IETEIKUMS par Padomes lēmuma projektu par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)
9.12.2010 - (12796/2010 – C7‑0339/2010 – 2010/0217(NLE)) - ***
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Yannick Jadot
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes lēmuma projektu par brīvprātīga partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)
(12796/2010 – C7‑0339/2010 – 2010/0217(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12796/2010),
– ņemot vērā brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT) (13187/2010),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu un 218. panta 7. punktu (C7-0339/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7‑0371/2010),
1. piekrīt nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kamerūnas Republikas valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Kamerūnas un Eiropas Savienības brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (Kamerūnas un ES BPN) mērķis ir izveidot tiesību aktu sistēmu, kas dotu iespēju i) ieviest un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, ii) ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, lai Kamerūnas mežu pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga, un iii) pastiprināt mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.
Kamerūnas un ES BPN tika noslēgts 2010. gada 6. maijā starp Eiropas Savienību un Kamerūnu pēc 5 gadus ilgām sarunām (ieskaitot pirmssarunu posmu). Tas notika saskaņā ar ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (angļu valodā FLEGT).
Šķiet, ka, jo īpaši sarunu procesa gaitā, ir panākta atbilstība lielākai daļai BPN definīcijās iekļauto kritēriju, un rezultāts ir novatorisks un iesaistošs nolīgums; tā mērķis ir efektīvi novērst sliktu pārvaldību, kas ir koksnes nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas pamatā, kā arī izveidot efektīvu un pārskatāmu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīguma kontroli.
40 % Kamerūnas teritorijas klāj meži, un tā ir lielākā cieto kokmateriālu eksportētāja no Āfrikas uz Eiropu. Tā pārdod 80 % sazāģēto kokmateriālu ES (īpaši Itālijā un Spānijā), un 2006. gadā tā eksportēja kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par 481 miljonu ASV dolāru un lielākā šo kokmateriālu un koksnes daļa nonāca ES (362 miljonu ASV dolāru apmērā). Tomēr šajā jomā pastāv nopietnas pārvaldības problēmas, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, rodas nevienlīdzība, palielinās nabadzība un pastāv korupcija. Neskatoties uz valdības veiktajiem pasākumiem nelegālās darbības turpinās, jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela daļa sankciju ir efektīvas[1].
Tāpēc steidzami bija jāievieš kokmateriālu nelegālās tirdzniecības apkarošanas pasākumi, lai pilnveidotu bieži vien sarežģītās tirdzniecības plūsmas analīzi un uzraudzību.
Kamerūnas un Eiropas Savienības brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums ir noslēgts saskaņā ar PTO noteikumiem, un tajā ir paredzētas vairākas politikas un tiesību aktu reformas, kas dos iespēju Kamerūnas meža sektorā izveidot labu pārvaldību un panākt lielāku pārredzamību. Ar BPN tiek ieviesta novatoriska krāpšanas un likumpārkāpumu apkarošanas procedūra kokmateriālu tirdzniecības jomā un īpaši kokmateriālu tirdzniecības likumības definīcija, likumības kontroles sistēmas izveide, kā arī visas sistēmas neatkarīgs audits ar mērķi veidot ilgtspējīgāku kokmateriālu tirdzniecību.
Svarīgi ir pārbaudīt, vai visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir likumīgi, vai šajā procesā tiek ievērotas vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesības un vai reāli tiek veicināta korupcijas apkarošana un vietējās pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanās.
Nolīgums kļūs efektīvs, tiklīdz solītās tiesību aktu reformas būs īstenotas un ieviesta likumības kontroles sistēma. Tiek plānots, ka pirmās FLEGT licences (atļaujas), kas būs paredzētas tikai uz ES eksportējamiem kokmateriāliem, tiks izsniegtas 2012. gadā.
Ievērojot sarunu procedūru un iesaistot vietējo pilsonisko sabiedrību, Kamerūna, iesaistītās puses un Eiropas Savienība ir apliecinājušas savu vēlmi veidot BPN priekšzīmīgā veidā.
Šā BPN veiksmi apliecina arī Kamerūnas lēmums attiecināt nolīgumu uz eksportu ārpus ES un turklāt uz kokmateriāliem, kas tiek patērēti valstī un no tās tiek izvesti.
