ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm
6.10.2010 - (COM(2005)0661 – C7‑0048/2010 – 2005/0254(COD)) - ***I
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Cristiana Muscardini
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm
(COM(2005)0661 – C7‑0048/2010 – 2005/0254(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0661),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0048/2010),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7‑0273/2010),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(-1) Eiropas Savienībai nav saskaņotu noteikumu vai vienotas prakses attiecībā uz izcelsmes marķējumu Savienībā, izņemot dažus konkrētus gadījumus lauksaimniecības nozarē. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1a) Jau pašlaik vairāki uzņēmumi ES brīvprātīgi izmanto izcelsmes marķējumu. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Kopienas noteikumu trūkums un atšķirības starp dalībvalstīs spēkā esošajām sistēmām attiecībā uz konkrētu ražojumu izcelsmes valsts norādi ir radījušas situāciju, ka virknē nozaru vairākumā gadījumu uz ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm un izplatīti Kopienas tirgū, vispār nav norādīta informācija par šo ražojumu izcelsmes valsti vai arī šī informācija ir maldinoša. |
(2) Kopienas noteikumu trūkums un atšķirības starp dalībvalstīs spēkā esošajām sistēmām attiecībā uz konkrētu ražojumu izcelsmes valsts norādi ir radījušas situāciju, ka virknē nozaru vairākumā gadījumu uz ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm un izplatīti Kopienas tirgū, vispār nav norādīta informācija par šo ražojumu izcelsmes valsti vai arī šī informācija ir maldinoša. Šīs atšķirības arī rada situāciju, ka importa plūsmas no trešām valstīm tiek virzītas uz konkrētām ievešanas vietām ES, kuras eksportētājvalstij ir vispiemērotākās. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2a) Rezultāti, kas gūti Komisijas un galveno ieinteresēto pušu (ražotāju, importētāju, patērētāju asociāciju, arodbiedrību) apspriedēs par ES regulas izstrādes iespējamību izcelsmes marķējuma reglamentēšanai, liecina, ka kopumā Eiropas patērētāji uzskata, ka izcelsmes marķējums ir ļoti nozīmīgs patērētāju informēšanai saistībā ar drošību un sociālajiem un vides aspektiem. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2b) Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas līmeņa regulējums izcelsmes marķēšanas jomā ir cieši saistīts ar viņu veselības un drošības aizsardzību. |
Pamatojums | |
Patērētājiem ir tiesības saņemt pilnīgu un skaidru informāciju par Eiropas Savienībā tirgoto ražojumu izcelsmi, ja tiek uzskatīts, ka konkrēta izcelsme papildus konkrētiem piegādes apstākļiem droši un nekļūdīgi liecina par zemu kvalitātes līmeni un pircēja veselības un drošības iespējamu apdraudējumu. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2c) Lisabonas programmā ES ir noteikusi sev mērķi pilnveidot Eiropas ekonomiku, cita starpā uzlabojot Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules ekonomikā, savukārt stratēģijai „Eiropa 2020” ir jābūt orientētai uz šo nepieciešamību uzlabot konkurētspēju; attiecībā uz dažām patēriņa preču kategorijām konkurētspēja var būt atkarīga no uzskata, ka šo preču ražošana ES nodrošina kvalitāti un augstu ražošanas standartu ievērošanu. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2d) Eiropas līmeņa noteikumi par izcelsmes marķējumu uzlabotu gan Eiropas uzņēmumu, gan vispārējo Eiropas ekonomikas konkurētspēju, ļaujot iedzīvotājiem veikt apzinātu izvēli. |
Pamatojums | |
Bez šaubām, Eiropas ražojumi atbilst augstiem kvalitātes standartiem un ir uzticami. Izcilu un kvalitatīvu produktu tirgu var veicināt, tikai nepārprotami norādot saiti starp ražojumu un tā izcelsmes valsti. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3a) Ir bijuši vairāki negadījumi veselības un drošības ziņā, kurus izraisījuši ražojumi, kas ES ievesti no trešām valstīm. Skaidra izcelsmes norāde nodrošinās ES iedzīvotājiem vairāk informācijas un ļaus labāk kontrolēt savu izvēli, tādējādi viņiem tiks dota iespēja izvairīties no neapzinātas, iespējams, apšaubāmas kvalitātes produktu iegādes. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3b) Dalībvalstu muitas iestādēm vajadzētu veikt robežkontroles un pārbaudes saistībā ar šīs regulas īstenošanu, piemērojot kopīgu saskaņotu procedūru, lai samazinātu administratīvo slogu. |
Pamatojums | |
