ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
11.10.2010 - (COM(2010)0102 – C7–0079/2010 – 2010/0059(COD)) - ***I
Attīstības komiteja
Referents: Charles Goerens
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2010)0102 – C7–0079/2010 – 2010/0059(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0102),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 209. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0079/2010),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā priekšsēdētājam adresētos dalībvalstu parlamentu pamatotos atzinumus par akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7––0285/2010),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. uzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums ievērojami samazināt rezervi 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijā zem šai kategorijai noteiktā maksimālā apjoma nedod pietiekami lielu rīcības brīvību, lai pienācīgi risinātu un novērstu iespējamo nākamo krīzi;
3. uzskata, ka, ņemot vērā banānu tirdzniecības jautājuma ilglaicīgo risināšanu, ierosinātos pasākumus varēja iekļaut DFS jau agrākā posmā;
4. atkārtoti pauž pārliecību, ka nevienu jaunu instrumentu nevajadzētu finansēt, izmantojot līdzekļu pārdali, jo tas varētu apdraudēt pašreizējās prioritātes;
5. atgādina, ka elastības instrumenta mērķis ir finansēt „skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus”[1] un uzskata, ka ar banānu tirdzniecību saistītie pasākumi ir papildu pasākumi, kas ietilpst šajā kategorijā;
6. tādēļ uzskata, ka priekšlikums neatbilst DFS 4. izdevumu kategorijai noteiktajam maksimālajam apjomam, un prasa pārskatīt priekšlikumu, izmantojot visus līdzekļus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 21.–23. punktā, vai citus, piemēram, 25. un 27. punktā minētos līdzekļus;
7. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts -1. apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(-1) Eiropas Savienības (ES) politikas attīstības jomā mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā — tās izskaušana. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(1) Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumslēdzēja puse Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies integrēt tirdzniecību savās attīstības stratēģijās un veicināt starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu attīstību un nabadzības samazināšanu pasaulē. |
(1) Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumslēdzēja puse ES ir apņēmusies integrēt tirdzniecību savās attīstības stratēģijās un veicināt starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu attīstību un nabadzības samazināšanu un ilgtermiņā — tās izskaušanu pasaulē. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LESD 208. pantā ir uzsvērts, ka galvenais Savienības politikas mērķis attīstības sadarbības jomā ir samazināt un ilgtermiņā — izskaust nabadzību. Tajā arī noteikts, ka politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. apsvērums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(3) ES ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši PTO ietvaros notiekošās lielākās labvēlības režīma (MFN) liberalizācijas rezultātā. Tādēļ spēkā esošai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, ir jāpievieno ĀKK programma par papildu pasākumiem banānu nozarē6. |
(3) ES ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis iespējams varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO ietvaros notiekošo lielākās labvēlības režīma (MFN) tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem vai reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas valstīm. Tādēļ spēkā esošai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, ir jāpievieno ĀKK programma par papildu pasākumiem banānu nozarē6. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jāņem vērā arī Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu noslēgto divpusējo un reģionālo tirdzniecības nolīgumu ietekme. Latīņamerikas valstis ir galvenās valstis, kas eksportē banānus Eiropas Savienībā. Tāpēc ar Latīņamerikas valstīm noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos paredzētā muitas tarifu samazināšana ietekmē ĀKK valstīs ražoto banānu eksportu. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(4) Šīs programmas ietvaros pieņemamo finanšu palīdzības pasākumu mērķis ir atbalstīt no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanos un/vai pārstrukturēšanu, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai veicot uz projektiem vērstas intervences darbības. Pasākumu mērķis būs veicināt sociālo atjaunošanas politiku, ekonomikas dažādošanu vai ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgu stratēģiju, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot īpašo palīdzības sistēmu tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm7 un īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm8. |