Visu šo aspektu dēļ referents iesaka ievērot Padomes nostāju, savukārt viņam ir vairākas iebildes par BPN īstenošanu, un viņš aicina nolīguma īstenošanas gaitā ņemt vērā šādus ieteikumus:
1. referents vēlas atgādināt tiesiskā regulējuma skaidrības nozīmi, kas ir BPN pamats; svarīgi ir, lai Komisija uzmanību pievērš galvenokārt tā struktūrai un saturam;
2. referents vēlas uzsvērt, ka dabisko mežu rūpnieciskā apsaimniekošana ļoti lielos mērogos var veicināt mežu degradāciju un atmežošanu un smagi ietekmēt vidi visā pasaulē;
3. tāpēc referents uzsver nepieciešamību ar BPN nodrošināt vides aizsardzību un jo īpaši pārliecināties par to, vai partnerattiecību nolīguma sakarībā uzsāktās politiskās un tiesību aktu reformas patiešām atbilst ES un Kamerūnas starptautiskajām saistībām vides un ilgtspējīgas attīstības jomā, piemēram, ilgtspējīgai bioloģiskās daudzveidības resursu saglabāšanai un pārvaldībai, klimata pārmaiņu apkarošanai un atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanai; tāpēc aicina Komisiju īpaši rūpēties par to, lai BPN neveicina rūpnieciskās mežu apsaimniekošanas paplašināšanos neskartās mežu zonās, kurās ir uztverti lieli oglekļa krājumi, vai mežos, kuriem ir liela vērtība no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa;
4. referents uzstāj arī uz nepieciešamību ES veikt papildu un papildinošus pasākumus šā BPN sakarībā, lai novērstu atmežošanu un neskartu mežu degradāciju lielos mērogos un veicinātu to aizsardzību; turklāt viņš uzsver, ka, veicinot koksnes produktu importu no šīm teritorijām, ES rīcība var būt pretrunā ar tās mērķiem klimata pārmaiņu apkarošanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā;
5. referents atzinīgi vērtē apņemšanos uzlabot Kamerūnā spēkā esošos tiesību aktus; ir nepieciešams reformēt Kamerūnas meža sektora tiesību aktu sistēmu, lai būtu iespējams nodrošināt BPN atbilstību FLEGT rīcības plāna mērķiem un panākt, lai BPN īstenošana notiktu saskaņā ar visām starptautiskajām konvencijām un sociālajiem un vides kritērijiem; tiesību aktu tekstu atjaunināšana un sagatavošana ar mērķi palielināt sociālo taisnīgumu un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesību ievērošanu būtu jāveic, nodrošinot līdzdalības un pārredzamības principu nepārtrauktību; kā norādīts nolīguma tekstā, šiem tiesību aktu uzlabojumiem vajadzētu tikt noslēgtiem pirms FLEGT licenču izsniegšanas;
6. neatkarīgas nacionālās pilsoniskās sabiedrības un ārējo novērotāju loma būs ļoti svarīga, kontrolējot nolīguma atbilstīgu īstenošanu tā, lai mežu pārvaldība šajā sektorā tiktu patiešām uzlabota un lai būtiski samazinātos korupcija; tiesību aktu īstenošanas neatkarīga uzraudzība vidējā termiņā būs jāuzņemas vietējai pilsoniskajai sabiedrībai; to papildu pasākumu uzraudzība un attīstība, kuru mērķis ir uzlabot meža sektora pārvaldību, ir jāpaplašina, un to nevar veikt vien BPN sarunu dalībnieki;
7. referents aicina Eiropas Komisiju sešu mēnešu laikā pēc BPN stāšanās spēkā, to attiecinot arī uz BPN, kas parakstīts starp ES un Kamerūnu, iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas tiek veikti, lai sarunu laikā uzsāktais dialogs starp pusēm un pilsonisko sabiedrību, tostarp ar vietējiem un pamatiedzīvotājiem, tiktu turpināts un saglabāts arī īstenošanas posmā; šajā ziņojumā jāietver arī norādes par BPN satura ietekmi uz ES un parakstītājas valsts saistībām vides un ilgtspējīgas attīstības jomā, īpaši uz bioloģiskās daudzveidības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām un atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanu;
8. pēc vairāku novērotāju domām, šā BPN sagatavošana ir notikusi ar Kamerūnā vēl nepieredzēta līdzdalības procesa palīdzību; tajā ir iesaistījušies nevalstiskie darbinieki un NVO pārstāvji (bez tiešas vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu līdzdalības); tomēr ir jāievieš efektīvi un stabili mehānismi, kas nodrošinātu šīs valsts pilsoniskās sabiedrības nepārtrauktu līdzdalību nākotnē, lai stiprinātu pušu spējas un nodrošinātu vietējo un pamatiedzīvotāju tiešu līdzdalību īstenošanas posmā; tāpēc svarīgi ir uzlabot komunikācijas kanālus, kā arī izveidot Kamerūnas iedzīvotājiem paredzētu informācijas un informētības palielināšanas kampaņu, lai līdz BPN noslēgšanai īstenojamās reformas iegūtu pēc iespējas plašāku atbalstu;
