ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem
17.11.2010 - (COM(2010)0132 – C7‑0092/2010 – 2010/0073(COD)) - ***I
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Jo Leinen
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem
(COM(2010)0132 – C7‑0092/2010 – 2010/0073(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0132),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0092/2010),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā tos pamatotos atzinumus par tiesību akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam, kurus EP priekšsēdētājam ir nosūtījuši dalībvalstu parlamenti,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0330/2010),
1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1) Ar šo regulu Komisijai (Eurostat) tiek noteikti pienākumi un kontroles funkcijas svarīgās jaunās jomās. Lai šī iestāde varētu īstenot jaunos uzdevumus un funkcijas, tās rīcībā jābūt personālam un finanšu līdzekļiem pietiekamā apjomā. Turklāt Komisijai (Eurostat) nepieciešamie finanšu līdzekļi būtu jānodrošina, pārvietojot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1a) Piešķirtie finanšu resursi Komisijai (Eurostat) jāizmanto saimnieciski atbildīgi, kā arī pārredzami un no birokrātijas viedokļa efektīvi. Vides ekonomisko kontu rezultātiem vajadzētu būt sabiedrībai viegli pieejamiem un izstrādātiem saprotamā veidā. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības „darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”. |
(1) Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības „darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”, ņemot vērā, ka šos mērķus vislabāk var sasniegt ar tirgu atvēršanu. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Sestā Kopienas vides rīcības programma apliecināja, ka pareiza informācija par vides stāvokli, par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un kopumā nodrošinātu lielāku ietekmi iedzīvotājiem. |
(2) Sestā Kopienas vides rīcības programma apliecināja, ka pareiza informācija par vides stāvokli, par galvenajām tendencēm, problēmām un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un kopumā nodrošinātu lielāku ietekmi iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, ar kuriem sabiedrībai labāk atspoguļot saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Zinātniski pamatota attieksme pret resursu trūkumu un pret ekosistēmu turpmāk būs noteicošais faktors, lai Eiropas Savienības ekonomiskā attīstība būtu noturīga. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Ņemot vērā to, ka vides funkcijām ir būtiska nozīme attiecībā uz sasniegumiem ekonomikas jomā un labklājību, ir jāveido vienota uzskaite, kas atspoguļo vides un ekonomikas mijiedarbību. Šajās funkcijās ietilpst dabas resursu nodrošināšana ražošanai un patēriņam, atkritumu absorbcija, izmantojot vides līdzekļus, un dzīvības nodrošināšanai paredzētie vides pakalpojumi, kā arī citi cilvēka ērtībai domātie pakalpojumi. Parastajos nacionālajos kontos šīs funkcijas ir ņemtas vērā tikai daļēji, galveno uzmanību pievēršot tirgus darījumiem un rādītājiem, kas atspoguļo svarīgus labklājības faktorus, bet nevērtē pašu labklājību. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Komisijas 2009. gada augusta paziņojumā „IKP un ne tikai” (COM(2009)0433) tika atzīta vajadzība papildināt jau esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides konti nodrošina instrumentu, ar ko novērot ekonomikas negatīvo ietekmi uz vidi un izpētīt, kā to mazināt. Saskaņā ar Lisabonas stratēģijā un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā ir mazas oglekļa dioksīda emisijas, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā saskanīgi tiktu iekļauti vides jautājumi līdzās ekonomikas aspektiem.
|
(4) Komisijas 2009. gada augusta paziņojumā „IKP un ne tikai” (COM(2009)0433) tika atzīta vajadzība papildināt jau esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides konti parāda ekonomikas, privāto mājsaimniecību un vides mijiedarbību. Vides konti sniedz vairāk informācijas nekā tikai saimnieciskie konti. Pieņemot lēmumus vides politikas jomā, vides konti ir svarīgs informācijas avots, un Komisijai, sagatavojot ietekmes novērtējumus, tie būtu jāņem vērā. Saskaņā ar stratēģijā „Eiropa 2020” un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā efektīvi tiek izmantoti resursi un rada nelielu piesārņojumu, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā saskanīgi tiktu iekļauti vides jautājumi līdzās ekonomikas aspektiem. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas vides ekonomiskos kontus, tiklīdz sistēma pilnībā sāks darboties, aktīvi un precīzi izmantotu visu attiecīgo politikas jomu izstrādē, ņemot tos par pamatu ietekmes novērtējumos, rīcības plānos, tiesību aktu priekšlikumos un citos nozīmīgos politiskā procesa rezultātos. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Satelītkonti ļauj paplašināt nacionālo kontu analīzes iespējas, elastīgi iekļaujot izraudzītās sociāli problemātiskās jomas, piemēram, negatīva ietekme uz vidi, ko rada cilvēka darbība, turklāt netiek pārslogota vai traucēta centrālā sistēma. |
(7) Satelītkonti ļauj paplašināt nacionālo kontu analīzes iespējas, elastīgi iekļaujot izraudzītās sociāli problemātiskās jomas, piemēram, negatīva ietekme uz vidi, ko rada cilvēka darbība, turklāt netiek pārslogota vai traucēta centrālā sistēma. Dalībvalstīm pastāvīgi būtu jānodrošina, ka apkopotie dati par vides ekonomiskajiem kontiem saprotamā veidā pieejami iedzīvotājiem, piemēram, publicējot tos kopā ar IKP rādītājiem. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tāpēc jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu. |
