ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

9.11.2010 - (COM(2010)0076 – C7‑0071/2010 – 2010/0044(COD)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Chrysoula Paliadeli

Grozījumi

• 001-062 (PDF - 237 KB)
• 001-062 (DOC - 300 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

(COM(2010)0076 – C7‑0071/2010 – 2010/0044(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0076),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0071/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā to pamatoto atzinumu par tiesību akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam, kurus EP priekšsēdētājam ir nosūtījis dalībvalsts parlaments,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7–0311/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  aicina Komisiju šo priekšlikumu iesniegt Parlamentam vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Līgums ir vērsts uz to, lai ciešāk vienotu Eiropas iedzīvotājus, un konkrēti ar 167. pantu Eiropas Savienībai uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.	(1) Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir vērsts uz to, lai ciešāk vienotu Eiropas iedzīvotājus, un konkrēti ar LESD 167. pantu Eiropas Savienībai uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. Turklāt LESD 167. panta 2. punktā noteikts, ka saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienībai ir jāveicina zināšanu uzlabošana un popularizēšana par Eiropas tautu kultūru un vēsturi.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Līgumu ir izveidota arī Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā. Lai iedzīvotāji pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāks uzsvars jāliek uz kopīgajām vērtībām, vēsturi un kultūru kā galvenajiem faktoriem līdzdalībai tādā sabiedrībā, kas dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, kultūru daudzveidības, iecietības un solidaritātes principiem.	(3) Ar Līgumu ir izveidota arī Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā. Lai iedzīvotāji pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāks uzsvars jāliek uz kopīgajām vērtībām, vēsturi un kultūru kā galvenajiem faktoriem līdzdalībai tādā sabiedrībā, kas dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, kultūru un valodu daudzveidības, iecietības un solidaritātes principiem.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Īstenojot pasākumus saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi, būtu jāizmanto līdz šim gūtā starpvaldību iniciatīvas pieredze.
Pamatojums
Visa pieredze, kas līdz šim gūta starpvaldību iniciatīvas rezultātā, jāizmanto par labu jaunajam ES pasākumam.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Eiropas mantojuma zīmei jātiecas veidot sinerģijas un iespējas savstarpēji papildināties ar citām iniciatīvām, piemēram, UNESCO “Pasaules mantojuma sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”. Jaunās Eiropas mantojuma zīmes pievienotās vērtības pamatā jābūt ieguldījumam, ko Eiropas vēsturē un kultūra devuši atlasītie objekti, uzskatāmi izglītojošā dimensijā piesaistot cilvēku, īpaši jauniešu, interesi, savukārt objektiem būtu jāveido savstarpējas sadarbības tīkli, lai dalītos pieredzē un ar labāko praksi. Iniciatīvā lielākā uzmanība jāvērš uz to, lai veicinātu objektu pieejamību un popularizētu tos, kā arī uz sniegto paskaidrojumu un piedāvāto pasākumu kvalitāti, nevis objektu saglabāšanu, jo to būtu jānodrošina jau esošām aizsardzības sistēmām.	(7) Eiropas mantojuma zīmei jātiecas papildināt, nevis dublēt iniciatīvas, piemēram, UNESCO „Pasaules mantojuma sarakstu”, UNESCO „Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes „Eiropas kultūras ceļus”. Jaunās Eiropas mantojuma zīmes pievienotās vērtības pamatā jābūt ieguldījumam, ko Eiropas vēsturē un kultūrā, tostarp Savienības veidošanā, devuši atlasītie objekti, uzskatāmi izglītojošā dimensijā piesaistot cilvēku, īpaši jauniešu, interesi, savukārt objektiem būtu jāveido savstarpējas sadarbības tīkli, lai dalītos pieredzē un ar labāko praksi. Iniciatīvā lielākā uzmanība jāvērš uz to, lai veicinātu objektu pieejamību un popularizētu tos, tādējādi sekmējot vēstures un kultūras mantojuma kopēju izmantošanu visā Savienības teritorijā, kā arī uz sniegto paskaidrojumu un piedāvāto pasākumu kvalitāti, nevis objektu saglabāšanu, jo tā būtu jānodrošina jau esošām aizsardzības sistēmām.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējām ierosināt piešķirt Eiropas mantojuma zīmi objektiem, kuriem zīme jau piešķirta, īstenojot starpvaldību iniciatīvu. Šādi objekti būtu jānovērtē, balstoties uz jauniem kritērijiem un procedūrām.
Pamatojums
Pašreizējos ES dalībvalstu starpvaldību objektus ir paredzēts iekļaut jaunajā ES iniciatīvā. Lai nodrošinātu jaunās iniciatīvas vispārēju saskaņotību, minētie objekti būtu jānovērtē vēlreiz, izmantojot jaunos kritērijus.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Turpmākos Eiropas mantojuma zīmes novērtējumos var apsvērt iniciatīvas paplašināšanas iespēju, iekļaujot trešās valstis, kas piedalās Kultūras programmā.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eiropas mantojuma zīmes administratīvajai pārvaldībai arī turpmāk jāpaliek vienkāršai un elastīgai, ievērojot subsidiaritātes principu.	(11) Eiropas mantojuma zīmes administratīvajai pārvaldībai vajadzētu būt vienkāršai un elastīgai, ievērojot subsidiaritātes principu.
Pamatojums
Ar šo jauno iniciatīvu tiek ieviesta jauna administratīvā kārtība.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā lēmumā “objekti” ir pieminekļi, dabas un pilsētvides objekti, kultūras ainavas, piemiņas vietas, kultūras preces un priekšmeti, ar kādu vietu saistīts nemateriāls mantojums, tostarp mūsdienu mantojums.	Šajā lēmumā “objekti” ir pieminekļi, dabas, zemūdens, arheoloģiskie, industriālie un pilsētvides objekti, kultūras ainavas, piemiņas vietas, kultūras preces un priekšmeti, ar kādu vietu saistīts nemateriāls mantojums, tostarp mūsdienu mantojums.
Pamatojums
Arheoloģiskie objekti ir tieši saistīti ar Eiropas kultūras mantojumu, tāpēc tie būtu jānorāda definīcijā. Šajā definīcijā būtu jāparedz arī zemūdens objekti, jo Eiropas iedzīvotājiem no aizvēstures līdz mūsdienām ir ilgstošas jūrniecības tradīcijas.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– pamatojoties uz vēstures un kultūras mantojuma kopīgajiem elementiem, stiprināt Eiropas pilsoņu piederības izjūtu Eiropas Savienībai un izpratni par daudzveidību;	– pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgajām vērtībām un elementiem, stiprināt Eiropas pilsoņu, jo īpaši jauniešu, piederības izjūtu Savienībai;
Pamatojums
