Procedūra : 2009/2176(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0216/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0216/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.10
CRE 07/09/2010 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0300

ZIŅOJUMS     
PDF 183kWORD 114k
29.6.2010
PE 439.874v02-00 A7-0216/2010

par EEZ un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei

(2009/2176(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Rafał Trzaskowski

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par EES un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei

(2009/2176(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1972. gada 22. jūlija brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju,

–   ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos un jo īpaši tā I pielikumu par personu brīvu pārvietošanos un III pielikumu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu,

–   ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem,

–   ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atbilstības novērtējumu savstarpēju atzīšanu,

–   ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atsevišķiem publiskā iepirkuma aspektiem,

–   ņemot vērā 2008. gada 27. maija protokolu, kas pievienots nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā 2004. gada 26. oktobra protokolu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(2),

–   ņemot vērā EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas 33. sanāksmē pieņemto rezolūciju,

–   ņemot vērā EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas gada ziņojumu par Līguma par EEZ īstenošanu 2008. gadā,

 ņemot vērā Šveices 2009. gada 2. septembra ziņojumu par ārpolitiku,

 ņemot vērā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu iekšējā tirgus 25. rezultātu apkopojumu,

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu, kas nodrošina Savienībai tiesības slēgt starptautiskus nolīgumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0216/2010),

A. tā kā četras EBTA dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir nozīmīgas Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības partnervalstis un tā kā Šveice un Norvēģija ir attiecīgi ceturtā un piektā ES partnervalsts tirdzniecības apjoma ziņā;

B.   tā kā attiecību starp ES un trijām EFTA dalībvalstīm (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) pamatā ir EEZ, kas paredz pilnīgu līdzdalību iekšējā tirgū, pārvaldot un uzraugot Līgumu par EEZ augsta līmeņa iestāžu sistēmā;

C.  tā kā Šveices līdzdalība Līgumā par EEZ tika apstrīdēta 1992. gada tautas balsojumā un tādēļ attiecības starp Šveici un ES pašlaik balstās uz vairāk nekā 120 divpusējiem un nozaru nolīgumiem, kas nodrošina tālejošu integrāciju, taču ne pilnīgu līdzdalību iekšējā tirgū;

Ievads

1.   uzskata, ka Līgums par EEZ ir īpaši nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes virzītājs; atzinīgi vērtē EEZ un EBTA valstu kopumā labos rezultātus attiecībā uz tiesību aktu iekšējā tirgus jomā īstenošanu, kā tas norādīts EEZ un EBTA valstu iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā; norāda, ka attiecībās starp ES un Šveici daudz vairāk risināmu jautājumu ir saistībā ar Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu;

2.   norāda, ka ar divpusējiem nolīgumiem netiek ieviests automātisks mehānisms to satura pielāgošanai jaunākajiem tiesību aktiem šajā jomā; atzīst, ka individuāli īstenota valsts tiesību aktu pielāgošana ES tiesību aktiem jomās, uz kurām attiecas divpusējie nolīgumi, izriet no Šveices tautas neatkarīgā lēmuma nepievienoties EEZ, kas ir pilnībā jāievēro;

Iekšējā tirgus noteikumu īstenošana: EEZ un EBTA valstis

3.   atzinīgi vērtē uzlaboto datu par EEZ un EBTA valstīm iekļaušanu ikgadējā patēriņa tirgus rezultātu apkopojumā; mudina EBTA Uzraudzības iestādi ar Komisijas atbalstu un sadarbībā ar to turpmāk attīstīt tiesību aktu iekšējā tirgus jomā īstenošanas regulāru uzraudzību;

4.   norāda, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā rada nenoteiktību par to, kuri ES tiesību akti attiecas uz EEZ; uzskata, ka tas varētu palēnināt tiesību aktu iekšēja tirgus jomā īstenošanu EEZ un EBTA valstīs; prasa Komisijai novērtēt šo situāciju;