Vajadzētu censties nodrošināt, ka robežkontroles un pārbaudes nerada pārmērīgu administratīvo slogu. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3c) Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti un tikai neliela administratīvā sloga rašanos tās īstenošanas rezultātā, kā arī maksimālu elastību Eiropas uzņēmējiem, šai regulai vajadzētu būt saskaņā ar „ražots” shēmām, kas jau pastāv visā pasaulē. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5a) Izcelsmes marķējuma shēma ļautu patērētājiem identificēt produktus ar sociālajiem, vides un drošības standartiem, kurus parasti saista ar izcelsmes valsti. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 7. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) Izcelsmes marķējuma ieviešana var sekmēt to, lai Kopienas augstie standarti kalpotu Kopienas rūpniecībai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas arī palīdzēs aizsargāt Kopienas rūpniecības reputāciju, ko grauj neprecīzi izcelsmes apliecinājumi. Tādējādi uzlabotā pārredzamība un patērētājiem sniegtā informācija par preču izcelsmi palīdzēs sasniegt Lisabonas programmas mērķus. |
(7) Izcelsmes marķējuma ieviešana var sekmēt to, lai Kopienas augstie standarti kalpotu Kopienas rūpniecībai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri bieži iegulda ievērojamas pūles savu ražojumu kvalitātē un arī saglabā tradicionālās un amatniecības darbavietas un ražošanas metodes, bet kurus arī būtiski ietekmē globālā konkurence, kuras apstākļos nav noteikumu ražošanas metožu diferencēšanai. Tas arī palīdzēs aizsargāt Kopienas rūpniecības reputāciju, ko grauj neprecīzi izcelsmes apliecinājumi. Tādējādi uzlabotā pārredzamība un patērētājiem sniegtā informācija par preču izcelsmi palīdzēs sasniegt Lisabonas programmas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8a) Noteikumi par izcelsmes marķēšanu arī sniedz efektīvu aizsardzību pret viltojumiem un negodīgu konkurenci, tādējādi palielinot Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības1, (Viltošanas novēršanas regula) efektivitāti un nodrošinot nozīmīgu papildinstrumentu Eiropas ražošanas aizsardzībai un veicināšanai. |
|
________ 1 OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp. |
Pamatojums | |
Viltošana ievērojami kaitē Eiropas MVU, proti, uzņēmumu, kuru kvalitāte un izcilība ir galvenā priekšrocība, ekonomiskajam stāvoklim. Iespēja izsekot ražojuma izcelsmei ļautu visu interesēs papildus ierobežot šo kaitīgo praksi. | |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 9. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(9) Saskaņā ar nolīgumiem starp Eiropas Kopienu, Bulgāriju, Rumāniju, Turciju un EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm no šīs regulas darbības jomas ir nepieciešams izslēgt ražojumus, kuru izcelsmes valstis ir minētās valstis. |
(9) Saskaņā ar nolīgumiem starp Eiropas Kopienu, Turciju un EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm no šīs regulas darbības jomas ir nepieciešams izslēgt ražojumus, kuru izcelsmes valstis ir minētās valstis. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Lai ierobežotu rūpniecības, tirdzniecības un pārvaldes slogu, izcelsmes marķēšanai jābūt obligātai tajās nozarēs, kurās Komisija pēc iepriekšējas apspriešanās konstatējusi pievienoto vērtību. Jāparedz noteikumi šīs regulas nozaru darbības jomas vienkāršai pielāgošanai. Jāparedz arī atbrīvojums attiecībā uz konkrētiem ražojumiem tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ vai gadījumos, kad izcelsmes marķējums šīs regulas vajadzībām nav nepieciešams citu iemeslu dēļ. Šāds atbrīvojums jo īpaši attiecas uz tām precēm, kuras izcelsmes marķējums varētu bojāt, vai arī uz konkrētām izejvielām. |
(11) Lai ierobežotu rūpniecības, tirdzniecības un pārvaldes slogu, izcelsmes marķēšanai jābūt obligātai tajās nozarēs, kurās Komisija pēc iepriekšējas apspriešanās konstatējusi pievienoto vērtību. Jāparedz atbrīvojums attiecībā uz konkrētiem ražojumiem tehnisku iemeslu dēļ vai gadījumos, kad izcelsmes marķējums šīs regulas vajadzībām nav nepieciešams citu iemeslu dēļ. Šāds atbrīvojums jo īpaši attiecas uz tām precēm, kuras izcelsmes marķējums varētu bojāt, vai arī uz konkrētām izejvielām. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. |