(4) Šīs programmas ietvaros pieņemamo finanšu palīdzības pasākumu mērķis ir uzlabot to cilvēku dzīves līmeni un dzīves apstākļus, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu, atbalstot no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanos, tostarp, vajadzības gadījumā, reorganizāciju, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai veicot uz projektiem vērstas intervences darbības. Pasākumu mērķis būs veicināt sociālo atjaunošanas politiku, ekonomikas dažādošanu vai ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgām, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot īpašo palīdzības sistēmu tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm7 un īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm8. ES atzīst nepieciešamību veicināt to, ka banānu nozarē gūtie ienākumi tiek sadalīti taisnīgāk. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(5) Ar programmu jāpavada pielāgošanās process ĀKK valstīs, kas pēdējos gados ir eksportējušas uz EK ievērojamus banānu daudzumus un kuras skars liberalizācija PTO ietvaros9. Programma balstās uz īpašo palīdzības struktūru (SFA) tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Tā atbilst ES starptautiskajiem pienākumiem PTO ietvaros, un tai ir skaidrs pārstrukturēšanas un pagaidu raksturs ar darbības ilgumu, kas nepārsniedz četrus gadus (2010.–2013. gads), |
(5) Ar programmas palīdzību būtu jāatbalsta pielāgošanās process ĀKK valstīs, kas pēdējos gados ir eksportējušas uz EK ievērojamus banānu daudzumus un kuras skars liberalizācija PTO ietvaros9 vai divpusējie vai reģionālie nolīgumi, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Eiropas Savienību un noteiktām Latīņamerikas un Centrālamerikas valstīm. Programma balstās uz īpašo palīdzības struktūru (SFA) tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Tā atbilst ES starptautiskajiem pienākumiem PTO ietvaros, tās mērķis ir pārstrukturēšana un konkurētspējas uzlabošana, un tāpēc tai ir pagaidu raksturs, proti, tās darbības ilgums ir četri gadi (2010.–2013. gads). Gadu pirms termiņa beigām tiks veikts programmas un valstu panākumu novērtējums, kurā tiks iekļauti ieteikumi saistībā ar paredzamajiem pasākumiem un to būtību, | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
La Commission européenne a récemment conclu (Colombie/Pérou) ou est en voie de conclure (Amérique centrale) des accords commerciaux bilatéraux, qui consacrent encore davantage le démantèlement du tarif douanier de la banane négocié à l'OMC en décembre 2009. Ces concessions douanières auront donc un impact durable dans les pays ACP encore exportateurs de bananes, concurrents des pays NPF de loin les leaders de ce marché. En conséquence, l'Union européenne doit, par l'intermédiaire de cet instrument financier, soutenir en priorité la compétitivité des pays ACP encore exportateurs de bananes, tout en permettant aux pays désireux de sortir de la dépendance de ce produit, de restructurer et de diversifier une partie de leur économie. Enfin, et comme la Commission s'y était engagée par écrit vis-à vis du ministre du commerce du Cameroun (coordinateur des ACP sur la banane), selon la situation des filières bananes ACP à l'horizon 2013, il conviendra d'envisager de maintenir ce type d'instrument afin de répondre aux effets induits par la poursuite de la réduction du droit de douane. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(5a) Divgadu ziņojuma par īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm secinājumos ir noteikts, ka iepriekšējās atbalsta programmas sniedza būtisku ieguldījumu, lai panāktu uzlabotu ekonomikas dažādošanas spēju, tomēr to pilnīgu ietekmi vēl nav iespējams noteikt, un ka ĀKK valstu banānu eksporta noturīgums vēl joprojām ir nestabils. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5.b apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(5b) Komisija ir veikusi īpašās palīdzības struktūras programmas novērtējumu, tomēr tā nav veikusi novērtējumu par papildu pasākumiem banānu nozarē. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
La Commission européenne a récemment conclu (Colombie/Pérou) ou est en voie de conclure (Amérique centrale) des accords commerciaux bilatéraux, qui consacrent encore davantage le démantèlement du tarif douanier de la banane négocié à l'OMC en décembre 2009. Ces concessions douanières impacteront donc durablement les pays ACP encore exportateurs de bananes, concurrents des pays NPF de loin les leaders de ce marché. En conséquence, l'Union européenne doit, par l'intermédiaire de cet instrument financier, soutenir en priorité la compétitivité des pays ACP encore exportateurs de bananes, tout en permettant aux pays désireux de sortir de la dépendance de ce produit, de restructurer et de diversifier une partie de leur économie. Enfin, et comme la Commission s'y était engagée par écrit au Ministre du Commerce du Cameroun (coordinateur des ACP sur la banane), selon la situation des filières bananes ACP à l'horizon 2013, il conviendra d'envisager de maintenir ce type d'instrument afin de répondre aux effets induits par la poursuite de la réduction du droit de douane. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5.c apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(5c) Komisijai būtu jānodrošina šīs programmas un saņēmējvalstīs darbojošos reģionālo un valstu provizorisko programmu saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz mērķu īstenošanu ekonomikas, lauksaimniecības, sociālajā un vides jomā. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai veicinātu politikas virzienu saskaņotību, ir svarīgi atgādināt, ka papildu pasākumu banānu nozarē programmēšana un īstenošana ir jāsaskaņo ar Eiropas Attīstības fonda programmēšanu, izmantojot valstu un reģionālās provizoriskās programmas | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5.d apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(5d) Gandrīz 2 % no pasaules banānu tirdzniecības ir sertificējušas taisnīgas tirdzniecības ražotāju organizācijas. Taisnīgās tirdzniecības minimālās cenas tiek fiksētas, pamatojoties uz apspriedēs ar ieinteresētajām personām noteiktu „ilgtspējīgu ražošanas izmaksu” aprēķinu, lai tādējādi ņemtu vērā izmaksas, kas saistītas ar pieņemamu sociālo un vides normu ievērošanu, un lai nodrošinātu saprātīgu peļņu, kas ļautu ražotājiem veikt ieguldījumus viņu darbības ilgtermiņa stabilitātē. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5.e apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
(5e) Lai nepieļautu vietējo strādājošo ekspluatāciju, banānu nozares ražošanas ķēdē jāvienojas par nozarē radīto ienākumu taisnīgu sadali. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – -1. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1905/2006 27. apsvērums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1905/2006 17.a pants – 1. punkts – ievaddaļa | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1905/2006 17.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Līdzīgi kā gadījumā ar atbalstu konkurētspējas uzlabošanai Komisijai īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai ekonomikas dažādošana no banānu nozares atkarīgajos reģionos tiku paredzēta tikai tad, ja šāda iespēja ir minēta valstu daudzgadu stratēģijas dokumentos. Pieredze saistībā ar iepriekšējām atbalsta programmām ĀKK banānu ražotājvalstīm (īpašā palīdzības struktūra 1999.–2008. g.) parāda, ka piešķirto līdzekļu izmantošana ekonomikas dažādošanai ne vienmēr sniedz gaidāmos rezultātus. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1905/2006 17.a pants – 2. punkts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Les critères permettant de répartir l'aide doivent être transparents. Ainsi pour une meilleure transparence dans l'allocation des aides, il paraît nécessaire de pondérer les critères. En outre, l'allocation doit être fonction des besoins des pays. L'objectif des mesures d'accompagnement est principalement de permettre aux pays ACP producteurs de bananes de s'adapter à la réduction de leurs préférences tarifaires. Les ressources devraient ainsi viser en priorité les pays ACP qui souhaitent effectivement maintenir leur secteur bananier eu égard au rôle du secteur de la banane dans le développement durable de leur pays. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1905/2006 17.a pants – 3. punkts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1905/2006 21. pants | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1905/2006 25. pants – 2. punkts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1905/2006 35. pants | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1905/2006 35.a pants (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1905/2006 35.a pants (jauns) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- [1] 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 27. punkts.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna galvenās banānu eksportētājvalstis, uz četriem gadiem (no 2010. līdz 2013. gadam) ieviešot papildu pasākumus banānu nozarē.
Lai gan iepriekš finansētie pasākumi (īpašā palīdzības struktūra) bija paredzēti, lai palīdzētu ĀKK valstīm pielāgoties starptautiskās konkurences attīstībai, šobrīd šīs valstis vēl joprojām saskaras ar tām pašām problēmām, un „ĀKK valstu banānu eksporta noturīgums vēl joprojām ir nestabils”[1].
Tāpēc šis jautājums jāaplūko no palīdzības attīstības jomā un cīņas pret nabadzību viedokļa. Attīstības komitejas darba mērķis ir pārbaudīt, vai ieteiktie pasākumi palīdz īstenot galveno ES politikas mērķi attīstības jomā, proti, samazināt un, galu galā, izskaust nabadzību. Galvenā problēma ir atteikties no vecajām sistēmām, kuras tika izstrādātas tirdzniecības un nevis attīstības mērķiem. Šajā nolūkā jācenšas efektīvi uzlabot attiecīgo iedzīvotāju dzīves līmeni un darba un drošības noteikumu ievērošanu, kā arī nodrošināt tādu atbalsta sadali, kas nepieļautu konkurences izkropļojumus, vienlaikus atbalstot zemkopjus, kuri pašlaik ir ražošanas ķēdes sākumposmā un kuri tomēr saņem tikai nelielu daļu no tās galīgās cenas, ko maksā Eiropas patērētāji.
