ZIŅOJUMS par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (*) (19.7.2010)

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (27.7.2010)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

5.10.2010 - (2010/2040(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Gesine Meissner
Atzinumu sagatavoja (*): Antonello Antinoro, Zivsaimniecības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2010/2040(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0266/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0266/2010

Debates :

PV 21/10/2010 - 5
CRE 21/10/2010 - 5

Balsojumi :

PV 21/10/2010 - 7.10
CRE 21/10/2010 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0386

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (*)
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi

(2010/2040(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā[1],

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Progresa ziņojums par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku” (COM(2009)0540),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots progresa ziņojumam par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku (SEC(2009)1343),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā” (COM(2009)0466),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Starptautiskās dimensijas aprises integrētajā Eiropas Savienības jūrniecības politikā” (COM(2009)0536),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Ceļā uz jūrniecības pārraudzības integrēšanu — vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā” (COM(2009)0538),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanas izpēte” (COM(2008)0068),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Komisijas 2010. gada darba programma — laiks rīkoties” (COM(2010)0135),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Ceļvedis jūras teritoriālajai plānošanai: kopēju principu sasniegšana Eiropas Savienībā” (COM(2008)0791),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Vadlīnijas integrētai pieejai jūrniecības politikas jomā: ceļā uz labākas prakses izmantošanu integrētā jūrniecības pārvaldībā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām” (COM(2008)0395),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam” (COM(2009)0248),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienība un Arktikas reģions” (COM(2008)0763),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu „Veidojot Eiropas jūras zināšanu infrastruktūru — ceļvedis Eiropas jūras novērojumu un datu tīkla izveidei” (SEC(2009)0499),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu „Jūras datu infrastruktūra — sabiedriskās apspriešanas rezultāti” (SEC(2010)0073),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu „Neoficiāls dokuments par kuģošanas uzraudzību” (SEC(2008)2737),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai. Saskaņota sistēma Eiropas Pētniecības telpā okeānu un jūru ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai” (COM(2008)0534),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā” (COM(2009)0008),

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 16. novembra secinājumus par integrēto jūrniecības politiku,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumus par integrēto kuģošanas uzraudzību,

– ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus par integrēto jūrniecības politiku,

– ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tai pievienotos protokolus[2],

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par tiesību aktu kopumu attiecībā uz jūrniecību un piekrastes zonām (2009. gada 17. un 18. jūnijs),

– ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par turpmāko Eiropas Savienības jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām[3],

– ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku[4],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Zivsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7‑0266/2010),

A. tā kā okeāni un jūras ir ārkārtīgi sarežģītas struktūras un tos ietekmē ļoti daudzas darbības, intereses un politikas jomas; tā kā gan zināšanas par jūras lietu daudzveidīgo problēmu risināšanu, gan arī pilnvaras to darīt ir daudziem publiskā un privātā sektora dalībniekiem dažādos pārvaldības līmeņos;

B. tā kā pasaules okeāni un jūras ir savstarpēji saistīti un atkarīgi un tā kā arvien plašākā okeānu un jūru izmantošana kuģniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, tūrisma un pētniecības nozaru vajadzībām apvienojumā ar klimata pārmaiņām arvien vairo jūras vides problēmas;

C. tā kā kuģniecība un kuģu būve ļoti lielā mērā veicina Eiropas Savienības valstu ekonomisko labklājību un sniedz nozīmīgus pakalpojumus patērētājiem un uzņēmumiem gan Eiropas, gan pasaules mērogā;

D. tā kā IJP pieeja ir skaidra atbilde uz jautājumu, kā panākt lielāku saskaņotību starp darbībām, kas tiek veiktas atbilstoši dažādām politikas nostādnēm, kuras ietekmē jūras ūdeņus un piekrastes zonas, un nepieciešamību videi saudzīgākā veidā izmantot šo ekosistēmu resursus;

E. tā kā Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir integrētās jūrniecības politikas (IJP) vides pīlārs; tā kā šai pieejai vajadzētu būt ciešāk saistītai ar citām nozaru politikas jomām;

F. tā kā veiksmīgai IJP vajadzētu būt balstītai uz izciliem sasniegumiem jūras vides pētniecībā, tehnoloģijās un jauninājumos un tai vajadzētu sekmēt vienas institūcijas apstiprinājuma kārtību lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot reglamentējošo pilnvaru dublēšanos, taču ņemot vērā arī reģionālās un vietējās īpatnības;

G. tā kā šīm integrētajām jūrniecības pārvaldības struktūrām vajadzētu veicināt savstarpēji konkurējošu jūrniecības darbību saskaņotu plānošanu, jūras apgabalu stratēģisku pārvaldību, novērošanas darbību kvalitāti un tiesību aktu ievērošanu; tā kā šai nolūkā ir skaidri jānosaka visu šādu struktūru kopums, jānodrošina to atpazīstamība un jāuzlabo to sadarbība, pamatojoties uz pārredzamu un saskaņotu sistēmu;

H. tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē ietekmīgākā jūras lielvara un tai ir jārīkojas, pamatojoties uz IJP un tās sekmīgu īstenošanu, lai uzņemtos vadošo lomu starptautiskā mērogā, tā cenšoties labāk plānot jūrniecības darbības, nodrošināt labāku vides aizsardzību un veicināt labu jūrniecības praksi starptautiskos forumos;

I. tā kā Eiropas attālākajiem piekrastes un salu reģioniem ir īpaša nozīme tādās jomās kā drošība un aizsardzība pret vides riskiem un noziedzīgām darbībām,

Vispārēji apsvērumi

1. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2009. gada oktobra tiesību aktu kopumu par integrēto jūrniecības politiku (IJP) kā savlaicīgu un veicinošu 2007. gada Zilās grāmatas rīcības plāna izvērtējumu un vienlaikus atzīst, ka jau veiktās un vēl veicamās jaunās ierosmes gan pilnībā saskan ar Zilās grāmatas mērķiem, gan no tiem loģiski izriet; kopumā atbalsta integrētu pieeju jūras lietu jautājumiem;

2. piekrīt Komisijai, ka spēcīgās jūrniecības tradīcijas ir viena no Eiropas priekšrocībām; tāpēc aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt attīstīt dažādu jūrniecības nozaru sniegtās iespējas, šai nolūkā izstrādājot vērienīgu jūras nozares izaugsmes (t. s. „zilās izaugsmes”) stratēģiju; uzskata, ka IJP ir jāpalīdz veidot konkurētspējīga, sociāla un ilgtspējīga Savienība; šai sakarā uzskata, ka, izstrādājot IJP, tajā ir saskaņoti jāiekļauj pasākumi, kas nodrošinātu ekonomikas attīstību, augstu nodarbinātības līmeni — ar apmācības pasākumiem un jauna projekta „Erasmus jūrniecības jomā” īstenošanu jo īpaši veicinot nozares pievilcību jauniešu vidū, — un vides aizsardzību; tādēļ norāda, ka IJP ir jābūt saistītai ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un iniciatīvām;