5.   norāda, ka ar Lisabonas līgumu tiek pastiprināta valstu parlamentu nozīme ES lēmumu pieņemšanā; uzskata, ka EEZ un EBTA valstu parlamenti tāpat būtu ciešāk jāiesaista ES likumdošanas procesā attiecībā uz priekšlikumiem, kas saistīti ar EEZ; aicina Komisiju nodrošināt, ka EEZ un EBTA valstu parlamenti saņem tiesību aktu priekšlikumus, kas ir nosūtīti ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai;

6.   aicina Komisiju formalizēt tās informācijas paziņošanas procesu, kura saistīta ar Līguma par EEZ jomu, lai uzlabotu EEZ un EBTA valstu informētību un lai tās potenciāli varētu šos ES noteikumus tiesību aktus pārņemt;

7.   mudina EEZ un EBTA valstis piešķirt pietiekamus līdzekļus iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanai; šajā sakarā ļoti svarīgi ir īstenot Pakalpojumu direktīvu un jo īpaši noteikumu par vienotu kontaktpunktu izveidi;

8.   atzīst, ka tiesību aktu iekšējā tirgus jomā īstenošana EEZ un EBTA valstīs institucionālu iemeslu dēļ neizbēgami notiek lēnāk nekā ES; norāda uz to, ka, lai gan pastāv šādi atšķirīgi apstākļi un kopumā rādītāji ir pozitīvi, arī EEZ un EBTA valstīs īstenošanu ir iespējams uzlabot vēl vairāk;

9.   norāda, ka pašlaik tiek apspriesti citi būtiski tiesību aktu priekšlikumi iekšējā tirgus jomā, tostarp Komisijas priekšlikums direktīvai par patērētāju tiesībām; aicina Komisiju palielināt EEZ un EBTA valstu līdzdalību šajās diskusijās;

Iekšējā tirgus noteikumu īstenošana: Šveice

10. atzinīgi vērtē gūtos panākumos pārrobežu pakalpojumu sniegšanas liberalizācijas jomā starp ES un Šveici un jo īpaši Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos pozitīvo ietekmi, par ko liecina no 2005. līdz 2009. gadam pastāvīgi pieaugošais norīkoto darbinieku un pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaits no ES, kuri darbojas Šveicē; norāda, ka šī tendence ir abpusēji izdevīga;

11. norāda, ka Šveice ir pieņēmusi vairākus atbalsta pasākumus, kas papildina Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos un aizsargā strādājošos pret algu un sociālo dempingu, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret Šveices un ES pakalpojumu sniedzējiem un saglabā sabiedrības atbalstu šim līgumam; konstatē, ka šie pasākumi var kavēt ES uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, pakalpojumu sniegšanu Šveicē; norāda, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru vairāki no šiem atbalsta pasākumiem būs pieņemami vienīgi tad, ja tie samērīgi aizsargās vispārējās intereses, kas vēl nav aizsargātas pakalpojumu sniedzēju izcelsmes valstī;

12. norāda uz to, ka atbalsta pasākumi, kas jo īpaši ir neproporcionāli attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un apgrūtina MVU pakalpojumu sniegšanu Šveicē, ir šādi: prasība sniegt iepriekšēju paziņojumu ar astoņu dienu atbildes termiņu, prasība piedalīties trīspusējo komisiju lēmumu īstenošanas izmaksu segšanā un pārmērīgi stingra īstenošanas prakse; šajā sakarībā arī prasa Šveices iestādēm atcelt noteikumus, kas paredz ārvalstu uzņēmumiem, kuri sniedz pārrobežu pakalpojumus, sniegt finanšu drošuma garantiju;

13. pauž bažas par nesenajiem notikumiem Cīrihes-Klotenas lidostā, kur Šveices iestādes neatļāva Vācijas un Austrijas taksometriem uzņemt pasažierus, un pauž nopietnas bažas, vai šāda rīcība atbilst Nolīgumam par personu brīvu pārvietošanos; prasa Komisijai rūpīgi izpētīt šo jautājumu;

14. aicina Komisiju pārbaudīt pasākumus, kas kavē iekšējā tirgus darbību ES un arī rada problēmas Šveices pakalpojumu sniedzējiem, un attiecīgā gadījumā veikt pasākumus;

15. mudina Šveices valdību un kantonus ņemt piemēru no ES un EEZ pakalpojumu nozares tirgus atvēršanas pieredzes, īstenojot Pakalpojumu direktīvu; uzsver, ka ekonomiski Pakalpojumu direktīva rada liberalizācijas efektu ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī dalībvalstu teritorijās, jo tiek pārskatīti dalībvalstu tiesību akti, lai atbrīvotos no nevajadzīgiem šķēršļiem uzņēmumu dibināšanai, un salīdzinoši vērtējumi, ar kuriem dalībvalstis pamatoja stingrāku ierobežojumu noteikšanu sabiedrības interesēs; tādēļ uzskata, ka līdzīga prakse var noderēt, attīstot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu starp ES un Šveici;

16. atzinīgi vērtē Šveices valdības centienus uzlabot informācijas pieejamību ES uzņēmumiem;

17. atzinīgi vērtē Šveices Parlamenta lēmumu transponēt Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un aicina Šveici un Komisiju panākt vienošanos par šīs direktīvas īstenošanu pēc iespējas drīzāk;

18. konstatē, ka Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos kopumā trūkst visaptverošas vienošanās par pakalpojumu brīvu apriti, uz ko tikai daļēji attiecas īpaši divpusēji nolīgumi; uzsver, ka visaptverošs nolīgums par pakalpojumu brīvu apriti abām pusēm radītu ievērojamas ekonomiskas priekšrocības; tādēļ aicina Komisiju un Šveici izpētīt iespējas uzsākt sarunas, lai noslēgtu visaptverošu nolīgumu par pakalpojumu brīvu apriti;

19. pilnībā ņemot vērā Šveices un ES attiecību īpašo raksturu, uzskata, ka jāpieliek visas iespējamās pūles, lai ES un Šveicē, tostarp pakalpojumu brīvas aprites jomā tiktu vienādi interpretēti identiski vai paralēli iekšējā tirgus noteikumi ar mērķi nodrošināt Šveices vienlīdzīgu līdzdalību iekšējā tirgū;

20. uzsver ES un Šveices abpusējo interesi pastiprināt Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos vienotu piemērošanu un nodrošināt Šveices un ES tiesību aktu iekšējā tirgus jomā savlaicīgāku konverģenci, kas radītu abu pušu uzņēmējiem pārredzamāku un paredzamāku vidi;

21. atzinīgi vērtē Šveices iestāžu neatkarīgo tendenci ņemt vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru pēc Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos parakstīšanas; atzinīgi vērtē Šveices nesen pieņemtos tiesību aktus, lai ņemtu vērā "Cassis de Dijon" principu;

22. mudina Komisiju un Šveici drīz panākt saprašanos pašreizējās sarunās par divpusējiem nolīgumiem, tostarp nolīgumu par produktu drošību; aicina Komisiju un Šveici formulēt šīs un turpmākās vienošanās pēc iespējas viennozīmīgi un pārskatāmi, lai maksimāli ierobežotu atšķirīgas piemērošanas iespēju;

23. aicina Komisiju un Šveici apsvērt iespēju izstrādāt mehānismu, lai ātrāk pielāgotu Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos šā nolīguma darbības jomai atbilstošā acquis attīstībai;

24. aicina Komisiju un Šveici īstermiņā izskatīt iespējas rast horizontālus risinājumus noteiktiem institucionāliem jautājumiem, lai samazinātu fragmentāciju un uzlabotu pārredzamību lēmumu pieņemšanas sistēmā, pastiprinātu saziņu starp apvienotajām komitejām un apsvērtu efektīva konfliktu risināšanas mehānisma ieviešanu;

