ZIŅOJUMS par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (3.6.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (3.6.2010)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

29.6.2010 - (2010/2055(INI))

Juridiskā komiteja
Referents: Kurt Lechner

Procedūra : 2010/2055(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0218/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0218/2010

Debates :

PV 06/09/2010 - 21
CRE 06/09/2010 - 21

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0298

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību

(2010/2055(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 6. marta Zaļo grāmatu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību (COM(2009)0614) un tam pievienoto progresa ziņojumu,

– ņemot vērā Padomes 1968. gada 9. marta Pirmo Direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[1], kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīvu 2003/58/EK[2],

– ņemot vērā Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmito Direktīvu 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos[5],

– ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem[6],

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem[7],

– ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu[8],

– ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par nolēmumu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā – parādnieku īpašumu pārredzamība[9],,

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0218/2010),

A. tā kā uzņēmumu reģistri pārbauda, reģistrē un uzglabā tādus uzņēmumu datus kā uzņēmuma juridiskā forma, atrašanās vieta un kapitāls, stāšanās amatā, aiziešana no amata, pilnvaras un dati attiecībā uz tā juridiskajiem pārstāvjiem, grāmatvedības dokumenti par katru finanšu gadu un, attiecīgā gadījumā, uzņēmuma darbības izbeigšana un dara šo informāciju publiski pieejamu;

B. tā kā uzņēmumu reģistri Eiropas Savienībā darbojas valsts ietvaros vai reģionāli un uzglabā informāciju tikai par tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti to pārziņā esošajā teritorijā;

C. tā kā arvien pieaug pieprasījums pēc piekļuves informācijai par uzņēmumiem citās valstīs vai nu komerciāliem mērķiem, vai arī lai atvieglotu iespēju vērsties tiesu iestādēs; tā kā kreditoriem un izpildes iestādēm ir svarīgi, lai to rīcībā būtu ticama un aktuāla informācija par parādniekiem un to aktīviem; tā kā ir jāatklāj konkrēta informācija, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas darbinieku tiesības, ko paredz Eiropas uzņēmējdarbības tiesību akti;

D. tā kā tas, ka uzņēmumu reģistri vēl nav savstarpēji savienoti, rada ekonomiskus zaudējumus un sagādā problēmas visām ieinteresētajām personām (ne vien uzņēmumiem, bet arī to darbiniekiem, patērētājiem un sabiedrībai), jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, efektivitāti un juridisko noteiktību; tā kā atvieglota pārrobežu piekļuve ticamai un atjauninātai informācijai par uzņēmumiem no visām dalībvalstīm uzlabo iekšējā tirgus pārredzamību un juridisko noteiktību un var atjaunot ticību tirgiem apstākļos, ko radījusi finanšu un ekonomikas krīze;

E. tā kā no 2007. gada 1. janvāra informācija, ko satur uzņēmumu reģistri, tiek uzglabāta elektroniski un ir pieejama tiešsaistē visās dalībvalstīs; tā kā, lai gan attiecīgā uzņēmējdarbības informācija ir pieejama tiešsaistē, reģistru standarti atšķiras un ieinteresētajām personām jāizmanto atšķirīgas valodas, meklēšanas nosacījumi un struktūras;

F. tā kā reģistri savstarpēji atšķiras pēc satura, pilnīguma un juridiskās nozīmes un tas varētu novest pie juridiskām sekām, kas varētu atšķirties dalībvalstu starpā;

G. tā kā vienots piekļuves punkts komerciālai informācijai par visiem Eiropas uzņēmumiem aiztaupītu uzņēmumiem laiku un izmaksas; tā kā šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams, lai piedalīšanās šajā piekļuves punktā būtu obligāta visām dalībvalstīm;

H. tā kā šim vienotajam piekļuves punktam būtu jāsniedz augsti kvalitatīva informācija no visām dalībvalstīm; tā kā šai informācijai jābūt uzticamai, regulāri atjauninātai un sniegtai standarta formātā un visās ES valodās; tā kā Komisijai būtu aktīvi jāseko līdzi šā vienotā piekļuves punkta darbībai;