Jauniešu piekļuves veicināšana Eiropas kultūras mantojumam ir ar Eiropas mantojuma zīmi saistīto pasākumu prioritāte, un to nepieciešams uzsvērt. Eiropas mantojuma zīme nenorāda uz objektu saglabājamību, bet apliecina objektu izglītojošo dimensiju. Eiropas mantojuma zīmes izglītojošā vērtība ir daļa no pieejas, kā reaģēt uz pieaugošo plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas ideju, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– izvērst kultūru dialogu.	– stiprināt kultūru dialogu un starpteritoriālo sadarbību, kā arī izpratni par daudzveidību.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Rīcības starpposma mērķi ir šādi:	2. Tālab, uzskatot turpmāk minētās darbības par starpposma mērķiem, ar rīcības starpniecību mēģina:
Pamatojums
Sk. pamatojumu 3. panta 1. punkta ievada grozījumam.
Starpposma mērķi attiecas uz to, kā Eiropas mantojuma zīme ietekmē indivīdus un kultūras mantojumu kopumā. Šajā līmenī ietekmi var apzināt un/vai novērtēt ar ticamības pakāpi atbilstoši starpposma ietekmes rādītājiem.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– stiprināt to objektu vērtību un savdabību, kuriem ir bijusi svarīga loma Eiropas Savienības vēsturē un izveidē;	– uzsvērt simbolisko vērtību un palielināt savdabību objektiem, kuriem ir bijusi nozīmīga loma Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Savienības izveidē;
Pamatojums
Ar zīmi tiks veicināta pašreizējā objektu vērtība. Iniciatīva ir svarīga gan Eiropas integrācijas vecināšanā, izmantojot zināšanas par Eiropas kultūru un vēsturi, gan piederības izjūtas stiprināšanā Eiropas Savienībai, tuvinot tās iedzīvotājus iestādēm.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– palielināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas veidošanu un kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, jo īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.	– palielināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas vēsturi un Savienības veidošanu un kopīgo, tomēr atšķirīgo materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, jo īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.
Pamatojums
Eiropas vēsture un kultūra un Eiropas Savienības veidošana ir divas atšķirīgas koncepcijas, kurām ir vienāda nozīme attiecībā uz Eiropas kultūras un simbolisko mantojumu.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Rīcības konkrētie mērķi ir šādi:	3. Ar objektiem konkrētu mērķu veidā cenšas:
Pamatojums
Sk. pamatojumu 3. panta 1. punkta ievada grozījumam.
Konkrētie mērķi ir saistīti ar tādiem uzlabojumiem, ko ar objektiem varētu panākt (kopā vai atsevišķi) konkursa procesā attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi.
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– palielināt jauniešu izpratni par kopīgo kultūras mantojumu;	– palielināt jo īpaši jauniešu izpratni, kā arī Eiropas iedzīvotāju izpratni kopumā par kopīgo kultūras mantojumu un vairot Eiropas pilsoņu identitātes izjūtu;
Pamatojums
Eiropas identitātes veidošana ir būtiski svarīgs mērķis Eiropas integrācijas procesā, un kā tādu to var aktīvi veicināt, izmantojot Eiropas mantojuma zīmi.
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– uzlabot ikviena sabiedrības locekļa, īpaši jauniešu, piekļuvi kultūras mantojumam;	– uzlabot un/vai palielināt ikviena, īpaši jauniešu, piekļuvi kultūras mantojumam;
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 5. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– nodrošinot mākslas, kultūras un vēstures izglītību, izvērst kultūru dialogu, jo īpaši jauniešu vidū;	– nodrošinot mākslas, kultūras, vēstures un interaktīvo tiešsaistes izglītību, izvērst kultūru dialogu, jo īpaši jauniešu vidū;
Pamatojums
Jaunieši sazinās, veido kontaktus, mācās un sadarbojas, izmantojot IKT un sociālo kontaktu vietnes. Jaunākajai paaudzei ir ļoti vienkārši izteikties, izmantojot tīmekļa žurnālus, vietni „Facebook” un citas izglītojošas vietnes. Interaktīvā tiešsaistes mācīšanās ir labākais un rentablākais līdzeklis, lai sekmētu kultūru dialogu, un tāpēc tas būtu jāiekļauj grozījumā.
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– veicināt kultūras mantojuma, mūsdienu jaunrades un radošuma sinerģiju;	– veicināt kultūras mantojuma un mūsdienu jaunrades sinerģiju un atbalstīt radošo darbību;
Pamatojums
Sinerģijas starp kultūras mantojumu un mūsdienu jaunradi varētu veicināt radošu darbību.
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 6.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– sekmēt kultūras mantojuma un ar to saistītās ekonomiskās darbības mijiedarbību, vienlaikus pilnībā respektējot mantojuma objekta un tā apkārtējās vides viengabalainību;
Pamatojums
Kādas teritorijas kultūras mantojums varētu būt viens no tās galvenajiem ienākumu avotiem, radot iespējas ekonomikas izaugsmei, kuru veicina kultūras tūrisms, kultūras nozares utt. Turklāt, mijiedarbojoties ar ražīgu ekonomikas darbību, mantojuma objekti būs spējīgi paši sevi uzturēt, ņemot vērā, ka ar tiem saistīto augsto izmaksu dēļ bieži vien uzturēšana ir ārkārtīgi apgrūtinoša.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 7. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– piesaistīt uzmanību reģioniem un veicināt to ilgtspējīgu attīstību.	– piesaistīt uzmanību reģioniem, tos popularizēt, palielināt kultūras ietekmi, attīstīt tūrismu un veicināt to ilgtspējīgu attīstību;
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 3. punkts – 7.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– sekmēt Eiropas tīklu izveidi, lai popularizētu Eiropas kopīgo mantojumu.
Pamatojums
Eiropas mantojums ir ārkārtīgi daudzveidīgs, un starpreģionālie tīkli varētu uzsvērt kopīgo Eiropas tēmu, kas vijas cauri ļoti atšķirīgiem periodiem un mākslinieciskiem stiliem. Tīklus varētu izveidot, piemēram, par cisterciešu mūku ordeni, romiem, modernismu vai jūgendstilu, saulgriežu rituāliem utt., tādējādi palīdzot Eiropas iedzīvotājiem novērtēt, ka daudz no tā, ko viņi uzskata par savu nacionālo kultūras mantojumu, raksturīgs daudzviet Eiropā.
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un dalībvalstis nodrošina Eiropas mantojuma zīmes papildināmību ar citām iniciatīvām kultūras mantojuma jomā, tostarp UNESCO “Pasaules mantojuma” sarakstu un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”.	Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas mantojuma zīme papildina, nevis dublē citas iniciatīvas kultūras mantojuma jomā, tostarp UNESCO „Pasaules mantojuma sarakstu”, UNESCO „Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļus”.
Pamatojums
