ZIŅOJUMS par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā

24.8.2010 - (2009/2237(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: José Bové

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 113 KB)
• 001-001 (DOC - 93 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā

(2009/2237(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591) un paziņojumam pievienotos dažādos darba dokumentus,

–   ņemot vērā Agrārās un pārtikas nozares konkurētspējas augsta līmeņa grupas 2009. gada 17. marta galīgos ieteikumus[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā[2],

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu[3],

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. martā pieņemtos secinājumus par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā[4],

–   ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ziņojumu „Agrārā uzņēmējdarbība un tiesības uz pārtiku”,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7‑0225/2010),

A. tā kā nesenā pārtikas un preču cenu nepastāvība ir izraisījusi lielas bažas par Eiropas un pasaules pārtikas apgādes ķēdes darbību;

B.  tā kā pārtikas apgādes ķēde nedarbojas, kā pienākas, ko pierāda tas, ka kopš 1996. gada pārtikas cenas ir cēlušās par 3,3 % gadā, taču lauksaimnieku saņemtās cenas ir kāpušas tikai par 2,1 %, savukārt darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %;

C. tā kā Komisijas paziņojumā atzīts, ka „šīs izmaiņas ir izraisījušas ievērojamas grūtības lauksaimniecības produktu ražotājiem un norāda uz to, ka patērētāji nesaņem produktus par taisnīgu cenu”[5];

D. tā kā galapatēriņa cenas vidēji saglabājās iepriekšējā līmenī vai pat palielinājās, lai gan 2008. gadā strauji kritās lauksaimniecības preču cenas;

E.  tā kā līdzsvarotas komercattiecības ne tikai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību, bet arī sniegtu priekšrocības lauksaimniekiem;

F.  tā kā negodīgas komercprakses izplatīšanās pašlaik apdraud lauksaimnieku spējas ieguldīt un ieviest inovācijas (jo īpaši zaļajās tehnoloģijās, klimata pārmaiņu mazināšanā un atjaunīgās enerģijas avotos, turklāt lauksaimniekiem ir izvirzīti augsti vides standarti un šīs prasības tiks pastiprinātas kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam pēc 2013. gada);

G. tā kā pārtikas apgādes ķēdes radītā lauksaimniecības pievienotās vērtības daļa no 31 % 1995. gadā samazinājās līdz 24 % 2005. gadā 25 dalībvalstu ES un tā kā nākamo gadu sākotnējie rādītāji liecina par turpmāku tās daļas samazinājumu, kas nonāk atpakaļ pie lauksaimniekiem, savukārt pārstrādātāju, vairumtirgotāju un/vai mazumtirgotāju un uzņēmēju, kuri darbojas ārpus pārtikas apgādes ķēdes, peļņa pastāvīgi pieaug;

H. tā kā 2009. gadā 27 dalībvalstu ES vidējie lauksaimnieka ienākumi samazinājās par vairāk nekā 12 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki vairs negūst taisnīgu samaksu par savu darbu, un tā kā, neraugoties uz šādu situāciju, lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei joprojām ir jāražo ārkārtīgi augstiem kvalitātes standartiem atbilstoši pārtikas produkti par patērētājiem pieejamām cenām un saskaņā ar KLP noteiktajiem mērķiem;

I.   tā kā pārtikas apgādes ķēdē ir iesaistīti lauksaimnieki, „lauksaimnieku” kooperatīvi un ražotāju organizācijas, pārtikas pārstrādes nozare, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, lielveikalu ķēdes, ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, tiešie piegādātāji no pašnodrošinājuma saimniecībām, privātie ražotāji un patērētāji, kā arī uzņēmēji, kuri darbojas ārpus pārtikas apgādes ķēdes, tādi kā sabiedrisko attiecību un reklāmas kompānijas, sagādnieki transporta un loģistikas, enerģētikas un iekārtu, pakošanas, tehnisko līdzekļu, palīgpakalpojumu un tehnoloģiju jomā un konsultāciju pakalpojumu sniedzēji; tā kā šī sazarotība un lielā daudzveidība jāņem vērā, lai uzlabotu visas ķēdes ilgtspējību;

J.   tā kā Komisijas paziņojumā norādīts uz tādām smagām problēmām kā dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana, negodīga līgumslēgšanas prakse (tostarp maksājumu kavēšana), vienpusīgas līguma noteikumu izmaiņas, avansa maksājumi par darījumu sarunu sākšanu, ierobežota piekļuve tirgum, informācijas trūkums par cenu veidošanu un peļņas daļas sadali visā pārtikas apgādes ķēdē un šīs problēmas ir cieši saistītas ar aizvien lielāko koncentrāciju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē;

K. tā kā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumā ieteikts sekmēt un atvieglināt lauksaimniecības nozares pārstrukturizāciju un konsolidāciju, mudinot veidot brīvprātīgas lauksaimniecības produktu ražotāju organizācijas;

L.  tā kā globalizācija un koncentrācijas process, jo īpaši mazumtirdzniecības sektorā, ir radījis situāciju, kurā pastāv nelīdzsvarotas attiecības starp dažādiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, un šodienas realitāte ir tāda, ka skaitliski niecīga ļoti ietekmīgu mazumtirgotāju daļa tieši vai netieši nosaka darījumu sarunas ar 13,4 miljoniem lauksaimnieku un 310 000 lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu visā Savienībā;

M. tā kā pārmērīga koncentrācija samazina produktu daudzveidību, kultūras mantojumu, mazumtirdzniecības veikalu skaitu, darbvietas un iztikas līdzekļus,

N. tā kā Komisija norāda, ka nelīdzsvarotie līgumu noteikumi saistībā ar nevienlīdzīgām sarunu vešanas pozīcijām nelabvēlīgi ietekmē pārtikas apgādes ķēdes konkurētspēju, jo mazāki, taču efektīvāki tirgus dalībnieki var būt spiesti darboties ar zemākiem peļņas rādītājiem, kas ierobežo to iespējas un motivāciju ieguldīt labākā produktu kvalitātē un ražošanas procesu inovācijā;

O. tā kā pārtikas produktus brīvi tirgo iekšējā tirgū un ražotāju (organizāciju), pārstrādātāju, iepircēju un mazumtirgotāju sarunu par cenām rezultātu bieži vien nosaka cenu tendences pasaules tirgū;

P.  tā kā milzīgās skaitliskā daudzuma un ekonomiskās ietekmes atšķirības starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem skaidri liecina par nelīdzsvarotu pārtikas apgādes ķēdi; tā kā, lai līdzsvarotu skaitliskos rādītājus, ir jāveicina lauksaimnieku ekonomisko organizāciju attīstība; tā kā izšķiroša nozīme lauksaimnieku ietekmes un sarunu vešanas pozīciju nostiprināšanā ir kooperatīviem;

Q. tā kā Eiropas Savienība ir integrēta pasaules tirdzniecībā un ar līgumu ir saistīta ar to;

R.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu importētāja un eksportētāja un ES lauksaimniecības produktu imports 2008. gadā palielinājās aptuveni par 10 %, sasniedzot 98 600 miljonus euro, savukārt lauksaimniecības produktu eksports pieauga gandrīz par 11 %, sasniedzot 75 200 miljonus euro;

S.  tā kā Eiropas Savienība saskaņā ar tās attīstības palīdzības politiku piešķir ļoti daudz koncesiju un tā kā divpusējos nolīgumus nedrīkst padarīt par vienpusējiem, tādējādi kaitējot Eiropas lauksaimniecībai,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā (COM(2009)0591)”, kurā atzīts, ka pastāv izteikti nevienlīdzīgs spēku samērs starp dažādiem iesaistītajiem uzņēmējiem, taču uzskata, ka minētajā paziņojumā ierosinātie pasākumi ir nepietiekami, lai šo problēmu atrisinātu;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties risināt problēmu, ko rada netaisnīga peļņas sadale pārtikas apgādes ķēdē, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku pienācīgiem ienākumiem; atzīst, ka nolūkā stimulēt ilgtspējīgas un ētiskas ražošanas sistēmas, ir jākompensē lauksaimnieku ieguldījumi un saistības šajās jomās; uzsver, ka jāpārtrauc cīņa par ietekmi un jāveido uz sadarbību balstītas attiecības;