I. tā kā Komisija ar vadiniciatīvu „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, kas iekļauta tās paziņojumā „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, apņemas „uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši MVU, tostarp samazinot uzņēmējdarbības darījumu izmaksas Eiropā”;

J. tā kā Padome 2010. gada 25. un 26. maijā pieņēma secinājumus, pamatoti norādot uz datu kvalitātes nozīmīgumu un nepieciešamību vienkāršot pieeju informācijai, lai palielinātu ieinteresēto pušu uzticēšanos un darbību sekmīgas īstenošanas iespējas iekšējā tirgū, kā arī uz nepieciešamību iesaistīties visām dalībvalstīm, nodrošinot centralizētu pieeju informācijai;

K. tā kā uzņēmējdarbības reģistru savstarpējai sadarbībai ir būtiska nozīme pārrobežu uzņēmumu apvienošanās, juridiskās adreses maiņas vai maksātnespējas procedūras gadījumā; tā kā šādu sadarbību skaidri pieprasa vairāki uzņēmējdarbības tiesību akti, kā Direktīva 2005/56/EK, Regula (EK) Nr. 2157/2001 un Regula (EK) Nr. 1435/2003;

L. tā kā informācijas atklāšanas prasības ārvalstu filiālēm, ko paredz Vienpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību Direktīva 89/666/EEK, nozīmē to, ka praksē uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir būtiska; tā kā šī sadarbība nedrīkstētu aprobežoties vienīgi ar brīdi, kad tiek atvērta filiāle, bet gan tai būtu jānodrošina arī, ka attiecīgā informācija ir pareiza un aktuāla, lai novērstu neatbilstību starp reģistra saturu attiecībā uz filiāles datiem un datiem par mātessabiedrību;

M. tā kā to lietu skaits, kurās vajadzīga pārrobežu sadarbība, var būtiski pieaugt, tiklīdz būs pieņemti Eiropas privātā uzņēmuma statūti[10];

N. tā kā jau pastāv vairāki mehānismi uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai, kā Eiropas Biznesa reģistrs (EBR), projekts „Eiropas uzņēmējdarbības reģistru savstarpējā sadarbspēja” (BRITE) un Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI); tā kā EBR un BRITE ir brīvprātīgi un tāpēc ne visas dalībvalstis tajos piedalās; tā kā BRITE ir tikai pētniecības projekts;

O. tā kā Parlaments savā 2008. gada 18. decembra rezolūcijā atzinīgi novērtēja ideju izveidot e-tiesiskuma portālu; tā kā E–tiesiskuma rīcības plānā 2009.–2013. gadam ir paredzēts iekļaut EBR Eiropas e–tiesiskuma portālā,

1. uzskata, ka tikai tad var sasniegt projekta lietderību attiecībā uz tālāku Eiropas ekonomikas telpas integrāciju, ja tajā piedalās visas dalībvalstis, un tādēļ uzskata, ka būtu jādomā par visu dalībvalstu obligātu piedalīšanos;

2. uzskata, ka vispirms jāveicina EBR iniciatīvas un BRITE projekts, un apsver domu par to, lai noteiktu dalību par obligātu; stingri norāda, ka, uzlabojot iekšējā tirgus tiesību aktu ieviešanu, liela nozīme ir Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI), kas sevi jau ir apliecinājusi kā sekmīgu instrumentu, īstenojot Profesionālo kvalifikāciju direktīvu[11] un Pakalpojumu direktīvu[12]; atgādina, ka IMI jau tiek izmantota visās dalībvalstīs un to bez ievērojamiem dalībvalstu ieguldījumiem varētu lietot vēl plašākam procedūru spektram;

