ZIŅOJUMS par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu
6.10.2010 - (2010/2079(INI))
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Maria Da Graça Carvalho
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (COM(2010)0187),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 23. jūnija lēmumu par pieņemamības kritērijiem personāla izmaksu aprēķināšanas metodoloģijām (C(2009)4705),
– ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu par Sesto pamatprogrammu (2002–2006) ex post novērtējumu (Rietschel ziņojums) un vēlāko Komisijas paziņojumu (COM(2009)0210),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. maija paziņojumu „Vairāk vai mazāk pārbaužu? Pareizais līdzsvars starp kontroles administratīvajām izmaksām un kļūdas risku” (COM(2010)0261),
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 3. decembrī pieņemtos secinājumus par „pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas pētniecības un uz pētniecību balstīta novatorisma nākotnes prioritātēm Lisabonas stratēģijā laikposmā pēc 2010. gada”, kā arī Konkurētspējas padomes 2010. gada 26. maijā pieņemtos secinājumus par „vienkāršotām un efektīvākām Eiropas pētniecības un jauninājumu programmām”,
– ņemot vērā Berlīnes deklarāciju par atklātu piekļuvi zināšanām dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7–0274/2010),
A. tā kā Septītā pamatprogramma (FP7) ir vērienīgākā pārvalstiskā pētniecības un izstrādes programma pasaulē un tā ir svarīgs faktors, veidojot Eiropas pētniecības telpu un īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;
B. tā kā pētniecība nodrošina būtisku ieguldījumu, veicinot ekonomisko izaugsmi, darba vietu radīšanu un zaļo un ilgtspējīgo enerģiju;
C. tā kā pamatprogramma paredz pētniecībā visaugstākos izcilības, efektivitātes un lietderības standartus, lai piesaistītu un noturētu Eiropā labākos zinātniekus un radītu inovatīvāku un uz zināšanām balstītu ES ekonomiku, kas spētu konkurēt globālajā ekonomikā;
D. tā kā valstu, reģionu un Eiropas pētniecības politikas koordinācija joprojām ir ierobežota un tas rada nopietnus šķēršļus ekonomiski izdevīgu risinājumu sasniegšanai;
E. tā kā, neraugoties uz veiktajiem FP6 uzlabojumiem, pašreiz FP7 pārvaldību raksturo pārmērīga birokrātija, zems riska pielaides līmenis, nepietiekama efektivitāte un nepamatota termiņu neievērošana, kas rada reālus šķēršļus zinātnieku, augstskolu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, uzņēmumu un ražotāju (jo īpaši nelielo pētniecības vienību, tostarp MVU) līdzdalībai;
F. tā kā visas ieinteresētās personas aicina vēl vairāk vienkāršot un saskaņot noteikumus un procedūras, lai gan vienkāršošana nedrīkst būt pašmērķis, bet gan līdzeklis, kas padara ES pētniecības finansēšanu pievilcīgu un pieejamu, un samazināt laiku, kāds pētniekiem jāiegulda pašā procesā;
G. tā kā no rezultātiem atkarīgs finansējums var ierobežot pētniecības projektu klāstu, saglabājot mazāk riskantus projektus un uz tirgu orientētus pētījumus, kas var Eiropas Savienībā traucēt sasniegt izcilību un jaunas robežas pētniecībā un inovācijās;
H. tā kā ir skaidri jānošķir pētniecība un inovācijas, jo tie ir divi atšķirīgi procesi (pētniecība ieguldījumus pārvērš zināšanās, bet inovācijas pārvērš zināšanas ieguldījumos);
I. tā kā pašreizējais vienkāršošanas process notiek izšķirīgā brīdī, radot stimulus FP7 vidusposma pārskatīšanai un nākamās FP8 sagatavošanai;
J. tā kā, gatavojot un īstenojot pašreizējo FP7 un turpmākās pamatprogrammas, ir jābalstās uz vienkāršības, noturīguma, pārredzamības, juridiskās noteiktības, saskanības, izcilības un uzticības principiem,
1. atbalsta Komisijas paziņojumā pausto iniciatīvu vienkāršot pētniecības pamatprogrammu īstenošanu, nodrošinot nopietnus un radošus pasākumus, lai novērstu vājās vietas, kas apgrūtina līdzdalību pamatprogrammās;
2. pievērš uzmanību tam, ka, neraugoties uz vienkāršošanas procesa nozīmīgumu, tā ir tikai viena no vajadzīgajām reformām, lai uzlabotu ES pētniecības finansējumu;
3. uzsver, ka attiecībā uz katru atsevišķu vienkāršošanas pasākumu ir jāatrunā, vai tas stājas spēkā jau pašreizējā tiesiskajā regulējumā vai ir vajadzīgas izmaiņas Finanšu regulas noteikumos, līdzdalības noteikumos vai īpašos noteikumos, kurus piemēro pamatprogrammām;
4. aicina Komisiju sniegt ieguldījumu pašreizējā Finanšu regulas reformā, kurai ir šādi mērķi: pastiprināt saskanību pašreizējā tiesiskajā regulējumā, reducēt noteikumus, panākt skaidrību un nepārprotamību, kā arī pārvaldības iespēju; šajā nolūkā aicina noteikumus par dalību iestrādāt Finanšu regulā;
5. uzsver, ka līdztekus vienkāršošanai, ko ierosina Komisija, būtu jāsagatavo sīki izstrādāts plāns pētniecības infrastruktūras attīstīšanai jaunajās dalībvalstīs, lai radītu vienādas iespējas visām dalībvalstīm piekļūt finansējumam saskaņā ar FP7 un turpmāko FP8;
6. atzīmē, ka privātā sektora dalība pamatprogrammā joprojām ir neliela sakarā ar sarežģītajiem un laikietilpīgajiem noteikumiem, kas reglamentē dalību, augstajam personāla izmaksām un pārmērīgo birokrātiju;
pragmatiska pāreja uz administratīvo un finansiālo vienkāršošanu
7. atzinīgi vērtē arvien pieaugošos centienus vienkāršot pamatprogrammu administratīvos un finansiālos noteikumus visos programmas un projektu posmos (pieteikšanās, novērtēšana un vadība), no kā ievērojamu labumu gūtu ieinteresētās personas;
8. uzsver, ka vienkāršošanu pašreizējā Septītajā pamatprogrammā vajadzētu veikt apdomīgi, lai saglabātu stabilitāti, saskanību un juridisko noteiktību, nodrošinot visu dalībnieku savstarpējo uzticēšanos; šajā sakarībā uzsver, ka, tā kā steidzami būtu jāievēro pastāvošo noteikumu vienota interpretācija, būtu jāizvairās spēkā esošajos līgumos piemērot vēlāk pievienotas „vadlīnijas”;