3   norāda, ka visi Romas līgumā minētie lauksaimniecības jomas mērķi (palielināta produktivitāte, pienācīga pārtikas apgāde, samērīgas patēriņa cenas, tirgus stabilizācija) ir sasniegti, izņemot vienu mērķi, proti, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem; tādēļ aicina Komisiju to pienācīgi ņemt vērā visos budžeta priekšlikumos;

4.  atzīst, ka ir jāizveido stabila, droša un rentabla ražošanas nozare, kas būtu pārtikas apgādes ķēdes izšķirošais faktors; tomēr norāda arī, ka pārtikas apgādes ķēde sastāv no vairākiem dalībniekiem — no lauksaimniekiem, pārstrādātājiem, ražotājiem, piegādātājiem un mazumtirgotājiem —, kas visi kopā rada pievienoto vērtību, un katram no viņiem ir vajadzīga atbilstīga drošība;

Cenu pārredzamība

5.  aicina Komisiju uzlabot Eiropas cenu uzraudzības mehānismu, lai padarītu to lietotājdraudzīgāku, iekļaujot daudzvalodu saskarni, kas ietver lielāku pārtikas produktu skaitu un nodrošina labāku pārtikas pamatproduktu cenu salīdzināmību ikvienā pārtikas apgādes ķēdes posmā gan attiecīgajā dalībvalstī, gan starp dažādām dalībvalstīm, lai apmierinātu patērētāju un lauksaimnieku vajadzības labāk pārredzēt pārtikas cenu veidošanu;

6.  pauž nožēlu par Komisijas vilcināšanos veikt pētījumu par peļņas daļas sadali visā apgādes ķēdē, lai gan šāda pētījuma veikšana bija apstiprināta 2009. gada budžeta procedūrā;

7.  norāda, ka nelīdzsvarotā darījumu pārredzamība starp lauksaimniecības uzņēmumiem un pārtikas apgādes ķēdes iepriekšējo un nākamo posmu dalībniekiem ir vājinājusi lauksaimnieku un ražotāju grupu sarunu vešanas pozīcijas;

8.  aicina Komisiju steidzami īstenot izmēģinājuma projektu par Eiropas lauksaimniecības cenu un peļņas novērošanas centra izveidi (papildus iesniedzot datus par cenām, peļņas normām un apjomiem), kam Parlaments un Padome 2010. gada budžetā atvēlēja apropriācijas 1,5 miljonu euro apmērā, lai šo centru izveidotu Komisijas paspārnē, un aicina iekļaut tradicionālo un ētisko produktu ilgtspējīgu ražošanas izmaksu un saimniecības cenu atšķirību salīdzinājumu dalībvalstu galvenajās lauksaimniecības nozarēs un sociālekonomiskās situācijās;

9.  mudina Komisiju saglabāt pārtikas apgādes ķēdes augsta līmeņa grupu kā pastāvīgu diskusiju forumu, jo ir pierādījies, ka tas ir nozīmīgs instruments, lai apzinātu problēmas, ierosinātu ieteikumus un pieņemtu stratēģijas nolūkā izlīdzināt pašreizējo nelīdzsvaroto situāciju;

10. aicina Komisiju ierosināt, lai Eiropas lielākajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem izvirza obligātu prasību ik gadu iesniegt ziņojumu par viņu tirgus daļu (iesniedzot datus par tirgotāju izveidotiem zīmoliem) attiecībā uz pārtikas pamatprecēm un ikmēneša pārdošanas apjomiem, lai visi tirgus dalībnieki varētu izvērtēt pieprasījuma, piegādes un cenu izmaiņu tendences pārtikas apgādes ķēdē;

11. norāda, ka dažās valstīs pārtikas pārstrādes nozare gūst lielāko peļņas normu pārtikas apgādes ķēdē, un šo faktu apstiprinājusi arī Komisija; tādēļ aicina jo īpaši uzraudzīt un apsekot pārstrādes nozari, lai garantētu cenu pārredzamību;

12. uzskata, ka ir jāpalielina tirgus pārredzamība un patērētājiem sniegtās informācijas apjoms, kas ir priekšnoteikums, lai noteiktu produktu identitāti un garantētu pārtikas, lauksaimniecības un agropārtikas produktu daudzveidību, kas ir daudzu valstu un reģionu vēstures un kultūras pašizpausme un atspoguļo katras dalībvalsts lauksaimniecības atšķirīgo raksturu;

13. mudina Komisiju ieviest prasību sniegt darījumu dokumentā skaidru pierādījumu par piegādātāja pārdoto apjomu, kā arī par darījuma faktisko neto cenu;

14. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par priekšrocībām, ko sniedz individuāli izveidotā kvalitātes marķējuma un izplatītāju zīmolu labāks tiesiskais regulējums, lai nepieļautu to skaita pieaugumu un sniegtu patērētājiem labāku pārredzamību un ražotājiem piekļuvi tirgum;

15. uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas pievienotā vērtība un jāsāk patērētāju informēšanas kampaņa par lauksaimnieku un nozares centieniem saistībā ar vidi, pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku labturību;

Konkurence

16. aicina valstu un Eiropas konkurences uzraudzības iestādes un citas ražošanā un tirdzniecībā iesaistītās regulatīvās iestādes izskaust pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto lauksaimniecības nozares ražotāju, izejvielu piegādes uzņēmumu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju dominējošo stāvokli un samazināt viņu pārstāvēto ievērojamo tirgus daļu; mudina šīs iestādes vērsties pret visiem tirgus dalībniekiem, kuri piekopj ļaunprātīgu iepirkšanas praksi un kuri lauksaimniekus nostāda krasi nevienlīdzīgā darījumu slēgšanas situācijā;

17. aicina Komisiju izveidot jaunas attiecības starp konkurences noteikumiem un KLP, lai lauksaimniekiem un viņu starpnozaru organizācijām nodrošinātu instrumentu, ar kura palīdzību varēs uzlabot viņu sarunu vešanas pozīcijas;

18. mudina Komisiju analizēt sekas, kādas attiecīgajā dalībvalstī ir tam, ka tirgū būtiski izplešas viens mazumtirgotājs vai nedaudzi mazumtirgotāji; mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ražotājiem un patērētājiem labvēlīgus koriģējošus pasākumus, ja tiek konstatēts, ka mazumtirgotāja praksei vai tirgus daļai ir pret konkurenci vērsta ietekme;

19. aicina Komisiju līdz 2010. gada beigām iesniegt Parlamentam ziņojumu, iekļaujot datus par pircēja varas ļaunprātīgu izmantošanu ES, konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību un negodīgu līgumisko praksi visā pārtikas apgādes ķēdē no izejvielu nozares līdz pat patērētājam, kā arī ierosinot piemērotus risinājumus;

20. aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā piešķirt plašāku rīcības brīvību valsts konkurences uzraudzības iestādēm, ieviešot nepastarpinātus pierādījumu vākšanas mehānismus attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumiem, ko rada negodīga līgumiskā prakse;

21. uzskata, ka pārdošana zem iepirkuma cenas ir jāaizliedz Kopienas mērogā;

22. mudina Komisiju sākt pilnīgu nozares apsekošanu visā pārtikas apgādes ķēdē, lai apzinātu pircēja varas ļaunprātīgas izmantošanas apmēru nozarē; norāda uz veiksmīgo konkurences apsekojumu farmācijas nozarē 2009. gadā;

