ZIŅOJUMS par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (9.11.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (24.11.2010)

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (10.11.2010)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

15.12.2010 - (2010/2137(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Derk Jan Eppink

Procedūra : 2010/2137(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0374/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0374/2010

Debates :

PV 20/01/2011 - 3
CRE 20/01/2011 - 3

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.4
CRE 20/01/2011 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0023

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku

(2010/2137(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku (COM(2010)0282) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2009. gada ziņojumam par konkurences politiku (SEC(2010)0666),

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā[1],

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 9. februāra paziņojumu „Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai”[2],

– ņemot vērā valsts atbalsta progresa ziņojuma 2009. gada pavasarī, 2009. gada rudenī un 2010. gada pavasarī atjauninātās redakcijas — attiecīgi (COM(2009)0164), (COM(2009)661) un (COM(2010)0255),

– ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2006. un 2007. gada konkurences politikas ziņojumiem[3] un 2010. gada 9. marta rezolūciju par 2008. gada konkurences politikas ziņojumu[4],

– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā[5],

– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra rakstisko deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu[6],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0374/2010),

A. tā kā pēdējo divu gadu finanšu un ekonomikas krīzes radīto ārkārtējo apstākļu dēļ bija jāveic ārkārtas pasākumi; tā kā Komisijas centieni palīdzēja stabilizēt finanšu tirgus, vienlaikus aizsargājot vienotā tirgus integritāti;

B. tā kā — lai tirgi labi darbotos, krīzes apstākļos ir svarīgi nodrošināt finanšu stabilitāti, atjaunot kredīta plūsmas un reformēt finanšu sistēmu un tā kā konkurences noteikumi tādēļ būtu jāpiemēro elastīgi, bet stingri;

C. tā kā protekcionisms un konkurences noteikumu izpildes nodrošināšanas trūkums tikai vēl vairāk padziļinātu un paildzinātu šo krīzi;

D. tā kā konkurences politika ir būtiski svarīgs instruments dinamiska, efektīva un novatoriska ES iekšējā tirgus un tās pasaules līmeņa konkurētspējas nodrošināšanai un finanšu krīzes pārvarēšanai;

E. tā kā augošais budžeta deficīts un lielais valsts parāds daudzās dalībvalstīs var palēnināt ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi nākamajos gados;

F. tā kā dalībvalstu valdības, reaģējot uz finanšu krīzi, ir piešķīrušas lielas valsts atbalsta summas, piemēram, garantiju shēmu un rekapitalizācijas shēmu veidā un kā finansiālu atbalstu banku līdzekļu likviditātes nodrošināšanai; tā kā šie pasākumi bankām ir radījuši būtisku finansējuma avotu un kalpojuši par apdrošinājumu pret riskiem, kas parasti apdraud finanšu nozari;

G. tā kā empīriskas analīzes liek domāt, ka dalībvalstu valdību garantijas ir radījušas dažādas sekas un izkropļojumus, piemēram, privāto obligāciju izplatīšanas samazināšanos, kas jāņem vērā, apsverot valsts atbalsta paplašināšanu vai ārkārtas noteikumu spēkā esamības laikposma pagarināšanu;

H. tā kā nodokļu pārvaldība ir svarīgs faktors konkurencei labvēlīgu apstākļu saglabāšanā un iekšējā tirgus darbības uzlabošanā,

I. tā kā joprojām ir vērojama nepilnīga konkurence enerģētikas sektorā, lauksaimniecības preču ražošanā u.c. sektoros;

J. tā kā sekmīga MVU attīstība brīvas konkurences apstākļos ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem efektīvai finanšu krīzes pārvarēšanai,

Vispārīgi apsvērumi

1. Atzinīgi vērtē 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku;

2. pauž gandarījumu par Komisijas ātro reakciju uz krīzi; pauž atzinību Komisijai par to, ka tā ārkārtas apstākļos efektīvi izmantojusi konkurences politikas pasākumus;

3. turpina atbalstīt aktīvāku Parlamenta lomu konkurences politikas pielāgošanā, paredzot tam līdzvērtīgu lomu likumdošanā; prasa to regulāri informēt par jebkādām iniciatīvām šajā jomā;

4. atkārtoti aicina Komisiju kā vienīgo ES līmenī konkurences jomā kompetento iestādi sniegt Parlamentam detalizētu ikgadēju ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā Parlamenta ieteikumus, un skaidrot visas atkāpes no Parlamenta ieteikumiem; norāda, ka Komisijas atbilde uz Parlamenta 2008. gada ziņojumu par konkurenci ir tikai veikto darbību kopsavilkums un nesniedz nekādu ieskatu par attiecīgo pasākumu efektivitāti;

5. uzsver, ka ES konkurences politika, kas pamatojas uz tādiem principiem kā atvērts tirgus un līdzvērtīgi konkurences apstākļi visās nozarēs, ir veiksmīgas iekšējā tirgus darbības stūrakmens un priekšnoteikums ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu darbavietu izveidei;

6. uzsver prasību ievērot konsekvenci visās ES politikas jomās un prioritātes, kas noteiktas ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā 2020. gadam; akcentē, ka šī prasība ir īpaši svarīga attiecībā uz konkurences politiku;

7. uzsver vispārējas nozīmes pakalpojumu svarīgumu sabiedrības pamatvajadzību apmierināšanā; prasa Komisijai, noslēdzot darbu pie ES konkurences noteikumu piemērošanas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, ņemt vērā Lisabonas līgumā paredzēto satvaru un aktīvi iesaistīt Parlamentu darbībās, ko tā veiks, ņemot vērā atklāto apspriešanos par valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem;

8. uzsver, ka ir jāsagatavo skaidri konkurences noteikumi, kas būtu noderīgi MVU;

9. norāda, ka MVU ir jo īpaši liela nozīme visā Eiropas ekonomikā; turklāt uzsver MVU lielo jaunrades potenciālu un atgādina par Komisijai izteikto lūgumu ietvert īpašu sadaļu, kurā uzmanība tiktu pievērsta taisnīgiem un nediskriminējošiem MVU konkurences noteikumiem;

10. aicina Komisiju novērtējumos un pētījumos, kas nepieciešami konkurences politikas pilnveidošanai, iesaistīt neatkarīgus un uzticamus ekspertus; mudina to publicēt šo novērtējumu un pētījumu rezultātus;

11. aicina Komisiju nodrošināt, ka ar turpmāko tiesību aktu iekšējā tirgus jomā palīdzību tiktu īstenots Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pants, kurā noteikts, ka „patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”;

12. aicina Komisiju ikgadējā ziņojumā par konkurences politiku vairāk uzsvērt ieguvumus, kādus patērētājiem nodrošina konkurence;

13. ar interesi iepazinās ar ziņojumu par Padomes Regulas Nr. 1/2003 darbību, kuru Komisija iesniedza piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un — lai gan piekrīt, ka tas ir konkurences noteikumu atjaunināšanas un ES un dalībvalstu iestāžu darbības koordinācijas procesa viens no stūrakmeņiem, — norāda, ka nolūkā nodrošināt efektīvāku īstenošanu, ir jāpārvar uzskatu nesaskaņas attiecībā uz prioritāšu noteikšanu, svarīgiem konkurences politikas pilnveidošanas aspektiem un sadarbības sistēmu darbību;

14. uzsver nepieciešamību veidot sinerģijas starp konkurences politiku un patērētāju aizsardzības politiku, tajā skaitā izveidojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības Eiropas modeli no konkurences tiesību pārkāpumiem cietušajām personām, kurš pamatotos uz Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā noteiktajiem kritērijiem, kas paredz to, ka kompensāciju identificētajai personu grupai izmaksā tikai par faktiskajiem zaudējumiem; aicina Komisiju apsvērt veidus, kā šādu mehānismu varētu iekļaut pašreizējās valstu tiesību sistēmās;