Sk. pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr.  23 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Kandidātiem uz zīmi piemīt simboliska Eiropas nozīmes vērtība un bijusi svarīga loma Eiropas Savienības vēsturē un veidošanā. Tāpēc kandidāti spēj pamatot:	(1) Objektiem, kas pretendē uz Eiropas mantojuma zīmi, piemīt simboliska Eiropas nozīmes vērtība un bijusi būtiska loma Eiropas vēsturē un kultūrā un/vai Savienības veidošanā. Tāpēc attiecībā uz tiem ir iespējams pamatot:
Pamatojums
Sk. pamatojumu 3. panta 1. punkta 1. ievilkuma grozījumam.
Grozījums Nr.  24 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– un/vai objekta lomu un nozīmi Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, tā saikni ar īpaši svarīgām norisēm vai cilvēkiem Eiropā, kā arī ar kultūras, mākslas, politikas, sociāliem, zinātnes, tehnoloģiju vai rūpniecības virzieniem;	– un/vai objekta lomu un nozīmi Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, tā saikni ar īpaši svarīgām norisēm vai cilvēkiem Eiropā, kā arī ar kultūras, mākslas, reliģijas, politikas, sociāliem, zinātnes, tehnoloģiju, ekoloģijas vai rūpniecības virzieniem;
Pamatojums
Eiropas kontekstā būtiska nozīme ir bijusi reliģijai tās dažādajās izpausmēs, tās dēļ ir izraisījušies kari, tā ietekmējusi filozofiju, domu un vispārējo kultūru, kā arī lielā mērā mākslas darbus līdz deviņpadsmitajam gadsimtam, nemaz nerunājot par citām jomām, kas saistītas ar reliģiju. Turklāt Eiropas nozīmīgākie pieminekļi ir pēc savas būtības saistīti ar reliģiju, un tāpēc būtu absurdi, ja šajā sakarībā reliģija netiktu iekļauta.
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kandidāti uz zīmi iesniedz projektu, kurā tie liek uzsvaru uz savu Eiropas dimensiju un apņemas īstenot šādus elementus:	(2) Attiecībā uz objektiem, kas pretendē uz Eiropas mantojuma zīmi, iesniedz projektu, kura īstenošana jāuzsāk ne vēlāk kā līdz tā gada beigām, kad tiek piešķirta zīme, un kurā iekļauj šādus elementus:
Pamatojums
Nosakot izpildes kritēriju īstenošanas termiņu līdz tā gada beigām, kad tiek piešķirta zīme, tiktu stingri paredzēts, ka tiek izpildītas visas saistības attiecībā uz objektiem.
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– popularizēt daudzvalodību, lietojot vairākas Eiropas Savienības valodas;	– popularizēt daudzvalodību un reģionālo daudzveidību, lietojot vairākas Savienības valodas, kas ir starpkultūru dialoga galvenais elements;
Grozījums Nr.  27 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– piedalīties Eiropas mantojuma zīmi saņēmušo objektu sadarbības tīklu darbībās, lai apmainītos ar pieredzi un sāktu kopīgus projektus;	– sadarboties ar to objektu pārvaldītājiem, kuri jau saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi;
Grozījums Nr.  28 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 5. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– veicināt objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, piemēram, izmantojot modernās tehnoloģijas;	– veicināt objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, cita starpā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību;
Grozījums Nr.  29 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 5.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– nodrošināt, ka objekts ir pieejams Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus pilnībā ievērojot tā viengabalainību;
Pamatojums
Varētu šķist, ka šāds grozījums nav vajadzīgs, taču daudzi pieminekļi nav pieejami sabiedrībai, tāpēc ir grūti tos saistīt ar identitāti.
Grozījums Nr.  30 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Mākslas un kultūras norišu (piemēram, pasākumu, festivālu, radošo namu) rīkošana, kas sekmē Eiropas mākslinieku un krājuma mobilitāti, rosina kultūru dialogu un palīdz veidot saikni starp mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, ir atbalstāma, ja tas iespējams, ņemot vērā objekta specifiku.	– organizēt mākslas un kultūras procesu (piemēram, pasākumus, festivālus, radošos namus), kas sekmē Eiropas kultūras darbinieku, mākslinieku un krājuma mobilitāti, rosina kultūru dialogu un palīdz veidot saikni starp mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, ir atbalstāma, ja tas iespējams, ņemot vērā objekta specifiku.
Pamatojums
Šis teikums nav obligāto kritēriju daļa, bet izvēles elements, jo kritēriji jāpiemēro proporcionāli objektu lielumam un veidam. Mākslas un kultūras procesu saistībā ar visiem objektiem organizēt varētu būt neiespējami.
Grozījums Nr.  31 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– nodrošināt objekta pieejamību pēc iespējas plašai sabiedrībai, piemēram, pielāgojot objektu vai apmācot personālu;	– nodrošināt objekta pieejamību pēc iespējas plašai sabiedrībai, tostarp vecāka gadagājuma personām un personām ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot objektu vai apmācot personālu un izmantojot internetu;
Grozījums Nr.  32 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 6. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– uzņemties objektu kā tūrisma galamērķu reklamēšanu;	– reklamēt objektus kā tūrisma galamērķus, vienlaicīgi ierobežojot iespējamās negatīvās sekas, kas bojā objektus vai to vidi;
Pamatojums
Tūrisma attīstība nekādā veidā nedrīkstētu izkropļot objektu un tā apkārtējo vidi.
Grozījums Nr.  33 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 8. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– nodrošināt, ka vadības plāns ir cik vien iespējams videi labvēlīgs, lai ierobežotu tūrisma potenciālo negatīvo ietekmi.	– nodrošināt, ka pārvaldības plāns ir cik vien iespējams videi labvēlīgs.
Pamatojums
Skatīt 7. panta 3. punkta 6. ievilkuma grozījumu.
Grozījums Nr.  34 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Eiropas žūrijā ir 12 locekļi. Četrus locekļus izvirza Eiropas Parlaments, četrus – Padome, un četrus – Komisija. Žūrijas locekļi izrauga priekšsēdētāju.	2. Eiropas žūrijā ir 13 locekļi. Četrus locekļus izvirza Eiropas Parlaments, četrus – Padome, četrus – Komisija un vienu – Reģionu komiteja saskaņā ar attiecīgajām procedūrām. Eiropas žūrijas locekļi izrauga priekšsēdētāju.
Pamatojums
Reģionu komitejas pārstāvja iekļaušana Eiropas žūrijā piešķirtu balsi vietējām un reģionālajām iestādēm, tādējādi padarot tās reprezentatīvākas un piesaistot interesi vietējā un reģionālā līmenī. Ar to arī panāktu, ka žūrijas sastāvs papildinātos par vienu locekli.
Grozījums Nr.  35 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti. Šiem ekspertiem ir ievērojama pieredze un zināšanas kultūras, mantojuma, Eiropas vēstures vai citās jomās, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes mērķiem.	3. Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti. Šiem ekspertiem ir ievērojama pieredze un zināšanas jomās, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes mērķiem. Iestādes, kas izvirza ekspertu kandidātus, iespēju robežās mēģina nodrošināt to attiecīgo zināšanu jomu papildināmības principu un proporcionālu pārstāvību no ģeogrāfiskā viedokļa.
