Ziņojums - A7-0345/2010Ziņojums
A7-0345/2010

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

1.12.2010 - (11324/2010 – C7‑0391/2010 – 2010/0106(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Nathalie Griesbeck

Procedūra : 2010/0106(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0345/2010
Iesniegtie teksti :
A7-0345/2010
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

(11324/2010 – C7‑0391/2010 – 2010/0106(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11324/2010),

–   ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (10304/2010),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0391/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7‑0345/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm 2004. gadā un vēlāk līdz 27 dalībvalstīm 2007. gadā deva tai izdevību izveidot jaunu pamatu sadarbībai ar austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm; Eiropas Savienība arī ir apņēmusies īstenot plašāku kaimiņattiecību politiku, kura aptver valstis līdz pat Dienvidkaukāza reģionam un kuras mērķis ir padziļināt attiecības ar ES pierobežas valstīm, veicinot to drošību, stabilitāti un attīstību un novēršot jaunas sašķelšanās Eiropas kontinentā.

Eiropa arī apliecināja intereses pieaugumu par Dienvidkaukāza valstīm, un sadarbība ar šā reģiona valstīm tai pašlaik jāturpina, jauno robežu tuvumā nostiprinot drošību. Eiropas Savienībai Dienvidkaukāzs ir stratēģiski svarīgs, un šis apstāklis var būt atbalsts reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstībā. Taču ES rīcībai pirmām kārtām jāveicina labas pārvaldes principa īstenošana un cilvēktiesību un demokrātijas normu stingra ievērošana. Kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2010. gada procedūras 2009/2216(INI) rezolūcijā, Eiropas Savienībai Dienvidkaukāza reģionā jādarbojas aktīvāk un jāizstrādā šim reģionam stratēģija, kas nostiprinātu stabilitāti un labklājību un sekmētu konfliktu noregulēšanu.

Turklāt attiecību padziļināšanās starp Eiropas Savienību un Dienvidkaukāza valstīm, šajā gadījumā ar Gruziju, palīdzēs nodrošināt un pilnveidot tiesiskumu un paaugstināt pamatbrīvību ievērošanas līmeni. Šos mērķus īstenot visnotaļ palīdzēs divi nesen ar Gruziju noslēgtie nolīgumi: par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

* *

Referente atzinīgi vērtē divu mijatkarīgo un vienlaicīgo nolīgumu noslēgšanu ar Gruziju — nolīgumu, kuri paplašinās brīvības un drošības robežas ārpus ES teritorijas, iekļaujot tajās šo kaimiņvalsti.

Abi nolīgumi pirmām kārtām ir ļoti svarīgs solis, jauns lēciens Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībās. ES un Gruzijas nepārprotamo vēlmi pēc tuvināšanās pēdējos gados apliecinājuši vairāki svarīgi politiski soļi, sākot ar ES un Gruzijas pastiprināto divpusējo sadarbību, veicinot Gruzijas iestāšanos Eiropas Padomē un pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Ņemot vērā Gruzijas vēlmi tuvināties Eiropai, nolīgumu noslēgšana starp Eiropas Savienību un Gruziju visnotaļ ir iedrošinājums un spēcīgs signāls no Eiropas Savienības puses. Tā sekmēs draudzīgu attiecību veidošanu, stabilitāti, drošību un iedzīvotāju labklājību.

Nolīgumi ar Gruziju ir būtiski arī no reģionālā aspekta un atbalstīs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām reģiona valstīm. Gruzijai tie nozīmē arī virzību uz priekšu sadarbībā ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību un pamudinājumu šo sadarbību padziļināt.

Turklāt ar šiem nolīgumiem Gruzija tiek mudināta īstenot nepieciešamās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums. Referente uzskata, ka kopsadarbības gars palīdzēs Eiropas Savienībai un Gruzijai rezultatīvi apkarot nelegālo imigrāciju un attīstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pilsonisko sabiedrību, abām līgumslēdzējām valstīm atvieglojot iedzīvotāju kontaktus un pārvietošanos.

Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu jo īpaši atvieglos iedzīvotāju personīgos kontaktus, kas ir priekšnosacījums sakaru attīstībai ekonomikā, humanitārajā jomā, kultūrā, zinātnē un citās jomās. Vīzu atvieglojumi Gruzijas iedzīvotājiem iezīmēs svarīgu posmu ceļā uz Eiropas integrāciju. Atvieglotam vīzu režīmam ir liela ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas stiprina savstarpējos kontaktus un palīdz īstenot ideju par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no Eiropas pamattiesībām.

Attiecībā uz šo divu nolīgumu īstenošanu referentes nostāja ir šāda.

Pēc referentes domām, Gruzijā visnotaļ būtu nepieciešamas informācijas kampaņas, kas nodrošinātu, ka sabiedrība par jauno režīmu ir informēta un izmanto jaunās iespējas, kādas tas sniedz. Turklāt informācija par vīzu politikas izmaiņām iespējami drīz jāpublicē ES iestāžu tīmekļa vietnēs.