3. norāda, ka reģistra dati nav salīdzināmi ar tīri ekonomiska rakstura datiem; tādēļ uzskata, ka publiska piekļuve atjauninātai informācijai būtu jānodrošina ar oficiālu vienotu piekļuves punktu; norāda, ka tas uzlabos pārredzamību, efektivitāti un juridisko noteiktību, no kā ieguvēji būs uzņēmumi, to darbinieki, patērētāji un visa sistēma;

4. aicina Komisiju rīkoties, lai šajā topošajā vienotajā informācijas piekļuves vietā integrētu visas dalībvalstis, nodrošinot specializētas zināšanas un papildresursus; prasa Komisijai izvērtēt priekšrocības un trūkumus, kas rastos dalībvalstīm saistībā ar obligātu dalību šajā jaunajā vienotajā informācijas piekļuves vietā;

5. norāda, ka komercreģistru datiem ir atšķirīga nozīme un ka tas savukārt var tikt saistīts ar tiesiskām sekām — ne vien uzņēmumiem, bet arī to darbiniekiem un patērētājiem —, kuras dalībvalstīs var atšķirties;

6. uzskata, ka informācija par uzņēmuma reģistrāciju ir svarīga arī darbiniekiem, jo īpaši tādos uzņēmumos, uz kuriem attiecas Eiropas uzņēmējdarbības tiesību akti, t.i., Regula (EK) Nr. 2157/2001, Regula (EK) Nr. 1435/2003 un Direktīva 2005/56/EK; uzskata, ka šī informācija ir svarīga arī Direktīvas 2003/72/EK[13] un Direktīvas 2001/86/EK[14] perspektīvā, kas paredz garantēt viņu pastāvējušās līdzdalības tiesības radušajos uzņēmumos;

7. tāpēc uzsver, cik svarīgi ir informēt lietotājus, kuri piekļūst reģistra datiem, ka nozīme un saistības attiecībā uz datiem var dažādās dalībvalstīs atšķirties;

8. norāda, ka uzlabota automatizēta sasaiste atvieglotu apmaiņu ar ierakstiem starp galvenajiem uzņēmumiem un filiālēm;

9. apzinās, ka ierakstu saturs ne vienmēr ir pietiekami konsekvents;

10. uzskata, ka, lai varētu pareizi darboties iekšējais tirgus, ir būtiski oficiālu un drošu informāciju par uzņēmumiem, kas veic komercdarbību ES, darīt publiski pieejamu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību;

11. norāda, ka, pateicoties labākai pārredzamībai iekšējā tirgū, varētu palielināties pārrobežu ieguldījumi;

12. pauž pārliecību, ka uzlabotas un vienkāršotas iespējas piekļūt informācijai ir nepieciešamas, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir viens no Eiropas ekonomikas svarīgākajiem pamata elementiem un nozīmīgākais virzītājspēks attiecībā uz darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju Eiropā, jo tās palīdz samazināt administratīvo slogu šiem uzņēmumiem;

13. uzsver, ka iespēja bez grūtībām piekļūt ticamiem datiem par uzņēmumu apvienošanos, juridiskās adreses maiņu vai citām pārrobežu procedūrām Eiropas uzņēmumiem ir ļoti nepieciešama un, pateicoties tai, iekšējā tirgū tiks vēl vairāk veicināta konkurētspēja un nevainojama tirgus darbība, nostiprinot tā galvenās brīvības, proti, resursu un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos;

14. uzskata, ka jebkurā stratēģijā, kas paredzēta izkļūšanai no krīzes un vienotā tirgus darbības uzlabošanai, ir jāietver lielāka pārredzamība un sadarbība pārrobežu mehānismos, tādējādi palielinot 500 miljonu Eiropas patērētāju uzticību;

15. novērtē pūles, kas ieguldītas dažādajos sadarbības mehānismos un iniciatīvās;

