ZIŅOJUMS par Eiropas standartizācijas nākotni

5.10.2010 - (2010/2051(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Edvard Kožušník

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas standartizācijas nākotni

(2010/2051(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas rīkoto publisko uzklausīšanu par Eiropas standartizācijas nākotni, kas notika 2010. gada 23. jūnijā,

– ņemot vērā atbildes saistībā ar Komisijas publisko apspriešanos par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu, kas notika no 2010. gada 23. marta līdz 21. maijam,

– ņemot vērā Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta veikto ietekmes novērtējumu „standartizācijas paketei” (2010. gada 9. marts),

– ņemot vērā Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupas (EXPRESS) ziņojumu „Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai — redzējums 2020. gadam” (2010. gada februāris),

– ņemot vērā profesora Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam „Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas (CENELEC) pasūtīto pētījumu par MVU piekļuves iespējām Eiropas standartizācijai ar nosaukumu „Iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gūt lielāku labumu no standartiem un iesaistīšanās standartizācijā” (2009. gada augusts),

– ņemot vērā Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta veikto ietekmes pētījumu par piekļuves iespējām standartizācijai (2010. gada 10. marts),

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 21. decembra ziņojumu par Direktīvas 98/34/EK darbību 2006.–2008. gadā (COM(2009)0690) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1704),

– ņemot vērā 2009. gada 3. jūlija Balto grāmatu „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība” (COM(2009)0324),

– ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. septembra secinājumus par standartizāciju un inovāciju,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act” COM(2008)0394),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojumu par standartizācijas ieguldījuma inovācijā palielināšanu Eiropā (COM(2008)0133),

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 18. oktobra paziņojumu par Eiropas standartizācijas nozīmi Eiropas politikā un tiesību aktos (COM(2004)0674) un no tā izrietošo Komisijas dienestu darba dokumentu „Eiropas standartizācijas problēmas”,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 25. februāra paziņojumu „Vides aspektu integrācija Eiropas standartizācijā (COM(2004)0130),

– ņemot vērā 2001. gada 26. jūlija Komisijas dienestu darba dokumentu par Eiropas politikas principiem attiecībā uz starptautisko standartizāciju (SEC(2001)1296),

– ņemot vērā Komisijas 1999. gada 12. februāra ziņojumu par Eiropas standartizācijas tiesiskumu un efektivitāti jaunās pieejas ietvaros[1],

– ņemot vērā Komisijas 1998. gada 13. maija ziņojumu par Eiropas standartizācijas tiesiskumu un efektivitāti jaunās pieejas ietvaros (COM(1998)0291),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā[2],

– ņemot vērā Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā[3],

– ņemot vērā 1991. gada jūnijā Vīnē noslēgto nolīgumu par tehnisko sadarbību starp ISO un CEN un 1996. gada septembrī Drēzdenē noslēgto nolīgumu par apmaiņu ar tehniskajiem datiem starp CENELEC un IEC,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7‑0276/2010),

A.  tā kā Eiropas standartizācijas sistēmai ir bijusi galvenā loma vienotā tirgus darbībā, īpaši izmantojot standartus svarīgākajās jaunajā likumdošanas sistēmā iestrādātās „jaunās pieejas” tiesību aktu jomās;

B.  tā kā pašreizējais tiesiskais regulējums ir veicinājis Eiropas standartizācijas panākumus, ļaujot izveidot Eiropas standartus, kas ir vajadzīgi visiem tautsaimniecībā iesaistītajiem, lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību, atvieglotu tirdzniecību un piekļuvi tirgum un sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju;

C.  tā kā Eiropas standartizācijas sistēma ir ārkārtīgi svarīga, reaģējot uz aizvien lielāko pieprasījumu Eiropas politikā un tiesību aktos pēc tādiem standartiem, ar kuriem ir iespējams nodrošināt ražojumu drošumu, pieejamību, inovācijas, savietojamību un vides aizsardzību;

D.  tā kā M. Monti ziņojumā par jaunu stratēģiju vienotajam tirgum ir uzsvērts, ka Eiropas standartizācijas process ir jāpārskata, saglabājot pašreizējās sistēmas priekšrocības un panākot līdzsvaru starp Eiropas dimensiju un dalībvalstu līmeni;

E.  tā kā Eiropas standartu izstrāde sekmē pamatmērķa sasniegšanu — globālo standartu izveidi;

F.  tā kā mūsdienīga un elastīga Eiropas standartizācijas sistēma ir būtiski svarīga mērķtiecīgas un modernizētas Eiropas ražošanas politikas īstenošanai;

G.  tā kā Eiropas standartizācija darbojas globālā ekosistēmā, ir dažādos veidos ar to saistīta un balstās uz specifiskām struktūrām un noteiktām standartu izstrādes procedūrām, kuras īsteno CEN un CENELEC, balstoties uz valstu delegāciju principu, un ETSI, balstoties uz tiešas dalības principu;

H.  tā kā M. Monti ziņojumā par jaunu stratēģiju vienotajam tirgum ir apstiprināts, ka standartizācija ir būtiski svarīga vienotā tirgus pārvaldībai un uzsvērts, ka Eiropas standartizācijas process ir jāpārskata, saglabājot pašreizējās sistēmas priekšrocības un panākot līdzsvaru starp Eiropas dimensiju un dalībvalstu līmeni;

I.  tā kā, lai reaģētu uz uzņēmēju un patērētāju vajadzībām nākotnē un sniegtu maksimālu atbalstu valsts un sabiedrības mērķiem, Eiropas standartizācijai ir jāpielāgojas problēmām, kas rodas saistībā ar globalizāciju, klimata pārmaiņām, jaunu ekonomiski ietekmīgu valstu rašanos un tehnoloģiju attīstību,

J.  tā kā ir vajadzīga stratēģiska pieeja Eiropas standartizācijai un ir jāpārskata pašreizējā sistēma, lai tā arī turpmāk varētu sekmīgi darboties un reaģēt uz nākamās desmitgades vajadzībām, ļaujot Eiropai saglabāt vadošās pozīcijas starptautiskajā standartizācijas sistēmā,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pareizi līdzsvarotu Eiropas un valsts līmeņu dimensijas; uzsver, ka ierosināto pārskatīšanu vajadzētu veikt, ņemot vērā esošās sistēmas potenciālu, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas pamatvērtības;

2.  mudina Komisiju bez kavēšanās pieņemt un iesniegt priekšlikumu par mūsdienīgu un integrētu standartizācijas politiku, tostarp priekšlikumu par Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, Lēmuma 87/95/EEC par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā un Lēmuma Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu pārskatīšanu, kā paredzēts Komisijas 2010. gada darba plānā;

3.  uzsver, ka Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanai ir jāsekmē Eiropas inovācija un ilgtspējīga attīstība, jāuzlabo Savienības konkurētspēja, jānostiprina tās vieta starptautiskajā tirdzniecībā un jāvairo ES iedzīvotāju labklājība;

4.  pauž atzinību par Eiropas Standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupas (EXPRESS) ziņojumu; aicina Eiropas un starptautiskās standartizācijas organizācijas, dalībvalstis un Komisiju īstenot savus stratēģiskos ieteikumus, lai Eiropas standartizācijas sistēma spētu reaģēt uz sabiedrības un ekonomikas vajadzībām un saglabāt vadošo lomu starptautiskajā standartizācijas sistēmā;

5.  aicina Komisiju papildināt priekšlikumu pārskatīt pašreizējo Eiropas standartizācijas tiesisko regulējumu ar stratēģisku dokumentu, kas nosaka visaptverošu pamatu rīcībai Eiropas un dalībvalstu līmenī un kurā cita starpā ietverti arī priekšlikumi tādiem uzlabojumiem, ko nav iespējams veikt ar tiesību aktu pārskatīšanu; uzsver, ka šādam stratēģiskam dokumentam nevajadzētu ietvert tikai EXPRESS ziņojuma ieteikumus vien;

6.  atzinīgi vērtē 2009. gada 3. jūlija Balto grāmatu „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība”; aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot svarīgākos Baltajā grāmatā iekļautos ieteikumus, lai nodrošinātu attiecīgos starptautisko IKT standartu izstrādi Eiropas un starptautiskajā standartizācijas sistēmā, lai tos varētu izmantot ES politikā un publiskajos iepirkumos;

7.  atbalsta Komisijas nodomu iekļaut Eiropas standartizācijas tiesiskajā regulējumā Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu principus attiecībā uz tehniskām tirdzniecības barjerām (pārredzamība, atklātība, objektivitāte, konsenss, efektivitāte, piemērotība un saskaņotība), lai veicinātu šo principu piemērošanu Eiropas Standartizācijas sistēmā; uzskata, ka, iekļaujot šos principus, nevajadzētu palielināties atzīto Eiropas standartizācijas organizāciju skaitam, proti, arī turpmāk vajadzētu palikt trim esošajām — CEN, CENELEC un ETSI;

8.  uzskata, ka šos principus varētu papildināt ar citiem elementiem, piemēram, uzturēšanu, pieejamību, kvalitāti, neitralitāti un pārskatatbildību; uzskata, ka visi šie principi jāprecizē un jādefinē un ka jāizveido noteikta uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu to izmantošanu Eiropas un valsts līmeņa standartu izstrādes procedūrās, atbalstot ES politiku un tiesību aktus;

9.  tomēr uzsver, ka ar šiem principiem vien nepietiek, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartizācijas sistēmas standartizācijas procesā ir pietiekami pārstāvētas visas ieinteresētās puses no sabiedrības vidus — īpaši tās, kas pārstāv veselības un drošuma, patērētāju un vides aizsardzības intereses; tādēļ uzskata, ka būtiski svarīgi ir pievienot minētajiem principiem pienācīgas pārstāvības principu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs vienmēr, kad tiek skartas sabiedrības intereses, lai pienācīgā veidā tiktu ņemta vērā visu ieinteresēto pušu nostāja, īpaši tad, kad tiek veidoti standarti, ar kuriem paredzēts atbalstīt ES tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanu, tajā pašā laikā atzīstot nepieciešamību konkrētajā standartizācijas projektā iesaistīt attiecīgās jomas zinošākos tehniskos speciālistus;