15. atgādina 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par Zaļo grāmatu: Zaudējumu atlīdzināšanas prasības par EK konkurences noteikumu pārkāpšanu un uzsver, ka šajā jomā vēl nepieņemtajā likumdošanas priekšlikumā vajadzētu iekļaut 2009. gada 26. marta rezolūcijas par Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu saturu; uzsver — lai atvieglotu individuālu un kolektīvu prasību iesniegšanu nolūkā saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies ES pretmonopola tiesību aktu noteikumu neievērošanas dēļ, Komisijai bez nevajadzīgas kavēšanās jāiesniedz attiecīgs likumdošanas priekšlikums; šādam tiesību aktam jābūt transversālam pēc būtības, tajā jāizvairās no Ziemeļamerikas sistēmas pārmērībām un tas ir jāpieņem, izmantojot parasto likumdošanas (koplēmuma) procedūru;

16. uzsver, ka tas ir atbalstījis Komisijas prasību 2011. gada budžetā piešķirt vairāk līdzekļu Komisijas personālam konkurences jomā; prasa to informēt par šo papildu līdzekļu izlietojumu; atgādina savu prasību pārdalīt pašreizējo Komisijas personālu to uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar Komisijas pamatkomptencēm;

17. uzsver, ka veiksmīgas konkurences politikas īstenošana un iekšējā tirgus neierobežota darbība ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā;

18. uzsver, ka pašreizējā fiskālās konsolidēšanas un ekonomikas ilgtspējīgas atveseļošanās panākšanas tendence dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus fiskālos apstākļus; uzskata, ka šajā sakarībā piemērotu risinājumu sniedz ar vidi saistīti nodokļi (CO₂, resursi), tāpēc ka tos piemēro videi kaitīgiem izstrādājumiem, kurus izmanto kā izejvielas rūpnieciskajā ražošanā, un tāpēc ka šie nodokļi neizkropļotu konkurenci vienotajā tirgū;

19. uzskata, ka konkurences politikai vajadzētu sniegt ieguldījumu atklātu standartu un savietojamības veicināšanā un īstenošanā, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieku mazākums tehnoloģiski norobežo patērētājus un klientus;

Pamatnodaļa. Konkurences politika un finanšu un ekonomikas krīze

20. atzinīgi vērtē pagaidu noteikumus valsts atbalsta jomā, kurus sagatavoja, reaģējot uz finanšu un ekonomikas krīzi, proti, četrus paziņojumus attiecībā uz finanšu nozari un pagaidu pamatnoteikumus, kas paredzēti pārējām nozarēm; norāda uz valsts atbalsta pagaidu pasākumu piemērošanas laikposma pagarināšanu par vēl vienu gadu;

21. pauž bažas, ka šo pasākumu, kas sākotnēji bija paredzēti kā pagaidu pasākumi, piemērošana galu galā varētu ieilgt; uzsver nepieciešamību pēc iespējas drīzāk atcelt pagaidu pasākumus un atbrīvojumus, it īpaši autobūves nozarē; mudina Komisiju paskaidrot pakāpeniskas pārtraukšanas kritērijus, ko izmantos, lai lemtu par minēto pasākumu īstenošanas iespējamu pagarināšanu;

22. aicina Komisiju no jauna apsvērt, vai pašreizējais pagaidu satvars sniedz efektīvu ieguldījumu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā visā ES un vai šī satvara diskrecionāra piemērošana nodrošina optimālu iznākumu šajā jomā;

23. mudina Komisiju, ņemot vērā pašreizējā satvara piemērošanas jomu, pārredzamības pakāpi un dažādo uz šo satvaru balstīto pasākumu konsekvenci, sagatavot detalizētu to lēmumu novērtējumu, kuri pieņemti saistībā ar valsts atbalsta pagaidu pasākumu piemērošanu, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi, un pievienot šo novērtējumu nākamajam gada ziņojumam par konkurenci;

24. atkārtoti prasa Komisijai 2010. gadā publicēt visaptverošu ziņojumu par „zaļiem” ekonomikas atveseļošanās pasākumiem un vides aizsardzībai piešķirtā valsts atbalsta efektivitāti;

25. uzsver nepieciešamību atjaunot to finanšu iestāžu konkurētspēju, kuras neizmantoja pagaidu noteikumus par valsts atbalstu;

26. aicina Komisiju nodrošināt to, ka bankas saņemto valsts atbalstu atmaksā pēc iespējās drīz pēc finanšu sektora atveseļošanās, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū un līdzvērtīgus nosacījumus attiecībā uz aiziešanu no tirgus;

27. mudina Komisiju precizēt saistošos pārstrukturēšanas pasākumus saistībā ar iespējamo kropļojošo ietekmi, ko rada atmaksas nosacījumu atšķirības dalībvalstīs;

28. tomēr uzsver, ka pašreizējā konsolidācija banku sektorā patiesībā ir palielinājusi vairāku nozīmīgu finanšu iestāžu tirgus daļu, un tādēļ mudina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt šo sektoru, lai pastiprinātu konkurenci Eiropas banku pakalpojumu tirgos, tai skaitā pārstrukturēšanas plānus, kas paredz banku darbības nošķiršanu gadījumos, kad privāto klientu noguldījumi tikuši izmantoti, lai šķērssubsidētu riskantākas investīciju banku darbības;

Reaģējot uz krīzi, pieņemto valsts atbalsta pagaidu noteikumu pārskatīšana

29. mudina Komisiju sagatavot pētījumu, kas parādītu valsts atbalsta pasākumu ietekmi uz ekonomiku;

30. mudina Komisiju Parlamentam sniegt vispusīgu analīzi par valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci krīzes laikā;

31. mudina Komisiju, ņemot vērā šādu visaptverošu ietekmes novērtējumu, īstenot korektīvus pasākumus, lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

32. aicina Komisiju veikt vispusīgu analīzi par to pārskatīto valsts atbalsta mehānismu ietekmi uz konkurenci un vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanu ES, finanšu reformu un darbavietu izveidi, kurus pieņēma, reaģējot uz krīzi;

33. aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisiju to pagaidu noteikumu pilnveidošanā un novērtēšanā, kurus pieņēma, reaģējot uz finanšu un ekonomikas krīzi, un savlaicīgi iesniegt detalizētus pārskatus par šo noteikumu īstenošanu un efektivitāti; mudina Komisiju veikt šo noteikumu darbības novērtējumu un sagatavot pētījumu par trešo valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz Eiropas Savienību;

34. aicina Komisiju valsts atbalsta apstiprināšanā un divestīcijas pasākumu noteikšanā nodrošināt maksimālu pārredzamību un stingri ievērot nediskriminācijas principu;

35. prasa Komisijai sagatavot pētījumu, ņemot vērā ECB likviditātes nodrošināšanai sniegtā atbalsta iespējamo ietekmi no konkurences izkropļošanas viedokļa;

36. aicina Komisiju cieši uzraudzīt M3 naudas masu saistībā ar valsts atbalstu, kuru apstiprināja, lai novērstu uzņēmumu neplānotu pārmērīgu kapitalizāciju, kas attiecīgi izkropļotu konkurenci;

Valsts atbalsta kontrole

37. norāda, ka valsts atbalsta politika ir konkurences politikas neatņemama daļa un ka valsts atbalsta kontrole atspoguļo nepieciešamību saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū;

38. uzsver — Komisijas rūpīga pārraudzība attiecībā uz valsts atbalsta izmantošanu ir svarīga, lai nodrošinātu, ka šo atbalsta sistēmu neizmanto valsts rūpniecības nozaru aizsardzībai, kaitējot iekšējam tirgum un Eiropas patērētājiem;

39. uzskata, ka, izvērtējot valsts atbalsta atbilstību Līgumam, ir būtiski rast pareizo līdzsvaru starp valsts atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un publiskajām finansēm un tā pozitīvo ietekmi vispārējo interešu ziņā;

40. prasa noteikt skaidrus divestīcijas kritērijus, ņemot vērā tās ietekmi uz iesaistītajiem uzņēmumiem vidēji ilgā laikposmā, proti, uz izaugsmi, inovācijām un nodarbinātību, kā arī uz šo uzņēmumu lomas samazināšanos pasaules tirgū;

41. mudina Komisiju rūpīgi izpētīt fiskālā valsts atbalsta režīmus atsevišķās dalībvalstīs, lai pārbaudītu, vai tie nav diskriminējoši un nepārredzami;

42. aicina Komisiju pārveidot un pastiprināt savu fiskālā valsts atbalsta nodaļu;

