ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Lazaros Stavrou Lazarou par Revīzijas palātas locekli

29.9.2010 - (C7‑0188/2010 – 2010/0818(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Lazaros Stavrou Lazarou par Revīzijas palātas locekli

(C7‑0188/2010 – 2010/0818(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā LESD 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0188/2010),

–   ņemot vērā, ka Budžeta kontroles komiteja 2010. gada 27. septembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0254/2010),

A. tā kā Lazaros Stavrou Lazarou kvalifikācija atbilst Līguma par ES darbību 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,

1.  apstiprina priekšlikumu iecelt Lazaros Stavrou Lazarou par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

1. PIELIKUMS. LAZAROS STAVROU LAZAROU DZĪVESGĀJUMS

Kipras Republikas galvenais grāmatvedis

Dzimis 1958. gadā Liopetri, Famagustas rajonā, Kiprā.

Akadēmiskā kvalifikācija

Maģistra grāds valsts pārvaldē, Hārvarda universitātes Kenedija Pārvaldes skola, 1996. g.

Starptautisko nodokļu programmas sertifikāts, Hārvarda unversitātes Juridiskā fakultāte, 1996. g..

Bakalaura grāds ekonomikā, Hallas universitāte, Apvienotā Karaliste, 1982. g.

Profesionālā kvalifikācija un dalība organizācijās

Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis kopš 1987. g.

Kipras Sertificētu valsts grāmatvežu institūta loceklis kopš 1988. g.

Darba pieredze

2000. g. janv. – šobrīd           Kipras Republikas galvenais grāmatvedis,

atbildīgs par valsts finanšu darījumu konstitucionālas, likumīgas un atbildīgas pārvaldības uzraudzību.

Papildu uzdevumi:

Apstiprinātājiestāde, kas atbildīga par Kipras Republikai piešķirtajiem Eiropas Savienības līdzekļiem.

Kompetentā iestāde, kas atbildīga par valsts iepirkumu plašākā Kipras valsts sektorā.

Krāpšanas apkarošanas koordinēšanas struktūras (AFCOS) kompetentā iestāde (kontaktpunkts), kas Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņo par nepilnībām.

1989. g. sept. – 1999. g. dec.:     Kipras Republikas Iekšējo ieņēmumu departaments, bijis galvenais ieņēmumu pārbaudītājs.

1988. g. febr. – 1989. g. aug.: revīzijas vadītājs, Deloitte Haskins & Sells, Larnaka, Kipra.

1982. g. sept. – 1988. g. janv.:    pabeidzis apmācību un strādājis par profesionālu grāmatvedi revīzijas uzņēmumos Apvienotajā Karalistē.

Kopš 2008. gada Parlamenta palāta viņu iecēlusi par Revīzijas komitejas locekli, kas uzrauga politiķu un valdības ierēdņu profesionālo darbību, lai noteiktu, vai tā nav pretrunā viņu politiskajiem uzdevumiem.

Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas (ACCA) starptautiskie locekļi viņu 2004. gadā ievēlēja par ACCA padomes (36 locekļu sastāvā) locekli. 2007. gadā viņu atkārtoti ievēlēja uz otro triju gadu termiņu.

Ministru padome 2004. gadā viņu iecēla par Nikosijas Angļu skolas valdes locekli. 2008. gadā viņu atkārtoti iecēla uz otro termiņu.

Kopš 2002. gadā Ministru padome viņu iecēlusi par Kipras Republikas Iekšējās revīzijas valdes locekli.

2. PIELIKUMS. Lazaros Stavrou Lazarou ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1. Lūdzu, raksturojiet savas profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā un vadības revīzijā.

Savas profesionālās karjeras pēdējo divdesmit vienu gadu esmu pavadījis valsts dienestā, vienmēr pildot savus pienākumus Kipras pilsoņu interesēs. Būšu pagodināts, ja man tiks dota iespēja veltīt turpmākos sešus profesionālās karjeras gadus, lai kalpotu Eiropas pilsoņu interesēs.

No 1989. gada septembra līdz 1999. gada decembrim es strādāju Kipras Iekšējo ieņēmumu departamentā, kurā kļuvu par galveno ieņēmumu pārbaudītāju un divus pēdējos dienesta gadus vadīju Limasolas rajona nodaļu. Strādājot Iekšējo ieņēmumu departamentā es, saņemot karjeras vidusposma Fulbraita komisijas stipendiju, no 1995. gada jūnija līdz 1996. gada jūnijam mācījos maģistratūrā Hārvarda universitātē. Kenedija Pārvaldes skolā man piešķīra maģistra grādu valsts pārvaldē, bet Hārvarda universitātes Juridiskajā fakultātē — starptautiskās nodokļu programmas sertifikātu.