3. tādēļ prasa, lai Komisija iesniegtu visaptverošu starpnozaru stratēģiju ilgtspējīgai izaugsmei piekrastes reģionos un jūrniecības nozarēs līdz 2013. gadam, pamatojoties gan uz plašu izpēti par iespējām un politikas risinājumiem, gan uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām; uzskata, ka vienam no šīs stratēģijas elementiem vajadzētu būt jaunai, integrētai pieejai, lai stiprinātu Eiropas vadošo lomu ar jūras vidi un jūrniecību saistītas pētniecības jomā, tehnikas attīstībā un jūras inženierzinībās dažādās nozarēs, tādās kā kuģu būve, jūras resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, videi saudzīga kuģošana, kā arī enerģijas ražošana jūrā un ar to saistītās tehnoloģijas; norāda, ka starptautiskā līmenī ir jārod risinājumi tam, kā izskaust negodīgas konkurences praksi kuģu būves nozarē;

4. aicina Komisiju pēc naftas noplūdes izraisītās katastrofas Meksikas līcī rīkoties un attiecībā uz naftas ieguvi atklātā jūrā Eiropas ūdeņos iedibināt juridisko noteiktību, šai nolūkā iesniedzot saskaņotu Eiropas rīcības stratēģiju attiecībā uz katastrofu novēršanu un cīņu pret urbumu platformu un naftas tankkuģu izraisītām avārijām, tostarp starptautiskā līmenī, jo īpaši pārrobežu piesārņojuma gadījumā; prasa, lai Komisija mudinātu dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošo starptautisko tiesisko regulējumu, kā tas šai ziņā noteikts attiecīgajās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) starptautiskajās konvencijās, un lai Komisija vienlaikus arī noteiktu gan visus iespējamos pasākumus šādu katastrofu novēršanai, gan visas iespējamās nepilnības ES un dalībvalstu tiesību aktos un visus attiecīgos ES tiesību aktus un darbības iespējami ātri atbilstīgi pielāgotu, ņemot vērā Meksikas līča un Eiropas piekrastes un jūras reģionu atšķirīgo specifiku;

5. mudina Komisiju, pārskatot attiecīgo regulu, paplašināt Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) pilnvaras, tās attiecinot arī uz atklātā jūrā ierīkoto platformu drošības pārbaudēm un pasākumiem naftas produktu noplūdes likvidēšanai;

6. uzskata, ka šajā sakarībā ir steidzami jāpārskata Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, jo šajā direktīvā nav noteikta atbildība saskaņā ar principu „maksā piesārņotājs” attiecībā uz naftas ieguvi atklātā jūrā;

7. šajā sakarībā aicina Komisiju pārbaudīt, vai nebūtu jāpaplašina EMSA pilnvaras un vai šajā kontekstā aģentūras kompetencē nebūtu jāiekļauj arī pienākums kontrolēt to, kā tiek ievēroti drošības standarti atklātā jūrā ierīkotās naftas ieguves vietās, un šai sakarā pārbaudīt ārkārtas rīcības plānus;

8. atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu „Datubāze par ES finansētiem projektiem jūras reģionos”[5] un aicina Komisiju nākamajā progresa ziņojumā par IJP sniegt pilnīgu un sistemātisku pārskatu par visu finansējumu, kas dažādās budžeta pozīcijās pieejams ar jūrniecības nozarēm, piekrastes reģioniem un jūru saistītām darbībām;

9. prasa Komisijai ieņemt stingru nostāju attiecībā uz to, ka nākamajā finanšu plānā IJP ir jāpiešķir pienācīgs finansējums, un šai nolūkā izvērtēt visas finansēšanas iespējas, tostarp gan Reģionu komitejas priekšlikumu par piekrastes fondu, gan iespējas efektīvi koordinēt dažādas finansēšanas sistēmas;

10. atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā IJP finansēšanai piešķirt EUR 50 miljonus, lai turpinātu iesākto darbu, pamatojoties uz politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomās iepriekš īstenotajiem projektiem;

Jūrniecības pārvaldība

11. pauž atzinību tām dalībvalstīm un reģioniem, kuri jau ir izstrādājuši integrētas jūrniecības pārvaldības politikas virzienus un struktūras; aicina visas tās dalībvalstis, kuru attiecīgās ar IJP saistītās administratīvās struktūras joprojām ir ļoti sadrumstalotas, nekavējoties izveidot vienotas integrētas struktūras jūrniecības pārvaldībai;

12. piekrīt Komisijas vadlīnijām attiecībā uz jūrniecības pārvaldību un tās analīzei par daudzsološo, taču vēl arvien nepietiekamo progresu aizvadītajos gados;

13. aicina Komisiju, dalībvalstis un piekrastes reģionus pastiprināt centienus integrētas jūrniecības politikas izstrādē un atbilstīgas jūrniecības pārvaldības struktūru veidošanā, kas ļautu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, iesaistot visas ieinteresētās personas un tādējādi labāk ņemot vērā dažādos politikas mērķus;

14. uzsver nepieciešamību veicināt to, ka tiek izstrādātas konkrētām teritorijām atbilstīgas attīstības stratēģijas, kuru īstenošanas noteicošais elements būtu augšupējs apspriešanās process, un neatbalstīt „visiem vienas mērauklas” pieeju; tādēļ uzskata, ka integrēta jūrniecības pārvaldība ir būtiska, lai novērstu kompetenču pārklāšanos starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un lai veicinātu sadarbību un dialogu ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm, piekrastes kopienām, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un citām jūrniecības jautājumos ieinteresētajām personām; atbalsta ES jūras makroreģionu izveidi un tiem paredzētu attīstības stratēģiju izstrādi reģionālām jūras teritorijām paredzētu stratēģisku pieeju kontekstā;

15. aicina Komisiju sīkāk novērtēt dalībvalstu un reģionālu jūrniecības pārvaldības struktūru kvalitāti, pamatojoties uz paveikto, un nodrošināt paraugprakses apmaiņu, lai sasniegtu IJP mērķus; uzskata, ka integrēta un pārredzama jūrniecības pārvaldība garantē optimālu plānošanu, ļauj veikt daudzas savstarpēji saistītas darbības un palīdz veidoties no šķēršļiem brīvai Eiropas jūrniecības telpai;

16. piekrīt Komisijai, ka pārvaldības struktūrām pastāvīgi jāiesaista ieinteresētās personas jūrniecības politikas veidošanā; šajā nolūkā aicina visas piekrastes dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, iespējami drīz izraudzīties valsts kontaktpunktus saistībā ar IJP, tā pozitīvi atsaucoties uz Komisijas pieprasījumu; uzsver nepieciešamību aktivizēt šo operatīvo tīklu iespējami ātrāk; atbalsta starpnozaru platformas izveidi ieinteresēto personu dialogam par jūras lietām; prasa ieviest noteikumus, lai veidotos konkrēta Komisijas un reģionu partnerība, atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Jūrniecības dienai un prasa pamatīgāk apsvērt noteikumus attiecībā uz ES iedzīvotāju informēšanu un sabiedrības līdzdalību saistībā ar visiem IJP aspektiem;