9. pauž bažas par to, ka pašreizējā FP7 pārvaldības sistēma un prakse pārāk vērsta uz kontroli, tādējādi nelietderīgi izmantojot resursus, samazinot dalībnieku skaitu un pētniecības iespēju pievilcību; ar bažām atzīmē, ka pašreizējā pārvaldības sistēma, kas paredz „nulles riska pielaidi”, šķiet, izvairās no riska faktoriem, nevis pārvalda tos; tādēļ aicina pārskatīt un/vai paplašināt ES Civildienesta noteikumu interpretāciju attiecībā uz personisko atbildību, kā arī iesniegt konkrētus priekšlikumus pašlaik notiekošajā Finanšu regulas reformā (piem., apdrošināšana vai riska apvienošanas sistēma);
10. uzskata, ka uzraudzības un finanšu kontroles, ko veic Komisija un OLAF, galvenais mērķis Eiropas Savienībā ir aizsargāt publiskos līdzekļus un apkarot krāpšanas gadījumus, vienlaikus skaidri nošķirot tos no kļūdām; šajā sakarībā uzskata par nepieciešamu noteikt skaidrāku definīciju „kļūdām” visos saistošajos juridiskajos dokumentos, ieskaitot mehānismu kļūdu konstatēšanai pretstatā atšķirīgām interpretācijām; tāpēc aicina veikt rūpīgu kļūdu analīzi, paziņot par kļūdām un veikt attiecīgus koriģējošus pasākumus;
11. uzskata, ka pētniecības finansējuma pārvaldībai Eiropā visos projektu posmos jābūt balstītai uz lielāku uzticību un lielāku riska pielaidi attiecībā uz dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot Eiropas Savienībā pārskatatbildību ar elastīgiem noteikumiem, lai pēc iespējas labāk pielāgotos spēkā esošajiem dalībvalstu tiesību aktiem un starptautiski atzītai grāmatvedības praksei;
12. pilnībā atbalsta augstāku pieļaujamā kļūdas riska (PKR) līmeni, kas vienkāršo lietas un samazina ex post revīziju biežumu, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp finanšu pareizu pārvaldību un attiecīgām pārbaudēm; uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt dalības noteikumu vienādu interpretāciju un piemērošanu, kas samazinās kļūdu biežumu;
13. prasa, lai saņēmēji, kuriem piešķir subsīdijas saskaņā ar pamatprogrammu, tiktu informēti par Komisijas attiecīgajām revīzijas stratēģijām; iesaka izplatīt šīs stratēģijas, izmantojot valstu kontaktpunktus, un iekļaut tās CORDIS;
14. izsaka piekrišanu un iesaka plašāk atzīt parasto grāmatvedības praksi, aprēķinot attiecināmās dalībnieku izmaksas, tiklīdz tas būs skaidri definētas un būs notikusi vienošanās par tām, jo īpaši saistībā ar personāla vidējo izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju, ja minētās procedūras atbilst dalībvalstu tiesību normām un ir kompetentu iestāžu apstiprinātas, nodrošinot katram finansējuma saņēmējam pietiekamu brīvību izmantot pašreizējo personāla izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju vai personāla vidējo izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju;
15. mudina Komisiju aktīvi reaģēt uz Parlamenta pieprasījumiem, kas izvirzīti tā lēmumos par 2007. un 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo īpaši sniegt konkrētus priekšlikumus, lai vienkāršotu personāla izmaksu aprēķināšanu, un tos piemērot;
16. uzskata, ka attiecībā uz sabiedriskajām iestādēm ticamības deklarācijas par organizācijas gada pārskatiem un par veikto darbību likumību un pareizību, ko izdod valsts Revīzijas palāta un/vai valsts revidenti, būtu jāpieņem Eiropas iestādēm, veicot revīziju par visu izmaksu metodoloģiju;
17. piekrīt, ka ir jāsamazina finansējuma likmju un netiešo izmaksu noteikšanas metožu dažādība, izmantojot dažādus finansējuma instrumentus, kā arī darbības veidu (pārvaldība, pētniecība, demonstrējumi un izplatīšana) atšķirības, neradodt draudus pašreizējo finansējuma likmju līmenim; tomēr atzīst, ka vajadzētu saglabāt pašreizējo augstskolu/ pētniecības centru, ražotāju, bezpeļņas organizāciju un MVU diferenciāciju; aicina Komisiju saglabāt faktisko izmaksu izmantošanu kā metodi, kurā apvieno finansējuma likmes un nosaka netiešās izmaksas;
18. uzskata, ka vienreizēji maksājumi un vienotas likmes būtu jāizmanto brīvprātīgi un tikai attiecīgos gadījumos; aicina Komisiju vēl skaidrāk precizēt terminoloģiju saistībā ar vienotas likmes un vienreizēju maksājumu izmantošanu;
19. atbalsta vienreizēju maksājumu ieviešanu, lai segtu „pārējās tiešās izmaksas”, ciktāl saglabājas iespēja izvēlēties faktisko izmaksu variantu; aicina Komisiju stingri izvērtēt vienreizēju maksājumu izmantošanu personāla izmaksu segšanai; uzsver, ka vienreizēji maksājumi ir vislietderīgākā alternatīva saistībā ar pamatprogrammu starptautiskajā sadarbībā iesaistītajās partnervalstīs;
20. atzīst, ka mazāku konsorciju veidošana, kad vien tas iespējams, palīdz vienkāršot procedūru, samazināt projektu ilgumu un administratīvās izmaksas;
21. uzskata, ka lielāks dalībnieku skaits būtu jāpamato ar veicamā darba daudzdisciplīnu raksturu;
22. ierosina, piemēram, apstiprinājuma procedūru pēc noklusējuma, lai atvieglotu grozījumus subsīdijas piešķiršanas nolīgumā, jo īpaši lai ņemtu vērā izmaiņas konsorciju sastāvā vai to administratīvajā vai finanšu konfigurācijā;
23. atbalsta pilnīgu laika uzskaites mehānismu, piemēram, darba laika uzskaites tabulu, atcelšanu (to nevajadzētu attiecināt tikai uz vienreizējiem maksājumiem);
24. atzinīgi vērtē tūlītēju atteikšanos no pienākuma piedzīt procentus par priekšfinansējumu;
25. piekrīt tam, ka ir jāveicina prēmiju piešķiršana, bet tās nevar aizstāt pienācīgi strukturētu finansējumu;
26. aicina Komisiju atļaut radušos izmaksu kompensāciju pēc iepazīstināšanas ar projektu, tiklīdz tas ir veiksmīgi izvēlēts — lai atvieglotu rūpniecisko partneru un jo īpaši MVU dalību;
27. pieprasa vienkāršot interpretāciju un papildus precizēt attiecināmās izmaksas (piemēram, nodokļus un nodevas, kas veido personāla izmaksas, slimības atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu), kā arī jautājumu par to, vai tajās iekļaujams PVN; aicina Komisiju apsvērt iespēju uzskatīt PVN par attaisnoto izmaksu objektu, ja nav atbrīvojuma no tā; pieprasa papildus precizēt procedūras saistībā ar valūtas maiņas kursu, partneriem izmantojot atšķirīgu valūtu;