9. Komisijai ir jārūpējas par to, lai tiktu ievērotas klimata un vides pārmaiņu pirmo upuru — vietējo un pamatiedzīvotāju tiesības un lai šīs kopienas varētu tieši piedalīties jaunu tiesību aktu sagatavošanā un nolīguma īstenošanā; Kamerūnas valdība uzskata, ka NVO pašām ir jāuzsāk saziņa ar šīm grupām; referents aicina nolīguma īstenošanas laikā īpašu uzmanību veltīt šo kopienu tiesību ievērošanai, jo īpaši ar BPN likumīguma tabulu palīdzību;
10. lai panāktu korupcijas mazināšanos, ir svarīgi veicināt un atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vietējās tiesību sistēmas neatkarību, jaunu juridisku procedūru izveidi, tiesības pilsoņiem individuāli vai vismaz pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesniegt prasības par apstiprinātiem korupcijas vai likumpārkāpumu gadījumiem, kā arī nodrošināt sūdzību iesniedzēju tiesību ievērošanu un aizsardzību; turklāt saistībā ar neatkarīgu auditu ir jāparedz un jākontrolē piespiedu līdzekļu un sodu ieviešanas iespējas; pilsoniskajai sabiedrībai tāpēc ir jāņem vērā šie aspekti;
11. BPN 15. pantā ir uzsvērta papildu tehnisku un finanšu resursu nepieciešamība, lai izveidotu kokmateriālu likumīguma kontroles sistēmu; tomēr oficiāli šim nolīgumam nebūs nekādas tiešas finansiālas ietekmes uz Savienības budžetu — visi Komisijas vai dalībvalstu papildlīdzekļi ir pakļauti parastajām atbalsta plānošanas procedūrām; līdz ar to Kamerūnai, no vienas puses, un Eiropas Savienībai, no otras puses, ir jāatrod un jāpiesaista īpašs finansējums, kā arī nolīguma īstenošanai nepieciešamais tehniskais atbalsts un cilvēkresursi; ir svarīgi, lai plašākā mērogā Eiropas Savienība meklē stratēģiju un būtisku finansiālu atbalstu šā nolīguma un nākotnē iecerēto pārējo FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošanai, ievērojot šo nolīgumu mērķus un vērienu; tāpēc referents aicina Komisiju aplēst tā finansiālā atbalsta summu nākamā budžeta gada ietvaros, ko tā uzskata par nepieciešamu brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošanas nodrošināšanai kopumā un katram no šiem nolīgumiem atsevišķi, tostarp arī attiecībā uz nolīgumu, kas parakstīts ar Kamerūnu;
12. visbeidzot referents aicina, lai par katru BPN tiktu sniegta ombuda / tiesībsarga nostāja, kā arī noteikta apelācijas un samierināšanas procedūra; šajā procedūrā ir jāparedz apelācijas tiesības pilsoniskajai sabiedrībai, lai to būtu iespējams izmantot, ja kāda no pusēm neievērotu nolīguma grafiku vai kārtību;
13. balstoties uz jauno ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam piešķirto kompetenču analīzi tirdzniecības nolīguma jomā, referents uzstāj, ka Parlamentam būtu jāuzņemas lielāka loma, un aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu par BPN sarunu un īstenošanas gaitu;
14. tāpēc Eiropas Parlaments ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas starpniecību aicina viņam sniegt informāciju un arī sūtīt tos dokumentus, kas tiek nosūtīti Padomei, piemēram, pārskatus par nolīguma Apvienotās īstenošanas komitejas sanāksmēm un pārskatus par lēmumiem, nolīguma Apvienotās īstenošanas komitejas gada ziņojumu; nolīguma neatkarīgā auditora misiju un audita pārskatus; kā arī nolīguma īstenošanas novērtējuma ziņojumus, tostarp šā nolikuma sociālās, ekonomiskās un vides ietekmes pētījumus;
15. pārredzamības un sadarbības nodrošināšanas nolūkā vajadzētu publiskot un nodot visām pusēm to uzņēmumu (un akcionāru) pilnu sarakstu, kuriem ir piešķirtas koncesijas, turklāt pārredzamības abpusīguma nolūkā Eiropas Savienībai vajadzētu publicēt iesaistīto Eiropas uzņēmumu un importētāju nosaukumus.