2000. gada janvārī Kipras Republikas prezidents saskaņā ar konstitūcijas 126. pantu mani iecēla par Kipras Republikas galveno grāmatvedi. Saskaņā ar konstitūciju un attiecīgajiem tiesību aktiem valsts galvenais grāmatvedis, kas ieņem arī Valsts kases pārvaldnieka amatu, ir ierēdnis, kas ir atbildīgs Ministru padomes priekšā un atskaitās finanšu ministram. Šīs personas pilnvaru termiņš beidzas, sasniedzot valsts civildienesta ierēdņiem noteikto pensijas vecumu. Valsts kase, kurā strādā gandrīz 400 grāmatvežu, saskaņā ar konstitūciju ir iestāde, kas atbildīga par valsts finanšu pārvaldību. Šajā jomā mani pienākumi ir noteikti konstitūcijā, attiecīgajos tiesību aktos un Ministru padomes lēmumos, un tajos ietilpst:

· gada finanšu pārskata sagatavošana un parakstīšana, nodrošinot, ka finanšu darījumi tiek klasificēti, izmērīti un izklāstīti atbilstīgi starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), un šā gada pārskata iesniegšana budžeta izpildes apstiprināšanai valsts parlamentā ar Ministru padomes starpniecību;

· integrētās finanšu un pārvaldes informācijas sistēmas darbības uzraudzība. Šo sistēmu ministriju, departamentu un dienestu grāmatveži izmanto valdības finanšu darījumu uzskaitei un budžeta izpildes uzraudzībai;

· finanšu informācijas sniegšana regulāri un pēc pieprasījuma dažādām ieinteresētajām personām, proti, ministrijām, departamentiem, dienestiem un valsts parlamentam;

· Kipras valdības uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas īstenošanai visu nepieciešamo darbību sākšana un uzraudzība;

· jaunu finanšu pārvaldības un kontroles noteikumu, instrukciju un procedūru izstrādāšana vai veco noteikumu, instrukciju un procedūru pārskatīšana;

· valsts parāda (iekšējā un ārējā) un valdības piešķirto garantiju uzskaite un apkalpošana.

Saistībā ar ES līdzekļu finanšu pārvaldību es pildu arī šādus pienākumus:

· valsts kredītrīkotājs, kas ir atbildīgs par pirmspievienošanās un pārejas nodrošināšanas līdzekļiem, nodrošinot ar finanšu pārvaldību saistītu noteikumu un procedūru ievērošanu un informācijas un pārskatu sistēmu pareizu darbību. Pildot šo pienākumu, esmu atbildīgs Eiropas Komisijas priekšā par katras atsevišķas programmas līdzekļiem līdz tās oficiālajai slēgšanai;

· Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Zivsaimniecības fonda un Solidaritātes fonda apstiprinātājiestādes vadītājs, kas Eiropas Komisijas priekšā ir atbildīgs par to, ka izdevumi, par kuriem tiek prasīta atlīdzība, ir precīzi, tiek norādīti, pamatojoties uz uzticamu grāmatvedības sistēmu, un atbilst attiecīgajiem Kopienas un valsts noteikumiem un regulām.

Līdz 2003. gada beigām saistībā ar Valsts kases Iekšējās revīzijas direktorāta darbu es biju atbildīgs par Valdības iekšējās revīzijas dienestu. Pildot šos pienākumus, es biju atbildīgs par Iekšējās revīzijas rokasgrāmatas un Iekšējās revīzijas hartas izstrādi, kā arī par to, ka tiek sagatavots atbilstīgs tiesību akts, ar ko tiek izveidots funkcionāli neatkarīgs iekšējās revīzijas dienests, kurš darbojas no 2003. gada beigām. Mana iesaiste iekšējās revīzijas darbā turpinās ar Ministru padomes lēmumu, pildot Valdības iekšējās revīzijas padomes locekļa pienākumus.

Lai uzlabotu valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmu atbilstīgi Eiropas paraugpraksei, 2005. un 2006. gadā Kipras Valsts kase uzņēmās iniciatīvu veikt profesionālapskati. Manā vadībā un sadarbojoties ar svarīgākajām ieinteresētajām personām, Valsts kase sadarbojās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas SIGMA profesionālapskates grupu, ko veidoja citu ES dalībvalstu augsta līmeņa neatkarīgi praktiskie eksperti. Profesionālapskates rezultātā gūtie ieteikumi rada politisko piekrišanu un atbalstu valdībā, un tagad tos manā vadībā, koordinācijā un uzraudzībā īsteno saskaņā ar ilgtermiņa stratēģisku plānu.

2004. gada maijā Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas (ACCA) starptautiskie locekļi mani kā privātpersonu ievēlēja par ACCA padomes (36 locekļu sastāvā) locekli. 2007. gadā mani atkārtoti ievēlēja uz otro triju gadu periodu. Mana darbība ACCA padomes komitejās ir šāda: no 2005. gada maija līdz 2009. gada maijam – revīzijas komitejā, no 2006. gada maija līdz šim brīdim – finanšu komitejā, no 2008. gada maija (kad šo komiteju izveidoja) līdz šim brīdim – publiskā sektora tehniskajā komitejā. Pašlaik kandidēju uz atkārtotu ievēlēšanu ACCA padomē uz trešo un pēdējo trīs gadu periodu. Vēlēšanu rezultātus paziņos ikgadējā kopsapulcē 2010. gada 16. septembrī.

2. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Profesionālās karjeras laikā esmu piedalījies daudzu svarīgu lēmumu pieņemšanā (gan kā galvenais grāmatvedis, gan kā valsts lēmējkomiteju/padomju priekšsēdētājs), kuri ievērojami ietekmējuši sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Kiprā. Vēlos uzsvērt manuprāt nozīmīgākos ieguldījumus, iedalot tos trīs jomās:

a) Informācijas sistēmu kā Valsts kases efektīvas darbības instrumentu ieviešana

2004. gada janvārī Valsts kase ieviesa integrēto finanšu un vadības informācijas sistēmu, ar ko datorizēja visas grāmatvedības funkcijas, kas tiek veiktas visā valsts sektorā, un automatizēja valdības maksājumu procesu. Darbojoties proaktīvi, pašlaik tiek īstenots nākamais posms, lai integrētu visas valdības finanšu pārvaldības darbības jaunajā Uzņēmumu resursu plānošanas sistēmā, kas darbosies daudz vispusīgāk un mūsdienīgāk. Pašlaik saistībā ar šo projektu ir sasniegts posms, kad tiek precizētas prasības sistēmas iegādei un īstenošanai, lai uzsāktu publiskā iepirkuma konkursu.

