Procedūra : 2010/0108(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0346/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0346/2010

Debates :

PV 13/12/2010 - 16
CRE 13/12/2010 - 16

Balsojumi :

PV 14/12/2010 - 9.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0472

IETEIKUMS     ***
PDF 163kWORD 96k
1.12.2010
PE 448.825v02-00 A7-0346/2010

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(15507/2010 – C7‑0392/2010 – 2010/0108(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Nathalie Griesbeck

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Ārlietu komitejas atzinums
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(15507/2010 – C7‑0392/2010 – 2010/0108(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15507/2010),

–   ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (14654/2010),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0392/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7‑0346/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam.


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm 2004. gadā un vēlāk līdz 27 dalībvalstīm 2007. gadā deva tai izdevību izveidot jaunu pamatu sadarbībai ar austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm; Eiropas Savienība arī ir apņēmusies īstenot plašāku kaimiņattiecību politiku, kura aptver valstis līdz pat Dienvidkaukāza reģionam un kuras mērķis ir padziļināt attiecības ar ES pierobežas valstīm, veicinot to drošību, stabilitāti un attīstību un novēršot jaunas sašķelšanās Eiropas kontinentā.

Eiropa arī apliecināja intereses pieaugumu par Dienvidkaukāza valstīm, un sadarbība ar šā reģiona valstīm tai pašlaik jāturpina, nostiprinot drošību jauno robežu tuvumā. Eiropas Savienībai Dienvidkaukāzs ir stratēģiski svarīgs, un šis apstāklis var būt atbalsts reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstībā. Taču ES rīcībai pirmām kārtām jāveicina labas pārvaldes principa īstenošana un cilvēktiesību un demokrātijas normu stingra ievērošana. Kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2010. gada procedūras 2009/2216(INI) rezolūcijā, Eiropas Savienībai Dienvidkaukāza reģionā jādarbojas aktīvāk un jāizstrādā šim reģionam stratēģija, kas nostiprinātu stabilitāti un labklājību un sekmētu konfliktu noregulēšanu.

Turklāt attiecību padziļināšanās starp Eiropas Savienību un Dienvidkaukāza valstīm, šajā gadījumā ar Gruziju, palīdzēs nodrošināt un pilnveidot tiesiskumu un paaugstināt pamatbrīvību ievērošanas līmeni. Šos mērķus īstenot visnotaļ palīdzēs divi nesen ar Gruziju noslēgtie nolīgumi: par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

* *

Referente atzinīgi vērtē divu mijatkarīgo un vienlaicīgo nolīgumu noslēgšanu ar Gruziju — nolīgumu, kuri paplašinās brīvības un drošības robežas ārpus ES teritorijas, iekļaujot tajās šo kaimiņvalsti.

Abi nolīgumi pirmām kārtām ir ļoti svarīgs solis, jauns lēciens Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībās. ES un Gruzijas nepārprotamo vēlmi pēc tuvināšanās pēdējos gados apliecinājuši vairāki svarīgi politiski soļi, sākot ar ES un Gruzijas pastiprināto divpusējo sadarbību, veicinot Gruzijas iestāšanos Eiropas Padomē un pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Ņemot vērā Gruzijas vēlmi tuvināties Eiropai, nolīgumu noslēgšana starp Eiropas Savienību un Gruziju visnotaļ ir iedrošinājums un spēcīgs signāls no Eiropas Savienības puses. Tā sekmēs draudzīgu attiecību veidošanu, stabilitāti, drošību un iedzīvotāju labklājību.

Nolīgumi ar Gruziju ir būtiski arī no reģionālā aspekta, un atbalstīs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām reģiona valstīm. Gruzijai tie nozīmē arī virzību uz priekšu sadarbībā ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību un pamudinājumu šo sadarbību padziļināt.

Turklāt ar šiem nolīgumiem Gruzija tiek mudināta īstenot nepieciešamās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums. Referente uzskata, ka kopsadarbības gars palīdzēs Eiropas Savienībai un Gruzijai rezultatīvi apkarot nelegālo imigrāciju un attīstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pilsonisko sabiedrību, abām līgumslēdzējām valstīm atvieglojot iedzīvotāju kontaktus un brīvu pārvietošanos.

Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu jo īpaši atvieglos iedzīvotāju personīgos kontaktus, kas ir priekšnosacījums sakaru attīstībai ekonomikā, humanitārajā jomā, kultūrā, zinātnē un citās jomās. Vīzu atvieglojumi Gruzijas iedzīvotājiem iezīmēs svarīgu posmu ceļā uz Eiropas integrāciju. Atvieglotam vīzu režīmam ir liela ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas stiprina savstarpējos kontaktus un palīdz īstenot ideju par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no Eiropas pamattiesībām.

Attiecībā uz šo divu nolīgumu īstenošanu referentes nostāja ir šāda.

Pēc referentes domām, Gruzijā būtu visnotaļ nepieciešamas informācijas kampaņas, kas nodrošinātu, ka sabiedrība par jauno režīmu ir informēta un izmanto jaunās iespējas, kādas tas sniedz. Turklāt informācija par vīzu politikas izmaiņām iespējami drīz jāpublicē ES iestāžu tīmekļa vietnēs.

Referente ieteic arī, lai Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un par šo nolīgumu piemērošanas uzraudzību atbildīgā Eiropas Komisija pēc nolīgumu stāšanās spēkā identificētu jebkādus šķēršļus vai asimetriskus ierobežojumus, kas varētu kavēt nolīgumu optimālu piemērošanu un procedūru savstarpējību gan konsulāro pakalpojumu sniegšanā, gan robežšķērsošanā.

Visbeidzot referente pauž nožēlu, ka šo līgumu parakstīšanas sarunu atklāšanā un to norisē maz tika iesaistīts Eiropas Parlaments. Kā Eiropas iedzīvotāju tiešais pārstāvis Parlaments visnotaļ var palīdzēt stiprināt pārskatatbildību par ES ārējo darbību un demokrātisko kontroli. Referente gaida, ka Eiropas Komisija saskaņā ar iestāžu sadarbības principu informēs Parlamentu par nolīgumu īstenošanas rezultātiem.

* *


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu iesniedza

Tatjana Ždanoka Verts/ALE grupas vārdā,

Rui Tavares GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamentam jānodrošina, ka ES un Gruzijas nolīgums par atpakaļuzņemšanu pilnībā atbilst Eiropas tiesību aktiem un starptautiskajiem tiesību aktiem par pamattiesībām un patvērumu. Šo līgumu nedrīkstētu slēgt, pirms nav pienācīgi izvērtēti spēkā esošie nolīgumi par atpakaļuzņemšanu.

Mēs balsojām pret pašreizējo nolīgumu, jo:

-     tā mērķis ir cilvēkus nosūtīt atpakaļ uz valsti, kurā, kā minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja 2010.–2011. gada globālajā aicinājumā, aptuveni 212 000 cilvēku jau ilgāk nekā 16 gadus ir iekšzemē pārvietotas personas, kas dzīvo bez saimnieciskai patstāvībai vajadzīgās pajumtes un līdzekļiem, kurā visos sabiedrības slāņos ir plaši izplatīta seksuālā vardarbība un ar dzimumu saistīta vardarbība un kurā ir vērojama tolerance pret policijas izdarītiem procedūras pārkāpumiem;

-    tas ir piemērojams arī tiem Abhāzijas un Dienvidosetijas bijušajiem iedzīvotājiem, kuriem de facto nav nekādu saišu ar Gruziju;

-    tajā nav paredzēti stingri aizsargpasākumi saistībā ar pamattiesību pārkāpumiem un attiecībā uz augstu uzņemšanas standartu nodrošināšanu, ņemot vērā, ka Gruzijā tie ir zemi;

-    tajā ir vairāki trūkumi un neskaidrības, ko varētu precizēt Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja, kurā EP viedoklis, diemžēl, netiek ņemts vērā, kas ir pilnīgi nelikumīgi, ņemot vērā tā jaunās pilnvaras;

-    tas negarantē personas datu pienācīgu aizsardzību — datus ir iespējams nosūtīt citām struktūrām, neprasot attiecīgās personas piekrišanu.


