ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā

9.12.2010 - (COM(2006)0456 – C7‑0050/2010 – 2006/0167(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Yannick Jadot

Grozījumi

• 001-023 (PDF - 144 KB)
• 001-023 (DOC - 115 KB)
• 024-024 (PDF - 134 KB)
• 024-024 (DOC - 118 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā

(COM(2006)0456 – C7‑0050/2010 – 2006/0167(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0456),

–   ņemot vērā EK līguma 133. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0050/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A7‑0364/2010),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Nolīgums ir palīdzējis mazināt pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, atbalstot tos uzņēmumus saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem, kuriem citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti, un tādējādi tiek radītas jaunas darbvietas.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Eksporta kredītaģentūrām jāņem vērā un jāizpilda Savienības mērķi un politikas nostādnes. Atbalstot Savienības uzņēmumus, šīm aģentūrām ir jāievēro un jāpopularizē Savienības principi un standarti tādās jomās kā demokrātijas konsolidācija, cilvēktiesību ievērošana un saskaņota politika attīstības jomā.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Tomēr dalībvalstu eksporta kredītu aģentūrām ir rūpīgi jāpārbauda saņemtie pieteikumi, ņemot vērā, ka valsts atbalsts, ko sniedz kā eksporta kredītu, vidējā termiņā un ilgtermiņā var palielināt attiecīgo dalībvalstu publisko parādu, jo īpaši ņemot vērā saistību neizpildes palielināto risku finanšu krīzes seku dēļ.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) Eksporta kredītaģentūrām rūpīgi jāizskata saņemtie pieteikumi, lai maksimāli izmantotu sniegtā valsts atbalsta priekšrocības, ņemot vērā to, ka pareizi orientēts eksporta kredīts Savienības uzņēmumiem un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sniegs jaunas iespējas piekļūt tirgum, vienlaikus sekmējot atklātu un taisnīgu tirdzniecību un visām pusēm izdevīgu izaugsmi pēckrīzes periodā.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 2.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2e) ESAO prasa tās dalībniekiem publiskot informāciju par eksporta kredītiem, lai nepieļautu, ka tie piekopj protekcionistisku vai tirgus darbību traucējošu praksi. Savienībā ir jānodrošina pārredzamība, lai dalībvalstīm garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 2.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2f) Eksporta kredītaģentūras ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu. Tādēļ ar eksporta kredītu saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa. Ievērojama daļa ar eksporta kredītiem finansēto projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze, kalnrūpniecība un liela mēroga infrastruktūras, tādas kā lieli aizsprosti.
Pamatojums
EKA ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu, taču to izsniegto aizdevumu procentu likmes joprojām ir augstākas par tām, ko piedāvā Pasaules Banka vai SVF. Tādējādi EKA ir kļuvušas šo valstu lielākās oficiālās kreditores, un ar EKA saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa — atsevišķi pētījumi liecina, ka šī daļa ir 30–40 % no kopējā publiskā sektora parāda.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 2.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2g) Nolīguma puses ir iesaistītas nepārtrauktā procesā, kura mērķis ir samazināt tirgus traucējumus un izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai ESAO dalībvalstu atbalstītu eksporta kredītaģentūru iekasētās prēmijas būtu balstītas uz risku un segtu šo aģentūru darbības izmaksas un zaudējumus ilgtermiņā. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jānosaka pārredzamības un ziņošanas prasības.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 2.h apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2h) Lai atbalstītu ESAO iekšējā procesa nepārtrauktību, cenšoties panākt augstāka līmeņa pārredzamības un ziņošanas standartu noteikšanu ESAO dalībnieku un citām valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām, Savienībai būtu jāpiemēro Savienībā reģistrētām aģentūrām papildu pārredzamības un ziņošanas pasākumi atbilstoši šā lēmuma 1.a pielikumam.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 2.i apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2i) Demokrātijas attīstība un nostiprināšana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī vides principi un uzņēmumu sociālās atbildības vispārējie principi un citi starptautiskās paraugprakses piemēri būtu jāizmanto kā vadlīnijas visiem projektiem, kurus finansē Savienībā reģistrētas valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras, un tajās jāparedz sociālās un vides ietekmes novērtējums, tostarp cilvēktiesības un standarti, kas iekļauti Savienības vispārējos vides un sociālajos tiesību aktos un var būt piemērojami nozarēm un projektiem, kurus finansē valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras. ESAO kopējās pieejas pašreizējā formulējumā jau paredzēta skaidra iespēja Eiropas Kopienas standartus uzpirkšanas, ilgtspējīgas kreditēšanas un vides jomā izmantot par pamatkritērijiem, veicot projektu pārskatīšanu. Šī noteikuma izmantošana būtu turpmāk jāatbalsta, ņemot vērā to, ka projektu finansiālajiem atbalstītājiem, eksportētājiem, finanšu iestādēm un eksporta kredītaģentūrām ir dažāda loma, atbildība un aizņemto līdzekļu īpatsvars valsts atbalstītos projektos.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 2.j apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2j) Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķiem Savienības un starptautisko saistību izpratnē jābūt pamatā visiem Savienībā reģistrētu valsts atbalstītu eksporta kredītaģentūru finansētiem projektiem. Tajos ietilpst valstu un valdību vadītāju galīgā deklarācija, kas pieņemta G20 2009. gada 24. un 25. septembra Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmē par fosilā kurināmā subsīdiju piešķiršanas pārtraukšanu, Savienības mērķi salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem par 30 % samazināt SEG emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % patērētās enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un Savienības mērķis līdz 2050. gadam par 80–95 % samazināt SEG emisijas. Vienlaicīgi ar fosilā kurināmā subsīdiju pārtraukšanu būtu jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka nepasliktinās darbinieku un nabadzīgo iedzīvotāju dzīves apstākļi.