(13) Saskaņā ar 291. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību normas un vispārīgus principus attiecībā uz dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, paredz iepriekš, pieņemot regulu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz brīdim, kad būs pieņemta šāda jauna regula, turpina piemērot Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura nav piemērojama. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13a) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai noteiktu gadījumus, kad tā vietā, lai marķētu preces, būtu pieļaujams marķējumu izvietot uz iepakojuma vai kad tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams vai nepieciešams veikt preču marķēšanu, kā arī pieņemt pasākumus, lai paredzētu citus noteikumus, kas var būt nepieciešami, ja preces neatbilst minētajai regulai, vai lai atjaunotu tās pielikumu, ja ir mainījies vērtējums par to, vai konkrētajā nozarē ir nepieciešams izcelsmes marķējums. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šo regulu piemēro rūpniecības ražojumiem, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. pantā, kā arī izņemot pārtikas produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā. |
1. Šo regulu piemēro patēriņa precēm, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. pantā, kā arī izņemot pārtikas produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Preces, kuras nepieciešams marķēt, ir norādītas šīs regulas pielikumā un ievestas no trešām valstīm, izņemot tās preces, kuru izcelsme ir Eiropas Kopienu, Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas teritorijā un EEZ līguma līgumslēdzēju pušu teritorijā. |
2. Jāmarķē ir tās patēriņa preces, kas paredzētas galapatērētājiem un norādītas šīs regulas pielikumā, un ievestas no trešām valstīm, izņemot ražojumus, kuru izcelsme ir Eiropas Savienības, Turcijas un EEZ līguma līgumslēdzēju pušu teritorijā. |
Preces var atbrīvot no izcelsmes marķējuma, ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ tās marķēt nav iespējams. |
Patēriņa preces var atbrīvot no izcelsmes marķējuma, ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ tās marķēt nav iespējams. |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 3. daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ražojumi, kuriem jāpiemēro šī regula, ir tikai patēriņa preces. Komisija var paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, ja saņemts Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums. |
|
|
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts – 2. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Ja ievestajām precēm var piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 918/83 un ja nav skaidras norādes par to, ka preces ir komerciālas satiksmes daļa, šādas preces var arī izslēgt no šīs regulas darbības jomas. |
Ja ievestajām precēm var piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 918/83 un ja nav skaidras norādes par to, ka preces ir komerciālas satiksmes daļa, šādas preces arī izslēdz no šīs regulas darbības jomas. |
Pamatojums | |
Preču kategoriju skaita samazināšana, atstājot tikai galapatēriņa preces. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 1. pants – 6. punkts – 3. daļa | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru, lai noteiktu konkrētas preču kategorijas, uz kurām attiecas 6. punkts. |
svītrots |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 1. pants – 6.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6.a Šai regulai ir jābūt saskaņā ar „ražots” shēmām, kas jau pastāv visā pasaulē, lai nodrošinātu efektīvu regulējumu bez liekiem administratīvajiem šķēršļiem un lielāku elastīgumu Eiropas uzņēmējiem. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Šādas preces jāmarķē, norādot preču izcelsmes valsti. Ja preces ir iesaiņotas, marķē iepakojumu. |
1. Šādas preces jāmarķē, norādot preču izcelsmes valsti. Ja preces ir iesaiņotas, atsevišķi marķē arī iepakojumu. |
Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru, lai noteiktu gadījumus, kuros marķējumu uz iepakojuma atzīst par līdzvērtīgu marķējumam uz precēm. Tas jo īpaši attiecas uz precēm, kuras pie galapatērētājiem vai lietotājiem nonāk parastā iepakojumā. |
Komisija, izmantojot deleģētus aktus, var pieņemt pasākumus, lai noteiktu gadījumus, kuros marķējumu uz iepakojuma atzīst par līdzvērtīgu marķējumam uz precēm. Tas jo īpaši attiecas uz precēm, kuras pie galapatērētājiem vai lietotājiem nonāk parastā iepakojumā. Komisija pieņem šos pasākumus un visus to pārskatus, ievērojot 6.a pantā izklāstīto procedūru. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Vārds „ražots” kopā ar izcelsmes valsts nosaukumu norāda preču izcelsmi. Marķēt var jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts valsts valodā, kura ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā preces ir tirgojamas. |