Pamatojums
Eiropas žūrija būtu jāveido no kultūras ekspertiem, aptverot visas jomas, kas saistītas ar ES mantojuma zīmi (uzskaitījumam nevajadzētu būt ierobežojošam, tas varētu mainīties, aptverot gan humanitārās studijas, gan kultūras priekšmetu pārvaldību), vienlaicīgi nodrošinot arī visu dalībvalstu taisnīgu pārstāvību.
Grozījums Nr.  36 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Atkāpjoties no iepriekšminētā, pirmajā gadā, kad spēkā ir šis lēmums, Komisija izvirza četrus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments izvirza četrus ekspertus uz diviem gadiem, savukārt Padome izvirza četrus ekspertus uz trim gadiem.	4. Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Atkāpjoties no iepriekšminētā, pirmajā gadā, kad spēkā ir šis lēmums, Komisija izvirza četrus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments izvirza četrus ekspertus un Reģionu komiteja vienu ekspertu uz diviem gadiem, savukārt Padome izvirza četrus ekspertus uz trim gadiem.
Pamatojums
Sk. 8. panta 2. punkta grozījumu.
Grozījums Nr.  37 Lēmuma priekšlikums 8. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja atklājas, ka starp žūrijas locekli un kādu konkrētu objektu valda interešu konflikts, attiecīgais žūrijas loceklis nepiedalās minētā objekta vērtēšanā.	5. Eiropas žūrijas locekļi deklarē ikvienu interešu konfliktu vai iespējamo interešu konfliktu attiecībā uz kādu konkrētu objektu. Ja šāda deklarācija tiek sniegta vai ja šāds interešu konflikts kļūst zināms, žūrijas loceklis nepiedalās minētā objekta vai citu objektu vērtēšanā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.
Pamatojums
Šādas praktiskas metodes nodrošina procedūras pārredzamību.
Grozījums Nr.  38 Lēmuma priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršas un efektīvas, Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz atlases kritērijiem, un visi kandidāti to izmanto. Atlasē ņems vērā tikai tos pieteikumus, kas iesniegti, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu.	Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kas noteikti 7. pantā, un to izmanto attiecībā uz visiem objektiem, kas pretendē uz zīmes piešķiršanu. Atlasē ņems vērā tikai tos pieteikumus, kas iesniegti, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu.
Grozījums Nr.  39 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu priekšatlasi.	1. Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu priekšatlasi.
Grozījums Nr.  40 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra dalībvalsts var priekšatlasē izvirzīt ne vairāk kā divus objektus gadā saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru. Gados, kas paredzēti pārraudzības procedūrai, atlasi neveic.	2. Katra dalībvalsts var priekšatlasē izvirzīt ne vairāk kā divus objektus reizi divos gados saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru.
Pamatojums
Objektu atlase reizi divos gados nodrošinās atlases procedūras labāku kvalitāti, kā arī izvēlēto objektu labāku kvalitāti. Jānodrošina saprātīgs objektu skaits, lai neapdraudētu Eiropas mantojuma zīmes kvalitāti, ticamību un prestižu. Atlases procedūra vienu gadu būtu īstenojama dalībvalsts līmenī, bet nākamo gadu — Eiropas līmenī, oficiāli piešķirot zīmi objektiem. Šādā gadījumā objektu pārraudzību var īstenot paralēli atlases procedūrai.
Grozījums Nr.  41 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Katra dalībvalsts izveido savas kandidātobjektu priekšatlases procedūras un kalendāru, ievērojot subsidiaritātes principu un nodrošinot, lai administratīvie pasākumi būtu pēc iespējas vienkārši un elastīgi. Dalībvalstis informē Komisiju par priekšatlases rezultātiem vēlākais atlases procedūras gada 31. janvārī.	3. Katra dalībvalsts izveido savas kandidātobjektu priekšatlases procedūras un kalendāru, ievērojot subsidiaritātes principu un nodrošinot, lai administratīvie pasākumi būtu pēc iespējas vienkārši un elastīgi. Dalībvalstis informē Komisiju par priekšatlases rezultātiem vēlākais priekšatlases procedūras gada 1. martā.
Pamatojums
Atbilst jaunākajam ierosinātajam grafikam (sk. pielikumu).
Grozījums Nr.  42 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Priekšatlases pamatā ir 7. pantā izklāstītie kritēriji, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.	4. Priekšatlase notiek saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.
Pamatojums
Priekšatlasei jānotiek, katrā dalībvalstī izmantojot vienas un tās pašas pieteikumu veidlapas un saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  43 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija publicē priekšatlasē izvēlēto objektu pilnu sarakstu un informē par to Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.
Pamatojums
Priekšatlasē izvēlēto objektu saraksta publicēšana un visu iesaistīto ES iestāžu informēšana padara procedūru pārredzamāku.
Grozījums Nr.  44 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Galīgās atlases pamatā ir 7. pantā izklāstītie kritēriji, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.	3. Galīgā atlase notiek saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.
Pamatojums
Galīgajai atlasei ES līmenī jānotiek, izmantojot vienas un tās pašas pieteikumu veidlapas un saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  45 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par priekšatlasē izvirzītajiem objektiem vēlākais atlases procedūras gada 31. oktobrī. Ziņojumā iekļauj ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu un pamatojumu attiecībā uz tiem objektiem, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā.	4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par priekšatlasē izvirzītajiem objektiem vēlākais priekšatlases procedūras gada 15. decembrī. Ziņojumā iekļauj ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu un pamatojumu attiecībā uz tiem objektiem, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā.
Pamatojums
Atbilst jaunākajam ierosinātajam grafikam (sk. pielikumu).
Grozījums Nr.  46 Lēmuma priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Starptautisku objektu pieteikumos ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Tos atlasa viena no iesaistītajām dalībvalstīm, izvēloties lielākais divus objektus, kā noteikts 10. pantā, un to izvirza visu iesaistīto dalībvalstu vārdā pēc tam, kad notikusi apspriešanās ar visām šīm dalībvalstīm un panākta vienošanās.	2. Starptautisku objektu pieteikumos ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Tos iepriekš atlasa visas iesaistītās dalībvalstis, izvēloties maksimāli to divus objektus, kā noteikts 10. pantā. Attiecībā uz starptautiskiem objektiem viens no tiem tiek izvēlēts kā koordinējošais objekts, kas veidos vienoto kontaktpunktu ar Komisiju. Saistībā ar koordinējošo objektu laikus tiek sniegta informācija par starptautisko kandidātobjektu visām dalībvalstīm, nodrošinot, ka tiek iesaistīti visi attiecīgie objekti visā Savienībā. Attiecībā uz visiem objektiem, kas veido starptautisko objektu, tiek aizpildīts 9. pantā minētais pieteikums, un tie atbilst 7. pantā noteiktajiem kritērijiem.