23. mudina Komisiju pārskatīt kritērijus, kādus pašlaik izmanto, lai novērtētu pret konkurenci vērstu rīcību (Herfindāla indekss); šis indekss, kas ir noderīgs monopolstāvokļa riska novērtēšanai, neuzrāda faktisko pret konkurenci vērstas slēptas vai oligopolistiskas rīcības apmēru, kas acīmredzot vismaz daļēji pastāv lielapjoma mazumtirdzniecībā;

24. aicina Komisiju nodrošināt mērķtiecīgāku konkurences noteikumu piemērošanu pārtikas apgādes ķēdē un šajā ziņā apsvērt likumdošanas priekšlikumu iesniegšanu Parlamentam un Padomei, lai efektīvi ierobežotu dominējoša tirgus stāvokļa veidošanos izejvielu sektoros, pārtikas pārstrādes nozarē un mazumtirdzniecības sektorā, kā arī nostiprinātu lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas, ļaujot viņiem ar ietekmīgu ražotājorganizāciju, nozaru organizāciju un MVU starpniecību koordinēti vērsties pret dominējošiem tirgus dalībniekiem;

25. uzskata, ka nekavējoties ir jāpārskata Regulas Nr. 1234/2007 par tirgus kopīgo organizāciju (TKO) regulējums, lai nostiprinātu šādas organizācijas, un ka minētās regulas darbības joma ir jāpaplašina, lai kā nosacījumu LESD 101. pantā minētā atbrīvojuma piešķiršanai iekļautu ilgtspējīgu ražošanas praksi;

26. uzskata, ka atsevišķu pret negodīgu komercpraksi vērstu valsts koordinēšanas un saskaņošanas pasākumu ieviešana būs vajadzīga ES mērogā;

27. mudina Komisiju nodrošināt normatīvo aktu dažādošanu attiecībā uz izteikti reģionāliem produktiem, kam salīdzinājumā ar tradicionālajiem produktiem piemīt īpašas, atšķirīgas, vietējas vai reģionālas iezīmes;

28. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus pasākumiem, lai saglabātu dažādas ar uzturu, vidi un veselību saistītas īpatnības un lai nodrošinātu šādai daudzveidībai atbilstīgas cenas; katrā ziņā ir jāattīsta konkurence, arī pamatojoties uz dažādiem kvalitātes raksturlielumiem, kam jābūt pienācīgi izmērāmiem;

Pircēja varas un līgumattiecību ļaunprātīga izmantošana

29. aicina Komisiju nodrošināt, lai ES konkurences tiesības nepieļautu pircēja varas ļaunprātīgu izmantošanu (izkropļošanu) pārtikas apgādes ķēdē, kas bieži izpaužas kā maksājumu kavēšana lauksaimniekiem vai mazajiem pārstrādātājiem, vēlākas līguma noteikumu izmaiņas, piespiedu atlaides, tālākpārdošana ar zaudējumiem, lielapjoma prasības un nepamatotas maksas par iekļaušanu piegādātāju sarakstā, kā arī aicina vajadzības gadījumā iesniegt atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus;

30. jo īpaši prasa, lai saistībā ar pašreiz pārskatāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos visā pārtikas apgādes ķēdē attiecībā uz visiem pārtikas produktiem saīsina maksājumu termiņus, nepārsniedzot 30 dienas (izņēmumi pieļaujami attiecībā uz ražotāju organizācijām un kooperatīviem);

31. mudina Komisiju ierosināt Eiropas konkurences tiesību darbības jomas paplašināšanu, kas pašlaik ir visai šaura un ietver tikai patērētāju labklājību un ieinteresētību saglabāt zemas pārtikas cenas;

32. aicina Komisiju analizēt, vai saistībā ar dārzeņu un augļu audzēšanas praksi un pesticīdu atliekām atsevišķu izplatīšanas ķēžu noteiktās prasības, kas pārsniedz likumos ietvertās, ir tādas, kas apgrūtina brīvo tirdzniecību un ir netaisnīgas, lai nostiprinātu izplatītāju pozīcijas pārtikas apgādes ķēdē;

33. aicina apkopot informāciju par ļaunprātīgu komercpraksi, tādu kā pārdošana ar zaudējumiem vai komisijas maksa par pārdošanu, un noteikt šādas prakses nepārprotamu aizliegumu Eiropas Savienībā; aicina izveidot publisku sarakstu, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas pārkāpj noteikumus, un aicina ieviest sodu sistēmu;

34. aicina Komisiju izpētīt, vai un kādā mērā veikalu izveidoto zīmolu (zīmoloto produktu) ļaunprātīgā izmantošana un lielveikalu ķēžu pirkšanas apvienību piekoptā prakse rada negodīgu konkurenci, spiedienu uz lauksaimniekiem un ražotāju cenu sistemātisku pazemināšanu; uzsver, ka veikalu izveidoto zīmolu ļaunprātīga izmantošana nelabvēlīgi ietekmē ražotāju (jo īpaši mazo ražotāju) inovācijas spēju; mudina Komisiju īstenot pasākumus šajā jomā, lai cenu veidošanas procesā taisnīgi izturētos pret lauksaimniekiem un ražotāju grupām;

35. uzskata, ka Komisijas ieteikumi sekmēt pārtikas nozares vertikālo integrāciju ne vienmēr atspoguļo vajadzību atgūt sarunu vešanas pozīciju līdzsvaru starp lauksaimniekiem, izplatītājiem un pārtikas nozari un ka līdz ar to papildus šīm stratēģijām ir jāīsteno pasākumi ļaunprātīgas prakses izskaušanai;

36. brīdina, ka pircēju uzspiestā līgumsaimniekošana, vertikālā integrācija un standartizēti nākotnes līgumi, kas ieņem aizvien nozīmīgāku vietu, var vājināt konkurenci un lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas; tādēļ aicina Komisiju analizēt sekas, ko rada šāda veida līgumslēgšanas kārtība, un īstenot vajadzīgos pasākumus;

37. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt godīgu līgumslēgšanu starp visiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, pamatojoties uz lauksaimnieku un ražotāju organizāciju, tostarp nozaru un starpnozaru organizāciju apstiprinātiem noteikumiem, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un nodrošinātu produktu izcilu kvalitāti, samazinātu izejvielu iepirkuma cenas un garantētu taisnīgas cenas, kā arī ieviestu viegli pieejamu sistēmu, kas uzpircējiem liedz pārkāpt līgumu noteikumus; uzskata, ka tipveida līgumi var būt noderīgi instrumenti, kuru īstenošana atsevišķās nozarēs jānosaka par obligātu; atbalsta dalībvalstu apmaiņu ar labāko praksi par līgumiskās prakses paziņošanas kārtību, tostarp informācijas sniegšanu Komisijai;

38. atzinīgi vērtē pārtikas mazumtirdzniecības nozarē izveidoto ombuda biroju un citus strīdu izšķiršanas mehānismus, kuru mērķis ir garantēt līguma noteikumu ievērošanu, un mudina turpināt šādu praksi; aicina Komisiju analizēt pieredzi šajā jomā, lai pārtikas mazumtirdzniecības nozarē izveidotu ES mēroga ombuda biroju, kura uzdevumi būtu nodrošināt rīcības kodeksu, labākās prakses un līgumu izpildi darījumos starp dažādu dalībvalstu uzņēmējiem;

39. aicina Komisiju apzināt negodīgu praksi saistībā ar maksām par iekļaušanu piegādātāju sarakstā un citām tirgū iekļūšanas maksām un izanalizēt to atbilstību konkurences tiesībām; aicina Komisiju ierosināt vienotus noteikumus par piegādātāju sarakstā iekļaušanas un tirgū iekļūšanas maksu izmantošanu un jo īpaši aicina vērsties pret izplatītāju pieprasītajām pārmērīgajām maksām;

40. uzskata, ka Komisijai ir jārīko plaša informācijas kampaņa Eiropas mērogā, lai uzlabotu lauksaimnieku izpratni par viņu tiesībām un par ļaunprātīgu praksi, kas var būt vērsta pret viņiem, kā arī par pieejamiem līdzekļiem, lai viņi varētu ziņot par šādu praksi;