28. pauž nožēlu, ka dalības identifikācijas koda (PIC) ieviešana nav samazinājusi atkārtotus pieprasījumus pēc juridiskās un finanšu informācijas (un paskaidrojošiem dokumentiem) un ka PIC pieņemšanai pieteikuma procesā ne vienmēr seko apstiprināšanas process; tāpēc aicina, lai attiecīgās personas uzlabotu un padarītu efektīvāku PIC lietošanu;
29. aicina Komisiju iesniegt skaidrākus, saskanīgākus un pārredzamākus revīzijas procedūras noteikumus, ieskaitot noteikumus un principus, kas nodrošina revidētās iestādes tiesību ievērošanu un visu pušu uzklausīšanu, un sagatavot ziņojumu par revīziju izmaksu un ieguvumu attiecību;
30. mudina Komisiju izmantot „vienas revīzijas pieeju” un pāriet uz reālā laika revīziju, ko veic viena un tā pati struktūra, tādējādi ļaujot saņēmējiem labot jebkādas sistēmiskas kļūdas un nākamajā gadā iesniegt uzlabotus izmaksu pārskatus; uzskata, ka šādai vienotas revīzijas pieejai būtu tālāk jānodrošina, lai pabeigtus projektus nerevidētu vairāk nekā vienu reizi dažādi revidenti, tā lai Komisija uzticētos pirmā ieceltā (neatkarīgā) revidenta atzinumam un dokumenti tiktu iesniegti tikai vienreiz, lai gan tiek veiktas daudzas revīzijas;
31. aicina Komisiju nodrošināt juridisko noteiktību, atturoties no stingrāk definētu dalības noteikumu retroaktīvas piemērošanas un no tā, ka saņēmējiem pieprasa pārrēķināt finanšu pārskatus, ko jau apstiprinājuši Komisijas dienesti, šādi samazinot vajadzību pēc ex post revīzijām un retroaktīviem labojumiem; aicina Komisiju strauji atrisināt iepriekšējās situācijas, kas izriet no pašreizējām pārbaudēm, savā rīcībā saglabājot noteiktību un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus; iesaka strīdus par šādām iepriekšējām situācijām risināt, vienojoties visām pusēm, balstoties, piemēram, uz neatkarīgu atkārtotu revīziju un/vai iejaucoties neatkarīgam ad hoc vidutājam;
32. ierosina ieviest atbildes procedūru, saskaņā ar kuru, ja termiņā, kas vēl jānosaka, Komisija nav nekādi reaģējusi uz saņemto informāciju, tiks uzskatīts, ka Komisija to ir apstiprinājusi;
33. aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par FP7 administratīvajām izmaksām, cita starpā gan Komisijas, gan dalībnieku pārvaldības izmaksām, kā arī par pasākumiem, kas ir veikti vai veicami, lai tās samazinātu;
radikālas pārmaiņas, lai uzlabotu kvalitāti, pieejamību un pārredzamību
a) Virzība uz zinātniski pamatotu pieeju
34. atgādina Komisijai, ka ES programmu dalībnieki labticīgi veic finansētu darbību un dara visu iespējamo, lai sasniegtu paredzētos rezultātus;
35. tādēļ pauž bažas par pašreiz Komisijā vērojamo vispārējo tendenci piešķirt finansējumu, balstoties uz rezultātiem (ko lielā mērā pamato ar labas pārskatatbildības principiem), un ir ļoti nobažījies par šāda uz rezultātiem balstīta finansējuma iespējamo ietekmi uz pētījumu kvalitāti un raksturu, kas varētu traucēt zinātniskos pētījumus un negatīvi ietekmēt tādus projektus, kuru mērķi nav izmērāmi vai kuru mērķu mērīšanā neizmanto parametrus, kurus būtu iespējams uzreiz lietot, bet gan citus parametrus; tāpat pauž bažas par iespējamo iznākumu, turpmāk veicot projektu izpildes/rezultātu ex ante un ex post novērtējumu, un par kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi to definēšanai;
36. izņemot ārkārtas un pienācīgi pamatotus gadījumus, uzskata par nepieņemamu, ka plaši izmanto vienreizējus maksājumus, piemēram, konkrētajiem projektiem sarunu gaitā noteiktu vienreizēju maksājumu vai iepriekš noteiktus vienreizējus maksājumus par projektu; tā vietā dod priekšroku pieejai, kas paredz lielāku uzticēšanos un ir individuāli piemērojama visprogresīvākajiem pētījumiem; iesaka veikt uz rezultātiem balstīta finansējuma izmēģinājuma pārbaudes, piedāvājot vienreizējus maksājumus konkrētiem pētniecības un demonstrējumu projektiem īpaši problemātiskās jomās, pretī saņemot iepriekš noteiktu sniegumu/rezultātus;
37. tā vietā dod priekšroku uz zinātnes atzinumiem balstītai finansēšanas sistēmai, galveno uzsvaru liekot uz zinātniski tehniskajiem kritērijiem un salīdzinošo profesionālo vērtējumu, kas balstās uz izcilību, nozīmīgumu un ietekmi, vienlaikus nodrošinot vienkāršotu un iedarbīgu finanšu kontroli, kā arī ievērojot visu pušu tiesības tikt uzklausītām; pauž cerību, ka šāda uz zinātnes atzinumiem balstīta pieeja ievērojami novirzīs galveno akcentu no finanšu uz zinātniski tehnisko jomu, piemērojot kontroles mehānismus; uzskata, ka šāda pieeja ļauj ieinteresētajām personām savas pūles veltīt pamatzināšanām, zinātnes un tehnikas jautājumiem un Eiropas pētniecības telpas radīšanai;
b) Termiņu optimizēšana
38. atzinīgi vērtē vispārējo tendenci vēl vairāk saīsināt laiku līdz dotāciju piešķiršanai un izmaksai, bet zināmā mērā iebilst pret to, ka parasti izmanto uzaicinājumus, kas skar plašākas jomas, un uzaicinājumus ar pieņemšanas beigu datumiem; tomēr atzīst, ka šie uzaicinājumi ir piemēroti MVU kā līdzeklis, lai samazinātu nenoteiktību attiecībā uz finansējuma iespējām un stimulētu turpmāku piedalīšanos;
39. pauž bažas, ka pašlaik vidējais laiks no pēdējās priekšlikuma iesniegšanas dienas līdz līguma parakstīšanai joprojām ir pārāk ilgs, un tas atšķiras dažādos Komisijas dienestos; aicina Komisiju saīsināt laiku līdz līguma parakstīšanai, lai tas nepārsniegtu 6 mēnešus, un noteikt pienācīgus termiņus novērtēšanai un līgumslēgšanas sarunām, pamatojoties uz salīdzināmo kritēriju sistēmu;
40. aicina Komisiju pagarināt vidējo termiņu no brīža, kad publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam;
41. pauž dziļas bažas par iespējamām sekām, atceļot juridisko prasību, ka dalībvalstu pārstāvji sniedz atzinumus par atlases lēmumiem attiecībā uz atsevišķiem projektiem, jo īpaši tādiem, kas skar ētiku, drošību un aizsardzību;
42. uzskata, ka pieejai, kas vērsta uz kopējo pamatprincipu noteikšanu, nevajadzētu skart valsts ētiskās izvēles iespējas un pētījumu specifiku;