2007. gada janvārī Valsts kase — Kipras kompetentā iestāde publiskā iepirkuma jomā — sāka lielu elektroniskas iepirkuma sistēmas izveides un ieviešanas projektu. Sadarbībā ar svarīgākajām ieinteresētajām personām projektu pabeidza, iekļaujoties sākotnēji paredzētā budžeta robežās un sākotnēji paredzētajā termiņā. No 2009. gada novembra elektroniskā iepirkuma sistēma ir pieejama lietošanai visām Kipras līgumslēdzējām iestādēm un visiem starptautiskajiem uzņēmējiem. Kipras elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas ieviešana un Valsts kases darbība ir atzīta ES līmenī un, pateicoties tam, saskaņā ar astoto elektroniskās pārvaldes kritēriju mērījumu Kipra ieņem vadošo vietu starp ES dalībvalstīm attiecībā uz to, kā tiek organizēta publiskā iepirkuma procedūra pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas.

b) Publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras decentralizācija

Saskaņā ar atbilstīgu tiesību aktu publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras līdz 2004. gada martam bija centralizētas, uzticot pilnvaras piešķirt līgumslēgšanas tiesības, kas pārsniedz noteiktu vērtību, Centrālajai publiskā iepirkuma konkursu padomei (CPIKP). Tajā pašā tiesību aktā tika noteikts, ka valsts galvenais grāmatvedis ir CPIKP priekšsēdētājs. CPIKP sastāvā tika iekļauts Valsts revīzijas iestādes pārstāvis, kuram nebija balsstiesību, bet kuram bija tiesības paust nesaistošu viedokli, kas bija jāatspoguļo protokolā.

2003. gadā īpašā ziņojumā, balstoties uz CPIKP priekšsēdētāja amatā gūto pieredzi un paredzot problēmas publiskā iepirkuma jomā saistībā ar Kipras iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī nolūkā uzlabot pārskatatbildību, efektivitāti un pārredzamību, es ar svarīgāko ieinteresēto personu atbalstu ieteicu valdībai decentralizēt publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras. Valdība apstiprināja ieteikumu, un tā rezultātā stājās spēkā jauni Valsts kases izstrādāti tiesību akti un noteikumi, ar kuriem pilnvaras piešķirt līgumslēgšanas tiesības tika uzticētas iepirkumā iesaistīto ministriju, departamentu vai dienestu publiskā iepirkuma konkursu padomēm.

Saskaņā ar šiem tiesību aktiem un noteikumiem Valsts kase kā apstiprinātā kompetentā iestāde Kipras publiskā iepirkuma jomā ar Publiskā iepirkuma direktorāta starpniecību uzņēmās mērķtiecīgu stratēģisku lomu politikas izstrādē un kontrolē. Manos pienākumos, pildot šo amatu, ietilpst likumā noteiktās tiesības kopā ar Valsts revīzijas iestādes pārstāvi kā novērotājiem piedalīties visu plašā publiskā sektora iepirkuma konkursu padomju sanāksmēs un paust nesaistošu viedokli, kas tiek iekļauts sanāksmes protokolā. Publisko iepirkumu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru decentralizācijas rezultātā Kipras publiskā iepirkuma jomā tika uzlabota pārskatatbildība, pārredzamība, ekonomiskums, efektivitāte un lietderīgums.

c) Finansiāli un politiski jutīgu jautājumu vadība

(i) Saskaņā ar attiecīgu tiesību aktu valsts galvenais grāmatvedis ir Valsts pasūtījuma līguma izmaiņu un prasību centrālās komitejas (IPCK) priekšsēdētājs. IPCK ir piešķirtas absolūtas administratīvās pilnvaras pieņemt lēmumus tādos jautājumos, kuriem seko arbitrāža vai lietas iesniegšana tiesā. Valsts revīzijas iestādi IPCK pārstāv novērotājs, kuram ir tiesības paust nesaistošu viedokli, kas tiek iekļauts protokolā.

1997. gadā pēc publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras valdība piešķīra tiesības slēgt līgumu par Nikosijas jaunās galvenās slimnīcas ēkas būvniecību, kuru bija jābeidz 2002. gada sākumā. Būvniecības laikā projekta apmērs ievērojami palielinājās un tā rezultātā nopietni tika kavēti izpildes termiņi.

2002. gada sākumā bija pabeigti 60 % no pārskatītā projekta, un sākotnējā līguma vērtība bija ievērojami palielinājusies. Darbuzņēmēja lielo finanšu prasību un prasību par būvniecības termiņu kavēšanu dēļ darbs pie projekta tobrīd bija gandrīz apstājies, pabeigšanas datums nebija zināms un attiecīgi nebija iespējams plānot nedz publiskā iepirkuma procedūru iekārtu iegādei, nedz slimnīcas darbību. Tā rezultātā pilsoņi, valdība, valsts parlaments un plašsaziņas līdzekļi pauda publisku protestu, jo vienlaikus tam, ka pieauga izmaksas, nepietika līdzekļu, lai efektīvi apkalpotu iedzīvotājus vecajā slimnīcas ēkā.