Spekulācija

41. aicina Eiropas Savienību panākt, lai izveidotu neatkarīgu vispārējo regulatīvo aģentūru, kas paredz noteikumus par standartizētiem preču nākotnes darījumiem un iespēju līgumu biržām un īsteno stingrus regulatīvos pasākumus pret vispārējo spekulāciju ar pārtikas precēm;

42. prasa, ņemot vērā tirgus paplašināšanās tendenci, veikt pasākumus, lai mazinātu cenu ārkārtīgo nestabilitāti, jo atsevišķi pārtikas apgādes ķēdes dalībnieki izmanto šo tendenci savā labā, savukārt citi acīmredzot cieš zaudējumus; tādēļ aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, ar kuriem ievieš instrumentus cenu nestabilitātes novēršanai, lai mazinātu ražotāju atkarību no šīs nedrošās situācijas;

43. aicina Komisiju nostiprināt Eiropas preču biržas struktūru pilnvaras, lai novērstu spekulāciju ar pārtikas precēm un censtos īstenot atbilstīgus ES pasākumus, kuru mērķis ir novērst spekulāciju ar nelauksaimnieciskām precēm nolūkā ietekmēt standartizētos nākotnes darījumus lauksaimniecības jomā;

44. aicina Komisiju uzlabot lauksaimniecības preču atvasināto tirgu pārraudzību un vispārējo pārredzamību, kā arī uzlabot ārpusbiržas darbību pārredzamību saistībā ar gaidāmo Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MiFID) un citu būtisku tiesību aktu pārskatīšanu;

Pašregulējums

45. mudina Padomi turpmāk atbalstīt pašregulējuma iniciatīvas un iespēju izveidot kopīgus fondus ekonomiskās krīzes risku novēršanai, lai nostiprinātu lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas, jo īpaši sniedzot atbalstu uzņēmumu un ražotāju organizācijām, nozaru organizācijām un lauksaimnieku kooperatīviem;

46. mudina dalībvalstis izstrādāt labas komercprakses kodeksus ieviešanai pārtikas apgādes ķēdē, paredzot sūdzību mehānismus un sodus par negodīgu praksi; aicina Komisiju ierosināt kopīgu, visā ES piemērojamu kodeksu, lai atjaunotu attiecību līdzsvaru pārtikas apgādes ķēdē; turklāt mudina Komisiju ierosināt visā ES piemērot mehānismu, ar ko uzrauga attiecības starp dominējošiem mazumtirgotājiem un viņu piegādātājiem, izmantojot specializētas dalībvalstu struktūras;

47. uzskata, ka ir jāsekmē pārtikas apgādes ķēdes posmu lielāka integrācija, attīstot starpnozaru organizāciju sadarbību, kā arī jāizstrādā brīvprātīgi tipveida līgumi, paredzot dalībvalstīm iespēju atsevišķos gadījumos šo līgumu piemērošanu noteikt par obligātu, jo īpaši attiecībā uz ātrbojīgām precēm;

Ilgtspējīgas pārtikas apgādes sistēmas, pārtikas kvalitāte

48. pauž nožēlu, ka Komisija savā paziņojumā nav pievērsusi lielāku uzmanību tam, cik nozīmīga pārtikas apgādes un pārtikas nozares ekonomiskās vērtības ķēdē ir lauksaimniecība; uzsver saikni starp zemām saimniecības cenām un strukturālu pārprodukciju un tās ietekmi uz ilgtspējību, pārtikas kvalitāti, dzīvnieku labturību, lauksaimniecisko inovāciju un nodarbinātību mazāk attīstītos reģionos;

49. aicina Komisiju ierosināt tiesību aktu pieņemšanu, lai atbalstītu un veicinātu lauksaimnieku pārvaldītas pārtikas apgādes ķēdes, īsas apgādes ķēdes un lauksaimnieku tirgus nolūkā izveidot tiešas attiecības ar patērētājiem un ļaut lauksaimniekiem saņemt taisnīgāku vērtības daļu no galīgās pārdošanas cenas, samazinot procesā iesaistīto starpnieku un posmu skaitu;

50. mudina Komisiju savās darbībās īpašu uzmanību pievērst situācijai jaunattīstības valstīs un neapdraudēt šo trešo valstu pašapgādi ar pārtiku;

51. aicina Komisiju pārskatīt ES sanitāros standartus saistībā ar vietējo pārdošanu vai tālpārdošanu un produktu uzglabāšanas laiku, decentralizēt un vienkāršot sertifikācijas un kontroles sistēmas, kā arī veicināt tiešas ražotāju–patērētāju attiecības un īsas pārtikas apgādes ķēdes;

52. uzskata, ka uz ražotāju organizācijām, lauksaimnieku kooperatīviem un MVU ir jāattiecina preferenciāls režīms, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības pārtikas apgādes ķēdē; aicina Komisiju ierosināt pasākumus šajā jomā;

53. atzīmē, cik svarīgi un vajadzīgi ir stingri noteikumi par lauksaimniecības produktu kvalitāti; šajā ziņā atgādina par Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. marta rezolūciju par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku un apstiprina, ka importētajiem produktiem obligāti ir jāatbilst visiem kvalitātes un ražošanas standartiem, lai nepieļautu negodīgu konkurenci ar Eiropas produktiem;

54. atgādina, ka lauksaimnieku ienākumu stabilitāte nosaka viņu spēju ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, klimata pārmaiņu mazināšanā, atjaunīgos enerģijas avotos un vides aizsardzības pasākumos, kas sekmē igtspējīgu lauksaimniecību, kā arī lauksaimniekiem ir jāievēro augsti vides standarti, turklāt šīs prasības tiks nostiprinātas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijā laikposmam pēc 2013. gada;

55. uzskata, ka ir būtiski uzlabot pārtikas apgādes ķēdes organizāciju un turpināt tās racionalizāciju, lai samazinātu pārtikas transportēšanas ietekmi uz vidi (pārtikas jūdzes) un veicinātu vietējo pārtikas produktu tirdzniecību;

56. uzsver, ka ieguldījumi lauksaimniecības produktu saglabāšanas un pakošanas iekārtās būtiski palīdzētu nodrošināt šo produktu taisnīgas cenas;

57. uzsver, ka ir jānodrošina lauksaimniecības ilgtspējīga attīstība, mudinot lauksaimniecības produktus pārstrādāt saimniecībās, kā arī veikt ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, lai palielinātu darbavietu skaitu un gūtu papildu ieņēmumus;

58. aicina Komisiju atbalstīt vietējās un reģionālās pārtikas tirdzniecības iniciatīvas un neradīt nevajadzīgu noteikumu un birokrātijas slogu, jo šādas iniciatīvas būtiski palielina lauksaimniecības uzņēmumu radīto pievienoto vērtību;

Pašapgāde, sabiedriskā ēdināšana, pārtikas atkritumi

59. aicina Komisiju, pārskatot ES standartus, pienācīgu uzmanību pievērst arī vietējiem pārtikas pārstrādātājiem, tādiem kā tie, kas nodarbināti pašnodrošinājuma saimniecībās;

60. aicina Komisiju izvērtēt iespēju grozīt noteikumus par publiskā iepirkuma praksi ēdināšanas pakalpojumu jomā, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksamniecības praksi un dzīvnieku labturību, kā arī attīstītu sezonas un vietējās pārtikas ražošanu;

61. uzskata, ka ir jāgarantē mazo vietējo ražotāju un vietējo ražotāju grupu piekļuve publiskajam iepirkumam, piemēram, saistībā ar skolās īstenotām īpašām piena produktu, augļu un dārzeņu programmām;

62. uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai mudinātu lauksaimniekus tieši pārvaldīt lauksaimniecības tirgus, izveidotu ražotāju preču tirdzniecības vietas, kurās patērētājiem produktus pārdod bez starpniecības, un ieviestu programmas, lai veicinātu produktu pārdošanu vietējos tirgos;

63. aicina Komisiju Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtajā ziņojumā analizēt pārtikas apgādes ķēdes radīto atkritumu milzīgo apjomu, kas vairākumā dalībvalstu ir līdz 30 % no saražotās pārtikas, un veikt pasākumus, proti, izpratnes veidošanas kampaņas par pārtikas pamatvērtību;

64. apstiprina, ka ir jāizstrādā pārtikas programmas tiem ES iedzīvotājiem, kuriem tās ir vajadzīgas, tādiem kā mazāk aizsargātas personas, vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši;

65. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/food/files/high_level_group_2008/documents_hlg/final_recommendations_hlg_17_03_09_en.pdf
• [2]               Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0191.
• [3]               Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0054.
• [4]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/agricult/113636.pdf
• [5]                COM (2009)591, ievads.