43. atbalsta vispārējo tendenci izmantot „divpakāpju” pieteikšanās procedūru jo īpaši tad, ja ir sagaidāms pārāk liels pieteikumu skaits, ar nosacījumu, ka pirmajā posmā veic rūpīgu izvērtēšanu (mērķi, zinātniskā pieeja, dalībnieku kompetence, zinātniskās sadarbības pievienotā vērtība un kopējais budžets); uzsver, ka tas palielina izredzes gūt panākumus otrajā posmā, ja vien tas nenotiek, nosakot ilgāku laiku līdz līguma parakstīšanai vai dotāciju saņemšanai; uzskata, ka šāda pieeja samazina pieteikšanās izmaksas;
c) Labvēlīgāka attieksme pret lietotājiem piekļuves ziņā
44. uzsver, ka pamatprogrammu vadībai sava darbība jāpielāgo saņēmēju interesēm un jānodrošina vieglāka piekļuve pamatprogrammām;
45. aicina būtiski uzlabot vadlīniju dokumentu saprotamību un pieejamību, kuri būtu jāapkopo rokasgrāmatā un jāpārtulko ES oficiālajās valodās;
46. uzsver nepieciešamību pastiprināt jauno dalībvalstu piedalīšanos pamatprogrammu projektos, vienkāršojot pieteikšanās un līgumu procedūras, kas rada ievērojamus šķēršļus iekļūšanai piedāvājumu posmā, jo īpaši tiem kandidātiem, kas pieteikušies pirmoreiz;
47. iesaka uzlabot ieinteresētajām personām nodrošināto stabilitāti, iespēju robežās izvēloties vienu Komisijas projektu koordinatoru, sniedzot individuālu atbalstu projekta norises laikā un konsekventi ievērojot noteikumus; kā arī iesaka piemērot pieeju „klientam pievērsta viena seja”, kurā konsultācijas par dažādām programmām var saņemt vienā kontaktpunktā;
48. pieprasa, lai ikvienam Komisijas un tās dienestu iesniegtajam dokumentam būtu skaidri noteikts tā juridiskais statuss, nosakot gan to, kam ir saistošs tā saturs, gan arī — kādā veidā tas ir saistošs;
49. atbalsta plašāku e-pārvaldes un IT rīku ieviešanu un jo īpaši pētījumu dalībnieku portāla izveidošanu, kā arī elektroniskā paraksta ieviešanu; aicina Komisiju izveidot integrētu un lietotājdraudzīgu tiešsaistes sistēmu; atbalsta ideju padarīt visu informāciju par programmas pārvaldību (identificēšana, pieteikšanās, apspriešana un ziņojuma sagatavošana) elektroniski pieejamu; atbalsta ideju padarīt šo tiešsaistes sistēmu pieejamu jau pirmajā programmas dienā un nodrošināt tās pieejamību visos posmos; uzskata, ka ir jāveicina videokonferences, ar tām aizstājot tikšanās klātienē; iesaka e-pārvaldei saziņā izmantot atvērtos protokolus un formātus, lai nodrošinātu pārredzamību, piekļuves iespējas un sadarbspēju;
50. ierosina Komisijai uzsākt informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu par programmā pieejamajiem informācijas tehnoloģiju rīkiem;
51. atzinīgi vērtē Komisijas Atvērtās piekļuves izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot piekļuvi pētījumu rezultātiem gan CORDIS sistēmā, gan — mudinot zinātniekus reģistrēt savus pētījumus repozitorijā;
52. uzsver — lai finansējuma saņēmēji piekļūtu projektiem pētniecības un inovāciju jomā, ir vajadzīgas lielas tehniskās iespējas un plašas administratīvo un finanšu procedūru zināšanas, un tādēļ šāda piekļuve ir ārkārtīgi apgrūtināta tādiem mazākiem pretendentiem kā MVU un nelieli pētniecības institūti attālākos reģionos; atgādina, ka Eiropā no kopējā uzņēmumu skaita 90 % ir mazie un vidējie uzņēmumi un ka ir jānodrošina, lai arī šie uzņēmumi pilnībā un efektīvi izmantotu Septītās pamatprogrammas resursus;
53. uzsver nepieciešamību pēc labākas pārredzamības, izvēloties tēmas uzaicinājumiem, kam būtu jānodrošina atbilstoša ieinteresēto personu piedalīšanās;
54. ierosina radīt pārredzamāku, saskanīgāku un saskaņotāku salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, kas balstīta uz nopelniem;
programmu un instrumentu sinerģisms
55. mudina vienkāršot ES programmu (piemēram, pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, struktūrfondu) un ar tām saistīto instrumentu (kopīgo tehnoloģiju ierosmju, 187. panta iniciatīvu, publiskā un privātā sektora partnerības, 185. panta projektu, zināšanu un inovāciju kopienu, ERA-NET u.c.) izmantošanu; uzsver, ka tas palīdzēs pilnībā izmantot to kopējās darbības sinerģismu;
56. negatīvi vērtē pētniecības iestāžu, sadarbības modeļu un pārvaldības mehānismu skaita straujo palielināšanos, kā arī tās radītos sarežģījumus, kas budžeta lēmējiestādei rada pārredzamības problēmas un nevienādu attieksmi pret saņēmējiem;
57. ierosina samazināt to noteikumu un vispārējo finansēšanas principu skaitu, kas reglamentē pētniecības un izstrādes finansējumu Eiropas Savienībā, un aicina saskaņoti un konsekventi īstenot un interpretēt noteikumus un procedūras; uzsver, ka šī kopējā noteikumu kopa ir jāpiemēro visai pamatprogrammai un ar to saistītajiem instrumentiem, kā arī Komisijā neatkarīgi no tā, kāda struktūra vai izpildaģentūra ir atbildīga par īstenošanu;
58. iesaka izveidot mehānismu, kā nodrošināt kopīgu uzraudzību Komisijā, un sākt projektu koordinatoru un iekšējo revidentu apmācību; mudina izstrādāt pārsūdzēšanas kārtību dalībniekiem, piemēram, iecelt „pamatprogrammas vidutāju” noteikumu un procedūru neatbilstīgas un nekonsekventas interpretācijas gadījumiem; uzskata, ka šāda vidutāja pieņemtajiem lēmumiem vajadzētu būt galīgiem un saistošiem;
59. uzskata, ka tieši reģionālais līmenis ir vislabāk piemērots inovāciju veicināšanai, ņemot vērā augstskolu, valsts pētniecības iestāžu, lieluzņēmumu, MVU un reģionu un vietējo pašvaldību atrašanos vienkopus; vienlaikus atzīmē, ka inovāciju veicināšana reģionālā līmenī var palīdzēt mazināt sociālās un reģionālās atšķirības; tomēr mudina katrā (reģionu, valsts un Kopienas) līmenī labāk koordinēt centienus, plānojot ES mērogā pētniecības un izstrādes darbības; vienlaikus uzsver vajadzību veidot saikni starp augstskolām un ražotājiem;
pieredze, kas izmantojama 8. pamatprogrammā nākotnē
60. uzskata, ka viena no svarīgākajām prioritātēm, plānojot nākamo pamatprogrammu, ir pamatīgi pārskatīt pamatprogrammas pārvaldes sistēmu;
