Padomes priekšlikumiem (tostarp lingvistiskiem labojumiem tekstā). Lai regulas teksts būtu kvalitatīvāks un precīzāks, Komisijas priekšlikumam ir ierosināti vairāki grozījumi.

Viens no regulas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, lai iestādes garantētu, ka tiek pārbaudīts to euro monētu autentiskums, kuras nonāk atpakaļ apgrozībā. Autentiskums būtu jānosaka, izmantojot monētu apstrādes iekārtas, kas iekļautas 5. panta 3. punktā minētajā sarakstā, vai saskaņā ar dalībvalstu noteiktām metodēm pienācīgi apmācītiem darbiniekiem. Turklāt ņemot vērā, ka saistībā ar euro monētu autentiskuma noteikšanu nenovēršami rodas izdevumi šajā procesā iesaistītajām iestādēm (kredītiestādēm un vairākām citām struktūrām, piemēram, naudas pārvadātājiem), ir ierosināts noteikt arī tiesības iestādēm ieturēt maksu par pakalpojumiem.

Regulas 4. pantā ir ierosināts iekļaut jaunu punktu, ar ko paredz, ka triju gadu pārejas periodā, kas sākas 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis var noteikt konkrētas atkāpes no 4. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētā, tās attiecinot uz monētu apstrādes iekārtām, kas bijušas ekspluatācijā regulas spēkā stāšanās dienā un kuru darbība liecina, ka tās spēj noteikt viltotas euro monētas, apgrozībai nederīgas euro monētas un visus pārējos monētām līdzīgos priekšmetus, kas nav īstas euro monētas, pat ja attiecīgās iekārtas nav iekļautas 5. panta 3. punktā minētajā sarakstā. Šādas atkāpes pieņem pēc apspriešanās ar EGMV. Iepriekšminētais noteikums atvieglos iekārtu iekļaušanu sarakstā.

Attiecībā uz 6. panta 2. punktu referents uzskata, ka būtu jānosaka pienākums dalībvalstīm īstenot konkrētas procedūras un vadlīnijas, piemēram, lai garantētu euro monētu autentiskuma noteikšanas procesā iesaistīto darbinieku pienācīgu un pietiekamu apmācību. Tas ir precizēts Padomes ierosinātajā grozījumā, savukārt referents ierosina papildu precizējumu, proti, dalībvalstis no monētu autentiskuma noteikšanas iestādēm, kuras nodarbina šo personālu, saņem apliecinājumu, ka tas ir šim nolūkam pienācīgi apmācīts.

Attiecībā uz ik gadu katrā dalībvalstī pārbaudāmo iekārtu skaitu referents atbalsta kompromisa variantu, proti, 25 % no attiecīgās dalībvalsts emitēto monētu kopējā tīrā apjoma, skaitot no euro monētu ieviešanas brīža līdz iepriekšējā gada beigām. Tas ir sasniedzams monētu apjoms ne vien mazajām ES dalībvalstīm, bet arī tām dalībvalstīm, kurās ir daudz attiecīgo iekārtu, turklāt referents uzskata, ka tas ir obligātais minimums, kas veicams, lai garantētu regulas galvenā mērķa sasniegšanu, proti, euro aizsardzību pret viltošanu. Ir ierosināts vēl viens noteikums, ko referents uzskata par nepieciešamu, lai garantētu, ka ar laiku tiek pārbaudīts arvien vairāk dažādu iekārtu, proti, monētu autentiskuma noteikšanas iekārtas ir jāpārbauda pārmaiņus.

Vēloties, lai iestādēs notiekošie procesi vienmēr būtu pārredzami un tas vienmēr tiktu ievērots, ir ierosināts iekļaut prasību par to, ka Komisija pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas un izvērtēšanas iesniedz Ekonomikas un finanšu komitejai gada pārskatu par attīstības tendencēm un rezultātiem saistībā ar euro monētu autentiskuma noteikšanu un apgrozībai nederīgām euro monētām.

Apkopojot iepriekšminēto, referents vēlas norādīt, ka šis ziņojums ir sagatavots, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Euro monētu autentiskuma noteikšana un rīkošanās ar apgrozībai nederīgām euro monētām

Atsauces

COM(2009)0459 – C7-0207/2009 – 2009/0128(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

11.9.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

7.10.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

7.10.2009

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

LIBE

6.10.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Slavi Binev

20.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

26.4.2010

2.6.2010

 

 

Pieņemšanas datums

22.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Slavi Binev, Godfrey Bloom, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Băsescu, David Casa, Saïd El Khadraoui, Sari Essayah, Carl Haglund, Iliana Ivanova, Syed Kamall, Philippe Lamberts

Iesniegšanas datums

28.6.2010

Juridisks paziņojums - Privātuma politika