16. tomēr uzsver, ka jāveic tālāki soļi un ka tirgus pārskatāmība pieprasa, no vienas puses, lai datiem, ko satur 27 dalībvalstu uzņēmumu reģistri, būtu viegli piekļūt vienotā piekļuves punktā un, no otras puses, lai tie būtu ticami, regulāri atjaunināti un sniegti standarta formātā un visās ES oficiālajās valodās; uzskata, ka vispirms būtu jāizvērtē, ciktāl tas radītu papildu tulkošanas izmaksas, un ka šajā nolūkā būtu jādomā par visu dalībvalstu obligātu piedalīšanos;

17. aicina nodrošināt efektīvus veidus, lai publiski darītu zināmu šīs vienotās informācijas piekļuves vietas pastāvēšanu un visas ieinteresētās puses varētu to izmantot skaidras un ticamas informācijas iegūšanai par Eiropas uzņēmumiem;

18. norāda uz E. Stoiber vadītās grupas (Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupa administratīva sloga mazināšanas jautājumos — Stoiber Group) konstatējumu, ka, vienkāršojot iespējas ar elektroniskiem līdzekļiem piekļūt komerciālai informācijai citās valstīs, gadā būtu iespējams ietaupīt vairāk nekā EUR 160 miljonus;

19. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt piekļuvi informācijai par Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši saistībā ar Pakalpojumu direktīvu un topošajiem Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem;

20. tomēr norāda, ka veiktie soļi nedrīkstētu uzlikt papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

21. sagaida e-tiesiskuma portāla ieviešanu, kam jābūt pieejamam personām, uzņēmumiem, juristiem un tiesu iestādēm un jābūt lietotājam draudzīgam; atbalsta domu par EBR iekļaušanu šajā portālā;

22. uzsver, ka ir svarīgi turpināt BRITE, IMI un EBR datu un sistēmu apvienošanu, lai izveidotu tādu vienotu informācijas piekļuves vietu iekšējā tirgus ieinteresēto pušu un patērētāju vajadzībām, kura, koncentrējot informāciju, samazina darījumu izmaksas ražotājiem un patērētājiem, un tādējādi uzlabotu pārrobežu komerciju, jo īpaši pārrobežu elektronisko komerciju, un ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā;

23. piekrīt, ka tikmēr ir jāizveido obligātie mehānismi reģistru savstarpējai sadarbībai, jo īpaši saistībā ar regulāru datu atjaunināšanu, kurus nepieciešams atklāt attiecībā uz ārzemju filiālēm; iesaka — dalībvalstu un/vai to uzņēmējdarbības reģistru administratīvā nolīgumā vajadzētu precizēt praktiskus jautājumus par sadarbību;

24. uzskata, ka uzņēmumu reģistru tīkla piesaistīšana elektroniskajam tīklam, ko izveido saskaņā ar Direktīvu par atklātības prasībām, nodrošinās vienkāršu piekļuvi juridiskajiem un finanšu datiem par sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kā arī sniegs pievienoto vērtību ieguldītājiem;

25. stingri norāda, ka minētais Eiropas mēroga risinājums jāveido tā, lai garantētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pietiekamu personas datu un ar uzņēmējdarbību saistītu konfidenciālu datu aizsardzību, tādējādi nepieļaujot to ļaunprātīgu izmantošanu; kā arī nodrošinot juridisko noteiktību attiecībā uz jutīgiem datiem;

26. uzsver, ka, veidojot integrētu Eiropas mēroga risinājumu, īpaša uzmanība jāpievērš tam, cik lielā mērā būtu iespējams pielāgot vai apvienot dalībvalstu reģistrus un atsevišķās jomās pastāvošos Eiropas reģistrus, vai pārtraukt šo reģistru darbību, lai, sekojot mērķim mazināt birokrātiju un nodrošināt skaidrību un vienkāršību, nepieļautu darba dublēšanos;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.
[2] OV L 221, 4.9.2003., 13. lpp.
[3] OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.
[4] OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.
[5] OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.
[6] OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.
[7] OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.
[8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0637.
[9] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0238.
[10] COM(2008)0396.
[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
[12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
[13] Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīva 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp.).
[14] Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīva 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.).