(13) Dažādās un dalībvalstīs atšķirīgās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tāpēc jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu un radītu iespējas ātri iekļaut citus moduļus. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 14.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(14a) Papildu prasību noteikšanai attiecībā uz datu sniegšanu vajadzētu būt atkarīgai no ietekmes novērtējuma. Dalībvalstu kompetences jomas netiks skartas. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 15. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15) Komisijai jābūt pilnvarotai piešķirt dalībvalstīm atkāpes gadījumos, kad ir vajadzīgi lieli pielāgojumi valstu statistikas sistēmās. |
(15) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz ierobežotu laiku piešķirt dalībvalstīm atkāpes gadījumos, kad ir vajadzīgi lieli pielāgojumi valstu statistikas sistēmās. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(15a) Īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, Komisijai vajadzētu mudināt statistikas iestādes tajās trešās valstīs, kuras kopīgi ar dalībvalstīm izmanto dabas resursus (galvenokārt ūdeni), izstrādāt līdzvērtīgus vides ekonomiskos kontus attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības pamataspektiem un veicināt atbilstīgu aprēķina metožu ieviešanu. |
Pamatojums | |
Lai visaptveroši izvērtētu vides ekonomiskos kontus, tostarp Eiropas Savienībā, ir vajadzīga sadarbība ar attiecīgajām statistikas iestādēm kaimiņvalstīs. | |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 17. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar Lisabonas līgumu deleģētās pilnvaras Komisijai būtu jāpiešķir atbilstīgi LESD 290. pantam, nevis komitoloģijas procedūrai. Saistībā ar deleģētajiem aktiem nav noteikta tiesiskā struktūra komitejas iesaistīšanai. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 19. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(19) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju, |
svītrots |
Pamatojums | |
Saskaņā ar Lisabonas līgumu deleģētās pilnvaras Komisijai būtu jāpiešķir atbilstīgi LESD 290. pantam, nevis komitoloģijas procedūrai. Saistībā ar deleģētajiem aktiem nav noteikta tiesiskā struktūra komitejas iesaistīšanai. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomisko kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus. |
Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomisko kontus kā satelītkontus saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk „EKS 95”), paredzot instrumentu, ar ko pārrauga ekonomikas negatīvo ietekmi uz vidi un pēta, kā šo ietekmi varētu mazināt. |
Pamatojums | |
Regulas mērķa precizējums (sk. arī 4. apsvērumu). | |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ar šo regulu Komisijai (Eurostat) tiek nodrošinātas iespējas, pamatojoties uz salīdzināmiem valstu datiem, sagatavot uzticamas prognozes par atsevišķu dalībvalstu, kā arī par visas Eiropas Savienības vides un ekonomisko stāvokli. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Komisija pieņem deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 9. pantu, lai pielāgotu moduļus vides, ekonomikas un tehnikas attīstībai, kā arī lai nodrošinātu metodiskus norādījumus. |
3. Komisija pieņem deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 9. pantu, lai pielāgotu moduļus vides, ekonomikas un citu jomu attīstībai. |
Pamatojums | |
Pilnvaru deleģēšanai būtu jānotiek tikai saistībā ar moduļu pielāgošanu, un to nevajadzētu izmantot jaunu moduļu ieviešanas gadījumā, kurā būtu jāizstrādā jauns likumdošanas priekšlikums saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Komisijas priekšlikumā minētā atsauce uz metodiskiem norādījumiem ir neskaidra un būtu jāsvītro. Daudz piemērotāk ir iekļaut šādu atsauci 5. pantā. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a pants Jaunu vides kontu moduļu izstrāde |
|
|
Komisija līdz 2014. gada beigām sadarbībā ar dalībvalstīm vispirms izstrādā turpmāk minētos moduļus, lai iekļautu tos šīs regulas darbības jomā: |
|
|
‑ vides aizsardzības izdevumi un ieņēmumi (EPER)/vides aizsardzības un izdevumu konti (EPEA), ekoloģisku preču un pakalpojumu nozare (EGSS); |
|
|
‑ energoresursu konti; |
|
|
‑ ar vidi saistīti pārskaitījumi (subsīdijas), resursu izmantošanas un pārvaldības izdevumu konti (RUMEA); |
|
|
‑ ūdens resursu konti (kvantitatīvie un kvalitatīvie) un atkritumu konti; |
|
|
‑ meža resursu konti, kā arī |
|
|
‑ ekosistēmas pakalpojumu konti. |
Pamatojums | |
Šā grozījuma pamatā ir referenta iesniegtais grozījums Nr. 8, un ar to pievieno jauno moduļu izstrādes termiņu un jaunu moduli ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanai. | |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. |
1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma paredz, ka tiek ieviesti 3.a pantā minētie jaunie vides kontu moduļi. Izstrādājot programmu, Komisija nodrošina, ka respondentiem netiek radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs. |
|
