Procedūra : 2008/0250(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0365/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0365/2010

Debates :

PV 17/01/2011 - 17
CRE 17/01/2011 - 17

Balsojumi :

PV 19/01/2011 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0012

IETEIKUMS     ***
PDF 182kWORD 107k
9.12.2010
PE 450.953v02-00 A7-0365/2010

attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses

(05078/2010 – C7-0036/2010 – 2008/0250(NLE))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: David Martin

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses

(05078/2010 – C7-0036/2010 – 2008/0250(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05078/2010),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0036/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0365/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Klusā okeāna valstu valdībām un parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN)

2000. gadā ĀKK un ES vienojās noslēgt jaunus Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem atbilstošus tirdzniecības nolīgumus, lai aizstātu tolaik dominējošo vienpusējo tirdzniecības preferenču režīmu, ko ES piešķīra importam no ĀKK valstīm.

Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) sākās 2002. gadā ar mērķi tās pabeigt līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā, ka 2008. gada 1. janvārī bija beigtos termiņš PTO atbrīvojumam, kas attiecās uz toreizējiem ĀKK un ES tirdzniecības nolīgumiem. Tā kā EPN mērķis ir attīstīt un nostiprināt reģionālās integrācijas procesus ĀKK, sarunas norisinājās reģionālā līmenī ar sešām pašnoteiktām EPN reģionālām grupām.

Sarunas par EPN notika visa ĀKK reģiona līmenī, lai noteiktu plašas transversālas interešu tēmas, savukārt specifiskie sarunu jautājumi tika un vēl aizvien tiek noteikti valsts un reģionālā līmenī.

CARIFORUM līdz šim ir vienīgā reģionālā grupa, kas ir parakstījusi visaptverošu EPN.

Uzskatot, ka pārējo sarunu rezultātā, visticamāk, netiks noslēgti visaptveroši EPN attiecībā uz visiem ĀKK partneriem/reģioniem, tika nolemts līdz 2007. gada beigām noslēgt pagaidu EPN, kuros galvenā uzmanība tiktu veltīta preču tirdzniecībai un atbilstībai PTO noteikumiem, plānojot visaptverošus EPN apspriest 2008. gadā.

Klusā okeāna reģionā šo pagaidu nolīgumu ir parakstījušas tikai Fidži un Papua-Jaungvineja — šī reģiona lielākās ekonomikas.

Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN)

Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir preču tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir novērst ĀKK tirdzniecības ar Eiropas Kopienu pārtraukšanu. Lai gan PEPN var uzskatīt par šī procesa pirmo soli, juridiski tie ir pilnīgi neatkarīgi starptautiski nolīgumi, kas var arī nenovest pie pilna EPN noslēgšanas.

Jāatzīmē arī tas, ka Parlamenta iespējamā piekrišana PEPN nepauž tā nostāju attiecībā uz piekrišanu visaptverošam EPN, jo noslēgšanas kārtība attiecas uz diviem dažādiem starptautiskiem nolīgumiem.

Fidži

Fidži ir salu valsts ar 854 000 iedzīvotāju, no kuriem 87 % dzīvo divās lielākajās no 322 salām. Šī valsts pagātnē ir pieredzējusi politiskas grūtības, tostarp militārus apvērsumus un attiecību saspīlējumus starp Fidži pirmiedzīvotājiem un indiešiem, kas tajā apmetās uz dzīvi 19. gadsimtā.

Vēlāk valstij nācās saskarties ar problēmām cukura un tekstilrūpniecības nozarē, emigrācijas izraisītu kvalificēta darbaspēka zudumu un dabas katastrofām, tai skaitā cikloniem.

Pagātnē ES attiecībās ar Fidži galvenā uzmanība tika veltīta lauku attīstības un izglītības atbalstam. Fidži ir piešķirta preferenciāla piekļuve cukura tirgum (atbalsts no cukura reformas papildpasākumiem). Fidži ir apsolījusi ES ievērot cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus. Padome nolēma pastiprināt abu grupu politisko dialogu un izveidoja satvaru turpmākai sadarbībai.

Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja ir vislielākā no salu valstīm, kurā dzīvo 70 % no reģiona iedzīvotājiem un kuras ārējās tirdzniecības apjoms ar ES veido 70 % no visa reģiona ārējās tirdzniecības apjoma ar ES. Tā ir etniski daudzveidīga valsts, kuru veido 344 salas un kurā runā apmēram 800 valodās. Iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo un strādā tradicionālās naturālās saimniecībās. Tās zemes platības ir pieredzējušas postījumus dabas resursu izmantošanas rezultātā. Attīstības sadarbība tiek pastiprināta, Papua-Jaungvinejas valdībai ciešāk sadarbojoties ar tās lielāko līdzekļu devēju — Austrāliju. ES un Papua-Juangvinejas attīstības sadarbībā galvenā uzmanība tiek veltīta lauku attīstībai un ar to saistītiem jautājumiem. Kā labāku pakalpojumu sniegšanai un ieņēmumu radīšanai labvēlīgas darbības tiek uzsvērtas cilvēkresursu attīstība, dabas resursu pārvaldība un izglītības uzlabošana.

Pagaidu partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm

Pagaidu nolīgums starp Papua-Jaungvineju, Fidži un Eiropas Kopienu tika parakstīts 2007. gada 14. decembrī. Šīs divas valstis bija vienīgās Klusā okeāna reģiona valstis, kas parakstīja nolīgumu, pārējām reģiona valstīm izvēloties to neparakstīt mazā preču tirdzniecības ar ES apjoma dēļ.

Fidži un Papua-Jaungvineja nolīgumu parakstīja galvenokārt tāpēc, ka cerēja uz savu cukura un tunzivju ražošanas nozaru aizsardzību, kas pretējā gadījumā būtiski ciestu no vispārējās preferenču sistēmas piemērošanas.

Šis pagaidu nolīgums aptver izcelsmes noteikumus un ar tirgus pieejamību saistītus jautājumus. Nolīgumā iekļauti tādi izcelsmes noteikumi attiecībā uz zivsaimniecību, tekstilrūpniecību un lauksaimniecību, kuri veicina investīcijas un palielina nodarbinātības iespējas. Attiecībā uz tirgus pieejamību tika paredzēts piešķirt no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi tirgiem, kura arī nodrošinātu investīcijas un nodarbinātības iespējas. Tirdzniecības un attīstības jautājumi jāskata plašākā reģionālā satvarā. Minētajā pagaidu nolīgumā valdībām tika prasīts arī atteikties no politisku lēmumu pieņemšanas brīvības, kas izpaužas kā regulatīvas pilnvaras.

Kritika

Sarunas par pagaidu nolīgumu nopietni kritizēja gan Klusā okeāna reģiona pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, gan politiķi. Pret ES sarunu stratēģiju vērsto kritiku it īpaši izraisīja uz Fidži un Papua-Jaungvineju izdarītais spiediens nolūkā parakstīt šo pagaidu nolīgumu, piedraudot tām atņemt preferenciālo piekļuvi Eiropas tirgiem. Pilsoniskās sabiedrības grupas šīs darbības kritizēja, kā argumentu izvirzot Klusā okeāna valstu solidaritātes mazināšanos šo nolīgumu parakstīšanas rezultātā. Kritikā tika pausts viedoklis, ka ES vienīgā motivācija EPN noslēgšanai bija nodrošināt piekļuvi izejvielām un nepieļaut, ka tām piekļūst konkurenti, piemēram, Ķīna, un ka šīs izejvielas netika pārstrādātas pievienoto vērtību radošā procesā to izcelsmes valstī.

Reģionālā ietekme un ietekme uz attiecībām ar trešām personām

Saskaņā ar pagaidu nolīguma kritizētāju viedokli tā noslēgšana ir būtiski mazinājusi reģionālo solidaritāti. EPN noslēgšana vērsās plašumā līdz ar katras reģionālās grupas (izņemot CARIFORUM) sadalīšanos uz tām izdarītā spiediena, lai noslēgtu pagaidu nolīgumus, un tam atvēlētā laika ierobežojumu rezultātā. ĀKK valstu Klusā okeāna reģionālā grupa sastāv no 14 salu valstīm, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 7 miljoni. Klusā okeāna reģiona valstīm, vairāk nekā jebkura cita reģiona valstīm, ir raksturīgas būtiskas lieluma un īpatnību atšķirības. PEPN nedrīkstētu mazināt ne politisko, ne sabiedrības interesi par ekonomisko integrāciju Klusā okeāna reģionā.

Nolīgums var ietekmēt arī Klusā okeāna reģiona attiecības ar tā tuvākajiem un lielākajiem tirdzniecības partneriem — Austrāliju un Jaunzēlandi. Pašreizējie nolīguma noteikumi par preču tirdzniecību var būt šķērslis nākotnes tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai ar šīm valstīm. Piemēram, jebkādas nākotnē starp Klusā okeāna valstīm un Austrāliju (tās lielāko tirdzniecības partneri) panāktas tirdzniecības koncesijas būtu jāpiešķir arī ES. Tādēļ EPN ietekmēs Klusā okeāna reģiona valstu nākotnes sarunas par tirdzniecību ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Klusā okeāna valstu nolīgums par ciešākām ekonomiskajām attiecībām paredz, ka jebkurš nolīgums, ko ĀKK valstu Klusā okeāna reģionālā grupa noslēdz ar citām attīstītām valstīm, ir jāapspriež ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kuras, maz ticams, piekritīs tikt diskriminētām.

Īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem

Īpašo noteikumu par izcelsmes noteikumiem attiecībā uz zivsaimniecības ražojumiem mērķis ir attīstīt zivju piekrastes apstrādes jaudu ĀKK Klusā okeāna valstīs, lai veicinātu vietējo nodarbinātību un ieņēmumu radīšanu. Zivsaimniecība ir galvenais darbavietu avots, it īpaši sievietēm. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju — ņemot vērā Klusā okeāna valstu zvejas flotes ierobežoto zvejas jaudu, pilnīgi iegūtu zivju ierobežoto piegādi un uz sauszemes veiktās apstrādes ierobežoto jaudu, ES tirgu destabilizēšanas risks ir zems. Tomēr saskaņā ar iegūto informāciju Papua-Jaungvinejā papildus trijām jau funkcionējošām rūpnīcām tiek būvētas vairākas jaunas tunzivju iekšzemes pārstrādes rūpnīcas un tiek attīstītas palīgnozares un atbalsta infrastruktūra. Tādēļ ir svarīgi cieši uzraudzīt situāciju, un referents aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ziņojumu par šiem specifiskajiem Klusā okeāna valstu zivsaimniecības aspektiem, kā arī par zivju krājumu pārvaldību Klusajā okeānā, tostarp ilgtspējīgas attīstības praksi.

Sarunas par visaptverošu EPN

Eiropas Komisija cer noslēgt visaptverošu ekonomiskās partnerības nolīgumu ar Klusā okeāna reģionālo grupu, un pašlaik notiek sarunas ar visām 14 valstīm kā ar reģionu.

Pēc apspriešanās ar daudziem Papua-Jaungvinejas un Fidži Republikas pārstāvjiem referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu sniegt piekrišanu ekonomiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses, ja Komisija un Padome stingri apņemtos nodrošināt to, ka:

–    savlaicīgi tiek noteikta un nodrošināta tirdzniecības atbalstam paredzēto līdzekļu daļa. Šim finansējumam jābūt kā papildlīdzekļiem, nevis iegūtiem EAF finansējuma pārstrukturēšanas rezultātā. Tam būtu jāatbilst Papua-Jaungvinejas un Fidži Republikas prioritātēm. Tā izmaksai vajadzētu būt savlaicīgai, paredzamai un saskaņotai ar valsts un reģionālo stratēģisko attīstības plānu izpildes grafikiem;

–    visaptverošajā EPN tiek paredzēta parlamentāras komitejas izveide nolīguma īstenošanas uzraudzībai, kuras sastāvs no EP puses atbilstu CARIFORUM un ES Apvienotās parlamentārās komitejas sastāvam;

–    visaptverošajā EPN tiek iekļauta pārskatīšanas klauzula un vispārējās ietekmes novērtējums, kas jāveic trīs līdz piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas, lai noteiktu nolīguma sociālekonomisko ietekmi, tostarp tā īstenošanas izmaksas un sekas;

–    Parlamentam tiek sniegts ziņojums par specifiskiem Klusā okeāna valstu zivsaimniecības aspektiem, kā sīki izklāstīts iepriekš tekstā.

27.10.2010

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam, lai noslēgtu partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses

(05078/2010 – C7-0036/2010 – 2008/0250(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Carmen Fraga Estévez

ĪSS PAMATOJUMS

1. Priekšlikuma saturs

Eiropas Komisija, Papua-Jaungvineja un Fidži 2007. gada 23. novembrī panāca vienošanos par jaunu pagaidu nolīgumu, kura mērķis ir dot Klusā okeāna valstīm iespēju gūt labumu no izdevīgākiem piekļuves nosacījumiem Eiropas Savienības kopējam tirgum, kurus nodrošina Eiropas Savienība saistībā ar sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN). Tajā pašā laikā šī nolīguma mērķis ir nepieļaut iespējamos traucējumus tirdzniecībai starp Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu pēc tam, kad 2007. gada 31. decembrī beidzās saskaņā ar Kotonū nolīgumu piešķirtās tirdzniecības preferences un vēl jāgaida līdz vispārējā EPN noslēgšanai.