10. uzsver, ka MVU veido būtiski svarīgu Eiropas tirgus daļu, taču tie nav pietiekami iesaistīti standartizācijas sistēmā un tādēļ nevar pilnībā gūt labumu no standartizācijas; uzskata, ka ir būtiski svarīgi uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas sistēmā, īpaši valstu tehniskajās komitejās; aicina Eiropas Komisiju Eiropas standartizācijas sistēmas ietekmes novērtējumā apzināt labāko veidu šā mērķa sasniegšanai un novērtēt, cik liels finansējums vajadzīgs MVU atbalstam;

11. norāda, ka, neraugoties uz to, ka standarti ir veicinājuši vērā ņemamo preču kvalitātes un drošuma uzlabošanos, to pieejamība pakalpojumu jomā nebūt neatbilst šīs nozares ekonomiskajam nozīmīgumam un potenciālam; jo īpaši norāda uz to, ka pēdējos gados šajā nozarē dalībvalstīs pieņemto standartu skaits ievērojami pārsniedz Eiropas standartus;

12. atzīst, ka standarti pakalpojumu jomā bieži vien atbilst dalībvalstu specifikai un to izstrāde ir saistīta ar vajadzību pēc tiem attiecīgajā tirgū, patērētāju interesēm un sabiedrības interesēm; tomēr uzsver, ka Eiropas standartu izstrāde pakalpojumu jomā un profesionālu organizāciju veidotās kvalitātes hartas vai zīmes Eiropas atbilstīgi Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū var palīdzēt turpināt pakalpojumu nozares saskaņošanu, kā arī palielināt Eiropas pakalpojumu pārredzamību, uzlabot to kvalitāti un veicināt konkurenci, inovāciju, tirdzniecības barjeru samazināšanu un patērētāju aizsardzību;

13. tādēļ atbalsta Komisijas nodomu iekļaut standartus pakalpojumu jomā Eiropas standartizācijas tiesiskajā regulējumā, jo tā būs ne vien iespējams nodrošināt informāciju par visiem dalībvalstu standartiem pakalpojumu jomā, kas varētu radīt tehniskas tirdzniecības barjeras, bet arī izveidot pienācīgu juridisko pamatu, balstoties uz kuru Komisija varēs pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām izveidot standartus precizēti definētās un rūpīgi novērtētās pakalpojumu nozares jomās; ierosina Komisijai mudināt pakalpojumu sniedzējus izstrādāt standartus Eiropas standartizācijas organizācijās, lai tiktāl, ciktāl tas iespējams, izvairītos no atšķirīgiem dalībvalstu standartiem, tajā pašā laikā nodrošinot, ka pakalpojumu standarti atbilst tirgus un patērētāju vajadzībām un sabiedrības interesēm; atbalsta tādus pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā hartas un zīmes, ko izveidojušas profesionālas asociācijas, un mudina visas ieinteresētās puses iesaistīties Eiropas standartizācijas procesā;

Pilnvaru piešķiršana Eiropas standartizācijas sistēmai

     a) vispārēji jautājumi

14. apstiprina, ka Eiropas standartizācija, ar kuru tiek atbalstīti „jaunās pieejas” tiesību akti, ir izrādījusies veiksmīgs un ļoti noderīgs instruments vienotā tirgus izveides pabeigšanai; norāda, ka pēdējos gados ir palielinājies standartizācijas mandātu skaits tiesību aktu jomās, uz kurām neattiecas „jaunā pieeja”, norādot uz to, ka šis modelis tiek pieņemts plašā ES politikas virzienu spektrā; uzskata, ka būtu vēlams paplašināt Eiropas standartu izmantošanu, attiecinot tos arī uz citām Savienības tiesību aktu jomām un politikas virzieniem, kas nav saistīti ar vienoto tirgu, ņemot vērā attiecīgo nozaru specifiku un rīkojoties saskaņā ar labākas regulācijas principiem;

15. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi novilkt skaidru robežu starp tiesību aktiem un standartizāciju, lai izvairītos no nepareizas likuma un vēlamā aizsardzības līmeņa interpretācijas; uzsver, ka Eiropas likumdevējam ir jābūt ļoti vērīgam un precīzam, definējot svarīgākās regulas prasības, un Komisijai ir skaidri un precīzi jāatspoguļo standartizācijas darba mērķi mandātos; uzsver, ka standartu izstrādātāju uzdevumam būtu jābūt tikai tādu tehnisku līdzekļu noteikšanai, kas nepieciešami, lai sasniegtu likumdevēja mērķi, kā arī nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

16. atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt Eiropas standartus saprātīgā termiņā, īpaši tas attiecas uz jomām, kurās standarti ir vajadzīgi ātri, lai varētu izpildīt ar valsts politiku un strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem saistītās prasības; tādēļ aicina Eiropas un valstu standartizācijas iestādes turpināt uzlabot darba ražīgumu un efektivitāti, paturot prātā, ka standartizācijas procesa paātrināšana nedrīkst notikt uz tādu principu rēķina kā atklātība, kvalitāte, pārredzamība un visu ieinteresēto pušu vienprātība;

17. atzīst, ka ir būtiski vienkāršot standartu ieviešanas procedūru; aicina Komisiju sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm meklēt jaunus veidus, kā optimizēt efektīvu Eiropas standartu pieņemšanu;

18. uzskata, ka standartizācijas procesu daļēji paātrinās labākas Komisijas apspriedes ar Eiropas standartizācijas organizācijām pirms mandāta piešķiršanas, kas ļaus tām ātrāk, vēlams divu mēnešu laikā, atbildēt, vai tās var uzņemties standartizācijas projekta īstenošanu;

19. norāda uz to, cik svarīga ir Direktīvas 98/34 komitejas nozīme kā forumam, kurā Komisija un dalībvalstis apspriež ar tehnisko regulāciju un standartizāciju saistītos jautājumus; uzskata, ka uz šīs komitejas (vai iestādes, kas to nomainīs) sanāksmēm vajadzētu aicināt arī Eiropas Parlamenta pārstāvjus, būtu jābūt iespējai novērotāju statusā sanāksmēs piedalīties arī Eiropas un valstu standartizācijas organizācijām, kā arī attiecīgos gadījumos Eiropas līmeņa ieinteresēto pušu organizācijām, īpaši tad, kad tiek apspriesti standartizācijas mandāti;

20. mudina Komisiju sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām izveidot un piemērot uzlabotu sistēmu standartizācijas politikas un darbību koordinācijai, kurai vajadzētu aptvert visus standartizācijas procesa aspektus, sākot ar mandātu sagatavošanu un īstenošanu un tehniskās komitejas darbības uzraudzību, nodrošinot, ka izstrādātie standarti atbilst ES politikai un attiecīgās jomas tiesību aktu pamatprasībām, un beidzot ar standartu pieņemšanu, publicēšanu un izmantošanu; uzsver, ka attiecīgās ieinteresēto pušu kategorijas varētu iesaistīties kā nozīmīga Komisijas padomdevēja grupa, izstrādājot vienotu Eiropas standartizācijas politikas platformu;

21. aicina dalībvalstis īstenot saskaņotu standartizācijas politiku un izveidot vienotu nostāju attiecībā uz standartu izmantošanu likumdošanas procesa atbalstam; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES politisko mērķu īstenošanu nepadraud nesaskaņoti standartizācijas pasākumi, konkurence, nevajadzīgi standarti vai pārāk liels skaits sertifikācijas sistēmu;

22. aicina Komisiju pārskatīt un racionalizēt standartizācijas mandātu piešķiršanu ESO, lai iekļautu šajā procesā apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un rūpīgu analīzi, kas pamato vajadzību pēc jaunas standartu izstrādes darbības, lai panāktu, ka standartu izstrāde ir aktuāla, un izvairītos no standartu un specifikāciju pārklāšanās un atšķirīgu standartu un specifikāciju izplatīšanas;

23. aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, kura mērķis ir integrētāka ES standartizācijas sistēma, efektīvāka un rezultatīvāka standartu noteikšana, labāka piekļuve standartizācijai, jo īpaši MVU, stingrāka ES ietekme standartu noteikšanā starptautiskā mērogā un ilgtspējīgāka standartu izstrādes finansēšanas sistēma;

24. uzsver to, ka „jaunās pieejas konsultantiem” ir ārkārtīgi svarīga loma, pārbaudot, vai saskaņotie standarti atbilst ES tiesību aktiem; vērš uzmanību uz to, ka šādus konsultantus pašlaik izraugās un nodarbina Eiropas standartizācijas organizācijas, kas palielina šo organizāciju administratīvo slogu un dažkārt rada šaubas ieinteresētajās pusēs par procesa objektivitāti un neatkarīgumu; tādēļ aicina Komisiju novērtēt nepieciešamību pārskatīt pastāvošās procedūras; turklāt uzskata, ka Komisijai vajadzētu noteikt procedūru, ar kuru tiek nodrošināts, ka standarti atbilst citām ES politikas jomām un tiesību aktiem, kas sniedzas tālāk par „jauno pieeju”; uzskata, ka tam jānotiek standartu izstrādes posmā, lai izvairītos no kavēšanās un nelietderīga darba, ja standarti pēc izstrādes tiek noraidīti;

25. aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgāk pārbaudīt izstrādātos standartus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst mandāta prasībām, īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad standarti tiek izmantoti „jaunās pieejas” tiesību aktu vajadzībām, tajā pašā laikā nodrošinot, ka standartu apstiprināšanas procedūras rezultātā nerodas to apstiprināšana pārlieku neievelkas; pauž nodomu saistībā ar gaidāmo Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu izskatīt iespēju attiecināt arī uz Parlamentu tiesības, kas pašlaik ir tikai Komisijai un dalībvalstīm, apstrīdēt saskaņotu standartu, ja tas pilnībā neatbilst attiecīgās jomas tiesību aktu svarīgākajām prasībām;