2. Komisija novērtē un publicē eksperimentālo pētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz datu pieejamība salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un informācijas sniegšanas slogu. Pamatojoties uz eksperimentālo pētījumu secinājumiem, Komisija saskaņā ar 9. pantu pieņem nepieciešamos deleģētos tiesību aktus. |
2. Komisija novērtē un publicē šo eksperimentālo pētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz datu pieejamība salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un informācijas sniegšanas slogu. Veicot novērtējumu, Komisija nodrošina, ka respondentiem netiek radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs. Pamatojoties uz eksperimentālo pētījumu secinājumiem, Komisija saskaņā ar 9. pantu pieņem nepieciešamos deleģētos tiesību aktus. |
Pamatojums | |
Eksperimentālos pētījumus vajadzētu izmantot arī jaunu vides kontu moduļu ieviešanai, lai, ņemot vērā minētās regulas darbības jomas iespējamo paplašināšanu, savlaicīgi apkopotu pieredzi, kas gūta, izmantojot šos instrumentus. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 5. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, lai novērotu 3. panta 2. punktā minētos moduļu raksturlielumus. |
1. Saskaņā ar šīs regulas pielikumiem dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, lai novērotu 3. panta 2. punktā minētos moduļu raksturlielumus attiecīgi valsts un reģionālā līmenī. |
|
2. Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, kombinējot šādus dažādus avotus un piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu: |
2. Dalībvalstis vāc nepieciešamos datus, kombinējot šādus dažādus avotus un piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu: |
|
a) apsekojumi; |
a) apsekojumi; |
|
b) statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visās vienībās; |
b) statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visās vienībās; |
|
c) administratīvi avoti. |
c) administratīvi avoti. |
|
3. Dalībvalstis informē Komisiju un sniedz sīkas ziņas par izmantotajām metodēm un to datu kvalitāti, kas iegūti no 2. punktā minētajiem avotiem. |
3. Dalībvalstis informē Komisiju un sniedz sīkas ziņas par izmantotajām metodēm un izmantotajiem avotiem. |
|
|
3.a Komisija saskaņā ar 9. pantu un atbilstoši 10. un 11. panta prasībām, izmantojot deleģētos tiesību aktus, var pieņemt metodiskus norādījumus, lai atvieglotu šā panta piemērošanu. |
Pamatojums | |
1. un 2. punktā būtu jāprecizē datu apkopošanas prasības. | |
Reģionālie dati ir tikpat svarīgi kā valsts līmenī apkopotie dati. Vienas valsts reģioniem var būt ļoti dažādi rādītāji, savukārt tikai valsts līmenī izstrādātie rādītāji varētu atspoguļot situāciju, kas neatbilst dažu reģionu īpatnībām. Saskaņā ar subsidiaritātes principu datiem jābūt pieejamiem reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu, ka lēmumus pieņem, pamatojoties uz uzticamu informāciju. ES līmenī dati noder, lai varētu noteikt reģionālas rādītāju kopas un iespējamos paraugus. | |
Atsauce uz kvalitāti 3. punktā tiek svītrota, jo kvalitātes jautājumi ir minēti 7. pantā. | |
Komisijai būtu jāsniedz metodiski norādījumi par šā panta piemērošanu, lai atvieglotu augstas kvalitātes un salīdzināmu datu apkopošanu. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) pielikumā norādītos datus, tostarp konfidenciālos datus, ievērojot pielikumos paredzētos termiņus. |
1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) pielikumā norādītos datus, tostarp konfidenciālos datus, ievērojot pielikumos paredzētos termiņus. |
|
|
Pirmā daļa neierobežo valstu kompetences. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Datus nosūta atbilstīgā tehniskā formātā, ko nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. |
2. Datus nosūta atbilstīgā tehniskā formātā, ko nosaka Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Komisija (Eurostat) pārejas periodu laikā un attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām nepieciešams pārejas periods datu nosūtīšanai Eurostat, var novērtēt šīs regulas 3. pantā minēto moduļu rādītājus. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un periodiskumu nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. |
3. Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un periodiskumu nosaka Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija (Eurostat) novērtē iesniegto datu kvalitāti. |
4. Komisija (Eurostat) novērtē iesniegto datu kvalitāti un viena mēneša laikā var izteikt iebildumus un uzdot attiecīgajai dalībvalstij iesniegt uzlabotu pārskatu. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a pants Īstenojamība un efektivitāte |
|
|
Komisija nosaka, kāda ir vides ekonomisko kontu īstenojamība un efektivitāte. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ja valstu statistikas sistēmās jāveic lieli pielāgojumi, pielikumos minēto pārejas periodu laikā Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var piešķirt dalībvalstīm atkāpes. |
1. Ja valstu statistikas sistēmās jāveic lieli pielāgojumi, pielikumos minēto pārejas periodu laikā Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, var piešķirt dalībvalstīm atkāpes. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Uz nenoteiktu laiku Komisiju pilnvaro pieņemt 3. panta 3. punktā un 4. panta 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus. |
1. Šīs regulas 3. panta 3. punktā, 5. panta 3.a punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā un 8. panta 1. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 10. pantu. |
Pamatojums | |