Pamatojums
Starptautiskiem objektiem tiek noteikts prioritārs stāvoklis, jo tie pēc savas būtības veicina Eiropas mantojuma zīmes galvenos mērķus un izveido tīklus. Tālab visām iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāpiešķir sava kvota saviem objektiem, kas veido starptautisko objektu. Turklāt svarīgi ir arī laikus informēt visas dalībvalstis par nodomu aicināt piešķirt tam starptautiska objekta zīmi tā, lai ikviens ieinteresētais tiktu iekļauts. Praktisku iemeslu dēļ ir nepieciešams izvēlēties koordinatoru attiecībā uz katru starptautisko objektu, kurš būtu kontaktpersona ar Eiropas žūriju un Komisiju.
Grozījums Nr.  47 Lēmuma priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Īpaši jāapspriež starptautiski objekti, kuri veicina Eiropas pārrobežu mantojuma būtības izplatīšanu un kuriem ir materiāla vai nemateriāla simboliska nozīme.
Pamatojums
Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas mantojuma zīmi piešķirtu starptautiskam objektam, tādējādi sekmējot Eiropas mantojuma padziļināšanos, kas ietekmētu plašāku iedzīvotāju loku. Miers ir nemateriāla simbolisma piemērs.
Grozījums Nr.  48 Lēmuma priekšlikums 12. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja kāds no objektiem, kas veido starptautisku objektu, vairs neatbilst ar Eiropas mantojuma zīmi saistītajiem kritērijiem vai pieteikumā norādītajām saistībām, piemēro 15. pantā noteikto procedūru.
Grozījums Nr.  49 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija oficiāli izvirza objektus, kuriem piešķir Eiropas mantojuma zīmi nākamajā gadā pēc atlases procedūras, ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.	1. Komisija oficiāli izvirza objektus, kuriem piešķir Eiropas mantojuma zīmi nākamajā gadā pēc atlases procedūras, pienācīgi ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu. Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju par pieņemtajiem lēmumiem.
Pamatojums
Atbilst grozījumiem attiecībā uz 8. pantu.
Grozījums Nr.  50 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.	2. Eiropas mantojuma zīmi objektiem piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.
Grozījums Nr.  51 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Eiropas mantojuma zīmes piešķiršana nav saistīta ar pienākumiem pilsētplānošanā, juridiskajā jomā, ne arī ainavas veidošanā, mobilitātes vai arhitektūras ziņā. Piemērojami ir vienīgi vietējie noteikumi.
Grozījums Nr.  52 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ziņojumu nosūta Komisijai un iesniedz izskatīšanai Eiropas žūrijā vēlākais pārraudzības procedūras gada 31. janvārī.	3. Ziņojumu nosūta Komisijai un iesniedz izskatīšanai Eiropas žūrijā vēlākais pārraudzības procedūras gada 1. martā.
Pamatojums
Atbilst jaunākajam ierosinātajam grafikam (sk. pielikumu).
Grozījums Nr.  53 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par situāciju attiecīgās dalībvalsts objektos, kas saņēmuši zīmi, vēlākais pārraudzības procedūras gada 31. oktobrī, un vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus, kas jāņem vēra nākamajā pārraudzības periodā.	4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par situāciju attiecīgās dalībvalsts objektos, kas saņēmuši zīmi, vēlākais pārraudzības procedūras gada 15. decembrī, un vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus, kas jāņem vēra nākamajā pārraudzības periodā.
Pamatojums
Atbilst jaunākajam ierosinātajam grafikam (sk. pielikumu).
Grozījums Nr.  54 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija nosaka kopīgus rādītājus, lai dalībvalstis varētu nodrošināt saskaņotu pieeju pārraudzības procedūrai.	5. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas žūriju nosaka kopīgus rādītājus, lai dalībvalstis varētu nodrošināt saskaņotu pieeju pārraudzības procedūrai.
Grozījums Nr.  55 Lēmuma priekšlikums 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Galīgo lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu pieņem Komisija. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.	4. Galīgo lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu pieņem Komisija, pienācīgi ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu. Komisija par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.
Pamatojums
Eiropas žūrijas iesaistīšana zīmes anulēšanas procedūrā ir būtiski svarīga pārredzamības nodrošināšanai.
Grozījums Nr.  56 Lēmuma priekšlikums 15. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Jebkurā laikā var izvēlēties atteikties no objektiem piešķirtās Eiropas mantojuma zīmes. Šādā gadījumā to paziņo attiecīgajai dalībvalstij, kas savukārt informē Komisiju. Komisija pieņem lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu un par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju.
Pamatojums
Iespēja brīvprātīgi atteikties no ES mantojuma zīmes iniciatīvas padara to demokrātiskāku, ņemot vērā situācijas, kad attiecībā uz objektu neatkarīgu apstākļu dēļ turpmāk nevar ievērot saistības, ko uzliek zīme, vai arī vairs nav vēlmes iesaistīties šajā iniciatīvā.
Grozījums Nr.  57 Lēmuma priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 3. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– izstrādā norādes attiecībā uz atlases un pārraudzības procedūrām, kā arī pieteikuma veidlapu;	– ņemot vērā 3. pantā noteiktos mērķus un saskaņā ar 7. pantā noteiktajiem kritērijiem, izstrādā norādes, lai palīdzētu atlases un pārraudzības procedūru īstenošanā, kā arī pieteikuma veidlapu aizpildīšanā;
Grozījums Nr.  58 Lēmuma priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija atbild par saziņu saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi un par tās atpazīstamību Eiropas Savienības līmenī, īpaši izveidojot un uzturot konkrētu tīmekļa vietni.	2. Komisija atbild par saziņu saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi un par tās atpazīstamību Eiropas Savienības līmenī, īpaši izveidojot un uzturot konkrētu tīmekļa vietni un jaunu logo, veicinot objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, piemēram, izmantojot iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas un digitālie un interaktīvie līdzekļi, un veidojot sinerģijas ar citām Eiropas iniciatīvām. Visi 8. panta 6. punktā, 10. panta 4.a punktā un 15. panta 5. punktā minētās Eiropas žūrijas paziņojumi un ieteikumi tiek publiskoti šajā tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Jauns logo veicinātu ES mantojuma zīmes atpazīstamību un izpratnes veidošanu par šo iniciatīvu. Eiropas žūrijas darbam jābūt cik vien iespējams pārredzamam.