Saskaņā ar šo nolīgumu, kas kopš 2008. gada 1. janvāra tiek piemērots pagaidu kārtībā, muitas nodevas tiek atceltas attiecībā uz visiem Klusā okeāna reģiona izcelsmes produktiem ar pavisam nedaudziem izņēmumiem. Šī muitas nodevu atcelšana attiecas uz visiem zivsaimniecības produktiem.

Turklāt nolīgumam ir pievienots protokols, kurā sīki izklāstīti izcelsmes noteikumi, saskaņā ar kuriem apstiprina, ka izcelsme ir Klusā okeāna valstīs, šajā gadījumā runa ir par dzīvām zivīm, kas nāk no kuģiem ar attiecīgo valstu karogiem, lai gan tās nozvejotas ārpus šo valstu teritoriālajiem ūdeņiem. Līdz ar to tiek precizēti vairāki kritēriji (reģistrācijas valsts, karoga valsts, īpašumtiesības uz kuģi), lai kuģu saistība ar preferenču saņēmējvalstīm būtu pietiekami skaidra.

Uz zivsaimniecības pārstrādes produktu un jo īpaši pozīcijā „HS (Harmonizēta sistēma) 1604” ietilpstošo zivju konservu izcelsmes noteikšanu attiecina izejvielu pietiekamas pārstrādes noteikumus, kas ir precizēti protokolam pievienotā sarakstā. Nosakot galaproduktu izcelsmi, noteikumi paredz 15 % ierobežojumu citas izcelsmes izejvielu izmantošanai.

Atkāpe no šā noteikuma tomēr ļauj Klusā okeāna valstīm iegūt izcelsmes produktu statusu un līdz ar to piekļuvi ES tirgum ar pilnīgu atbrīvojumu no muitas nodevām attiecībā uz pozīcijas „HS 1604” produktiem, kas izgatavoti ražotnēs šādas valsts teritorijā no citas izcelsmes izejvielām, kuras izkrautas tās ostā. Tādēļ valstij, kura vēlas izmantot šo atkāpi, ir jāpaziņo Eiropas Komisijai, ka vietējās izcelsmes izejvielu nav pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu pieprasījumu, t. i., pārstrādes rūpniecības apgādes vajadzības, tātad zem attiecīgās valsts karoga kuģojošo kuģu nozvejas jauda nav pietiekama, lai apgādātu pārstrādes rūpniecību.

Tas nozīmē, ka pārstrādes rūpniecība tajās valstīs, kurām saskaņā ar nolīgumu ir piešķirtas preferences, var bez muitas nodevām eksportēt uz Eiropas Savienību tādus pārstrādātus zivsaimniecības produktus, kas nāk no trešām flotēm un valstīm, kurām Kopienas tiesību akti nav piešķīruši šos muitas nodevu atbrīvojumus.

2. Atzinuma sagatavotājas komentāri

Par atzinumu atbildīgā referente vispirms vēlas paust Kopienas zivsaimniecības nozares pārstāvju patieso neapmierinātību un sašutumu par šo situāciju, kā arī uzsvērt šā nolīguma ievērojamo negatīvo ietekmi uz zivsaimniecības nozari, jo īpaši tunzivs konservu nozari, jo atkāpe no izcelsmes noteikumiem, kas ir iekļauti šajā nolīgumā, ir pārmērīga.

Preferenciālo izcelsmes noteikumu galvenais mērķis ir izveidot pietiekamu ekonomisko saikni starp ES importētajiem produktiem un šo Eiropas Savienības piešķirto preferenču saņēmējvalstīm tā, lai nodrošinātu, ka tās netiek nepamatoti novirzītas citu valstu labā, kurām tās nav paredzētas. Ar šo nolīgumu tiek panākts tieši pretējais.

Attiecībā uz produktiem ar zemu pievienoto vērtību —tunzivs konserviem — visos Eiropas Savienības piemērotajos autonomajos preferenču nolīgumos un režīmos līdz šim brīdim vienmēr ir bijis paredzēts, ka gala produktu var uzskatīt par attiecīgās valsts izcelsmes produktu tikai tad, ja lielākā daļa izmantoto izejvielu ir attiecīgās valsts izcelsmes, t. i., tās ir iegūtas, zvejojot no kuģiem, kas ir pietiekami saistīti ar saņēmējvalsti.