17. atzinīgi vērtē Eiropas jūrniecības apvienību tīklu un aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt šīs jaunās organizācijas visos līmeņos, jo īpaši atbalstot šo organizāciju jaunrades spēju, to iekļaušanu valsts un Kopienas līmeņa politikas nostādnēs un programmās, stiprinot valstu sadarbību, nodrošinot vairāk iespēju iesaistīties IJP īstenošanā un vairojot tās atpazīstamību;

18. aicina dalībvalstis un Komisiju kompetentos forumos sekmēt starptautisku dialogu par IJP un citiem jūrniecības jautājumiem, tai skaitā par Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) ratifikāciju un īstenošanu; ierosina vismaz reizi gadā rīkot sanāksmi par IJP, kurā piedalītos ministri no Savienības Vidusjūrai (UfM) dalībvalstīm;

19. aicina ES, darbojoties Savienībā Vidusjūrai, censties panākt vienotā zivsaimniecības un akvakultūras nozaru paraugprakses projekta iekļaušanu šīs jaunās starptautiskās organizācijas programmā;

20. aicina Komisiju stiprināt IJP starptautisko dimensiju un vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz to, ka uzlabojumi attiecībā uz darba apstākļiem jūrā, drošību un kuģu ekoloģiskajiem raksturlielumiem ir jāierosina starptautiskos forumos un tie ir jāratificē ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus parakstījušas ostas valstis, karoga valstis un krasta valstis, lai kuģniecības jomā panāktu uzlabojumus pasaules mērogā;

21. aicina Komisiju un Padomi atbalstīt IJP iekļaušanu finansiālās palīdzības instrumentos un noteikt IJP par vienu no ES ārpolitikas mērķiem, šai nolūkā īstenojot attiecīgas iniciatīvas, kas paredzētas, lai cīnītos pret tādām problēmām kā piesārņojums, nelegāla zveja un pirātisms;

Jūras baseiniem paredzētas ierosmes un stratēģijas

22. atzinīgi vērtē Komisijas jau ierosinātās reģionāliem jūras baseiniem paredzētās iniciatīvas un stratēģijas, kā arī jūrai nozīmīgas makroreģionālās stratēģijas; atzīst, ka IJP principu īstenošanai ir nepieciešams pārvērst tos mērķtiecīgās stratēģijās un īpašos pasākumos, kas pielāgoti katra jūras baseina īpatnībām, bet attiecībā uz Vidusjūru — arī tās baseina dažādajiem apakšreģioniem; prasa turpināt dialogu un sadarbību, lai, īstenojot daudzlīmeņu pieeju, uzlabotu jūras telpas un piekrastes zonu pārvaldību dažādos jūras baseinos, tai skaitā Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā, Atlantijas okeānā, Melnajā jūrā un Vidusjūras reģionā, un prasa Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm nevilcinoties rīkoties, lai izstrādātu un ierosinātu šajos reģionos veicamus pasākumus;

23. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību ES attālāko reģionu specifikai, kuru jūras teritorija nodrošina Eiropas Savienībai pasaulē lielāko ekskluzīvo saimnieciskās darbības zonu; tādēļ uzskata, ka šīm teritorijām varētu būt īpaša nozīme IJP starptautiskajā dimensijā, un aicina Komisiju iekļaut ar jūru saistītos aspektus starptautiskajos nolīgumos, ko tā slēdz ar reģionālām valstu grupām;

24. norāda, ka liela daļa Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņu atrodas ārpus piekrastes valstu jurisdikcijas un uz tiem neattiecas šo valstu suverēnās tiesības, un tāpēc tām nav regulatīvu un izpildu pilnvaru integrēti regulēt cilvēku darbību šajos ūdeņos;

25. tādēļ aicina attiecīgās piekrastes valstis atrisināt robežu jautājumus, pamatojoties uz UNCLOS, un vienoties par jūras zonām;

Jūras teritoriālā plānošana

26. saprot, ka stabilitāte, paredzamība un jūras telpas pārvaldības pārredzamība ir svarīgākie faktori, lai nodrošinātu optimālu un ilgtspējīgu saimnieciskās darbības attīstību un jaunu izaugsmi, kā arī darba vietas saistībā ar jūrniecību, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un viļņu enerģijas, turpmāku attīstību, turklāt neietekmējot tradicionālās darbības;

27. uzskata, ka arvien aktīvākas un konkurējošākas jūras izmantošanas pārvaldībai ekosistēmu jomā ir nepieciešama koordinēta, racionalizēta un pārrobežu kontekstā veicama jūras teritoriālā plānošana, kuru var izmantot kā neitrālu instrumentu, tādējādi būtiski sekmējot Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu un veicinot dažādu jūras izmantošanas veidu harmonisku līdzāspastāvēšanu;

28. atzinīgi vērtē uz ekosistēmas pieeju balstīto jūras teritoriālās plānošanas (JTP) ceļvedi, kā arī desmit plānošanas principu izstrādi un uzskata, ka šāds starpnozaru politikas instruments ir ļoti svarīgs IJP īstenošanai; prasa, lai Komisija 2011. gadā iesniegtu direktīvas projektu par JTP vai ierosinātu tādu instrumentu, kas būtu vispiemērotākais JTP un pārējo pašreizējo iniciatīvu (piekrastes zonu integrētas pārvaldības, Natura 2000 un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas) konsekvences nodrošināšanai;

29. iesaka izvērtēt iespējas dažādām nozarēm (piemēram, kuģniecībai, atjaunojamās/saules enerģijas ražošanai un akvakultūrai) kopīgi izmantot jūras telpu;

30. uzsver Eiropas jūras teritorijas plānošanas un tās izmantojuma lielo nozīmi piekrastes reģionos, īpaši attālinātos reģionos, un norāda, ka ir nepieciešams aizsargāt ekoloģiski visjutīgākos bioģeogrāfiskos reģionus, nodrošinot zivsaimniecības nozarei resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

Kuģošanas uzraudzība

31. sagaida, ka labi koordinēta un integrēta starppīlāru, starpnozaru un pārrobežu pieeja kuģošanas uzraudzībai uzlabos dalībvalstu un Eiropas Savienības interešu aizsardzību, kā arī jūras piesārņojuma un nelikumīgu darbību novēršanu, padarot ar jūru saistītām iestādēm pieejamu kontroles un uzraudzības informāciju no dažādām attiecīgajām darbības jomām, tādējādi sekmējot lielāku efektivitāti;

32. tādēļ aicina Komisiju, dalībvalstis, ES aģentūras, it īpaši EMSA, un attiecīgās organizācijas pastiprināt centienus attiecībā uz sadarbību un koordināciju, kā arī attiecībā uz nepieciešamajiem tiesību aktu pielāgojumiem;

33. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm apzināt šķēršļus datu apmaiņai ES un dalībvalstu tiesību aktu un aģentūru pilnvaru jomā, mācīties no pieredzes, kas gūta, īstenojot reģionālas un valstu ierosmes, pētniecības un izmēģinājuma projektus un darbības jūras uzraudzības un KDAP jomā, 2010. gadā iesniegt ceļvedi par integrēto kuģošanas uzraudzību un izpētīt jomas sadarbībai ar tām trešām valstīm, jo īpaši no Vidusjūras reģiona, kuras ir ratificējušas ANO Jūras tiesību konvenciju, kā arī ar attiecīgajām organizācijām;

34. prasa Komisijai pirms nākamā finanšu plāna laikus noskaidrot papildu finanšu vajadzības tādas vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei saistībā ar integrēto kuģošanas uzraudzību, kuru varētu izmantot gan ES, gan dalībvalstis;

35. aicina Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu kuģošanas uzraudzības integrācijai, lai varētu izveidot vienotu informācijas apmaiņas vidi;

36. atkārtoti pieprasa uzlabot sadarbību starp dalībvalstu valsts inspekcijām, krasta apsardzi un jūras kara floti un atgādina Komisijai, ka — atbilstoši Direktīvā 2005/35/EK noteiktajai Eiropas Parlamenta iepriekšējai prasībai attiecībā uz 2005. gadu — tai ir jāsagatavo priekšizpēte par turpmāku sadarbību un dažādu krasta apsardzes dienestu integrāciju, nodrošinot lielāku sadarbspēju, lai izveidotu vienotu Eiropas krasta apsardzes dienestu; uzskata, ka tas lielā mērā ļautu Eiropas Jūras drošības aģentūru vairāk iesaistīt piekrastes reģionu uzraudzībā un sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm saistībā ar sankciju piemērošanu jūras piesārņošanas gadījumos;

Dažādi jautājumi

37. atkārtoti pauž nostāju un prasības, kas minētas rezolūcijā „Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā”;

38. prasa Komisijai saistībā ar gaidāmo Balto grāmatu par transporta nākotni ņemt vērā jūras transporta būtisko lomu mūsdienu tirdzniecībā, veicināt vietējas nozīmes un mazāk noslogotu ostu attīstību un pienācīgi risināt jautājumu par jūras transporta drošības pasākumiem gan Savienībā, gan ārpus tās, ieguldot līdzekļus risku daudzfaktoru pārvaldības sistēmu uzlabošanā, lai varētu noteikt un pārbaudīt bīstamas kravas;

39. uzsver, ka ir svarīgi izveidot vienotu jūras transporta telpu bez šķēršļiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis:

– novērtēt un saglabāt mazās ostas;

– paplašināt piekrastes kuģniecības tīklu, lai samazinātu attālumus sauszemes pārvadājumu maršrutos;

– atbalstīt pētniecību un jaunradi attiecībā uz kravu veidiem, kravu apstrādi un loģistikas iespējām, lai rastu risinājumus, kas ļauj samazināt pārvadājumu ilgumu un kravu apstrādes izmaksas;

– atbalstīt ostas infrastruktūru attīstību;

40. prasa Komisijai apvienot Eiropas jūrniecības politiku un ar iekšējiem kuģošanas ceļiem saistītos politikas virzienus, lai pēc iespējas palielinātu ūdenstransporta potenciālu un radītu efektīvus un daudzveidīgus transporta veidus;

41. mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās nozares pārstāvjus pastiprināt izpētes un izstrādes centienus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu gan kuģu dzinējos, gan elektroenerģijas ražošanai uz kuģiem;

42. neatlaidīgi pieprasa, lai Komisija, veicot attiecīgus pasākumus, uzlabotu jūrnieku darba apstākļus, Eiropas tiesību aktos īstenotu Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu jūrniecībā un izstrādātu programmu jūrnieku kvalifikācijas un apmācības vajadzībām, jo īpaši jauniešu pieņemšanai darbā, sevišķi no trešām valstīm;

43. prasa Komisijai apsvērt iniciatīvu par saskaņotu Eiropas rūpniecības politiku, kas veicinātu konkurētspēju un Eiropas kuģu būves izcilību un sekmētu drošu, videi saudzīgu un konkurētspējīgu kuģošanu vienotā jūras transporta telpā bez šķēršļiem, vienlaikus šajā nolūkā pilnībā izmantojot Eiropas kuģu būves konkurētspēju, kā arī izmantojot videi saudzīgas tehnoloģijas un alternatīvu kuģu degvielu, lai veicinātu ekoloģiski drošu kuģošanu; aicina dalībvalstis ratificēt 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu otrreizējo pārstrādi;

44. ņemot vērā LESD iekļauto norādi uz teritoriālo kohēziju un lai uzlabotu pieejamību, uzskata, ka ir būtiski turpināt darbu pie tā, lai pasažieru un preču mobilitāti padarītu par iekšējā tirgus neatņemamu sastāvdaļu, veicinot tuvsatiksmes kuģošanu un jūras kabotāžu starp teritorijām un vienlaikus nodrošinot nomaļiem piekrastes reģioniem, attālākajiem reģioniem un salām labāku saikni ar kontinentālo teritoriju un ekonomiskajiem centriem; šajā sakarībā norāda, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai ar personu un preču pārvadāšanu saistītās grūtības, ar kurām saskaras ES salu teritorijas, jo īpaši mazu salu kopienas, tiktu novērstas, šai nolūkā atbalstot jūras satiksmes maršrutus, kuros tirgus nenodrošina atbilstošu pieprasījumu, un garantējot vienādas izmaksas par vienu kilometru pasažieru pārvadājumiem neatkarīgi no personu atrašanās vietas; prasa veikt konkrētus pasākumus stāvokļa uzlabošanai attālākajos reģionos, ņemot vērā to atšķirīgās īpašības;

45. vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīm ar lielām ekskluzīvajām saimnieciskās darbības zonām jūrniecības ekonomika ir īpaši nozīmīga un ka ir jāveicina jūrniecības apvienību attīstība un jāveicina to ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

46. uzsver, ka zivsaimniecība un akvakultūra ir jūrniecības ekonomikas un attīstības komponents, kas nozīmīgs bieži vien attāliem piekrastes reģioniem, un ar IJP ir jāveicina spēcīgāka šo reģionu ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un attīstība vides jomā;

47. uzstāj, ka IJP ir jāņem vērā zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm raksturīgie ierobežojumi un īpatnības, kas saistīti ar jūrniecības jomas izmantošanu, sevišķi ar to teritoriju pieejamību, kurās varētu veikt šādas darbības, un nepieciešamību saglabāt jūras biotopus, šajā nolūkā izveidojot jūras rezervātus un veicot citus pasākumus, īpaši uzsverot labāk plānotu pētniecību un pilnībā ņemot vērā katra jūras baseina ģeogrāfisko un klimatisko daudzveidību;