43. uzskata — lai Komisija varētu vieglāk identificēt kaitīgus nodokļu konkurences režīmus, ir svarīgi, lai dalībvalstis pilnībā īstenotu lēmumu par nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu automātisku paziņošanu, kuru 2002. gadā pieņēma darba grupa ES rīcības kodeksa izstrādei uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos (Padomes dokuments 11077/02);

44. ar bažām norāda, ka nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšana ir ilgstošs un grūts process; mudina Komisiju padarīt procedūras vēl stingrākas un saglabāt spiedienu uz dalībvalstīm, it īpaši attiecībā uz atkārtotu pārkāpumu izdarītājiem;

45. mudina Komisiju izskatīt, cik lielā mērā Eiropas Savienības CO₂ emisijas bezmaksas atļauju pārāk devīga piešķiršana var izkropļot konkurenci atsevišķās nozarēs, ņemot vērā to, ka šīs atļaujas, kuru efektivitāte ir samazinājusies ekonomiskās aktivitātes lejupslīdes dēļ, atsevišķiem uzņēmumiem ir radījusi virspeļņu, vienlaikus samazinot to motivāciju piedalīties pārejā uz ekoloģiski efektīvu ekonomiku;

46. uzsver, ka valsts atbalsts vispirms būtu jānovirza vispārējas intereses projektu, piemēram, platjoslas un enerģētikas infrastruktūras attīstības projektu, veicināšanai Savienībā;

47. atzinīgi vērtē Platjoslas tīklu pamatnostādņu pieņemšanu, kas ietver valsts atbalstu platjoslas pamattīkliem (ADSL, kabeļtīkliem, bezvadu tīkliem un satelīta platjoslas pakalpojumiem) un atbalstu ļoti ātrdarbīgiem NGA tīkliem (pašreizējā izstrādes posmā — optiskās šķiedras tīkliem vai modernizētiem un uzlabotiem kabeļtīkliem), un lūdz Komisijai un dalībvalstīm izplatīt un veicināt paraugpraksi un palielināt konkurenci;

48. ņemot vērā to, ka ir nepieciešama iekšējā tirgus izveides pabeigšana attiecībā uz visiem transporta veidiem, aicina Komisiju publicēt ziņojumu ar vispārēju pārskatu par visu sabiedriskā transporta nozarei sniegto valsts atbalstu;

49. atkārtoti pauž atbalstu Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai transporta nozarē, lai veicinātu Eiropas transporta nozares ilgtspējību; mudina Komisiju pastiprināt transporta nozarē atļautā valsts atbalsta stimulējošo raksturu;

Monopolstāvokļa novēršana

50. atzinīgi vērtē Komisijas pēdējo gadu stingro nostāju attiecībā uz rīcību, kas vērsta pret konkurenci;

51. atzinīgi vērtē vertikālā grupālā atbrīvojuma regulas piemērošanas laikposma pagarināšanu, jo tā nodrošina līdzsvaru starp ražotājiem un izplatītājiem; tomēr norāda, ka Komisijai nav izdevies pietiekami ņemt vērā tirdzniecībai tiešsaistē raksturīgos īpašos apstākļus, it īpaši attiecībā uz digitālo programmu un ņemot vērā tās pašreizējos centienus pabeigt iekšējā tirgus izveidi e-komercijas jomā;

52. it īpaši norāda, ka, ņemot vērā Komisijas pašreiz īstenotos tirgus uzraudzības pasākumus, no pretmonopola tiesību aktu viedokļa apstrīdama ir starptautiskā līmenī darbojošos lielo izplatītāju veidoto iepirkuma apvienību pieļaujamība;

53. tomēr norāda, ka konkurences klauzulu saistošo termiņu neievērošana praksē nepavisam nav neparasta parādība, un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šādai nepieņemamai praksei;

54. aicina Komisiju izskatīt jautājumu par to, vai, ņemot vērā integrētos reglamentējošos noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konkurences tiesību akti būtu piemērojami kā līdzeklis, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu;

55. lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences noteikumu vienotu piemērošanu ES, mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā dalībvalstu tiesu nolēmumus par konkurences tiesību aktu piemērošanu un šajā sakarībā pieņemt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus;

56. atgādina, ka uzņēmumu vienošanās ir viens no nopietnākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem; uzskata, ka šādi konkurences tiesību pārkāpumi ir pretrunā ES pilsoņu interesēm, jo tie neļauj patērētājiem gūt labumu no cenu samazinājuma;

57. atkārtoti aicina Komisiju savās iniciatīvās uzlabot uz konkurences tiesībām balstītās pieejas un uz patērētāju tiesībām balstītās pieejas koordināciju;

58. aicina Komisiju novērtēt ar uzvedības modeļu maiņu saistītu pasākumu ietekmi uz konkurenci un to, kā šie pasākumi ietekmē klientus un patērētājus;

59. mudina Komisiju gadījumos, kad tā, analizējot iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, konstatē, ka šis stāvoklis nav ticis ļaunprātīgi izmantots, pievērst lielāku uzmanību t. s. „pilēšanas ekonomikai” (trickle-down economics);

60. uzskata, ka aizvien augstākas sodanaudas noteikšana kā vienīgais pretmonopola instruments var būt pārāk radikāls, vismaz ņemot vērā darba vietu zaudējumus, ko var izraisīt uzņēmumu nespēja veikt maksājumus, un prasa izstrādāt vairāk sarežģītāku instrumentu, aptverot tādus jautājumus kā uzņēmumu individuālā atbildība, pārredzamība un pārskatatbildība, mazāk laikietilpīgas procedūras, tiesības uz aizsardzību un pienācīgu lietas izskatīšanu, mehānismi apžēlošanas prasību efektīvākai izskatīšanai (it īpaši lai pārvarētu traucējumus, ko izraisīja atklāšanas procesi ASV), uzņēmumu atbilstības programmas un Eiropas standartu noteikšana; atzinīgi vērtē „burkāna un pātagas” principu, kas ir efektīvs atturošs faktors, it īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumos, un kas vienlaikus rosina nodrošināt atbilstību;

61. atkārtoti aicina Komisiju sodanaudas aprēķinu bāzi un jaunos sodanaudas noteikšanas principus vajadzības gadījumā iekļaut Regulā (EK) Nr. 1/2003;

62. aicina Komisiju sākt vispārēju izmeklēšanu par dzelzsrūdas cenu noteikšanu;

Uzņēmumu apvienošanās kontrole

63. vairāk nekā piecus gadus pēc Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju stāšanās spēkā uzsver, cik svarīgi ir noteikt tās jomas, kurās varētu samazināt birokrātiju un panākt dalībvalstu un ES piemērojamo tiesību aktu lielāku konverģenci;

64. uzsver, ka pašreizējo ekonomikas krīzi nevar izmantot kā pamatojumu, lai mīkstinātu ES uzņēmumu apvienošanās kontroles politiku;

65. uzsver, ka konkurences noteikumu piemērošana uzņēmumu apvienošanās gadījumiem ir jāizvērtē, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību kopumā;

Nozaru attīstība

66. prasa Komisijai uzraudzīt notikumu attīstību ar izejvielām saistītajos tirgos, ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumus (40. punkts), un attiecīgos gadījumos risināt spekulācijas problēmu;

67. atzīst, ka augsts tirgus koncentrācijas līmenis un pārredzamības trūkums izejvielu tirgos var ievērojami apgrūtināt konkurenci un negatīvi ietekmēt Eiropas rūpniecību; tādēļ aicina Komisiju analizēt izejvielu tirgus, piemēram, dzelzsrūdas un it īpaši Komisijas noteikto 14 svarīgāko izejvielu tirgus, lai noskaidrotu, cik lielā mērā šajos tirgos ir jāpalielina pārredzamība un konkurence, jo dažas no šīm izejvielām ir ļoti svarīgas ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju (piemēram, saules fotoelementu un litija-jonu bateriju) attīstībai;

68. apstiprina, ka pārredzamība ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu pienācīgai darbībai; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dati par finanšu tirgiem tiek atklāti, pilnībā ievērojot ES konkurences tiesību noteikumus, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvas, lai novērstu vērtspapīru identificēšanas kodu „ISIN” un „RIC” ļaunprātīgu izmantošanu;

69. mudina Komisiju uzraudzīt vienoto euro maksājumu telpu (SEPA), lai nodrošinātu maksājumu sistēmas pieejamību, nediskriminējošu raksturu, pārredzamību un efektivitāti un to, ka šī sistēma nekādā gadījumā netraucē konkurencei; prasa rūpīgi uzraudzīt tos sistēmas aspektus, kas ietekmē ES konkurences politiku;

70. prasa Komisijai turpināt centienus, lai saskaņā ar SEPA principiem nodrošinātu efektīvu konkurenci maksājumu karšu tirgos ar mērķi atvieglot pārrobežu maksājumus un maksimāli palielināt iekšējā tirgus potenciālu; prasa sistemātiski uzraudzīt notikumu attīstību šajos tirgos un gada ziņojumos par konkurenci iekļaut rādītājus, kas raksturotu šajā jomā sasniegto progresu;

71. pauž pārliecību, ka konkurences tiesību pārkāpumi maksājumu karšu tirgū negatīvi ietekmē patērētājus; atbalsta Komisijas centienus cīnīties pret neparasti augstām pārrobežu daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksām, kas rada lielākas produktu cenas patērētājiem.

72. pauž nožēlu, ka enerģijas patērētāji ES vēl aizvien jūt enerģijas tirgus izkropļojumu sekas; uzsver, ka efektīva konkurence enerģijas tirgos sekmē inovācijas, ļauj palielināt energoapgādes drošību un samazināt enerģijas cenas, kā arī samazina ietekmi uz vidi; konstatē, ka enerģētikas nozarē vēl aizvien pastāv šķēršļi, tādi kā nepietiekama savienojamība, pārredzamības trūkums pārvades sistēmā, ar kuras palīdzību operatori piešķir jaudu ražotājiem, un dažādās dalībvalstīs atšķirīgās pakalpojumu saņēmēju kategoriju definīcijas;

73. aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt trešā enerģijas tirgu liberalizēšanas tiesību aktu kopuma īstenošanu dalībvalstīs un novērtēt tā lietderīgumu funkcionējoša iekšējā tirgus izveidē; mudina Komisiju veikt padziļinātu enerģētikas nozares izpēti gadījumā, ja novērtējuma secinājumi būs negatīvi;

74. uzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģijas īpašo nozīmi inovāciju veicināšanā, digitālās ekonomikas potenciāla maksimālā palielināšanā un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā; uzsver — lai uzņēmumi varētu konkurēt, pamatojoties uz savu izstrādājumu vērtību, ir ļoti svarīgi nodrošināt savietojamību, atvieglot tīklu attīstību un saglabāt tirgu atvērtību;

75. atgādina, ka digitālā konverģence un pieaugošā savietojamības un standartu nozīme ir būtiskākie ar IKT saistītie jautājumi laikā, kad globālā vide kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīta; turklāt, tā kā tirgū parādās jauni digitāli produkti un pakalpojumi, uzsver, ka IKT jomā ir svarīgi nepārtraukti nodrošināt brīvu konkurenci; tādēļ aicina Komisiju pievērsties šiem jautājumiem gaidāmajās pamatnostādnēs par horizontālās sadarbības līgumiem;

76. atbalsta Komisijas pasākumus, kas veicina adekvāta platjoslas pārklājuma nodrošināšanu par pieņemamām cenām visiem Eiropas iedzīvotājiem, un aicina to divkāršot centienus pārrobežu viesabonēšanas tarifu uzraudzīšanā un šajā jomā sasniegto progresu sīki aprakstīt gada ziņojumos par konkurenci;

77. uzsver konkurences politikas jauno un nozīmīgo lomu digitālajā ekonomikā; prasa Komisijai cieši sekot līdzi tehnoloģiskajai attīstībai digitālajā tirgū un nepieciešamības gadījumā nekavējoties reaģēt, lai, stingri piemērojot konkurences noteikumus, saglabātu digitālās platformas pēc iespējas atklātākas;

78. uzsver nozīmi, kāda ir iekšējā digitālā tirgus veicināšanai; šajā sakarībā akcentē to, cik svarīgi ir veicināt patērētāju uzticēšanos un tiešsaistes pakalpojumu pieejamību, it īpaši uzlabojot patērētāju tiesību un personisko datu aizsardzību un likvidējot visus atlikušos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un darījumiem tiešsaistē;

79. aicina Komisiju nodrošināt, lai valstu regulējošās iestādes telekomunikāciju nozarē ievērotu tās ieteikumu par savienojuma beigu zvana tarifiem un tādējādi novērstu konkurences izkropļojumus; mudina Komisiju — gadījumā, ja iecerētie rezultāti, proti, zemākas patēriņa cenas, netiks sasniegti, — apsvērt turpmākus pasākumus;

80. norāda uz Regulu (EK) Nr. 544/2009 par viesabonēšanas tarifiem Kopienā, kura stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā, samazinot balss ziņu un īsziņu viesabonēšanas pakalpojumu cenas; tomēr uzsver, ka viesabonēšanas tirgos konkurence vēl nav pietiekami attīstījusies un ka joprojām ir strukturālas problēmas; aicina Komisiju 2011. gada pārskatā paredzēt iespēju pilnībā atcelt viesabonēšanas tarifus ES teritorijā;

81. pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu jaunu, ceturtās paaudzes, mobilo tālruņu frekvenču izsoles dažās dalībvalstīs; šajā sakarībā mudina Komisiju turpināt ļoti cieši uzraudzīt dalībvalstu rīcību un pieprasīt tām rūpīgi analizēt ietekmi, kādu uz konkurenci atstāj lēmumi par frekvenču spektru, kā arī īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību saskaņā ar grozīto GSM direktīvu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus pašreizējiem un jauniem tirgus dalībniekiem;

82. atzinīgi vērtē pārskatīto 2009. gada jūlija paziņojumu par apraidi, kurā atkārtoti apstiprināta dalībvalstu kompetence noteikt sabiedriskās apraides uzdevumus, finansējumu un organizāciju, vienlaikus atzīstot Komisijas pilnvaras attiecībā uz acīmredzamu kļūdu labošanu, un aicina dalībvalstis saglabāt līdzsvaru starp piedāvātajiem digitālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un tādā veidā saglabātu dinamisku tiešsaistē pieejamu plašsaziņas līdzekļu klāstu;

83. aicina Komisiju ziņot par progresu, kas sasniegts pētījumos par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasta pakalpojumiem, un paātrināt šo progresu;

84. uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp Komisiju un valstu konkurences iestādēm, lai pieņemtu kopīgu pieeju konkurences jautājumiem pārtikas preču tirgū, kura pamatotos uz nepārtrauktu informācijas apmaiņu, problēmu ātru noteikšanu un efektīvu atbildības sadali starp Eiropas konkurences tīkla dalībniekiem, ņemot vērā to, ka pārtikas preču tirgiem ir raksturīga nacionālāka dimensija un tie darbojas atšķirīgos juridiskos, ekonomiskos un kultūras apstākļos;

85. uzsver, ka šīs ciešākās sadarbības mērķim vajadzētu būt saskaņotas pieejas izstrādei attiecībā uz konkurences noteikumu aizsardzību, uzraudzību un īstenošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pārtikas preču tirgos un optimālu pārtikas piegādes ķēdes darbību patērētāju labā;

86. uzskata, ka pašreizējās tirgus uzraudzības kontekstā Komisijai vajadzētu rūpīgi pārbaudīt starptautiskā līmenī veiktos kopīgās pirkšanas gadījumus, ņemot vērā to, ka šādi iegūtās pirktspējas rezultātā nodrošinātās cenu atlaides acīmredzami nesasniedz patērētājus zemāku mazumtirdzniecības cenu veidā;

87. atgādina, ka 2009. gada oktobrī — pēc krīzes, kas skāra piena ražotājus, — izveidotā augsta līmeņa darba grupa ir iesniegusi ieteikumus, kuri it īpaši attiecas uz līgumattiecībām un ražotāju pilnvarām apspriest un izvirzīt sev labvēlīgus nosacījumus; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai veicinātu progresu attiecīgajā jomā, ievērojot ES konkurences tiesību noteikumus;

88. mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu konkurences iestādēm rūpīgāk izpētīt konkurenci agrorūpniecības nozarē no pārredzamības un patēriņa cenu attīstības viedokļa; prasa Komisijai sagatavot pētījumu, īpašu uzmanību veltot lielāko pārtikas preču piegādātāju un vairumtirdzniecības izplatītāju tirgus varai, kas tiem ļauj ietekmēt pārtikas preču tirgus darbību;

89. šajā sakarībā atkārto savus iepriekš izteiktos aicinājumus veikt nozaru izpēti tiešsaistes reklāmas, meklētājprogrammu un pārtikas rūpniecības jomā; prasa izpētīt plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas gadījumus, aptverot visus satura izplatīšanas kanālus — presi, televīziju, radio un internetu; prasa, lai Komisija iesniegtu konkurences analīzi telekomunikāciju un automobiļu ražošanas nozarē;

90. uzskata, ka Eiropas valstīs konkurence lauksaimnieciskajā ražošanā ir viens no priekšnoteikumiem zemākām patēriņa cenām, un mudina Komisiju rūpīgāk izpētīt konkurenci agrorūpniecības nozarē no atbalsta, pārredzamības un patēriņa cenu attīstības viedokļa;

91. pauž nožēlu, ka nav izdevies palielināt konkurenci farmācijas nozarē, un prasa Komisijai ātrāk pabeigt iekšējā zāļu tirgus izveidi, piemēram, piešķirot lielāku lomu Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) attiecībā uz zāļu centralizētu apstiprināšanu; prasa Komisijai cīnīties pret ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas gadījumiem, ko var veicināt sistemātiskā patentu grupēšanas prakse, kura kavē ģenērisko zāļu nonākšanu tirgū un ierobežo medikamentu pieejamību pacientiem par pieņemamām cenām; mudina Komisiju veikt soda pasākumus, reaģējot uz jebkādām maldinošas informācijas kampaņām, kas vērstas pret ģenēriskām zālēm;

92. uzskata, ka konkurence veselības aprūpes nozarē varētu uzlabot Eiropas Savienībā pacientiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti; aicina Komisiju uzraudzīt veselības aprūpes nozari un it īpaši konkurenci starp publiskām un privātām slimnīcām; prasa Komisijai sīkāk izpētīt gadījumus, kad privātās slimnīcas sūdzas par šķērssubsīdijām publiskām slimnīcām valstīs, kuras ir liberalizējušās veselības aprūpes nozari;

93. uzsver nepieciešamību izveidot un uzraudzīt godīgu konkurenci katrā atsevišķā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem, lai veidotu pārredzamu un skaidru cenu struktūru un cenu politiku;

94. aicina Komisiju analizēt ietekmi, ko uz dažādo transporta veidu konkurenci aizvadītajos gados radīja automobiļu rūpniecībai sniegtā būtiskā palīdzība;

95. aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz laika nišu sadali un efektīvu izmantošanu, lai garantētu patiesu konkurenci aviācijas nozarē;

96. aicina Komisiju sniegt pārskatu par gadījumiem, kad ar īpašu nosacījumu palīdzību, kas piešķirti attiecībā uz atsevišķu lidostu izmantošanu, zemo cenu aviosabiedrības atšķirībā no citām aviosabiedrībām saņēmušas valsts atbalstu arī pēc tam, kad beidzies triju gadu laikposms, kurā aviosabiedrībām paredzēts atbalsts darbības uzsākšanai;

97. uzsver nepieciešamību pienācīgi ierobežot jūras konteineru līnijsatiksmes uzņēmumu konsorciju tirgus daļu un dalīties ar ekspluatācijas priekšrocībām gan attiecībā uz jūras, gan iekšzemes pakalpojumiem, ievērojot vispārējos ES noteikumus par godīgu konkurenci un Regulas (EK) Nr. 906/2009 noteikumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt operatīvu sadarbību, lai kuģniecības uzņēmumi varētu kopīgi sniegt līnijsatiksmes pakalpojumus un tādējādi saglabāt kuģniecības pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti;

98. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt transporta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un godīgu konkurenci transporta nozarē, vienlaikus pienācīgi ievērojot citus Eiropas Savienības politikas mērķus, piemēram, transporta sistēmas pareizas darbības un mobilitātes pakalpojumu nodrošināšanu, politikas mērķus sabiedrisko pakalpojumu, drošības un vides aizsardzības jomā, kā arī stratēģijas „ES 2020” mērķus attiecībā uz CO₂ emisijas samazināšanu un atkarību no naftas;

99. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan dažādajiem transporta veidiem, gan publiskiem un privātiem uzņēmumiem viena transporta veida ietvaros;

100. aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībās starp valsti un valsts īpašumā esošiem dzelzceļa uzņēmumiem, tai skaitā šo uzņēmumu meitasuzņēmumiem autotransporta nozarē, kā arī nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem;

101. aicina Komisiju sniegt pārskatu par nodokļiem, nodevām, infrastruktūras finansēšanas un tās izmantošanas maksas noteikšanas kārtību un par PVN sistēmām, ko piemēro dažādiem transporta veidiem dažādās dalībvalstīs, kā arī par to ietekmi uz konkurenci starp dažādiem transporta veidiem un viena veida ietvaros, un šajā pārskatā aprakstīt, kādu ietekmi obligātā un neierobežotā maksa par dzelzceļa izmantošanu rada salīdzinājumā ar neobligāto un ierobežoto maksu par autoceļu infrastruktūras izmantošanu;

102. aicina Komisiju novērtēt, vai tirdzniecības nodokļa atcelšana dzelzceļa uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, atbilst ES konkurences noteikumiem gadījumos, kad vienlaikus tiek ieviesta vienotas likmes nodeva attiecībā uz ritošo sastāvu;

103. aicina Komisiju, pārskatot tiesību aktus par pasažieru tiesībām un atlīdzību par kavēšanos, garantēt taisnīgas un vienlīdzīgas kompensāciju shēmas par kavēšanos attiecībā uz visiem transporta veidiem un nodrošināt neatkarīgu struktūru izveidi pārvadātāju un klientu strīdu izšķiršanai;

104. uzsver nepieciešamību novērst negodīgu konkurenci liberalizētajā autotransporta nozarē, garantējot sociālo, drošības un vides aizsardzības noteikumu pienācīgu piemērošanu un īpašu uzmanību pievēršot šī tirgus atvēršanai kabotāžai un dempinga izmantošanai;

105. prasa Komisijai īstenot centienus, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi dzelzceļa jomā, atverot pasažieru pārvadājumu tirgus dalībvalstīs; aicina Komisiju pārejas periodā ierosināt savstarpīguma klauzulas attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras savu tirgu nolemj atvērt jau iepriekš;

106. vērš Komisijas uzmanību uz netiešiem šķēršļiem konkurencei, kurus transporta nozarē rada atšķirības noteikumos par drošību, savietojamību un tipa apstiprinājumu;

107. aicina Komisiju un dalībvalstis raudzīties, lai ar ES un valsts līmenī pieņemtu lēmumu palīdzību tiktu nodrošināta konkurences tiesību noteikumu vienota un saskaņota īstenošana dzelzceļa nozarē; it īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt dzelzceļa uzraudzības iestāžu (regulatoru) un dalībvalstu un Eiropas konkurences iestāžu saskaņotu darbību;

108. stingri atbalsta ar ES patentu un ES mēroga patentu saistītu strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada pašreizējie noteikumi par patentiem;

109. uzsver, ka zinātniski tehniskā jaunrade, patenti un kultūras nozares būtiski veicina Eiropas ekonomikas konkurētspēju; tādēļ mudina dalībvalstis steidzami atrisināt nenokārtotos jautājumus attiecībā uz ES vienoto patentu sistēmu; tādēļ atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Inovācijas Savienība” noteikto mērķi 2014. gadā reģistrēt pirmos ES patentus;

110. vēlreiz atkārto, ka ES konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no jaunrades spējas, pētniecības un izstrādes iespējām un no saiknes starp jaunradi un ražošanas procesu;

111. uzsver pētniecības būtisko lomu Eiropas konkurētspējas uzlabošanā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek sasniegts 3 % mērķis attiecībā uz investīcijām pētniecībā un izstrādē;

° °

112. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
[2] OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0099.
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0050.
[5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0191.
[6] OV C 184 E, 6.8.2009., 23. lpp.

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku
(2010/2137(INI))

Atzinumu sagatavoja: Silvana Koch-Mehrin

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ES konkurences politika, kas pamatojas uz tādiem principiem kā atvērts tirgus un līdzvērtīgi konkurences apstākļi visās nozarēs, ir veiksmīgas iekšējā tirgus darbības stūrakmens un priekšnoteikums, lai radītu ilgtspējīgas, uz zināšanām balstītas darbavietas;

2. aicina Komisiju cieši pārraudzīt, vai dalībvalstis ātri, pareizi un atbilstoši grafikam īsteno trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, un sagatavot ziņojumu par to, kā arī novērtēt savas rīcības efektivitāti, veidojot funkcionējošu iekšējo tirgu; prasa Komisijai ierosināt enerģētikas nozares padziļinātu apsekojumu, ja novērtējuma iznākums būs negatīvs; šajā gadījumā mudina Komisiju izstrādāt papildu pasākumus, kas nodrošinātu konkurētspējīga tirgus apstākļus;

3. uzsver, ka Eiropas enerģētikas infrastruktūras modernizācija ir svarīgs enerģētikas politikas mērķis, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Eiropas enerģētikas stratēģijā 2011.–2020. gadam galvenā uzmanība pievērsta viedai un modernai infrastruktūrai, lai visā ES izveidotu modernus integrētus tīklus, tādējādi uzlabojot konkurenci Eiropas enerģijas tirgū, nodrošinot patērētājiem plašāku izvēli un palielinot piegādātāju skaitu, kā arī uzlabojot piegāžu drošību Eiropā; aicina dalībvalstis un Komisiju būtiski palielināt ieguldījumus un pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi;

4. atzīst, ka augsts tirgus koncentrācijas līmenis un pārredzamības trūkums preču tirgū var ievērojami kavēt konkurenci un negatīvi ietekmēt ražošanu Eiropā; tādēļ aicina Komisiju analizēt preču tirgu, piemēram, dzelzsrūdas un jo īpaši Komisijas noteikto 14 svarīgāko izejvielu tirgu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā šajā tirgū ir jāpalielina pārredzamība un konkurence;

5. uzsver prasību ievērot konsekvenci visās ES politikas jomās un prioritātes, kas noteiktas ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā 2020. gadam; akcentē, ka šī prasība ir īpaši svarīga attiecībā uz konkurences politiku;

6. pauž nožēlu, ka nav pilnībā pabeigts otrais iekšējā tirgus tiesību aktu kopums un tāpēc tiek ierobežota enerģētikas nozares liberalizācijas un efektīvas konkurences potenciāla pilnīga izmantošana;

7. norāda uz to, ka labi funkcionējošs tirgus sekmē energoefektivitāti;

8. uzsver, ka nesenā gāzes krīze ir apliecinājusi, ka ir nepieciešama piekļuve gāzes infrastruktūrai Eiropā, lai panāktu tirgus integrāciju, un ka konkurences attīstībai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot piegāžu drošību, sekmējot ieguldījumus pārvadāšanas jaudas paaugstināšanā, palielinot piegādātāju skaitu tirgū un mazinot atkarību no līdzšinējiem piegādātājiem;

9. norāda, ka regulētām enerģijas cenām ir negatīva ietekme un tās turpina radīt bažas par iekšējā tirgus pareizu darbību, turklāt šis apstāklis varētu izraisīt konkurences traucējumus un negatīvi ietekmēt ieguldījumus energoefektivitātē un tās stimulus; aicina Komisiju iesniegt analīzi par to, cik lielā mērā cenu kontroles mehānismi ietekmē konkurenci un ieguldījumus enerģētikas nozarē;

10. norāda, ka spekulācijas preču tirgū var traucēt tirgus darbību un konkurenci; atzinīgi vērtē Francijas nodomu risināt šo jautājumu G-20 prezidentūras laikā; norāda, ka uzmanība būtu jāpievērš ne tikai lauksaimniecības produktiem, bet arī metālizstrādājumiem;

11. atgādina, ka digitālā konverģence un pieaugošā savietojamības un standartu nozīme ir būtiskākie IKT jautājumi, kas jārisina apstākļos, kad pasaules vide kļūst arvien ciešāk saistīta; turklāt, tā kā tirgū parādās jauni digitāli produkti un pakalpojumi, uzsver, ka ir svarīgi IKT jomā nepārtraukti nodrošināt brīvu konkurenci; tādēļ aicina Komisiju pievērsties šiem jautājumiem gaidāmajās pamatnostādnēs par horizontālās sadarbības nolīgumiem;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot valsts iepirkuma politiku, lai stimulētu konkurenci, piemēram, iekļaujot konkursa noteikumos vides un sociālos kritērijus;

13. uzskata, ka ES konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no jaunrades potenciāla, pētniecības un izstrādes iespējām, kā arī no saistības starp jaunradi un ražošanu;

14. atgādina par saviem iepriekšējiem aicinājumiem veikt nozaru izpēti par plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas gadījumiem, aptverot visus satura izplatīšanas kanālus, piemēram, presi, televīziju, radio un internetu;

15. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemtas Platjoslas pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas pamattīkliem (ADSL, kabeļtīkliem, bezvadu tīkliem un platjoslas satelītpakalpojumiem) un atbalstu ļoti ātrdarbīgiem NGA tīkliem (pašreizējā izstrādes posmā — optiskās šķiedras tīkliem vai moderniem, uzlabotiem kabeļtīkliem), un lūdz Komisijai un dalībvalstīm izplatīt un veicināt paraugpraksi un palielināt konkurenci;

16. norāda uz 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos Regulu (EK) Nr. 544/2009 par viesabonēšanas tarifiem Kopienā, tādējādi nodrošinot patērētājiem iespējas izmantot cenu samazinājumus balss ziņu un īsziņu viesabonēšanas pakalpojumiem; tomēr uzsver, ka viesabonēšanas tirgos konkurence vēl nav pietiekami attīstījusies un joprojām ir strukturālas problēmas; aicina Komisiju 2011. gada pārskatā paredzēt iespēju pilnībā atcelt viesabonēšanas tarifus ES teritorijā;

17. uzsver, ka ir svarīgi veicināt iekšējo digitālo tirgu; šajā sakarībā akcentē, ka ir svarīgi veicināt patērētāju uzticēšanos un tiešsaistes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši uzlabojot patērētāju tiesības, aizsargājot personisku informāciju un likvidējot jebkādus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un darījumiem tiešsaistē;

18. pauž nožēlu par gadījumiem, kad jaunu, ceturtās paaudzes mobilo tālruņu frekvenču izsoles dažās dalībvalstīs nenotika pārredzami; šajā sakarībā mudina Komisiju turpināt ļoti cieši pārraudzīt dalībvalstu rīcību un pieprasīt dalībvalstīm rūpīgi analizēt ietekmi, kādu uz konkurenci atstāj lēmumi par frekvenču spektru, kā arī īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību saskaņā ar grozīto GSM direktīvu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus pašreizējiem un jauniem tirgus dalībniekiem;

19. ņem vērā pārskatīto 2009. gada jūlija Apraides paziņojumu, kurā atkārtoti ir apstiprināta dalībvalstu kompetence noteikt sabiedriskās apraides uzdevumus, finansējumu un organizāciju, vienlaikus atzīstot Komisijas pilnvaras attiecībā uz acīmredzamu kļūdu labošanu, un aicina dalībvalstis saglabāt līdzsvaru starp piedāvātajiem digitālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un tādā veidā saglabātu dinamisku tiešsaistē pieejamu plašsaziņas līdzekļu klāstu;

20. uzsver konkurences politikas jauno un nozīmīgo lomu digitālajā ekonomikā; aicina Komisiju cieši sekot līdzi tehnoloģiskiem sasniegumiem digitālajā tirgū un nepieciešamības gadījumā nekavējoties reaģēt, lai, stingri piemērojot konkurences noteikumus, saglabātu digitālās platformas pēc iespējas atklātākas;

21. aicina Komisiju izskatīt jautājumu par to, vai, ņemot vērā integrētos reglamentējošos noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konkurences tiesību akti būtu piemērojami kā līdzeklis, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu;