2. Vārds „ražots” kopā ar izcelsmes valsts nosaukumu norāda preču izcelsmi. Marķēt var jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts valsts valodā, kura ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā preces ir tirgojamas, vai angļu valodā, izmantojot vārdus „made in” un izcelsmes valsts nosaukumu angļu valodā. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 2. daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
To ražojumu marķējumā, ko tirgo valstīs, kurās to valodu pierakstam izmanto latīņu alfabētu, var izmantot tikai minētā alfabēta burtus. |
Pamatojums | |
Lai gan ir pieņemams marķējumā informāciju norādīt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, tomēr, ja kirilicas vai grieķu alfabētu izmantotu ārpus valstīm, kurās šie alfabēti tiek parasti izmantoti, būtu grūti saprast tajā rakstīto, tādējādi sekas būtu pretējas Regulā paredzētajam efektam. | |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 4. pants | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši lai: |
1. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši lai: |
- noteiktu sīki izstrādātu izcelsmes marķējuma modeli un kārtību; |
- noteiktu sīki izstrādātu izcelsmes marķējuma modeli un kārtību; |
- izveidotu tādu terminu sarakstu visās Kopienas valodās, kuri skaidri liecina par to, ka preces izcelsmes valsts ir valsts, kas norādīta marķējumā; |
- izveidotu tādu terminu sarakstu visās Kopienas valodās, kuri skaidri liecina par to, ka preces izcelsmes valsts ir valsts, kas norādīta marķējumā; |
- noteiktu gadījumus, kuros kopīgi izmantotie saīsinājumi nekļūdīgi norāda izcelsmes valsti un ir izmantojami šīs regulas vajadzībām; |
- noteiktu gadījumus, kuros kopīgi izmantotie saīsinājumi nekļūdīgi norāda izcelsmes valsti un ir izmantojami šīs regulas vajadzībām. |
|
2. Izmantojot deleģētus aktus, Komisija var pieņemt pasākumus, lai: |
- noteiktu gadījumus, kuros preces nevar vai tās nevajag marķēt tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ; |
- noteiktu gadījumus, kuros preces nevar vai tās nevajag marķēt tehnisku iemeslu dēļ; |
- noteiktu citus noteikumus, kuri var būt vajadzīgi, ja tiek konstatēts, ka preces neatbilst šīs regulas prasībām; |
- noteiktu citus noteikumus, kuri var būt vajadzīgi, ja tiek konstatēts, ka preces neatbilst šīs regulas prasībām; |
- atjauninātu šīs regulas pielikumu gadījumos, kad ir mainījies vērtējums par to, vai konkrētajā nozarē ir nepieciešams izcelsmes marķējums. |
- atjauninātu šīs regulas pielikumu gadījumos, kad ir mainījies vērtējums par to, vai konkrētajā nozarē ir nepieciešams izcelsmes marķējums. |
|
Komisija pieņem šos pasākumus un visus to pārskatus, ievērojot 6.a pantā izklāstīto procedūru. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Komisija ierosina kopīgus obligātos standartus sankciju piemērošanai par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu, Komisijai attiecībā uz sankcijām vajadzētu ierosināt kopīgus obligātos standartus. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem noteikumu grozījumiem. |
3. Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem kopīgajiem obligātajiem standartiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem noteikumu grozījumiem. Komisijai ir jānodrošina vismaz minimāls dažādu dalībvalstu sankciju sistēmu saskaņošanas līmenis, lai atšķirības neradītu pamatu tam, ka trešo valstu eksportētāji dod priekšroku konkrētām ievešanas vietām Eiropas Savienībā. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu, Komisijai attiecībā uz sankcijām ir jāierosina pasākumi, tostarp kopīgie obligātie standarti. Būtiskas atšķirības šā noteikuma īstenošanā dažādās dalībvalstīs varētu mudināt trešo valstu eksportētājus izvēlēties visvieglāk pieejamās ieceļošanas vietas ES. Tādējādi galīgās regulas spēku mazinātu konkrētās dalībvalstīs piemērotā vieglāku sankciju sistēma. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Ja preces neatbilst šīs regulas prasībām, dalībvalstis arī turpmāk pieņem pasākumus, kuri nepieciešami, lai no preču īpašnieka vai jebkuras citas par precēm atbildīgās personas pieprasītu marķēt šīs preces saskaņā ar šo regulu un par saviem līdzekļiem. |
4. Ja preces neatbilst šīs regulas prasībām, dalībvalstis arī turpmāk pieņem pasākumus, kuri nepieciešami, lai no preču īpašnieka vai jebkuras citas par precēm atbildīgās personas pieprasītu marķēt šīs preces saskaņā ar šo regulu un par saviem līdzekļiem. Dalībvalstis ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem noteikumu grozījumiem. |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu vienādu piemērošanu, arī Komisijai ir jābūt informētai par minētajiem pasākumiem. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Komisijai palīdz Izcelsmes marķējuma komiteja (turpmāk tekstā – „komiteja”). |
1. Komisijai palīdz Izcelsmes marķējuma komiteja (turpmāk tekstā — „komiteja”). Šajā komitejā ir dalībvalstu, attiecīgo rūpniecības nozaru un asociāciju pārstāvji. |
Pamatojums | |
Tiek nodrošināta pārredzamība un ieinteresēto personu viedokļa uzklausīšana. | |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. |
2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu. |
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. |
|
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6.a pants |
|
Deleģēšanas kārtība |
|
1. Pilnvaras pieņemt 3. panta un 4. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku. 2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 3. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 6.b un 6.c pantā izklāstītos nosacījumus. |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 6.b pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6.b pants |
|
Deleģējuma atsaukšana |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā un 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. 2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to laikus informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus. 3. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlāk — lēmumā norādītajā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6.c pants (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6.c pants |
|
Iebildumi pret deleģētiem aktiem |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā kopš tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem. 2. Ja līdz minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā norādītajā datumā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus. 3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas iebilst pret deleģēto aktu, norāda savu iebildumu iemeslus. |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
|
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc stāšanās spēkā Komisija veiks pētījumu par šīs regulas ietekmi. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums Pielikums – -1.a rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
| |
Nodaļa Nr. 30 | |
Farmaceitiski produkti | |
Pamatojums | |
Ņemot vērā farmaceitisko produktu īpašo ietekmi, šo produktu izcelsme ir skaidri jānorāda. | |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums Pielikums – 7. rinda | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
6907 / 6908 / 6911 / 6912 / 6913 / 691490100 | |
Keramikas izstrādājumi | |
6904/ 6905 / 6907 / 6908 / 6911/ 6912/ 6913/ 691490100 | |
Keramikas izstrādājumi | |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums Pielikums – 8. rinda | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
7013 21 11 / 7013 21 19 / 7013 21 91 / | |
7013 21 99 / | |
7013 31 10 / 7013 31 90 / | |
7013 91 10 / 7013 91 90 | |
Stikla galda un virtuves trauki, tualetes un kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam un tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 7010 vai 7018) no svina kristāla | |
7013 21 11 / 7013 21 19 / 7013 21 91 / | |
7013 21 99 / | |
7013 22 10 / 7013 31 10 / 7013 31 90 / | |
7013 91 10 / 7013 91 90 | |
Rokām darināti stikla galda un virtuves trauki, tualetes un kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam un tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 7010 vai 7018) no svina kristāla | |
Pamatojums | |
Lai aizsargātu amatniecības izstrādājumus. | |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums Pielikums – 9.a rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
KN kods | |
Apraksts | |
KN kods | |
Apraksts | |
| |
| |
7318 | |
Dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi | |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums Pielikums – 9.b rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
| |
8201/ 8202/ 8203/ 8205/ 8207/ 8208/ 8209/ 8211/ 8212/ 8213/ 8214/ 8215 | |
Instrumenti, darbarīki | |
| |
9307 | |
Zobeni, mačetes, durkļi, šķēpi un citi aukstie ieroči un to daļas, makstis un pārvalki | |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums Pielikums – 9.c rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
KN kods | |
Apraksts | |
KN kods | |
Apraksts | |
| |
| |
8481 | |