---------------------------------------------------------------------------------------------------
Referents brīvprātīgo partnerattiecību nolīguma noslēgšanu vērtē pozitīvi, balstoties uz cerību, ka visas minētās problēmas tiks laikus un pienācīgi atrisinātas.
- [1] Counter Brief Loggingoff : a civil society counter-brief on the Cameroon-EU VPA (2010. gada maijs)
Attīstības komitejaS SNIEGTAIS ATZINUMS (26.10.2010)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)
(12796/2010 – C7‑0339/2010 – 2010/0217(NLE))
Atzinumu sagatavoja: Eva Joly
ĪSS PAMATOJUMS
Ar Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) starp ES un Kamerūnu ir paredzēts nostiprināt mežu pārvaldību, veicināt Kamerūnas koksnes izstrādājumu tirdzniecību un uzlabot valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Neatkarīgi no pamatotajiem nolīguma mērķiem Attīstības komiteja gribētu atgādināt, ka to varēs uzskatīt par veiksmīgi noslēgtu, ja tiks sasniegti FLEGT mērķi un izpildītas nolīgumā noteiktās saistības (nostiprināt kopienas zemes īpašumtiesības un piekļuves tiesības; īpašu uzmanību veltot pamatiedzīvotajiem, nodrošināt pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību politikas veidošanā mežu pārvaldības jomā; palielināt pārredzamību un mazināt korupciju).
Šajā sakarībā Attīstības komiteja vēlētos vērst uzmanību uz vismaz diviem jautājumiem — no vienas puses, ir svarīgi nodrošināt, ka mežu pārvaldības jomā īsteno saprātīgas reformas, kurās ņem vērā no meža atkarīgo kopienu un pamatiedzīvotāju vajadzības un kuru pamatā ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana likumdošanā un līdzdalība mežu apsaimniekošanā, lai uzlabotu mežu pārvaldību un izpildes mehānismus, kā arī lai apkarotu korupciju.
No otras puses un ņemot vērā iepriekš minētos mērķus, šajos nolīgumos būtu skaidri jānosaka, kāda ir visu ieinteresēto pušu loma un kādi ir to pienākumi, veicot tiesību aktu reformas, nodrošinot kokmateriālu uzraudzības sistēmas darbību, veidojot iestāžu sistēmu un nostiprinot tirgus dalībnieku izpratni un spēju rīkoties.
Visbeidzot, Attīstības komiteja gribētu uzsvērt, ka, kaut arī FLEGT un atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas mazināšanas (REDD) sistēmas risina jautājumus saistībā ar mežu izmantošanu, tās tiek uzskatītas par atsevišķiem pasākumiem, kurus veic dažādi partnervalstu ministri. Turklāt komiteja uzsver — ja netiek pieprasīta labas pārvaldības nodrošināšana un vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju tiesību atzīšana, REDD sistēmas var apiet apspriežu procesus (un attiecīgos gadījumos pārvaldību un likumu reformas), kas ir daļa no FLEGT īstenošanas procesa. Tādēļ REDD sistēmu pamatā jābūt FLEGT apspriežu procesam un ar tām ir jānovērš atmežošanas un mežu degradācijas cēloņi.
******
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt, lai Parlaments sniedz savu piekrišanu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
26.10.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 0 |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thijs Berman, Michael Cashman, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Charles Goerens, Catherine Grèze, Enrique Guerrero Salom, András Gyürk, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Horst Schnellhardt, Bart Staes |
|||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eider Gardiazábal Rubial, Anna Ibrisagic, Miroslav Mikolášik |
|||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
1.12.2010 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 2 1 |
||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Harlem Désir, Christofer Fjellner, Joe Higgins, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Keith Taylor, Paweł Zalewski |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
George Sabin Cutaş, Małgorzata Handzlik, Salvatore Iacolino, Syed Kamall, Maria Eleni Koppa, Jörg Leichtfried, Michael Theurer, Jarosław Leszek Wałęsa |
|||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Markus Pieper |
|||||