Ņemot vērā LESD 290. panta 1. un 2. punktu, ir būtiski precīzi noteikt, ka deleģēto pilnvaru ilgums būs pieci gadi un ka šo laikposmu automātiski pagarina vēl uz pieciem gadiem, ja Eiropas Parlaments vai Padome šīs pilnvaras neatsauc. | |
Īpašajam ziņojumam par deleģētajām pilnvarām un 11.a pantā noteiktajam novērtējuma ziņojumam ir dažādi mērķi. Tomēr, lai atvieglotu Komisijas darbu saistībā ar ziņojumu sniegšanu, abiem ziņojumiem ir noteikts viens sagatavošanas termiņš (pieci gadi). | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. un 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 3. panta 3. punktā un 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. |
1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā, 5. panta 3.a punktā, 6. panta 2. punktā 7. panta 3. punktā un 8. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. |
|
2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, vēlākais vienu mēnesi pirms galīgā lēmumu pieņemšanas informē otro likumdevēja iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras būtu jāatsauc, un šādas atsaukšanas pamatojumu. |
2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus. |
Pamatojums | |
Ir veikti grozījumi, lai šo noteikumu pielāgotu standartformulējumam, ko Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši saistībā ar dokumentu kopumu par mājdzīvniekiem. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. un 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Eiropas Parlaments vai Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģēto aktu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi. |
1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divos mēnešos no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem. |
|
2. Ja, beidzoties šim periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu vai pirms šā datuma gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju, kas šīs abas iestādes ir nolēmušas necelt iebildumus, deleģētais tiesību akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā datumā. |
2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. |
|
|
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. |
Pamatojums | |
Ir veikti grozījumi, lai šo noteikumu pielāgotu standartformulējumam, ko Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši saistībā ar dokumentu kopumu par mājdzīvniekiem. | |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants Ziņojums un pārskatīšana |
|
|
Reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā izvērtē jo īpaši iesniegto datu kvalitāti, kā noteikts 6. pantā, datu vākšanas metodes, administratīvo slogu un šo datu lietderību, jo īpaši attiecībā uz 1. pantā noteiktajiem mērķiem. Tajā novērtē arī iespējas ieviest jaunus vides kontu moduļus papildus tiem, kuri minēti 3.a pantā. |
|
|
Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus, ar kuriem: - ievieš jaunus vides kontu moduļus; - turpina uzlabot datu kvalitāti un datu vākšanas metodes, uzlabojot datu aptvērumu un salīdzināmību, kā arī mazinot uzņēmējdarbībai un pārvaldei radīto administratīvo slogu. |
|
|
Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. |
Pamatojums | |
Komisijas priekšlikumā trūkst pārskatīšanas klauzulas, kurā būtu noteikts Komisijas pienākums pastāvīgi iesniegt vispārēju ziņojumu par regulas īstenošanā gūto pieredzi. Šajā ziņojumā būtu jāizvērtē arī iespējas ieviest jaunus vides kontu moduļus (sk. 3.a pantu (jauns)). | |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. sadaļa – 14.a rinda (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
| |
Ozons | |
03 | |
tonnas (Mg) | |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums I. pielikums – 4. sadaļa – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Lai apmierinātu lietotāja vajadzību pēc laikus iesniegtiem datiem, Eurostat izstrādā īstermiņa prognozes („now-casts”) par datiem, ko dalībvalstis nav iesniegušas 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. |
Pamatojums | |
Lietotājiem ir vajadzīgi laikus iesniegti dati. Uz datu savlaicīgu pieejamību ir norādīts rīcības plāna „IKP un ne tikai” II pasākumā, un tas ir viens no astoņiem oficiālās statistikas kvalitātes kritērijiem. | |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums II. pielikums – 4. sadaļa – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Lai apmierinātu lietotāja vajadzību pēc laikus iesniegtiem datiem, Eurostat izstrādā īstermiņa prognozes („now-casts”) par datiem, ko dalībvalstis nav iesniegušas 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. |
Pamatojums | |
Lietotājiem ir vajadzīgi laikus iesniegti dati. Uz datu savlaicīgu pieejamību ir norādīts rīcības plāna „IKP un ne tikai” II pasākumā, un tas ir viens no astoņiem oficiālās statistikas kvalitātes kritērijiem. | |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums III pielikums – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU PLŪSMAS KONTU MODULIS (EW―MFA) |
EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU KRĀJUMU UN PLŪSMAS KONTU MODULIS (EW―MSA un EW―MFA) |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. sadaļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
EW―MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Materiālu plūsmas kontus izmanto, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas rādītājus valstu ekonomikās. |