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 2.k apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2k) principi, ar kuriem nosaka uzņēmumu sociālo atbildību un kas ir pilnībā atzīti starptautiskā līmenī — gan ESAO, gan Starptautiskajā darba organizācijā (SDO), gan ANO — attiecas uz atbildīgu rīcību, kādu sagaida no uzņēmumiem un to, ka tiks ievēroti spēkā esošie tiesību akti galvenokārt nodarbinātības, darba attiecību, cilvēktiesību, vides, patērētāju interešu un pārredzamības attiecībā uz patērētājiem, cīņas pret korupciju un nodokļu jomā. Turklāt jāņem vērā MVU īpašā situācija un iespējas.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 2.l apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2l) Ņemot vērā intensīvo konkurenci pasaules tirgos un nolūkā novērst konkurences ziņā nelabvēlīgo situāciju Savienības uzņēmumiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina ESAO centieni iesaistīt Nolīgumu neparakstījušās valstis un jāizmanto divpusējās un daudzpusējās sarunas, lai noteiktu globālus standartus attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Globālie standarti šajā jomā ir priekšnosacījums līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem pasaules tirgū.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 2.m apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2m) Lai gan Nolīgums attiecas uz ESAO valstīm, tomēr ar ESAO nesaistītas valstis, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis, nav parakstījušas Nolīgumu un tādēļ šo valstu eksportētājiem var rasties negodīgas priekšrocības. Tādēļ šīs valstis būtu jāmudina pievienoties ESAO un parakstīt Nolīgumu.
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 2.n apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2n) Ņemot vērā ES labāka regulējuma politiku, kuras mērķis ir vienkāršot un uzlabot pastāvošo regulējumu, Komisijai un dalībvalstīm, turpmāk pārskatot Nolīgumu, būtu jākoncentrējas uz uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu, tostarp eksporta kredītaģentūru, administratīvā sloga samazināšanu.
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 2.o apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2o) Nolīguma uzlabojumiem pilnībā jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam, lai sekmētu vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, demokrātijas un tiesiskuma pieaugumu un konsolidāciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Līdz ar to, transponējot ESAO nolīgumu Savienības tiesībās, Savienībā ir jāpiemēro papildu pasākumi, lai garantētu ESAO nolīguma un Savienības tiesību saderību.
Pamatojums
Šis pārskatīšanas process sniedz iespēju piemērot LESD 208. pantu, kurā noteikts, ka Savienības politikai attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro šo mērķi.
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 2.p apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2p) Sociālās un vides ietekmes novērtējuma metodikai, kas nodrošina atbilstību eksporta kredītu prasībām, pilnībā jāsaskan ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas principiem, Kotonū nolīgumu un Eiropas Konsensu attīstības jomā un jāatspoguļo Savienības saistības un pienākumi, kas izvirzīti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (ANO VKKP) un ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (ANO BDK), kā arī ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošana un starptautiskos nolīgumos iekļautie sociālie, darba un vides standarti.
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, kura pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ,	(4) Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, kura 1. pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ,
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 1. panta – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kopienā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem.	Savienībā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem.
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu jaunam lēmumam, ar ko pēc iespējas drīz atceļ un aizstāj šo lēmumu, tiklīdz ESAO dalībnieki ir vienojušies par jaunu Nolīguma versiju un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Nolīguma stāšanās spēkā.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 1.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b pants
	Savienībā piemērojamie papildu pasākumi attiecībā uz pārredzamību un ziņošanu ir noteikti šā lēmuma 1.a pielikumā.
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 1.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c pants
	Padome ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai par to, kā Nolīgumu par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem īsteno katrā dalībvalstī.
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 1.d pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d pants
	Ikvienas dalībvalsts eksporta kredītaģentūru bilancē ir sniegts pilnīgs pārskats par aģentūras aktīviem un pasīviem. Eksporta kredītaģentūru izmantotie ārpusbilances mehānismi ir pilnībā pārredzami.
	Uzņēmumi, kas nav MVU un kas saņem eksporta kredītaģentūru atbalstu, publisko ikgadēju finanšu pārskatu par katru valsti.
Grozījums Nr.            23 Lēmuma priekšlikums 1.a pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pielikums
	1) Neskarot to dalībvalstu iestāžu noteikumus, kuras veic valsts eksporta kredītu programmu uzraudzību, katra dalībvalsts iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai ikgadējo darbības ziņojumu. Šajā ikgadējā darbības ziņojumā iekļauj šādu informāciju: •      visu to valsts instrumentu un programmu auditu, uz kurām attiecas Nolīgums, un auditu par šo programmu atbilstību Nolīgumam, jo īpaši attiecībā uz prasību, ka prēmijas ir balstītas uz risku un sedz ilgtermiņa darbības izmaksas; •      pārskatu par svarīgākajiem darbības pavērsieniem pārskata periodā un to atbilstību Nolīgumam (uzskaitot jaunas saistības, riska ietekmi, prēmiju maksas, samaksātās summas un atgūtos līdzekļus, kā arī mehānismus vides riska izmaksu aprēķināšanai); •      aprakstu par dalībvalsts politikas virzieniem, kas ar vides, sociālajā, cilvēktiesību, ilgtspējīgas kreditēšanas un uzpirkšanas apkarošanas jomā izsniegtajiem eksporta kredītiem nodrošina Savienības attīstības mērķu izpildi un politikas vadlīniju pasākumus. 2) Komisija Eiropas Parlamentam iesniedz ikgadējā darbības ziņojuma analīzi, kurā izvērtēta dalībvalsts atbilstība Savienības attīstības politikai, un komentārus par vispārējām pārmaiņām politikas jomā. 3) Komisija sniedz Eiropas Parlamentam ikgadējo ziņojumu par paveikto dažādos starptautiskos sadarbības forumos, tostarp ESAO un G-20, kā arī divpusējās sanāksmēs ar trešām valstīm, tostarp augstākā līmeņa sanāksmēs un sarunās par partnerības un sadarbības nolīgumiem un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai panāktu, ka trešās valstis, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis, ievieš pamatnostādnes attiecībā uz šo valstu eksporta kredītaģentūru pārredzamību līmenī, kas atbilst vismaz ESAO kopējai pieejai.