Klusā okeāna valstīm piešķirtā un Papua-Jaungvinejas aktīvi izmantotā atkāpe šo valsti ir padarījusi par milzīga apjoma visdažādākās izcelsmes (Filipīnas, Taizeme, Ķīna, ASV, Austrālija) pārstrādes centru tunzivīm, kas ienāk tās ostās pārstrādei rūpnīcās, kuras lielā steigā ir izvietojuši attiecīgo zemju uzņēmēji tikai tādēļ, lai gūtu labumu no pilnīga muitas nodevu atbrīvojuma, ko piešķīrusi Eiropas Savienība saskaņā ar šo pagaidu nolīgumu (tiešajam eksportam no šīm valstīm piemēro vai nu 24 % no vislielākā labvēlības režīma nodevas, vai arī nodevu, kas ir samazināta saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu).

Turklāt, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo trešo valstu ir Kopienas ražotāju tiešie konkurenti, šīs parādības mērogs ir radījis ievērojamus traucējumus tunzivs konservu tirgū un ļoti negodīgu konkurenci Eiropas pārstrādes rūpniecībai, kas jau ir ekonomiski nelabvēlīgā situācijā ievērojami augstāku darbaspēka izmaksu dēļ un stingrāku ierobežojumu dēļ vides un sanitāro noteikumu jomā, un līdz ar to tūkstošiem darba vietu šajā nozarē būtiski draud izzušana. Tā arī smagi skar citas ĀKK valstis vai vispārējās preferenču sistēmas saņēmējvalstis, kurām nav piešķirta šāda atkāpe un kuras savas pārstrādes rūpniecības darbībā var rēķināties tikai ar savām izejvielām.

Attīstības palīdzības pamatojums Klusā okeāna valstīm — veicināt ieguldījumus šajās valstīs, uz ko bieži atsaucas Komisija, nav pārliecinošs, ja ņem vērā, ka rūpnīcās, kuras uzbūvētas, lai gūtu labumu no „straujās peļņas”, kuru nodrošina atkāpe no izcelsmes noteikumiem, ir novecojis aprīkojums, tajās lielākoties strādā no citām reģiona kaimiņvalstīm ievests Āzijas darbaspēks, nevis vietējie darbinieki, darba samaksa ir īpaši niecīga, un pastāv aizdomas par negatīvu ietekmi uz vidi.

Neapstrīdot iespējamos ieguvumus, ko var sniegt partnerattiecību pagaidu nolīgums ar Klusā okeāna valstīm, Zivsaimniecības komiteja tomēr vēlas vērst par šā nolīguma apstiprināšanas Parlamentā ierosināšanu atbildīgās Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzmanību uz II protokola 6. panta 6. punktā paredzētās atkāpes kaitīgumu un nelietderīgumu.

Atzinuma sagatavotāja pauž gandarījumu par to, ka Komisija ir vairākkārt apliecinājusi, ka šāda veida atkāpe vairs netiks piešķirta nevienai ES preferenču partnervalstij un uzskata, ka šie apliecinājumi norāda uz to, ka Komisija ir atzinusi pieļauto kļūdu, kaut arī jau ir par vēlu, lai vērstu par labu zivsaimniecības nozarei nodarīto kaitējumu šīs pagaidu piemērošanas laikā, kurai, cerams, tiks darīts gals tiklīdz tas būs iespējams.

******

Zivsaimniecības komiteja aicina atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt Parlamentam dot piekrišanu šā nolīguma noslēgšanai, tomēr iekļaujot normatīvās rezolūcijas priekšlikumā šādus punktus:

1.   neatlaidīgi prasa, lai Eiropas Kopienas, no vienas puses, un Klusā okeāna valstu, no otras puses, noslēgtajam Partnerattiecību pagaidu nolīgumam pievienotā II protokola 6. panta 6. punktā paredzētais īpašais režīms attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ko piemēro pārstrādātajiem zivsaimniecības produktiem, tiktu apturēts ne vēlāk kā brīdī, kad tiks pabeigtas minētā panta d) punktā paredzētās apspriedes;

2.   aicina Komisiju nodrošināt, lai nekādas šāda veida atkāpes no pārstrādāto zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem vairs netiktu iekļautas galīgajā partnerattiecību nolīgumā ar Klusā okeāna valstīm, par kuru joprojām notiek sarunas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Britta Reimers, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Trautmann, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Diane Dodds


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Harlem Désir, Christofer Fjellner, Joe Higgins, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Keith Taylor, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

George Sabin Cutaş, Małgorzata Handzlik, Salvatore Iacolino, Syed Kamall, Maria Eleni Koppa, Jörg Leichtfried, Michael Theurer, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Markus Pieper, Giommaria Uggias

Juridisks paziņojums - Privātuma politika