Grozījums Nr.  59 Lēmuma priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija nodrošina Eiropas mantojuma zīmes rīcības ārēju un neatkarīgu novērtējumu. Novērtējumu veic katru sesto gadu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru, un tajā izskata visus elementus, tostarp rīcības īstenošanai izmantoto procedūru efektivitāti, objektu skaitu, rīcības ietekmi, kā to iespējams uzlabot un to, vai Eiropas mantojuma zīme būtu jāturpina.	1. Komisija nodrošina Eiropas mantojuma zīmes rīcības ārēju un neatkarīgu novērtējumu. Novērtējumu veic katru sesto gadu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru, un tajā izskata visus elementus, tostarp rīcības īstenošanai izmantoto procedūru efektivitāti, objektu skaitu, ģeogrāfiskās robežas un rīcības ietekmi, kā to iespējams uzlabot un to, vai Eiropas mantojuma zīme būtu jāturpina.
Pamatojums
Vajadzības gadījumā turpmākos Eiropas mantojuma zīmes novērtējumos var apskatīt jautājumu, vai ir lietderīgi paplašināt iniciatīvu un iekļaut trešās valstis, kas piedalās Kultūras programmā, vai pat vēl plašākā mērogā.
Grozījums Nr.  60 Lēmuma priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei.	2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tam attiecīgus priekšlikumus.
Grozījums Nr.  61 Lēmuma priekšlikums 18. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. pants	svītrots
Pārejas noteikumi
1. Objektus, kam zīme jau piešķirta valdību Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā un kas atrodas dalībvalstīs, novērtē [nākamajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā gada].
Par šiem objektiem iesniedz jaunus pieteikumus, pamatojoties uz jaunajiem kritērijiem un procedūrām, kas izklāstītas 6. līdz 9. pantā, un attiecīgās dalībvalstis tos nodod Komisijai vēlākais [attiecīgā gada] 31. janvārī.
Jaunos pieteikumus novērtē Eiropas žūrija.
Ja viens no objektiem, ko ierosinājusi konkrēta dalībvalsts, neatbilst kritērijiem vai ir vajadzīga papildu informācija, Eiropas žūrija ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar dalībvalsti, lai noteiktu, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pieteikumu iespējams uzlabot. Vajadzības gadījumā var apmeklēt attiecīgo objektu.
Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par objektiem kopā ar ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu līdz [attiecīgā gada] beigām, ja vien nav vajadzīgi papildu skaidrojumi no dalībvalsts.
Pēc tam Komisija oficiāli izvirza objektus.
Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem, uz kuriem attiecas šis pants, piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.
Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.
2. Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā, var ierosināt ne vairāk kā četrus Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektus [otrajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā gada].
Par šiem objektiem iesniedz pieteikumus, pamatojoties uz kritērijiem un procedūrām, kas izklāstītas 6. līdz 9. pantā, un attiecīgās dalībvalstis tos nodod Komisijai vēlākais [attiecīgā gada] 31. janvārī.
Jaunos pieteikumus novērtē Eiropas žūrija. Ja viens no objektiem, ko ierosinājusi konkrēta dalībvalsts, neatbilst kritērijiem vai ir vajadzīga papildu informācija, Eiropas žūrija ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar dalībvalsti, lai noteiktu, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pieteikumu iespējams uzlabot. Vajadzības gadījumā var apmeklēt attiecīgo objektu.
Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par objektiem kopā ar ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu līdz [attiecīgā gada] beigām, ja vien nav vajadzīgi papildu skaidrojumi no dalībvalsts.
Pēc tam Komisija oficiāli izvirza objektus.
Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem, uz kuriem attiecas šis pants, piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.
Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.
3. Eiropas mantojuma zīmes atlases un pārraudzības procedūru, kas izklāstīta 6. līdz 15. pantā, sāk [trešajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēka gada].
Pamatojums
Jaunā Eiropas Savienības mantojuma zīme ir atvasināta no starpvaldību Eiropas mantojuma zīmes. Tomēr tas ir ES pasākums, kas balstīts uz jauniem, vienotiem, skaidriem un pārredzamiem kritērijiem, vienotu pieteikumu un jaunu logo un kas skaidri nošķirts no starpvaldību iniciatīvas. Objekti, kuriem jau piešķirta Eiropas mantojuma zīme, saglabās to, un pret tiem būs tāda pati attieksme kā pret citiem objektiem, kuri pretendē uz ES mantojuma zīmes piešķiršanu. Tas nemazinās vecās starpvaldību zīmes vērtību un piešķirs lielāku atzīšanu jaunajai zīmei.
Grozījums Nr.  62 Lēmuma priekšlikums Pielikums – tabula
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
[Gads n]
Lēmuma pieņemšana
Sagatavošana
[Gads n]
Lēmuma pieņemšana
Sagatavošana
[Gads n+1]
To objektu atkārtota novērtēšana, kam valdību iniciatīvā jau piešķirta Eiropas mantojuma zīme
[Gads n+1]
Gatavošanās darbi
[Gads n+2]
Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību iniciatīvā, pirmoreiz iesniedz kandidātobjektus
[Gads n+2]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
[Gads n+3]
Atlase
[Gads n+3]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem
[Gads n+4]
Pārraudzība
[Gads n+4]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
[Gads n+5]
Atlase
[Gads n+5]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem un pārraudzība
[Gads n+6]
Atlase
Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana
[Gads n+6]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
[Gads n+7]
Atlase
[Gads n+7]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem
Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana
[Gads n+8]
Pārraudzība
[Gads n+8]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
[Gads n+9]
Atlase
[Gads n+9]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem un pārraudzība
[Gads n+10]
Atlase
[Gads n+10]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
[Gads n+11]
Atlase
[Gads n+11]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem
[Gads n+12]
Pārraudzība
Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana
[Gads n+12]
Dalībvalstu veikta priekšatlase
…
…
[Gads n+13]
Zīmes galīga piešķiršana objektiem
Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana
Pamatojums
Sk. pamatojumu 10. panta 2. punkta grozījumam.