61. uzskata, ka, pārstrukturējot pētniecības finansēšanas sistēmu un paredzot turpmāku pētniecības finansējuma vienkāršošanu, izšķirīga nozīme ir Finanšu regulas un Civildienesta noteikumu pārskatīšanai un konkrētiem pētījumiem noteiktā pieļaujamā kļūdas riska piemērošanai;
62. aicina Komisiju izvērtēt katra atsevišķa instrumenta efektivitāti katrā programmā, virzoties uz konkrētiem politiskiem mērķiem, un aicina samazināt instrumentu dažādību, ja vien nav skaidri parādīta efektivitāte vai izcils ieguldījums, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā projektu īpatnības;
63. atbalsta uz zinātnes atzinumiem balstītu finansēšanas sistēmu un līdzsvarotu sadalījumu starp lejupejošiem, uz ietekmi balstītiem pētījumiem un augšupejošiem, uz zinātnes atzinumiem balstītiem pētījumiem, kas būs FP8 pamatā;
64. uzskata, ka FP8 jākoncentrē uzmanība uz progresīvo pētniecību, ņemot vērā visu inovāciju ķēdi, ko veido visprogresīvākie pētījumi, tehnoloģiju attīstība, demonstrējumi, zināšanu izplatīšana, rezultātu pienācīga novērtēšana un pētījumu rezultātu ātra nonākšana tirgū;
65. uzskata, ka FP8 būtu jāveicina sadarbība starp Eiropas pētniekiem, ieviešot pētniecības kuponu shēmu, kas paredzētu finansējumu pētījumiem, kad pētnieki pārvietojas uz universitātēm visās dalībvalstīs, dodot ieguldījumu izcilības centros, neatkarīgās augstskolās, lielākā pētnieku mobilitātē;
66. aicina Komisiju publicēt analīzi par dažādu dalībvalstu dalības līmeni FP7 un ņemt vērā secinājumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu pētniecības attīstību FP8 visās dalībvalstīs;
67. uzskata, ka prioritāšu noteikšanā FP8 būtu jādomā par plašākām tāda finansējuma alternatīvām inovācijai, kurš nebūtu balstīts uz subsīdijām, ieskaitot jauktos valsts un privātos uzņēmumus un kredītu kapitāla ieguldījumus;
68. ierosina turpināt FP8 internacionalizāciju, attīstot sadarbību ar trešām valstīm, arī ar jaunattīstības valstīm, sniedzot tām vienkāršus un konkrētus vadības noteikumus; ņemot vērā notiekošo gatavošanos FP8, mudina apmainīties ar labu praksi un standartiem ar visiem pārējiem starptautiskajiem partneriem;
69. atbalsta Komisijas kā „vārtsarga” lomu, kad ir nepieciešams finansējums no valsts vai reģionālajām iestādēm;
70. atzinīgi vērtē Komisijas inovāciju apakšgrupas izveidošanu un tajā rīkotās diskusijas par to, kā izmērīt pētniecības un izstrādes politikas un attiecīgo izdevumu pētniecības un attīstības projektiem efektivitāti;
71. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Zinātne, izglītība un inovācijas ir ekonomiskās izaugsmes un darba vietu radīšanas balsti. Eiropai ir jāveic ieguldījumi inovācijās, ja tā grib radīt jaunus ražojumus un pakalpojumus. Tie savukārt radīs jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas, kas padarīs Eiropu konkurētspējīgāku un uzlabos dzīves kvalitāti. Bet inovācijām vajadzīgi pētījumi. Pētniecībai un inovācijām ir ierādīta centrālā vieta Eiropas Savienība iniciatīvā „Eiropa 2020”.
Gadu gaitā ir paplašinājusies Eiropas pētniecības un inovāciju programmu, jo īpaši pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā, piemērošanas joma un palielinājies budžets. Pieaugot finansējuma pieteikumu skaitam, līdztekus attīstījušies kontroles mehānismi ar mērķi nodrošināt ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Lielāks noteikumu un procedūru skaits tomēr nozīmē, ka iesaistīties šajā procesā kļūst aizvien grūtāk. Šo sarežģīto sistēmu īpaši grūti izprast mazām organizācijām — MVU, jaunizveidotiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un nelieliem institūtiem, universitātēm un pētniecības centriem.
Zinātnieku aprindas aicina steidzami saskaņot noteikumus un procedūras un vispār vienkāršot finanšu pārskatatbildības prasības. Nesen 13 000 pētnieku parakstīja petīciju ar prasību vienkāršot pētniecības finansējumu Eiropas Savienībā un pieprasīja lielāku uzticēšanos. Šajā ziņā pastāv vienprātība pētnieku, augstskolu un rūpniecības pārstāvju vidū. Protams, ir nepieciešams vienkāršot mehānismus, ko izmanto pamatprogrammās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā, FP7 un FP8, kā arī visās Eiropas Komisijas zinātnes un inovāciju programmās.
Pašreizējā sistēma ir jāaizstāj ar tādu, kas pieļauj lielāku uzticēšanos pieteikumu iesniedzējiem. Progresu varētu panākt, vienkāršojot finanšu un administratīvo aspektu uzraudzību saistībā ar projektiem, vienlaikus ieviešot stingrāku zinātniski tehnisko novērtēšanu. Šajā gadījumā būs vajadzīgs profesionāls vērtējums, piemērojot uz izcilību balstītus kritērijus. Protams, ikviens finanšu darījums ir saistīts ar zināmu risku, bet pārliekas bažas par šāda riska uzraudzību, veicot administratīvo kontroli, var faktiski palielināt šā procesa kopējās izmaksas. Jāparedz iespēja, pirmkārt, pieļaut augstāku riska līmeni (tādējādi optimizējot birokrātisko kontroli) un, otrkārt, izrādīt lielāku uzticību zinātnieku un uzņēmēju aprindām. Ir jāpanāk līdzsvars starp uzticību un kontroli — starp riska uzņemšanos un ar to saistīto apdraudējumu —, nodrošinot ES pētniecības līdzekļiem pareizu finanšu pārvaldību.
Pastāv reāla vajadzība uzlabot un optimizēt pētniecības finansējumu un pārvaldību. Pašlaik dažādiem pamatprogrammas instrumentiem piemēro atšķirīgus noteikumus un procedūras atkarībā no iestādes (augstskolas, pētniecības centri, ražotnes un MVU) un darbības (piemēram, pārvaldība, pētniecība, demonstrējumi) veida. Šī trīsdimensiju matrica (instrumenti, iestādes un darbības veidi) ir ietverta vairākos koncentriskos noteikumu un procedūru slāņos. Šos slāņus veido dalības noteikumi, īpašas programmas, Finanšu regula, pieļaujamais kļūdas risks un Civildienesta noteikumi, kas tieši vai netieši ietekmē pamatprogrammu.
Referente atzinīgi vērtē paziņojumu „Pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana”. Tajā izklāstīts nopietns un radošs reformas plāns, pievēršoties daudzām grūtībām, ar kurām nākas saskarties pētniecības pamatprogrammas dalībniekiem.