EW―MSA un EW―MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus un tehnosfēras materiālu kopumu (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Materiālu plūsmas kontus izmanto, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas rādītājus valstu ekonomikās. Kopā ar novērtējumu par materiālu krājumu kontu izmaiņām tie sniedz svarīgu informāciju, lai novērtētu, kā tiek izmantoti dabas resursi, ņemot vērā to pieejamību un reģenerāciju. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums III pielikums – 3. sadaļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. sadaļā norādītajiem raksturlielumiem. |
Dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. sadaļā norādītajiem raksturlielumiem vajadzības gadījumā attiecībā uz EW―MSA un EW―MFA. |
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums III pielikums – 4. sadaļa – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Lai apmierinātu lietotāja vajadzību pēc laikus iesniegtiem datiem, Eurostat attiecībā uz jomām, kuras A un B tabulās apzīmē ar divciparu kodu, izstrādā īstermiņa prognozes („now-casts”) par datiem, ko dalībvalstis nav iesniegušas 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. |
Pamatojums | |
Lietotājiem ir vajadzīgi laikus iesniegti dati. Uz datu savlaicīgu pieejamību ir norādīts rīcības plāna „IKP un ne tikai” II pasākumā, un tas ir viens no astoņiem oficiālās statistikas kvalitātes kritērijiem. | |
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. sadaļa – pirms A tabulas – 1.a apakšpunkts (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Saistībā ar ziņojumu, ko sniedz saskaņā ar 11.a pantu, Komisija pārbauda, vai uz datiem, ko paredzēts sniegt pēc izvēles, nevar attiecināt prasību par obligātu informācijas sniegšanu. |
Pamatojums | |
Līdz ar datu apkopošanas struktūru izveidi vairs nav nekāda pamata neattiecināt prasību par obligātu informācijas sniegšanu arī uz datiem, kurus paredzēts sniegt pēc izvēles. | |
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. sadaļa – A tabula – 1.4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Savvaļas zivju zveja, ūdens augi/dzīvnieki, medības un vākšana |
Savvaļas zivju zveja, ūdens augi/dzīvnieki, medības un vākšana (*) |
Pamatojums | |
Datu sniegšanas tabulu 1.4. punkta virsrakstam pievieno (*). | |
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. sadaļa – A tabula – 3. punkts – 3.10.a apakšpunkts (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.10.a Neizmantota ekstrakcija/ieguve un ekskavācija (***) |
|
|
3.10.a 1. Neizmantota biomasas ieguve (***) |
|
|
3.10.a 2. Neizmantota metāla rūdu ekstrakcija (***) |
|
|
3.10.a 3. Neizmantota nemetālu minerālu ekstrakcija (***) |
|
|
3.10.a 4. Neizmantota fosilās enerģijas nesēju ekstrakcija (***) |
|
|
3.10.a 5. Neizmantota ekskavācija un bagarēšana (***) |
|
|
3.10.a 5.1. Neizmantota ekskavācija būvdarbos (***) |
|
|
3.10.a 5.2. Bagarēšana (***) |
Pamatojums | |
Neizmantotas ekstrakcijas iekļaušana atbilst Eurostat (2001. g.) un ESAO (2008. g.) noteiktajiem metodiskajiem norādījumiem. Dažas dalībvalstis jau ir apkopojušas datus par neizmantotajām ekstrakcijām. Ar minēto regulu tiks paātrināta šā procesa ieviešana un saskaņošana visā ES. | |
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. sadaļa – A tabula - pirmā zemsvītras piezīme | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(*) Papildus pēc izvēles informācijas sniegšana par neto kokmateriālu krājumu pieaugumu. |
(*) Papildus informācijas sniegšana par krājumu neto pieaugumu. |
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums III pielikums – 5. sadaļa – B tabula – 3. punkts – 3.10.a apakšpunkts (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.10.a Neizmantota ekstrakcija/ieguve un ekskavācija (*) |
|
|
3.10.a 1. Neizmantota biomasas ieguve (*) |
|
|
3.10.a 2. Neizmantota metāla rūdu ekstrakcija (*) |
|
|
3.10.a 3. Neizmantota nemetālu minerālu ekstrakcija (*) |
|
|
3.10.a 4. Neizmantota fosilās enerģijas nesēju ekstrakcija (*) |
|
|
3.10.a 5. Neizmantota ekskavācija un bagarēšana (*) |
|
|
3.10.a 5.1. Neizmantota ekskavācija būvdarbos (*) |
|
|
3.10.a 5.2. Bagarēšana (*) |
Pamatojums | |
Neizmantotas ekstrakcijas iekļaušana atbilst Eurostat (2001. g.) un ESAO (2008. g.) noteiktajiem metodiskajiem norādījumiem. Dažas dalībvalstis jau ir apkopojušas datus par neizmantotajām ekstrakcijām. Ar minēto regulu tiks paātrināta šā procesa ieviešana un saskaņošana visā ES. | |
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums III pielikums – 6. sadaļa – 1.a apakšpunkts(jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Lai apmierinātu lietotāja vajadzību pēc pilnīgiem datiem, Eurostat attiecībā uz jomām, kuras A un B tabulā apzīmē ar divciparu kodu, sagatavo un publicē provizorisku novērtējumu gadījumos, kuros ir piešķirts pārejas periods. |
Pamatojums | |
Ir jānodrošina, ka lietotājs saņem pilnīgus datus, jo tiem lēmumu pieņemšanā ir galvenā pievienotā vērtība. | |
PASKAIDROJUMS
Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicina Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Šajā sakarībā ir jāņem vērā Komisijas 2009. gada 28. septembrī iesniegtais paziņojums „IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” (COM/2009/0433). Šajā paziņojumā ir izklāstīti īstermiņā vai vidējā termiņā īstenojami pasākumi, ar ko izstrādā visaptverošus rādītājus, kuri veido uzticamāku zināšanu pamatu publisko debašu un politikas veidošanas kvalitātes uzlabošanai.