• [1]  OV C 267, 1.10.2010., 52. lpp.

PASKAIDROJUMS

Kopējas Eiropas identitātes veidošanās un pieaugošā interese par Eiropas Savienību un tās rašanos ir uzdevumi, kas jāveic Eiropas iestādēm, cenšoties panākt plaša mēroga kohēziju un solidaritāti.

Protams, ir arī citas radikālākas un konkrētākas iespējas palielināt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās vadītājiem (nesenā finanšu krīze parādījusi, ka vēl ļoti daudz ir jāveic tieši pārvaldības augstākajos līmeņos); tomēr zināšanas par mūsu kontinenta vēsturi, daudznacionālā, pašreiz jau kopējā kultūras mantojuma pārzināšana un jaunās paaudzes labāka izglītošana par idejām un cilvēkiem, kuru darbības rezultātā sāka veidoties Eiropas Savienība, var pašreiz veicināt nesaskaņu pārvarēšanu starp ES un tās pilsoņiem.

Komisijas priekšlikums

Komisijas priekšlikums tika izstrādāts, balstoties uz Eiropas mantojuma zīmes sākotnējo ideju, kas radās 2005. gadā kā viens no iespējamiem risinājumiem plaisas mazināšanai starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem. Sākotnēji to 2006. gada aprīlī starpvaldību līmenī ierosināja nedaudzas Eiropas valstis (Francija, Spānija un Ungārija), un tās mērķis bija izmantot mūsu kopīgo mantojumu un vēsturi, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropai. Pašlaik kopumā 64 objektiem, kas atrodas 17 ES dalībvalstīs un Šveicē, ir piešķirta kultūras mantojuma zīme.

Dalībvalstis 2008. gada 20. novembrī lūdza Eiropas Komisiju pārveidot starpvaldību Eiropas kultūras mantojuma zīmi par oficiālu ES pasākumu, kam būtu tāds pats mērķis, bet tiktu saskaņota tā īstenošana un tādējādi nodrošināti arī ilgtermiņa panākumi.

Plaša apspriešanās ar sabiedrību un ietekmes novērtējums parādījis, ka ar Eiropas mantojuma zīmi varētu labāk panākt tās mērķus, ja tā būtu Eiropas Savienības iniciatīva, ar tādiem pašiem precīzi definētiem kritērijiem, vienlaicīgi nodrošinot stingras pārraudzības sistēmu, kas palīdzētu uzlabot zīmes atpazīstamību un ticamību, novēršot trūkumus, kas rodas ne pārāk stabilas uz rotācijas principu balstītas pārvaldības, nepietiekamas komunikācijas un intereses mazināšanās dēļ iesaistīties šajā iniciatīvā.

Lai panāktu tos politiskos mērķus kuru īstenošanai Eiropas mantojuma zīme ir izveidota, priekšlikumā ir norādīts, ka tai būtu vairāk jākoncentrējas uz simbolisko nozīmi un audzinošajām vērtībām, nevis uz objekta estētiskumu, kā to līdz šim paredzējušas citas iniciatīvas kultūras mantojuma jomā, kā arī uz ciešu sadarbību starp to objektu pārvaldītājiem, kuriem šī zīme piešķirta, lai apmainītos ar labāko praksi un ierosinātu kopīgus projektus.

Referentes nostāja

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas mantojuma zīmi kā instrumentu citu efektīvu iespēju starpā, lai novērstu plaisu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem; tas ir veids kā uzsvērt, ka Eiropas vēsture ir dažāda, patiešām bagāta, savstarpēji papildinoša un kopīga kultūras mantojuma rezultāts. Turklāt ar šo zīmi tiek atzīts, ka ES sakņojas tādās vērtībās kā, piemēram, brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūru daudzveidība, iecietība un solidaritāte. Dalībvalstu lēmums padarīt Eiropas kultūras mantojuma zīmi par ES iniciatīvu ne tikai palīdzēs palielināt tās atpazīstamību, prestižu un ticamību, bet arī veicinās jau ilgi loloto ideālu īstenošanu par saliedētību un solidaritāti starp Eiropas iedzīvotājiem.

Referente sākotnēji aizstāvējusi ideju par zīmi, kas sniegtos pāri Eiropas Savienības robežām un kuru varētu izmantot kā vērienīgu līdzekli ārpolitikas īstenošanai, jo Eiropas kultūras nozīme pasaules mērogā ir plaši atzīta. Tomēr pašlaik šķiet, ka reālāk ir uzskatīt zīmi par instrumentu, lai padziļinātu Eiropas Savienības saliedētību ar dalībvalstīm un to iedzīvotājiem, pirms tiek mēģināts izmantot to kā apbalvojumu ārpus Eiropas Savienības par tādu ieguldījumu vēstures attīstībā un cilvēces mantojumā, kas iegūts no vērtībām, kas radušās un ieguvušas nozīmi mūsu kontinentā.

Tomēr dažus priekšlikuma punktus būtu nepieciešams uzlabot un precizēt.

I. EIROPAS SAVIENĪBAS MANTOJUMA ZĪME

Raugoties no referentes viedokļa un ņemot vērā to, kā zīme atspoguļota priekšlikumā, ļoti svarīgi ir pārdēvēt starpvaldību Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības mantojuma zīmi, ar kuru tiktu saistīti Kopienas pasākumi. Tas nepārprotami nošķir ierosināto zīmi no sākotnējās un atspoguļo to, ka jaunā zīme būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai censtos panākt un nodrošinātu saliedētību un solidaritāti galvenokārt starp ES iedzīvotājiem.

Tā ir jauna iniciatīva, kurai raksturīgi konkrētāki kritēriji un precīzi definēta pārraudzības sistēma, un jauns nosaukums jaunai zīmei un jauns logo atšķirtu to no priekšteces. Ar šo ieteikumu būtu iespējams ne tikai nodrošināt nepieciešamo laika periodu, lai pārbaudītu iniciatīvu un tās īstenošanu, bet arī apskatītu jautājumu par pārejas noteikumiem, kas aprakstīti turpmāk.

II. OBJEKTU SKAITS — ATLASES ĪSTENOŠANA REIZI DIVOS GADOS

Zīmes piešķiršana ik gadu maksimāli 27 objektiem ne tikai dramatiski palielinātu to objektu skaitu, kuriem zīme piešķirta, bet arī pavisam droši radītu risku, ka mazinātos zīmes prestižs. Turklāt tas ietekmētu pārraudzības procedūras kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz Eiropas žūriju, kuras uzdevums būs pārskatīt dalībvalstu publiskotos pārraudzības ziņojumus un sniegt ieteikumus.

Referente uzskata, ka objektu atlase reizi divos gados nodrošinātu gan pašas procedūras, gan atlasīto objektu labāku kvalitāti, un būtu vairāk laika priekšatlases veikšanai (dalībvalstu līmenī) un tai sekojošai atlasei (Eiropas līmenī), vienlaicīgi atvieglojot objektu pārraudzību.