Ievērojot noteiktās procedūras, lieta tika nodota IPCK izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Lai gan man nebija juridiska vai administratīva pienākuma to darīt, es, uzņemoties atbildību un spītējot grūtībām, apzinoties jautājuma jutīgumu un ievērojot pārredzamības principu, personīgi apspriedos ar galvenajām ieinteresētajām personām (valdību, Valsts revīzijas iestādi un valsts parlamenta attiecīgo komiteju — Valsts pārskatu revīzijas un Veselības lietu komiteju — priekšsēdētājiem un locekļiem), lai IPCK varētu nopietni mēģināt atrisināt strīdu mierīgā ceļā.

2002. gada septembrī pēc vairāku dienu ilgām un grūtām IPCK un darbuzņēmēja pārrunām ar Valsts revīzijas iestādes piekrišanu tika panākta sākotnēja nesaistoša vienošanās par strīda atrisināšanu. Lai gan man nebija juridiska vai administratīva pienākuma to darīt, pirms vienošanās tika iesniegta IPCK apspriešanai un balsošanai, es vēlreiz konsultējos ar minētajām ieinteresētajām personām par vienošanās noteikumiem, iegūstot viņu atbalstu, lai IPCK pabeigtu vienošanos. Tā rezultātā tika parakstīts papildu būvniecības līgums un jaunā Nikosijas galvenā slimnīca uzsāka darbību 2006. gada oktobrī.

(ii) Kā jau minēju 2. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar atbilstīgu tiesību aktu publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras līdz 2004. gada martam bija centralizētas, uzticot pilnvaras piešķirt līgumslēgšanas tiesības, kas pārsniedz noteiktu vērtību, Centrālajai publiskā iepirkuma konkursu padomei (CPIKP). Tajā pašā tiesību aktā tika noteikts, ka valsts galvenais grāmatvedis ir CPIKP priekšsēdētājs. Valsts revīzijas iestādi CPIKP pārstāvēja novērotājs, kuram nebija balsstiesību, bet kuram bija tiesības paust nesaistošu viedokli, kas tiek iekļauts protokolā.

Pēc starptautiska konkursa par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saistībā ar divu jaunu lidostu būvniecību Kiprā, izmantojot būvniecības, ekspluatācijas un nodošanas (BOT) metodi, 2002. gada decembrī tika pabeigta tehnisko piedāvājumu izvērtēšana un tās rezultāti kopā ar ieteikumiem tika iesniegti CPIKP apstiprināšanai un lēmuma pieņemšanai sākt finanšu piedāvājumu izskatīšanu un novērtēšanu. Šis konkurss notika pirmsvēlēšanu periodā pirms prezidenta vēlēšanām 2003. gada februārī. Lai gan valsts dienests Kiprā darbojas neatkarīgi no politiskajiem notikumiem, es paredzēju, ka, ja CPIKP risinās šo jautājumu parastajā kārtībā, tas, kā projekts tiktu īstenots, varētu apdraudēt starptautisko investoru uzticību Kiprai.

Uzņemoties atbildību un pilnīgi apzinoties jautājuma jutīgumu, CPIKP manā vadībā apspriedās par jautājumu tā, ka tika iegūts laiks līdz prezidenta vēlēšanām. Pēc vēlēšanām, kad pie varas nāca jauna valdība, es pieprasīju un panācu valdības politisko apņemšanos īstenot projektu, un tūlīt pēc tam CPIKP pieņēma lēmumu uzsākt finanšu piedāvājumu izskatīšanu un novērtēšanu.

2003. gada novembrī, kad bija pienācis laiks pieņemt lēmumu par to, kuru solītāju izvēlēties, tam cieši sekoja līdzi visas ieinteresētās personas, un informācija par to regulāri parādījās plašsaziņas līdzekļos. Lai palielinātu vairāku dienu ilgo CPIKP apspriežu pārredzamību, pēc mana uzaicinājuma sanāksmēs piedalījās visas iepirkuma un novērtēšanas posmos iesaistītās personas. Sanāksmes notika kā uzklausīšanas, kas ar visu dalībnieku atļauju tika ierakstītas magnetofona lentē. Jaunās starptautiskās lidostas Pafā un Larnakā sāka darboties attiecīgi 2008. gada novembrī un 2009. gada novembrī.

Neatkarība

3. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu piemērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Kā profesionāls grāmatvedis, kas strādā par valsts galveno grāmatvedi un ko Kipras Republikas prezidents ir izvirzījis Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatam, es pilnīgi piekrītu Līgumā paredzētajam noteikumam, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Man kā Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas un Kipras Sertificētu valsts grāmatvežu institūta loceklim ir pienākums rīkoties saskaņā ar attiecīgu ētikas kodeksu un ievērot godīguma, objektivitātes un neatkarības pamatprincipus.

Kipras Republikas galvenais grāmatvedis ir ierēdnis, kas ir atbildīgs Ministru padomes priekšā un atskaitās finanšu ministram. Tādējādi būtu pamatots iemesls uzskatīt, ka galvenais grāmatvedis nevar būt neatkarīgs. Pretēji šim uzskatam esmu strādājis trīs dažādu valdību vadībā un vienmēr esmu pildījis savus pienākumus neatkarīgi no politiskiem un/vai citiem jautājumiem. Tādēļ visas ieinteresētās personas un iestādes ir pieradušas uzskatīt, ka valsts galvenais grāmatvedis ir neatkarīgs.