Uzņēmumu reģistru sasaiste ir piemērots pasākums, lai veicinātu tālāku ekonomikas telpas integrāciju Eiropas Savienībā un nostiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem.

Vairākos tiesību aktos, jo īpaši Padomes pirmajā direktīvā 68/151/EEK attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām ir noteikts, ka informācija par juridisko adresi, sabiedrības veidu, pārstāvēšanas pilnvarām un kapitālu ir jānodod sabiedrības atklātībai reģistrā. Arī Direktīvā 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos un direktīvā par filiāļu nodošanu sabiedrības atklātībai, kā arī citos tiesību aktos ir paredzēts, ka jāizdara ieraksti un jānodod sabiedrības atklātībai publiskos reģistros.

Komercreģistrus pārvalda valsts un reģionālā līmenī. Sakarā ar to, ka pieaug pārrobežu ekonomiskā darbība, juridiskās noteiktības un pārredzamības apsvērumu dēļ rodas vajadzība pēc labākas uzņēmumu reģistru sasaistes; turklāt ir jāekonomē arī izmaksas un laiks.

Šobrīd jau ir dažādi mehānismi uzņēmumu reģistru sasaistei:

1) EBR (Eiropas Biznesa reģistra iniciatīva) — tas ir uzņēmējdarbības reģistru tīkls, kura mērķis ir sniegt uzticamu informāciju par visas Eiropas uzņēmumiem. Tas ļautu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm gūt ieskatu savā dzimtajā valodā visos uzņēmējdarbības reģistros. Tomēr tas ir brīvprātīgs projekts, kurš tiek īstenots ar Eiropas Komisijas atbalstu. EBR piedalās tikai 18 dalībvalstis.

2) BRITE (Business Register Interoperability Throughout Europe — Uzņēmējdarbības reģistru sadarbspēja visā Eiropā) — tā ir dažu EBR partneru uzsākta izpētes iniciatīva, kuras lielāko daļu finansēja Eiropas Komisija un kuras mērķis bija veicināt sadarbību starp reģistriem. Šā 2009. gada martā noslēgtā projekta mērķi bija izstrādāt novatorisku sadarbspējas modeli, IKT pakalpojumu platformu un pārvaldības instrumentu uzņēmējdarbības reģistru, jo īpaši orientējoties uz pārrobežu juridiskās adreses maiņas un apvienošanās gadījumiem un labāku kontroli pār citā dalībvalstī reģistrētām uzņēmumu filiālēm.

Tomēr projekts BRITE bija tikai pētniecības projekts; tā rezultātus izmanto tikai dažās valstīs, lai pārbaudītu to funkcionalitāti.

3) IMI — ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) palīdzību ir jāveicina dalībvalstu administratīvā sadarbība. Šo sistēmu ieviesa iekšējā tirgus interesēs. Tā kalpo informācijai un noteikumu kontrolei un palīdz īstenot profesionālās kvalifikācijas un pakalpojumu direktīvu. IMI ir droša lietojumprogramma, ko pārvalda Komisija. Tas ir slēgts tīkls, kas sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienkāršu instrumentu, lai varētu atrast atbilstīgos sarunu partnerus citās dalībvalstīs un ātri un efektīvi sazināties ar tiem.

4) E–tiesiskuma iniciatīva — līdz ar Eiropas e-tiesiskuma portāla ieviešanu tai ir jāatbalsta juridisko iestāžu un juristu darbs un jāatvieglo iedzīvotājiem piekļuve juridiska un tiesiska rakstura informācijai.

Zaļajā grāmatā ir izpētīti divi uzņēmumu reģistru sasaistes aspekti. No vienas puses runa ir par piekļuvi uzņēmumu reģistriem. Otrs jautājums ir uzņēmumu reģistru savstarpējā sadarbība. Šeit savukārt jānodala, kura situācija problēmu ziņā attiecas uz pārrobežu apvienošanos un juridiskās adreses maiņu, no vienas puses, un informācijas apmaiņas uzlabošanu starp galveno uzņēmumu un filiālēm, no otras puses. Šķiet, ka pēdējā no šiem gadījumiem ir nepieciešami uzlabojumi.