PASKAIDROJUMS

Viens no galvenajiem Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem bija un ir taisnīgu ienākumu garantēšana lauksaimniekiem. Taču, šķiet, ka, salīdzinot ar tādiem mērķiem kā Eiropas pārtikas nozares produktivitātes palielināšana un vispārējā konkurētspēja, taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem nav sevišķi aktuāls Eiropas Komisijas darba kārtības jautājums.

Komisija ir informējusi Parlamentu un Padomi par būtiskām problēmām, kas apdraud pārtikas apgādes ķēdes pareizu darbību Eiropā. Šīs problēmas atklājās līdz ar dramatiskajām preču cenu svārstībām lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Šķiet, ka tās ir cieši saistītas ar aizvien lielāko koncentrāciju pārstrādes nozaru, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju un lielveikalu ķēžu sektoros, ar to pieaugošo tirgus spēju un dažādām dominējošo pircēju varas ļaunprātīgas izmantošanas metodēm.

Turklāt Komisija norāda uz vairākām negodīgām līgumslēgšanas metodēm, ierobežotu piekļuvi tirgum un ražotājiem noteiktām nepamatotām maksām par pārtikas preču iekļaušanu mazumtirdzniecībā. Jānorāda arī, ka paziņojums rada jautājumu, kāpēc lauksaimnieki piedzīvo saimniecības cenu kritumu gandrīz visās nozarēs, savukārt patērētājiem piedāvātā galaproduktu cena ir nemainīga vai pieaug. Tomēr informācija par nozares peļņas normām ir grūti iegūstama.

Kā risinājumu šīm problēmām Komisija iesaka uzlabot cenu pārredzamību visā pārtikas apgādes ķēdē, lai palielinātu konkurenci un tādējādi cīnītos pret cenu svārstību, kā arī ierosina uzlabot informācijas plūsmu starp tirgus dalībniekiem par piedāvājumu un pieprasījumu, cenām un līgumslēgšanu. Tomēr pašlaik dalībvalstu un ES līmenī ir visai maz informācijas par cenu veidošanu pārstrādes, tirdzniecības un tirgvedības jomā.

Šis ziņojums ietver priekšlikumus, kas apkopoti, pamatojoties uz referenta sagatavoto darba dokumentu, ar ko visas ieinteresētās personas aicina izteikt viedokļus par galvenajiem jautājumiem saistībā ar labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību un taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem. Daudzi no šiem priekšlikumiem ir iekļauti rezolūcijas projektā, lai padziļināti apsvērtu iespējamos risinājumus un aicinātu Komisiju un Padomi nekavējoties veikt pasākumus.

1. Pārredzamība

Komisija ierosina pasākumus cenu pārredzamības veicināšanai pārtikas nozarē. Tie galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības atvasināto preču tirgu pārraudzības uzlabošanu, lai kontrolētu pārmērīgu spekulāciju un lauksaimniecības preču cenu svārstības. Turklāt Komisija ierosina izveidot Eiropas pārtikas cenu uzraudzības instrumentu un viegli pieejamus pārtikas mazumtirdzniecības cenu salīdzināšanas pakalpojumus.

Tomēr šie priekšlikumi neietver pasākumus, kas varētu uzlabot pārredzamību attiecībā uz pievienotās vērtības un peļņas normu sadalījumu dažādās pārtikas apgādes ķēdes nozarēs un starp tām; informāciju par lauksaimnieku faktiskajām ražošanas izmaksām pretstatā pircēju piedāvātajām cenām un to ietekmi uz ražošanas metodēm, pārtikas kvalitāti un nozares pārstrukturēšanu, kā arī negatīvo ietekmi uz vidi un salīdzināmiem ārējiem efektiem; vai informāciju par strukturālas pārprodukcijas ietekmi, ko rada noteikta politika par piegādes apjomu un ar to saistītais ražotāju cenu samazinājums.

2. Konkurence

Komisija ierosina veikt pasākumus, lai uzlabotu konkurenci Eiropas pārtikas apgādes ķēdē, galvenokārt pastiprinot turpmāku pārtikas nozares integrāciju iekšējā tirgū, un lai novērstu teritoriālās apgādes ierobežojumus, kas ir pretrunā iekšējā tirgus principiem. Komisija arī pārskata atsevišķus vides standartus un izcelsmes marķējuma shēmas, kas varētu apgrūtināt pārrobežu tirdzniecību, un ierosina apturēt valstu un reģionālu marķējuma sistēmu izstrādi, lai kvalitātes politikā to aizstātu ar jaunu sistēmu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tirdzniecības standartiem un sertifikācijas shēmām.

Tomēr referents pauž nožēlu, ka šajos priekšlikumos nav ņemta vērā lielā daudzveidība attiecībā uz teritoriālo struktūru, lielumu, specializācijas līmeni, nodarbinātības jaudu, kā arī dažādo pārtikas ķēdē iesaistīto mazo, vidējo un lielo uzņēmumu piekļuve valsts atbalstam; lauksaimnieku sarunu vešanas spēju milzīgā nevienlīdzība pretstatā pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā rezultātā radušās ļaunprātīgas pircēju metodes un konkurences noteikumiem neatbilstoša rīcība; dalībvalstu un Eiropas konkurences uzraudzības iestāžu zemā ieinteresētība un vājais sniegums šo nevienlīdzību risināšanā un atbilstīgu pasākumu veikšanā; un gandrīz visās dalībvalstīs vērojamais lielveikalu ķēžu „cenu karš”.

3. Lauksaimniecības un pārtikas apgādes ķēdes pārstrukturēšana

Komisija ierosina veikt pasākumus, lai pārstrukturētu lauksaimniecības nozari un pārtikas apgādes ķēdes un sekmētu lauksaimniecības ražotāju organizāciju izveidi. Piemēram, Komisija iesaka pievērsties piena nozarei, ignorējot lielu daudzumu īpaši apstrādātu pārtikas produktu, kas veido lielāko daļu no mājsaimniecību patēriņa. Komisija arī paredz izveidot jaunu augsta līmeņa grupu, lai uzlabotu agrārās un pārtikas nozares un jo īpaši MVU konkurētspēju un sekmētu inovāciju un eksportu nozarē.

Tomēr šajos priekšlikumos nav ņemta vērā lauksaimniecības struktūru lielā daudzveidība un uzņēmumu lielums, kā arī to attiecīgās saiknes ar vietējiem, reģionāliem, valsts un starptautiskiem tirgiem; pārstrādes nozaru lielā daudzveidība un dažādie konkurētspējas līmeņi attiecībā uz tirgiem un apgādes ķēdēm, kuros šīs nozares iekļaujas; neatkarīgu vietējo mazumtirgotāju, tirgu, vietējo pārtikas apgādes ķēžu un daļēja pašnodrošinājuma pārtikas piegādes sistēmu daudzveidība, ko neietekmē tirgus izaugsme; lielā atkarība no ārējiem un bieži vien importētiem resursiem un pasaules tirgū par konkurētspējīgākajiem uzskatīto intensīvās agrārās un pārtikas nozares ražotāju neaizsargātība pārtikas apgādes ķēdē; mazo un vidējo uzņēmumu, mazumtirgotāju un veikalu straujā izzušana, jo īpaši mazāk attīstītos lauku apvidos; un nesaskaņotība starp Eiropas konkurences noteikumiem un Komisijas plānu uzlabot ražotāju organizāciju sarunu vešanas spēju, lai viņi varētu panākt taisnīgu cenu savai produkcijai.