Tomēr nav skaidrības par ierosināto pārmaiņu saistību ar spēkā esošo Finanšu regulu. Daži Komisijas ierosinātie pasākumi paredz grozījumus Finanšu regulā. Citi paredz izmaiņas dalības noteikumos vai pamatprogrammas īpašo programmu noteikumos. Visbeidzot, dažiem pasākumiem būs vajadzīgas ļoti plašas izmaiņas, citiem tādas nebūs vajadzīgas vispār.
Turklāt referente pauž bažas par finansējuma saistīšanu ar rezultātiem. No vienas puses, augstu vērtējama Eiropas Komisijas gatavība pārskatīt tās pētniecības programmu finansēšanas noteikumus. Tomēr izmaiņas ir jāapsver rūpīgi un apdomīgi, ņemot vērā ne tikai finansiālos un administratīvos motīvus un ietekmi uz saņēmējiem, bet arī iespējamo ietekmi tieši uz pētniecības un inovāciju kvalitāti. Referente arī pauž bažas, ka, pārejot uz finansējumu, kas pamatojas uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, projekti, iespējams, kļūs mazāk riskanti un vairāk līdzināsies tirgus izpētei. Eiropai vajag vairāk inovāciju, bet mums kā pamats inovācijām ir jāatbalsta pētījumi, kas paver jaunas zināšanu robežas. Turklāt inovācijas nav iedomājamas bez izcilības pētniecībā.
Referente kategoriski aicina vienkāršot piekļuvi pētniecības finansējumam. Ir jāattīsta tāda savstarpējas uzticēšanās kultūra, kas aptver visas ieinteresētās personas. Tas veicinās pētniecību un inovācijas, vienlaikus padarot Eiropu pievilcīgāku dzīvošanai un strādāšanai.
Tādēļ šis ziņojums ir tiešām nozīmīgs un steidzams. Tas sagatavots īpaši izdevīgā laikā, jo mēs tagad tieši gatavojamies sākt FP7 starpposma novērtējumu un FP8 sagatavošanas darbus. Šim ziņojumam ir jānodrošina stingri pamati turpmākam darbam nākotnē.
pragmatiska pāreja uz administratīvo un finansiālo vienkāršošanu
Samazinot sarežģītības pakāpi un vienkāršojot ES pētniecības finansējuma jomu, tas galvenokārt labvēlīgi ietekmēs finansējuma saņēmējus. Eiropas Parlaments 2007. gada budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijā vērš uzmanību uz dažādības palielināšanos. Tas arī aicina izvērtēt saņēmēju problēmas, cita starpā pārredzamības trūkumu. Vienkāršošanas procesam būtu jānodrošina stabilitāte un juridiskā noteiktība dalībniekiem.
Tādēļ finanšu pārskatatbildības vienkāršošanai ir vajadzīga tāda pieeja Eiropas pētniecības finansējumam, kas balstās uz lielāku uzticēšanos un lielāku riska pielaidi. Tas nozīmē atzīt saņēmēju ierastos grāmatvedības un pārvaldības principus un praksi, ja tie ir saskaņoti ar valsts iestādēm un apstiprināti. Tas arī paredz atzīt revīzijas rezultātus un valsts iestāžu izdotos metodoloģijas apliecinājumus, kā arī finanšu kontroli ar mērķi aizsargāt publiskos līdzekļus un apkarot krāpšanas gadījumus. „Vienas revīzijas pieeja” un reālā laika revīzijas, ko veic viena un tā pati struktūra, ļaus saņēmējiem izlabot jebkādu sistēmisku kļūdu.
Attiecībā uz katru pasākumu ir jāatrunā, vai ir vajadzīgas izmaiņas Finanšu regulā, dalības noteikumos vai īpašās programmās. Turklāt ir jāatrunā, vai šie pasākumi būs piemērojami FP7 vai tikai FP8. Attiecībā uz FP7 referente ierosina minētās izmaiņas ieviest pakāpeniski, lai nepieļautu krasu un radikālu virziena maiņu vienā un tai pašā pamatprogrammā.
Referente arī atbalsta nodomu samazināt finansējuma likmju un netiešo izmaksu aprēķināšanas metožu dažādību, izmantojot atšķirīgas finansēšanas sistēmas. Tomēr augstskolām, pētniecības iestādēm un rūpniecības uzņēmumiem vajadzētu izmantot atšķirīgus modeļus finansējuma likmes un netiešo izmaksu aprēķiniem. Tas ir pamatots ar to, ka izmaksas minētajām struktūrām ievērojami atšķiras. Finansējuma likmēm jābūt atšķirīgām atkarībā no darbības veida. Noteikumu saskaņošana galvenokārt skar dažādus instrumentus. Turklāt referente uzskata, ka, ja veidos mazākus konsorcijus un izmantos vienkāršākus pamatmehānismus, tas ļaus vienkāršot procedūras.
Tāpat vajadzētu skaidri definēt izmantojamo terminoloģiju saistībā ar tādiem sarežģītiem jēdzieniem kā vienreizēji maksājumi un attiecināmās izmaksas, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas. Ļoti svarīgi precizēt tādas attiecināmās izmaksas kā nodokļi. Tāpat konsekventi jāpiemēro noteikumi visos Eiropas Komisijas dienestos un dažādās revīzijās.
radikālas pārmaiņas, lai uzlabotu kvalitāti, pieejamību un pārredzamību
a) Virzība uz zinātniski pamatotu pieeju
Izcilībai ir jābūt pētniecības finansējuma galvenajam dzinējspēkam, uz rezultātiem balstīta pieeja var mazināt pētnieku tieksmi sasniegt augstākus zinātniskos mērķus. Tādēļ referente ierosina dot priekšroku nevis uz rezultātiem, bet uz zinātni balstītu finansēšanas sistēmu. Tas vienkāršos finanšu kontroles jomu, galveno uzsvaru liekot uz zinātniski tehniskajiem aspektiem un profesionālo vērtējumu, kas balstīsies uz izcilību. Vienotai, pārredzamai un saskaņotai profesionālās vērtēšanas sistēmai tiešām jābūt galvenajam novērtēšanas kritērijam, kā tas ir Eiropas Pētniecības padomes novērtēšanas sistēmas gadījumā. Visbeidzot, saprātīgās robežās vajadzētu veicināt apbalvojumus. Prēmiju piešķiršana kā pētniecības finansēšanas avots tomēr nedrīkst aizstāt strukturētu finansējumu.
b) Termiņu optimizēšana
Jāoptimizē visi procesa posmi, lai novērstu termiņu neievērošanu un veicinātu izmaksu lietderību. Tas attiecas uz piekļuvi darba programmu projektiem, uzaicinājumu publiskošanu, priekšlikumu projektu sagatavošanu, atlases procedūru un dotāciju apstiprināšanas un saņemšanas termiņiem.