III. STARPTAUTISKI OBJEKTI

Referente piekrīt viedoklim, ka, ņemot vērā zīmes simbolisko vērtību Eiropas integrācijas atbalstīšanā, priekšroka dodama starptautiskiem objektiem, jo tie veicina kopību, tīklu veidošanu un mudina dalībvalstis vai reģionus iesaistīties sadarbībā. Tālab starptautiskiem objektiem visās dalībvalstīs parasto „kvotu” ietvaros būtu jāpiešķir prioritārs stāvoklis. Praktisku apsvērumu dēļ viena dalībvalsts kļūs par „koordinatori” un par „starpnieci” apspriedēs ar Eiropas žūriju un Komisiju.

IV. ATTEIKŠANĀS NO PĀREJAS NOTEIKUMIEM

Referente uzskata, ka jaunā zīme ir ne tikai agrākās zīmes transformācija, bet atzīstama arī par iespēju izveidot iniciatīvu, kuras pamatā ir pieredze, kas gūta starpvaldību iniciatīvu rezultātā. Jaunie, konkrēti definētie kritēriji, tīklu veidošanās, žūrija un jaunās iniciatīvas pārraudzība izvirza tādas jaunas koncepcijas priekšnoteikumu, kuru nevarētu uzskatīt par identisku iepriekšējai. Lai saglabātu vecās zīmes un veicinātu jaunās zīmes prestižu, nebūtu nepieciešami pārejas noteikumi.

Turklāt, piešķirot objektiem saprātīgu skaitu zīmju, veicinātu labāku atlases un pārraudzības procedūru pārvaldību. Atlasīto objektu skaitam vienmēr vajadzētu būt saprātīgam un reprezentatīvam. Ja tiek noteikts pārejas periods, iniciatīvā līdz pirmā četru gadu perioda beigām varētu piedalīties vairāk nekā 100 objekti. Salīdzinājumam jāmin, ka UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 330 objekti no 27 ES dalībvalstīm; tomēr pagāja vairāk nekā 30 gadi, kamēr tika sasniegts šis skaits.

V. EIROPAS ŽŪRIJAS LOMA

Tika izvirzīts jautājums palielināt Eiropas žūrijas lomu Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanā vai anulēšanā attiecībā uz konkrētiem objektiem. Šis jautājums netieši saskaras ar vispārīgāku juridisku jautājumu, proti, vai ES likumdevējs ar likumpamatoto aktu starpniecību var radīt lēmumu pieņemšanas pilnvaru subjektus, kas nav paredzēti Līgumos. No Līguma (pilnvaru piešķiršanas princips , ES līguma 5. pants) un no Tiesas attiecīgās judikatūras nepārprotami izriet, ka ES likumdevējs var darboties tikai Līgumā paredzēto pilnvaru robežās, kā arī vienīgi ievērojot Līguma noteikto iestāžu sistēmu.

ES līguma 17. pantā paredzēts, ka Komisijas pienākumos ietilpst „programmu vadība”, kā arī tā „veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos”, savukārt LESD 291. pantā paredzēts, ka gadījumos, ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo aktu īstenošanai, šādas īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai. Rezultātā žūriju nevar iesaistīt procedūrā par zīmes piešķiršanu vai atņemšanu objektiem.  

VI. EIROPAS PARLAMENTA LOMAS PASTIPRINĀŠANA

Šā paša iemesla dēļ ir juridiski sarežģīti Eiropas Parlamentam piešķirt plašākas pilnvaras attiecībā uz zīmes piešķiršanu vai anulēšanu papildus tā līdzdalībai, kas aprakstīta priekšlikumā.

Lai uzlabotu EP iesaistīšanos atlases procedūrā, to varētu lūgt sniegt atzinumu par priekšatlasē izvēlētajiem objektiem vai arī agrākā posmā labāk informēt to par šo iniciatīvu. Pirmās iespējas trūkums ir tāds, ka tās izmantošana paildzinātu procedūru.

Referente uzskata, ka Komisijai būtu pilnībā jāpublisko priekšatlasē izvēlēto objektu saraksts un jāinformē par to Eiropas Parlaments un Padome. Tas nodrošinātu Eiropas Parlamentam pietiekami ilgu laiku reaģēšanai, ja būtu nepieciešams risināt attiecīgos jautājumus.

Secinājums

Referente piekrīt ietekmes novērtējumā paustajam viedoklim, ka „ar (agrāko) zīmi vien nevarēja mazināt plaisu starp iedzīvotājiem un ES” un „tā bija paredzēta pieticīgākiem uzdevumiem, nodrošinot tikai vienu no ieguldījumiem citu iniciatīvu starpā, lai risinātu to pašu problēmu”. Viņa piekrīt arī piezīmēm šajā tekstā par „vilšanos izraisošajiem Eiropas Parlamenta 2009. gada jūnija vēlēšanu rezultātiem”; savukārt rezultāti, kas iegūti no vairākiem Eirobarometra pārskatiem „liecina, ka iepriekšējos gados nav uzlabojusies ES tēla uztvere, bet gluži pretēji to Eiropas pilsoņu skaits, kuriem ir pozitīvs priekšstats par ES (45 %), sasniedzis viszemāko līmeni kopš 2005. gada rudens”.

Eiropas iestādēm vēl daudz jāveic arī būtiskākos jautājumos, lai uzlabotu šo situāciju. Ideja par Eiropas Savienības mantojuma zīmi, kuras ieviešanas mērķis ir uzlabot Eiropas iedzīvotāju izpratni par kopējo mantojumu (sniedzot zināšanas par vēsturi un iesaistot pasākumos, kas veicina starpkultūru dialogu), un apzināšanās, ka ES veidošana ir process, kas vēl aizvien turpinās, ir pareizā nostāja.

Vērtības kā, piemēram, demokrātija un brīvība, kas sakņojas Eiropas kultūras pagātnē, ir tikpat svarīgas kā pārredzamība un solidaritāte, un tagad šīs vērtības ir īpaši vajadzīgas, ja mums jāpārvar plaisa starp Eiropas iestādēm un ES dalībvalstu iedzīvotājiem un ja mēs vēlamies to darīt.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas mantojuma zīme
Atsauces	COM(2010)0076 – C7-0071/2010 – 2010/0044(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	9.3.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 24.3.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 24.3.2010
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	REGI 27.4.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Chrysoula Paliadeli 23.3.2010
Izskatīšana komitejā	23.6.2010		2.9.2010
Pieņemšanas datums	27.10.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Luigi Berlinguer, Knut Fleckenstein, Nadja Hirsch, Oriol Junqueras Vies, Seán Kelly, Timothy Kirkhope, Iosif Matula, Monika Smolková, Rui Tavares, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein