Procedūra : 2009/0036(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0231/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0231/2010

Debates :

PV 20/09/2010 - 17
CRE 20/09/2010 - 17

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.5
CRE 21/09/2010 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0323

IETEIKUMS     ***
PDF 170kWORD 88k
15.7.2010
PE 439.903v03-00 A7-0231/2010

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

(5942/2010 – C7‑0264/2009 – 2009/0036(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Csaba Sógor

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
  Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

(05942/2010 – C7‑0264/2009 – 2009/0036(NLE))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi (8793/2009),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2009)0106),  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05942/2010),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, ar kuru saskaņā Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7‑0264/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7‑0231/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Pakistānas Islāma Republikas valdībām un parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Padome 2000. gada 18. septembrī pilnvaroja Komisiju vienoties par atpakaļuzņemšanas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Pakistānu. Pēc vairākām apspriežu kārtām 2008. gada 9. septembrī sāka sarunas par nolīgumu. Padome 2009. gada 4. jūnijā pieņēma lēmumu par nolīguma parakstīšanu, un Eiropas Kopiena un Pakistāna nolīgumu parakstīja 2009. gada 26. oktobrī Briselē.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. Procedūras, kas jāievēro Savienībai, lai noslēgtu nolīgumu, ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 6. punkta a) apakšpunktā, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu par nolīguma noslēgšanu.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana ierosinātajam nolīgumam. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) ir vadošā komiteja, un Ārlietu komiteja (AFET) sniedz atzinumu.

Priekšmets

Šā nolīguma mērķis ir uzlabot sadarbību starp pieprasījuma iesniedzējas un pieprasījuma saņēmējas valsts administrācijām, lai atpakaļuzņemšanas process noritētu straujāk. Šajā ziņā ar nolīgumu paredz pilnībā abpusēju pienākumu uzņemt atpakaļ valstspiederīgos un noteiktos apstākļos arī trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kā arī paredz vajadzīgos tehniskos noteikumus par atpakaļuzņemšanas procedūru (atpakaļuzņemšanas pieteikums, pierādīšanas līdzekļi, termiņi, nodošanas kārtība un transportēšanas veidi).

Nolīguma uzdevums ir kļūt par nozīmīgu instrumentu cīņā pret nelegālo imigrāciju Eiropas Savienībā un uzlabot drošību tās teritorijā. Pakistāna ir izcelsmes vai tranzīta valsts lielam skaitam migrantu, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem nosacījumiem par ieceļošanu, uzturēšanos vai pastāvīgu dzīvošanu kādā ES dalībvalstī (saskaņā ar Komisijas 2008. gada datiem par 27 dalībvalstu ES: aizturētas 13 348 personas, pieņemti 17 016 lēmumi par atpakaļnosūtīšanu, 4424 personas izraidītas, no kurām 3667 personas nosūtītas atpakaļ uz trešo valsti). Nolīgums ar Pakistānu ir būtisks arī no reģionālā aspekta un atbalstīs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām reģiona valstīm.

Nolīgumā ir ietverta neietekmējamības klauzula attiecībā uz citiem starptautiskiem likumiem un datu aizsardzības noteikumiem. Faktiskā personas fiziska atpakaļnosūtīšana ir pilnībā attiecīgās dalībvalsts un Pakistānas kompetento iestāžu ziņā. Šīm iestādēm ir jāievēro attiecīgās saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, tādas kā neizraidīšanas princips, un par izraidīšanu tās var saukt pie atbildības savas valsts tiesās. Neizraidīšanas princips ietekmē arī procedūru, jo valstīm ir jāveic sliktas apiešanās riska novērtējums, tostarp gadījumos, kad persona ir netieši izraidīta uz starpniekvalsti. Visas dalībvalstis ir Konvencijas par bēgļu statusu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas puses, un līdz ar to tām ir jāievēro minētās saistības.

Ar nolīgumu izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju, kas var pieņemt savu reglamentu.

Tā kā Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas iestāde, kas piedalās Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā, Eiropas Parlamentam ir jāprasa Komisijai regulāri sniegt informāciju par šīs komitejas darbību.

Teritoriālā piemērošana

Saskaņā ar 3. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par savu vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā. Atbilstīgi tam pašam protokolam Īrija ir nolēmusi nepiedalīties šā lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

Stāšanās spēkā, termiņš un izbeigšana

Nolīgums stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses viena otrai paziņo par ratifikācijas procedūru pabeigšanu.

Nolīguma 20. panta 3. punktā ir ietverta klauzula, ar kuru aizliedz nolīgumu piemērot ar atpakaļejošu spēku, līdz ar to nolīgumu nepiemēros tiem Pakistānas valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstu teritorijā ir ieradušies pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

Citi apsvērumi

Eiropas Savienībai ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai Pakistānas valdība ratificētu 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

ievērojot Reglamenta 52. panta 3. punktu, iesniedza

Sylvie Guillaume S&D grupas vārdā,

Hélène Flautre, Franziska Keller, Jean Lambert un Judith Sargentini Greens/EFA grupas vārdā,

Rui Tavarès, Cornelia Ernst un Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā

ES un Pakistānas nolīgums par atpakaļuzņemšanu ir pirmais nolīgums, kas jānoslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tādēļ Eiropas Parlamentam jānodrošina, ka tas pilnībā atbilst ES Līgumiem, kā arī Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem par pamattiesībām un patvērumu.