Ārlietu komitejas atzinums (7.10.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

(15507/2010 - C7-0392/2010 - 2010/0108(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Krzysztof Lisek

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2006. gada 4. decembra paziņojumā par Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP)(1) nostiprināšanu ieteica ar EKP valstīm sākt sarunas par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglojumiem.

Prāgas augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgajā deklarācijā, ar kuru tika izveidota Austrumu partnerība, ir uzsvērts, cik svarīgi ir ar vīzu režīma atvieglojuma un atpakaļuzņemšanas nolīgumu starpniecību sekmēt pilsoņu mobilitāti drošā vidē. Tādējādi par ilgtermiņa mērķi tiek izvirzīta vīzu režīma atcelšana, kas jāpapildina ar drošības stāvokļa uzlabošanu, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju.

Ierosinātajā lēmumā ir ņemts vērā un atspoguļots sadarbības ar Gruziju spēkā esošais pamats, jo īpaši partnerības un sadarbības nolīgums, kas ir spēkā kopš 1999. gada 1. jūlija un ES un Gruzijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāns, kas apstiprināts 2006. gada 14. novembrī, kā arī iepriekš minētā Prāgas deklarācija.

Oficiāla atļauja sarunām ar Gruziju par atpakaļuzņemšanas nolīgumu tika apstiprināta 2008. gada 27. novembrī, un saskaņotais teksts tika parafēts 2009. gada 25. novembrī.

Ierosinātajā lēmumā par nolīguma noslēgšanu ietilpst standartelementu komplekss, kas ir iekļauts ES un trešo valstu noslēgtajos nolīgumos par atpakaļuzņemšanu. Atpakaļuzņemšanas saistības ir izstrādātas tā, lai pilnībā būtu abpusēji simetriskas un attiektos uz valstspiederīgajiem, trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar tām tiek iedibināti arī priekšnosacījumi saistībām attiecībā uz pēdējo divu kategoriju atpakaļuzņemšanu. Šajā nolīgumā ir norādīti nolīguma praktiskās piemērošanas pasākumi, tostarp Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas nodibināšana, saīsinātās kārtības nosacījumi, noteikumi par izmaksām, datu aizsardzību, un tā attiecības ar citām starptautiskām saistībām. Nolīgums ir piemērojams Gruzijas un ES teritorijā, izņemot Īriju un Dāniju, savukārt Apvienotā Karaliste ir izteikusi vēlēšanos būt par līguma dalībnieci.

Gruzija ir ratificējusi vairākas būtiskas starptautiskas konvencijas, tostarp 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolu. Tā ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts. Turklāt Gruzija ir partnervalsts Austrumu partnerībā, kuras pamatā ir saistības ievērot starptautisko tiesību principus un cienīt ar tām saistītās pamatvērtības, tostarp cilvēktiesības un pamatbrīvības, un 2010. gada 15. jūlijā tika sāktas sarunas par jaunu, padziļinātu ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu. Ir arī izveidots ES un Gruzijas cilvēktiesību dialogs, kura trešā kārta draudzīgā, atklātā un konstruktīvā atmosfērā notika 2010. gada 9. jūlijā.

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Gruzijā ir pietiekami stabils pamats, lai varētu nodrošināt nolīguma aptverto personu tiesību ievērošanu. Nolīgums par atpakaļuzņemšanu būtu jānoslēdz laikus, un tam būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, jo starp abiem nolīgumiem ir saistība.

*******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju nākt klajā ar priekšlikumu Parlamentam dot savu piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Frieda Brepoels, Andrzej Grzyb, Heidi Hautala, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adrian Severin, Ernst Strasser, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolaos Chountis, Evgeni Kirilov, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Dominique Vlasto

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Vergiat

(1)

COM(2006)0726.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sonia Alfano, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Salvatore Iacolino, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Jan Mulder, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Valdemar Tomaševski, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Edit Bauer, Andrew Henry William Brons, Anna Maria Corazza Bildt, Nadja Hirsch, Monika Hohlmeier, Franziska Keller, Ádám Kósa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Petru Constantin Luhan, Mariya Nedelcheva, Joanna Senyszyn, Cecilia Wikström

Juridisks paziņojums - Privātuma politika