Referents katrā ziņā saskata nepieciešamību pēc tā, lai uzlabotu dalībvalstu uzņēmumu reģistru sasaisti, un Komisijas iniciatīvu vērtē atzinīgi.

Informāciju, ko gūst no komercreģistra, nevar uzskatīt par vienlīdzīgu ar informāciju, kas parasti ir pieejama uzņēmējdarbības jomā. Turklāt to pilnīgums un juridiskā nozīme dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas noteikti ir jānorāda lietotājam, kad viņš pasūta datus.

Sakarā ar īpašo situāciju reģistru sasaistei un piekļuvei datiem būtu jānotiek atsevišķā tam paredzētā kontekstā, kas neizslēdz iespēju sniegt norādes ar „saišu” palīdzību.

Reāla šķiet iespēja panākt šo mērķi, izmantojot BRITE, t.i. 1. izvēles variantu. Būtu enerģiski jāturpina sekot šim pētniecības projektam.

Būtu vēlams, lai pēc iespējas drīz tajā piedalītos vairāk valstu. Tomēr, lai projekts patiešām gūtu panākumus arī lietderīguma ziņā attiecībā uz iekšējo tirgu, nepieciešams, lai piedalītos visas dalībvalstis, tādēļ tas būtu jānosaka par obligātu, tiklīdz tehniskie standarti būs sasnieguši pietiekamu gatavību.

Juridiskajai komitejai

par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību
(2010/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Hans-Peter Martin

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas rīkoto apspriešanos par dažādiem iespējamiem risinājumiem attiecībā uz labāku pārrobežu piekļuvi informācijai par Eiropas Savienības uzņēmumiem;

2. atzīst, ka uzlabotas iespējas gūt aktuālu un oficiālu informāciju par uzņēmumiem citās valstīs var iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošināt lielāku pārredzamību, kā arī palielināt efektivitāti un juridisko noteiktību iekšējā tirgū;

3. norāda, ka labāka pārredzamība iekšējā tirgū varētu veicināt pārrobežu ieguldījumu pieaugumu;

4. atzīst, ka vajadzība pēc piekļuves minētajai informācijai arvien pastiprinās un ir nepieciešams labāks dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru sadarbības tīkls;

5. norāda uz E. Stoiber vadītās grupas konstatējumu, ka, vienkāršojot iespējas ar elektroniskiem līdzekļiem piekļūt komerciālai informācijai citās valstīs, gadā būtu iespējams ietaupīt vairāk nekā EUR 160 miljonus;

6. uzskata, ka ir jāpanāk integrēts Eiropas mēroga risinājums; tomēr stingri norāda, ka šādam Eiropas mēroga risinājumam jābūt lietotājdraudzīgam, skaidram, iedzīvotājiem saprotamam un ekonomiski efektīvam, turklāt tam jāveicina birokrātijas samazināšana; šāda risinājuma sīkāki aspekti ir jāparedz attiecīgā regulā un jānodrošina aktīva Eiropas Parlamenta iesaistīšanās;

7. norāda, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbības izveide uzņēmumiem nedrīkstētu radīt lielāku administratīvo slogu, gluži pretēji — šim slogam būtu jāsarūk;

8. stingri norāda, ka minētais Eiropas mēroga risinājums jāveido tā, lai garantētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pietiekamu personas datu un ar uzņēmējdarbību saistītu konfidenciālu datu aizsardzību, tādējādi nepieļaujot to ļaunprātīgu izmantošanu; kā arī nodrošinot juridisko noteiktību attiecībā uz jutīgiem datiem;