Mūsu darbs būs veiksmīgs, ja mēs šo jautājumu aplūkosim ne tikai no tirdzniecības politikas viedokļa, bet arī spēsim uzlabot Komisijas priekšlikumu tā, lai tas varētu patiešām veicināt ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret nabadzību attiecīgajos reģionos.
Papildu pasākumu banānu nozarē darbība
Komisijas ieteikto papildu pasākumu banānu nozarē mērķis ir atbalstīt no banānu eksporta atkarīgo nozaru pielāgošanos, izmantojot budžeta atbalstu vai veicot īpašas intervences darbības. Komisija ir noteikusi šādas trīs sadarbības jomas:
· konkurētspējas uzlabošana;
· ekonomikas dažādošanas veicināšana reģionos, kas atkarīgi no banānu nozares;
· pielāgošanās procesa izraisīto plašāka mēroga seku ņemšana vērā.
ĀKK valstis, uz kurām attiecas papildu pasākumi, ir šādas: Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Gana, Jamaika, Kamerūna, Kotdivuāra, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas un Surinama.
Komisija ierosina pieņemt daudzgadu atbalsta stratēģijas un katrai valstij, uz kuru attiecas papildu pasākumi, noteikt maksimālo finansējuma summu, pamatojoties uz objektīvu kritēriju kopumu, proti:
· banānu tirdzniecība ar ES;
· banānu eksporta nozīmīgums attiecīgās ĀKK valsts ekonomikā;
· valsts attīstības līmenis.
Paredzams, ka atbalsts 190 miljonu eiro apmērā ļaus ĀKK valstīm, kas pēdējo gadu laikā ir eksportējušas uz ES ievērojamus banānu daudzumus, turpināt un/vai uzsākt tūlītējas ieguldījumu un pielāgošanās programmas, lai vājinātu un novērstu tarifu samazināšanas ietekmi.
Kā uzskata Komisija, katrai valstij kopā ar ieinteresētajām personām vajadzētu izstrādāt pašai savu valsts stratēģiju par pielāgošanos banānu nozarē vai, ja tāda jau ir izstrādāta, uzsākt tās īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā vispārīgākas politikas jomas, tādas kā lauksaimniecība, vide un nodarbinātība, kā arī valsts attīstības stratēģijas.
*****
Doma liekas pareiza, proti, atbalstīt papildu pasākumus banānu nozarē nolūkā uzlabot to iedzīvotāju dzīves līmeni, kuri dzīvo ĀKK reģiona banānu piegādātājvalstīs, kuras skars izmaiņas ES ievedmuitas tarifu likmēs, kas noteiktas Eiropas Savienībā ievestajiem banāniem. Tomēr, lai to paveiktu, ir nepieciešami novatoriski risinājumi. Tāpēc Komisijas priekšlikumā būtu jāaplūko šādi aspekti:
· Papildu pasākumiem banānu nozarē vajadzētu labvēlīgi ietekmēt zemkopjus, kuri pašlaik ir ražošanas ķēdes sākumposmā un kuri saņem tikai nelielu daļu no tās galīgās cenas, ko maksā Eiropas patērētāji.
· Jāņem vērā nabadzības izskaušanas kritēriji tā, lai visiem tiem, kas iesaistīti banānu ražošanā, nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un vieglāku piekļuvi tirgiem.
· Visā banānu ražošanas nozarē jāvienojas par nozarē radīto ienākumu taisnīgu sadali.
· Jāprecizē atbalsta sadales noteikumi.
· Stratēģijas dokumentos jāparedz pastiprināti saskaņošanas mehānismi ar citiem līdzekļu devējiem (līdzekļu devēju matricām), lai zinātu, kādas papildu darbības veic dalībvalstis un citi līdzekļu devēji, un nepieļautu darba dublēšanos.
· Visās valstu stratēģijās jāiekļauj:
· sadaļa „neatkarīgs novērtējumu”, kas jānoformē kā visiem nolīgumiem derīgi tipveida nosacījumi un kam jābūt sarunu neatņemamai sastāvdaļai;
· rādītāji, kas izmantojami, lai novērtētu budžeta atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
· banānu nozarē īstenojamo reformu gaidāmie rezultāti;
· atbalsta sniegšanas nosacījumi;
· precīzs reformu grafiks un izdevumu aplēses katrai saņēmējvalstij;
· vides aizsardzības pasākumi, kā arī pasākumi to strādājošo veselības aizsardzībai, kuri ikdienā ir pārāk pakļauti pesticīdu iedarbībai.