25. aicina pastiprināt saziņu starp Eiropas Parlamentu un Šveici un iesaistīt Eiropas Parlamenta un tā struktūru darbā vairāk Šveices pārstāvju;

26. norāda, ka, ņemot vērā jaunos uzdevumus pašreizējās un plānotajās sarunās par vairākām politikas jomām, cita starpā, par patērētāju aizsardzību, ir jāaplūko iespēja pārkāpt institucionālas sadarbības robežas un noslēgt visaptverošu divpusēju nolīgumu, kas būtu izdevīgs gan Šveicei, gan ES;

°

° °

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(2)

OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.


PASKAIDROJUMS

Četras EBTA dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir nozīmīgas Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības partnervalstis un Šveice un Norvēģija ir attiecīgi ceturtā un piektā ES partnervalsts tirdzniecības apjoma ziņā. Viņš uzskata, ka četras EBTA dalībvalstis un ES dalībvalstis pieder kopējai kultūras telpai, kurā ir vienotas pamatvērtības un kultūras un vēsturiskais mantojums.

1. ES un EBTA dalībvalstu attiecības

ES un Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas attiecību pamatā ir Līgums par EEZ, ko 1992. gada 1. janvārī noslēdza Islande, Norvēģija un Lihtenšteina un Eiropas Kopiena (EK) un tās dalībvalstis. Šā līguma galvenais mērķis ir paplašināt EK iekšējo tirgu, iekļaujot šīs trijas EBTA valstis. Tajā ir noteiktas tās pašas „četras brīvības” kā Eiropas Kopienā, kā arī dota iespēja EEZ un EBTA valstīm piedalīties atsevišķos saistītos politikas virzienos kā patērētāju aizsardzības un vides politika. Līguma pamatā ir vienveidības princips, saskaņā ar kuru EEZ tiesību aktiem, kas attiecas uz līgumā iekļautajām jomām, jābūt pēc iespējas pietuvinātiem acquis.

Ir arī ļoti svarīgi iesaistīt EEZ un EBTA dalībvalstis diskusijās par nākotnē pieņemamiem būtiskiem ES tiesību aktiem, piemēram, priekšlikumu direktīvai par patērētāju tiesībām.

Šveice piedalījās sarunās, pēc kurām tika noslēgts Līgums par EEZ. Tomēr šīs valsts līdzdalība šajā līgumā tika apstrīdēta referendumā 1992. gadā. Attiecības starp Šveici un ES turpmāk veidojās, balstoties uz virkni divpusējo nolīgumu ar EK un tās dalībvalstīm.

2. Iestāžu sistēma: divi dažādi ekonomiskās integrācijas modeļi bez pievienošanās

Līgumā par EEZ ir noteikta kopīgu iestāžu izveide, kurās ir līgumslēdzēju pušu pārstāvji, kas pārvalda līguma īstenošanu. Apvienotā komiteja atbild par nepārtrauktu nolīguma pārvaldīšanu un Kopienas tiesību aktu iekļaušanu tā noteikumos. Komitejā ir EEZ un EBTA valstu vēstnieki ES un Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu pārstāvji.

Līguma par EEZ pārvaldībai ir izveidota iestāžu sistēma: EBTA sekretariāts atbild par Līguma par EEZ ikdienas pārvaldību. EBTA Uzraudzības iestāde uzrauga EEZ attiecīgā acquis īstenošanu EEZ un EBTA dalībvalstu tiesību aktos. Tās kompetencē ir arī ierosināt pārkāpumu procedūras EBTA Tiesā, kas ir EEZ tiesu iestāde.

ES un Šveices attiecību pārvaldībai nav izveidota šāda visaptveroša iestāžu sistēma. Katru divpusējo nozares nolīgumu parasti pārvalda atsevišķa Apvienotā komiteja, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji. No ES puses galvenā loma ir Eiropas Komisijai.