Krāni, vārsti, ventiļi un citi piederumi cauruļvadiem, katlu korpusiem, rezervuāriem, cisternām, tvertnēm un tamlīdzīgām tilpnēm, ieskaitot redukcijas un termoregulācijas vārstus | |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums Pielikums – 9.d rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
| |
83022000 | |
Parastā metāla skrituļi ar stiprinājumiem | |
| |
87169090 | |
Citur neklasificētas piekabju, puspiekabju un citu tādu transporta līdzekļu daļas, kuriem nav mehāniskās piedziņas | |
| |
84312000 | |
Citur neklasificētas pozīcijas Nr. 8427 mašīnu, iekārtu un instrumentu daļas | |
| |
40119200 | |
Tāda veida jaunas gumijas pneimatiskās riepas, ko izmanto lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un mašīnām (izņemot riepas ar protektora skujiņas zīmējumu vai tamlīdzīgām protektorrievām); | |
| |
40139000 | |
| |
Gumijas kameras (izņemot tāda veida kameras, ko izmanto vieglajiem automobiļiem, ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus, un ko izmanto autobusiem, kravas furgoniem un velosipēdiem) | |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums Pielikums – 9.e rinda (jauna) | |
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
| |
9001 30 00 | |
Kontaktlēcas | |
| |
9001 40 / 9001 40 20/ 9001 40 41/ 9001 40 49/ 9001 40 80 | |
Briļļu lēcas no stikla | |
| |
9001 50/ 9001 50 20/ 9001 50 41/ 9001 50 49/9001 50 80/ 9001 90 00 | |
Briļļu lēcas no citiem materiāliem | |
| |
9003/ 9003 11 00/ 9003 19/ 9003 19 10/ 9003 19 30/9003 19 90/ 9003 90 00 | |
Briļļu, aizsargbriļļu vai tamlīdzīgu izstrādājumu ietvari, stiprinājumi un to detaļas | |
| |
9004/ 9004 10/ 9004 10 10/ 9004 10 91/ 9004 10 99/9004 90/ 9004 90 10/ 9004 90 90 | |
Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi |
PASKAIDROJUMS
Jau ilgāku laiku Eiropas Savienības galvenie ekonomiskie partneri un konkurenti savā teritorijā piemēro noteikumu, saskaņā ar kuru uz gatavajiem izstrādājumiem, kas ievesti no ārvalstīm, ir jānorāda izcelsmes valsts. Šā noteikuma mērķis ir sniegt precīzu informāciju patērētājiem, lai viņi, veicot pirkumu, varētu brīvi izvēlēties.
Zināšanas ir demokrātijas pamats un brīvība — zināt produkta izcelsmi nozīmē piemērot demokrātiskus noteikumus pat tirdzniecības jomā, bet vienlaikus ir jārūpējas par pēc iespējas plašāku skaidru un arī ražotājiem pieņemamu noteikumu ieviešanu, lai nodrošinātu brīvu tirdzniecību. Globalizētā tirgū ar noteikumu palīdzību tiek nodrošinātas visu iespējas piekļūt šim tirgum, konkurēt un tādējādi turpināt ražošanu.
Globalizētā tirgū rūpnieciskajiem ražotājiem joprojām ir ļoti liela nozīme ne vien jaunattīstības valstīs, bet arī attīstītās un industrializētās valstīs, un rūpniecības joma būtu pati pirmā, kurā nodarbinātību ļoti nelabvēlīgi ietekmētu kopēju noteikumu neesamība, tādējādi kavējot vai pārtraucot attīstību. Jau ilgus gadus Eiropas Parlaments skaidri pauž vēlmi par galvenajiem elementiem politisku un komerciālu lēmumu pieņemšanā noteikt patērētāju un viņa tiesības, kā arī ir vairākkārt apliecinājis nepieciešamību Eiropas uzņēmumiem radīt vienlīdzīgus apstākļus ar citu lielu valstu uzņēmumiem ārpus ES. Tarifu barjeras vien nespēj nodrošināt aizsardzību pret globalizētā tirgus kropļojumiem; ir nepieciešami arī noteikumi, lai globālais tirgus efektīvāk īstenotu savas funkcijas — veicināt attīstību pasaulē un to padarīt vienmērīgāku.
Eiropas patērētājiem ir tiesības zināt pirkto produktu izcelsmi, t. i., izmantot tādas pašas tiesības, kādas tiek nodrošinātas citu lielu valstu iedzīvotājiem un patērētājiem. Kopš 1930. gada ASV, būdamas viena no lielākajām pasaules demokrātijām un mūsu lielākais tirdzniecības partneris, garantē saviem iedzīvotājiem tiesības saņemt informāciju par visiem ASV tirgū nonākošajiem produktiem, un līdz ar to viņiem tiek radītas iespējas izdarīt pirkumus uz pilnīgas informācijas pamata; tas pats notiek arī citās lielās demokrātijās, piemēram, Kanādā, Japānā un Indijā, kā arī valstīs kurās pastāv atšķirīga demokrātijas izpratne — Saūda Arābijā, piemēram, patērētājus aizsargā noteikums, saskaņā ar kuru izcelsme ir jānorāda visām tās teritorijā ievestajām precēm.
Šāda kārtība nozīmē to, ka Eiropas Savienības patērētājiem visbeidzot tiktu nodrošinātas tādas pašas tiesības kā miljoniem patērētāju visā pasaulē, pat ja tas attiektos tikai uz noteiktām preču kategorijām, un, ņemot vērā, ka pastāv dažādas pretrunīgas intereses, mūsu pienākums ir aizsargāt patērētājus, neskatoties uz lieltirgotāju vai noteiktu ietekmes grupu interesēm.