22. uzsver, ka zinātniski tehniskā jaunrade, patenti un kultūras nozares lielā mērā veicina Eiropas ekonomikas konkurētspēju; tādēļ prasa dalībvalstīm steidzami atrisināt vēl nenokārtotās ES vienotās patentu sistēmas problēmas; šā iemesla dēļ atzinīgi vērtē mērķi 2014. gadā reģistrēt pirmos ES patentus, kā noteikts stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvā „Inovācijas Savienība”;

23. uzsver pētniecības galveno lomu Eiropas konkurētspējas uzlabošanā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu sasniegts mērķis par 3 % ieguldījumu pētniecībā un izstrādē;

24. norāda, ka MVU ir jo īpaši liela nozīme visā Eiropas ekonomikā; turklāt uzsver MVU lielo jaunrades potenciālu un atgādina par Komisijai izteikto lūgumu ietvert īpašu sadaļu, kurā uzmanība tiktu pievērsta taisnīgiem un nediskriminējošiem konkurences noteikumiem, kas paredzēti MVU.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku
(2010/2137(INI))

Atzinumu sagatavoja: Cristian Silviu Buşoi

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. izsaka atzinību Komisijai par elastīgo, bet stingro konkurences noteikumu piemērošanu, lai mazinātu ekonomikas krīzes ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem un stabilizētu Eiropas ekonomiku;

2. aicina Komisiju panākt, ka bankas atmaksā saņemto valsts atbalstu tūlīt pēc finanšu sektora atveseļošanās, lai tādējādi nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū un līdzvērtīgus nosacījumus attiecībā uz aiziešanu no tirgus; uzsver, ka ilgtermiņā būs nepieciešams pakāpeniski un pilnībā atcelt visus pagaidu valsts atbalsta pasākumus, jo īpaši autobūves nozarē;

3. aicina Komisiju novērtēt ar uzvedības modeļu maiņu saistītu pasākumu ietekmi uz konkurenci un to, kā šie pasākumi ietekmē klientus un patērētājus;

4. aicina Komisiju ikgadējā ziņojumā par konkurences politiku vairāk uzsvērt ieguvumus, kādus patērētājiem nodrošina konkurence;

5. uzsver nepieciešamību veidot sinerģijas starp konkurences politiku un patērētāju aizsardzības politiku, tajā skaitā izveidojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības Eiropas modeli, kuru varētu izmantot no konkurences tiesību pārkāpumiem cietušās personas un kurš darbotos uz brīvprātīgas iesaistes principa pamata, turklāt šā modeļa izstrādes procesā ņemt vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā noteiktos kritērijus, paredzot to, ka vajadzētu atlīdzināt tikai patiešām ciestos zaudējumus tikai identificēto personu lokam vai to nominētām personām; aicina Komisiju apsvērt veidus, kā šādu mehānismu varētu iekļaut pastāvošajās valstu tiesību sistēmās;

6. atzinīgi vērtē vispārējo grupu atbrīvojuma regulu vertikālo vienošanos jomā, jo tā nodrošina līdzsvaru starp ražotājiem un izplatītājiem; tomēr norāda, ka praksē ierasta lieta ir konkurences klauzulu saistošo termiņu neievērošana, un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šādiem pārkāpumiem;

7. uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp Komisiju un valstu konkurences iestādēm, lai izstrādātu vienotu pieeju konkurencei pārtikas tirgū, kas pamatotos uz nepārtrauktu informācijas apmaiņu, savlaicīgu problēmu jomu noteikšanu un efektīvu uzdevumu sadali starp Eiropas konkurences tīkla dalībniekiem, jo pārtikas tirgi ir ierobežoti valstu mērogā un tiem raksturīgas dažādas tiesiskās, ekonomiskās un kultūras īpatnības;

8. uzsver, ka šīs ciešākās sadarbības mērķim vajadzētu būt saskaņotas pieejas izstrādei attiecībā uz konkurences noteikumu aizsardzību, uzraudzību un īstenošanu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pārtikas tirgos un labāku pārtikas piegādes ķēdes sniegumu patērētāju labā;

9. uzskata, ka, ņemot vērā pašlaik notiekošo tirgu pārbaudi, Komisijai vajadzētu kritiski izvērtēt starptautisko tirdzniecības grupu darbības, jo ir acīmredzami, ka to lielo iepirkumu apjomu radītās cenu priekšrocības netiek nodotas tālāk patērētajiem zemākas mazumtirdzniecības cenas veidā;

10. atkāroti aicina Komisiju pārskatīt sodanaudas aprēķinu bāzi un vajadzības gadījumā iekļaut jaunos sodanaudas uzlikšanas principus Regulā (EK) Nr. 1/2003;

11. atgādina par enerģijas iekšējā tirgus nepieciešamību, kas ļautu patērētājiem iegādāties enerģiju par pieņemamām cenām, un uzsver prasību konsekventi veicināt enerģijas iekšējā tirgus tiesību aktu kopuma īstenošanu; aicina Komisiju nodrošināt, lai uzņēmumu apvienošanās nemazinātu tās priekšrocības patērētājiem, kuras radījusi tirgus liberalizācija; norāda, ka steidzami jānovērš konkurences izkropļojumi saistībā ar regulētiem enerģijas tarifiem;

12. aicina Komisiju censties pabeigt iekšējā tirgus izveidi dzelzceļa transporta jomā, īstenojot pasažieru pārvadājumu vietējo tirgu liberalizāciju; turklāt aicina Komisiju pārejas periodā ierosināt savstarpējības klauzulu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nolemj atvērt savu tirgu jau priekšlaikus;

13. pauž nožēlu, ka nav izdevies palielināt konkurenci farmācijas nozarē, un mudina Komisiju censties pabeigt zāļu iekšējā tirgus izveidi, piemēram, piešķirot lielāku lomu Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) attiecībā uz centralizēti reģistrētām zālēm; aicina Komisiju cīnīties pret iespējamām ļaunprātībām, kas saistās ar pastāvīgi piekopto patentu koncentrēšanu, kas kavē ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū un ierobežo pacientu piekļuvi pieejamiem medikamentiem; mudina Komisiju veikt represīvus pasākumus gadījumos, ja tiek rīkotas maldinošas informācijas kampaņas pret ģenēriskām zālēm;

14. uzskata, ka konkurence veselības aprūpes nozarē varētu uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, no kā labumu gūtu pacienti Eiropas Savienībā; aicina Komisiju uzraudzīt veselības aprūpes nozari un jo īpaši konkurenci starp valsts un privātām slimnīcām; aicina Komisiju sīkāk izpētīt gadījumus, kuros privātās slimnīcas sūdzas par šķērssubsīdijām valsts slimnīcām tajās valstīs, kuras veselības aprūpes nozare ir liberalizēta;

15. stingri atbalsta ES patentu un ES mēroga patentu strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ko izraisa pašreizējie noteikumi par patentiem;

16. aicina Komisiju nodrošināt, lai valstu regulējošās iestādes telekomunikāciju nozarē ievērotu tās ieteikumu par savienojuma beigu zvana tarifiem un tādējādi novērstu konkurences izkropļojumus; aicina Komisiju apsvērt turpmākus pasākumus, ja neizdodas sasniegt iecerētos rezultātus, proti, panākt zemākas patēriņa cenas;

17. pauž pārliecību, ka konkurences tiesību pārkāpumi maksājumu karšu tirgū negatīvi ietekmē patērētājus; atbalsta Komisijas centienus cīnīties pret neparasti augstām pārrobežu daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksām, kas rada lielākas produktu cenas patērētājiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku
(2010/2137(INI))

Atzinumu sagatavoja: Michael Cramer

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt transporta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un godīgāku konkurenci transporta nozarē, vienlaikus ievērojot citus Eiropas Savienības politikas mērķus, piemēram, transporta pienācīgas darbības un mobilitātes pakalpojumu nodrošināšanu, politikas mērķus sabiedrisko pakalpojumu, drošības un vides aizsardzības jomā, kā arī ES līdz 2020. gadam sasniedzamos mērķus CO₂emisijas samazināšanas jomā un attiecībā uz atkarību no naftas;

2. uzsver nepieciešamību pabeigt brīvā tirgus izveidi attiecībā uz visiem transporta veidiem, lai nodrošinātu iekšējo tirgu bez robežām, kurā ir garantēta preču un pakalpojumu brīva aprite un kurā skaidri un viegli izpildāmi noteikumi sekmē brīvu un godīgu konkurenci;