Dotāciju piešķiršanas termiņu samazināšana ir ļoti apsveicama. Tomēr referente pauž dziļas bažas par Komisijas ierosinājumu atcelt prasību, ka dalībvalstīm ir jāsniedz atzinums par atlases lēmumiem. Ir svarīgi nodrošināt dalībvalstīm uzraudzības pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz drošības un aizsardzības pētījumiem un projektu ētiskās novērtēšanas gadījumos.
Komisija ierosina plaši izmantot divpakāpju pieteikšanās procedūru. Divpakāpju pieteikšanās gadījumā nebūs vajadzīgs pilnīgi izstrādāts priekšlikums, bet iesniegšanas process var kļūt ilgāks un sarežģītāks. Tādēļ referente atbalsta „divpakāpju” pieteikšanās procedūru ar nosacījumu, ka jau sākotnējā posmā veic rūpīgu izvērtēšanu. Tas visticamāk arī samazinās pieteikšanās izmaksas.
c) Labvēlīgāka attieksme pret lietotājiem piekļuves ziņā
Referente uzskata, ka vieglāku piekļuvi programmai un lietotājatbalstam var panākt, uzlabojot norādījumus (nelietot žargonismus un konsekventi ievērot terminoloģiju). To var viegli izdarīt, optimizējot IT sistēmas, atbalstot projektu vadītājus un ES projektu koordinatoram sniedzot individuālu atbalstu (nemainīt projekta koordinatoru projekta norises laikā). Šā iemesla dēļ referente atbalsta dotāciju, novērtējumu un priekšlikumu pilnīgu ietveršanu vienotā IT platformā. Šāda sistēma būs lietderīga, elastīga un viegli lietojama. Vienu un to pašu platformu vajadzētu izmantot visos Eiropas Komisijas dienestos un aģentūrās.
programmu un instrumentu sinerģisms
Referente atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nodrošināt noteikumu un procedūru vienādu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar visām programmām un instrumentiem. Turklāt jānodrošina vienāda noteikumu piemērošana visos četros Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātos un aģentūrās, kā arī vienāda kopīgo tehnoloģiju ierosmju (JTI) īstenošana kopuzņēmumos. Referents tomēr stingri iesaka ieviest atšķirīgus noteikumus pētniecības centriem un augstskolām un pēc tam arī rūpniecības uzņēmumiem, un vēl arī MVU.
Ja ES programmas un ar tām saistītie instrumenti būs mazāk sarežģīti, tas palīdzēs optimizēt to kopējās izmantošanas sinerģismu. Būtu vēlams arī izveidot kopīgu uzraudzības mehānismu Komisijā (projektu koordinatoru un revidentu apmācība un pamatprogrammas vidutāja amata izveide).
pieredze, kas izmantojama 8. pamatprogrammā nākotnē
Referente uzskata, ka pārvaldības vienkāršošana būs viena no galvenajām prioritātēm, izstrādājot nākamo pamatprogrammu. Turklāt, pārstrukturējot pētniecības finansēšanas sistēmu, izšķirīga nozīme ir Finanšu regulas, Civildienesta noteikumu pārskatīšanai un konkrētiem pētījumiem noteiktā pieļaujamā kļūdas riska piemērošanai.
Tajā pašā laikā referente aicina Komisiju izvērtēt atsevišķu instrumentu lietderību un uzlabot to koordināciju, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu, lai ņemtu vērā dažāda lieluma projektu īpatnības.
Referente uzskata, ka inovācijas nodrošina efektīva un pienācīgi finansējama izglītības un pētniecības sistēma, radot attiecīgus pamatnosacījumus, piemēram, intelektuālo īpašumtiesību politiku, riska kapitāla, atklātā tirgus un gudra regulējuma esamību. Tādēļ ir svarīgi pamatprogrammā ņemt vērā visu inovāciju ķēdi, ko veido visprogresīvākie pētījumi, lietišķie pētījumi, tehnoloģiskie demonstrējumi, zināšanu izplatīšana un rezultātu pienācīga novērtēšana. Referente atbalsta uz zinātnes atzinumiem balstītu finansēšanas sistēmu un līdzsvarotu sadalījumu starp mērķtiecīgiem, lejupejošiem, uz ietekmi balstītiem pētījumiem un nemērķtiecīgiem, augšupejošiem, uz zinātnes atzinumiem balstītiem pētījumiem, kas būs FP8 pamatā.
Visbeidzot, referente arī uzskata, ka ir vēlama turpmāka pamatprogrammas internacionalizācija. Tas nozīmētu ciešāku sadarbību ar trešām valstīm, arī ar jaunattīstības valstīm.
BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS ATZINUMS (13.7.2010)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu
(2010/2079(INI))
Referents: Aldo Patriciello
IEROSINĀJUMI
Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas paveiktos Septītās pamatprogrammas īstenošanas vienkāršošanas pasākumus un atbalsta Komisijas centienus panākt noteikumu vienkāršošanu un precizēšanu ar mērķi novērst atšķirīgu interpretāciju un mazināt kļūdu varbūtību un kontroles izmaksas; turklāt aicina Komisiju noteikt, kādi pasākumi būtu jāveic, vienkāršojot un skaidrojot pašreizējos noteikumus;
2. negatīvi vērtē straujo pētniecības iestāžu, sadarbības modeļu un pārvaldības mehānismu skaita palielināšanos, kā arī tās radītos sarežģījumus, kas budžeta lēmējiestādei rada pārredzamības problēmas un nevienādu attieksmi pret saņēmējiem;
3. atkārtoti aicina Komisiju lielākas tiesiskās noteiktības labad attiecībā uz revīzijas prasībām atturēties no retroaktīviem grozījumiem, nevajadzīgi vai pamatojoties uz Komisijā pastāvošām atšķirīgām normām, neveikt atkārtotu revīziju, ievērot saņēmēju leģitīmās intereses, nodrošinot noteikumu vienādu interpretāciju, un paātrināt vidējām personāla izmaksām piemērojamās metodes apliecinājumu apstiprināšanu, jo šajā jomā uzlabojumi nav panākti;
4. atbalsta deklarēto izmaksu aprēķināšanas noteikumu vienkāršošanu; prasa skaidri definēt kritērijus, kas nepieciešami, lai novērtētu, vai saņēmēju piemērojamās izmaksu aprēķināšanas metodes atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām;
5. uzsver nepieciešamību vienkāršot noteikumus, nemazinot izdevumu kvalitāti, un uzlabot efektivitāti un īstenošanas lietderību; uzskata, ka pārredzama, stingra un vienkārša finansēšanas sistēma jālīdzsvaro ar rūpīgas kontroles sistēmu; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus attiecībā uz metodoloģiju pētniecības izmaksu efektivitātes un lietderības pārbaudei;
6. uzstāj, ka, gatavojot nākamo pamatprogrammu, Komisijai vajadzētu nākt klajā ar tālejošiem priekšlikumiem ar mērķi veidot tādu finansēšanas sistēmu, kas balstīta nevis uz ieguldījumiem un izmaksām, bet gan uz zinātnisko sniegumu, vienlaikus nodrošinot „zaļo gaismu” inovatīviem pieteikumiem; uzsver, ka uz zinātni balstīts priekšlikums nav pretrunā budžeta kontroles prasībām;
7. aicina Komisiju nodrošināt palīdzību visiem pieteikumu iesniedzējiem, sniedzot atbalstu vajadzīgu partneru meklēšanā;
8. aicina Komisiju pārskatīt tās pāreju uz vienotu likmi un vienreizējiem maksājumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt saņēmēju spēju pienācīgi ievērot revīzijas prasības.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