2005. gadā pēc padziļināta darba Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu par izcelsmes norādēm noteiktiem produktiem, kas ievesti no trešām valstīm. Dažādu iemeslu dēļ, tostarp, iespējams, to problēmu apmēra nezināšanas dēļ, kuras bija paredzēts atrisināt ar šo regulu, Padome vēl nav pieņēmusi kopējo nostāju. Savukārt Eiropas Parlaments vairākkārt ir apliecinājis nepieciešamību Eiropai dot iespēju pieņemt tādu noteikumu, kas beidzot nodrošinātu vienādus apstākļus vietējiem un mūsu galveno tirdzniecības partneru ražotājiem un patērētājiem. Jāatceras, ka iepriekšējā sasaukumā tika pieņemta rakstiska deklarācija P6_TA(2007)0599, 2008. gadā tika pieņemts ziņojums par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā (2008/2205(INI)), ziņojums par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (2008/2133(INI)) un 2009. gada novembrī — rezolūcija par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm (B7-0145/2009).
Visiem ir zināms, ka tirdzniecības jomā likumdošanas pilnvaras ir Eiropas Savienībai, nevis dalībvalstīm; turklāt saskaņā ar Lisabonas līgumu, ievērojot koplēmuma procedūru, Eiropas Parlamentam ir tiesības/pienākums kopā ar Padomi lemt un atrisināt daudzus sarežģītus jautājumus un problēmas šajā starptautiskās tirdzniecības jomā, kas ir vitāli svarīga ne vien ekonomikai, bet arī Eiropas politikai. Šajā brīdī, kad ir gūti pierādījumi tam, ka daudzus zaudējumus izraisījušo virtuālo finanšu vietā priekšroka dodama reālai ekonomikai, ir svarīgi, lai Savienība steidzamāk nekā parasti pieņemtu skaidru regulējumu par izcelsmes norādēm produktiem, kas ievesti no trešām valstīm.
Savienībai, protams, ir jāievēro noteikumi, kurus paredz Pasaules Tirdzniecības organizācija, kas citās valstīs spēkā esošo izcelsmes norāžu regulējumu ir noteikusi par likumīgu — tādējādi ražotājiem ārpus Eiropas jau ilgu laiku ir jāmarķē savi produkti, norādot to izcelsmi, ja tie vēlas šos produktus eksportēt uz Kanādu, Meksiku, Ķīnu, ASV, Indiju un Japānu; tādēļ nekas neliedz arī viņiem izvietot izcelsmes etiķetes uz produktiem, ko tie eksportē uz Eiropas Savienību.
Komisijas 2005. gadā publicētais priekšlikums joprojām ir aktuāls, lai gan daļēji tas ir novecojis. Piemēram, ir jāsvītro daļas, kuras attiecas uz valstīm, kas šobrīd ir kļuvušas par Eiropas Savienības pilntiesīgām dalībvalstīm, un ir jāņem vērā jebkādi īpaši nolīgumi, kas jau ir spēkā vai tiek sagatavoti. Būs arī jārisina jautājums par to, vai ir jāpievērš īpaša uzmanība tādiem tirdzniecības reģioniem, kuriem ar Savienību ir priviliģētas attiecības (piemēram, Euromed valstis).
Paskaidrojuma rakstā ir apliecināts, ka laika gaitā arī citas nozares varētu vēlēties iesaistīties izcelsmes norāžu sistēmā un ka tāpēc Komisijai vajadzētu būt tiesībām iekļaut vai svītrot nozares no šīs regulas. Savukārt mēs esam pārliecināti, ka visi grozījumi Parlamentam ir jāiesniedz izskatīšanai vai apstiprināšanai, jo ikvienam jaunam iekļāvumam vai svītrojumam ir politiska, ekonomiska un sociāla nozīme, par kuru Parlamentam ir tiesības un pienākums paust savu viedokli koplēmuma procesā.
Turklāt jānorāda, ka būtu labāk jāprecizē un jādefinē kārtība, pēc kuras valstīm piešķir tiesības noteikt sankcijas par noteikumu pārkāpšanu. Šis priekšlikums tā pašreizējā variantā vēl nenodrošina tādu harmonizāciju Savienības teritorijā, kādu, protams, ievērojot dalībvalstu autonomiju un kompetences, vajadzētu panākt. ES teritorijā, kuras robežas ir atvērtas, nevar pastāvēt pārmērīgi atšķirīgi noteikumi par sodu noteikšanu tirdzniecības noteikumu pārkāpuma gadījumā, jo šajā jomā Savienības kompetences ir gandrīz ekskluzīvas.