48. atgādina to, cik neaizsargāti pret klimata pārmaiņām ir piekrastes reģioni un salas; uzsver, ka, plānojot visus būvniecības darbus Savienības garajā piekrastes zonā, tostarp arī tai piegulošajā iekšzemē, ir jāņem vērā klimata pārmaiņu radītās sekas; ierosina jutīgumu pret klimata pārmaiņām ņemt vērā, veidojot turpmāko reģionālo politiku, lai neapdraudētu IJP īstenošanu;

49. aicina Komisiju jūrniecības nozarē saskaņoti integrēt CO₂ samazināšanas mērķus un ieviest uz tirgus pamatiem veidotus ekonomiskos instrumentus, un, ņemot vērā Balto grāmatu par klimata pārmaiņām, sagatavot stratēģiju klimata pārmaiņu specifiskās ietekmes mazināšanai piekrastes un salu reģionos;

50. atgādina, ka integrētas ekosistēmiskas pieejas kontekstā ir steidzami jāsamazina jūras videi no sauszemes radītā slodze, piemēram, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņu radītais piesārņojums un slikta piekrastes zonu pārvaldība;

51. aicina dalībvalstis pildīt Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktās saistības un līdz 2012. gada 15. jūlijam veikt savu jūras ūdeņu vides stāvokļa novērtējumu, noteikt vides jomā īstenojamos mērķus un ieviest monitoringa programmas; turklāt aicina dalībvalstis īstenot vērienīgas pasākumu programmas, kas tām ļautu sasniegt mērķi nodrošināt šo ūdeņu labu vides stāvokli;

52. aicina dalībvalstis pildīt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. pantā noteikto pienākumu norādīt aizsargājamās jūras zonas; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt attiecīgo aizsardzības pasākumu izpildes efektīvu uzraudzību;

53. atzīmē, ka 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunas robežvērtības attiecībā uz Lamanšā, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā kuģojošo kuģu degvielā pieļaujamo SO₂ daudzumu, kas tika noteiktas, pamatojoties uz SJO lēmumu par sēra emisiju kontroles zonu noteikšanu; līdz ar to uzskata, ka tāda pati aizsardzība ir jānodrošina visiem Eiropas piekrastes reģioniem un ka pieļaujamā SO₂ daudzuma jauno robežvērtību piemērošana tikai dažās konkrētās zonās varētu radīt konkurences izkropļojumus; uzskata, ka būtu vēlami visai Eiropas Savienībai vienoti noteikumi un ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut kravu novirzīšanu no jūras transporta uz sauszemes transportu;

54. atzīst, ka jūras ūdeņi ir kļuvuši par daudzu un dažādu atkritumu izgāztuvi, kuru apjoms strauji pieaug un vairums no kuriem ir plastmasas atkritumi, kā arī pazaudēti kravu pārvadāšanas konteineri; aicina Komisiju veicināt Eiropas un starptautiska līmeņa debates, lai rastu risinājumus šī piesārņojuma samazināšanai;

55. prasa, lai Komisija ierosinātu ilgtspējīga piekrastes, salu un jūras tūrisma stratēģiju, kas nodrošinātu, ka šo tūrisma veidu attīstība ir noturīgāka un ka tie ir pievilcīgāki gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem, kas ir viens no vides aizsardzības mērķiem tādos jūras reģionos kā, piemēram, Vadenas jūra;

56. norāda, ka, ņemot vērā jūras un piekrastes tūrisma un ar to saistīto nozaru milzīgo attīstības potenciālu un iespējamo lomu izaugsmes veicināšanā, piekrastes reģioni ir Eiropā galvenais tūristu galamērķis, un prasa, lai Komisija šos jautājumus iekļautu ilgtspējīga piekrastes un jūras tūrisma stratēģijā;

57. uzsver, ka pievienotajai vērtībai, ko nodrošina jūras vides un jūrniecības politika, ir svarīga nozīme, lai stiprinātu sadarbību kaimiņattiecību jomā, sevišķi starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm;

58. atzinīgi vērtē Eiropas Jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības stratēģiju, kā arī kopīgus aicinājumus saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu „Rītdienas okeāni”, jo tie ir IJP īstenošanas integrētas pieejas konkrēti piemēri; ierosina 8. Pētniecības pamatprogrammā par vienu no prioritātēm noteikt ar jūru saistītās zinātnes nozares, kā arī Eiropas Jūras pētniecības institūta izveidi;

59. piekrīt tam, ka ir ļoti svarīgi veidot starpnozaru zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu bāzi par Eiropas jūrām un piekrasti; prasa Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem novērtēt jau izveidotās datubāzes un novērošanas programmas un aktīvāk rīkoties, lai pēc iespējas drīz varētu sākt darboties Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODNET);

60. mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sākt īstenot plānu par nogrimušo kuģu vraku un zemūdens arheoloģisko vietu — šī Kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma — apsekošanu un kartēšanu, tādējādi veicinot izpratni un šo vietu izpēti, palīdzot novērst šo vietu izlaupīšanu, kas joprojām nav retums, un līdz ar to nodrošinot to pareizu saglabāšanu;

61. atzinīgi vērtē Komisijas nesen sagatavoto Eiropas jūru atlantu un mudina ieinteresētās personas Jūrniecības forumu izmantot kā jaunu sadarbības instrumentu un efektīvāk nodrošināt plašu sabiedrības līdzdalību;

62. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Eiropas Komisijai.

[1] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0128.
[3] OV C 175 E, 10.7.2008., 531. lpp.
[4] OV C 279 E, 19.11.2009., 30. lpp.
[5] Galīgais ziņojums. Pamatlīgums FISH/2007/04, Konkrētais līgums Nr. 4., 2009. gada decembris.

Vajadzīga jauna izpratne par jūru

ES jūras robežas garums ir 320 000 km, un aptuveni viena trešdaļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, turklāt viņu skaits turpina palielināties. Eiropiešu saimnieciskā darbība jūrā un piekrastes reģionos veido 40 % no ES IKP, un visas prognozes liecina, ka šajā ziņā ir vēl lielas attīstības iespējas. Ar ūdens transportu nodrošina 40 % preču apmaiņas Eiropas iekšienē un 95 % Eiropas ārējā eksporta. Videi nekaitīgu un drošu kuģu izstrādei ir vissvarīgākā nozīme, un tā rada lielas iespējas arī Eiropas kuģu būvei. Eiropas jūrām arī turpmāk vajadzētu būt izaugsmes virzītājspēkam, un ar vēl intensīvāku jūru izpēti saistās daudz vīziju un lielas cerības. Tajā pašā laikā tās ir trauslas ekosistēmas, kā to tieši pašlaik apliecina naftas noplūde Meksikas līcī, un tās piedāvā dzīves kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kura ne tikai jāsaglabā, bet daudzviet arī jāuzlabo.

