IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Partnerības un sadarbības nolīgumam par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par vispārējiem principiem Moldovas Republikas līdzdalībai Savienības programmās

29.10.2010 - (10496/2010 – C7-0330/2010 - 2010/0102(NLE)) - ***

Ārlietu komiteja
Referents: Graham Watson

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Partnerības un sadarbības nolīgumam par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par vispārējiem principiem Moldovas Republikas līdzdalībai Savienības programmās

(10496/2010– C7-0330/2010 - 2010/0102(NLE))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10496/2010),

–       ņemot vērā 1994. gada 28. novembrī noslēgto Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses[1],

–       ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu (C7-0000/2010), kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114., 168., 169., 172. pantu, 173. panta 3. punktu, 188., 192. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 218. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,

–       ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0300/2010),

1.      piekrīt protokola noslēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.

• [1]  OV L 181, 24.6.1998., 3. lpp.

PASKAIDROJUMS

Partnerības un sadarbības nolīgums starp Moldovu un Eiropas Kopienām tika noslēgts 1994. gada 28. novembrī, un kopš 2004. gada Moldova ir iekļauta Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP).

Padome 2007. gada 5. martā[1] apstiprināja pieeju, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā „par vispārējo pieeju EKP partnervalstu līdzdalībai Kopienas aģentūrās un Kopienas programmās”[2]. Šajā paziņojumā ir paredzēta iespēja EKP valstīm piedalīties atsevišķās Kopienas programmās un aģentūrās, lai tādējādi veicinātu reformas, modernizāciju un pārkārtošanos. Apspriežamais ieteikuma projekts attiecas uz Moldovas Republikas pausto vēlmi piedalīties šāda veida Kopienas programmās.

Padome 2007. gada 18. jūnijā uzdeva Komisijai apspriest pamatnolīgumus par vispārējiem principiem līdzdalībai Savienības programmās ar trīspadsmit kaimiņattiecību politikas partnervalstīm. Sarunas ar Moldovas Republiku tika uzsāktas 2008. gada martā.

Protokolā iekļauts Pamatnolīgums par vispārējiem principiem Moldovas Republikas līdzdalībai Savienības programmās un aģentūrās un minēti standarta noteikumi, kuri parasti iekļauti šādos protokolos ar EKP valstīm. Tādēļ pirms līdzdalības katrā programmā ir jāizstrādā saprašanās memorands, kuru paraksta abas puses. Turklāt EKP valstis nedrīkst piedalīties visās Kopienas programmās, jo šo programmu statūti un mērķi ne vienmēr paredz šādu līdzdalību. Ir trīs veidu aģentūras un programmas — tās, kuras ir atvērtas līdzdalībai[3], tās, ar kurām ir iespējama sadarbība[4], un tās, attiecībā uz kurām nav iespējama ne sadarbība, ne līdzdalība[5].

Moldovas Republika sniedz finansiālu ieguldījumu konkrētajās programmās, kurās tā piedalās. Finansiālo saistību apjoms ir atkarīgs no katras programmas un to nosaka saprašanās memorandā.

Protokola noslēgšana ļautu pakāpeniski īstenot vai paplašināt Moldovas dalību noteiktās Kopienas programmās, sniedzot iespēju turpmāk veicināt sadarbību kultūras, izglītības, vides, tehniskajā un zinātniskajā jomā papildus politisko attiecību stiprināšanai saskaņā ar Austrumu partnerību un jaunā asociācijas nolīguma apspriešanai.

Visbeidzot šā protokola visaptverošā īstenošanā un attiecīgo saprašanās memorandu noslēgšanā ir ļoti svarīga politiskā stabilitāte un demokrātiskā attīstība. Tādēļ Moldovas pašreizējais konstitucionālais strupceļš ir problēma, kas būtu jārisina nekavējoties un efektīvi. Ir jāpauž nožēla par neveiksmīgo 2010. gada 5. septembra konstitucionālo referendumu, jo tas būtu sniedzis izeju no konstitucionālās krīzes. Ir svarīgi, lai Moldova turpinātu īstenot EKP rīcības plānu un dokumentā „Moldovas pārskatīšana” („Rethink Moldova”) izklāstītas reformas. Konstitūcijā paredzēto vēlēšanu sarīkošana ir ļoti būtiska Moldovas turpmākajai stabilitātei un labklājībai un tās attiecību attīstībai ar ES. Visām iesaistītajām pusēm vajadzētu kopīgi meklēt izeju un apliecināt Moldovas iedzīvotāju uzticību Eiropas risinājumam. ES un Eiropas Padome ir sniegusi būtisku atbalstu un tas ir jāturpina, lai Moldovas Republika varētu drīzumā pārvarēt šo problēmu.

• [1]  Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 5. marta secinājumi.
• [2]  COM(2006) 724 galīgā redakcija, 2006. gada 4. decembris.
• [3]  Piemēram, EVA, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma u.c.
• [4]  Piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, HERCULE II, Pericles, Marco Polo u.c.
• [5]  Piemēram, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs, Eiropas Izglītības fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds u.c.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.10.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Pino Arlacchi, Franziska Katharina Brantner, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Mário David, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Anneli Jäätteenmäki, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Kyriakos Mavronikolas, Alexander Mirsky, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Hans-Gert Pöttering, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Adrian Severin, Charles Tannock, Zoran Thaler, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Graham Watson
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christian Ehler, Kinga Gál, Georgios Koumoutsakos, Barbara Lochbihler, Norbert Neuser, Vittorio Prodi, Potito Salatto, Judith Sargentini, Marietje Schaake, Traian Ungureanu, Renate Weber