Svarīgu ieguldījumu šo politikas pasākumu īstenošanā sniedz Komisijas priekšlikums par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem.
Eiropas vides politiku var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Tādēļ ir jānosaka dalībvalstu pienākums apkopot šos datus. Līdz šim Eiropas līmenī pieejamie dati par vidi būtu vidējā termiņā jāpapildina, lai uzlabotu iespējas novērtēt politikas īstenošanu. Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisā esošās emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Šādus datus var apkopot, izmantojot vides kontus, taču, lai to īstenotu, ir nepieciešama katras dalībvalsts līdzdalība un pilnīga saskaņotība ES līmenī.
Uzskatu, ka iesniegtais Komisijas priekšlikums principā atbilst šiem mērķiem. Tomēr būtu jānosaka precīzāki mērķi un skaidras perspektīvas vides ekonomisko datu turpmākai izstrādei.
Mērķis un nolūks
Ar vides ekonomiskajiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Atbilstīga informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā.
Priekšlikumā vajadzētu skaidrāk izklāstīt nolūku un mērķus, kā arī šā regulas priekšlikuma pienesumu pakārtotās stratēģijas „IKP un ne tikai” īstenošanā.
Darbības joma
Regulas priekšlikums paredz datu vākšanu un apkopošanu tikai tādās jomās kā gaisā esošās emisijas, ar vidi saistītie nodokļi, kas sadalīti pa saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti. Uzskatu, ka tas ir pirmais solis ceļā uz visaptverošu vides ekonomisko datu apkopošanu, jo saskaņā ar pieejamo informāciju, ko sniedz Eiropas un dalībvalstu kompetentās statistikas iestādes, pašlaik Eiropā var saņemt atbilstīgus datus tikai par minētajām jomām.
Domāju, ka darba plānā būtu jānorāda uz papildu prioritārajiem moduļiem, kurus jau izstrādā un kuriem, iespējams, drīzumā būs pieejami atbilstīgie dati. Šo jauno moduļu piemērošanu praksē vajadzētu pārbaudīt, izmantojot izmēģinājuma pētījumus. Tā kā ar apkopotajiem datiem var sniegt nozīmīgu atbalstu lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides politikas pasākumiem, piekrītu ātrai ierosināto moduļu ieviešanai un īstenošanai visā ES.
Pārskatīšana
Komisijas priekšlikumā būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula. Komisijai būtu pastāvīgi jāziņo par regulas īstenošanā gūto pieredzi. Pašlaik Eiropas līmenī nav pieredzes saistībā ar juridiski saistošām prasībām attiecībā uz vides ekonomiskajiem kontiem. Tādēļ ir svarīgi, ka tiek pārbaudīta datu kvalitāte un salīdzināmība, lai varētu veikt uzlabojumus un lai nodrošinātu augstu vides ekonomisko kontu kvalitāti. Turklāt būtu pienācīgi jāņem vērā jaunu moduļu izstrāde un pieredze saistībā ar izmēģinājuma pētījumiem. Pārskatīšanas ziņojums būtu jāizmanto, lai regulā veiktu pielāgojumus, ņemot vērā jauno attīstību un pieredzi.
Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (28.10.2010)
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem
(COM(2010)0132 – C7‑0092/10 – 2010/0073(COD))
Atzinumu sagatavoja: Hans-Peter Martin
GROZĪJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1) Ar šo regulu Komisijai (Eurostat) tiek noteiktas svarīgas jaunas darbības jomas un kontroles funkcijas. Lai šī iestāde varētu īstenot jaunos uzdevumus un funkcijas, tās rīcībā vajadzētu būt personālam un finanšu līdzekļiem pietiekamā apjomā. Turklāt Komisijai (Eurostat) nepieciešamie finanšu līdzekļi būtu jānodrošina, pārvietojot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums -1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Piešķirtie finanšu līdzekļi Komisijai (Eurostat) jāizmanto saimnieciski atbildīgi, kā arī pārredzami un no birokrātijas viedokļa efektīvi. Vides ekonomisko kontu rezultātiem vajadzētu būt sabiedrībai viegli pieejamiem un izstrādātiem saprotamā veidā. |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums -1.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1b) Papildu personāls un finanšu līdzekļi, kas Komisijai (Eurostat) būs nepieciešami, lai veiktu plašākus uzdevumus, varētu iegūt „paplašināšanās dividendes” veidā no personāla, kurš vairs nav nepieciešams Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorātā. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”. |
(1) Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”, ņemot vērā to, ka šos mērķus vislabāk varētu sasniegt ar tirgu atvēršanas starpniecību.. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(1a) Plānotā EKS 95 regulas paplašināšana ar šo regulu bija nepieciešama jau sen, un tā jāveic steidzami. Vispārējā resursu nepietiekamība ir par iemeslu tam, ka šī nacionālo kontu paplašināšana var būt tikai sākotnējs pasākums starptautiski atzītas „Eiropas ilgtspējas statistikas” izveidošanai, kurā līdzās ekonomiskiem rādītājiem būtu jāiekļauj arī viss vides un sociālo rādītāju spektrs. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Zinātniski pamatota attieksme pret resursu trūkumu un ekosistēmu, turpmāk būs noteicošais faktors, lai Eiropas Savienības ekonomiskā attīstība būtu noturīga. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Komisijas 2009. gada augusta paziņojumā COM(2009) 433 par IKP un ne tikai tika atzīta vajadzība papildināt jau esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides konti nodrošina instrumentu, ar ko novērot ekonomikas negatīvo ietekmi uz vidi un izpētīt, kā to mazināt. Saskaņā ar Lisabonas stratēģijā un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā ir mazas oglekļa dioksīda emisijas, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā saskanīgi tiktu iekļauti vides jautājumi līdzās ekonomikas aspektiem. |
(4) Komisijas 2009. gada augusta paziņojumā COM(2009) 433 par IKP un ne tikai tika atzīta vajadzība papildināt jau esošos rādītājus ar datiem, kuros ir iekļauti vides un sociālie aspekti, lai varētu veidot saskanīgāku un aptverošāku politiku. Tālab vides konti nodrošina instrumentu, ar ko novērot ekonomikas visdažādāko negatīvo ietekmi uz vidi un izpētīt, kā to mazināt. Saskaņā ar stratēģijā „Eiropa 2020” un dažādās nozīmīgās iniciatīvās iekļautajiem ilgtspējīgas attīstības principiem un mērķi izveidot ekonomiku, kurā efektīvi tiek izmantoti līdzekļi un rada nelielu piesārņojumu, arvien lielāka nepieciešamība ir izveidot datu sistēmu, kurā saskanīgi tiktu iekļauti vides jautājumi līdzās ekonomikas aspektiem. Šajā sakarībā Eiropas vides ekonomisko kontu izveidošanai ir būtiski svarīga nozīme, taču tā ir tikai pirmais pasākums, un tai nevajadzētu kavēt IKP citu alternatīvu rādītāju izstrādāšanu, lai aptvertu plašāku sociālo un vides faktoru diapazonu, tostarp rādītājus, kas saistīti ar dzīves apstākļiem, resursu izmantošanas efektivitāti, vides ārējās ietekmes internalizāciju, pilnībā ņemot vērā gan monetāros, gan fiziskos rādītājus. |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(6a) Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas vides ekonomiskos kontus, tiklīdz sistēma pilnībā sāks darboties, aktīvi un precīzi izmantotu visu attiecīgo politikas jomu izstrādāšanā, ņemot tos par pamatu ietekmes novērtējumos, rīcības plānos, tiesību aktu priekšlikumos un citos nozīmīgos politiskā procesa galarezultātos. |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Komisija 1994. gadā iesniedza pirmo stratēģiju par t. s. zaļo grāmatvedību. Kopš tā laika Komisija (Eurostat) un dalībvalstis ir izstrādājušas un pārbaudījušas grāmatvedības metodes, tāpēc tagad vairākas dalībvalstis regulāri sniedz vides kontu pirmās datu kopas. Visbiežāk iesniedz fiziskās plūsmas kontus par emisijām gaisā (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijām), materiālu patēriņu, kā arī monetāros kontus par izdevumiem un nodokļiem vides aizsardzības jomā. |
(10) Komisija 1994. gadā iesniedza pirmo stratēģiju par t. s. zaļo grāmatvedību. Kopš tā laika Komisija (Eurostat) un dalībvalstis ir izstrādājušas un pārbaudījušas grāmatvedības metodes, tāpēc tagad vairākas dalībvalstis regulāri sniedz vides kontu pirmās datu kopas. Visbiežāk iesniedz fiziskās plūsmas kontus par emisijām gaisā (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijām), materiālu patēriņu, kā arī monetāros kontus par izdevumiem un nodokļiem vides aizsardzības jomā. Lai šī regula varētu kļūt par pamatu tādas Eiropas ilgtspējas statistikas izstrādāšanai, kura sniedz pārskatu par Eiropas interesēm, kas saistītas ar vides jautājumiem, Komisijai jāizstrādā liels skaits moduļu, tostarp finansiālu faktoru moduļi (piemēram, konti attiecībā uz izdevumiem vides aizsardzības jomā, konti attiecībā uz ekoloģisko preču ražošanu un ekoloģiskiem pakalpojumiem, konti attiecībā uz resursu izmantošanu), materiālie moduļi (piemēram, izejvielu starptautiskās aprites konti, enerģijas, ūdens un atkritumu konti) un īpašuma moduļi (piemēram, meža resursu konti, bioloģiskās daudzveidības konti, dabas rezervātu konti). Lai papildinātu šīs sistēmas prioritātes attiecībā uz vidi, būtu jāizstrādā arī rādītāji noturīguma izvērtēšanai plašākā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, kas ietekmē transporta sistēmu, enerģijas izmantošanas efektivitāti, videi nekaitīgus ieguldījumus un sociālos jautājumus. |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tāpēc jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu. |