Līdz šim Eiropas politikas virzieni jūras transporta, jūras ekonomikas, jauno tehnoloģiju, piekrastes reģionu, jūras enerģētikas, zivsaimniecības, uzraudzības un likumības un kārtības uzturēšanas jūrā, tūrisma, jūras vides aizsardzības un jūras pētniecības jomās ir attīstījušies katrs par sevi. Šāda fragmentācija bieži veicina pretēji vērstu pasākumu īstenošanu, kam, savukārt, ir negatīva ietekme uz jūras vidi, kas rada nesamērīgus ierobežojumus konkurējošām jūrniecības darbībām vai kavē jūras izmantošanas efektivitāti, rada pretrunas un konfliktus. Lēmumu pieņemšana par atsevišķām nozarēm veicina arī to, ka grūti izprast to savstarpējo mijiedarbību un izzināt vēl neizmantoto sinerģiju starp dažādām jūrniecības nozarēm.

Ņemot vērā arvien pieaugošo konkurenci par jūras telpu, jūru un jūrniecības nozares nozīmīgumu nākotnē, kā arī cilvēka darbību kumulatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām, šāda sadrumstalota lēmumu pieņemšana jūrniecības jomā ir izrādījusies nepietiekama.

Šī atziņa sekmēja integrētas jūrniecības politikas koncepcijas izstrādi, atbilstoši kurai vajadzētu noteikt gan lēmumu pieņemšanas kārtību, kas attiektos uz visiem līmeņiem, gan arī izstrādāt politikas veidošanas daudznozaru instrumentus.

Ar integrētu jūrniecības politiku vajadzētu:

– nodrošināt dažādu politikas jomu lielāku saskaņotību;

– izstrādāt labākus reglamentējošus un pārnozaru instrumentus (integrēta kuģošanas uzraudzība, jūras teritoriālā plānošana, piekrastes teritorijas kompleksa pārvaldība, integrētas jūras zināšanu bāzes un datubāzes izveide, ar jūru saistītas reģionālās stratēģijas);

– videi nekaitīgā un ekonomiski ilgtspējīgā un efektīvā veidā izmantot jūru un jūrniecības nozaru iespējas;

– novērst dubultdarbu, dažādām dalībvalstu valsts vai reģionālajām iestādēm īstenojot regulatīvās pilnvaras;

– atvieglot nepieciešamo saskaņoto plānošanu attiecībā uz konkurējošu darbību jūrās un jūras teritoriju stratēģisko vadību;

– nodrošināt ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktās ekosistēmas pieejas īstenošanu;

– nodrošināt ticamus un savstarpēji salīdzināmus statistikas datus jūrniecības politikas veidošanai visos līmeņos.

Referentes nostāja

Eiropas Parlaments jau divas reizes paudis nostāju par integrētas jūrniecības politikas tēmu (W. Piecyk I un II ziņojums). Referente vēlētos apstiprināt kopumā pozitīvo IJP vērtējumu jaunākajās Eiropas Parlamenta rezolūcijās, taču vienlaikus veikt Zilās grāmatas rīcības plānā iekļauto pasākumu novērtējumu un apzināt jaunas problēmas.

Referente savā priekšlikumā galveno uzmanību pievērsusi IJP nepieciešamajām administratīvajām un vadības struktūrām, kā arī pārnozaru instrumentiem, piemēram, jūras teritoriālajai plānošanai, integrētajai kuģošanas uzraudzībai un jūras pētniecībai. To veiksmīga ieviešana ir priekšnoteikums saskaņotākai un efektīvākai to ES politikas jomu un pasākumu izstrādei, kuri attiecas uz Eiropas jūrām un piekrastes zonām, tai skaitā uz zivsaimniecības, transporta, vides, enerģētikas, uzņēmumu un pētniecības politiku.

Eiropas Parlaments varētu papildus novērtēt vai pieprasīt vēl daudzus citus pasākumus konkrētās nozarēs. Referente ir informēta par uzdevumiem[1] cīņā pret kuģu radītajām sēra oksīda, slāpekļa oksīda un cieto vielu emisijām, par jūru lielo piesārņošanu no sauszemes, par jūrnieku dzīves un darba apstākļu problēmām, pirātismu, zivju krājumu atjaunošanas pasākumu sociāli ekonomiskajām sekām un to, kā ekosistēmu aizsardzība ietekmē zvejniekus. Referente ir informēta par izaugsmes prognozēm kuģniecības, jūras pētniecības, jūras ekonomikas un piekrastes tūrisma jomā, par zvejniecības lielo nozīmi arvien pieaugošā iedzīvotāju skaita apgādē ar pārtiku, par darba tirgus iespējām, kas saistītas ar visām šīm jomām, un atzinīgi vērtē šīs prognozes.

Tomēr referente uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu paust viedokli jo īpaši par šādiem jautājumiem:

1. Vai Eiropas Parlaments turpina atzinīgi vērtēt integrētas jūrniecības politikas koncepciju?

2. Vai Eiropas Parlaments uzskata, ka ES integrēto jūrniecības politiku īsteno un piemēro pietiekami ātri?

3. Vai Eiropas Komisija, Padome un dalībvalstis apmierinoši īsteno rīcības plānu (kuru daudzos aspektos atzinīgi vērtējis arī Eiropas Parlaments)?

4. Cik sekmīgi tiek izmantoti politikas veidošanas pārnozaru instrumenti (kuģošanas uzraudzības integrācija, jūras teritoriālā plānošana, piekrastes teritorijas kompleksa pārvaldība, integrētas jūras pētniecības un zināšanu bāzes, kā arī datubāzes izveide, ar jūru saistītas reģionālās stratēģijas)?

5. Kādus pasākumus vēl vajadzētu pieprasīt?

[1] Skatīt Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par stratēģiskiem mērķiem un rekomendācijām ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā.

Transporta un tūrisma komitejai

par integrēto jūrniecības politiku — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi
(2010/2040(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Antonello Antinoro

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka ir svarīgi zivsaimniecības un akvakultūras politiku iekļaut integrētajā jūrniecības politikā kā pilntiesīgu politiku, kas nav pakļauta citām politikas jomām, lai rastu vispiemērotāko risinājumu vides un ekonomikas problēmām sabiedrībai kopumā, kā arī zivsaimniecības nozarē;

2. apstiprina, ka ir nepieciešams izveidot starpnozaru politikas instrumentus, kuros ietvertu dzīvotspējīgu zivsaimniecības un akvakultūras nozari, lai cita starpā optimizētu Eiropas jūras teritorijas plānošanu, stiprinātu zināšanu attīstību par jūru un nodrošinātu integrētu kuģošanas uzraudzību;