4. Pircēja varas un līgumattiecību ļaunprātīga izmantošana

Komisija uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai izskaustu negodīgu līgumslēgšanas praksi starp uzņēmējiem visā pārtikas apgādes ķēdē. Tā uzsver tādas darbības kā novēloti un aizkavēti maksājumi, vienpusējas izmaiņas līgumos, avansa maksājumi par preču iekļaušanu lielveikalos u. c.

Tomēr pasākumi pret šādām metodēm ir vien labas prakses apmaiņa, izpratnes veidošanas kampaņas un brīvprātīgu tipveida līgumu sagatavošana. Turklāt priekšlikumos nav iekļauti pasākumi pret tādām metodēm, ar kurām uzspiež zemas saimniecības cenas, pieprasot lielu piegādes apjomu, cenas „bez uzlaides” (ekskluzīvas, vienam pircējam noteiktas cenas); pasākumi, ar kuriem fiksē augstāko maksu par preču iekļaušanu piegādātāju sarakstā un novērš draudus izslēgt no saraksta; pasākumi pret piegādes ierobežošanu, nepamatotām iepakošanas maksām, realizācijas maksām, atlaidēm pēc pārdošanas un maksājumiem ar atpakaļejošu datumu; pasākumi pret nepamatoti novēlotiem maksājumiem, ko praktizē gandrīz visās mazumtirdzniecības ķēdēs, un pret papildu iemaksām par realizāciju, lai segtu izdevumus tirgus fiasko gadījumā; vai pasākumi, lai veicinātu ražotāju un patērētāju zinātību par cenu veidošanu pārtikas apgādes ķēdē, un pasākumi, lai kontrolētu pārdošanas grupu un iepircēju koncentrāciju Eiropas līmenī.

5. Tālākpārdošana ar zaudējumiem

Attiecībā uz konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību Komisija nav īpaši minējusi tālākpārdošanas ar zaudējumiem metodes, kas Eiropā ir plaši izplatītas. Tomēr Komisija norāda uz karteļu un tālākpārdošanas cenu uzturēšanas gadījumu lielo skaitu; kopīgiem tirgvedības un kopīgiem pirkšanas līgumiem (pirkšanas apvienībām); sasaistes un komplektācijas darījumiem; un privāto zīmolu aizvien lielāku izmantošanu.

Tomēr ziņojumā nav iekļauti tālākpārdošanas ar zaudējumiem metožu dati vai analīze, kas ietvertu tādus gadījumus kā „makaronu kartelis” Itālijā vai līdzīgus gadījumus Francijā, Vācijā, Īrijā un jaunajās dalībvalstīs; priekšlikumi, kuri ietver vairāku dalībvalstu pieredzi valsts tiesību aktu piemērošanā, lai vērstos pret tālākpārdošanas ar zaudējumiem praksi, un ar kuriem varētu uzlabot spēkā esošo ES konkurences tiesību efektivitāti nolūkā novērst un izskaust šādu praksi.

Turklāt Eiropas lauksaimniecības cenu un peļņas novērošanas centra darbs ļautu noteikt zemāko cenu, kas sedz ražošanas izmaksas un garantē taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Šāda cena būtu atsauces kritērijs ražotāju organizāciju un pārtikas ķēdes pakārtoto nozaru pārstāvju sarunās, lai lauksaimniekiem aizliegtu pārdot ar zaudējumiem.

6. Pārtikas kvalitātes un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu uzlabošana

Turklāt ziņojumā nav ņemta vērā cenas atkarība no lauku saimniecības lieluma un saimniecības cenām; lauku saimniecību dažādā atkarības pakāpe no lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto ārējo resursu (enerģijas, lopbarības utt.) ilgtspējības, ņemot vērā jaunos uzdevumus, tādus kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, kas minēti KLP „veselības pārbaudē” un ES ekonomikas stratēģijā 2020. gadam; ES sanitāro standartu nozīme saistībā ar vietējo pārdošanu vai tālpārdošanu un produktu uzglabāšanas laiku; un dažādi kritēriji, kas attiecas ne tikai uz nodrošinātību ar pārtiku, bet arī uz pārtikas kvalitāti.

Pārtikas apgādes ķēdes uzlabojumiem jāietver higiēnas noteikumu diferencēšana un pārskatīšana; sertificēšanas un kontroles sistēmu decentralizācija un vienkāršošana; ražotāju un patērētāju tiešo attiecību veicināšana un īsu pārtikas apgādes ķēžu attīstīšana, kuru noturīgās priekšrocības ir izklāstītas EK pētniecības projektos; un ražotāju un patērētāju iesaistīšana kvalitātes un godīgas tirdzniecības kritēriju izstrādē.

7. Pašapgāde, sabiedriskās pārtikas apgādes ķēdes, ēdināšana un pārtikas atkritumi

Paziņojumā nav ņemti vērā šādi aspekti:

– tirgus ekonomikā neintegrētas vai daļēji integrētas pārtikas apgādes ķēdes, piemēram, pašnodrošinājuma vai daļēja pašnodrošinājuma saimniecību ražošana, kas daudzās dalībvalstīs joprojām ir būtiska pārtikas apgādes daļa, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē;

– sabiedriskie un privātie ēdināšanas uzņēmumi (tostarp ēdnīcas un restorāni), kuriem ir savas īpašās prasības, cenu struktūras un konkurences noteikumi;

– vides ilgtspējības kritēriji attiecībā uz iepirkuma procedūrām pārtikas nozarē (ēdināšanas pakalpojumi), lai uzlabotu pārtikas kvalitāti un vietējās ekonomikas attīstību, vienlaikus mazinot „pārtikas jūdzes” un agroķīmisko atkarību;

– ārkārtīgi lielie pārtikas zudumi visā pārtikas apgādes ķēdē, kas vairumā dalībvalstu ir līdz 30 % no saražotās un tirgū laistās pārtikas;

– Eiropas pārtikas palīdzības programmas nozīme pārtikas apgādes ķēdē, kas nodrošina ar pārtiku 43 miljonus trūcīgo iedzīvotāju Eiropā un kas ir jāpārskata, lai uzlabotu vietējo ražotāju saikni ar pārtikas patērētājiem.

8. Spekulācija

Visbeidzot, referents aicina īstenot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu spekulāciju ar pārtikas preču cenām.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (4.6.2010)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā
(2009/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Esther Herranz García

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā (COM(2009)0591)”, kurā atzīts, ka pastāv izteikti nevienlīdzīgs spēku samērs starp dažādiem iesaistītajiem uzņēmējiem, taču uzskata, ka minētajā paziņojumā ierosinātie pasākumi ir nepietiekami, lai šo problēmu atrisinātu;

2.  pauž nožēlu, ka patēriņa augstās cenas neatbilst Eiropas lauksaimnieku zemajiem ienākumiem, un uzsver, ka ir jāpanāk taisnīgāks pievienotās vērtības sadalījums starp dažādiem pārtikas apgādes ķēdes posmiem, sākot no izejvielu tirgiem, kas ķēdē ir pirms lauksaimniekiem, līdz pat galapatērētājiem apgādes ķēdes beigās;

3.  aicina rīkot plašākas debates, lielāku uzmanību pievēršot saiknei starp cenu un kvalitāti, un uzskata, ka patērētājiem ir jābūt informētiem, izmantojot, piemēram, ražotāju tīmekļa vietnes vai veikalu informatīvos stendus, ietverot informāciju par audzēšanas un kultivēšanas metodēm;