PASKAIDROJUMS

Industriāli attīstītākajās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, un visstraujāk augošajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ir vismaz viena eksporta kredītaģentūra, kas parasti ir pilnībā vai daļēji pakļauta valdībai. Eksporta kredītaģentūras kopā veido pasaulē lielāko privātā sektora valsts finansējuma avotu. Eksporta kredītaģentūras riska parakste lieliem industriāliem un infrastruktūras projektiem jaunattīstības valstīs daudzkārt pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Kopējais eksporta kredīta garantiju apjoms, kuru ES dalībvalstu eksporta kredītaģentūras izsniedza laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, ir EUR 468 miljardi.

Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un jāgūst peļņa, tādēļ eksporta kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti, pamatojoties uz izsniegtajiem procentu kredītiem. Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī lielā mērā traucēt tirdzniecībai, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi.

„Nolīgums par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem”, kuru apspriež ESAO eksporta kredītu grupā, nosaka svarīgāko vispārēju noteikumu kopumu. Saskaņā ar PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM), kas nodrošina juridiski saistošus starptautiskus noteikumus valsts subsīdijām, eksporta kredīta atbalsts privātām sabiedrībām netiek uzskatīts par subsīdijām, ja šis atbalsts tiek sniegts saskaņā ar ESAO nolīgumu. Atbilstības pamatā it tas, ka uz eksporta kredītiem attiecas atmaksas prasības noteiktā termiņā un ka tiek iekasēta minimālās prēmijas likme (MPR), lai segtu eksporta kredītu nesamaksāšanas risku (kredītrisku), turklāt šī likme balstās uz risku un tai jābūt atbilstošai, lai segtu ilgtermiņa pamatdarbības izmaksas un zaudējumus.

Eksporta kredītaģentūras un pārredzamības trūkumi

Referents pilnībā atzīst, ka eksporta kredītaģentūras ir nozīmīgs tirdzniecības atbalsta un Eiropas uzņēmumu ieguldījumu instruments. Ņemot vērā budžeta deficīta situāciju vairākumā ES dalībvalstu, eksporta kredītaģentūru finanšu darbībām jābūt vislielākajā mērā finansiāli stabilām. Valsts atbalsts eksporta kredītaģentūrām samazinātos, ja izrādītos, ka tām ir jāvēršas pie nodokļu maksātājiem, lai finansētu savu darbību.

