Ziņojums - A7-0235/2010Ziņojums
A7-0235/2010

    ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa

    20.7.2010 - (COM(2010)0193 – C7‑0111/2010 – 2010/0115(NLE)) - *

    Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
    Referents: Csaba Őry


    Procedūra : 2010/0115(NLE)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0235/2010

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa

    (COM(2010)0193 – C7‑0111/2010 – 2010/0115(NLE))

    (Apspriežu procedūra)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0193),

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0111/2010),

    –   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

    –   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un [... un ...] komitejas atzinumus (A7–0235/2010),

    1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

    2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 293. panta 2. punktu;

    3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

    4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

    5.  atkārtoti izsaka pastāvīgo aicinājumu Komisijai un Padomei nodrošināt, ka Parlamentam, veicot dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu pilnīgo pārskatīšanu, ir pietiekams laiks, kas jebkurā gadījumā nav mazāks par 5 mēnešiem, lai tas īstenotu tā konsultatīvo uzdevumu, kas noteikts LESD 148. panta 2. punktā;

    6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

    Grozījums Nr.  1

    Lēmuma priekšlikums

    1.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 3. punktā izvirzīts noteikums, ka Eiropas Parlaments un Padome nosaka pasākumus, lai nodrošinātu principa, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, piemērošanu nodarbinātības un profesiju jautājumos, tostarp arī principa piemērošanu vienādi atalgot par vienādu darbu vai līdzvērtīgu darbu.

    Grozījums Nr.  2

    Lēmuma priekšlikums

    2. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība mēģina panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un augstu izglītības un apmācības līmeni.

    Grozījums Nr.  3

    Lēmuma priekšlikums

    2.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā izvirzīts noteikums par to, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Ar šā līguma 10. pantu tiek papildināts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā izklāstīts, ka Eiropas sabiedrībai raksturīgs plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

    Grozījums Nr.  4

    Lēmuma priekšlikums

    4. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (4) Lisabonas stratēģija, kuru sāka 2000. gadā, tika balstīta uz atziņu, ka ES nepieciešams palielināt ražīgumu un konkurētspēju, kā arī veicināt sociālo kohēziju, ņemot vērā pasaules mēroga konkurenci, tehnoloģiskās izmaiņas un sabiedrības novecošanu. Lisabonas stratēģiju atjaunoja 2005. gadā pēc starpposma pārskatīšanas, kā rezultātā lielāka uzmanība tika veltīta izaugsmei, vairāk un labākām darbavietām.

    (4) Lisabonas stratēģija, kuru sāka 2000. gadā, tika balstīta uz atziņu, ka ES nepieciešams palielināt uz zināšanām balstīto ražīgumu un konkurētspēju, kā arī atjaunot nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, vienlaikus veicinot sociālo un reģionālo kohēziju, ņemot vērā pasaules mēroga konkurenci, tehnoloģiskās izmaiņas un sabiedrības novecošanu. Lisabonas stratēģiju atjaunoja 2005. gadā pēc starpposma pārskatīšanas, kā rezultātā lielāka uzmanība tika veltīta izaugsmei, vairāk un labākām darbavietām.

    Grozījums Nr.  5

    Lēmuma priekšlikums

    5. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (5) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija palīdzēja panākt konsensu par vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 20055. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 20086. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai ES kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs prioritātes nebija noteiktas pietiekami skaidri un saikne starp tām būtu varējusi būt ciešāka. Tas ierobežoja to ietekmi uz valstu politikas izstrādi.

    (5) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai jāpalīdz noteikt vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 2008. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai ES kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs nebija noteikti pietiekami saistoši mērķi visu Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku līdzdalībai sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē un ilgtspējīgai ekonomikas ekoloģiskajai konversijai un ka prioritātes būtu ciešāk jāsaista ar šīm pamatnostādnēm. Visbeidzot, stratēģijas pamatmērķus nevarēja sasniegt, jo dalībvalstis neiesaistījās pamatnostādņu īstenošanā.

    Grozījums Nr.  6

    Lēmuma priekšlikums

    5.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (5a) Neatkarīgi no jaunajām ES likumdošanas iniciatīvām, kas koncentrējas uz sociālajām jomām, Eiropas Savienībai ievērojami jāuzlabo jau izstrādātā politika dažādās jomās un to īstenošana.

    Grozījums Nr.  7

    Lēmuma priekšlikums

    6. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (6) Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, bija par iemeslu ievērojamam darbavietu un potenciālā ražošanas apjoma samazinājumam, un tās rezultātā dramatiski pasliktinājās publisko finanšu stāvoklis. Tomēr Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns daļēji ar koordinētu fiskālo stimulu, euro kalpojot par makroekonomiskās stabilitātes garantu, palīdzēja dalībvalstīm rast risinājumu krīzei. Tādējādi krīze pierādīja, ka Savienības politikas jomu koordinēšana var dot būtiskus rezultātus, ja to stiprina un efektīvi pielieto. Tāpat krīze uzsvēra dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību.

    (6) Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, bija par iemeslu ievērojamam darbavietu un potenciālā ražošanas apjoma samazinājumam, un tās rezultātā dramatiski pasliktinājās publisko finanšu stāvoklis. Tomēr Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns daļēji ar koordinētu fiskālo stimulu palīdzēja dalībvalstīm rast risinājumu krīzei. Vēl arvien progresējošā krīze skaidri parāda, ka nav efektīvu līdzekļu, kā savlaicīgi reaģēt uz tās pazīmēm un tādējādi parāda, ka Savienības politikas jomu koordinēšana var dot būtiskus rezultātus, ja to stiprina un efektīvi pielieto, vienlaicīgi respektējot subsidiaritātes principu. Tāpat krīze skaidri parāda dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību, kā rezultātā iekšējā tirgus iespēju pilnīga izmantošana ir arī viens no galvenajiem veidiem, kā palielināt Eiropas konkurētspēju un rada nepieciešamību nopietni pārskatīt mehānismus, attiecībā uz kuriem nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšana vēl arvien būs saistoši uzdevumi.

    Grozījums Nr.  8

    Lēmuma priekšlikums

    7. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (7) Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei – stratēģiju Eiropa 20208, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pieci pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu valsts mērķus un novērstu vājās vietas, kas ierobežo izaugsmi.

    (7) Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei — stratēģiju Eiropa 2020, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka, kā arī efektīvāk atrisināt turpmākās pārmaiņas un krīzes un vērst savu ekonomiku uz dzīvotspējīgu, ekoloģiski un ekonomiski noturīgu un integrējošu ekonomisko darbību, kurai raksturīga augsta līmeņa nodarbinātība, produktivitāte un sociālā kohēzija. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāapņemas izpildīt valsts mērķi. Tām būtu jākoncentrējas uz nodarbinātības palielināšanu, jānovērš izaugsmes šķēršļi, kurus rada tiesību akti, birokrātija un resursu nepareiza sadale valsts līmenī.

    Grozījums Nr.             9

    Lēmuma priekšlikums

    8. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes "pārvarēšanas stratēģiju" ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes „pārvarēšanas stratēģiju” un visaptverošu izaugsmes nosacījumu radīšanas stratēģiju ietvaros dalībvalstīm ir jāīsteno un jāpatur spēkā strukturālas reformas, kas paredzētas, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti, vairāk labāku darbavietu veicināšanu un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju un ražīgumu, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību, stiprinātu sociālo kohēziju, cīnītos pret nabadzību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula pakāpeniska atcelšana būtu jāsāk nekavējoties pēc tam, kad ekonomikā atsākas noturīga atlabšana, tā jāīsteno un jākoordinē cita starpā Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Tomēr, lai praksē panāktu ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās kohēzijas mērķus, jāpārvar galvenās makroekonomikas neatbilstības un būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm.

    Grozījums Nr.  10

    Lēmuma priekšlikums

    8.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (8a) Eiropa 2020 jābūt stratēģijai, kas galveno uzmanību pievērš cilvēkiem un vides aizsardzībai, palīdz pārvarēt krīzi, novērš jaunu ekonomisko un sociālo sabrukumu, tiek cieši saskaņota ar strukturālo un kohēzijas politiku un vidējā un ilgtermiņā stimulē Eiropas ekonomiku un risina darba tirgus problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu.

    Grozījums Nr.  11

    Lēmuma priekšlikums

    9. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir „gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības, kā arī uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir „gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām vajadzētu būt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem, samazinot to cilvēku skaitu, kas nepabeidz savu izglītību vai apmācības, apliecinot katras personas tiesības uz mūžizglītību, lai tiktu atzītas un sertificētas zināšanas un pētniecības un uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā Eiropas Savienībā, lai palīdzētu likvidēt reģionālās neatbilstības un novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstība, kā arī jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, novatoriskos un sociāli vērtīgos pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas un noturīgas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    Grozījums Nr.  12

    Lēmuma priekšlikums

    9.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9a) Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, dalībvalstīm būtu jācīnās pret pasākumiem, kas to palēnina, t. i., pret birokrātiskajiem šķēršļiem, pārmērīgu reglamentāciju un standartizāciju, augstiem nodokļiem un protekcionisma izpausmēm.

    Grozījums Nr.  13

    Lēmuma priekšlikums

    9.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9b) Lai nodrošinātu ES vispārējos makroekonomikas rezultātus, galvenais nosacījums ir spēcīga un efektīva vienotā tirgus izveidošana; tas ir īpaši svarīgi ekonomikas un monetārās savienības uzticamībai, lai nodrošinātu panākumus ekonomikā, atjaunotu izaugsmi un radītu jaunas darba iespējas.

    Grozījums Nr.  14

    Lēmuma priekšlikums

    10. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (10) Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās būtu jāpievēršas „ilgtspējīgai attīstībai”. Ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp zaļo tehnoloģiju izstrādes jomā. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo sava uzņēmējdarbības vide, jāstimulē zaļo darbavietu radīšana un jāmodernizē ražošanas bāze.

    (10) Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās un, pamatojoties uz pienācīgām darbavietām, būtu jāpievēršas „ilgtspējīgai izaugsmei”. Ilgtspējīga izaugsme nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, piešķirot pietiekamu finansējumu pārstrukturēšanai, un tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādes jomā, radot vairāk darbavietu. Šīm tehnoloģijām vajadzētu pēc iespējas būt pieejamiem visiem uzņēmumiem, tai skaitā mikrouzņēmumiem un MVU. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo sava uzņēmējdarbības vide, jāstimulē noturīgu darbavietu radīšana gan attīstītas ekonomikas valstīs, gan valstīs, kur tā vēl attīstās, tostarp nodrošinot apmācību un prasmju iegūšanu, kas nepieciešama šādām darbavietām, un jāmodernizē ražošanas bāze, jo īpaši konversijas jomā.