26. aicina Komisiju pārredzamības labad konsolidētā veidā publiskot lēmumus par oficiāliem iebildumiem pret standartiem un darīt pieejamu aktuālu tabulu, kurā apkopotas visas darbības saistībā ar oficiālajiem iebildumiem; aicina Komisiju iesniegt arī gada pārskatu par standartizācijas mandātiem un to izpildes gaitu;

27. aicina ESO uzlabot pastāvošos pārsūdzības mehānismus, kas paredzēti gadījumiem, kad rodas domstarpības par standartu; norāda uz to, ka pašreizējie mehānismi ne vienmēr ir efektīvi, jo praksē to uzbūve ir tāda, ka tie atspoguļo standartu apstiprinātāju nostāju; tādēļ ierosina paplašināt mehānismu uzbūvi, lai tajā varētu iesaistīties ārēji neatkarīgie eksperti un/vai tādu Eiropas sabiedrību pārstāvošu ieinteresēto pušu pārstāvji, kas pašlaik ir ESO asociētie locekļi vai sadarbības partneri;

28. pauž atbalstu brīvprātīgajai Eiropas sertifikācijas zīmei Keymark, ko piešķir CEN/CENELEC un kas apliecina atbilstību Eiropas standartiem; uzsver, ka Keymark ir vērtīga alternatīva dažādajām valstu sertifikācijas sistēmām, kas ietver sevī daudzas pārbaudes un produktu marķēšanu katrā dalībvalstī, kas var kļūt par barjeru tirdzniecībai iekšējā tirgū un radīt ievērojamas izmaksas nelieliem uzņēmumiem, kā arī palielināt produktu cenu, ko maksā patērētāji; tādēļ aicina valstu standartizācijas iestādes un citas valstu sertifikācijas iestādes veicināt Keymark izmantošanu kā alternatīvu valstu sertifikācijas sistēmām; aicina arī veidot Eiropas mēroga informācijas kampaņu, lai palielinātu uzņēmēju un patērētāju informētību par Keymark priekšrocībām;

29. apzinās, ka pašreizējā ES finansējuma piešķiršana Eiropas standartizācijai nereti rada samulsumu, jo tiek mainīti noteikumi, ir lielas revīzijas izmaksas un maksājumu veikšana aizkavējas; uzsver, ka steidzami nepieciešams samazināt šīs izmaksas un lielo administratīvo slogu, kas bieži vien ir nesamērojams ar sniegto finansiālo atbalstu, tajā pašā laikā ievērojot ES noteikumus; aicina Komisiju un visas ieinteresētās puses nodrošināt sistēmas finansiālo ilgtspējību, tostarp veidojot publiskā un privātā sektora partnerības un veicot daudzgadu finanšu plānošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu šīs sistēmas iedarbīgumu un rezultativitāti starptautiskās konkurences jomā; uzskata, ka Komisija un ESO varētu uzlabot savu sadarbību, lai nodrošinātu stabilu un lietotājiem draudzīgu sistēmu, ar ko tiek sniegts ES finansiālais atbalsts Eiropas standartizācijai, kas ievērojami palielinātu sistēmas efektivitāti;

     b) Labāk pieejams standartizācijas process

30. atzīst dalībvalstu delegāciju principu, uz kura balstās Eiropas standartizācijas sistēma, īpaši standartu izstrāde CEN un CENELEC; tomēr norāda, ka, kā apliecina pētījums par piekļuves iespējām standartizācijai, vairumā Eiropas valstu ieinteresētās personas no sabiedrības vidus standartu izstrādē tiek iesaistītas ļoti maz vai nemaz;

31. šā iemesla dēļ mudina Eiropas un valstu standartizācijas iestādes veicināt un atvieglot visu ieinteresēto pušu efektīvu līdzdalību standartizācijas procesā, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), un tādu sabiedrības intereses pārstāvošu ieinteresēto pušu pārstāvībai kā patērētāji (tostarp invalīdi un mazaizsargātie patērētāji), vides aizsardzības aktīvisti, darba ņēmēji un citas sabiedrības intereses pārstāvošas organizācijas;

32. aicina Komisiju izmeklēt iemeslus, kādēļ dalībvalstu līmenī ir zema sabiedrības ieinteresēto pušu un MVU dalība un vajadzības gadījumā sekmēt tādu pasākumu īstenošanu dalībvalstīs, ar kuriem sabiedrības ieinteresētajām pusēm un MVU tiks nodrošinātas lielākas iespējas iesaistīties valstu standartizācijas procesā; atzinīgi vērtē CEN, CENELEC un valstu standartizācijas organizācijas centienus īstenot 58 ieteikumu kopumu, kas iekļauts pētījumā par MVU iespējām piekļūt standartizācijai un EXPRESS ziņojuma ieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuves iespējas visām ieinteresētajām pusēm;

33. uzsver jau kopš 1990. gadiem atzīto nepieciešamību nodrošināt tiešu sabiedrības ieinteresēto pušu iesaistīšanos Eiropas līmeņa procesos, lai labāk atspoguļotu sabiedrības viedokli, jo viņu pārstāvība dalībvalstu tehniskajās komitejās vairumā dalībvalstu vēl aizvien ir vāja; apliecina, ka, ņemot vērā ļoti nelielos panākumus attiecībā uz sabiedrības ieinteresēto pušu līdzdalību dalībvalstīs, vismaz līdz 2020. gadam jāsaglabā un jāpastiprina finansiālais un politiskais atbalsts Eiropas organizācijām, kas izveidotas, lai pārstāvētu šādu ieinteresēto pušu vajadzības; tādēļ aicina šīs organizācijas aktīvi iesaistīties dalībvalstu un dalībvalstu līmeņa ieinteresēto pušu konsultēšanā, lai nostiprinātu attiecīgo ieinteresēto pušu līdzdalību dalībvalstu līmenī;

34. uzskata, ka vajadzētu palielināt tādu Eiropas organizāciju lomu Eiropas standartizācijas organizācijās, kuras pārstāv sabiedrības intereses; tādēļ aicina Komisiju un Eiropas standartizācijas organizācijas veicināt dažādus pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi, tostarp, neskarot dalībvalstu delegāciju principu, dot iespēju šīm organizācijām bez balsstiesībām efektīvi iesaistīties Eiropas standartizācijas organizāciju darbā ar nosacījumu, ka tās ir šo organizāciju asociētās locekles vai sadarbības partneres; uzskata, ka, paturot prātā to, ka dalībvalstu delegāciju princips ir primārais, valstu standartizācijas organizācijām jābūt galvenajām, kas veicina un nostiprina sabiedrības ieinteresēto pušu iesaistīšanos standartizācijas procesā;

35. norāda uz pavērsieniem Starptautiskajā Standartizācijas organizācijā (ISO), īpaši attiecībā uz modeli, kas tika izmantots, izstrādājot ISO 26000 standartus par sociālo atbildību, ļaujot valstu standartizācijas iestādēm deleģēt attiecīgajā darba grupā tikai vienu pārstāvi no katras no sešām ieinteresēto personu kategorijām (ražošana, patērētāji, valdība, darba ņēmēji, NVO, kā arī pakalpojumu, atbalsta, pētniecības u.c. joma); uzskata, ka Eiropas standartizācijas organizācijām un Komisijai sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm ir rūpīgi jāizvērtē iespēja izmantot līdzīgu modeli kā alternatīvu standartu izstrādei jomās, kas ir visas sabiedrības interešu lokā, un šī novērtējuma rezultāti jādara zināmi Parlamentam; aicina Komisiju ierosināt piešķirt finanšu līdzekļus šāda alternatīva modeļa atbalstam;

     c) Spēcīgāks dalībvalstu delegāciju princips

36. norāda, ka, lai gan valstu standartizācijas organizācijas ir Eiropas standartizācijas sistēmas pamats, ļoti atšķiras to resursi, tehniskās zināšanas un līmenis, kādā standartizācijas procesā tiek iesaistītas ieinteresētās puses; uzsver, ka pašreiz pastāvošo atšķirību dēļ to dalība Eiropas standartizācijas sistēmā ir nelīdzsvarota, turklāt atsevišķu valstu standartizācijas organizāciju ierobežotie resursi var būt šķērslis to efektīvai līdzdalībai standartu izstrādes procesā;

37. aicina Komisiju un Eiropas standartizācijas organizācijas sekmēt mācību programmu izveidi un pieņemt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ļautu veiktspējas ziņā vājākām valstu standartizācijas organizācijām, kuras pašlaik nevada tehniskos sekretariātus vai neiesaistās Eiropas standartizācijas procesā savai ekonomiskajai struktūrai atbilstošā līmenī, aktīvāk iesaistīties standartizācijas procesā, lai palielinātu uzticību iekšējam tirgum un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka ir vajadzīgas arī MVU paredzētas mācību programmas, lai palielinātu to līdzdalību standartu izstrādes procesā un palielinātu standartizācijas kā stratēģiska uzņēmējdarbības instrumenta nozīmi;

38. pauž atzinību CEN un CENELEC iniciatīvai ieviest savstarpēju salīdzinošo novērtēšanu, lai izvērtētu, kā valstu standartizācijas iestādes (VSI) piemēro PTO principus (un papildu elementus), un lai sekmētu pastāvīgus uzlabojumus un labākās pieredzes apmaiņu; uzsver, ka šim projektam vajadzētu būt efektīvam līdzeklim VSI stiprināšanai un visu attiecīgo ieinteresēto pušu labākai līdzdalībai dalībvalstu līmenī; uzskata, ka šajā projektā būtu jāiesaistās visām VSI un ka uz to jāattiecas neatkarīgai revīzijai; aicina CEN un CENELEC sagatavot ziņojumu par savstarpējā salīdzinošā novērtējuma rezultātiem un to publiskot;

39. mudina dalībvalstis nodrošināt, ka valstu tehniskajās komitejās ir efektīvi pārstāvētas visas attiecīgās ieinteresētās puses, šai nolūkā izveidojot uzraudzības un ziņojumu sniegšanas mehānismus un nodrošinot mācības un sniedzot finansiālu atbalstu veiktspējas ziņā vājākiem dalībniekiem, kā arī vajadzības gadījumā MVU un amatniecības uzņēmumiem, lai sekmētu viņu līdzdalību; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt lietotājiem elektronisku piekļuvi informācijai par standartiem;

40. aicina Eiropas standartizācijas iestādes un dalībvalstis atbilstīgi īpašajām ziņošanas prasībām Komisijai sistemātiski iesniegt progresa ziņojumu par pasākumiem, ko tās veic, lai nodrošinātu pienācīgu visu ieinteresēto pušu pārstāvību tehniskajās komitejās, kas atbildīgas par mandātos norādīto standartu izstrādi; uzsver, ka šiem ziņojumiem vajadzētu turpmāk būt iekļautiem Komisijas ziņojumā par Eiropas un valstu standartizācijas organizāciju veiktajiem pasākumiem un sasniegumiem;

41. aicina valstu standartizācijas iestādes nodrošināt veiktspējas ziņā vājākām ieinteresētajām pusēm brīvu piekļuvi standartizācijas komitejām un izstrādāt instrumentus ieinteresēto pušu labākai līdzdalībai, tostarp vienkārši izmantojamu bezmaksas konsultāciju mehānismu tiešsaistē par visiem jaunajiem standartu priekšlikumiem; mudina šīs organizācijas pilnībā izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai nostiprinātu ieinteresēto pušu līdzdalību, izmantojot ar interneta starpniecību rīkotas sanāksmes un diskusijas tiešsaistē; mudina arī VSI nodrošināt saziņu ne tikai sistēmā, bet arī ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz aptaujām par jauniem standartiem, jo parasti aptaujas tiek adresētas tiem dalībniekiem, kas jau darbojas sistēmā;

42. pauž nožēlu, ka vairumā dalībvalstu to iestādes ir samērā maz ieinteresētas līdzdarboties standartu izstrādes procesā, kaut gan standartizācija ir svarīgs likumdošanas un valsts politikas virzienu atbalsta līdzeklis; mudina dalībvalstis kā savu pilsoņu interešu aizstāves un jo īpaši tirgus uzraudzības iestādes deleģēt pārstāvjus, kas piedalītos visu valsts tehnisko komiteju darbā, nodrošinot, ka tiek saskanīgi izstrādāti standarti ES politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam; uzsver, ka dalībvalstu iestāžu iesaistīšanās diskusijā par standartu izstrādi ir ārkārtīgi svarīga, lai tiesību akti varētu pienācīgi funkcionēt jomās, uz kurām attiecas „jaunā pieeja”, un lai varētu izvairīties no formāliem iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, kad tie jau ir pieņemti;

43. aicina VSI godīgas konkurences un iekšējā tirgus interešu dēļ ievērot ISO Ētikas kodeksu, lai nodrošinātu, ka standartu objektivitāti neapdraud citi pasākumi, piemēram, sertifikācija un akreditācija; uzsver arī to, cik svarīgi ir izstrādāt standartus un pamatnostādnes atbilstības novērtēšanai, un veicināt šo standartu un pamatnostādņu pieņemšanu un pienācīgu izmantošanu tiktāl, ciktāl tiek skartas integritātes, objektivitātes un neitralitātes prasības;

     d) Vieglāk pieejami standarti

44. atzīst, ka Eiropas standartizācija palīdz izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, bet jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido Eiropas tautsaimniecība1s pamatu un sniedz būtiski svarīgu ieguldījumu sistēmā; tomēr atzīst, ka to iesaistīšana standartizācijā ne vienmēr atbilst viņu nozīmei ekonomikā; turklāt standartu sarežģītība un maksa var radīt šķēršļus MVU;

45. uzsver, ka standartus vajadzētu izveidot un pielāgot tā, lai tiktu ņemtas vērā MVU, īpaši mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu, īpatnības un darbības vide; atzinīgi vērtē neseno Eiropas un valstu standartizācijas organizāciju iniciatīvu īstenot ieteikumus, kas sniegti pētījumā par MVU iespējām piekļūt Eiropas standartizācijas procesam, un uzskata, ka tie ir jāapsver kā paraugprakse; atzinīgi vērtē un mudina īstenot CEN/CENELEC programmā MVU ierosinātos pasākumus, lai veicinātu standartu izmantošanu MVU; uzsver, ka jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka MVU var pilnībā iesaistīties standartu izstrādē un ka tiem ir labākas un lētākas piekļuves iespējas standartiem;

46. jo īpaši uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt iespēju standartu izstrādes procesā vairāk ņemt vērā MVU un amatniecības uzņēmumu intereses, īstenojot Mazās uzņēmējdarbības aktā ietvertos stratēģiskos pasākumus atbilstīgi tā septītajam principam, proti, sniegt finansiālu ES atbalstu, samazināt maksu par piekļuvi standartiem, sistemātiski publicēt Eiropas standartu kopsavilkumus un nodrošinot pienācīgu standartizācijas komiteju uzbūvi;

47. aicina Komisiju pēc iespējas vienkāršot procedūras un, veicot turpmākās izmaiņas, ņemt vērā principu „vispirms domāt par mazākajiem”; iesaka Komisijai standartizācijas jautājumu iekļaut nākamajā pasākumu nedēļā, kas veltīta MVU;

48. uzskata, ka lietotāju iespējas piekļūt Eiropas standartiem, kas izveidoti, lai atbalstītu ES politikas virzienus un tiesību aktus, ir svarīgs jautājums, ko vajadzētu turpināt aplūkot; uzskata, ka jāapsver iespēja noteikt atšķirīgas cenas privātiem un ražošanas un standartizētajiem un ar mandātu izveidotajiem standartiem; jo īpaši aicina valstu standartizācijas organizācijas samazināt cenas, nosakot īpašus tarifus un piedāvājot standartu komplektus par samazinātām cenām, kā arī izpētīt citus veidus, kā uzlabot īpaši jau MVU iespējas piekļūt standartiem;

49. taču atgādina, ka standarta iegādes cena atbilst tikai nelielai to kopējo izmaksu daļai, kas rodas standartu lietotājiem, kuriem parasti jāvelta nozīmīgāki resursi, lai vajadzīgo standartu transponētu savā uzņēmējdarbībā;

50. uzsver, ka standartiem ir jābūt saprotamiem, vienkāršiem un viegli lietojamiem, lai lietotāji tos varētu labāk īstenot; uzskata, ka ir būtiski svarīgi vajadzības gadījumā samazināt pārāk lielo šķērsatsauču skaitu uz citiem standartiem un novērst pašreizējās grūtības noteikt, kuri standarti attiecas uz attiecīgo produktu vai procesu; aicina dalībvalstu un Eiropas standartizācijas organizācijas un tirdzniecības asociācijas sniegt lietotājdraudzīgas pamatnostādnes par standartu izmantošanu, bezmaksas kopsavilkumus tiešsaistē, uzlabot tiešsaistes piekļuvi apspriežamajiem projektiem un nodrošināt vienkāršas elektroniskās meklēšanas iespējas;

51. atzinīgi vērtē pašreizējo Eiropas standartizācijas organizāciju iniciatīvu izstrādāt un tiešsaistē publiskot — bez piekļuves ierobežojumiem — visu standartu kopsavilkumus un prasa šā projekta ātru pabeigšanu; taču uzsver, ka šo projektu vajadzētu īstenot arī valstu līmenī, lai standartu lietotāji, izmantojot VSI tīmekļa vietni, varētu iegūt informāciju dzimtajā valodā par jautājumiem, kas saistīti ar katru standartu;

52. uzsver, cik svarīgi ir sniegt informāciju par standartiem visās ES oficiālajās valodās, lai nodrošinātu, ka standartu lietotāji tos pareizi izprot; aicina Komisiju vairāk atbalstīt saskaņoto standartu tulkošanu, šim nolūkam vienkāršojot finansējuma piešķiršanas kārtību;

Standartizācija kā atbalsts inovācijai un ilgtspējīgai konkurencei globalizētā vidē

53. atzīst, ka Eiropas standartizācija ir nozīmīgs līdzeklis inovāciju, pētniecības un izstrādes veicināšanai un ka tā sekmē ES konkurētspēju un iekšējā tirgus izveides pabeigšanu; uzsver nozīmīgās ekonomiskās priekšrocības, kas uzņēmumiem ļauj straujāk nodot zināšanas, samazināt izmaksas un riskus, paātrināt nokļūšanu tirgū un palielināt inovācijas vērtību;

54. atzīst — lai gan standartizācija var ievērojami veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, ir liela plaisa starp pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi uz standartu izstrādi; uzsver nepieciešamību uzlabot savstarpējo informētību un standartu izstrādātāju, inovatoru, akadēmiķu un pētnieku sadarbību; uzsver, ka jauno zināšanu, īpaši to, kas iegūtas no valsts finansētām pētniecības un inovāciju programmām, iekļaušana standartos sekmēs inovāciju un palielinās konkurētspēju;

55. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar VSO sekmēt standartizācijas iekļaušanu akadēmiskajā mācību programmā, izglītībā (piemēram, ekonomikas un tehniskajās skolās), mūžizglītības programmās un informācijas kampaņās, lai pašreizējiem un turpmākajiem uzņēmējiem un politikas veidotājiem palielinātu izpratni par standartu svarīgumu un priekšrocībām; aicina VSO palielināt sadarbību ar tirdzniecības asociācijām un sniegt uzticamu informāciju MVU par standartu izmantošanas ekonomiskajām priekšrocībām; aicina arī Komisiju nodrošināt, ka standartizācijas jautājuma izskatīšana tiek iekļauta Erasmus programmā jaunajiem uzņēmējiem; mudina veikt pasākumus, lai novērtētu standartizācijas priekšrocības ekonomiskajā un sociālajā ziņā, noteiktu standartu apjomu un popularizētu tos;

56. uzskata, ka ar Eiropas inovāciju, konkurētspējas un pētniecības pamatprogrammām, kurās nodaļa veltīta standartizācijai, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu standartu izstrāde procesā; uzskata, ka tā tiktu palielināta izpratne par standartu piedāvātajām priekšrocībām un palīdzēts veicināt sistemātisku pieeju turpmākajai horizontālajai saiknei starp pētniecību, inovāciju un standartizāciju; aicina Komisiju iekļaut „atbilstību standartiem” ES finansēti pētniecības un attīstības projektu novērtēšanas kritērijos, lai veicinātu ar standartizāciju saistītu projektu īstenošanu, un ar inovatīviem līdzekļiem palielināt informētību par šādiem projektiem;

57. aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas uzraudzības pasākumus, lai apzinātu turpmākos pētniecības un attīstības rezultātus, kādus varētu nodrošināt ar standartizācija, un veicināt tās informācijas plūsmu un pārredzamību, kas vajadzīga, lai iekļūtu tirgū un funkcionētu pētniecība un izstrāde, un šajā sakarībā aicina veicināt internetā viegli pieejamu un lietotājiem draudzīgu novērtēšanas mehānismu;

58. aicina dalībvalstis izmantot Eiropas standartus publiskā iepirkuma procedūrās, lai uzlabotu valsts pakalpojumu kvalitāti un veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu; tomēr uzsver, ka standartu izmantošanas rezultātā nevajadzētu rasties papildu barjerām, īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kas cenšas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās;

59. atkārtoti apstiprina, ka klimata pārmaiņu un citu nākotnes enerģijas un vides problēmu risināšanai pasaules mērogā ir jāizstrādā un jāveicina videi nekaitīgas tehnoloģijas un produkti; tādēļ uzskata, ka ir neatliekama nepieciešamība integrēt vides aspektus visu attiecīgo produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā un ka Eiropas standartizācijas sistēmai ir jāizveido uzlabota sistēma, lai nodrošinātu šādu aspektu pienācīgu īstenošanu pēc tam, kad tiks izstrādāti attiecīgi standarti; uzsver, ka valstu un Eiropas līmenī ir jāveicina vides organizāciju un par vides aizsardzību atbildīgo valsts iestāžu aktīva iesaistīšana standartizācijas komiteju darbā; uzsver, ka jaunajās pamatnostādnēs par standartizācijas modeļiem ir jāietver arī Eiropas inovācijas centieni izstrādāt globālas klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijas un risināt enerģētikas, sabiedrības un vides izvirzītos uzdevumus;

60. uzsver to, ka cilvēku veselības un dzīves apstākļu uzlabošana ir saistīta ar tādu produktu izstrādi, kuri var veicināt veselīgas sabiedrības attīstību un uzlabot cilvēku, īpaši bērnu un neaizsargāto sabiedrības grupu piekļuvi tiem; tādēļ uzskata, ka ir neatliekama nepieciešamība integrēt veselības aspektus visu attiecīgo produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā un ka Eiropas standartizācijas sistēmai ir jāizveido uzlabota sistēma, lai nodrošinātu šādu aspektu pienācīgu īstenošanu pēc tam, kad tiks izstrādāti attiecīgi standarti; šā iemesla dēļ aicina, piemēram, izveidot Eiropas standartus ortopēdiski pareiziem bērnu apaviem; uzsver, ka standartizācijas komiteju darbā ir aktīvi jāiesaistās veselības jomas speciālistiem un valstu iestādēm, kas atbildīgas par sabiedrības veselības jautājumiem;

61. uzsver — lai arī turpmāk uzlabotu patērētāju aizsardzību, Vispārējo produktu drošuma direktīvas īstenošanas standartu piemērošanai ir jākļūst par prioritāti;

62. vērš uzmanību uz Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūciju par elektriskajiem transportlīdzekļiem, kurā uzvērts, ka standartizācijas process ir jāpadara efektīvāks dažādās jomās, lai paātrinātu elektrisko transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, kas sekmētu konkurētspēju un nāktu par labu videi;

63. norāda, ka gan intelektuālā īpašuma tiesības, gan standartizācija sekmē inovāciju un veicina tehnoloģiju izplatīšanu; uzsver, ka būtu jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp standartu lietotāju un intelektuālā īpašuma tiesību subjektu interesēm; aicina Eiropas un valstu standartizācijas iestādes būt īpaši piesardzīgām, dodot plašas piekļuves atļauju visiem lietotājiem attiecībā uz tiem standartiem, kuru izstrāde pamatota uz patentētām tehnoloģijām; uzsver, ka licences attiecībā uz jebkurām būtiskām standartos iekļautajām intelektuālā īpašuma tiesībām ir jāiegūst ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem;

64. atzīst, ka forumi un konsorciji ievērojami veicina standartizācijas sistēmas darbību, nodrošinot starptautiski atzītas specifikācijas, kas bieži vien ir atvērtākas inovatīvām tehnoloģijām; norāda, ka visredzamāk tas izpaužas IKT nozarē, kurā virkne forumu un konsorciju ir pārtapuši starptautiskās organizācijas, kas izstrādā plaši izmantotas specifikācijas, izmantojot atklātu, pārredzamu un uz konsensu balstītu izstrādes procesu; uzskata, ka Eiropas standartizācijas organizācijām, forumiem un konsorcijiem ir jāatrod veids, kā sadarboties, plānojot savu darbību, un kā izraudzītie standartu nodošanai piemērotāko līmeni (Eiropas vai starptautisko), lai nodrošinātu konsekvenci un izvairītos no fragmentācijas vai darbības dubultošanās;

65. aicina arī Eiropas standartizācijas organizācijas izveidot un īstenot uzlabotu mehānismu forumu un konsorciju specifikāciju pieņemšanai Eiropas standartu statusā, ar kura starpniecību ir jāpanāk visu ieinteresēto pušu vienprātība, izmantojot saskaņā ar dalībvalstu delegāciju principu izstrādātas procedūras apspriedēm ar visām attiecīgajām pusēm; uzsver, ka tam nevajadzētu mazināt iespējas nepastarpināti iesniegt forumu un konsorciju specifikācijas starptautiskām standartizācijas organizācijām, lai tās iegūtu starptautisku statusu, ar nosacījumu, ka tās atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumā par tirdzniecības barjerām iekļautajiem principiem (pārredzamība, atklātība, objektivitāte, konsenss, efektivitāte, piemērotība un saskaņotība);

66. uzskata, ka savietojamība ir svarīgs faktors inovācijai un konkurētspējai, jo īpaši IKT nozarē, kurā forumiem un konsorcijiem ir nozīme; norāda, ka savietojamība ir atkarīga ne tikai no standartu vai specifikāciju izstrādes, bet arī no tā, kā tos izmanto; atzīst — lai panāktu savietojamību, svarīga nozīme ir forumiem un konsorcijiem, kuri atbilst lietotāju vajadzībām; aicina Komisiju sekmēt koordināciju starp IKT forumiem un konsorcijiem un oficiālām standartu izstrādes iestādēm, kā rezultātā varētu palielināties savietojamība un samazināties iespēja, ka varētu notikt divkāršs darbs un tikt ieviesti pretrunīgi standarti IKT nozarē;

67. uzsver, ka IKT standartizācijas politika obligāti jāpielāgo tirgum un politikas attīstībai, jo tādēļ tiks sasniegti tādi nozīmīgi Eiropas politikas mērķi, kuru īstenošanai vajadzīga savietojamība, kā e-veselība, pieejamība, drošība, e-uzņēmējdarbība, e-pārvalde un transports, kā sniegs ieguldījumu starptautisko standartu izstrādē personas datu aizsardzības atbalstam;

68. aicina Komisiju nolūkā atbalstīt ES politiku īstenot modernizētu un paplašinātu ES standartizācijas politiku informācijas tehnoloģijas jomā, kam cita starpā jānodrošina savietojamība, juridiskā noteiktība un atbilstīgu drošības pasākumu piemērošana, vienlaikus mazinot papildu slogu uzņēmumiem, riskus lietotājiem un šķēršļus informācijas tehnoloģijas brīvai apritei;

69. aicina Komisiju efektīvi izmantot pastāvošos juridiskos pamatus, lai būtu iespējam informācijas tehnoloģiju standartu izstrāde, un apzināt tās informāciju tehnoloģiju nozares un jomas vai lietojumprogrammatūras, kurās varētu efektīvi pielietot ES standartizāciju, lai atbalstītu ES politiku, un attiecīgi aicina iesniegt atbilstīgus priekšlikumus; aicina Komisiju vajadzības gadījumā apsvērt iespēju izmantot „jauno pieeju” un „jauno tiesisko regulējumu” kā paraugu modernizētai IKT standartizācijas politikai ES politikas atbalstam;

70. uzsver, ka starptautiskie standarti dēļ tā, ka vienu identisku standartu izmanto daudzās valstīs, ļauj globālajā tirgū īstenot uz darbības rezultātiem orientētu pieeju, vairojot patērētāju izpratni un uzticību tirgum;

71. uzsver, ka reglamentējošs dialogs ir svarīgs iekšējā tirgus ārējās dimensijas aspekts, un tādēļ ir nepieciešams nosargāt un palielināt Eiropas standartizācijas sistēmas vietu starptautiskajā standartizācijas vidē, lai veicinātu starptautiski atzītu standartu izstrādi, atvieglotu tirdzniecību un palielinātu Eiropas konkurētspēju, paturot prātā jaunattīstības valstu likumīgās intereses un rīkojoties tā, lai izvairītos no nevajadzīgas starptautiskā līmenī jau paveikta darba atkārtošanas;

72. pauž atbalstu divu Eiropas standartizācijas ekspertu norīkošanai uz Ķīnu un Indiju, lai atbalstītu Eiropas standartizācijas organizācijas, popularizētu Eiropas standartus un gūtu informāciju par šo valstu standartizācijas sistēmām; aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību nosūtīt standartizācijas speciālistus uz citiem pasaules reģioniem, lai popularizētu Eiropas standartizācijas sistēmu;

73. aicina Komisiju standartizācijas darbības saskaņot ar mūsu starptautiskajiem partneriem, piemēram, risinot transatlantisko dialogu; šajā ziņā mudina Komisiju apsvērt un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nostiprinātu Eiropas standartizācijas ietekmi pasaulē nolūkā veicināt Eiropas ražojumu un pakalpojumu konkurētspēju starptautiskajā tirdzniecībā;

74. aicina Eiropas ieinteresētās puses un valstu standartizācijas organizācijas atjaunināt apņemšanos iesaistīties starptautiskajā standartizācijas procesā, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu un iegūtu līdera priekšrocības starptautiskajos tirgos; uzsver nepieciešamību panākt labāku koordināciju starp Eiropas ieinteresētajām pusēm un valstu standartizācijas organizācijām starptautiskajā standartizācijas procesā gan tehniskajā, gan politiskajā līmenī;

°

° °

75. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 150, 28.5.1999., 624. lpp.
• [2]  OV L 204, 21.7.1998., 37.-48. lpp.
• [3]  OV L 36, 7.2.1987., 31. – 37. lpp.