Pildot pienākumus, man vairākkārt bija jāpieņem lēmumi, kas valdībai nebija labvēlīgi. Citkārt vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc valdības vai valsts parlamenta komiteju lūguma, es sagatavoju īpašos ziņojumus, kuru rezultātā veiktie secinājumi un piedāvātie ieteikumi valdībai tāpat nebija labvēlīgi. Tomēr, ņemot vērā manu līdzšinējo darbību, ko raksturo godīgums, objektivitāte, pārredzamība un neatkarība, visas ieinteresētās personas ir ņēmušas un ņem vērā manus lēmumus, secinājumus un ieteikumus.

Kā valsts galveno grāmatvedi mani kopā ar galveno revidentu — Valsts revīzijas iestādes vadītāju — regulāri aicina piedalīties valsts parlamenta komiteju sanāksmēs, jo īpaši Valsts pārskatu revīzijas komitejas sanāksmēs, kad tiek īstenota ministriju, departamentu vai dienestu parlamentāra uzraudzība, lai sniegtu neatkarīgu eksperta viedokli jautājumos, kas saistīti ar valsts finanšu pārvaldību un publisko iepirkumu.

2007. gadā pēc valsts parlamenta iniciatīvas Ētikas komiteja apspriedās par tiesību akta projektu, ko pieņēma 2008. gadā, lai izveidotu Īpašo revīzijas komiteju, kas uzrauga politiķu un valdības ierēdņu profesionālo darbību un nosaka, vai tā nav pretrunā viņu politiskajiem uzdevumiem. Īpašās revīzijas komitejas priekšsēdētājs ir tiesnesis, un tās locekļi ir prokurors, ģenerālprokurora pārstāvis, valsts parlamenta pastāvīgais priekšsēdētājs un valsts galvenais grāmatvedis. No Ētikas komitejas apspriešanās izrietēja, ka Īpašās revīzijas komitejas locekļa amata kandidātam ir jāatbilst tādām prasībām kā iedibināta neatkarība un visu politisko partiju atzīta pieņemamība.

Ja mani iecels par vienu no Eiropas Revīzijas palātas locekļiem, es pilnīgi ievērošu attiecīgo rīcības kodeksu un nepieļaušu nekādu politisku vai institucionālu iejaukšanos savu darba pienākumu pildīšanā. Turklāt es neiesaistīšos nekādās citās darbībās, kuras varētu uzskatīt par kompromitējošām attiecībā uz manu neatkarību. Manas atbildes uz jautājumu Nr. 2, Nr. 5, Nr. 6 un Nr. 7 arī norāda uz manu apņemšanos strādāt neatkarīgi.

4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Man kā Kipras Republikas galvenajam grāmatvedim saskaņā ar konstitūciju un tiesību aktiem ir pienākums sagatavot un parakstīt Kipras valdības ikgadējo finanšu pārskatu un ar Ministru padomes starpniecību iesniegt to valsts parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanai. Man arī ir pienākums iesniegt Ministru padomei ikgadējo ziņojumu par Valsts kases darbību. Turklāt Valsts revīzijas iestāde veic Valsts kases darbības revīziju un iekļauj atklājumus un ieteikumus ikgadējā revīzijas ziņojumā, ko iesniedz valsts prezidentam un parlamentam apstiprināšanai. Pildot valsts galvenā grāmatveža pienākumus, es nekad neesmu saskāries ar problēmām minēto apstiprināšanas procedūru īstenošanā.

5. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīts kādā tiesas procesā, vai Jūs varētu sniegt detalizētu informāciju?

Man nepieder uzņēmumi, nav finansiālu interešu vai citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem paredzamajiem pienākumiem. Saskaņā ar valsts ienākuma nodokļa likuma noteikumiem man ir periodiski jāiesniedz ģimenes īpašumu neto vērtības deklarācijas. Esmu gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības, un man nav nekādu iebildumu tās publiskot saskaņā ar Revīzijas palātas politiku un Kopienas noteikumiem.

Es neesmu un nekad neesmu bijis iesaistīts nekādos tiesas procesos.

6. Vai Jūs esat gatavs atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt aktīvi pildīt atbildīgu amatu politiskajā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?

Mans vienīgais vēlētais amats ir Licencētu zvērinātu grāmatvežu asociācijas (ACCA) Padomes locekļa amats. Es pildu savus pienākumus ACCA Padomē brīvprātīgi kā privātpersona, nesaņemot par to nekādu citu samaksu kā vien izdevumu atlīdzību. Ja mani iecels Revīzijas palātas locekļa amatā, esmu gatavs atkāpties no ACCA Padomes locekļa amata, ja vien mani tajā atkārtoti ievēlēs un ja tas būs pretrunā maniem turpmākajiem pienākumiem.

Es neesmu nevienas partijas loceklis un nepildu amata pienākumus nevienā partijā.