Gan Līgumā par EEZ, gan divpusējos nolīgumos ir paredzēta īpaša procedūra, lai ņemtu vērā jauno acquis. Katru reizi, kad tiek pieņemts jauns pasākums attiecībā uz EEZ, EBTA sekretariāts izstrādā Apvienotās komitejas lēmuma projektu attiecīgā nolīguma pielikuma grozījumiem, ko vēlāk parasti pieņem Apvienotā komiteja. Ja EEZ un EBTA valstu konstitūcijā ir noteikts, ka ir jāsaņem parlamenta apstiprinājums vai apstiprinājums referendumā, lēmums var stāties spēkā tikai pēc šīs prasības izpildes.

Attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem lēmumu pieņem kompetentā Šveices un ES Apvienotā komiteja pēc sarunām starp līgumslēdzējām pusēm. Apvienotās komitejas nolīgumu pielikumos un to papildinājumos var veikt tikai tehniskas izmaiņas. Neskaitot vienu izņēmumu, tās nevar grozīt nolīgumu galvenos noteikumus.

3. Ziņojuma projekta galvenās atziņas

3.1. Līgums par EEZ un iekšējā tirgus noteikumu īstenošana

Ar Līgumu par EEZ ir efektīvi nodrošināta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas līdzdalība iekšējā tirgū. Vairāk nekā 15 darbības gadu laikā Līgums par EEZ ir bijis viens no svarīgākajiem abpusēji izdevīgiem ekonomiskās izaugsmes virzītājiem EEZ un EBTA dalībvalstīs un ES dalībvalstīs.

Ņemot vērā Līguma par EEZ plašo darbības jomu, referents atzīst, ka šis ziņojuma projekts ļauj vienīgi kopumā novērtēt situāciju tiesību aktu iekšējā tirgus jomā īstenošanā EEZ un EBTA valstīs, neiedziļinoties dažādās politikas jomās.

Referents uzskata, ka situācija iekšējā tirgus noteikumu īstenošanā EEZ un EBTA kopumā ir laba, kā tas redzams iekšējā tirgus rezultātu EEZ un EBTA valstīs 2009. gada apkopojumā. Vidējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars – 0,7 % – Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā neatšķiras no šā rādītāja lielākajā daļā ES dalībvalstu.

Referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam un citām ES iestādēm ir svarīgi iesaistīties strukturētās diskusijās ar EEZ un EBTA dalībvalstīm. Viņš aicina Eiropas Komisiju jo īpaši vairāk iesaistīt EEZ un EBTA dalībvalstis notiekošajās diskusijās par iekšējā tirgus jautājumiem. Viņš ierosina, ka ES iestādēm un EEZ un EBTA dalībvalstīm būtu svarīgi uzsākt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu. Šajā sakarībā viņš norāda, ka Norvēģijas koordinētais Eiropas tiešsaistes publiskā iepirkuma projekts, kas vienkāršos pārrobežu iepirkumu publiskajām struktūrām visās Eiropas valstīs, ir labas sadarbības un paraugprakses apmaiņas piemērs EEZ. Vēl viens veiksmīgs projekts ir par aviosabiedrību nodokļu, nodevu, maksājumu un piemaksu uzraudzību un piemērošanu kopējā tirgū, un to īstenoja Norvēģijas vadībā.

Referents uzskata, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līgumam par EEZ paredz divus uzdevumus iestāžu līmenī.

Pirmkārt, tā kā Līgums par EEZ ir balstīts uz ES pīlāru struktūru, kuras pastāvēšana tika pārtraukta ar Lisabonas līgumu, rodas neziņa par to, kuri ES tiesību akti attiecas uz EEZ. Šī neziņa varētu palēnināt tiesību aktu iekšējā tirgus jomā īstenošanu EEZ un EBTA valstīs. Referents uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jānovērtē situācija.