3. īpaši uzsver, ka integrētajā jūrniecības politikā ir jāņem vērā zvejniecības un akvakultūras nozarēm raksturīgie ierobežojumi un īpatnības, kas saistīti ar šādas darbības īstenošanai pieejamajām vietām un nepieciešamību saglabāt jūras biotopus, šajā nolūkā izveidojot jūras rezervātus un veicot citus pasākumus, īpaši uzsverot labāk plānotu pētniecību un pilnībā ņemot vērā katra jūras baseina ģeogrāfisko un klimatisko daudzveidību;

4. īpaši uzsver ārkārtīgo nepieciešamību īstenot daudznozaru pētījumu programmas, kas izstrādātas tā, lai pareizi ietvertu visas jūras vidē notiekošās aktivitātes, proti, vienlaicīgi attiecībā uz jūras ekosistēmu aizsardzību un jaunajām tehnoloģijām (selektīvāki zvejas rīki, videi draudzīgāki dzinēji, sugu attīstība nebrīvē utt.), kas tieši sniedz labumu zvejniecības un akvakultūras nozarēm;

5. uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt reģionālo sadarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvāku jūras un piekrastes resursu pārvaldību, īpaši ja jūras telpā pastāv pilnīga darbību savstarpējā atkarībā, kā tas notiek daudzos jūras baseinos, piemēram, Vidusjūrā vai Baltijas jūrā;

6. apzinās, ka robežu noteikšana starp Eiropas Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm un citām Vidusjūras reģiona valstīm rada sarežģītus un jutīgus politikas jautājumus, kas var kaitēt patiesas integrētas jūrniecības politikas izveidei reģionā, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības resursu pārvaldību;

7. tādēļ aicina Eiropas Savienību īstenot kampaņu Savienībā Vidusjūrai par to, lai vienotu zvejas un akvakultūras nozaru paraugprakses kodeksu iekļautu šīs jaunās starptautiskās organizācijas programmā;

8. aicina attīstīt apmaiņu starp integrētās jūrniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) iestāžu struktūrām saistībā ar KZP vēlamo reģionalizāciju, lai atbrīvotu potenciālu sinerģijai starp integrētās jūrniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku, jo īpaši saistībā ar pieeju, kuras pamatā ir zvejas zonas;

9. aicina arī stiprināt dažādu to politikas jomu sadarbības mehānismus, kuras kopā veido integrētu jūrniecības politiku un ietver kopējo zivsaimniecības politiku, balstoties uz katrā dalībvalstī izveidotām jauktām konsultatīvām iestādēm, kurās darbotos visu saistīto nozaru ieinteresētās puses un kuras dotu iespēju patiesi saskaņot šos politikas virzienus;

10. uzsver, ka vēlme panākt, lai integrētā jūrniecības politika veicinātu ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgas Eiropas zvejniecības nozares saglabāšanos, ievērojot vides aizsardzības prasības un nodrošinot tajā strādājošo labklājību, padarīs veiksmīgāku arī Kopienas nodarbinātības un ekonomiskās attīstības politiku, tostarp tirdzniecības politiku, kā arī veicinās augstas kvalitātes pārtikas piegādi Savienībā, kas ES būtiski trūkst;

11. aicina integrētajā jūrniecības politikā iekļaut resursu efektivitātes un ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa principus;

12. uzsver, ka zvejniecībai un akvakultūrai ir liela nozīme jūrniecības ekonomikā un bieži vien attālu piekrastes reģionu attīstībā, kuru ekonomiskā, sociālā un vides attīstība būtu jāstiprina integrētajai jūrniecības politikai;

13. uzsver Eiropas jūras teritorijas plānošanas un tās izmantojuma lielo nozīmi piekrastes reģionos, īpaši attālinātos reģionos, un uzsver, ka ir nepieciešams aizsargāt ekoloģiski visjutīgākos bioģeogrāfiskos reģionus, zvejniecības nozarei nodrošinot resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

14. atgādina par nepieciešamību integrētas ekosistēmiskas pieejas kontekstā steidzami mazināt sauszemes izcelsmes spiedienu uz jūras vidi, kuru rada, piemēram, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņi un slikta piekrastes zonu pārvaldība; turklāt uzsver nepieciešamību steidzami izveidot aizsargātu jūras teritoriju tīklu;

15. uzsver mērķtiecīgas un vienotas pētniecības būtisko nozīmi jūrniecības jomā un inovāciju veicināšanā, kas palīdzēs efektīvāk apmierināt ieinteresēto pušu vajadzības un saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību; aicina Komisiju paredzēt iespēju būtiskāk atbalstīt lietišķos pētījumus Astotajā pamatprogrammā, piemēram, ar attiecīgo pētniecības programmu horizontālo koordināciju, lielāku finansējumu un Eiropas jūras pētījumu institūta izveidi;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami no jauna novērtēt risku, ko rada atklātā jūrā izvietotās urbšanas platformas, jūras vēja ģeneratoru parki, smilšu un grants smelšana un citas telpietilpīgas darbības, ņemot vērā zvejniecību, zvejnieku un piekrastes kopienu nelabvēlīgāko situāciju;

17. aicina zivsaimniecības nozari vairāk iesaistīties un piedalīties Eiropas jūrniecības apvienību tīklā;

18. atbalsta Komisijas apliecināto vēlmi nākamo divu gadu laikā finansēt integrēto jūrniecības politiku EUR 50 miljonu apmērā, lai nostiprinātu agrākos projektus politikas, pārvaldības, ilgtspējības un uzraudzības jomā;

19. uzsver, ka saistībā ar Eiropas jūras ūdeņu uzraudzību ir jānovērtē piekrastes dalībvalstu papildu finanšu vajadzības un attiecīgā gadījumā tām jāpiešķir finansējums;

20. uzstāj, ka integrētās jūrniecības politikas īstenošanas finansējums ir jāgarantē Kopienas budžeta līmenī ar visu šajā politikā iesaistīto nozaru proporcionālām iemaksām, ņemot vērā Savienības budžeta atšķirīgo nozīmi katram politikas virzienam;

21. aicina nopietnāk attiekties pret informācijas sniegšanu ES pilsoņiem un garantēt sabiedrības līdzdalību visos integrētās jūrniecības politikas aspektos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Transporta un tūrisma komitejai

par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi
(2010/2040(INI))

Atzinumu sagatavoja: Georgios Stavrakakis

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir izdarīta atsauce uz teritoriālo kohēziju, kā arī lai uzlabotu pieejamību, uzskata, ka ir būtiski turpināt darbu pie tā, lai pasažieru un preču mobilitāti padarītu par iekšējā tirgus neatņemamu sastāvdaļu, veicinot tuvsatiksmes kuģošanu un jūras kabotāžu starp teritorijām, un tajā pašā laikā nomaļiem piekrastes reģioniem, attālākajiem reģioniem un salām nodrošinātu labākas saiknes ar cietzemi un ekonomiskajiem centriem; šajā sakarībā norāda, ka ļoti svarīgi ir novērst grūtības, ar ko saskaras ES salu teritorijas, jo īpaši mazu salu kopienas, attiecībā uz personu un preču pārvadāšanu, atbalstot jūras transporta posmus, kuros tirgus nesniedz pienācīgus pakalpojumus, un nodrošinot vienādas pasažieru pārvadājumu izmaksas par vienu kilometru, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas; aicina veikt konkrētus pasākumus stāvokļa uzlabošanai attālākajos reģionos, ņemot vērā to īpatnības;