7. Kā jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas Jūsu dalībvalsts?

Ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, manas pilnvaras, atbildība un pienākums būs aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses un tādējādi Eiropas pilsoņu finanšu intereses. Es visus jautājumus risināšu vienādi, neatkarīgi no izcelsmes dalībvalsts. Noteikumu pārkāpumu, krāpšanas vai korupcijas gadījumu izcelsmes vieta manu neatkarību un profesionālo ētiku, spriedumus un centienus nekādi neietekmēs.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Komisijas noteikumiem, ja dalībvalstij rodas jebkādas aizdomas par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību (pamatojoties uz revīzijas rezultātiem vai trešās personas sniegtu informāciju), tai nekavējoties par to jāinformē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Eiropas Revīzijas palātai ir līdzīgs pienākums. Es pildu šo pienākumu kā Apstiprinātājiestādes vadītājs un kā Valsts krāpšanas apkarošanas koordinācijas struktūras (AFCOS) koordinators, ziņojot par pārkāpumiem un aizdomām saistībā ar krāpšanās gadījumiem.

Turklāt kā valsts galvenajam grāmatvedim man ir līdzīgs pienākums attiecībā uz valsts līdzekļu tērēšanu. Par jebkādiem pārkāpumiem vai pamatotām aizdomām attiecībā uz pārkāpuma izdarīšanu ir jāziņo attiecīgajām iestādēm.

Pienākumu izpilde

8. Kādiem būtu jābūt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskajā iestādē?

Kipras Republikas Valsts kases misija ir pārraudzīt un uzraudzīt tādu valsts finanšu darbību konstitucionālu, likumīgu un atbildīgu pārvaldību, ar kurām atbalsta lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošinot Kipras Republikas finanšu un fiskālās politikas efektīvu īstenošanu. Pēc manas pieredzes pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē vajadzētu ietvert:

· organizatorisko struktūru, mērķus, stratēģijas un politikas pamatnostādnes;

· atbildības un pārskatatbildības jomas;

· personāla prasmes un iemaņas;

· tiesību aktus un noteikumus, procedūras un iekšējo kontroli;

· informācijas sistēmas un automatizāciju;

· ārēju un iekšēju revīziju.

Civildienestam ir nepieciešama formāla struktūra, ar ko nosaka tā darbības un pienākumu izpildes modeli. Tā mērķiem ir jābūt rakstiski noteiktiem, un vadībai tie ir regulāri jāatjauno.

Stratēģiskie plāni — un plānošanas process kopumā — tiek izmantoti, lai piešķirtu saimnieciskos resursus civildienesta darbības rezultātu sasniegšanai un nodrošinātu, ka vadība sasniedz politikas un darbības mērķus.

Lai sasniegtu civildienesta mērķus, ir nepieciešams arī saskaņot vadības un personāla atsevišķos mērķus.

Skaidras atbildības jomas un pārskatatbildības pasākumi ir elementi, kas motivē vadību un personālu labi veikt savus pienākumus.

Papildus visiem organizatoriskajiem pasākumiem svarīgs finanšu pārvaldības kultūras elements ir civildienesta personāla kvalitāte, ko nosaka prasmes, tehniskās zināšanas, pieredze un ētiskās vērtības.

Civildienesta iekšējās kontroles sistēmai vajadzētu sniegt pietiekamu pārliecību, ka tā mērķi tiks sasniegti, jo īpaši attiecībā uz:

· darbību efektivitāti;

· ekonomisku un efektīvu resursu izmantošanu;

· piemērojamo politikas pamatnostādņu, procedūru, tiesību aktu un noteikumu ievērošanu;

· aktīvu un procentu aizsardzība pret jebkāda veida zaudējumiem, tai skaitā tādiem, kas radušies krāpšanās, pārkāpumu vai korupcijas rezultātā, un

· informācijas, pārskatu un datu pareizība un uzticamība.

Ar spēcīgām informācijas sistēmām un automatizāciju kopumā varētu uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, ja tiek izstrādāts detalizēts un pilnīgs plāns to īstenošanai un ja, tās izmantojot, var panākt vēlamo civildienesta funkcionalitāti.

Visbeidzot, ārējas un iekšējas revīzijas darbības ir neatņemama daļa no civildienesta, kas veic finanšu pārvaldību, jo tās atbalsta labu pārvaldi, pārskatatbildību, pārredzamību un kontroli, kā arī piešķir finanšu pārvaldības kultūrai uzticamību un veicina finanšu pārvaldības pareizību.

Visu augstākminēto aspektu laba līdzsvarotība palīdz civildienestam ieviest un uzturēt pareizas finanšu pārvaldības kultūru, lai panāktu maksimālu darba izpildi, ekonomiju, efektivitāti un lietderīgumu.

9. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs raksturotu savus pienākumus attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu Revīzijas palāta palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenot to pilnvaras, kas saistītas ar budžeta izpildes kontroli. Līgumā ir definēts, ka šo palīdzību abām iestādēm Revīzijas palāta sniedz, izstrādājot ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un notikušo darījumu likumību un pareizību.

Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta ir atbildīga par visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatu pārbaudi un finanšu pārvaldības pareizību. Tādēļ pārskati (ikgadējie vai īpašie/ad-hoc), kurus Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un, jo īpaši, Budžeta kontroles komitejai, ir ļoti svarīgi.

Revīzijas palātas darbs veido ļoti svarīgu pamatu ikgadējai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuras laikā Eiropas Parlaments, balstoties uz Padomes ieteikumiem, izlemj, vai Komisija ir izpildījusi savu pienākumu attiecībā uz iepriekšējā gada budžeta izpildi.