    Grozījums Nr.  15

    Lēmuma priekšlikums

    11. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā būtu jābūt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt jo īpaši ar jaunajām tehnoloģijām, automatizāciju un datorizāciju saistītās pārmaiņas un tās pārvaldīt, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, kopšanas jomā nodarbinātajiem, invalīdiem, nekvalificētiem darba ņēmējiem, minoritāšu pārstāvjiem, jo īpaši romu tautības pārstāvjiem, likumīgiem migrantiem un tiem, kas nespēj iesaistīties darba tirgū. Pieņemot attiecīgus tiesību aktus, dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā vajadzētu būt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, mācību sistēmas un to prasmju attīstīšanu, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, darba kvalitātes paaugstināšanu, dzimumu līdztiesību un cīņu pret sadrumstalotību, garantējot darba ņēmēju drošību visos nodarbinātības veidos, kā arī cīņu pret diskrimināciju, strukturālo bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.

    Grozījums Nr.  16

    Lēmuma priekšlikums

    11.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11a) Saistībā ar „integrējošas izaugsmes” mērķi dalībvalstīm pēc Komisijas iniciatīvas būtu jānosaka atbilstošs tiesiskais regulējums jaunajiem darba veidiem. Šādā regulējumā būtu jāņem vērā elastīgu nodarbinātības veidu nodrošināšana, izvairoties no darba tirgus sadrumstalošanas un garantējot individuālo un kolektīvo darba tiesību visaptverošu aizsardzību, tostarp darba un privātās dzīves savienošanu, kā arī atbilstošu sociālo drošību darba ņēmējiem.

    Grozījums Nr.  17

    Lēmuma priekšlikums

    12. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (12) ES un dalībvalstu strukturālās reformas var dot efektīvu ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, ja ar tām stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu Eiropas izaugsmi un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē.

    (12) ES un dalībvalstu strukturālās reformas var efektīvi dot ieguldījumu kvalitatīvā izaugsmē un noturīgā un kvalitatīvā nodarbinātībā, ja ar tām adekvāti risina ilgstošo ekonomikas un finanšu krīzi un tādējādi stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu izaugsmi Eiropas Savienībā un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē, ES cenšoties starptautiskajā līmenī stingri uzraudzīt tirgus dalībniekus, kuri būtiski ietekmē nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un sociālās jomas finanšu produktus, piemēram, pensijas.

    Grozījums Nr.  18

    Lēmuma priekšlikums

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13) Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu jāīsteno pilnībā un vienotā tempā, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi.

    (13) Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu efektīvi jāīsteno, ņemot vērā situāciju katrā valstī un to īpašās problēmas, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi. Būtu jānodrošina dalībvalstu veikto pasākumu vienotība ekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā.

    Grozījums Nr.  19

    Lēmuma priekšlikums

    13.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13a) Dzimumu vienlīdzības un darbaspēka nodrošināšanai darba tirgū ir svarīgi radīt apstākļus, lai sievietes un jaunietes varētu sākt strādāt nozarēs, kurās ir vīriešu pārsvars, un lai lauztu stereotipus, kuri joprojām pastāv šādās profesijās. Visos ar Eiropa 2020 stratēģiju saistītajos politikas virzienos un pasākumos būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi un tālab ar tiem aktīvi jāveicina iespēju vienlīdzība un dzimumu līdztiesība. Tas attiecas arī uz iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu tiesības un cīnīties ar sieviešu diskrimināciju. Vajadzētu pārskatīt sociālās aizsardzības sistēmas, lai atceltu elementus, kas sekmē dzimumu nevienlīdzību. Vajadzētu nodrošināt labākus darba apstākļus nozarēs, kurās strādā daudz sieviešu. Vajadzētu risināt piespiedu nepilnas slodzes nodarbinātības jautājumu. Vajadzētu stiprināt dzimumu līdztiesību apmācības un izglītības jomās. Līdz 2020. gadam darba samaksas atšķirības starp dzimumiem būtu jāsamazina līdz 0–5 %. Arvien labāks nodrošinājums ar visiem pieejamiem, cenu ziņā pieņemamiem, elastīgiem un augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, ir svarīgs veids, lai atvieglotu un veicinātu šo procesu virzībā uz dzimumu līdztiesību.

    Grozījums Nr.  20

    Lēmuma priekšlikums

    13.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13b) Plānojot un īstenojot ES finansējumu, tostarp Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas kohēzijas fonda finansējumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā stratēģija Eiropa 2020, un jo īpaši tās sociālie un nodarbinātības aspekti. Lai īstenotu stratēģijā Eiropa 2020 izvirzīto gudras, iekļaujošas un videi draudzīgas izaugsmes savstarpēji saistītos mērķus un lai efektīvāk atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošos mikroreģionus un visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kas atrodas sarežģītā un neizdevīgā stāvoklī, ir ārkārtīgi svarīgi vairāk izmantot dažādo pieejamo finanšu instrumentu mijiedarbību un papildināmību. ES finansējumam jāpalīdz samazināt administratīvais slogs un jāatvieglo ilgtermiņa pasākumu īstenošana.

    Grozījums Nr.  21

    Lēmuma priekšlikums

    14. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (14) Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā.

    (14) Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā, jo sociālās politikas virzieniem jābūt saskaņotiem ar vietējiem apstākļiem un vēlmēm.

    Grozījums Nr.  22

    Lēmuma priekšlikums

    14.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (14a) Lai nodrošinātu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs, būtu jāuzlabo atklātās koordinācijas metode, jo šobrīd tās nozīme dalībvalstīs ir pārāk neliela.

    Pamatojums

    Tā kā dažādās ES valstīs Lisabonas stratēģija tiek īstenota nevienmērīgi, atklātās koordinācijas metodes lietderīgums rada aizvien lielākas šaubas. Tāpēc šī metode jāuzlabo, lai palielinātu tās nozīmi izvirzīto mērķu īstenošanā.

    Grozījums Nr.  23

    Lēmuma priekšlikums

    15. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (15) Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina mazāks skaits pamatnostādņu, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.

    (15) Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina pamatnostādnes, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības, sociālās kohēzijas nostiprināšanas un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.

    Grozījums Nr.  24

    Lēmuma priekšlikums

    16. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Šajās jaunajās integrētajās pamatnostādnēs ir atspoguļoti Eiropadomes secinājumi. Tajās dalībvalstīm tiek sniegti precīzi norādījumi par valsts reformu programmu noteikšanu un reformu īstenošanu, atspoguļojot savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs pamatnostādnes būs pamatā visiem atsevišķiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Tās būs pamatā arī Vienotā nodarbinātības ziņojuma izveidei, kuru Padome un Komisija ik gadu nosūtīs Eiropadomei.

    (16) Šajās jaunajās integrētajās pamatnostādnēs ir atspoguļoti Eiropadomes secinājumi. Tajās ir dota precīza ievirze dalībvalstīm, kā noteikt savas valsts reformu programmas un īstenot reformas, atspoguļojot savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs pamatnostādnes būs pamatā visiem atsevišķiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo sākotnējo situāciju. Tās būs pamatā arī Vienotā nodarbinātības ziņojuma izveidei, kuru Padome un Komisija ik gadu nosūtīs Eiropadomei.

    Grozījums Nr. 25

    Lēmuma priekšlikums

    17. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (17) Kaut arī šīs pamatnostādnes ir jāizstrādā katru gadu, tām būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām līdz 2014. gadam, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek veltīta īstenošanai.

    (17) Šīm pamatnostādnēm līdz 2020. gadam būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām, lai pienācīgi varētu pārskatīt tajās noteikto mērķu īstenošanu. Sasniegto mērķu novērtējums būtu jāveic reizi trijos gados.

    Grozījums Nr.  26

    Lēmuma priekšlikums

    17.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (17a) Līdz tam tiek veikta un kritiski izvērtēta pieņemto pasākumu un to rezultātu zinātniskā analīze,

    Grozījums Nr.  27

    Lēmuma priekšlikums

    2. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes ņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikā, par ko ziņo valsts reformu programmās. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā reformu programmas, kas ir saskanīgas ar mērķiem, kas izklāstīti stratēģijas Eiropa 2020 integrētajās pamatnostādnēs.

    Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes un valsts reformu programmas tiek īstenotas, izstrādājot dalībvalstu nodarbinātības politiku. Rūpīgi jāuzrauga valsts reformu programmas, kurām jābūt saskanīgām ar mērķiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu.

    Grozījums Nr.  28

    Lēmuma priekšlikums

    2.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a pants

    Izstrādājot un īstenojot valsts reformu programmas, kuru pamatā ir pielikumā norādītās pamatnostādnes, dalībvalstis nodrošina nodarbinātības un sociālās politikas efektīvu pārvaldību. Visā programmu izstrādāšanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas, kā arī mērķu un rādītāju noteikšanas procesā cieši tiek iesaistītas ieinteresētās aprindas reģionālajā un vietējā līmenī, tostarp tās, kurus skar stratēģijas Eiropa 2020 dažādi aspekti, parlamentārās struktūras un sociālie partneri.

     

    Balstoties uz pielikumā norādītajiem ES pamatmērķiem, tiek izstrādāti attiecīgi pakārtoti mērķi un panākto rezultātu rādītāji, kā arī valsts līmeņa mērķi, rādītāji un rezultātu apkopojumi. Dalībvalsts papildus pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko Padome paredzējusi īpaši katrai valstij atsevišķi, ņem vērā šos mērķus un rādītājus.

     

    Dalībvalstis cieši pārrauga, kāda ir saskaņā ar attiecīgajām valstu programmām īstenoto reformu ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu.

     

    Sagatavojot ziņojumus par pielikumā norādīto pamatnostādņu piemērošanu, dalībvalstis ievēro struktūru, par kuru panākta vienošanās Savienības līmenī un iekļauj vienus un tos pašus elementus, lai nodrošinātu skaidrību, pārredzamību un salīdzināmību visas dalībvalstīs.

    Grozījums Nr.  29

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – virsraksts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    7. pamatnostādne – dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana

    7. pamatnostādne – vairāk un labāku darba vietu radīšana, bezdarba samazināšana un dalības darba tirgū palielināšana, panākot, ka nodarbināti ir 75 % no darba spējīgajiem iedzīvotājiem

    Grozījums Nr.  30

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredzot līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vidū ir 75 %, paturot prātā mērķi par pilnīgu nodarbinātību, jo īpaši panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darba ņēmēju, mazkvalificētu darbinieku un invalīdu, minoritāšu, jo īpaši romu tautības pārstāvju dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju. Dalībvalstis savus valsts mērķus nosaka tā, ka nodarbināto vai izglītības un apmācības procesā esošo sieviešu un vīriešu, kuri ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem, skaits tiek palielināts vismaz līdz 90 %.

     

    Dalībvalstis līdz 2014. gadam paaugstinās nodarbinātības līmeni par 10 %, īpašu uzmanību veltot konkrētām iedzīvotāju grupām:

     

    – jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem;

     

    – gados vecākiem darba ņēmējiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem;

     

    – sievietēm;

     

    – nekvalificētiem darba ņēmējiem;

     

    – invalīdiem;

     

    – migrantu ģimeņu pārstāvjiem.