3. ņemot vērā to, ka nepieciešama iekšējā tirgus izveides pabeigšana attiecībā uz visiem transporta veidiem, aicina Komisiju publicēt ziņojumu ar vispārēju pārskatu par visiem sabiedriskajam transportam sniegtā valsts atbalsta veidiem;

4. uzsver to, ka finanšu un ekonomikas krīze ir izraisījusi ļoti daudz bankrotu un uzņēmējdarbības neveiksmju, skarot arī MVU un mikrouzņēmumus transporta nozarē, kā arī to, ka krīzes novēršanas plāni galvenokārt tika pieņemti valstu līmenī un Eiropas mēroga koordinācija bija novēlota un neefektīva; pauž nožēlu par to, ka nebija radīts transporta uzņēmumu darbības rādītājiem pieskaņots Eiropas mēroga mehānisms, kas būtu ļāvis labāk prognozēt ekonomikas krīzi un novērst tās sekas; norāda, ka Eiropas līmenī vajadzēja ierosināt pasākumus, lai palīdzētu transporta uzņēmumiem tikt galā ar naudas plūsmas problēmām un pagaidu papildizmaksām, tādējādi novēršot valsts plānu pārklāšanos un neapdraudot nedz valsts atbalsta shēmas kopumā, nedz godīgas konkurences nepieciešamību;

5. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan starp dažādiem transporta veidiem, gan starp valsts un privātiem uzņēmumiem, kas nodrošina viena veida pārvadājumus;

6. atkārtoti pauž atbalstu Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai transporta nozarē, kas palīdz uzlabot Eiropas transporta nozares ilgtspēju; mudina Komisiju pastiprināt transporta nozarē atļautā valsts atbalsta stimulējošo iedarbību;

7. uzsver nepieciešamību izveidot un uzraudzīt godīgu konkurenci katrā atsevišķā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem, lai veidotu pārredzamu un skaidru cenu struktūru un cenu politiku;

8. prasa Komisijai uzraudzīt sociālo, drošības un vides aizsardzības noteikumu ievērošanu, piemēram, dažādos kravu pārvadājumu veidos — ar autotransportu, pa ūdensceļiem, gaisa ceļiem un dzelzceļu — un pasažieru pārvadājumos vai nu ar gaisa transportu nelielos attālumos, vai pa tālsatiksmes dzelzceļa līnijām;

9. aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībās starp valsti un valsts īpašumā esošiem dzelzceļa uzņēmumiem, tostarp šo uzņēmumu meitasuzņēmumiem autotransporta nozarē, kā arī nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem;

10. aicina Komisiju sniegt pārskatu par nodokļiem, nodevām, infrastruktūras finansēšanas un tās izmantošanas maksas noteikšanas kārtību un par PVN sistēmām dažādos transporta veidos un dažādās dalībvalstīs, kā arī par minēto faktoru ietekmi uz dažādiem transporta veidiem un konkurenci starp tiem, un šajā pārskatā noteikt, kādu ietekmi rada prasības attiecībā uz obligāto un apjoma ziņā neierobežoto maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu salīdzinājumā ar neobligāto un apjoma ziņā ierobežoto maksu par autoceļu infrastruktūras izmantošanu;

11. aicina Komisiju pārliecināties, vai tirdzniecības nodokļa atcelšana dzelzceļa uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir saderīga ar ES konkurences noteikumiem, ja vienlaikus tiek ieviesta vienotas likmes nodeva par ritošo sastāvu, ņemot vērā, ka tādā gadījumā ārzemju uzņēmumiem ir jāmaksā ne tikai nodeva par ritošo sastāvu, bet — atšķirībā no vietējiem uzņēmumiem — arī jāturpina maksāt tirdzniecības nodokli, kas ir pretrunā godīgas konkurences principiem;

12. aicina Komisiju, pārskatot tiesību aktus par pasažieru tiesībām un kompensācijām par kavējumiem, garantēt taisnīgas un vienlīdzīgas kompensāciju shēmas par kavēšanos visos transporta veidos un izveidot neatkarīgas arbitrāžas struktūras starp pārvadātājiem un klientiem;

13. aicina Komisiju analizēt ietekmi, kādu uz dažādiem transporta veidiem radīja aizvadītajos gados automobiļu rūpniecībai sniegtā būtiskā palīdzība;

14. uzsver nepieciešamību novērst negodīgu konkurenci liberalizētajā autotransporta nozarē, garantējot sociālo, drošības un vides aizsardzības noteikumu pienācīgu piemērošanu un īpašu uzmanību pievēršot gan šā tirgus atvēršanai kabotāžai, gan arī dempinga izmantošanai;

15. aicina Komisiju ar juridiskiem līdzekļiem vērsties pret jūrniecības nozares diskrimināciju sakarā ar muitas un citiem birokrātiskiem noteikumiem, kurus šajā nozarē dalībvalstis piemēro pat ES iekšējā tirdzniecībā un kuri nav ieviesti attiecībā uz citiem transporta veidiem;

16. aicina Komisiju sniegt pārskatu par gadījumiem, kad ar īpašiem nosacījumiem par konkrētu lidostu izmantošanu zemo izmaksu aviopārvadātājiem tikušas/tiek nodrošinātas priekšrocības attiecībā pret citiem pārvadātājiem arī pēc tam, kad beidzies triju gadu termiņš, kad jaunai aviosabiedrībai var sniegt atbalstu darbības uzsākšanai;

17. aicina Komisiju uzlabot veidu, kā transporta nozarē var piemērot kārtību par valsts atbalstu, pamatojoties uz principu „pirmā un pēdējā reize”;

18. aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz laika nišu sadali un efektīvu izmantošanu, lai garantētu patiesu konkurenci aviācijas nozarē;

19. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt pirmo dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu un aicina Komisiju nepieļaut, ka dalībvalstis un to dzelzceļa uzņēmumi novērš vai kavē citu uzņēmumu ienākšanu šo valstu dzelzceļa pakalpojumu tirgos, jo īpaši, ja šie uzņēmumi paši piedalās citu tirgu atvēršanā (savstarpīgums);

20. vērš Komisijas uzmanību uz netiešiem šķēršļiem konkurencei, ko rada transporta nozarē pastāvošās atšķirības attiecībā uz noteikumiem par drošību, savietojamību un tipa apstiprinājumu;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt modrību attiecībā uz to, kā ar ES un valstu līmenī pieņemtiem lēmumiem tiek nodrošināta konkurences tiesību noteikumu vienota un saskaņota īstenošana dzelzceļa nozarē; jo īpaši uzsver nepieciešamību panākt dzelzceļa uzraudzības iestāžu (regulatoru) un valstu un Eiropas konkurences iestāžu saskaņotu darbību;

22. uzsver nepieciešamību vajadzības gadījumā ierobežot jūras konteineru līnijsatiksmes uzņēmumu konsorciju tirgus daļu un dalīties ar ekspluatācijas priekšrocībām gan jūras, gan iekšzemes pakalpojumiem, ievērojot ES vispārējos noteikumus par godīgu konkurenci un Regulā (EK) Nr. 906/2009 noteiktos nosacījumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt operatīvu sadarbību, lai kuģniecības uzņēmumi varētu kopīgi sniegt līnijsatiksmes pakalpojumus un tādējādi nodrošināt kuģniecības pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti;

23. aicina Komisiju ierosināt pamatnostādnes par valsts atbalstu ostām to infrastruktūras būvniecībai, lai uzlabotu juridisko noteiktību;

24. ņemot vērā Lisabonas līgumu, jaunās konsolidētās kompetences jomas un tūrisma ekonomisko potenciālu ES, aicina Komisiju veicināt aktīvāku sadarbību starp tūrisma uzņēmumiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ES izcilības galamērķu konkurētspēju pasaulē.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Fiona Hall, Romana Jordan Cizelj, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Fernando Correia De Campos, Andrzej Grzyb, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Silvana Koch-Mehrin, Ivari Padar, Vladko Todorov Panayotov, Peter Skinner, Silvia-Adriana Ţicău, Catherine Trautmann

Juridisks paziņojums - Privātuma politika