Otrkārt, ar Lisabonas līgumu tiek pastiprināta valstu parlamentu nozīme ES lēmumu pieņemšanā. Referents uzskata, ka EEZ un EBTA valstu parlamenti tāpat būtu vairāk jāiesaista ES likumdošanas procesā saistībā ar priekšlikumiem, kas attiecas uz EEZ. Viņš ierosina, ka Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, lai EEZ un EBTA valstu parlamenti saņemtu tiesību aktu priekšlikumus, kas ir nosūtīti ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai.

Referents norāda, ka EEZ un EBTA valstis pašlaik īsteno pakalpojumu direktīvu. Viņš mudina EEZ un EBTA valstis piešķirt pietiekamus līdzekļus Pakalpojumu direktīvas īstenošanai un jo īpaši izveidot vienotus kontaktpunktus. Viņš turklāt mudina EEZ un EBTA valstis izmantot Pakalpojumu direktīvas īstenošanu kā iespēju attīstīt savus e-pārvaldes pakalpojumus.

3.2. Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos / ES un Šveices attiecības

Referents norāda uz Šveices pašas ieguldījumu iekšējā tirgus attīstībā.

ES ar Šveici ir noslēgusi vairāk nekā 120 divpusējos un nozaru nolīgumus, no kuriem vissvarīgākie ir 1972. gadā parakstītais brīvās tirdzniecības nolīgums, 1999. gadā noslēgtie septiņi tā sauktie "Bilaterals I" nolīgumi (personu brīva pārvietošanās, sauszemes un gaisa transports, tehniski šķēršļi tirdzniecībai, publiskais iepirkums, pētniecība, lauksaimniecība) un 2004. gadā noslēgtie "Bilaterals II" nolīgumi (Šengenas un Dublinas līgumi, krāpniecības apkarošana, uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem, statistika, pārstrādāti lauksaimniecības produkti, pensijas, vide, plašsaziņas līdzekļi un kopīga nodomu deklarācija par iesaistīšanos izglītības programmās).

Ziņojuma projektā uzmanība ir vērsta uz Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, kas kā daļa no "Bilaterals I" nolīgumiem tika noslēgts starp ES un tās dalībvalstīm un Šveici.

Pirmkārt, referents konstatē, ka Nolīgumam par personu brīvu pārvietošanos ir bijusi būtiska pozitīva ietekme, par ko liecina no 2005. līdz 2009. gadam pastāvīgi pieaugošais norīkoto darbinieku un pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaits no ES, kuri darbojas Šveicē, tādējādi turpmāk stiprinot ekonomiskās saites starp ES un Šveici. Katru dienu aptuveni 200 000 personu no ES vai EBTA valstīm šķērso Šveices robežu, lai dotos uz darbu.

Neskatoties uz pozitīvo attīstību, referents uzskata, ka pastāv daudz jautājumu, kas jārisina saistībā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos. Problēmas ir aktualizējuši gan ES pakalpojumu sniedzēji, gan Šveices iestādes.

ES uzņēmumi ir norādījuši uz vairākiem šķēršļiem nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanā, tostarp uz paziņošanas astoņu dienu laikā prasību ES uzņēmumiem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Šveicē, un prasību piedalīties trīspusēju komisiju darbības izmaksu segšanā. Reaģējot uz šo kritiku, Šveices valdība ir uzlabojusi attiecīgās informācijas pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši ar tīmekļa vietnes starpniecību, kurā ir sniegta informācija par algām un darba apstākļiem Šveicē. Tomēr uzņēmumi ir arī vērsuši referenta uzmanību uz noteikumiem, kas paredz ārvalstu uzņēmumiem, kuri sniedz pārrobežu pakalpojumus, sniegt finanšu drošuma garantiju. Šādi noteikumi šķiet neproporcionāli saistībā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, jo liels skaits uzņēmumu nevar mobilizēt šādus līdzekļus, lai ienāktu Šveices tirgū. Referents ar dziļu nožēlu norāda, ka Bāzeles kantons ir apstrīdējis un pārsūdzējis Šveices Federālās tiesas neseno lēmumu noraidīt šo pasākumu. Ņemot vērā šīs bažas, referents vēlreiz jautā, vai šādi pasākumi ir samērīgi.