Referente ieteic arī, lai Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un par šo nolīgumu piemērošanas uzraudzību atbildīgā Eiropas Komisija pēc nolīgumu stāšanās spēkā identificētu varbūtējus šķēršļus vai jebkādus asimetriskus ierobežojumus, kas varētu kavēt nolīgumu optimālu piemērošanu un procedūru savstarpējību gan konsulāro pakalpojumu sniegšanā, gan robežšķērsošanā.

Visbeidzot referente pauž nožēlu, ka šo līgumu parakstīšanas sarunu atklāšanā un to norisē maz tika iesaistīts Eiropas Parlaments. Kā Eiropas iedzīvotāju tiešais pārstāvis Parlaments visnotaļ var palīdzēt stiprināt pārskatatbildību par ES ārējo darbību un demokrātisko kontroli. Referente gaida, ka Eiropas Komisija saskaņā ar iestāžu sadarbības principu informēs Parlamentu par nolīgumu īstenošanas rezultātiem.

* *

Ārlietu komitejas atzinums (7.10.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu
(11324/2010 - C7-0391/2010 - 2010/0106(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Krzysztof Lisek

ĪSS PAMATOJUMS

Lai izveidotu vienotu pieeju, politiskās pilnvaras nolīgumu noslēgšanai par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglojumiem trešo valstu valstspiederīgajiem ir noteiktas 2004. gada novembra Hāgas programmā.

Komisija savā 2006. gada 4. decembra paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu[1] ieteica, ka ir jāuzsāk sarunas ar EKP valstīm par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglojumiem.

Prāgas 2009. gada 7. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgajā deklarācijā, ar ko izveidoja Austrumu partnerību, izvirzīja ilgtermiņa mērķi pakāpeniski atcelt vīzu režīmu un uzlabot drošības apstākļus, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un nelegālu migrāciju.

Lēmuma priekšlikumā ir ņemti vērā pašreizējie vispārējie pamati sadarbībai ar Gruziju, jo īpaši kopš 1999. gada 1. jūlija spēkā esošais partnerības un sadarbības nolīgums, ES un Gruzijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāns (apstiprināts 2006. gada 14. novembrī), kā arī minētā Prāgas deklarācija.

Padome 2008. gada 27. novembrī pieņēma sarunu norādes par to, kā noslēdzams nolīgums par vīzu režīma atvieglojumiem ar Gruziju. Sarunas notika visu 2009. gadu un saskaņotais teksts tika parafēts 2009. gada 25. novembrī. No 2006. gada 1. jūnija visi ES pilsoņi, kuri ceļo uz Gruziju un pavada tur ne vairāk kā 90 dienas, ir atbrīvoti no prasības saņemt vīzu.

Lēmuma priekšlikumā par nolīguma noslēgšanu ir ietverti ES nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem standartelementi, paredzot termiņus lēmumu pieņemšanai par vīzas piešķiršanu, ar to saistītās maksas un atbrīvojumus, iesniedzamos dokumentus un izņēmumus, kā arī kopīgu deklarāciju par sadarbību attiecībā uz ceļošanas dokumentiem. Turklāt saistībā ar Gruzijas īpašu prasību priekšlikumā ir iekļauta ES deklarācija par atvieglojumiem ģimenes locekļiem, lai atvieglotu pārvietošanos plašākam personu lokam, kam ģimenes locekļi ir Gruzijas pilsoņi, kuri likumīgi uzturas ES dalībvalstu teritorijā. Minētie noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Dānijas Karalisti, kuras, tāpat kā ārpuskopienas valstis, kas ir Šengenas līguma dalībvalstis, ir aicinātas noslēgt divpusējus nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem.

Pārvietošanās nosacījumu uzlabošana sekmēs cilvēku savstarpējos sakarus, kas ir svarīgs nosacījums ekonomisko, humanitāro, kultūras un cita veida attiecību attīstībai. Tādējādi tas ir svarīgs faktors Austrumu partnerības īstenošanai, paturot prātā, ka ilgtermiņa mērķis ir pilnīga vīzu režīma atcelšana.

*******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju nākt klajā ar priekšlikumu Parlamentam dot savu piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Frieda Brepoels, Andrzej Grzyb, Heidi Hautala, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adrian Severin, Ernst Strasser

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolaos Chountis, Marietje Schaake, Helmut Scholz

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Vergiat

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sonia Alfano, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Salvatore Iacolino, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Jan Mulder, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Valdemar Tomaševski, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Edit Bauer, Andrew Henry William Brons, Anna Maria Corazza Bildt, Nadja Hirsch, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Ádám Kósa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Petru Constantin Luhan, Mariya Nedelcheva, Joanna Senyszyn, Cecilia Wikström