Tomēr izrādās nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras finansē vai finansēja agrāk. Pieejamo datu apjoms ir neliels. Dažu valstu eksporta kredītaģentūras pat nesniedz regulāru bilances pārskatu par ikgadējo darbību. Daudzas citas nesniedz detalizētus datus par nozarēm, kuras tiek finansētas, vai finanšu līdzekļu ģeogrāfisko izplatību. Tas notiek, neraugoties uz pārredzamības prasībām, ko paredz ESAO 2005. gada nolīgums, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis un kurš tiks iekļauta ES likumdošanā.

Pārredzamības tūkums rada lielas izmaksas un kavēšanos, kas ir pretrunā ESAO nolīguma rentabilitātes disciplīnai. Tas veicina arī uzpirkšanu un korupciju.

Referents uzskata, ka ziņojumu iesniegšanas prasības, ko paredz ESAO nolīgums, ir nepietiekamas, lai pārraudzītu Eiropas eksporta kredītaģentūru finanšu operāciju pareizību. Turklāt viņš ir nobažījies par ļoti iespējamo atteikumu skaita pieaugumu nākotnē, jo īpaši pēc finanšu un ekonomikas krīzes. Runājot par finanšu sektoru kopumā, pašreizējā finanšu krīze liek likumdevēja iestādēm apzināties, ka turpmāk ESAO nolīguma prasībās ir jāparedz precīzāka ziņojumu iesniegšana.

ESAO nolīgums neparedz nepieciešamās prasības, lai garantētu godīgu prēmiju noteikšanu, jo tajā nav ietvertas prasības attiecībā uz pārredzamību un obligātajiem standartiem, ko piemēro sociālo un vides risku aprēķināšanai. ESAO nolīgums paredz tikai brīvprātīgu ziņošanu par šādiem aprēķiniem. Tas var būt izskaidrojams ar to, ka vairums projektu, ko atbalsta eksporta kredītaģentūras, ir tik riskanti, ka privātā kapitāla tirgus atsakās tos finansēt. Tā kā nav noteikti obligātie standarti sociālo un vides riska faktoru iekļaušanai kredītu un garantiju izmaksās, ar to tiek veicināta sāncensība starp ES eksporta kredītaģentūrām par zemākajām kredītu izmaksām, kas tādējādi sekmē slēptu protekcionismu.

Referents iesaka sakārtot pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances nodošanu atklātībā un noteikt par obligātu sociālo un vides riska aprēķinu paziņošanu. Referents iesaka ieviest prasību ES dalībvalstīs par ikgadēju ziņojumu iesniegšanu Komisijai saistībā ar eksporta kredītaģentūru darbību minētajā sakarībā.

Eksporta kredītaģentūras un ES politikas saskaņotība

Eksporta kredītaģentūras ir izdevīgi valsts politikas instrumenti, ar kuriem finansē starptautiskus mērķus, kuros ES apņēmusies pildīt, īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu novēršanu un cīņu pret nabadzību. Lisabonas līgums ievieš uzlabotas saskaņotības prasības attiecībā uz visa veida ES ārējo darbību. Eksporta kredītaģentūras noteikti jāvērtē pēc tā, kā tās sasniedz šos mērķus.

Tomēr aplēses liecina, ka Eksporta kredītaģentūras atbalsta divreiz vairāk naftas, gāzes un kalnrūpniecības projektu, nekā visas daudzpusējās attīstības bankas kopā. Puse no rūpnieciskajiem projektiem ar lielu CO₂ emisiju apjomu jaunattīstības valstīs saņem kaut kāda veida eksporta kredītaģentūru atbalstu. Daļēji tas ir tāpēc, ka lielākā daļa projektu ir saistīti ar lielu risku vides, politiskās, sociālās un kultūras ietekmes dēļ un tos nevarētu realizēt bez eksporta kredītaģentūru atbalsta un finansiālās palīdzības.

Tādēļ eksporta kredītaģentūras ir stratēģiskās attīstības svarīga sastāvdaļa, kas ievērojami sekmē uzņēmējdarbības postošo ietekmi uz vidi. Eksporta kredītaģentūrām kā valsts atbalstītām iestādēm tā vietā būtu jāveicina un tās varētu veicināt pāreju uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku saskaņā ar attiecīgo valstu valdību saistībām klimata jomā.

Neatkarīgi no situācijas maiņas saistībā ar Līguma par Savienības darbību (LESD) ieviešanu, un to, ka vairākums eksporta kredītaģentūru kredītu un garantiju atbalsta naftas, kalnrūpniecības un derīgo izrakteņu ieguves projektus, kuri saskaņā ar Pasaules Banku sniegto informāciju vismazāk veicina nabadzības samazināšanu, Komisija nav saskatījusi nepieciešamību tiesību akta priekšlikuma ievadā pārskatīt ESAO nolīguma atbilstību ES politikai un mērķiem (1. apsvērums) vai nodrošināt ietekmes novērtējumu (2. apsvērums).