4.  aicina īstenot Eiropas stratēģiju apgādes ķēdē iesaistīto neaizsargātāko dalībnieku sarunu vešanas pozīciju nostiprināšanai, jo īpaši primārās ražošanas sektorā; uzskata, ka cita starpā ir jāgroza ES konkurences tiesības un jāsaskaņo valstu konkurences uzraudzības iestāžu politika, ņemot vērā lauksaimniecības nozares īpatnības;

5.  norāda, ka nevienāds spēku samērs ievērojami bremzē lauksaimniecības attīstību Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir jāpastiprina Kopienas centieni, kuru mērķis ir apgādes koncentrēšana dažādās ražošanas nozarēs, darot vairāk, lai iedrošinātu ražotāju grupas nolūkā nostiprināt viņu sarunu vešanas pozīcijas attiecībā pret pārējiem pārtikas apgādes ķēdes posmiem;

6.  mudina Komisiju analizēt sekas, ko visās dalībvalstīs radījusi viena mazumtirdzniecības uzņēmuma vērienīga izplatīšanās tirgū; mudina Komisiju apsvērt iespēju noteikt atbilstīgu maksimālo ierobežojumu attiecībā uz izplatīšanos tirgū;

7.  aicina atbalstīt valsts sistēmu izveidi un darbību, lai uzraudzītu cenu veidošanu un attīstību mazumtirdzniecības sektorā un lielveikalos;

8.  aicina apkopot informāciju par ļaunprātīgu komercpraksi, tādu kā pārdošana ar zaudējumiem vai komisijas maksa par pārdošanu, un noteikt skaidru šādas prakses aizliegumu Eiropas Savienībā; prasa izveidot publisku sarakstu, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas pārkāpj noteikumus, un atbalsta sodu sistēmas ieviešanu;

9.  nosoda lielapjoma izplatīšanas sektoru manipulēšanu ar cenām un karteļu veidošanu un aicina nekavējoties veikt pasākumus, lai izskaustu šādu praksi un panāktu, ka galapatērētāji var pārredzēt pārtikas produktu cenu veidošanu;

10. jo īpaši uzsver vajadzību nostiprināt Eiropas tiesību aktus par maksājumu kavēšanu piegādātājiem saistībā ar līgumiem, kas noslēgti gan ar publiskām iestādēm, gan ar privātiem uzņēmumiem; turklāt aicina ieviest Eiropas mēroga pasākumus, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības saistībā ar veikalu tīklu izveidoto zīmolu tirdzniecību;

11. uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas pievienotā vērtība un jāsāk patērētāju informēšanas kampaņa par lauksaimnieku un nozares centieniem, ko īsteno vides, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības jomā;

12. norāda, ka atsevišķās dalībvalstīs ir izstrādāti brīvprātīgi prakses kodeksi un/vai izveidota pārtikas mazumtirdzniecības nozares ombuda struktūra; mudina Komisiju apzināt dalībvalstu pieredzi šajā jomā, lai ieviestu Eiropas mēroga prakses kodeksu un izveidotu pārtikas mazumtirdzniecības ombuda struktūru;

13. uzskata, ka ir jāsekmē pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto dalībnieku lielāka integrācija, attīstot starpnozaru organizāciju sadarbību, kā arī jāveicina labas prakses kodeksu ieviešana un brīvprātīgu tipveida līgumu izstrāde, paredzot dalībvalstīm iespēju atsevišķos gadījumos šo līgumu piemērošanu noteikt par saistošu, jo īpaši attiecībā uz ātrbojīgām precēm.

14. aicina dalībvalstis ieviest arbitrāžas mehānismus, kas garantēs līgumisku vienošanos ievērošanu;

15. atgādina, ka lauksaimnieku ienākumu stabilitāte nosaka viņu spēju ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, klimata pārmaiņu mazināšanā, atjaunīgos enerģijas avotos un vides aizsardzības pasākumos, kas sekmē igtspējīgu lauksaimniecību, kā arī lauksaimniekiem ir jāievēro augsti vides standarti, turklāt šīs prasības tiks nostiprinātas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijā laikposmam pēc 2013. gada;

16. aicina Komisiju uzlabot Eiropas Cenu uzraudzības mehānismu un izstrādāt ērti lietojamu, pārredzamu un daudzvalodu saskarni, kas ļauj patērētājiem un ieinteresētajām personām salīdzināt pārtikas pamatproduktu cenas ikvienā pārtikas apgādes ķēdes posmā gan attiecīgajā dalībvalstī, gan starp dažādām dalībvalstīm;

17. uzskata, ka būtiski ir uzlabot pārtikas apgādes ķēdes organizāciju un turpināt tās racionalizāciju, lai samazinātu pārtikas transportēšanas ietekmi uz vidi (pārtikas jūdzes) un veicinātu vietējo pārtikas produktu tirdzniecību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.6.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Françoise Grossetête, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Gaston Franco, Esther Herranz García, Rovana Plumb, Bart Staes, Kathleen Van Brempt, Anna Záborská

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (7.6.2010)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā
(2009/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ashley Fox

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka visā pārtikas apgādes ķēdē starp izejvielu tirgus dalībniekiem, sākotnējiem ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem pastāv ievērojami nevienlīdzīgs spēku samērs, ko cita starpā radījis ražotāju darbības efektivitātes un koordinācijas trūkums un atšķirīgais saimnieciskais lielums, tirgus spēja un stāvoklis šajā ķēdē; uzsver, ka līdzsvarotas komercattiecības uzlabos pārtikas apgādes ķēdes darbību un nāks par labu visiem tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem un ražotājiem;

2.  aicina dalībvalstis — vajadzības gadījumā ar kompetento valsts iestāžu atbalstu — analizēt ienākumus un konkurētspēju pārtikas apgādes ķēdē, kā arī tirgus sektorus un ierobežojumus, kas raksturīgi katram lielākajam ķēdes posmam, un izstrādāt priekšlikumus, lai mudinātu konsolidēt ražotāju interešu pārstāvības organizācijas nolūkā uzlabot to organizatorisko darbību un efektivitāti komercdarījumu veikšanā, atbalstīt lauksaimnieku apmācību stratēģiskās plānošanas jomā un mudināt viņus ieguldīt apgādes ķēdes nākamajos posmos, lai varētu gūt labumu no ražoto produktu pievienotās vērtības;

3.  aicina Komisiju pārtikas apgādes ķēdes problēmu analīzē iekļaut to ķēdes jauno dalībnieku ietekmi, kuri specializējas mūsdienīgos sabiedriskās ēdināšanas veidos, jo īpaši restorānu ķēžu nozarē; aicina Komisiju noteikt to tirgus daļu, ko aizņem šādi jaunie dalībnieki visā Eiropas Savienībā, un analizēt rīcības atšķirības, kādas tirgū pastāv starp šiem jaunajiem un tradicionālajiem ķēdes dalībniekiem; aicina Komisiju publicēt ziņojumu un vajadzības gadījumā ierosināt pasākumus, lai sekmētu šīs nozares labāku atbilstību Eiropas konkurences noteikumiem un labai komercpraksei un līgumiskajai praksei;

4.  uzskata, ka asimetriskā attiecība, kāda vērojama starp patēriņa preču un pārtikas cenu izmaiņām, liecina par nelīdzsvarotību pārtikas apgādes ķēdē, un tam ir nelabvēlīgas sekas, kas izpaužas, piemēram, kā iespēju trūkums patērētājiem iegādāties preces par zemākām cenām; uzsver, ka palielināta pārredzamība visos ķēdes posmos ir priekšnoteikums, lai sekmētu konkurenci un noturību pret cenu svārstībām; uzsver, ka ir jāveicina ražotāju un MVU labāka piekļuve tirgiem;

5.   aicina Komisiju stiprināt Savienības intervences mehānismus, lai mazinātu cenu svārstības lauksaimniecības un pārtikas tirgū;