PASKAIDROJUMS

I. Vispārīga informācija

Šī ziņojuma mērķis ir veicināt pašlaik notiekošo apspriešanos par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu.

Eiropas Komisija turpina izstrādāt t. s. „standartizācijas paketi”, kurā būs iekļauts likumdošanas priekšlikums ar mērķi pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas standartizāciju[1] un vienots paziņojums, kurā būs noteikta standartizācijas politika nākamajiem desmit gadiem.

Izstrādājot šo „standartizācijas paketi”, Komisija ir lūgusi galvenos ekspertus sniegt stratēģiskus ieteikumus. Šie eksperti darbojas Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupas (EXPRESS) sastāvā, kura 2010. gada februārī ir sniegusi ieteikumus, sagatavojot ziņojumu „Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai — redzējums 2020. gadam”.

Komisija rīkoja arī publisku apspriešanos (laikposmā no 2010. gada 23. marta līdz 21. maijam) par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu, un Komisijas uzdevumā tika sagatavots attiecīgs ietekmes novērtējums (2010. gada 9. marts). Topošās „standartizācijas paketes” pamatā būs arī Komisijas 2009. gada 3. jūlija Baltā grāmata „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība”.

II. Vispārējas referenta piezīmes

Referents atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pareizi līdzsvarotu Eiropas un valsts līmeņu dimensijas.

Jāuzsver, ka ierosināto pārskatīšanu vajadzētu veikt, ņemot vērā esošās sistēmas potenciālu, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas pamatvērtības. Šai ziņā referents nepiekrīt vairākiem politisku risinājumu variantiem, kas iekļauti Komisijas sagatavotajā ietekmes novērtējumā, jo, tos īstenojot, sistēma tiktu pilnībā pārstrādāta.

Sagatavojot šo ziņojuma projektu, referents ņēma vērā EXPRESS ziņojumā formulētos secinājumus, kas ietver vairākus nozīmīgus ieteikumus. Tomēr referents atzīmē, ka EXPRESS ne vienmēr ir izdevies nākt klajā ar oriģināliem ieteikumiem vai panākt vienprātību galvenajos jautājumos, un tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka grupas locekļiem ir atšķirīgi, dažkārt pat pretēji viedokļi.

Referents arī ņēma vērā atbildes, kas tika sniegtas Komisijas rīkotās publiskās apspriešanās procesā par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu, kā arī secinājumus, kas tika formulēti Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2010. gada 23. jūnijā rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē par Eiropas standartizācijas nākotni.

Turklāt sakarā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas delegācijas vizīti Ženēvā (2010. gada 25. un 26. maijā) referentam bija iespēja tikties ar starptautisko standartizācijas organizāciju pārstāvjiem, un referents ir apspriedies ar daudziem Eiropas un valstu standartizācijas iestāžu pārstāvjiem un galvenajām ieinteresētajām pusēm, kuras ir iesaistītas standartu izstrādes procesā.

III. Referenta vispārējā nostāja

Bez mūsdienīga standartizācijas procesa nodrošināta atbalsta nav iespējams pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. Eiropas standartizācijas sistēmai ir bijusi galvenā loma vienotā tirgus darbībā, īpaši izmantojot standartus tādās svarīgās tiesību aktu jomās kā „jaunā pieeja”. Šī likumdošanas metode ir lieti noderējusi, izveidojot inovācijai labvēlīgu regulējumu, kas nodrošina, ka pašas ieinteresētās puses izstrādā tiesību aktu prasībām atbilstīgas tehniskās specifikācijas, un tās tiek atjauninātas atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem. Pateicoties brīvprātīgiem standartiem, par kuriem puses ir savstarpēji vienojušās, ir nodrošināts labāks regulējums, ir veicināta uzņēmumu konkurētspēja un novērsti šķēršļi tirdzniecībai.

Standartizācija ir ārkārtīgi svarīga, reaģējot uz aizvien lielāko pieprasījumu Eiropas politikā un tiesību aktos pēc tādiem standartiem, ar kuriem var garantēt ražojumu drošumu, pieejamību, jauninājumus, savietojamību un vides aizsardzību. Referents norāda, ka pēdējos gados ir palielinājies to standartu skaits, kuri attiecas uz tiesību aktiem, kas neietilpst „jaunās pieejas” darbības jomā, un tas liecina, ka šis modelis tiek izmantots visdažādākajos ES politikas virzienos. Saskaņā ar labāka regulējuma principiem ņemot vērā attiecīgo jomu specifiku, ir vēlama standartu plašāka izmantošana arī jaunos Savienības likumdošanas un politikas virzienos.

Šajā ziņojuma projektā referents ir iekļāvis vairākus dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, kā arī Eiropas un starptautiskajām standartizācijas iestādēm adresētus konkrētus ieteikumus, pateicoties kuriem esošo Eiropas standartizācijas sistēmu varētu padarīt ietekmīgāku. Īpaši jānorāda, ka daudzi no šiem priekšlikumiem attiecas tieši uz saskaņotiem/obligātiem standartiem, kas paredzēti ES likumdošanas un politikas virzienu atbalstam, un tādēļ tiem ir galvenā nozīme, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību.

Lai veicinātu apspriešanos komitejā, šajā paskaidrojuma daļā referents vēlas pievērsties dažiem konkrētiem ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem.

Spēcīgāks dalībvalstu delegāciju princips

Lai gan valstu standartizācijas iestādes (VSI) ir Eiropas standartizācijas sistēmas stūrakmens, resursu, tehniskās pieredzes un ieinteresēto pušu līdzdalības ziņā tās ievērojami atšķiras. Šī iemesla dēļ būtiski atšķiras to līdzdalība Eiropas standartizācijas sistēmas darbībā. Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai veiktspējas ziņā vājākas VSI varētu aktīvāk piedalīties standartizācijas procesā.

Turklāt ir jāuzsver, ka vairumā dalībvalstu to iestādes ir samērā maz ieinteresētas līdzdarboties standartu izstrādes procesā, kaut gan standartizācija ir svarīgs likumdošanas un valsts politikas virzienu atbalsta līdzeklis. Dalībvalstīm un jo īpaši tirgus uzraudzības iestādēm būtu jādeleģē pārstāvji, kas piedalītos visu valsts tehnisko komiteju darbā, nodrošinot, ka tiek saskanīgi izstrādāti standarti ES politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam.

Dalībvalstu delegāciju princips ir tas, uz kā balstās Eiropas standartizācijas sistēma, īpaši standartu izstrāde CEN un CENELEC. Tomēr ir jānorāda — kā apliecina pētījums par piekļuves iespējām standartizācijai, vairumā Eiropas valstu tās ieinteresētās puses, kas pārstāv sabiedrību, standartu izstrādē nav iesaistītas vai arī joprojām ir ļoti maz iesaistītas.

Ar dažiem vērā ņemamiem izņēmumiem valstīs patērētāju viedoklis standartizācijas jautājumos parasti ir pārstāvēts vairākās institūcijās, vai šādas pārstāvības vienkārši nav, turpretim tajās nedaudzajās valstīs, kur valsts līmenī patērētāju līdzdalība ir efektīva, viņu viedoklis, izstrādājot valsts nostāju, bieži vien netiek ņemts vērā. Stāvoklis ir vēl neapmierinošāks attiecībā uz to personu līdzdalību, kuras pārstāv vides intereses — pašlaik tikai divās dalībvalstīs vides organizācijas sistemātiski piedalās standartu noteikšanas procesā.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts tehniskajās komitejās ir efektīvi pārstāvētas visas attiecīgās ieinteresētās puses, šai nolūkā izveidojot uzraudzības un ziņojumu sniegšanas mehānismus un vajadzības gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu veiktspējas ziņā vājākiem dalībniekiem, lai sekmētu viņu līdzdalību.

Labāk pieejams standartizācijas process

Sabiedrības ieinteresēto pušu — veselības un drošuma, patērētāju un vides aizsardzības interešu pārstāvju — līdzdalība nodrošina sistēmai vērā ņemamu leģitimitātes un lēmumu publiskuma aspektu, ļauj panākt kvalitatīvāku vienprātību un veicina Eiropas standartu nozīmīgumu.

Tādēļ Eiropas organizācijām, kuras pārstāv sabiedrības intereses, ir jākļūst par spēcīgākām Eiropas standartizācijas organizāciju (ESO) dalībniecēm, lai labāk atspoguļotu attiecīgo ieinteresēto pušu viedokli, kas valsts līmenī joprojām tiek maz ņemts vērā. Tas varētu izpausties kā iespējas šīm organizācijām kļūt par pilntiesīgām Eiropas standartizācijas organizāciju loceklēm ar nosacījumu, ka tās ir šo organizāciju aosiciētās locekles vai sadarbības partneres.