9. prasa, lai, veidojot integrētu Eiropas mēroga risinājumu, īpaša uzmanība tiktu pievērsta tam, cik lielā mērā būtu iespējams pielāgot vai apvienot dalībvalstu reģistrus un atsevišķās jomās pastāvošos Eiropas reģistrus, vai pārtraukt šo reģistru darbību, lai, sekojot mērķim mazināt birokrātiju un nodrošināt skaidrību un vienkāršību, nepieļautu darba dublēšanos;

10. kopējā iekšējā tirgus interesēs prasa, lai kādas dalībvalsts rīcībā esošie atbilstīgie dokumenti būtu pieejami arī pārējās dalībvalstīs, izmantojot visā Eiropā pieejamu centralizētu portālu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Juridiskajai komitejai

par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību
(2010/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Catherine Soullie

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā atvieglota pārrobežu piekļuve ticamai un atjauninātai informācijai par uzņēmumiem no visām dalībvalstīm uzlabo iekšējā tirgus pārredzamību un juridisko noteiktību un var atjaunot ticību tirgiem apstākļos, ko radījusi finanšu un ekonomikas krīze;

B. tā kā Padome 2010. gada 25. un 26. maijā pieņēma secinājumus, pamatoti norādot uz datu kvalitātes nozīmīgumu un nepieciešamību vienkāršot pieeju informācijai, lai palielinātu ieinteresēto pušu uzticēšanos un darbību sekmīgas īstenošanas iespējas iekšējā tirgū, kā arī uz nepieciešamību integrēt visas dalībvalstis, lai nodrošinātu centralizētu pieeju informācijai;

C. tā kā, lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, efektīva uzņēmējdarbības reģistru sadarbība pārrobežu procedūrās ir neatsverama;

D. tā kā uzņēmumu reģistrēšanas noteikumu sadrumstalotība kaitē ne tikai patērētājiem, bet arī uzņēmējiem un ekonomikai, un tā kā pārredzamība ir būtiska, lai iekšējā tirgū radītu nepieciešamo uzticību starp ieinteresētajām pusēm,

1. apgalvo, ka saziņas veicināšana starp visiem Eiropas uzņēmējdarbības reģistriem uzlabos pārredzamību un stiprinās ieinteresēto pušu ticību iekšējam tirgum;

2. norāda, ka ir būtiski novērst birokrātiskus, tehniskus un ar valodu saistītus šķēršļus, kas apgrūtina pieeju informācijai par uzņēmumiem citās valstīs un tādējādi neļauj nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību; prasa, lai informācija par uzņēmumiem būtu pieejama visās Savienības oficiālajās valodās;

3. pauž pārliecību, ka uzlabotas un vienkāršotas iespējas piekļūt informācijai ir nepieciešamas, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir viens no Eiropas ekonomikas svarīgākajiem pamata elementiem un nozīmīgākais virzītājspēks attiecībā uz darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju Eiropā, jo tās palīdz samazināt administratīvo slogu šiem uzņēmumiem;

4. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt piekļuvi informācijai par Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši saistībā ar Pakalpojumu direktīvu un topošo Eiropas privātā uzņēmuma statusu; tādēļ aicina izveidot vienotu uzņēmējdarbības reģistru tehnisko formātu un Eiropas uzņēmējdarbības sertifikātu Eiropas uzņēmumiem, lai papildus uzlabotu reģistrēto datu viendabīgumu un juridisko noteiktību;

5. uzsver, ka iespējas bez grūtībām piekļūt ticamiem datiem par uzņēmumu apvienošanos, juridiskās adreses maiņu vai citām pārrobežu procedūrām Eiropas uzņēmumiem ir ļoti nepieciešamas, un, pateicoties tām, iekšējā tirgū tiks vēl vairāk veicināta konkurētspēja un nevainojama tirgus darbība, nostiprinot tā galvenās brīvības, proti, resursu un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos;

6. uzskata, ka jebkurā stratēģijā, kas paredzēta krīzes pārvarēšanai un vienotā tirgus darbības uzlabošanai, ir jāietver lielāka pārredzamība un sadarbība pārrobežu mehānismos, tādējādi palielinot 500 miljonu Eiropas patērētāju uzticību;