Referents ierosina horizontālo prasību iekļaušanu, kas savukārt efektīvi veicinātu Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītaģentūru ieguldījumu ES politikā un tās mērķu sasniegšanā.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (27.10.2010)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
(COM(2006)0456 – C7‑0050/2010 – 2006/0167(COD))

Atzinumu sagatavoja: Bart Staes

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija un Padome pašlaik pārskata tiesisko regulējumu („Nolīgums par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem”, kuru apsprieda ESAO eksporta kredītu grupā), lai to iekļautu ES tiesībās. Tā mērķis ir nodrošināt papildu juridisko noteiktību dalībvalstu eksporta kredītu aģentūrām (EKA), lai to darbības netiktu apstrīdētas, piemērojot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu. Šis pārskatīšanas process sniedz iespēju piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu, kurā noteikts, ka Savienības politikas attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro šo mērķi. Šajā sakarībā EKA varētu būt konstruktīvi valsts politikas instrumenti Savienības ārējo mērķu sasniegšanai (īpaši nabadzības un klimata pārmaiņu mazināšanā), vienlaikus ievērojot prasību par konsekventu rīcību visā ES ārējās darbības jomā. Līdz ar to šie dalībnieki jāvērtē pēc tā, vai tiek sasniegti minētie mērķi.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Daudzpusējās finanšu iestādes un Eiropas Investīciju banka pakāpeniski izstrādā sociālo un vides kritēriju kopumu, aptverot daudzas jomas — no tā dēvētajiem ekvatora principiem (2006. gads), kas ir vadošais brīvprātīgais standarts projektu sociālo un vides risku pārvaldībai, līdz Pasaules Bankas drošības politikai, iekļaujot tādus sektorālos pasākumus kā Pasaules Bankas Ieguves rūpniecības pārskata ieteikumi un Pasaules Aizsprostu komisijas ieteikumi. Šie nolīguma sadaļā „Kopēja pieeja” iekļautie sociālie un vides standarti ir daļa no pastāvīgā pārskatīšanas un atjaunināšanas procesa.
Pamatojums
Sociālo un vides kritēriju iekļaušana palīdz veicināt konsekvenci starp politikas nostādnēm valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā un vides aizsardzības politikas nostādnēm, ietverot attiecīgos starptautiskos nolīgumus un konvencijas, kas tādējādi sekmē ilgtspējīgu attīstību.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Eksporta kredītu aģentūras (EKA) ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu. Tādēļ ar EKA saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa. Ievērojama daļa EKA finansēto projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze, kalnrūpniecība un liela mēroga infrastruktūras, tādas kā lieli aizsprosti.
Pamatojums
EKA ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu, taču to izsniegto aizdevumu procentu likmes joprojām ir augstākas par tām, ko piedāvā Pasaules Banka vai SVF. Tādējādi EKA ir kļuvušas šo valstu lielākās oficiālās kreditores, un ar EKA saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa — atsevišķi pētījumi liecina, ka šī daļa ir 30–40 % no kopējā oficiālā publiskā sektora parāda.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 3.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2009. gada 24. un 25. septembrī, G20 valstu vadītāji apņēmās vidējā termiņā racionalizēt un pakāpeniski pārtraukt neefektīvo fosilā kurināmā subsīdiju piešķiršanu. Šīs saistības vēlreiz apstiprināja G20 valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Toronto 2010. gada 26. un 27. jūnijā.
Pamatojums
Ar šo priekšlikumu jānodrošina, ka ESAO pamatnostādnes ietver saistībā ar G20 un augstākā līmeņa sanāksmēm pieņemto ES politiku globālo klimata pārmaiņu jomā.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 3.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3d) Nolīguma uzlabojumiem pilnībā jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam, lai sekmētu vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, demokrātijas un tiesiskuma pieaugumu un konsolidāciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Līdz ar to, transponējot ESAO nolīgumu Savienības tiesībās, Savienībā ir jāpiemēro papildu pasākumi, lai garantētu ESAO nolīguma un Savienības tiesību saderību.
Pamatojums
Šis pārskatīšanas process sniedz iespēju piemērot LESD 208. pantu, kurā noteikts, ka Savienības politikas attīstības sadarbības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro šo mērķi.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 3.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3e) ES principiem un standartiem, kuri izriet no ES politikas un tiesībām un kurus papildina citi labas starptautiskās prakses piemēri, ir jābūt visu EKA finansēto projektu pamatā un jāietver sociālās un vides ietekmes novērtējums, kurā iekļauj cilvēktiesības un standartus, kas integrēti Savienības vides un sociālo tiesību kopumā, kurš attiecas uz EKA finansētajām nozarēm un projektiem.
Pamatojums