Mēs balsojām pret pašreizējo nolīgumu, jo:

– tā mērķis ir cilvēkus nosūtīt atpakaļ uz valsti, kura neievēro attiecīgos cilvēktiesību standartus, kura nav parakstījusi 1951. gada Ženēvas konvenciju un kurā pašreizējā situācija ir tāda, ka nav iespējama droša atgriešanās. Turklāt Pakistānai jau ir bijušas problēmas ar milzīga uzņemto cilvēku skaita pārvietošanu;

– tajā nav ietverti stingri drošības pasākumi un mehānismi attiecībā uz pamattiesību pārkāpumiem;

– tajā ir daudzas nepilnības un neskaidrības, jo īpaši saistībā ar definīcijām, ceļošanas dokumentiem, termiņiem, kādos jāsniedz atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, tranzīta operācijām, pierādīšanas pienākumu un iespējamo piemērošanu ar atpakaļejošu datumu. Šīs neskaidrības varētu novērst Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja, kurā EP viedoklis, diemžēl, netiek ņemts vērā, kas ir pilnīgi nelikumīgi, ņemot vērā tā jaunās pilnvaras;

– tas negarantē personas datu pienācīgu aizsardzību — datus var pārsūtīt „citas iestādes”, nesaņemot attiecīgās personas piekrišanu;

– pirms jaunu nolīgumu noslēgšanas obligāti ir jāveic iepriekšējo nolīgumu izvērtēšana.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (7.6.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

(5942/2010 – C7‑0264/2009 – 2009/0036(NLE))

Referente: Gabriele Albertini

ĪSS PAMATOJUMS

Pēc astoņiem sarunu gadiem starp Eiropas Komisiju un Pakistānu beidzot tika panākta vienošanās par atpakaļuzņemšanas kārtību personām, kuras uzturas nelegāli, un saskaņoto dokumentu parakstīja 2009. gada oktobrī, paredzot nolīguma noslēgšanu. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlamentam būs jādod piekrišana ierosinātajam nolīgumam; ja Parlaments nobalsos par nolīguma noraidīšanu, tas nevarēs stāties spēkā. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja ir atbildīgā komiteja, un Ārlietu (AFET) komiteja, ņemot vērā tās ilgstošo interesi par Pakistānu, tai lūgusi atļauju sagatavot atzinumu.

Ierosinātajā lēmumā par nolīguma noslēgšanu ir izklāstītas vajadzīgās iekšējās vienošanās par nolīguma praktisko piemērošanu. Priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā Komisija norāda, ka atpakaļuzņemšanas saistības ir noteiktas, pilnībā ievērojot savstarpīguma principu, kas attiecas uz valsts pilsoņiem, kā arī uz trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Ar Dāniju un vēlāk ar Īriju ir panākta vienošanās par šā lēmuma neattiecināšanu uz šīm valstīm.

Sākotnējā atzinuma projektā ietvēra aicinājumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai kā atbildīgajai komitejai noraidīt šo priekšlikumu, ņemot vērā nestabilo iekšējo stāvokli un biežos cilvēktiesību pārkāpumus Pakistānā, to, ka Komisija sarunās nav centusies nodrošināt atpakaļ uzņemto personu (gan pakistāniešu, gan trešo valstu vai bezvalstnieku, kuri izmanto Pakistānu kā tranzītvalsti, lai dotos uz galamērķa valsti) tiesību ievērošanu un drošību, kas rada bažas saistībā ar minēto cilvēku obligāto atpakaļuzņemšanu Pakistānā. Uztraukumu rada arī tas, ka vēl nav izvērtēti 11 spēkā esošie atpakaļuzņemšanas nolīgumi, jo īpaši paturot prātā bažas par cilvēktiesību ievērošanu.

Komitejas locekļi, piekrītot tam, ka tiešām pastāv nopietnas bažas, tomēr nolēma dot priekšroku skaidri noteiktai sadarbības kārtībai atpakaļuzņemšanas jomā ar Pakistānu, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis sāks izraidīt nelegālus imigrantus stihiski, bez ES uzraudzības attiecībā uz atpakaļ uzņemto personu cilvēktiesību ievērošanu un neatkarīgi no tā, vai tie ir pakistāniešu izcelsmes cilvēki, trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki, kas izmanto Pakistānu kā tranzītvalsti. Atpakaļuzņemšanas nolīguma 16. pants nodrošinātu ES uzraudzību šajā jomā. Komitejas locekļi atkārtoti uzsvēra, ka ir jāizvērtē ES līdzšinējie nolīgumi, tomēr pauda viedokli, ka minētie vispārējie apsvērumi nevar būt par iemeslu šā konkrētā nolīguma noraidīšanai.

*******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju nākt klajā ar priekšlikumu Parlamentam dot savu piekrišanu.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

10

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Sir Robert Atkins, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Barry Madlener, Mario Mauro, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Fiorello Provera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Ernst Strasser, Charles Tannock, Zoran Thaler, Inese Vaidere, Kristian Vigenin, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Băsescu, Nikolaos Chountis, Hélène Flautre, Kinga Gál, Roberto Gualtieri, Judith Sargentini, György Schöpflin, Alf Svensson, Renate Weber

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Michèle Striffler

Juridisks paziņojums - Privātuma politika