Šajā kontekstā būtiska nozīme ir arī alternatīvas sistēmas ieviešanai, kas garantētu visu ieinteresēto pušu līdzsvarotāku pārstāvību standartizācijas procesā. Referents atzinīgi vērtē pavērsienus Starptautiskajā Standartizācijas organizācijā (ISO), īpaši attiecībā uz modeli, kas tika izmantots, izstrādājot ISO 26000 standartus par sociālo atbildību, ļaujot valstu standartizācijas iestādēm deleģēt attiecīgajā darba grupā tikai vienu pārstāvi no katras no sešām ieinteresēto pušu kategorijām. Kā iespējamu alternatīvu Eiropas standartu izstrādei jomās, kas saistītas ar sabiedrībai īpaši svarīgām interesēm, varētu izmantot līdzīgas ar dažādu ieinteresēto pušu līdzdalību īstenojamas procedūras, iepriekš nosakot vietu skaitu dažādām ieinteresēto pušu organizācijām.

Vieglāk pieejami standarti

Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, to iesaistīšana standartizācijā ne vienmēr atbilst viņu nozīmei ekonomikā. Turklāt standarti ne vienmēr tiek veidoti un pielāgoti tā, lai tiktu ņemtas vērā MVU, īpaši mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu, īpatnības un darbības vide. Tādēļ ir jānodrošina, lai standarti būtu saprotami un viegli lietojami, jo tad visi lietotāji tos varēs labāk īstenot. Būtu jāveic arī pasākumi, kas nodrošina, ka MVU var pilnībā iesaistīties standartu izstrādē un ka standarti tiem ir pieejami vieglāk un ar mazākām izmaksām.

Standartizācija pakalpojumu jomās

Standarti ir veicinājuši preču kvalitātes un drošuma vērā ņemamu uzlabošanos, tomēr standartu pieejamība pakalpojumu jomā nebūt neatbilst šīs nozares nozīmei ekonomikā un tās potenciālam. Kaut gan standarti pakalpojumu jomā bieži vien tiek izstrādāti, ņemot vērā valstīm specifiskas prasības, un šo standartu izstrāde ir saistīta ar tirgus vajadzībām, Eiropas standartu izstrāde pakalpojumu jomā, kā to paredz Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, veicinās turpmāku saskaņošanu pakalpojumu nozarē, palielinās Eiropas pakalpojumu pārredzamību, uzlabos to kvalitāti, kā arī veicinās konkurenci, jauninājumus, palīdzēs samazināt šķēršļus tirdzniecībai un veicinās patērētāju aizsardzību.

Standartizācija jauninājumu atbalstam

Lai gan standartizācija var ievērojami veicināt jaunu tehnoloģiju izmantošanu, ir liela plaisa starp pētniecības un izstrādes rezultātu pārnesi uz standartu izstrādi. Tādēļ ir jāveicina savstarpējā informētība, kā arī standartu un jauninājumu izstrādātāju, akadēmisko aprindu un pētniecības centru sadarbība. Jaunu zināšanu, īpaši to, kas iegūtas no valsts finansētām pētniecības un jauninājumu programmām, iekļaušana standartos sekmēs inovāciju un palielinās konkurētspēju. Eiropai būtu arī aktīvāk jāveicina savstarpēji atbilstīgu ES mēroga standartu ieviešana attiecībā uz novatoriskiem ražojumiem un tehnoloģijām, piemēram, zemas oglekļa emisijas jomā un IKT pakalpojumu un tehnoloģiju nozarē.

Standartizācija globalizācijas apstākļos

Eiropas standartizācijas sistēmā ir atzīts starptautisko standartu pārākums. Tomēr Eiropas standarti ir nepieciešami jomās, kurās nav starptautisku standartu vai kurās attiecīgie starptautiskie standarti nespēj pienācīgi nodrošināt Eiropas vajadzības, sevišķi tās, kas ir noteiktas Eiropas politikas virzienos un tiesību aktos. Eiropai būtu jānostiprina savas pozīcijas starptautiskās standartizācijas vidē, lai sekmētu patiesi globālas nozīmes standartu izstrādi, veicinātu tirdzniecību un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt, ar ES tirdzniecības partneriem īstenojot sadarbību tirdzniecības regulējuma jomā, Eiropa varētu popularizēt „jaunās pieejas” metodoloģiju vai tai līdzvērtīgus, standartus iekļaujošus regulējuma modeļus.

IV. Secinājums

Referents vēlas vēlreiz uzsvērt, ka pašlaik notiekošā apspriešanās par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu būtu jāveic, ņemot vērā esošās sistēmas potenciālu, kas ir stabils pamats uzlabojumiem, atturoties no jebkādām radikālām pārmaiņām, kuras mazinātu sistēmas pamatvērtības. Ar šādu mērķi referents iesniedz vairākus priekšlikumus, kas ir paredzēti sistēmas uzlabošanai, nepaplašinot tās pašreizējo struktūru, un sagaida, ka tiks iesniegti papildu ierosinājumi.

• [1]  – Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā.
  – Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.
  – Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS AZINUMS (15.7.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Eiropas standartizācijas nākotni

(2010/2051(INI))

Atzinumu sagatavoja: Reinhard Bütikofer

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka jaunajam Eiropas standartizācijas modelim ir jāsekmē Eiropas inovācija un ilgtspējīga attīstība, jāuzlabo Savienības konkurētspēja, jānostiprina tās vieta starptautiskajā tirdzniecībā un jāvairo ES iedzīvotāju labklājība;

2.   aicina Komisiju Eiropas standartizācijas tiesiskajā regulējumā un jo īpaši Direktīvā 98/34/EK vai tās noteikumu pārņēmējā instrumentā iekļaut spēkā esošās saistības, lai ievērotu Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumā par tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem minētos principus (pārredzamība, atklātība, objektivitāte, vienprātība, efektivitāte, samērīgums un konsekvence), jo tādējādi tiktu panākta un nostiprināta atbilstība standartiem un to īstenošanas uzraudzība; mudina Komisiju sekmēt līdzsvarotas pārstāvības un pārskatabildības principa ieviešanu Eiropas Standartizācijas sistēmā; atgādina, cik svarīgi ir ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, kam jābūt neatņemamai turpmākās Eiropas standartizācijas politikas daļai;

3.   uzsver, ka starptautiskie standarti dēļ tā, ka vienu identisku standartu izmanto daudzās valstīs, ļauj globālajā tirgū īstenot uz darbības rezultātiem orientētu pieeju, vairojot patērētāju izpratni un uzticību tirgum;

4.   prasa Komisijai noteikt skaidrus atbilstības kritērijus, ko piemērot organizācijām, kuras ir tiesīgas izstrādāt standartus;

5.   aicina Komisiju Direktīvas 98/34/EK standartizācijas daļā vai tās noteikumu pārņēmējā instrumentā izvirzīt dalībvalstīm prasību nodrošināt, lai valstu standartizācijas iestādes (VSI) dara zināmus pakalpojumu jomā piemērojamos valstu standartus;

6.   atzīst, ka Eiropas standartizācija ir pamatinstruments, lai veicinātu inovāciju, un tai ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējas sekmēšanā, kā arī iekšējā tirgus izveides pabeigšanā, un uzsver standartizācijas nozīmīgās ekonomiskās priekšrocības, ļaujot uzņēmumiem straujāk nodot zināšanas, samazināt izmaksas un riskus, paātrināt nokļūšanu tirgū un palielināt inovācijas vērtību;

7.   atzīst, ka ir būtiski vienkāršot standartu ieviešanas procedūru;

8.   aicina Komisiju Direktīvas 98/34/EK standartizācijas daļā vai tās noteikumu pārņēmējā instrumentā ieviest skaidru norādi, ka Komisija ir tiesīga izdot mandātus atsevišķās pakalpojumu jomas nozarēs;

9.   atzinīgi vērtē Eiropas standartizācijas organizāciju (ESO) un VSI centienus iekļaut visas ieinteresētās puses un nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību; mudina šīs organizācijas pilnībā izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai nostiprinātu ieinteresēto personu līdzdalību, izmantojot ar interneta starpniecību rīkotas sanāksmes un diskusijas tiešsaistē; uzskata, ka ir jāapsver iespēja noteikt maksimālo skaitu atsevišķu ieinteresēto personu grupu līdzdalībai tehniskajās komitejās un darba grupās, lai, piemēram, nodrošinātu MVU taisnīgu pārstāvību; un uzsver, ka jau standartu izstrādes agrīnajos posmos pastāvīgi ir jāuzlabo sadarbība starp standartizācijas iestādēm, pētniecības un izstrādes struktūrām un akadēmiskajām aprindām;

10. aicina dalībvalstis un Komisiju sākt informācijas kampaņas par standartizāciju un standartizācijas procedūrām, lai palielinātu izpratni, jo īpaši pētniecības un izstrādes jomā, akadēmiskajās aprindās un izglītības iestādēs;

11. aicina dalībvalstis atbalstīt valsts/ nozaru organizācijas, kuras pārstāv MVU, un citas valsts sabiedriskās struktūras, kas ir ieinteresētas valsts standartizācijas procesos;

12. atzīst, ka sabiedrības interešu ievērošanā Eiropas mērogā liela nozīme ir tādām ieinteresēto personu organizācijām kā ANEC, ECOS un ETUI–REHS, kā arī būtiska ietekme ir NORMAPME; atzīst, ka šo organizāciju ierobežotie resursi var apgrūtināt to efektīvu līdzdalību standartu izstrādes procesā, un aicina Komisiju daļu no Eiropas standartizācijai piešķirtā finansējuma atvēlēt šīm organizācijām, jo īpaši, lai atbalstītu ekspertu līdzdalību standartu izstrādē; prasa Komisijai izvērtēt šo organizāciju ieguldījumu divos gados, lai pārliecinātos, ka atmaksājas sniegt tām finansējumu; prasa arī Komisijai apsvērt, vai līdzīgu atbalstu vajadzētu sniegt arī citām organizācijām, un ja tas ir tā vērts, aicina paredzēt iespēju palielināt attiecīgo finansējumu; sagaida, ka šīs organizācijas cita starpā aktīvāk piedalīsies turpmākajā padomu sniegšanā dalībvalstīm un tādējādi saistībā ar Eiropas standartizācijas projektiem nodrošinās ieinteresēto personu (patērētāju, vides aizsardzības grupu, arodbiedrību un MVU) līdzdalību valstu komitejās, kuras darbojas identiskā jomā;