· Stratēģijas dokumentos prioritārā kārtībā jāatbalsta tie projekti, kuri veicina banānu pārstrādi uz vietas un kuri palīdz uzlabot strādājošo dzīves līmeni.
· Valstīs, kuras veic pārorientēšanu, pārorientēšanas projektu pamatā vajadzētu būt ex ante ietekmes novērtējumam, kurā būtu noteikta nozare vai nozares, uz kurām vajadzētu pārorientēt banānu nozarē strādājošos.
· Komisijas pieņemtajiem pasākumiem vajadzētu būt saderīgiem ar saņēmējvalsts spēju lietderīgi izmantot sniegto atbalstu.
· Nedrīkst pieļaut, ka atbalsta pasākumi rada konkurences izkropļojumus, tādējādi negatīvi ietekmējot strādājošo ienākumus un veselību, galvenokārt pārliekas pakļautības pesticīdu iedarbībai un SDO pieņemto darba normu neievērošanas dēļ.
Šā iemesla dēļ jācenšas ieviest tādus papildu pasākumus, kuri labvēlīgi ietekmētu nozarē strādājošos, lai pēc 2013. gada mēs varētu novērtēt, vai ir sasniegti cerētie rezultāti, un lai mums nevajadzētu kārtējo reizi saskarties ar sasniegto rezultātu novērtēšanas grūtībām.
***
Procedūra
Referents uzskata, ka Eiropas Parlamenta loma ir augstākā mērā politiska, tāpēc procedūrās ir īpaši jāievēro Eiropas Parlamenta prerogatīvas. Lai ievērotu šīs demokrātiskās prerogatīvas, ir svarīgi, lai Parlaments varētu izmantot tā rīcībā esošās demokrātiskās kontroles pilnvaras, tostarp Lisabonas līgumā atzīto iespēju deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, proti, stratēģijas dokumentus un ar papildu pasākumiem banānu nozarē saistītās daudzgadu programmas.
Pēdējā piezīme skar procedūras, kas sniedz dalībvalstu parlamentiem iespēju pārbaudīt likumdošanas priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes principam. Ziņojuma tekstā ir ņemti vērtā Portugāles Asamblejas, Itālijas Senāta un Polijas Senāta atzinumi par atbilstību, tostarp Polijas Senāta prasība ievērot Protokola par subsidiaritātes principu 5. pantu, kas paredz to, ka leģislatīvā akta tekstā „jābūt iekļautam sīki izstrādātam ziņojumam, kas ļautu izvērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam”[2].
Budžeta komitejaS ATZINUMS (15.9.2010)
Attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā
(COM(2010)0102 – C7‑0079/2010 – 2010/0059(COD))
Atzinumu sagatavoja: Ivailo Kalfin
ĪSS PAMATOJUMS
Komisija 17. martā pieņēma priekšlikumu par grozījumiem regulā, ar kuru izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā un kuras mērķis ir ļaut finansēt papildu pasākumus banānu nozarē, kā tas paredzēts PTO sarunās par šo jautājumu. Komisija patiesībā ir atzinusi, ka nolīgums par jauniem banānu tirdzniecības nosacījumiem nozīmē to, ka ĀKK valstīm, kas ražo un eksportē, būs jāveic papildu pielāgojumi.
Pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu šo valstu pielāgošanos, piešķirtu 190 miljonu lielu budžetu uz četriem gadiem — 2010., 2011., 2012. un 2013. gadu —, paredzot iespēju papildus piešķirt 10 miljonus, ja to atļauj rezerves (vidējais piešķīrums papildu pasākumiem banānu nozarē ir EUR 47,5 miljoni). Būtu jāuzsver, ka papildu pasākumi banānu nozarē nav kompensāciju programma, bet gan mērķtiecīgs atbalsts, lai papildinātu iesaistīto valstu pielāgošanās centienus, un ka vispārējā ierosinātā finansējuma pamatā ir ĀKK valstīm paredzētās palīdzības ikgadējais vidējais līmenis saskaņā ar īpašo palīdzības struktūru (1998.–2008. g.), tostarp banānu tirdzniecības palielinājumu kopš īpašās palīdzības struktūras programmas sākuma.
Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem ir šāds:
2010. gadā: 75 miljoni
2011. gadā: 43 miljoni
2012. gadā: 41 miljons
2013. gadā: 31 miljons
Kopā: 190 miljoni
Līdzekļu piešķīruma atšķirības starp minētajiem četriem gadiem rodas no tā, ka pirmais un vislielākais tarifa samazinājums notiks 2010. gadā un to piemēros ar atpakaļejošu spēku, sākot ar 2009. gada decembri (kopējā tarifa samazinājumu par 45 % piemēros jau 2010. gadā).
Pasākuma īstenošanai ierosinātais finansējums ir šāds:
Līdzekļu pārdale: 95,8 miljoni
Rezerve 4. izdevumu kategorijā: 75,9 miljoni
Elastības instruments: 18,3 miljoni
Kopā: 190 miljoni
Kaut arī pasākumi ir jāatbalsta, jo tos īsteno saskaņā ar iepriekšējām saistībām, referents uzskata, ka daži tiesību akta finanšu pārskata aspekti nav pietiekami aplūkoti un rada pamatu nopietnām bažām:
– pirmkārt, ir pārsteidzoši atzīmēt, ka, neraugoties uz banānu tirdzniecības jautājuma gadu desmitiem ilgo risināšanu PTO, Komisija un Padome nedz sarunās par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu, nedz attīstības un sadarbības instrumenta vidusposma pārskatā nav ņēmušas vērā preferenciālā režīma atcelšanas iespējamo finansiālo ietekmi;
– otrkārt, nav veikts rūpīgs ietekmes novērtējums un ES tādēļ pieejami neskaidri un neparedzami rezultāti saistībā ar šo pasākumu īstenošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā;
– ierosinātā līdzekļu pārdale uz četriem gadiem ietekmē instrumentus, kuru nozīmi starptautiskās tirdzniecības dalībnieces Eiropas Savienības sistēmā tieši otrādi varētu stiprināt vēl vairāk; piemēram, apšaubāma varētu būt apropriāciju samazināšana civilās aizsardzības finanšu instrumentam trešās valstīs, ņemot vērā, ka dabas katastrofas pastāvīgi skar visnabadzīgākās trešās pasaules valstis;
– turklāt attiecībā uz elastības instrumenta izmantošanu ir paredzēts, ka (tikai 2010. gadā), lai kopumā finansētu papildu pasākumus banānu nozarē, izmantos tikai 9,6 % (18,3 miljonus no 190 miljoniem), kaut arī šo instrumentu 2010. gadā varētu izmantot apjomā līdz 115 miljoniem;
– tādēļ, pārmērīgi izmantojot rezervi, tiek apdraudēta Savienības spēja novērst un reaģēt uz neparedzamu krīzi, un tas nenāk par labu ierosinātajam finansējumam;
– tādēļ 4. izdevumu kategorijas finansējuma pastāvīgā nepietiekamība, kā to Komisija pareizi uzsvērusi savā ziņojumā, novērtējot Iestāžu nolīguma darbību, neļauj nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu papildu pasākumiem banānu nozarē. Priekšlikums pašreizējā redakcijā neatbilst 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmai, un tā pārskatīšana, izmantojot visus Iestāžu nolīguma 21.–23. punktā paredzētos līdzekļus, ir nenovēršama.