     

    Līdz 10 % būtu jāsamazina ilgstošo bezdarbnieku skaits.

    Grozījums Nr.  31

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu savā darba tirgus politikā jāintegrē elastdrošības principi, kurus apstiprinājusi Eiropadome, un tie jāpiemēro, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, nolūkā palielināt dalību darba tirgū un cīnīties pret tā sadrumstalotību un ekonomisko pasivitāti, dzimumu nevienlīdzību, vienlaikus mazinot strukturālo bezdarbu. Elastīguma un sociālās drošības veicināšanas pasākumiem būtu jābūt gan līdzsvarotiem, gan savstarpēji pastiprinošiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievieš elastīgi un uzticami darba līgumi, aktīva darba tirgus politika, efektīva mūžizglītība, darba mobilitātes veicināšanas politika un adekvātas sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai garantētu drošību darba maiņas laikā, kā arī skaidri noteiktas tiesības un pienākumi bezdarbniekiem aktīvi meklēt darbu.

    Lai īstenotu šo mērķi, dalībvalstis apņemas veicināt izaugsmi un tādējādi radīt jaunas pienācīgas darbavietas, kā arī palielināt īpaši MVU ekonomikas jauninājumu potenciālu un atbrīvot rūpniecību no administratīviem un ar koplīgumu nesaistītām barjerām. Tālab dalībvalstīm būtu jāizstrādā regulatīvi un atbalstoši instrumenti, ņemot vērā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju tiesību daudzveidību, lai visiem uzņēmumiem radītu vienādus konkurences un atbalsta noteikumus. Lai atvieglotu sieviešu un jauniešu piekļuvi darba tirgum, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, jārada priekšnosacījumi pietiekamām bērnu aprūpes iespējām, lai katram bērnam pirmsskolas vecumā varētu nodrošināt aprūpes vietu ārpus ģimenes, kā arī, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, jāizveido priekšnosacījumi arī tam, lai katram jaunietim četru mēnešu laikā pēc skolas pabeigšanas nodrošinātu darbavietu vai turpmākas profesionālās apmācības, vai mācību vietu. Ilgstoša bezdarba gadījumā bezdarbniekiem būtu jāpiedāvā nodarbinātību veicinoši pasākumi, kuru kvantitatīvajiem mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz profilaktiskas darba tirgus politikas nostiprināšanu. Tādēļ vismaz 25 % ilgstošu bezdarbnieku būtu jāpiedalās kādā no aktīviem darba tirgus pasākumiem, piemēram, padziļinātā apmācībā, izglītībā un/vai jāmaina darbs.

    Grozījums Nr.  32

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jānovērš darba tirgus sadrumstalošana, izmantojot pasākumus, ar kuriem pievēršas pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai un nedeklarētam darbam. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darba vietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp jauniešiem un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.

    Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāpaaugstina nodarbinātības līmenis, izmantojot aktivizēšanas pasākumus, it sevišķi pasākumus, kas paredzēti jauniešiem, mazkvalificētām personām un personām, kurām nepieciešama īpaša aizsardzība un/vai atbalsts, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un nodrošinot izglītību un profesionālo sagatavošanu, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina un jānostiprina vienlīdzīga attieksme un jāievēro vienāda atalgojuma princips par vienādu darbu vienā darbavietā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 157. pantā. Jāpievēršas arī darbavietu kvalitātei, samazinot trūcīgu strādājošo skaitu. Turklāt dalībvalstīm, īstenojot atbilstīgas programmas, būtu jāpalielina likumīgo migrantu nodarbinātības iespējas. Ir jāīsteno arī pastāvīgi centieni un inovatīvas programmas, tostarp jāpiedāvā subsidētas darbavietas, lai darba tirgū integrētu invalīdus. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi, kas apgrūtina jaunpienācēju iekļūšanu darba tirgū, jāatbalsta darbavietu radīšana, jāveicina sociālā inovācija un jāuzlabo darbā iekārtošanas pakalpojumu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumu kvalitāte un efektivitāte. Nodarbinātības dienestiem jāpiedāvā apmācības un darbaudzināšanas programmas, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kā arī jānodrošina darba meklētāju jo īpaši gados vecāku cilvēku, likumīgo migrantu, etnisko minoritāšu un invalīdu piekļuve ātrdarbīgam internetam, lai tādējādi optimizētu darba meklēšanu. Šajā sakarībā jāatbalsta individuālās un kolektīvās pašnodarbinātības veidus, izmantojot sociālās ekonomikas uzņēmumus. Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai cīnītos pret sieviešu pārsvaru slikti apmaksātās darbavietās, un efektīvāk jāveicina sieviešu nodarbinātība vadošos amatos, lai novērstu darba tirgus sadrumstalošanu dzimumu aspekta dēļ. Jo īpaši noteikumi par darba laiku būtu jāpielāgo tā, lai ļautu noteikt darba laiku, kas atbilstu nepieciešamībai savienot ģimenes dzīvi un profesionālo darbību, kā arī nodrošinātu elastīgāku pāreju no nodarbinātības uz dzīves posmu, kurā tiek saņemta pensija. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tēvu iesaistīšanos bērnu aprūpē, un jāpārskata valstu nodokļu sistēmas, lai tās attīstītu nodarbinātību. Lai spētu efektīvāk reaģēt uz ražošanas cikliem, būtu labāk jāpiemēro ārējās un iekšējās elastdrošības stratēģijas elastīguma veicināšanai, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku un adekvātas sociālās drošības sistēmas, kas pieejamas visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no nodarbinātības veida, lai darbavietu maiņa neradītu nesamērīgus finansiālus izdevumus. Jāuzsver, ka elastība bez sociālās drošības nevar ilgtermiņā palielināt nodarbinātības līmeni. Šīs stratēģijas būtu jāpapildina ar skaidru apņemšanos aktīvi atbalstīt darba meklējumus. Jaunas darba organizācijas formas, piemēram, netipiskus pagaidu darbus, nepilna darba laika darbus un tāldarbu vai darba ņēmēju mobilitāte nedrīkst pasliktināt situāciju individuālo un kolektīvo darba tiesību jomā un iesaistīto personu sociālo aizsardzību. Būtu jānodrošina, lai jaunās nodarbinātības formas netiktu veidotas uz oficiālo darba līgumu (pilnas slodzes, pastāvīgs darbs) rēķina. Turklāt jācenšas cīnīties pret nedeklarētu nodarbinātību, izmantojot efektīvus pasākumus darba tiesību uzraudzībai un īstenošanai. Gan veidojot jaunas darba vietas, gan veicot darba tirgus integrāciju, jāņem vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepcija, ko atbalsta SDO, un jābalstās uz „labu darbavietu” principu. Lai uzlabotu darba tirgus darbību un rādītājus, dalībvalstīm valsts politikas izstrādē būtu jāveicina sociālā partnerība un aktīvi jāiesaista sociālie partneri un pilnībā jāievēro viņu tiesības slēgt un īstenot koplīgumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei.

    Grozījums Nr.  33

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Galvenais uzdevums ir radīt augstas kvalitātes darbavietas, kas ir vajadzīgas arī ilgtermiņā un rada augstu pievienoto vērtību. Tāpēc ir būtiski, lai izglītības un nodarbinātības politika atbalstītu ekonomikas struktūras izmaiņas. Parasti ekonomiskās krīzes laikā zaudētās darbavietas attiecīgajās nozarēs netiek atgūtas iepriekšējā līmenī. Tāpēc izglītības sistēmai elastīgi jāreaģē uz darba tirgus prasībām atbilstīgi jaunajai ekonomikas struktūrai. Nodarbinātības politikai jānodrošina darba ņēmējiem pēc iespējas vienkāršāka darbavietas maiņa uz citu ekonomikas nozari un citu darba tirgus stāvokli. Tāpēc vairāk nekā jebkad iepriekš kā sākuma punkts jāizmanto ilgtermiņa mērķi un jāpievērš lielāka uzmanība saskaņotiem pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un nodarbinātības politikas jomā.

    Grozījums Nr.  34

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina darbaspēka dalība, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas un jauniešu, invalīdu, likumīgo migrantu un citu neaizsargāto grupu integrācijas darba tirgū veicināšanai. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai, kurā paredzēta pieejama aprūpe un inovācija darba organizācijā, būtu jābūt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm, īpaši noturot augsti kvalificētas sievietes amatos zinātnes un tehnikas jomās. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā videi draudzīga nodarbinātība un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija.

    Šajā sakarībā būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda resursi, lai, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz personīgo prasmju uzlabošanu un kvalitātes prasību izpildi attiecībā uz pirmo darbavietu, vairotu nodarbinātības iespējas un darbavietu kvalitāti. Profesionālās mobilitātes veicināšanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis uzlabotu cilvēku mobilitātes spēju Eiropas Savienībā, paredzot stimulus. Šā mērķa īstenošanas nolūkā jāpārbauda un, ja iespējams, jāvienkāršo Eiropas Sociālā fonda subsīdiju saņemšanas noteikumi. Valstu budžeti un ES budžets, tajā skaitā arī Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, ir jāsaskaņo un jāpielāgo tā, lai darbaspēku sagatavotu ilgtspējīgai ekonomikai. Ņemot to vērā, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, publicējot informāciju par šo līdzekļu izmantošanas mērķi un nosacījumiem.

    Grozījums Nr.  35

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Dalībvalstīm būtu jāpopularizē ES mikrofinansēšanas instruments kā piemērs ekonomikas un sociālo pasākumu apvienošanai, lai veicinātu izaugsmi ekonomikas un nodarbinātības jomā.

     

    Dalībvalstu un ES mikrofinansēšanas iniciatīvām būtu jāpapildina īpašas mācību un padomdošanas programmas un sociālo pabalstu shēmas, kas nodrošina minimālos ienākumus pirmajā gadā pēc uzņēmuma dibināšanas, lai uzņēmējdarbība kļūtu par reālu risinājumu.

    Grozījums Nr.  36

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.b punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina atbalsts un jāveicina ieguldījumi vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu, tostarp nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumu jomā, kas pienācīgi jāfinansē.

    Grozījums Nr.  37

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vecumā 20-64 gadiem vidū ir 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu strādnieku dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju.

    svītrots

    (Komisijas sagatavotajā tekstā 7. pamatnostādnes pēdējais punkts pārvietots un iekļauts pirms pirmā punkta Parlamenta izdarītajos grozījumos.)

    Grozījums Nr.  38

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – virsraksts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    8. pamatnostādne – kvalificēta darbaspēka izveide, reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām, darba kvalitātes veicināšana un mūžizglītība

    8. pamatnostādne – darbavietu kvalitātes un mūžizglītības veicināšana, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nostiprināšana un kvalificēta darbaspēka veidošana

    Grozījums Nr.  39

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Dalībvalstis nosaka valsts mērķus, lai laikā līdz 2020. gadam panāktu, ka priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs ir mazāks par 10  %, vienlaikus vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību.

    Grozījums Nr.  40

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk savā kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem darbiniekiem un gados vecāku darbinieku nodarbinātības iespēju palielināšanu, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi.

    Augstas kvalitātes sākotnējās izglītības nodrošināšana, kā arī pievilcīga arodapmācība, kas palīdz darba ņēmējiem pielāgot savu kvalifikāciju darba tirgus vajadzībām, ir dalībvalstu svarīgākā prioritāte. Tās jāpapildina ar atkārtotām iespējām un efektīviem stimuliem mūžizglītībai, turklāt sociālie partneri tiek aicināti nodrošināt arī tam nepieciešamos laika resursus, kā arī finansiāli atbalstīt arodapmācības piedāvājumus. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāsamazina to personu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, panākot, ka tie veido mazāk par 10 % no skolēnu skaita, kā arī jāpapildina migrācijas un integrācijas politika ar valodas apmācības un sociālo zinātņu piedāvājumiem. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā arī sistēmas iegūto kvalifikāciju un zināšanu atzīšanai.

    Grozījums Nr.  41

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un iespējām, jāveicina uzņēmējdarbība un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas. Ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības, atsevišķas personas un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem, kas nesen beiguši skolu, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot apmaksātu stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību, tostarp arodapmācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un attiecīgiem pasākumiem, lai atbalstītu to izveidošanu un iespējas, jāveicina uzņēmējdarbība, MVU attīstība un jāuzlabo iespējas iepriekš paredzēt, kādas būs kvalitātes prasības. Cilvēkresursu attīstība, kvalifikāciju paaugstināšana un apmācības būtu jāfinansē ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic darba devēji un valdības. Jebkurā laikā jānodrošina piekļuve kvalitatīvai vispārējai izglītībai un arodapmācībai, kā arī personu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, iespējas atkal iekļauties izglītības sistēmā. Dalībvalstīm ieguldījumi izglītības sistēmā būtu jāveic tā, lai īstenotu mērķi paaugstināt strādājošo kvalifikācijas līmeni, ņemot vērā neobligātas un neoficiālas mācības. Tādējādi reformām, īpaši tām, kas saistītas ar nodarbinātības iespējām, vajadzētu būt vērstām uz to, lai ar tālākizglītības starpniecību vai izmantojot zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā nodrošinātu pamatkompetenču iegūšanu, kas nepieciešamas ikvienam nodarbinātajam panākumu gūšanai uz zinātnes sasniegumiem balstītā ražošanas sistēmā. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina vispārējās izglītības un arodapmācības sistēmu un apmācības sistēmu, kas nav saistītas ar arodu, atvērtība un būtiskums visu vecumu cilvēkiem, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, ar kurām iespējami elastīgi mācīšanās veidi un uzlabojot vispārējās izglītības un arodapmācības iestāžu un darba vides partnerības, lai būtiski palielinātu augstāka līmeņa akadēmiskās izglītības un profesionālo kvalifikāciju ieguvēju skaitu.

    Grozījums Nr.  42

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm pilnībā jāmobilizē ES līdzekļi šo mērķu atbalstīšanai.

    Grozījums Nr.  43

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8.a pamatnostādne (jauna)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    8.a pamatnostādne — sociālās un ekonomiskās kohēzijas politikas nostiprināšana nodarbinātības atbalstam

     

    Dalībvalstis apņemas piemērot, papildināt, koordinēt un pielāgot valsts mērķus tā, lai samazinātu ekonomikas attīstības nelīdzsvarotību starp reģioniem, kā arī saskaņot šos mērķus savā starpā.

     

    Dalībvalstis apzinās, ka kohēzijas politika ir efektīvs instruments, kas atbalsta pamatnostādnes, nevis ir pakārtots tām un ko izmanto reģionālo īpatnību noregulēšanai, atbalstot reģionus sociāli ekonomisko grūtību pārvarēšanā un būtisku atšķirību novēršanā.

     

    Integrētas pieejas, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem būtu jākļūst par stratēģijas pārvaldības un īstenošanas stūrakmeni, tā kā īstenošanai reģionālajā un vietējā līmenī ir izšķiroša nozīme kā virzošajam spēkam, lai no stratēģijas ekonomikas un sociālajā jomā gūtu labumu arī neskaitāmi Eiropas Savienībā dzīvojoši un strādājoši tirgus dalībnieki, jo īpaši MVU.

     

    Tādēļ kohēzijas politika ir ne tikai pastāvīgu finansiālo piešķīrumu avots, bet arī spēcīgs ekonomikas attīstības un tādējādi arī nodarbinātības veicināšanas instruments visu Eiropas Savienības reģionu ekonomikas attīstībai.

     

    Dalībvalstīm būtu vairāk jāiegulda transportā, enerģētikā, telekomunikācijās un IT infrastruktūrā un pilnībā jāizmanto Eiropas struktūrfondi.

     

    Potenciālo ieguvēju piedalīšanos Eiropas Savienības līdzfinansētajās programmās būtu jāveicina, vienkāršojot piegāžu sistēmas.

     

    Lai to panāktu, dalībvalstīm, izmantojot integrētu pieeju, būtu jāpanāk sinerģija starp to kohēzijas politiku un citām nozaru politikas jomām — kohēzijas veicināšanu nevar uzskatīt par izmaksu faktoru, jo tās īstenošanas rezultātā dalībvalstis kļūst spēcīgākas, tā ļauj attīstīties neizmantotam potenciālam, mazina strukturālas atšķirības starp valstīm un reģioniem, veicina ES reģionu izaugsmi un uzlabo to konkurētspēju globalizētā pasaulē, līdzsvaro globālās ekonomikas krīzes ietekmi un rada Eiropas Savienības sociālo kapitālu.

    Grozījums Nr.  44

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 9. pamatnostādne – virsraksts un 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    9. pamatnostādne izglītības un apmācības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības augstākajā izglītībā palielināšana

    svītrots

    Lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām modernā darba tirgus vajadzībām. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības sistēmu atvērtība un būtiskums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu elastīgas mācību iespējas, un veidojot izglītības/apmācības un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

     

    (Komisijas sagatavotajā tekstā 9. pamatnostādne pārvietota uz 8. pamatnostādni Parlamenta izdarītajos grozījumos un apvienota ar to.)

    Grozījums Nr.  45

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 9. pamatnostādne –2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju līdz 10 %, vienlaikus laikposmā līdz 2020. gadam vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību.

    svītrots

    (Komisijas sagatavotajā tekstā 9. pamatnostādnes pēdējais punkts pārvietots un iekļauts pirms 8. pamatnostādnes pirmā punkta Parlamenta izdarītajos grozījumos.)

    Grozījums Nr.  46

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – virsraksts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    10. pamatnostādne – sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību

    10. pamatnostādne – nabadzības apkarošana un sociālās integrācijas veicināšana

    Grozījums Nr.  47

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Dalībvalstis noteiks valsts mērķus par 25 % samazināt to Eiropas iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, tādējādi paglābjot no nabadzības vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, jo īpaši ar nodarbinātības un izglītības politikas pasākumiem.

    Grozījums Nr.  48

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstu pasākumiem nabadzības samazināšanas jomā būtu jābūt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā un palielinātu nodarbinātības iespējas, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš arī vienlīdzīgu iespēju radīšanai, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu un piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi panākot sociālo kohēziju un vienlaikus saglabājot finanšu ilgtspējību. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija visneaizsargātāko sabiedrības slāņu atbalstam.

    Nabadzības apkarošana un izskaušana joprojām ir būtiska problēma. Lai īstenotu šo mērķi, ir jārada iespējas, lai cilvēki no visiem sociālajiem slāņiem varētu iekļauties darba tirgū vai atgriezties tajā neatkarīgi no dzīvesvietas vai izglītības līmeņa. Ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp pietiekamas drošības sajūtas radīšanu cilvēkos un viņu motivācijas strādāt un pelnīt saglabāšanu. Šā mērķa panākšanai dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt nabadzību, tostarp nodarbināto cilvēku nabadzību, pēc cilvēku pašu izvēles veicināt pilnīgu līdzdalību politikā, sabiedrībā, mākslā un ekonomikā, kā arī paplašināt nodarbinātības iespējas, un šajā sakarībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds. Dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība trūcīgo darba ņēmēju kategorijai, kas kļūst arvien lielāka. Lai noteiktu konkrētus mērķus nabadzības apkarošanai, ir skaidri jāformulē nabadzības jēdziens. Jāpaplašina standarta definīcija, ka nabadzība sākas, ja ienākumi ir mazāki par 60 % no vidējiem ienākumiem valstī. Nabadzību nevar konstatēt saskaņā ar tik vienpusīgu rādītāju. Turklāt jānodrošina vienlīdzīgu iespēju radīšana, kā arī piekļuve izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un tas, ka tiek saglabāta jo īpaši sociālā nodarbinātība, veselības un pajumtes jomas, nodrošinot, ka tās ir pieejamas arī mazāk aizsargātām un vājākām iedzīvotāju grupām. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai sabiedrisko dienestu sniegtā mutiskā vai rakstiskā informācija būtu skaidra un pilnīga un lai tiesību piešķiršanas atteikuma gadījumā tiktu atklāts iemesls, minot attiecīgās personas pārsūdzības iespējas. Attiecībā uz visa veida darba attiecībām dalībvalstīs par juridiski saistošu būtu jāpadara pamatprincips, ka nedrīkst būt diskriminācija starp vīriešiem un sievietēm, ja tiem ir vienāda izglītību un tie ir nodarbināti vienādā veidā. Lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem aktīvi darboties sabiedrībā un veicinātu dalību darba tirgū, vēl vairāk ir jāstiprina sociālās drošības sistēmas un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas un darba perspektīvas dažādos dzīves posmos, pasargātu viņus no atstumtības riska un sniegtu atbalstu saistībā ar kvalitatīvu darbu, jo īpaši tiem, kuriem ir vismazākās iespējas iekļauties darba tirgū. Tāpēc saskaņā ar aktīvu darba tirgus politiku ir jāizstrādā efektīvas pieejas tiem, kuri nav iekļāvušies darba tirgū apmācības trūkuma dēļ. Vienlaikus jāmodernizē sociālās drošības un pensiju sistēmas tā, lai tās varētu pilnībā izmantot ienākumu atbalstam virs nabadzības sliekšņa, padarītu iespējamu dalību sociālajā dzīvē un piekļuvi veselības aprūpei, vienlaikus saglabājot šo sistēmu ilgtspējību. Pabalstu sistēmām būtu jāgarantē ienākumu drošība darba maiņas laikā un jāsamazina nabadzība, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Jo īpaši dalībvalstīm jācenšas novērst bērnu nabadzība, veicot attiecīgus pasākumus tā, ka bērni netiek ierobežoti attīstībā un, uzsākot darbu, nenonāk mazāk priviliģētā situācijā brīvas attīstības traucējumu dēļ, kas saistīti ar nabadzību. Ir īpaši svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un vienlīdzīgas iespējas bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, lai viņus nākotnē pasargātu no sociālās atstumtības. Lai nostiprinātu ienākumu drošību dažādos dzīves posmos, dalībvalstīm būtu jānodrošina adekvāti minimālie ienākumi, kam būtu jābūt virs nabadzības sliekšņa saskaņā ar dažādajām dalībvalstu praksēm, koplīgumiem un tiesību aktiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālās inovācijas, kuru mērķis ir novērst dažādus sociālos apdraudējumus, ar ko cilvēki saskaras dzīves laikā, jo īpaši visneaizsargātākajam sabiedrības slānim piederīgie, kā arī aktīvi jāīsteno pieņemtie pret diskrimināciju vērstie tiesību akti. Pastiprinot valsts finanšu noturīgumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš pozitīvajai ietekmei, kādu uzlabojumi sociālajā kohēzijā atstāj uz valstu budžetiem. Samazinot nabadzību un iesaistot arvien vairāk iedzīvotāju, samazinās izdevumi sociālajā jomā un palielinās ienākumi no nodokļiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina augsti obligātie darba kvalitātes standarti, lai izskaustu strādājošo nabadzību.

    Grozījums Nr.  49

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – 1.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Sociālās aizsardzības sistēmas, tajā skaitā pensijas un veselības aprūpe, būtu jānostiprina un jāmodernizē, nodrošinot to sociālo atbilstību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz mainīgajām prasībām, vienlaikus visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā nodrošinot pienācīgu aizsardzību sociālās nedrošības, piemēram, veselības problēmu, bezdarba vai nabadzības gadījumā.

     

    Dalībvalstīm būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības nosacījumi īstermiņa darba līgumos, kas lielākoties skar sievietes un jo īpaši grūtnieces.

    Grozījums Nr.  50

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir par 25 % samazināt to Eiropas iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, tādējādi paglābjot no nabadzības vairāk nekā 20 miljonus cilvēku.

    svītrots

    (Komisijas sagatavotajā tekstā pēdējais punkts pārvietots un iekļauts pirms pirmā punkta Parlamenta izdarītajos grozījumos.)

    PASKAIDROJUMS

    2010. gada 27. aprīlī Komisija iesniedza priekšlikumu dokumentam „Eiropa 2020 — integrētās pamatnostādnes”, nosakot pamatu jaunai stratēģijai un reformām, kas jāīsteno dalībvalstīs. Priekšlikumu veido ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, balstoties uz LESD 121. pantu, un pamatnostādnes nodarbinātības jomā, kas izstrādātas, balstoties uz LESD 148.pantu. Kā norādīts Komisijas priekšlikumā, runa ir par diviem dažādiem tiesību aktiem, kas tomēr savstarpēji ir cieši saistīti un kopā veido konkrētu skaitu integrētas pamatnostādnes, lai nodrošinātu labāku saskanību un lielāku skaidrību. Tie veido pamatu, uz kuru balstīsies stratēģija „Eiropa 2020”, un tajos iekļautas Komisijas 3. marta paziņojuma par stratēģiju „Eiropa 2020” galvenās prioritātes. 10 integrētās pamatnostādnes ir ievērojami mazāks kopums, ar ko aizstāj iepriekšējās 24 pamatnostādnes, un šo kopumu veido 6 pamatnostādnes ekonomikas jomā un 4 pamatnostādnes nodarbinātības jomā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu uz pamatnostādņu kopumu nodarbinātības jomā attiecas 7. pamatnostādne — dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana, 8. pamatnostādne — kvalificēta darbaspēka izveide, darba kvalitātes veicināšana un mūžizglītība, 9. pamatnostādne —izglītības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības augstākajā izglītībā palielināšana, 10. pamatnostādne — cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību. Šajā ziņojuma apskatīts integrēto pamatnostādņu kopums nodarbinātības jomā, ņemot vērā arī Komisijas priekšlikumā iekļauto pamatnostādņu kopumu ekonomikas jomā.

    Jaunās „Eiropa 2020” Nodarbinātības pamatnostādnes tika apspriestas ekonomikas krīzes degpunktā, kas neapšaubāmi pamatīgi ietekmējusi darba tirgu ne tikai pašreiz, bet ietekmēs arī turpmākos gadus. Neskatoties uz dažām uzmundrinošam pazīmēm, kas liecina, ka sāk atjaunoties izaugsme, lielākajā daļā dalībvalstu saglabājas ekonomikas nestabilitāte. Tādēļ tiešā krīzes ietekme uz bezdarbu vēl pilnībā nav jūtama. Tātad jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu noturīgu Eiropas ekonomikas atlabšanu un nostiprinātu darbavietu radīšanas potenciālu, kā arī palīdzētu cilvēkiem atrast darbu. Turklāt lielākās daļas dalībvalstu ilgtermiņa problēmas, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas, globalizācija un jaunu tehnoloģiju, tostarp zemu oglekļa emisiju ieviešana, saglabājas un tās jārisina gan atlabšanas periodā, gan tam sekojošā periodā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem nošķirtu un nošķirti risinātu akūtās, neatliekamās problēmas, kas radušās krīzes rezultātā, un tās, kas risināmas vidējā termiņā un ilgtermiņā.

    Šajā saistībā referents kopumā atbalsta Komisijas pieeju par pamatnostādņu skaita ierobežošanu. Tomēr referents arī uzskata, ka mazāks pamatnostādņu un ES līmeņa mērķu skaits neveicina ne to skaidrību, ne arī izmantošanas lietderību attiecībā uz dalībvalstu politikas jomu ietekmēšanu.

    Tāpēc referents uzskata, ka daži Komisijas priekšlikuma aspekti jāatspoguļo plašāk un jāprecizē. Šie aspekti jo īpaši ietver:

    - to, ka nodarbinātības politikai papildus ekonomikas, sociālajai, izglītības un citām politikas jomām ir ļoti nozīmīga loma, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi un ilgtermiņa problēmas, kas jārisina Eiropas valstu sabiedrībās. Turklāt jānodrošina dalībvalstu veikto pasākumu vienotība dažādās jomās, piemēram, ekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā. Saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un dalībvalstu reformu programmām tas nozīmē stingru saistību uzņemšanos, nodrošinot, ka ieguldījumi noturīgā ekonomikas izaugsmē veicinātu arī noturīgu darbavietu radīšanu. Turklāt tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi, lai ekonomikas un nodarbinātības daļas integrēto pamatnostādņu kopumā cita citu savstarpēji papildinātu un savstarpēji saskanētu.

    - Referents atbalsta priekšlikumus, ar kuriem paredzēti radikāli pasākumi, lai palielinātu sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni Eiropā, tomēr uzskata, ka šo mērķi var īstenot vienīgi tad, ja dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš mobilitātes un jauniešu, gados vecāku cilvēku, personu ar invaliditāti un sieviešu nodarbinātības veicināšanai.

    - Turklāt atbilstoša elastību nodrošinošu principu, izglītības kvalitātes, mūžizglītības un cīņas pret strukturālo bezdarbu izmantošana ir obligāts priekšnosacījums kopējo mērķu panākšanai un uzdevumu veikšanai nodarbinātības un sociālajā jomā, kā arī apmācīta un kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanai darba devējiem.

    - Šajā sakarībā un paturot prātā situāciju darba tirgū, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, cenšoties īstenot stratēģiju „Eiropa 2020” un nodarbinātības pamatnostādnes, būtu jāņem vērā darba jaunās formas un netipiski darba līgumi, pieņemot attiecīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz šo jomu.

    - Turklāt apmācīta darbaspēka pieejamības nodrošināšana jāpapildina ar intensīviem ieguldījumiem darbavietu radīšanai, ārkārtīgi lielu nozīmi piešķirot MVU, un tādas vispārējas izaugsmes veicināšanai, kas nodrošinātu daudz darbavietu.

    - Balstoties uz pieredzi Lisabonas stratēģijas īstenošanā, referents uzskata arī, ka attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” būtu vēl vairāk jācenšas uzlabot tās pārvaldību un īstenošanas instrumentus. Sociālo partneru un sociālā dialoga lomai, lai minētu vismaz vienu aspektu, šajā sakarībā ir ļoti liela nozīme.

    - Visbeidzot referents uzskata — lai stratēģija Eiropa 2020 un nodarbinātības pamatnostādnes šajā kontekstā būtu efektīvas, jānodrošina, ka tiek pārvarētas sociāli ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem. Lai to panāktu, jāturpina īstenot kohēzijas politikas mērķi un jāpanāk sinerģija starp šo politikas jomu un citām nozaru politikas jomām. ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam pašreizēja plānošanas periodā un arī turpmākiem ES finansējuma instrumentiem jābūt izšķirošai nozīmei šajā sakarībā.

    Tādēļ referenta iesniegto grozījumu mērķis, no vienas puses, ir uzlabot teksta skaidrību un konsekvenci, kā arī, no otras puses, lai apskatītu iepriekš izvirzītos jautājumus.

    Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (28.6.2010)

    Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

    par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas Eiropa 2020 integrēto pamatnostādņu II daļa
    (COM(2010)0193 – C7‑0111/2010 – 2010/0115(NLE))

    Atzinumu sagatavoja: Hans-Peter Martin

    GROZĪJUMI

    Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Lēmuma priekšlikums

    2. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un nodrošina sociālo aizsardzību; turklāt tā īsteno iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

    Grozījums Nr. 2

    Lēmuma priekšlikums

    5. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (5) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija palīdzēja panākt konsensu par vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 2008. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes ES kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs prioritātes nebija noteiktas pietiekami skaidri un saikne starp tām būtu varējusi būt ciešāka. Tas ierobežoja to ietekmi uz valstu politikas izstrādi.

    (5) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija palīdzēja panākt konsensu par vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 2008. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai ES kopumā. Ar Lisabonas stratēģiju saistītās cerības nepiepildījās. Tagad stratēģijā Eiropa 2020 jāizdara secinājumi no vecās stratēģijas kļūdām un tādējādi jāizstrādā konsekventi, finansējami, īstenojami un kontrolējami pasākumi un stratēģijas, kuru rezultāti nepārtraukti jānovērtē, lai varētu pastāvīgi pārbaudīt noteikto mērķu izpildi.

    Grozījums Nr.  3

    Lēmuma priekšlikums

    5.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (5a) Pirms jaunu iniciatīvu izstrādes Eiropas Savienībai būtu ievērojami jāuzlabo esošie politikas virzieni un to īstenošana.

    Grozījums Nr. 4

    Lēmuma priekšlikums

    7. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (7) Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei — stratēģiju Eiropa 2020, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pieci pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu valsts mērķus un novērstu vājās vietas, kas ierobežo izaugsmi.

    (7) Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei — stratēģiju Eiropa 2020, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pieci pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāapņemas izpildīt valsts mērķi. Tām būtu jākoncentrējas uz nodarbinātības palielināšanu, jānovērš izaugsmes šķēršļi, kurus rada tiesību akti, birokrātija un resursu nepareiza sadale valsts līmenī.

    Grozījums Nr.  5

    Lēmuma priekšlikums

    8. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes „pārvarēšanas stratēģiju” ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes „pārvarēšanas stratēģiju” ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas strukturālu reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību, stiprinātu sociālo kohēziju un uzlabotu ražīgumu un darba tirgus darbību. Fiskālā stimula pakāpeniska atcelšana būtu jāsāk nekavējoties pēc tam, kad ekonomikā atsākas ilgtspējīga atlabšana, tā jāīsteno un jākoordinē arī Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

    Grozījums Nr. 6

    Lēmuma priekšlikums

    9. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir „gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības, kā arī uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir „gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu starptautiskā salīdzinājumā, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības un uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu aktīvi jāveicina uzņēmējdarbības gars ar tiesību aktu un resursu palīdzību un tādējādi jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darba vietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    Grozījums Nr.  7

    Lēmuma priekšlikums

    9.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9a) Lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, dalībvalstīm vajadzētu samazināt birokrātisko slogu, samazināt pārmērīgu regulējumu un augstus nodokļus un atteikties no protekcionisma politikas.

    Grozījums Nr.  8

    Lēmuma priekšlikums

    9.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9b) Efektīva vienotā tirgus izveide ir būtisks elements, novērtējot ES vispārējo makroekonomisko sniegumu; tas ir īpaši svarīgi, lai monetārā savienība sniegtu ekonomiskus labumus, atjaunotos izaugsme un tiktu radītas jaunas darba iespējas.

    Grozījums Nr.  9

    Lēmuma priekšlikums

    10. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (10) Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās būtu jāpievēršas „ilgtspējīgai attīstībai”. Ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp zaļo tehnoloģiju izstrādes jomā. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, jāstimulē „zaļo” darbavietu radīšana un jāmodernizē ražošanas bāze.

    (10) Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās būtu jāpievēršas „ilgtspējīgai attīstībai”. Ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādes jomā. Šīm tehnoloģijām vajadzētu pēc iespējas būt pieejamiem visiem uzņēmumiem, tai skaitā mikrouzņēmumiem un MVU, lai visās jomās varētu veikt ilgtspējību veicinošas pārmaiņas. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, jāstimulē videi draudzīgu darba vietu radīšana un jāmodernizē ražošanas bāze. Finanšu krīze nedrīkstētu traucēt vai aizkavēt šo būtisko pāreju uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomiku.

    Grozījums Nr.  10

    Lēmuma priekšlikums

    11. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt izmaiņas un tās pārvaldīt, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā būtu jābūt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt un pārvaldīt izmaiņas, jo īpaši tās, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, automatizāciju un datoru revolūciju, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā būtu jābūt elastīgu darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.

    Grozījums Nr.  11

    Lēmuma priekšlikums

    11.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (11a) Ņemot vērā „integrējošas izaugsmes” mērķi, dalībvalstīm pēc Komisijas ierosmes būtu jāizveido tiesiskais regulējums jauniem nodarbinātības veidiem, ar kuru tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības attiecīgajiem darba ņēmējiem, veicināta tāda nodarbinātība, kas kavē turpmāku darba tirgus sadrumstalošanu un nodrošina kā darba ņēmēju individuālo un kolektīvo tiesību visaptverošu aizsardzību, tā arī darba ņēmēju nepieciešamo sociālo aizsardzību.

    Grozījums Nr. 12

    Lēmuma priekšlikums

    12. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (12) ES un dalībvalstu strukturālās reformas var efektīvi dot ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, ja ar tām stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu Eiropas izaugsmi un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē.

    (12) ES un dalībvalstu strukturālās reformas var efektīvi dot ieguldījumu kvalitatīvā izaugsmē un noturīgā nodarbinātībā, ja ar tām adekvāti risina ilgstošo ekonomikas un finanšu krīzi un tādējādi stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu Eiropas Savienības izaugsmi un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē.

    Grozījums Nr.  13

    Lēmuma priekšlikums

    12.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12a) Strukturālo reformu izstrādes un īstenošanas procesā dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātā izaugsme būtu saistīta ar nodarbinātības pieaugumu un ievērojama darba vietu daudzuma radīšanu reālajā ekonomikā.

    Grozījums Nr. 14

    Lēmuma priekšlikums

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13) Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu jāīsteno pilnībā un vienotā tempā, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi.

    (13) Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu jāīsteno pilnībā un — atkarībā no to atšķirīgajām struktūrām — iespējami visātrākajā tempā, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi.

    Grozījums Nr.  15

    Lēmuma priekšlikums

    13.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (13a) Dalībvalstīm ES finansējuma (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda līdzekļu) plānošanā un izmantošanā būtu jāņem vērā stratēģija Eiropa 2020, un jo īpaši tās nodarbinātības un sociālās politikas aspekti.

    Grozījums Nr.  16

    Lēmuma priekšlikums

    14. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (14) Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā.

    (14) Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 noteikti būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Īpaša loma ir sociālajiem partneriem valsts līmenī, jo bez viņu dalības nav iespējams praktiski īstenot nodarbinātības stratēģiju uzņēmumos. Visām ieinteresētajām personām jādod vienlīdzīgas tiesības iesaistīties valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā, jo sociālās politikas virzieniem jābūt saskaņotiem ar vietējiem apstākļiem un vēlmēm.

    Grozījums Nr. 17

    Lēmuma priekšlikums

    14.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (14a) Dalībvalstu centienus, kas saistīti ar tālejošām reformām un valsts mērķu sasniegšanu, būtu jāpapildina ar birokrātijas, pārvaldes un tiesību aktu radīto šķēršļu samazināšanu, kā arī koncentrēšanos uz programmu un pasākumu efektivitāti un pārredzamību.

    Grozījums Nr.  18

    Lēmuma priekšlikums

    15. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (15) Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina mazāks skaits pamatnostādņu, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.

    (15) Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina pamatnostādņu kopums, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.

    Grozījums Nr. 19

    Lēmuma priekšlikums

    17. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (17) Kaut arī šīs pamatnostādnes ir jāizstrādā katru gadu, tām būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām līdz 2014. gadam, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek veltīta īstenošanai,

    (17) Šīm pamatnostādnēm līdz 2020. gadam būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām, lai pienācīgi varētu pārskatīt tajās noteikto mērķu īstenošanu. Sasniegto mērķu novērtējums būtu jāveic reizi trijos gados,

    Grozījums Nr.  20

    Lēmuma priekšlikums

    17.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (17a) Starplaikā veiktos pasākumus un to rezultātus vajadzētu zinātniski analizēt un kritiski izvērtēt,

    Grozījums Nr.  21

    Lēmuma priekšlikums

    7. pamatnostādne – -1. daļa (jauna)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Visos ar Eiropa 2020 stratēģiju saistītajos politikas virzienos un pasākumos būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi un ar tiem aktīvi jāveicina iespēju vienlīdzība un dzimumu līdztiesība. Tas attiecas arī uz iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu tiesības un cīnīties ar sieviešu diskrimināciju. Vajadzētu pārskatīt sociālās aizsardzības sistēmas, lai atceltu elementus, kas sekmē dzimumu nevienlīdzību. Vajadzētu nodrošināt labākus darba apstākļus nozarēs, kurās strādā daudz sieviešu. Vajadzētu risināt piespiedu nepilnas slodzes nodarbinātības jautājumu. Vajadzētu stiprināt dzimumu līdztiesību apmācības un izglītības jomās. Līdz 2020. gadam darba samaksas atšķirības starp dzimumiem būtu jāsamazina līdz 0-5 %. Arvien labāks nodrošinājums ar visiem pieejamiem, cenu ziņā pieņemamiem, elastīgiem un augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, ir svarīgs veids, lai atvieglotu un veicinātu šo procesu virzībā uz dzimumu līdztiesību.

    Grozījums Nr. 22

    Lēmuma priekšlikums

    7. pamatnostādne – 2. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jānovērš darba tirgus sadrumstalošana, izmantojot pasākumus, ar kuriem pievēršas pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai un nedeklarētam darbam. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darbavietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp jauniešiem un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.

    Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jāreaģē uz darba tirgus sadrumstalošanu, radot pietiekamu sociālo nodrošinājumu pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai, kā arī apkarojot nedeklarētu darbu. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darba vietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp jauniešiem un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.

    Grozījums Nr. 23

    Lēmuma priekšlikums

    7. pamatnostādne – 3. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina darbaspēka dalība, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas un jauniešu, invalīdu, likumīgo migrantu un citu neaizsargāto grupu integrācijas darba tirgū veicināšanai. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai, kurā paredzēta pieejama aprūpe un inovācija darba organizācijā, būtu jābūt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm, īpaši noturot augsti kvalificētas sievietes amatos zinātnes un tehnikas jomās. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā zaļā nodarbinātība un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija.

    Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina darbaspēka dalība, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas un jauniešu, invalīdu, likumīgo migrantu un citu neaizsargāto grupu integrācijas darba tirgū veicināšanai. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai, kurā paredzēta pieejama aprūpe un inovācija darba organizācijā, būtu jābūt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm, īpaši noturot augsti kvalificētas sievietes amatos zinātnes un tehnikas jomās. Starp dalībvalstīm būtu jāveicina apmācāmo personu apmaiņa arī ar profesionālo apmācību saistītajās profesijās. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā videi draudzīga nodarbinātība un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija. Lai veicinātu videi draudzīgu nodarbinātību, dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pārkvalificēšanas pasākumi tiem darbiniekiem, kuri pašlaik strādā nozarēs, kas rada lielu CO2 izmešu apjomu. Lai uzlabotu darba tirgus darbību un sniegumu, dalībvalstīm būtu aktīvi jāiesaista sociālie partneri valsts politikas izstrādāšanā un — saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi — pilnībā jāievēro to tiesības noslēgt un īstenot koplīgumus.

    Grozījums Nr. 24

    Lēmuma priekšlikums

    7. pamatnostādne – Kopsavilkums par pamatmērķiem

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vecumā 20-64 gadiem vidū ir 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu strādnieku dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju.

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem gan sieviešu, gan vīriešu nodarbinātības rādītāji ir vismaz 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu darbinieku — jo īpaši gados vecāku sieviešu — dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju, kā arī samazināt jaunatnes bezdarbu.

    Grozījums Nr. 25

    Lēmuma priekšlikums

    8. pamatnostādne – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk sava kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem darbiniekiem un gados vecāku darbinieku nodarbinātības iespēju palielināšanu, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi.

    Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk sava kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem un gados vecākiem darbiniekiem un jāpalielina viņu nodarbinātības iespējas, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas, ar kurām visā ES varētu salīdzināt un pienācīgi atzīt profesionālās kvalifikācijas kvalitāti, līdzīgi kā tas ir ar kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu studentiem.

    Grozījums Nr.  26

    Lēmuma priekšlikums

    8. pamatnostādne – 2. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un iespējām, jāveicina uzņēmējdarbība un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas. Ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības, atsevišķas personas un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem, kas nesen beiguši skolu, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo apmācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un iespējām un atbilstošiem to veicināšanas pasākumiem, jāveicina uzņēmumu līdzdalība izglītībā un apmācībā un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas. Ieguldījums personāla vajadzību plānošanā un personāla attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu jauniešiem, kam ir vai nav skolas beigšanas kvalifikācija, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu virzība uz tām nodarbinātības jomām, kurām ir daudzsološa nākotne. Lai atbalstītu ar mūžizglītību, ar piekļuvi apmācībai un ar teritoriālo mobilitāti saistītos mērķus, dalībvalstīm būtu jāpapildina tradicionālie apmācības veidi ar jauniem tālmācības veidiem, kas balstīti uz internetu, un ar mācību iespējām, kuru pamatā ir elektroniski palīglīdzekļi („e–mācības”). Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.

    Grozījums Nr. 27

    Lēmuma priekšlikums

    9. pamatnostādne – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām modernā darba tirgus vajadzībām. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības un mācību sistēmu atvērtība un svarīgums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu elastīgas mācību iespējas, un veidojot izglītības/mācību un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

    Lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību un tālākizglītības sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām nodarbinātības jomas vajadzībām. Eiropas Savienībā būtu jānodrošina vienots obligātais standarts attiecībā uz pamatskolas izglītību, kas paredzētu, ka katram bērnam Eiropas Savienībā ir bezmaksas vieta skolā, neatkarīgi no vecāku sociālajiem apstākļiem. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā. Izglītības un apmācības kvalitātei, jo īpaši augstākās un akadēmiskās izglītības jomā, vajadzētu atbilst starptautiskiem standartiem, kas augstāki par vidējo līmeni, lai tādējādi dalībvalstīs nodrošinātu darba ņēmēju ilgstošu konkurētspēju. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst iespējama. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības sistēmu atvērtība un būtiskums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu mācību iespējas arī gados vecākiem cilvēkiem, un veidojot izglītības/apmācības un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Par principu būtu jākļūst tam, ka no ikviena, kurš mācās, jāprasa rezultāti un katrs jāatbalsta atbilstoši viņa individuālajām spējām. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sniedzot individuālu iedrošinājumu un atbalstu. Lai tie gados jaunie cilvēki, kuri ir īpaši apdāvināti un spējīgi mācīties, varētu pilnībā attīstīt savu individuālo potenciālu, dalībvalstīm būtu jāpieņem mērķtiecīgi pasākumi šo jauniešu attīstības potenciāla sekmēšanai un atbalstīšanai. Cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ šajās sistēmās nevar piedalīties, būtu jānodrošina tāda sociālā aizsardzība, kas pārsniedz nabadzības novēršanas līmeni. Cilvēkiem, kuri slimības dēļ un/vai invaliditātes dēļ vairs nevar veikt agrāko profesionālo darbību, būtu jāpiedāvā īpaši pasākumi profesionālajai tālākizglītībai un/vai pārkvalifikācijai.

    Grozījums Nr. 28

    Lēmuma priekšlikums

    9. pamatnostādne – Kopsavilkums par pamatmērķiem

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju līdz 10 %, vienlaikus laikposmā līdz 2020. gadam vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību.

    ES pamatmērķi, uz kuriem balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju līdz 10 %, vienlaikus laikposmā līdz 2020. gadam vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Privātiem un valsts sektora izdevumiem izglītības iestādēm visos izglītības līmeņos dalībvalstīs būtu jāizlieto vismaz 6 % no IKP saskaņā ar atzītiem ESAO aprēķiniem.

    Grozījums Nr.  29

    Lēmuma priekšlikums

    10. pamatnostādne – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstu pasākumiem nabadzības samazināšanas jomā būtu jābūt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā un palielinātu nodarbinātības iespējas, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš arī vienlīdzīgu iespēju radīšanai, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālā apdrošināšana un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu un piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi panākot sociālo kohēziju un vienlaikus saglabājot finanšu ilgtspējību. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija visneaizsargātāko sabiedrības slāņu atbalstam.

    Šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni, lai novērstu nabadzību, tai skaitā arī strādājošo nabadzību. Pasākumiem būtu jābūt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu un neatkarīgu līdzdalību politiskajā, sabiedriskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē un palielinātu nodarbinātības iespējas, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš vienlīdzīgu iespēju radīšanai un piekļuves nodrošināšanai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei, īpaši attiecībā uz sociālās labklājības, nodarbinātības, veselības un kaimiņattiecību pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jāveic aktīvi un efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Attiecībā uz visa veida darba attiecībām dalībvalstīs par juridiski saistošu būtu jāpadara pamatprincips, ka nedrīkst būt diskriminācija starp vīriešiem un sievietēm, ja tiem ir vienāda izglītību un tie ir nodarbināti vienādā veidā. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu ienākumus virs nabadzības sliekšņa un piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi panākot sociālo kohēziju. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, migrantiem un bezpajumtniekiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija, lai risinātu dažādus sociālos riskus, kas rodas cilvēka dzīves laikā, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem. Uzlabojot valsts finanšu ilgtspējību, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš pozitīvajai ietekmei, kāda sociālās kohēzijas uzlabojumiem ir uz valstu budžetiem. Samazinot nabadzību un stiprinot dalību, var samazināt sociālos izdevumus un palielināt nodokļu ieņēmumus.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    22.6.2010

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    42

    0

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Burkhard Balz, Slavi Binev, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Elena Băsescu, David Casa, Iliana Ivanova, Syed Kamall, Philippe Lamberts

    Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (23.6.2010)

    Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

    par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa
    (COM(2010)0193 – C7‑0111/2010 – 2010/0115(NLE))

    Atzinumu sagatavoja: Eva-Britt Svensson

    GROZĪJUMI

    Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

    Grozījums Nr.  1

    Lēmuma priekšlikums

    1.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (1.a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. pantā izvirzīts noteikums, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem tiesību aktus, lai nodrošinātu principa, kas paredz vienādas iespējas un vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, piemērošanu nodarbinātības un amatu jautājumos, tostarp arī principa piemērošanu vienādi atalgot par vienādu darbu vai līdzvērtīgu darbu.

    Grozījums Nr.  2

    Lēmuma priekšlikums

    2. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

    (2) Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību un sieviešu un vīriešu līdztiesību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

    Grozījums Nr.  3

    Lēmuma priekšlikums

    2.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2.a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā izvirzīts noteikums par to, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Ar šā līguma 10. pantu tiek papildināts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā izklāstīts, ka Eiropas sabiedrībai raksturīgs plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

    Grozījums Nr.  4

    Lēmuma priekšlikums

    8. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes "pārvarēšanas stratēģiju" ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

    (8) Visaptverošo ekonomikas krīzes „pārvarēšanas stratēģiju” ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus darbību, un tām no jauna jāapsver nepieciešamība reformēt pensiju sistēma, lai atspoguļotu faktisko demogrāfisko situāciju un demogrāfiskā pieauguma prognozes īstermiņā un ilgtermiņā. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros.

    Grozījums Nr.  5

    Lēmuma priekšlikums

    8.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (8.a) Ja dalībvalstis apsver publisko izdevumu samazināšanu, jo īpaši aprūpes un izglītības jomā, tām būtu arī jāapsver, kā šādi samazinājumi ietekmēs sieviešu nodarbinātību.

    Grozījums Nr.  6

    Lēmuma priekšlikums

    9. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir "gudra izaugsme", proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības, kā arī uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    (9) Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir "gudra izaugsme", proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, cīnoties pret stereotipiem, kas saistīti ar dzimumu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības un uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

    Grozījums Nr.  7

    Lēmuma priekšlikums

    11. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt izmaiņas un tās pārvaldīt, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā vajadzētu būt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, vienlaikus nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.

    (11) Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz „integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt izmaiņas un tās pārvaldīt, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā vajadzētu būt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, ar dzimumu saistītu stereotipu apkarošanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, vienlaikus nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību. Dalībvalstīm būtu jācenšas arī uzlabot sieviešu darba iespējas lauksaimniecības nozarē, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar darba iespējām citās nozarēs.

    Grozījums Nr.  8

    Lēmuma priekšlikums

    13.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (13.a) Sniedzot ziņojumu par nodarbinātības līmeni, dalībvalstīm būtu jāsniedz skaidri un salīdzināmi pa dzimumiem nošķirti dati, kas darbaspēka statistikā pareizi atspoguļo tādas nodarbinātības īpatsvaru, kura strādājošam nodrošina ekonomisku neatkarību, kā arī nepilnas slodzes nodarbinātību un daļēju bezdarbu.

    Grozījums Nr.  9

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – virsraksts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana

    dalības darba tirgū palielināšana un bezdarba samazināšana un dzimumu līdztiesības veicināšana

    Grozījums Nr.  10

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jānovērš darba tirgus sadrumstalošana, izmantojot pasākumus, ar kuriem pievēršas pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai un nedeklarētam darbam. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darbavietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp jauniešiem un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.

    Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jānovērš darba tirgus sadrumstalošana, izmantojot pasākumus, ar kuriem pievēršas pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai un nedeklarētam darbam. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darbavietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp sievietēm un jauniešiem, un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus. Dalībvalstīm būtu jāmaina darba sistēma un apstākļi sievietēm, lai nostiprinātu viņu pozīcijas darba tirgū un nodrošinātu viņu sociālo aizsardzību un citas viņām piešķirtās tiesības, tostarp arī tām sievietēm, kuras ir pašnodarbinātās.

    Grozījums Nr.  11

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina darbaspēka dalība, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas un jauniešu, invalīdu, likumīgo migrantu un citu neaizsargāto grupu integrācijas darba tirgū veicināšanai. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai, kurā paredzēta pieejama aprūpe un inovācija darba organizācijā, būtu jābūt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm, īpaši noturot augsti kvalificētas sievietes amatos zinātnes un tehnikas jomās. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā videi draudzīga nodarbinātība un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija.

    Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu, tostarp novēršot faktorus, kas kavē sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Dalībvalstīm būtu jāpalielina ekonomiski aktīvo vecuma grupu cilvēku dalība darba tirgū, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgas darba samaksas un piekļuves veicināšanai sociālajai un ar darbu saistītai aizsardzībai un sievietēm paredzētajiem pabalstiem.. Turklāt īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādām neaizsargātām cilvēku grupām, kuriem ir īpašas grūtības atrast darbu, piemēram, cita starpā jauniešiem, invalīdiem un migrantiem. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai vajadzētu būt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm. Būtu jāveic aktīvi pasākumi, lai palielinātu sieviešu iesaistīšanos zinātnes un tehnikas jomās, lai viņas paliktu savās darbavietās un palielinātu viņu profesionālās izaugsmes iespējas. Lai uzlabotu sieviešu un vīriešu iespējas darba un privātās dzīves apvienošanai, dalībvalstīm jāpiešķir nodarbinātajiem iespējas strādāt nepilnu slodzi un jānodrošina elastība attiecībā uz darba laiku un darba vietu, piekļuve elastīgai un augstas kvalitātes bērnu un citu apgādājamo aprūpei par saprātīgu samaksu, kā arī jāpiešķir adekvāti vecākiem paredzēti atvaļinājumi bērna kopšanai, dzemdību atvaļinājumi un bērna adopcijas kārtošanai paredzēti atvaļinājumi. Lai nodrošinātu līdztiesīguma politikas attīstību, dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju un sieviešu iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā zaļā nodarbinātība, kas vienlaicīgi ir arī priekšnosacījums labāk apmaksātām, kvalificētākām un tādām darbavietām, kuras atmaksājas, un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija.

    Grozījums Nr.  12

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.a punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem , iekļaujoties darba tirgū, sastopas sievietes, gados jaunas sievietes, migrantes, sievietes no mazākumtautībām, lesbietes, transseksuāļus un invalīdes, tostarp tās, kas aktīvi cīnās pret visiem diskriminācijas un sociālās atstumtības veidiem.

    Grozījums Nr.  13

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.b punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    No dzimumu līdztiesības viedokļa sievietēm un vīriešiem vajadzētu būt vienādām iespējām piekļuvei darba tirgum, kā arī vienādām iespējām, lai sevi reklamētu darba tirgū. Tālab būtu jāizstrādā tāda politika, kas veicinātu, lai gan vīrieši, gan sievietes kopējos pienākumus privātajā jomā, kā arī aprūpi, jo īpaši tas veicams, paredzot tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu arī tēviem, kā arī politika, kas nodrošina augstas kvalitātes un cenu ziņā pieejamus pakalpojumus bērnu aprūpei vecumā līdz 3 gadiem, vispārēju izglītošanu bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem, un ar ko tiek nodrošināta visu veidu diskriminācijas izbeigšana darbavietā kā, piemēram, pašreizējās algas atšķirības atkarībā no dzimuma.

    Grozījums Nr.  14

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.c punkts (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības iespējām, nepieciešami īpaši pūliņi sieviešu integrēšanai darba tirgū, lai īstenotu vispārēju mērķi panākt nodarbinātību 75 % apmērā.

    Grozījums Nr.  15

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vecumā 20-64 gadiem vidū ir 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu strādnieku dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju.

    ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vecumā 20-64 gadiem vidū ir 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu strādnieku dalību un migrantu labāku integrāciju. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka vismaz 50 % no nodarbinātajām sievietēm ir ekonomiski neatkarīgas. Algas atšķirības atkarībā no dzimuma līdz 2020. gadam jānovērš vispār vai jāsamazina, lai tās nebūtu lielākas par 5 %.

    Grozījums Nr.  16

    Lēmuma priekšlikums

    7.a pamatnostādne: dzimumu līdztiesība

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    7.a pamatnostādne — Dzimumu līdztiesība

     

    Dalībvalstīm, nosakot īpašus dzimumu līdztiesības mērķus, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un īpašus politikas pasākumus, būtu jāpalielina sieviešu nodarbinātība, ar kuru nodrošina cieņpilnu attieksmi pret strādājošiem un novērš darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, diskrimināciju un dzimumu atšķirības darba attiecībās, kā arī samazina bezdarba līmeni.

     

    Dalībvalstīm līdz 2020. gadam jācenšas panākt 75 % nodarbinātības līmeni gan attiecībā uz sievietēm, gan vīriešiem (balstoties uz pilnslodzes ekvivalentu) un cita starpā:

     

    – vairāk publisko un privāto ieguldījumu, labākas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus un atbalstu ģimenēm un indivīdiem;

     

    uzlabotas sieviešu un vīriešu iespējas darba un privātās dzīves apvienošanai, jo īpaši nozarēs, kurās pārsvara strādā vīrieši, piešķirot nodarbinātajiem iespējas strādāt nepilnu slodzi un jānodrošina elastība attiecībā uz darba laiku un darba vietu, ja tas tiek pieprasīts, kā arī jāpiešķir adekvāti vecākiem paredzēti atvaļinājumi bērna kopšanai, kā arī dzemdību atvaļinājumi un bērna adopcijas kārtošanai paredzēti atvaļinājumi;

     

    - nodrošinājumu ar pieejamiem, cenu ziņā pieņemamiem, elastīgiem un augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, cenšoties nodrošināt 50 % no nepieciešamās aprūpes bērniem vecumā līdz trim gadiem un 100 % no aprūpes bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kā arī uzlabotu piekļuvi aprūpei, kas paredzēta citiem apgādājamajiem, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem;

     

    – risinājumu attiecībā uz pagaidu darba apstākļiem, jo visvairāk tas skar tieši sievietes;

     

    – mazākumtautību un migrantu sieviešu iemaņu plašāku un labāku izmantošanu;

     

    - līdzstrādājošo laulāto un partneru tiesību atzīšanu, kas vairumā gadījumu ir sievietes, kuras sniedz palīdzību rokdarbu nozarē, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, zvejniecībā un mazajā ģimeņu uzņēmējdarbībā, lai panāktu pienācīgu aizsardzību sociālā nodrošinājuma jomā un attiecībā uz viņu darbu;

     

    – darba apstākļu uzlabošanu un darba novērtēšanu jomās, kurās lielā mērā darbojas sievietes (piemēram, aprūpe, mājsaimniecības darbi un dažas pakalpojumu nozares);

     

    – īpašu pasākumu veikšana, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem , iekļaujoties darba tirgū, sastopas sievietes, gados jaunas sievietes, migrantes, sievietes no mazākumtautībām, lesbietes, transseksuāļi un invalīdes, tostarp tās, kas aktīvi cīnās pret visiem diskriminācijas un sociālās atstumtības veidiem;

     

    – lielāka sieviešu nodarbinātība zinātniskās un tehniskās profesijās, profesionālās izaugsmes iespējas šajās nozarēs un tas, ka nodarbinātajām sievietēm ir vienlīdzīgas apmācības un izglītošanās iespējas, jo īpaši veicinot viņu apmācības iespējas saistībā ar „zaļajām” darbavietām;

     

    – tas, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta sievietēm, kas sastopas ar nabadzību, piemēram, vientuļajām mātēm, gados jaunām mātēm, vientuļām sievietēm, kurām nav darba pieredze, gados vecākām sievietēm un migrantēm, tā kā daudzas no viņām nespēj uzlabot savu situāciju, iekļaujoties darba tirgū.

     

    Dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni, lai pilnībā piemērotu principu vienādi atalgot par vienādu darbu, un jācenšas līdz 2020. gadam novērst darba samaksas atšķirības vispār vai samazināt tās, lai tās nepārsniegtu 5 %. Šie mērķi tiks atbalstīti ar Komisijas pārskatīto Direktīvu 75/117/EEK, kas ir efektīvāks likumdošanas priekšlikums nekā spēkā esošie tiesību akti un ar kuru ir paredzētas sankcijas, ja tiek pārkāptas tiesības uz vienādu atalgojumu, un ar kuru nodrošina, ka šīs sankcijas ir preventīvas un proporcionālas (piemēram, bargākas sankcijas atkārtotu pārkāpumu gadījumā).

    Grozījums Nr.  17

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk sava kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem darbiniekiem un gados vecāku darbinieku nodarbinātības iespēju palielināšanu, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi.

    Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk sava kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem darbiniekiem un gados vecāku darbinieku nodarbinātības iespēju palielināšanu, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību.

    Grozījums Nr.  18

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un iespējām, jāveicina uzņēmējdarbība un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas. Ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības, atsevišķas personas un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem, kas nesen beiguši skolu, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.

    Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, ko īstenojot, vajadzētu paredzēt arī atteikšanos no stereotipiem attiecībā uz dzimumiem, jo tas darba tirgū rada segregāciju, un apvienot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un ar palielinātam iespējām sievietēm jauno tehnoloģiju nozarē, jāveicina sieviešu iesaistīšanās MVU un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai vīriešu u sieviešu iesaistīšanās būtu vienlīdzīga. Ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības, atsevišķas personas un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem, kas nesen beiguši skolu, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.

    Grozījums Nr.  19

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 9. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām modernā darba tirgus vajadzībām. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības sistēmu atvērtība un būtiskums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu elastīgas mācību iespējas, un veidojot izglītības/apmācības un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

    Lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principus izglītībā un mācību programmās, izmantojot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām modernā darba tirgus vajadzībām. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā un tai būta jāveicina atšķirību samazināšana starp dzimumiem attiecībā uz nodarbinātību, nozari un amata pakāpi darba tirgū. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības sistēmu atvērtība un būtiskums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu elastīgas mācību iespējas, un veidojot izglītības/apmācības un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

    Grozījums Nr.  20

    Lēmuma priekšlikums

    Pielikums – 10. pamatnostādne – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstu pasākumiem nabadzības samazināšanas jomā būtu jābūt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā un palielinātu nodarbinātības iespējas, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš arī vienlīdzīgu iespēju radīšanai, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālā apdrošināšana un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu un piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi panākot sociālo kohēziju un vienlaikus saglabājot finanšu ilgtspējību. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija visneaizsargātāko sabiedrības slāņu atbalstam.

    Ņemot vērā nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiālo raksturu, dalībvalstu pasākumiem nabadzības samazināšanas jomā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā un palielinātu nodarbinātības iespējas visiem, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš arī vienlīdzīgu iespēju radīšanai un sieviešu vienlīdzīgas iesaistīšanas garantēšanai darba tirgū, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi un jāpievēršas dzimumu līdztiesības jautājumam, lai aizsargātu riskam pakļautās grupas un nodrošinātu šo grupu integrēšanu darba tirgū. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālā apdrošināšana un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu un piekļuvi veselības aprūpei katram indivīdam, tādējādi panākot sociālo kohēziju un vienlaikus saglabājot finanšu ilgtspējību. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, kas ir terorisma organizēto noziedzīgo grupu veiktas cilvēku tirdzniecības un ģimenes locekļu vardarbības upuri. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija visneaizsargātāko sabiedrības slāņu atbalstam un efektīvi jāīsteno pieņemtie pasākumi, kas vērsti pret diskrimināciju, izstrādājot ekonomikas un sociālo politiku, kurā lielākā mērā apzināts dzimumu līdztiesības jautājums.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    23.6.2010

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    17

    2

    12

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Silvia Costa, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Jolanta Emilia Hibner, Mary Honeyball, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Philippe Juvin, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Barbara Matera, Antonyia Parvanova, Frédérique Ries, Raül Romeva i Rueda, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Eva-Britt Svensson, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Anna Záborská

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Christa Klaß, Elisabeth Morin-Chartier, Mariya Nedelcheva, Chrysoula Paliadeli

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Julie Girling, Gesine Meissner

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    14.7.2010

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    40

    2

    7

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Pervenche Berès, Mara Bizzotto, Milan Cabrnoch, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Tadeusz Cymański, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Pascale Gruny, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Stephen Hughes, Vincenzo Iovine, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Françoise Castex, Jelko Kacin, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Sógor, Emilie Turunen