7. uzsver uzņēmējdarbības reģistru informācijas kvalitātes nozīmīgumu; īpaši norāda — par uzņēmumiem sniegtās informācijas kvalitātei vajadzētu būt uzticamai un tehniskā ziņā standartizētai visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu pārredzamu un lietotājdraudzīgu informācijas sniegšanu;

8. stingri norāda, ka, uzlabojot iekšējā tirgus tiesību aktu ieviešanu, liela nozīme ir Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI), kas sevi jau ir apliecinājusi kā sekmīgu instrumentu, īstenojot Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (2005/36/EK) un Pakalpojumu direktīvu (2006/123/EK);

9. atgādina, ka IMI jau izmanto visās dalībvalstīs un to bez ievērojamiem dalībvalstu ieguldījumiem varētu izmantot vēl plašākam procedūru spektram;

10. atgādina, ka arī EBR (Eiropas Biznesa reģistrs) nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieeju informācijai par uzņēmumiem, tomēr visas dalībvalstis vēl neizmanto šo tīklu;

11. norāda, ka liela nozīme ir Eiropas uzņēmējdarbības reģistru automatizētai saziņai, kas balstīta uz standartiem un pieļauj savstarpēju savietojamību, un kas ievērojami uzlabos vienotā tirgus darbības pārredzamību un uzticamību, un tādēļ aicina dalībvalstis iesaistīties BRITE (Eiropas uzņēmējdarbības reģistru savstarpējā sadarbspēja) projekta īstenošanā, pieņemot saistošus tiesību aktus; uzsver, ka stingrs juridiskais pamats ir vienīgais veids, kā uzlabot apmaiņai paredzētās informācijas kvalitāti;

12. mudina īstenot BRITE projekta rezultātus, jo tiem būs neatsverama nozīme, veidojot Eiropas uzņēmējdarbības reģistru sadarbības tīklu;

13. stingri norāda, ka ir svarīgi, lai kompetentajām iestādēm un iedzīvotājiem būtu pastāvīgi pieejama attiecīgajā valodā sniegta ticama un atjaunināta informācija par uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi turpināt BRITE, IMI un EBR datu un sistēmu apvienošanu, lai izveidotu tādu vienotu informācijas piekļuves vietu iekšējā tirgus ieinteresēto pušu un patērētāju vajadzībām, kura, koncentrējot informāciju, samazina darījumu izmaksas ražotājiem un patērētājiem, un tādējādi uzlabotu pārrobežu komerciju, jo īpaši pārrobežu elektronisko komerciju, un ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā;

14. iesaka — dalībvalstu un/vai to uzņēmējdarbības reģistru administratīvā nolīgumā vajadzētu precizēt praktiskus jautājumus par sadarbību;

15. aicina Komisiju rīkoties, lai šajā topošajā vienotajā informācijas piekļuves vietā integrētu visas dalībvalstis, nodrošinot specializētas zināšanas un papildresursus; prasa Komisijai izvērtēt priekšrocības un trūkumus, kas rastos dalībvalstīm saistībā ar obligātu dalību šajā jaunajā vienotajā informācijas piekļuves vietā;

16. prasa, lai informācija, ko nodrošinātu šī vienotā informācijas piekļuves vieta, kurā uzņēmumiem būtu obligāti jāreģistrējas, būtu pieejama visās Savienības oficiālajās valodās; aicina nodrošināt efektīvus veidus, lai publiskotu sīku informāciju par šīs vienotās informācijas piekļuves vietas darbību un visas ieinteresētās puses varētu to izmantot skaidras un ticamas informācijas iegūšanai par Eiropas uzņēmumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Godfrey Bloom, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Rolandas Paksas, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie, Elena Băsescu, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Gay Mitchell, Catherine Stihler

Juridisks paziņojums - Privātuma politika