6.   norāda, ka augstākas pārtikas patēriņa cenas rada spiedienu uz mājsaimniecību ienākumiem, jo īpaši uz mazāk aizsargātām mājsaimniecībām, kuras ievērojami lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai; atzīst, cik būtiska nozīme ir konkurencei starp dažādiem apgādes ķēdes dalībniekiem, nodrošinot izvēles iespējas un zemākas cenas visiem patērētājiem, jo īpaši mazāk aizsargātajiem, un uzsver, ka neviena pārtikas apgādes ķēdes reforma nedrīkst nedz traucēt konkurenci, nedz ierobežot patērētājus;

7.   uzsver, cik būtiski ir pārskatīt KLP pārtikas atbalsta programmu, kas paredzēta pašiem trūcīgākajiem, lai ar pārtikas apgādes ķēdes starpniecību sniegtu atbalstu Savienības nabadzīgākajiem iedzīvotājiem;

8.  atzīmē, ka otrais patēriņa tirgu rezultātu apkopojums liecina, ka patērētāji ir apmierināti ar pārtikas mazumtirgotāju piedāvātajiem pakalpojumiem, taču uzrāda mazāku apmierinājumu attiecībā uz pārtikas cenu savstarpējo salīdzināmību; ar gandarījumu atzīmē arī Komisijas publicēto Eiropas Pārtikas cenu uzraudzības instrumenta pirmo izdevumu, kā arī līdzīgas dalībvalstu iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgus ienākumus visā apgādes ķēdē, analizējot izmaksas, procesus, pievienoto vērtību, apjomus, cenas un peļņas normas visos pārtikas apgādes ķēdes posmos atbilstīgi konkurences tiesībām un komercnoslēpuma aizsardzībai, lai patērētāji varētu pārredzēt cenas;

9.  aicina dalībvalstis taisnīgu cenu panākšanas nolūkā nostiprināt ražotāju un ražotājorganizāciju pārvaldības spēju un sarunu vešanas pozīcijas vis-à-vis citiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem un mudina veidot organizācijas, kuras nostiprina saiknes starp dažādām nozaru ieinteresētajām personām, ar nosacījumu, ka tās neapgrūtina pienācīgu vienotā tirgus darbību;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis rast stabilāku pamatu līgumattiecībām visā pārtikas apgādes ķēdē, lai visi ķēdes dalībnieki kļūtu par īsteniem vienotā tirgus labumguvējiem, vienlaikus saglabājot tiesības slēgt līgumus, ko panāk, ierosinot brīvprātīgus labas līgumiskās prakses kodeksus, kurus, ja vien iespējams, vajadzētu piemērot visā Eiropā, kā arī apzinot un aizliedzot negodīgu līgumisko praksi; uzsver arī, cik svarīgi ir saīsināt maksājumu termiņus visā pārtikas apgādes ķēdē, izmantojot pašreiz pārskatāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos; aicina Komisiju izstrādāt brīvprātīgus, rakstiskus tipveida līgumus lauksaimniecības un pārtikas nozarei;

11. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu paplašināt pilnvaras un līdzdalību, kas noteikta Lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspējas augsta līmeņa grupai; aicina Komisiju mudināt uz līdzdalību visas ieinteresētās personas, tostarp patērētāju grupas, un prasa šajā forumā izveidot dažādas platformas, lai veicinātu informācijas apmaiņu un paraugpraksi visā Eiropas Savienībā; prasa Komisijai un dalībvalstīm šajā jomā izstrādāt brīvprātīgus Eiropas labas komercprakses kodeksus visiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem;

12. mudina visās dalībvalstīs izveidot Ombuda biroju, lai izšķirtu visu iesaistīto dalībnieku strīdus, izmeklētu sūdzības un sniegtu ieteikumus par to, kā uzlabot atbilstību tiesību aktiem un brīvprātīgajiem kodeksiem; mudina šos dalībvalstu Ombuda birojus apmainīties ar paraugpraksi un koordinēt savu rīcību;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis apzināt, izvērtēt un vajadzības gadījumā vērsties pret un izskaust negodīgu tirdzniecības un līgumisko praksi un dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas apgrūtina iekšējā tirgus darbību; uzsver, ka labāka līgumtiesību izpratne sekmēs šādas prakses izskaušanu; prasa rīkot informācijas kampaņu, lai visus pārtikas apgādes ķēdes dalībniekus un jo īpaši lauksaimniekus informētu par viņu tiesībām, kā arī par izplatītākajiem negodīgas komercprakses piemēriem;

14. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt patērētājiem pieeju skaidram marķējumam, kas ļauj noteikt neapstrādātu pārtikas produktu izcelsmi un to, vai produkts ir vietējs un tradicionāls ražojums, un uzsver, ka šādas marķēšanas shēmas nedrīkst ierobežot preču brīvu apriti iekšējā tirgū;

15. atzīst, cik svarīgi ir mazumtirgotāju izveidotie zīmoli, lai veicinātu konkurētspēju un nodrošinātu patērētājiem labākas izvēles iespējas un zemākas cenas;

16. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par priekšrocībām, ko sniedz individuāli izveidotā kvalitātes marķējuma un izplatītāju zīmolu labāks tiesiskais regulējums, lai nepieļautu to skaita pieaugumu un sniegtu patērētājiem labāku pārredzamību un ražotājiem piekļuvi tirgum;

17. aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā piešķirt plašāku rīcības brīvību valsts konkurences uzraudzības iestādēm, ieviešot nepastarpinātus pierādījumu vākšanas mehānismus attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumiem, ko rada negodīga līgumiskā prakse;

18. aicina konkurences uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā izmeklēt un, ja nepieciešams, vērsties pret visu pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto dalībnieku rīcību, kas neatbilst konkurences noteikumiem;

19. aicina Komisiju precizēt pārtikas apgādes ķēdes publisko iepirkumu veicējiem paredzētu informāciju par vides un sociālo kritēriju piemērošanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[1], un papildināt tos ar inovāciju sekmējošiem kritērijiem, jo īpaši nolūkā veicināt: a) taisnīgu tirdzniecību attiecībā uz vietējiem ražotājiem un produktiem, b) ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecību, c) tādu piedāvājumu atlasi, kas piedāvā labāko cenas un kvalitātes attiecību, nevis zemāko cenu, d) atgriešanos pie inovatīviem ieguldījumiem Eiropas lauku saimniecībās; aicina Komisiju šos priekšlikumus iekļaut interpretācijas paziņojumā, kas sniegts par tiesisko regulējumu, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas iestādes varētu lielāku vērību pievērst uzdevumiem, kuru mērķis ir sekmēt inovāciju, ilgtspējīgu attīstību un cīnīties pret sociālo atstumtību;

20. aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai novērstu diskrimināciju, ar ko starptautiskajos tirgos sastopas Eiropas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes MVU; jo īpaši aicina Komisiju ierosināt pasākumu, kas ļautu Eiropas Savienības līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas iestādēm atvieglināt Eiropas pārtikas apgādes ķēdē iesaistītajiem MVU piekļuvi valsts pasūtījumiem atbilstīgi rīcībai, ko jau īsteno atsevišķas PTO Valsts pasūtījuma nolīguma (VPN) puses.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.6.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Lara Comi, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ashley Fox, Anna Hedh, Constance Le Grip, George Lyon, Emma McClarkin, Morten Messerschmidt, María Muñiz De Urquiza, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Wim van de Camp

• [1]  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.6.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 4 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Liam Aylward, Christophe Béchu, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Albert Deß, Diane Dodds, Hynek Fajmon, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Giovanni La Via, Stéphane Le Foll, Miguel Angel Martínez Martínez, Gabriel Mato Adrover, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Marc Tarabella
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luís Paulo Alves, Spyros Danellis, Bas Eickhout, Jill Evans, Marian Harkin, Sandra Kalniete, Astrid Lulling, Maria do Céu Patrão Neves, Christel Schaldemose, Robert Sturdy, Milan Zver
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Tadeusz Cymański