(13) Dažādās gatavības pakāpēs ir izstrādātas dažādas vides ekonomisko kontu kopas, tāpēc uz sešu gadu pārejas periodu jāpieņem modulāra struktūra, kas nodrošinātu pienācīgu elastīgumu. Jāīsteno mērķis izveidot vienotu kvalitātes standartu attiecībā uz jaunu un visaptverošu Eiropas ilgtspējas statistiku. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(18a) Lai Komisija (Eurostat) spētu īstenot jaunās kompetences jomas, kas tai noteiktas ar šo regulu, tai būtu jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, pārdalot pašreizējos Eiropas Savienības budžeta finanšu resursus. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 1. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēmu, lai izveidotu vides ekonomisko kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus. |
Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas saistošu sistēmu, lai izveidotu vides ekonomisko kontus kā EKS 95 satelītkontus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas, grāmatvedības noteikumus un mērķus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ar šo regulu Komisijai (Eurostat) tiek nodrošinātas iespējas, balstoties uz salīdzināmiem valsts datiem, izdarīt secinājumus par atsevišķu dalībvalstu, kā arī par visas Eiropas Savienības ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a Lai šī regula varētu kļūt par pamatu tādas Eiropas ilgtspējas statistikas izstrādāšanai, kura sniedz pārskatu par Eiropas interesēm, kas saistītas ar vides jautājumiem, Komisijai jāizstrādā liels skaits moduļu, jo īpaši moduļi attiecībā uz finanšu datiem, kas saistīti ar vidi, un attiecībā uz materiāliem vides faktoriem un dabas resursiem. |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. |
1. Komisija divu gadu laikā un stingri ņemot vērā turpmāko attīstību saistībā ar tās paziņojumu ar nosaukumu „IKP un ne tikai”, izstrādā tādu visaptverošu un koordinētu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, kā arī metodoloģiju un izveidotu garas laikrindas, tostarp iekļaujot plašākus rādītājus attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti, vides ārējās ietekmes internalizāciju. Šī programma tiek publicēta tiešsaistē, un par to sniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei. |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a Komisija (Eurostat) spēkā esošā pārejas perioda laikā un attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nepieciešams pārejas periods datu nosūtīšanai Eurostat, var novērtēt šīs regulas 3. panta uzskaitīto moduļu rādītājus. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. Komisija (Eurostat) novērtē iesniegto datu kvalitāti. |
4. Komisija (Eurostat) novērtē iesniegto datu kvalitāti un viena mēneša laikā var iesniegt iebildumus un pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts uzlabotu pārskatu. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
4.a Lai turpinātu attīstīt Eiropas vides ekonomiskos kontus, tostarp sadarbību starp valsts statistikas iestādēm un Komisiju (Eurostat) šajā jomā, Komisija līdz ...* un reizi četros gados pēc tam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to statistikas datu kvalitāti, kas iegūti saskaņā ar šo regulu. |
|
|
_____________________ * Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. sadaļa – 14.a rinda (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Gaisa emisijas nosaukums |
|
|
Ozons |
|
|
Gaisa emisijas simbols |
|
|
03 |
|
|
Informācijas sniegšanas vienība |
|
|
tonnas (Mg) |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. sadaļa – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
EW―MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Materiālu plūsmas kontus izmanto, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas rādītājus valstu ekonomikās. |
EW―MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus un tehnosfēras materiālu kopumu (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Materiālu plūsmas kontus izmanto, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas rādītājus valstu ekonomikās. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas vides ekonomiskie konti |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2010)0132 – C7-0092/2010 – 2010/0073(COD) |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja |
ENVI |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 21.4.2010 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Hans-Peter Martin 27.4.2010 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
28.9.2010 |
18.10.2010 |
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
26.10.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
37 0 1 |
||||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Slavi Binev, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Anni Podimata, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Marianne Thyssen |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sophie Auconie, Sari Essayah, Ashley Fox, Thomas Mann, Gay Mitchell, Gianni Pittella, Andreas Schwab |
|||||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Enrique Guerrero Salom, Tatjana Ždanoka |
|||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas vides ekonomiskie konti |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2010)0132 – C7-0092/2010 – 2010/0073(COD) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
9.4.2010 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 21.4.2010 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 21.4.2010 |
ITRE 21.4.2010 |
|
|
||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ITRE 24.6.2010 |
|
|
|
||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Jo Leinen 27.4.2010 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
4.10.2010 |
|
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
9.11.2010 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 4 4 |
||||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
János Áder, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Martin Callanan, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Julie Girling, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Kartika Tamara Liotard, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Anja Weisgerber, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Matthias Groote, Romana Jordan Cizelj, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, Michèle Rivasi, Csaba Sándor Tabajdi, Michail Tremopoulos |
|||||||