Turklāt, pateicoties Revīzijas palātas darbam, Budžeta kontroles komiteja var pievērst uzmanību specifiskām jomām, lai risinātu problēmas, mazinātu risku un maksimāli palielinātu ES finanšu resursu ekonomiju, efektivitāti un lietderīgumu, no kā labumu gūst Eiropas pilsoņi.

Tādēļ Revīzijas palātas pārskatiem jābūt precīziem un uzticamiem, un tajos jāiekļauj ieteikumi un pārbaudīto struktūru atbildes, lai vislabāk palīdzētu Budžeta kontroles komitejai pildīt tās uzdevumu un sasniegt mērķus.

Lai pārskatā sniegtajiem atzinumiem un ieteikumiem būtu maksimāla ietekme, ārkārtīgi svarīga ir koncentrētība un vispārēji saprotamas valodas izmantojums, izvairoties no tehniskiem terminiem vai pareizi tos interpretējot atkarībā no vajadzības.

Es pēc pieredzes pilnīgi novērtēju Valsts revīzijas iestādes un valsts parlamenta konstruktīvās sadarbības sniegtās priekšrocības un nepieciešamību, kā arī priekšrocības, ko sniedz ciešā sadarbība, kas man izveidojusies ar Valsts revīzijas iestādi.

Kā valsts galvenais grāmatvedis es kopā ar galveno revidentu — Valsts revīzijas iestādes vadītāju — esmu cieši saistīts ar Valsts pārskatu revīzijas komiteju, un mani regulāri aicina piedalīties tās sanāksmēs, kad tiek īstenota ministriju, departamentu vai dienestu parlamentārā uzraudzība, lai sniegtu neatkarīgu eksperta viedokli jautājumos, kas saistīti ar valsts finanšu pārvaldību un publisko iepirkumu. Šī sadarbība ir veidojusies, pamatojoties uz savstarpēju uzticību un cieņu, un, ja mani iecels par Revīzijas palātas locekli, es centīšos veidot tādas pašas attiecības ar Budžeta kontroles komiteju. Es to darīšu, sniedzot ieguldījumu Revīzijas palātas revīzijas grupu, apakšpalātu un kolēģijas darbā un veidojot personīgus kontaktus, apmainoties viedokļiem un apspriežoties ar Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju un locekļiem.

10. Kāda, Jūsuprāt, ir darbības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto valdības procesā?

Darbības revīzija ir ārējs novērtējums tam, cik ekonomiski, efektīvi un lietderīgi civildienesta struktūras, fondi vai projekti izmanto pieejamos resursus.

Darbības revīziju dēvē arī par izmaksu lietderības revīziju, tas ir, pārbaudi attiecībā uz to, vai, iztērējot līdzekļus, civildienesta guvumam ir vislielākā vērtība.

Kvalitatīvas darbības revīzijas sniedz guvumu gan revidentam, gan revidējamai struktūrai. Revidents gūst ieskatu revidējamās struktūras darbībās un darba jomā, un tas veicina risku izpratni un labākus un efektīvākus revīzijas rezultātus. Revidējamā struktūra saņem palīdzību darbību izpildes uzlabošanā, lai, labāk sadalot resursus, veicinātu rezultātu kvalitāti un vairotu pilsoņu gūtās priekšrocības.

Darbības revīzijas pievienotā vērtība, manuprāt, ir atkarīga no revīzijas darba kvalitātes un tā, cik labi revīzijas laikā savas lomas pilda revidents un revidējamā struktūra, kā arī no tā, cik efektīva ir viņu sadarbība un saziņa.

Lai revīzija būtu veiksmīga, ir nepieciešami šādi kritiski faktori:

a) Revīzijai

· jābūt taisnīgai,

· jābūt koncentrētai uz rezultātu izmērīšanu un paziņošanu un

· jāveicina pārskatatbildība un uzticēšanās;

b) Revīzijas ieteikumiem jābūt

· pamatotiem uz pierādījumiem (pietiekamiem, atbilstīgiem, pārbaudītiem) un skaidriem, un

· tādiem, kurus ir iespējams rentabli īstenot;

c) Revīzijas ziņojumam jābūt līdzsvarotam, un tajā nevajadzētu koncentrēties tikai uz negatīvo;

d) Revīzijas rezultāti jāapspriež ar revidējamo struktūru agrīnā revīzijas posmā, veidojot godīgu un atklātu dialogu;

e) revidentiem jābūt ar plašu pieredzi un revīzijas grupā būtu jāiekļauj revidenti ar visdažādāko profesionālo un akadēmisko pieredzi, jo īpaši sarežģītos un jutīgos revīzijas gadījumos.

Darbības revīzijas rezultāti un ieteikumi attiecībā uz revidējamās struktūras vadības procesu tiek iekļauti ziņojumā, tai cieši sadarbojoties un sazinoties ar revidentu. Vadībai ir jābūt aktīvi iesaistītai revīzijas procesā, un tai būtu jāpiekrīt darbības revīzijas rezultātiem un ieteikumiem, un tādējādi jāatzīst visi trūkumi, un jāpieņem ieteikumi. Tas liek vadībai uzņemties pārskatatbildību un atbildību par ieteikumu tūlītēju un efektīvu īstenošanu. Vadības apņemšanos atkārtoti izvērtē izpildes pārbaužu laikā.

11. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību, pārbaudot ES budžetu?