Šveices pakalpojumu sniedzēji cita starpā ir sūdzējušies par Vācijas tiesību aktos ietverto prasību, ka, norīkojot darbiniekus veikt darījumus Vācijā, Šveices būvniecības uzņēmumu pienākums ir veikt iemaksas Vācijas atvaļinājumu fondā, pat ja tiem jau ir jānodrošina apmaksāts atvaļinājums Šveicē. Vēl viens Šveices uzņēmumu pieminēts jautājums ir saistīts ar pienākumu sniegt desmit gadu garantiju visiem ar ēkām saistītajiem darbiem Francijā. Visiem būvdarbu veicējiem ir jāpiesakās attiecīgajam apdrošināšanas veidam kādā Francijas apdrošināšanas sabiedrībā. Šveices iestādes apgalvo, ka minētās apdrošināšanas iegūšana sagādā ļoti lielas grūtības Šveices uzņēmumiem.

Referents konstatē, ka gan pienākums veikt iemaksas Vācijas atvaļinājumu fondā, gan obligātā 10 gadu garantija var tikt uzskatīta par šķēršļiem pakalpojumu sniegšanas brīvībai, tomēr tie šķiet nediskriminējoši attiecībā uz Šveici, jo tiek piemēroti arī ES. Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa jau ir noteikusi, ka pienākums veikt iemaksas Vācijas atvaļinājumu fondā noteiktos apstākļos var būt uzskatāms par atbilstīgu pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ko garantē Līgums(1).

Referents uzskata, ka ir jāizpēta visas iespējas uzlabot nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu, garantējot, ka ES un Šveicē tiek vienādi interpretēti identiski vai paralēli iekšējā tirgus noteikumi ar mērķi nodrošināt Šveices būtisku līdzdalību iekšējā tirgū. Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos vienota piemērošana un Šveices un ES tiesību aktu iekšējā tirgus jomā savlaicīgāka konverģence radītu abu pušu uzņēmējiem pārredzamāku un paredzamāku vidi, kas būtu abpusēji izdevīgi. Tajā pašā laikā viņš atzīst Šveices tiesu iestāžu pūliņus ņemt vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru pēc tam, kad Šveice ir parakstījusi nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos.

Referents atzīst, ka Šveices konstitucionālā kārtība nosaka jauna acquis automātisku pārņemšanu par neatbilstīgu Šveices politiskajai sistēmai un tradīcijām. Viņš arī apzinās Šveices valdības uzdevumus nodrošināt, lai Šveices tauta pieņemtu nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, ņemot vērā, ka par jebkuru grozījumu šajā nolīgumā vai tā paplašināšanu var būt nepieciešams tautas balsojums.

Tomēr referents mudina Eiropas Komisiju un Šveici strādāt kopīgi, lai uzlabotu Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu un citus divpusējos nolīgumus attiecībā uz iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu. Referents aicina Komisiju un Šveici apsvērt iespēju pieņemt visaptverošu divpusējo nolīgumu, lai pastiprinātu acquis, kas ir nolīguma darbības jomā, tostarp jaunā acquis, vienādu piemērošanu iekšējā tirgū un Šveicē, un rast horizontālus risinājumus vairākiem institucionāliem jautājumiem.

(1)

Sk. apvienotās lietas C-49/98, C-50/98, C-52/98 līdz C-54/98 un C-68/98 līdz C-71/98 (Finalarte un citas).


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Gianni Pittella, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Laurence J.A.J. Stassen, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelis de Jong, Emma McClarkin, Rafał Trzaskowski, Wim van de Camp

Juridisks paziņojums - Privātuma politika