12.7.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 0 |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Olbrycht, Aldo Patriciello, Theodoros Skylakakis, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Zuzana Brzobohatá, Edit Herczog, Ivailo Kalfin, Olle Schmidt, Derek Vaughan |
|||||
rEĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (16.9.2010)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu
(2010/2079(INI))
Referents: Alain Cadec
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver pētniecības un izstrādes nozīmi, lai risinātu svarīgākās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, jo īpaši saistībā ar stratēģiju „ES 2020”; atgādina, ka kohēzijas politika būtiski veicina pētniecības un izstrādes finansēšanu reģionos;
2. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus vienkāršot pētniecības pamatprogrammu administratīvās formalitātes, kas saistītas ar sarežģītajām un dārgajām piedāvājumu konkursu un izpildes procedūrām, jo īpaši priekšlikumu pakāpeniski ieviest uz rezultātiem balstītu finansējumu un standartparametrus attiecīgo projektu personālam; ierosina pārskatīt principu „katrai tēmai viens projekts” un mudina ieviest elastīgāku augšupvērstu tematisko pieeju, lai paātrinātu inovatīvu ideju īstenošanas procesu; tomēr uzsver, ka tikpat vērtīgi var būt arī daži projekti, kuru rezultātus nav iespējams uzreiz paredzēt, jo pētniecībā vispār grūti paredzēt iznākumu; vienlaikus atzīmē, ka ir jābūt skaidrībai par to, kā revīzijas noteikumi interpretējami, lai skaidri nošķirtu iespējamus pārkāpumus no apzinātas krāpšanas;
3. atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes pašlaik apsver nepieciešamību vienkāršot reģionālās attīstības politiku, lai to padarītu pārredzamāku, pieejamāku finansiāli vājākiem dalībniekiem, efektīvāku un juridiski noteiktāku finansējuma saņēmējiem; uzskata, ka šajā procesā gūtā labā pieredze var būt noderīga, vienkāršojot Septītās pamatprogrammas īstenošanu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā;
4. uzsver — lai finansējuma saņēmēji piekļūtu projektiem pētniecības un inovāciju jomā, ir vajadzīgas lielas tehniskās iespējas un plašas administratīvo un finanšu procedūru zināšanas, un tādēļ šāda piekļuve ir ārkārtīgi apgrūtināta tādiem mazākiem pretendentiem kā MVU un nelieli pētniecības institūti attālākos reģionos; atgādina, ka Eiropā no kopējā uzņēmumu skaita 90 % ir mazie un vidējie uzņēmumi un ka ir jānodrošina, lai arī šie uzņēmumi pilnībā un efektīvi izmantotu Septītās pamatprogrammas resursus;
5. uzskata, ka dažādos kohēzijas, pētniecības un inovāciju instrumentus Eiropas Savienībā vajadzētu izmantot integrēti, lai panāktu lielāku efektivitāti; uzsver vajadzību izvērtēt šo instrumentu savstarpējo sinerģismu un novērst šķēršļus, kas šādu sinerģismu kavē, jo īpaši saskaņojot revīzijas un attaisnoto izmaksu noteikumus, lai finansējuma saņēmējiem vienkāršotu to izpildi;
6. uzskata, ka tieši reģionālais līmenis ir vislabāk piemērots pētniecības un inovāciju veicināšanai, ņemot vērā augstskolu, valsts pētniecības iestāžu, lieluzņēmumu, MVU un reģionu un vietējo pašvaldību atrašanos vienkopus; vienlaikus atzīmē, ka pētniecības un inovāciju veicināšana reģionālā līmenī var palīdzēt mazināt sociālās un reģionālās atšķirības; tomēr mudina katrā (reģionu, valsts un Kopienas) līmenī labāk koordinēt centienus, plānojot ES mērogā pētniecības un izstrādes darbības; vienlaikus uzsver vajadzību veidot saikni starp augstskolām un ražotājiem;
7. atgādina, ka Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā tāpat kā reģionālās attīstības politika balstās uz partnerības un līdzfinansēšanas principiem; apliecina savu uzticību šiem labās pārvaldības principiem un prasa tos saglabāt, neraugoties uz publisko izdevumu ierobežojumiem ekonomikas krīzes dēļ;
8. atgādina, ka Septītā pamatprogramma ir galvenokārt domāta lielmēroga projektiem, kas var konkrēti ietekmēt saimniecisko darbību, ieviest inovācijas ražošanas plānošanā un nākotnē nodrošināt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, šādi radot darbavietas un uzlabojot Eiropas Savienības vispārējo konkurētspēju; norāda, ka paraugprojektu dinamisms gan lietišķo, gan fundamentālo pētījumu jomā labvēlīgi ietekmē visu Eiropas Savienības teritoriju neatkarīgi no pašreizējā zinātnes attīstības līmeņa, ja sinerģisms ir panākts ar reģionālās politikas fondu līdzekļiem, un efektīvi papildina kohēzijas politikas instrumentu galveno uzdevumu — panākt konverģenci, lai vienlaikus līdzsvarotu attīstību un konkurētspēju; tomēr uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš arī mazākiem projektiem, kuriem arī var būt konkrēta ietekme, piemēram, stiprinot saikni starp inovācijām un sociālo integrāciju;
9. aicina Komisiju publicēt novērtējumu par dažādu dalībvalstu līdzdalību Septītajā pamatprogrammā;
10. norāda, ka pētniecības un izstrādes potenciāla pieaugošās atšķirības starp reģioniem rada nopietnu problēmu, kas jārisina ne tikai ar kohēzijas politikas palīdzību, bet arī attiecīgi veidojot pētniecības un inovāciju politiku;
11. uzskata, ka ir jāveicina profesionālā apmaiņa, vienlaikus nesekmējot „smadzeņu aizplūšanu” no ES uz citām pasaules valstīm un Eiropas Savienībā — no nabadzīgākām valstīm uz bagātākām, jo tas kaitētu Eiropas kohēzijas politikai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
6.9.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 0 5 |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Zuzana Brzobohatá, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Georgios Stavrakakis, Csanád Szegedi, Nuno Teixeira, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karima Delli, Pat the Cope Gallagher, Ivars Godmanis, Catherine Grèze, Lena Kolarska-Bobińska, Veronica Lope Fontagné, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Elisabeth Schroedter, Evžen Tošenovský, Sabine Verheyen |
|||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
30.9.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
48 1 1 |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Christian Ehler, Lena Ek, Ioan Enciu, Adam Gierek, Norbert Glante, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Jaroslav Paška, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Paul Rübig, Amalia Sartori, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Antonio Cancian, Vicky Ford, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Silvana Koch-Mehrin, Bernd Lange, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău, Catherine Trautmann, Hermann Winkler |
|||||