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu „Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību”. Turklāt var piekrist Revīzijas palātas priekšsēdētāja teiktajam, ka „politiskās kontroles iestādes (Eiropas Parlamenta) un profesionālās kontroles iestādes (Revīzijas palātas) ciešāka sadarbība var vēl vairāk uzlabot ES līdzekļu pārvaldību”.

Visu iepriekš minēto iestāžu efektīva sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, lai revīzijas un parlamentārās uzraudzības jomā izmantojamo nodokļu maksātāju naudu sadalītu ekonomiski, efektīvi un lietderīgi. Lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību, varētu apsvērt augsta līmeņa sadarbības komitejas izveidi, iesaistot tajā Budžeta kontroles komiteju, dalībvalstu parlamentu valsts pārskatu revīzijas komitejas, Eiropas Revīzijas palātu un dalībvalstu revīzijas iestādes. Par tās mērķi būtu jānosaka viena revīzijas jēdziena vienota īstenošana, izdarot juridiskos un administratīvos grozījumus, kas varētu būt nepieciešami Eiropas un dalībvalstu līmenī.

Lai uzlabotu Revīzijas palātas un valstu revīzijas iestāžu sadarbību, tika īpaši izveidota Kontaktu komiteja, kas apvieno ES dalībvalstu revīzijas iestāžu vadītājus un Revīzijas palātas priekšsēdētāju un locekļus. Sadarbības līmenis jau ir pietiekami labs, bet vienmēr ir iespējams to vēl vairāk uzlabot, piemēram:

· vēl vairāk paļaujoties uz dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktajām revīzijām;

Tas varētu notikt, pamatojoties uz valstu deklarācijām, valstu revīzijas ziņojumiem, sertifikātiem un gada pārskatiem.

· izvairoties no dažādos revīzijas pasākumos veiktā darba dublēšanās vai pārklāšanās;

Ir vērts minēt, ka, lai gan 80 % ES izdevumu ir dalītā pārvaldība, dalītā atbildība par iztērēto līdzekļu revīziju ir nesamērīga. Vienotas revīzijas jēdziena īstenošana ļautu ietaupīt revīzijai paredzētos līdzekļus, tādējādi sniedzot labumu ES pilsoņiem.

· stingrāk ievērojot starptautiskos revīzijas standartus un izmantojot kopējas revīzijas metodes.

Lai sasniegtu nepieciešamo vienprātību, būtu vēl vairāk jāveicina centieni, kas vērsti uz kopēju revīzijas standartu darba grupas darbību, un jāstiprina visu ieinteresēto personu apņemšanās.

Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, un tā var vēl vairāk uzlabot ES līdzekļu pārvaldību. Sadarbība jau notiek augstā līmenī, un to varētu uzlabot:

· organizējot reglamentētas, uz jauniem sasniegumiem orientētas sanāksmes Revīzijas palātas locekļu un Eiropas Parlamenta deputātu līmenī,

· izveidojot specializētas sadarbības komitejas un

· izveidojot kontaktus starp dažādās jomās strādājošiem darbiniekiem.

Iepriekš minētās iestādes, pildot savus pienākumus ES budžeta izpildes apstiprināšanā, savstarpēji ietekmē viena otru. Eiropas Parlaments koncentrējas uz rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā Revīzijas palātas veikto revīziju rezultātus un ziņojumos iekļautos ieteikumus, bet Revīzijas palāta izstrādā revīzijas programmu, ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas apsvērumus un pārdomas. Specifisku sadarbības veidu ieviešana un reglamentēšana visos līmeņos (locekļu/deputātu, specializēto sadarbības komiteju un personāla līmenī) cels gan Eiropas Revīzijas palātas, gan Eiropas Parlamenta veiktā darba vērtību.

Ja mani iecels par Eiropas Revīzijas palātas locekli, man būs lielākas iespējas piedalīties Revīzijas palātas un citu iestāžu, jo īpaši Budžeta kontroles komitejas sadarbības uzlabošanā, ievērojot neatkarības principu.

Citi jautājumi

Vai Jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būtu negatīvs?

Es stingri uzskatu, ka, ieņemot jebkādu amatu civildienestā, ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums ir visu ieinteresēto personu un jo īpaši Eiropas Parlamenta pilnīga paļāvība un uzticēšanās iestādes vadītājam, jo pretējā gadījumā šīs amatpersonas loma tiek vājināta, un tas kaitē pilsoņu interesēm. Es esmu pieturējies pie šā principa visas karjeras laikā, kalpojot civildienestā Kiprā, un ievērošu to arī kā Revīzijas palātas locekļa kandidāts. Budžeta kontroles komitejas un Eiropas Parlamenta paļāvība un uzticēšanās atsevišķiem Revīzijas palātas locekļiem un Revīzijas palātai kā iestādei kopumā ir ārkārtīgi svarīga, un tas ir priekšnoteikums Eiropas pilsoņu finanšu interešu aizsardzībai. Es būšu pagodināts, ja apstiprināsiet manu kandidatūru Revīzijas palātas locekļa amatam, un centīšos saglabāt jūsu paļāvību un uzticēšanos savu turpmāko amata pienākumu izpildē.

Negatīva Eiropas Parlamenta atzinuma gadījumā es, protams, savu kandidatūru atsaukšu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.9.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Jorgo Chatzimarkakis, Andrea Cozzolino, Ryszard Czarnecki, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Aldo Patriciello, Christel Schaldemose, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Monika Hohlmeier, Ivailo Kalfin