Sarakstā, kurā uzskaitīti tie produkti, uz kuriem attiecas pašreizējais regulas priekšlikums, noteikti trūkst dažādu produktu, un tos būtu iespējams minēt kā iekļaujamus sarakstā tuvākajā laikā pēc regulas darbības pārbaudīšanas. Ir ļoti svarīgi, lai visas pārmaiņas izskatītu un pieņemtu Parlaments. Šo problēmu varēs risināt turpmākajās apspriedēs. Toties Parlamentam šodien, pēc tik ilgiem gadiem, iedzīvotājiem un patērētājiem ir jāsniedz konkrēta atbilde — plašāka informācija.
Informācija ir drošības veicināšanas līdzeklis, un informācijas uzticamība ir svarīga, lai Eiropas patērētājiem sniegtu konkrētas zināšanas. Jāņem vērā, ka 2005. gadā, sagatavojot produktu kategoriju sarakstu, ir izlaista vismaz viena kategorija, un šī kļūda ir jālabo nekavējoties, lai garantētu drošību. Minētā kategorija attiecas uz nostiprināšanas produktiem, t. i., tiem elementiem, kam pēc rūpīgas kontroles un izcelsmes marķējuma piešķiršanas ir jānodrošina tiltu, mājsaimniecības ierīču u. c. drošība.
Dažādu nelaimes gadījumu novēršana un iedzīvotāju drošības garantēšana nav fakultatīvs pasākums, tāpēc šādu rūpnieciski ražotu produktu izcelsmes norādīšanai ir jābūt regulētai.
Lai piemērotu izcelsmes marķēšanas noteikumu, ir pietiekami ievērot noteikumus, kas ir spēkā ārpus Eiropas esošajās valstīs. Šādi noteikumi faktiski varētu strauji palielināt eksporta apjomu no jaunattīstības valstīm, jo Eiropas patērētāji vēlas palīdzēt rūpnieciski mazāk attīstītām valstīm; tāpat izcelsmes marķējums ļaus arī aizsargāt amatniekus un mazos uzņēmumus, kurus pašreiz smagi ietekmē starptautiskie uzņēmumi, kuri, imitējot to produktus, samazina autentisko produktu patēriņu.
Eiropas Parlaments, kas vienmēr ir aizstāvējis daudzveidību, lai aizsargātu katras valsts kultūru un tradīcijas, uzskata, ka regula par obligāto izcelsmes marķējumu ir, no vienas puses, līdzeklis skaidrāku noteikumu noteikšanai, nodrošinot Eiropas patērētājiem vienādas iespējas ar tirdzniecības partneru patērētājiem, un, no otras puses, veids, kā panākt apmierinošāku tirdzniecības attiecību un tradicionālās ekonomikas attīstības līmeni.
Eiropas ražotājiem ir pamatoti jāievēro dažādi stingri produktu ražošanas noteikumi. Proti, standarti, kas nodrošina patērētāju drošību, ar vidi saistīto prasību ievērošanu un veselības aizsardzību. Šie noteikumi ir viens no būtiskajiem Savienības sasniegumiem, bet tieši šā iemesla dēļ ir jāzina, vai preces, kas tiek ievestas Eiropas Savienībā, ir tādas pašas kā mūsu preces. Tāpēc patērētāji, būdami informēti par to, no kurienes prece ir ievesta un kāda ir tās izcelsme, var izmantot savas tiesības brīvi izvēlēties. Marķējums veicinās arī lielāku muitas kontroles harmonizāciju pie ES robežām, kā arī uzlabos jebkuru citu pārbaužu skaidrību un pārredzamību, kuras reģionālās vai vietējās varas iestādes varētu noteikt pārdošanā laistajām precēm.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Izcelsmes valsts norāde konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm |
|||||||
Atsauces |
COM(2005)0661 – C7-0048/2010 – 2005/0254(COD) |
|||||||
Datums, kad to iesniedza EP |
1.3.2010 |
|||||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 21.4.2010 |
|||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 17.6.2010 |
|
|
|
||||
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
IMCO 13.7.2010 |
|
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Cristiana Muscardini 17.3.2010 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
28.4.2010 |
22.6.2010 |
14.7.2010 |
|
||||
Pieņemšanas datums |
29.9.2010 |
|
|
|
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 2 2 |
||||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Kader Arif, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Metin Kazak, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Cristiana Muscardini, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski |
|||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Miloslav Ransdorf, Matteo Salvini, Jarosław Leszek Wałęsa |
|||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Franziska Keller, Francesco Enrico Speroni |
|||||||