2. atgādina to, cik neaizsargāti pret klimata pārmaiņām ir piekrastes reģioni un salas; uzsver, ka, plānojot visus būvniecības darbus Savienības garajā piekrastes zonā, tostarp arī tai piegulošajā iekšzemē, jāņem vērā klimata pārmaiņu radītās sekas; ierosina jutīgumu pret klimata pārmaiņām ņemt vērā, veidojot turpmāko reģionālo politiku, lai neapdraudētu integrētās jūrniecības politikas (IJP) īstenošanu;

3. vērš uzmanību uz nepieciešamību integrētās sistēmas ietvaros uzlabot sadarbību jūrniecības jomā reģionālajā līmenī, lai stiprinātu jūrniecības nozares, jūras reģionos radītu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un jaunas darbavietas, mazinātu izolētības kaitīgo ietekmi, aizsargātu jūras ekosistēmas, jo īpaši, veicot pētniecību un uzraugot kuģniecību, un mudinātu apmainīties ar labāko praksi un nodot to tālāk; šajā sakarībā uzsver ieguldījumu, ko reģionālā politika dod, īstenojot teritoriālās sadarbības mērķi; aicina izstrādāt vispusīgu un viegli saprotamu piekrastes zonu un jūras aizsardzības sistēmu, lai atvieglotu teritoriālo plānošanu;

4. uzsver nepieciešamību saskaņot jūras un sauszemes teritoriālo plānošanu, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītu pieeju; norāda, ka teritoriālā sadarbība ir jo īpaši svarīga, lai aizsargātu jutīgās pārrobežu jūras teritorijas;

5. ņemot vērā, ka jūras reģioniem, tostarp piekrastes reģioniem, salām un attālākajiem reģioniem, ir savas specifiskas īpašības, kurām nepieciešami īpaši risinājumi, uzsver to, ka jāmudina izstrādāt konkrētām vietām piemērotas attīstības stratēģijas, ko virzītu augšupējs apspriešanās process, un neatbalstīt pieejas „derīgs visiem” izmantošanu; tādēļ uzskata, ka integrēta jūrniecības vadība ir būtiska, lai novērstu kompetenču pārklāšanos starp dažādiem vadības līmeņiem, kā arī lai palielinātu sadarbību un dialogu ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm, piekrastes kopienām, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un citām jūrniecības jautājumos ieinteresētajām aprindām; ņemot to vērā un lai reģionālajām jūras zonām nodrošinātu stratēģisku pieeju, atbalsta ES jūras makroreģionu izveidi un tiem paredzētu attīstības stratēģiju izstrādi;

6. tomēr kopīgu problēmu risināšanai un prioritāšu un uzdevumu noteikšanai plašākā ģeogrāfiskā teritorijā, tostarp dažādās dalībvalstīs, iesaka Komisijai, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, analizēt iespēju veicināt „makroreģionālu” pieeju, kas pamatotos uz trešo mērķi struktūrfondu regulā, kurā teikts, ka jebkura makroreģionālā stratēģija kā saskaņota visu ES teritoriju aptveroša politika ir obligāti jāiekļauj ES reģionālajā politikā; uzsver, ka ir jāanalizē šīs stratēģijas pievienotā vērtība, lai īstenotu mērķi visā ES teritorijā nodrošināt teritoriālo kohēziju; tas jādara arī attiecībā uz jūrniecības politiku, lai ar saskaņotu un vispusīgu stratēģiju veicinātu ES jūrniecības politikas attīstību un labāku tās īstenošanu piekrastes un attālākajos reģionos;

7. vērš uzmanību uz jūrniecības ekonomikas īpašo nozīmi jo īpaši tām dalībvalstīm, kurās ir lielas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, un nepieciešamību atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020” veicināt jūrniecības ekonomisko kopu attīstību un pastiprināt to ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā;

8. ierosina pastiprināt sadarbību salu/piekrastes jautājumos un palielināt centienus izstrādāt iespējamo integrēto pieeju gan jūrniecības politikas nostādnēm, gan pasākumiem, lai integrētās jūrniecības politikas sistēmā uzlabotu to īpašības un prioritātes;

9. atbalsta centienus „jūras lielceļos” integrēt attālus jūras reģionus un salas, lai veicinātu pastāvīgas pārvietošanās iespējas, dažādu transporta veidu savietojamību un iekšējo tirgu; šajā sakarībā, strādājot pie jūras maģistrāļu izveides ļoti nozīmīgās Eiropas jūras teritorijās, ierosina izstrādāt reģionālas iniciatīvas, lai veicinātu to, ka Eiropā tiek ieviestas jaunas ar jūrniecību saistītas vairākveidu loģistikas ķēdes, un uzlabot jūras tirdzniecības attīstību; šajā pašā sakarībā aicina Komisiju noskaidrot, vai ir vēlams izveidot vairāk jūras maģistrāļu un kādi būtu to izveidošanas nosacījumi;

10. ņemot vērā riskus, kādiem jo īpaši ir pakļauti piekrastes reģioni, norāda uz to, cik liela nozīme ir kuģošanas drošības pasākumiem, kuru īstenošanai jāapvieno centieni, aptverot jūrniecības politiku un pasākumus, kā arī sadarbību citās politikas jomās ES līmenī.

11. aicina Komisiju attālākos reģionus kā Savienības priekšposteņus to attiecīgajā jūras zonā noteikt par vienu no jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas svarīgākajiem jautājumiem, kā tas noteikts Komisijas 2004. gada paziņojumā (COM(2004)343), un attālākajiem reģioniem izstrādāt jūras reģionālo stratēģiju; tādēļ uzskata, ka šīm teritorijām varētu būt īpaša nozīme integrētās jūrniecības politikas (IJP) starptautiskajā dimensijā, un aicina Komisiju iekļaut jūras dimensiju starptautiskajos nolīgumos, ko tā noslēdz ar reģionālajām valstu grupām;

12. atzīst, ka, palielinot elektroenerģijas ieguvi jūrā, tiks apgrūtinātas izklaides, tūrisma, zvejniecības un kravu pārvadājumu nozares, un aicina reģionus sadarboties šo savu interešu aizsardzībai, lielu vērību veltot zvejai, jo tai ir īpaša vieta piekrastes reģionu jūras ekonomikā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Antonello Antinoro, Alain Cadec, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Trautmann, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Luis Manuel Capoulas Santos, Raül Romeva i Rueda, Ioannis A. Tsoukalas

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Veronica Lope Fontagné

Juridisks paziņojums - Privātuma politika