Ierosinātais kopējais finansējums (tostarp līdzekļu pārdale) uz četriem gadiem
ir šāds (izteikts miljonos euro):
|
Papildu pasākumi banānu nozarē. Finansējums 2010.–2013. gadam |
EUR miljoni |
||||||
|
Finansējuma avoti |
Budžeta pozīcija |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
KOPĀ |
|
|
Elastības instrumenta izmantošana |
|
18,3 |
|
|
|
18,3 |
|
|
Rezerve 4. izdevumu kategorijā |
|
0,875 |
25 |
25 |
25 |
75,875 |
|
|
Līdzekļu pārdale |
|
55,825 |
18 |
16 |
6 |
95,825 |
|
|
Mehānisms ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs |
21 02 03 |
17,4 |
|
|
|
17,4 |
|
|
Patēriņa preču nolīgumi |
21 07 04 |
1,8 |
|
|
|
1,8 |
|
|
Ārkārtas atbalsts saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi jaunattīstības valstīs |
19 06 08 |
2,5 |
|
|
|
2,5 |
|
|
Sagatavošanas darbība — farmācijas nozares tehnoloģijas nodošana jaunattīstības valstīm |
21 05 01 06 |
3,3 |
|
|
|
3,3 |
|
|
Sagatavošanas darbība — Melnās jūras baseina vides monitorings un Eiropas Vienotā pamatprogramma Melnās jūras reģiona attīstībai |
07 02 04 |
1,5 |
|
|
|
1,5 |
|
|
Nodrošinātība ar pārtiku |
21 02 01 |
1 |
2 |
1 |
|
4 |
|
|
Attīstības nevalstiskie dalībnieki |
21 03 01 |
|
1 |
2 |
|
3 |
|
|
Humānā un sociālā attīstība |
21 05 01 01 |
1 |
2 |
1 |
|
4 |
|
|
Pielāgošanās atbalsts cukura protokola valstīm |
21 06 03 |
24,325 |
|
|
|
24,325 |
|
|
Sadarbība ar Latīņamerikas jaunattīstības valstīm |
19 09 01 |
1 |
4 |
4 |
|
9 |
|
|
Sadarbība ar Āzijas jaunattīstības valstīm |
19 10 01 01 |
2 |
4 |
3 |
|
9 |
|
|
Civilā aizsardzība (civilās aizsardzības finanšu instruments) |
23 03 06 |
|
5 |
5 |
6 |
16 |
|
|
|
|
75 |
43 |
41 |
31 |
190 |
|
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns) | |
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
|
1.a uzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums radikāli samazināt rezervi 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijā, ievērojot šai kategorijai noteikto maksimālo apjomu, nedod pietiekami lielu rīcības brīvību, lai pienācīgi risinātu un novērstu iespējamo nākamo krīzi; |
Grozījums Nr. 2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns) | |
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
|
1.b uzskata, ka, ņemot vērā banānu tirdzniecības jautājuma ilglaicīgo risināšanu, ierosinātos pasākumus varēja iekļaut DFS jau agrākā posmā; |
Grozījums Nr. 3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns) | |
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
|
1.c atkārtoti pauž pārliecību, ka nevienu jaunu instrumentu nevajadzētu finansēt, izmantojot līdzekļu pārdali, jo tas varētu apdraudēt pašreizējās prioritātes; |
Grozījums Nr. 4 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.d punkts (jauns) | |
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
|
1.d atgādina, ka elastības instrumenta mērķis ir finansēt „skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus”1, un uzskata, ka ar banānu tirdzniecību saistītie pasākumi ir papildu pasākumi, kas ietilpst šajā kategorijā; |
|
|
____________ 1 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 27. punkts. |
Grozījums Nr. 5 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.e punkts (jauns) | |
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
|
1.e tādēļ uzskata, ka priekšlikums neatbilst DFS 4. izdevumu kategorijai noteiktajam maksimālajam apjomam, un prasa pārskatīt priekšlikumu, izmantojot visus līdzekļus, kas paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 21.–23. punktā, vai citus, piemēram, 25. un 27. punktā minētos līdzekļus; |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2010)0102 – C7-0079/2010 – 2010/0059(COD) |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja |
DEVE |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 24.3.2010 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Ivailo Kalfin 21.4.2010 |
|
|
|||||
|
Pieņemšanas datums |
13.9.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 2 0 |
||||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Damien Abad, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Giovanni Collino, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Estelle Grelier, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Jiří Havel, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gerben-Jan Gerbrandy, Roberto Gualtieri, Riikka Manner, Jan Olbrycht, Paul Rübig |
|||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2010)0102 – C7-0079/2010 – 2010/0059(COD) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
17.3.2010 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
DEVE 24.3.2010 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 17.6.2010 |
BUDG 24.3.2010 |
AGRI 24.3.2010 |
|
||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
INTA 28.9.2010 |
AGRI 6.4.2010 |
|
|
||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Charles Goerens 4.5.2010 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.6.2010 |
13.7.2010 |
30.8.2010 |
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
5.10.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 0 0 |
||||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thijs Berman, Michael Cashman, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Enrique Guerrero Salom, András Gyürk, Eva Joly, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, David-Maria Sassoli, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Gabriele Zimmer |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Kriton Arsenis, Santiago Fisas Ayxela, Isabella Lövin, Miguel Angel Martínez Martínez, Bart Staes, Patrizia Toia |
|||||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Róża Gräfin von Thun und Hohenstein |
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
11.10.2010 |
|||||||