Šie principi ietver LESD iekļautos Eiropas Savienības vispārējos mērķus. Līdz ar to tie ir Eiropas Investīciju bankas aizdevumu izsniegšanas prakses pamats, kā norādīts EIB Vides un sociālo principu un standartu pārskatā (2009. gads) un Vides un sociālās prakses rokasgrāmatā (2010. gads). Šajā ziņā šie globālie principi jānostiprina, lai Eiropas finanšu iestādēm nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 3.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3f) EKA visā projekta īstenošanas ciklā ir jāpiemēro sociālās un vides ietekmes novērtējuma metodika, lai visi finansētie projekti būtu ilgtspējīgi. Novērtējumos ir jāiekļauj sociālā un vides riska aprēķini.
Pamatojums
Kopējā pieejā jāiekļauj ieteikums, ka EKA finansētie projekti jāizvērtē, piemērojot starptautiskos cilvēktiesību standartus, lai nepieļautu, ka projekti rada vai veicina cilvēktiesību pārkāpumus. Ikvienai EKA jāīsteno skaidra politika, ar ko novērš kaitējumu videi un cilvēktiesību pārkāpumus, un šajā ziņā jāveic uzticamības pārbaude.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 3.g apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3g) Sociālās un vides ietekmes novērtējuma metodikai, kas nodrošina atbilstību EKA prasībām, pilnībā jāsaskan ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas principiem, Kotonū nolīgumu un Eiropas Konsensu attīstības jomā un jāatspoguļo Savienības saistības un pienākumi, kas izvirzīti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (ANO VKKP) un ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (BDK), kā arī ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošana un starptautiskos nolīgumos iekļautie sociālie, darba un vides standarti.
Pamatojums
In full consistency and coherence with the provisions of Article 208 TFEU, Official support shall only be provided:
· when ECAs comply with human and social rights, based on international treaties and conventions, including the European Convention on Human Rights and the ILO Conventions;
· when the officially supported export credits contribute to the financing of international objectives to which the EU is committed to, especially regarding climate change and poverty alleviation;
· when Environmental and Social Impact Assessments are implemented, prior to the project approval, taking dully into account the interests of affected or interested communities;
· the officially supported export credits are consistent with and do not undermine development objectives, as identified through project appraisal;
· when ECAs do not contravene obligations under international treaties and agreements related to environmental protection, human rights and sustainable development.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 2.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a pants
	Savienībā piemērojamie papildu pasākumi nolūkā sekmēt LESD 208. panta pilnīgu īstenošanu ir iekļauti šā lēmuma I a pielikumā.
Pamatojums
Skaidri pamatojot, kas no EKA tiek gaidīts, lai sekmētu LESD 208. panta īstenošanu, ar šo pielikumu cenšas atrisināt problēmu, ko rada neskaidrība par EKA saistībām sociālo un vides standartu jomā.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums I a pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	I a pielikums
	KONSEKVENCE UN PĀRREDZAMĪBA
	A) DAĻA Apspriedes, pārredzamība un publiska piekļuve informācijai
	Komisija apņemas informēt Eiropas Parlamentu par ESAO Nolīguma par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem īstenošanu. Tādēļ tā ik gadu iesniedz pārredzamības ziņojumu par nolīguma īstenošanu. Pārredzamības ziņojumā iekļauj sarakstu ar visiem apstiprinātajiem atsevišķajiem darījumiem, kas sagrupēti pēc valsts, kura sniedz atbalstu, un tiek norādīta šāda informācija:
	• tās valsts nosaukums, kura sniedz valsts atbalstu; • EKA nosaukums; • preču galamērķis; pakalpojumu sniegšanas vieta; • EKA apstiprinātais darījuma datums; • eksportētāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums; • darījuma veids: preču vai aprīkojuma piegāde; pētījumu vai projektu veikšana; darbu veikšana; pakalpojumu sniegšana; • iesaistītās bankas nosaukums; • debitora vārds; • galvotāja vārds; • valsts atbalsta veids (saskaņā ar ESAO nolīgumā izmantoto klasifikāciju): 1) eksporta kredīta garantija vai apdrošināšana (tīrais segums); 2) valsts finansiālais atbalsts: a) tiešais kredīts/ finansēšana un refinansēšana vai b) procentu likmju atbalsts.
	Jāsniedz papildu informācija par atbilstību Savienības politikai attīstības sadarbības jomā. Savienība Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredz stingru juridisko pamatu attīstības sadarbībai. Saskaņā ar LESD 208. panta 1. punktu „politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.” Savienība un dalībvalstis atbilstīgi LESD 208. panta 2. punktam „respektē saistības un ņem vērā mērķus, ko tās apstiprinājušas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām kompetentām starptautiskām organizācijām.” Par katru darījumu ir ietverta šāda papildu informācija:
	• attiecībā uz darījumiem lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstīs: EKA ziņo par lielu parādu apgrūtinātajās valstīs īstenoto projektu skaitu un vērtību un sniedz metodiku nolūkā piemērot konkrētās valsts parāda ilgtspējības principus, kā arī nolūkā nodrošināt, ka izdevumi tiek izmantoti vienīgi produktīviem mērķiem. Šī informācija ietver klienta deklarāciju, ka saistībā ar līgumu nav veikti nekādi nelikumīgi maksājumi. Jebkāds nelikumīgu maksājumu aizlieguma pārkāpums anulē valsts maksāšanas saistības.
	• Attiecībā uz saistītā atbalsta kredītiem: EKA ziņo par saistītā atbalsta kredītu skaitu un vērtību, izmantojot ESAO nolīgumā izmantoto klasifikāciju, un par izmantoto metodiku, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem;
	• attiecībā uz projektu īstenošanu: EKA sniedz informāciju par pieteikuma iesniedzēja veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu saņēmējvalsts normatīvos aktus vides, sociālajā un cilvēktiesību jomā un starptautisko paraugpraksi, tostarp no ES politikas un tiesību aktiem izrietošos ES principus un standartus. Šī informācija ietver klienta deklarāciju, ka viņš ievēros saņēmējvalsts tiesību aktus un starptautisko paraugpraksi;
	• EKA sniedz informāciju par klienta atbilstību starptautiskajām un valsts krimināltiesībām. Šī informācija ietver klienta deklarāciju par to, ka viņš ievēros starptautiskās un valsts krimināltiesības;
	• attiecībā uz aizsprostu projektiem: EKA sniedz informāciju par klienta atbilsmi Pasaules Aizsprostu komisijas pamatnostādnēm;
	• attiecībā uz ieguves rūpniecības projektiem: EKA sniedz informāciju par to, vai klients ievēro Pasaules Bankas Ieguves rūpniecības pārskata ieteikumus.
	EKA pirms pieteikuma apstiprināšanas dara zināmu projekta izvērtējuma informāciju iesaistītajām kopienām, NVO un citām ieinteresētajām personām. Šī informācija ietver visu projektu vides un sociālās ietekmes novērtējumu un iesaistīto uzņēmumu nosaukumus.
	Turklāt informāciju par ietekmes uz ilgtspējīgu attīstību novērtējumu publisko pirms EKA atbalsta piešķiršanas.
	B) DAĻA Klimata pārmaiņas
	Saskaņā ar LESD 208. pantu EKA veicina ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (ANO VKKP) ietverto Savienības saistību un pienākumu izpildi.
	Integrējot Eiropas klimata politiku attiecīgajās EKA darbībās, var tikt ietverta:
	• ikgadēja detalizēta ziņošana par EKA atbalstīto projektu pilnīgu oglekļa emisijas ietekmi vai atsevišķu projektu ietekmi vietējā un reģionālā mērogā;
	• oglekļa emisijas ietekmes analīze, kas tiek iekļauta vides novērtējuma procedūrā, lai noteiktu, vai projekta priekšlikumi maksimāli sekmē energoefektivitātes uzlabojumus;
	• izslēgšanas saraksta izveide, kurā uzskaitīti EKA neatbalstāmo projektu/ tehnoloģiju veidi, ietverot ar fosilā kurināmā projektiem saistītu finanšu darījumu pakāpenisku pārtraukšanu;
	• skaidru CO2 emisijas samazināšanas mērķu izvirzīšana gan ilgtermiņā, gan īstermiņā un gada emisijas kvotu noteikšana;
	• izvērtēšanas procedūru noteikšana nolūkā ņemt vērā jaunattīstības valstu vajadzības attiecībā uz klimata pārmaiņām un attīstību, kā minēts ANO VKKP Nacionālajās pielāgošanas rīcības programmās (NPRP) un ES reģionu un valstu stratēģijas dokumentos (RSD/ VSD);
	• atjaunīgās enerģijas mērķu izvirzīšana saskaņā ar reģionu/ valstu stratēģijas plāniem.
Pamatojums
The annex includes a wide range of issues aimed at complying with Article 208 TFEU and plug important gaps such as the absence of any reference to human rights standards within the Common Approaches. The annex also seeks to establish an arrangement by which the EU should provide an annual report on transactions by or on behalf of a government for export of goods and/or services within the scope of the Arrangement. Also, the scope of the Common Approaches must be widened to ensure that all official support provided by ECAs is covered, not only transactions with a repayment term of two years or more. Finally, the part devoted to climate change highlights the EU's international commitments on climate change in order to phase out fossil fuel subsidies over the medium term and provide targeted support to enable the poorest countries adapt to climate change.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atsevišķu pamatnostādņu piemērošana valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
Atsauces	COM(2006)0456 – C7-0050/2010 – 2006/0167(COD)
Atbildīgā komiteja	INTA
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 9.9.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Bart Staes 3.6.2010
Izskatīšana komitejā	30.8.2010
Pieņemšanas datums	26.10.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Michael Cashman, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Charles Goerens, Catherine Grèze, Enrique Guerrero Salom, András Gyürk, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Horst Schnellhardt, Bart Staes
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eider Gardiazábal Rubial, Anna Ibrisagic, Miroslav Mikolášik

Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (24.11.2010)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
(COM(2006)0456 – C7‑0050/2010 – 2006/0167(COD))

Atzinumu sagatavoja: Arturs Krišjānis Kariņš

ĪSS PAMATOJUMS

Referents uzskata, ka eksporta kredīti ir nozīmīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā aizvien lielāko pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir ārkārtīgi būtiski, ka dalībvalstīs pēc iespējas drīz tiek ieviests šā instrumenta jaunākais ESAO regulējums.

Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnībā izmantojušas, un līdz ar to ir jāmudina šo instrumentu izmantot plašāk. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darbvietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas.

Referents norāda, ka neviens tiesību akts šajā jomā nedrīkst radīt jaunus birokrātiskos šķēršļus, kas palielinātu pašreizējās izmaksas. Eksporta kredītu uzraudzība Eiropas mērogā jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Nolīgums ir palīdzējis mazināt pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, nodrošinot atbalstu tādu uzņēmumu tirdzniecībai un ieguldījumiem, kuriem citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti, un tādējādi ir radītas jaunas darbvietas.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Eksporta kredītaģentūrām jāņem vērā un jāizpilda Savienības mērķi un politikas nostādnes. Atbalstot Savienības uzņēmumus, šīm aģentūrām ir jāievēro un jāpopularizē Savienības principi un standarti tādās jomās kā demokrātijas konsolidācija, cilvēktiesību ievērošana un saskaņota politika attīstības jomā.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Tomēr dalībvalstu eksporta kredītu aģentūrām ir rūpīgi jāpārbauda saņemtie pieteikumi, ņemot vērā, ka valsts atbalsts, ko sniedz kā eksporta kredītu, var palielināt attiecīgo dalībvalstu publisko parādu vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā saistību neizpildes palielināto risku finanšu krīzes seku dēļ.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) Eksporta kredītaģentūrām rūpīgi jāizskata saņemtie pieteikumi, lai maksimāli izmantotu sniegtā valsts atbalsta priekšrocības, ņemot vērā to, ka pareizi orientēts eksporta kredīts Savienības uzņēmumiem un jo īpaši MVU sniegs jaunas iespējas piekļūt tirgum, vienlaikus sekmējot atklātu un taisnīgu tirdzniecību un visām pusēm izdevīgu izaugsmi pēckrīzes periodā.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 2.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2e) ESAO prasa dalībvalstīm publiskot informāciju par eksporta kredītiem, lai nepieļautu, ka tās piekopj protekcionistisku vai tirgus darbību traucējošu praksi. Savienībā ir jānodrošina pārredamība, lai dalībvalstīm garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 1.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu jaunam lēmumam, ar ko pēc iespējas drīz atceļ un aizstāj šo lēmumu, tiklīdz ESAO dalībnieki ir vienojušies par jaunu nolīguma versiju un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc nolīguma stāšanās spēkā.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 1.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b pants
	Padome ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai par Nolīguma par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem īstenošanu katrā dalībvalstī.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 1.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c pants
	Ikvienas dalībvalsts eksporta kredītaģentūru bilancē ir sniegts pilnīgs aģentūras aktīvu un pasīvu pārskats. Eksporta kredītaģentūru izmantotie ārpusbilances mehānismi ir pilnībā pārredzami.
	Uzņēmumi, kas nav MVU un kas saņem eksporta kredītaģentūru atbalstu, attiecībā uz katru valsti publisko finanšu pārskatus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atsevišķu pamatnostādņu piemērošana valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
Atsauces	COM(2006)0456 – C7-0050/2010 – 2006/0167(COD)
Atbildīgā komiteja	INTA
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 6.7.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Arturs Krišjānis Kariņš 6.7.2010
Izskatīšana komitejā	18.10.2010		9.11.2010
Pieņemšanas datums	22.11.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Olle Schmidt, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Ashley Fox, Robert Goebbels, Enrique Guerrero Salom, Sophia in ‘t Veld, Gay Mitchell, Gianni Pittella

PROCEDŪRA

Virsraksts	Atsevišķu pamatnostādņu piemērošana valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā
Atsauces	COM(2006)0456 – C7-0050/2010 – 2006/0167(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	1.3.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.7.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 9.9.2010		ECON 6.7.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Yannick Jadot 19.4.2010
Izskatīšana komitejā	1.6.2010		13.7.2010		9.11.2010
Pieņemšanas datums	1.12.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Harlem Désir, Christofer Fjellner, Joe Higgins, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Keith Taylor, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	George Sabin Cutaş, Małgorzata Handzlik, Salvatore Iacolino, Syed Kamall, Maria Eleni Koppa, Jörg Leichtfried, Michael Theurer, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Markus Pieper, Giommaria Uggias
Iesniegšanas datums	9.12.2010