13. aicina katrai no šīm ieinteresēto personu organizācijām nodrošināt pienācīgu ietekmi Eiropas standartizācijas procesā, ar ko tām vajadzētu piešķirt pilnvaras oficiāli apstiprināt tos Eiropas standartus, kuru izstrādē tie piedalījušies, paredzot šo organizāciju balsstiesības; aicina izstrādāt mehānismu straujai konfliktu noregulēšanai, ar ko varētu efektīvi atrisināt nesaskaņas, kas radušās, nosakot standartus;

14. aicina Komisiju un visas ieinteresētās personas nodrošināt Eiropas standartizācijas sistēmas finansiālo ilgtspējību, tostarp veidojot publiskā un privātā sektora partnerības un veicot daudzgadu finanšu plānošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu šīs sistēmas iedarbīgumu un rezultativitāti starptautiskās konkurences jomā;

15. iesaka Komisijai standartizācijas jautājumu iekļaut nākamajā pasākumu nedēļā, kas veltīta MVU;

16. atzīst, ka Eiropas standartizācija palīdz radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši MVU, kuru līdzdalībai ir izšķiroša nozīme; tomēr atzīst arī, ka standartizācijas komplicētība, līdzdalība standartu izstrādē un standartu izmaksas var radīt šķēršļus MVU; atzinīgi vērtē un mudina īstenot Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (Cenelec) programmā MVU paredzētos pasākumus, lai veicinātu standartu izmantošanu MVU;

17. aicina valstu un Eiropas standartizācijas iestādes sniegt MVU standartu apkopojumus un lietotājdraudzīgas pamatnostādnes par samazinātu maksu un atvieglot tiem piekļuvi, jo īpaši publicējot internetā bezmaksas kopsavilkumus par standartiem;

18. uzsver, ka Eiropas standarti ir jāstabilizē un jāvienkāršo, kā arī jāsamazina standartu izstrādes laiks, un aicina valstu un Eiropas standartizācijas iestādes un aroda apvienības sniegt lietotājdraudzīgas pamatnostādnes par standartu izmantošanu, izstrādājot tekstus, kuros šie standarti aprakstīti tehniski nesarežģītā valodā, un uzlabojot un vienkāršojot elektroniskās meklēšanas funkcijas;

19. uzsver, ka jaunajās pamatnostādnēs par standartizācijas modeļiem ir jāietver arī Eiropas inovācijas centieni izstrādāt globālas klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijas un risināt enerģētikas, sabiedrības un vides izvirzītos uzdevumus;

20. aicina Komisiju izstrādāt tehnoloģijas uzraudzības pasākumus, lai apzinātu turpmāko pētniecības un izstrādes sniegumu, kādu varētu nodrošināt standartizācija; aicina atvieglot tās informācijas plūsmu un pārredzamību, kas vajadzīga, lai pētniecība un izstrāde iekļūtu tirgū un sekmīgi darbotos; un šajā saistībā aicina ar interneta starpniecību popularizēt viegli pieejamus un lietotājdraudzīgus novērtēšanas mehānismus;

21. aicina reformēt mandātu izsniegšanas procesu un tā grafiku, ar mērķi standartus izsniegt īsā termiņā, lai Eiropas inovācijas iekļūtu tirgū, tādējādi sekmējot Eiropas ražošanas novatorismu;

22. vērš uzmanību uz Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūciju par elektriskajiem transportlīdzekļiem[1], kurā uzvērts, ka standartizācijas process ir jāpadara efektīvāks dažādās jomās, lai paātrinātu elektrisko transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, kas sekmētu konkurētspēju un nāktu par labu videi;

23. prasa Komisijai īpašu vērību pievērst standartiem, kas ietverti tās Pētniecības pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammā, un jo īpaši aicina sekmēt sistemātisku augšupēju pieeju starp pētniecību, projektēšanu un standartizāciju;

24. aicina Komisiju apsvērt iespēju Komisijas finansētajos pētniecības un izstrādes projektos ieviest sadaļu „standartizācijas relevance”;

25. aicina Komisiju nodrošināt, ka standartizācijas jautājuma izskatīšana tiek iekļauta Erasmus programmā jaunajiem uzņēmējiem;

26. atzinīgi vērtē Komisijas Balto grāmatu par IKT standartizācijas modernizēšanu ES;

27. aicina Komisiju — tikai IKT jomā un tikai saskaņā ar konkrētiem standartizācijas pamatstandartiem — tiesiskajā regulējumā paredzēt iespēju atsaukties uz forumu un konsorciju rezultātiem;

28. aicina Komisiju nolūkā atbalstīt ES politiku īstenot modernizētu un paplašinātu ES standartizācijas politiku informācijas tehnoloģijas jomā, kam cita starpā jānodrošina savietojamība, juridiskā noteiktība un atbilstīgas drošības piemērošana, tostarp attiecībā uz sertifikāciju, atbilstības novērtēšanas iestādēm un akreditāciju, vienlaikus mazinot papildu slogu uzņēmumiem, riskus lietotājiem un šķēršļus informācijas tehnoloģijas brīvai apritei;

29. aicina Komisiju nolūkā atbalstīt ES politiku izmantot jauno pieeju un jauno tiesisko regulējumu kā paraugu modernizētai IKT standartizācijas politikai;

30. aicina Komisiju efektīvi izmantot spēkā esošo juridisko pamatu, kas ļauj īstenot informācijas tehnoloģiju standartizāciju;

31. aicina Komisiju apzināt informācijas tehnoloģijas papildu nozares, jomas vai lietojumprogrammatūras, kurās varētu efektīvi pielietot ES standartizāciju, lai atbalstītu ES politiku, un attiecīgi aicina iesniegt atbilstīgus priekšlikumus;

32. aicina Komisiju nodrošināt, ka ES politikas mērķu sasniegšanu neapdraud nesaskaņoti standartizācijas centieni vai konkurence, vai nevajadzīgi standarti, pārāk liels sertifikācijas shēmu skaits, nepietiekama standartizācijas un verifikācijas ticamība u. tml.;

33. uzsver, ka IKT standartizācijas politika obligāti jāpielāgo tirgum un politikas attīstībai, jo tādēļ tiks sasniegti tādi nozīmīgi Eiropas politikas mērķi, kuru īstenošanai vajadzīga savietojamība, kā e-veselība, pieejamība, drošība, e-uzņēmējdarbība, e-pārvalde, transports utt., kā arī jāiegulda starptautisko standartu izstrādē personas datu aizsardzības jomā;

34. uzsver, ka attiecīgās IKT ieinteresēto personu kategorijas varētu iesaistīties kā nozīmīga Komisijas padomdevēja grupa, izstrādājot vienotu Eiropas IKT standartizācijas politikas platformu;

35. norāda, ka palielinās standartu skaits, kuri izstrādāti nozaru forumos un konsorcijos, kas IKT nozarē ir labi funkcionējošas globālās standartizācijas struktūras; uzskata, ka Eiropas IKT infrastruktūru nav iespējams realizēt, ja netiek plašāk izmantoti nozaru forumu un konsorciju standarti;

36. aicina Komisiju ieviest mehānismu, lai atzītu nozaru forumos un konsorcijos izstrādātos īpašos standartus, kas lielā mērā varētu aizpildīt iztrūkumus standartizācijā un sekmēt starptautisko sadarbību IKT standartizācijas jautājumos;

37. aicina Komisiju sekmēt koordināciju starp IKT forumiem un konsorcijiem un oficiālām standartu izstrādes iestādēm, kā rezultātā varētu palielināties savietojamība un samazināties iespēja, ka varētu notikt divkāršs darbs un tikt ieviesti pretrunīgi standarti IKT nozarē;

38. aicina Komisiju standartizācijas darbības saskaņot ar mūsu starptautiskajiem partneriem, piemēram, risinot transatlantisko dialogu;

39. šajā ziņā mudina Komisiju apsvērt un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nostiprinātu Eiropas standartizācijas ietekmi pasaulē nolūkā veicināt Eiropas ražojumu un pakalpojumu konkurētspēju starptautiskajā tirdzniecībā;

40. mudina Komisiju iespējami drīz pieņemt un iesniegt priekšlikumu par modernu, integrētu standartizācijas politiku tās paziņojumā par integrētāku Eiropas standartizācijas sistēmu, tostarp paredzot pārskatīt Direktīvu 98/34/EK, Lēmumu 87/95/EEK par IKT standartizāciju un Lēmumu 1673/2006 par Eiropas standartizācijas finansēšanu, kā tas norādīts Komisijas 2010. gada darba programmā;

41. aicina Komisiju pēc iespējas vienkāršot procedūras un, veicot turpmākās izmaiņas, jo īpaši ņemt vērā principu „vispirms domāt par mazākajiem”;

42. aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, kura mērķis ir integrētāka ES standartizācijas sistēma, efektīvāka un rezultatīvāka standartu noteikšana, labāka piekļuve standartizācijai, jo īpaši inovatīviem un straujas izaugsmes uzņēmumiem, stingrāka ES ietekme standartu noteikšanā starptautiskā mērogā un ilgtspējīgāka standartu izstrādes finansēšanas sistēma;

43. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam gada ziņojumus par Eiropas standartizācijas procesu, proti, par Komisijas izsniegtajiem standartizācijas mandātiem, kā arī par šā procesa īstenošanas gaitu.

• [1]  Šajā datumā pieņemtie teksti (P7_TA-PROV(2010)0150).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	13.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	53 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Niki Tzavela, Marita Ulvskog, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Francesco De Angelis, Vicky Ford, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Vladko Todorov Panayotov, Mario Pirillo, Theodoros Skylakakis, Hannes Swoboda, Silvia-Adriana Ţicău, Catherine Trautmann

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	29.9.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Alan Kelly, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Gianni Pittella, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Laurence J.A.J. Stassen, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ashley Fox, Anna Hedh, Constance Le Grip, Morten Løkkegaard, Sylvana Rapti, Oreste Rossi, Olga Sehnalová, Wim van de Camp
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karin Kadenbach