IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

PASKAIDROJUMS

19.1.2011 - (07782/2010 – C7‑0148/2010 – 2010/0057(NLE)) - ***

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Francesca Balzani

Procedūra : 2010/0057(NLE)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0002/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0002/2011

Debates :

PV 02/02/2011 - 18
CRE 02/02/2011 - 18

Balsojumi :

PV 03/02/2011 - 8.6
PV 03/02/2011 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0035

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm

(07782/2010 – C7‑0148/2010 – 2010/0057(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07782/2010),

– ņemot vērā projektu Ženēvas nolīgumam par banānu tirdzniecību (07968/2010) un projektu nolīgumam par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (07970/2010),

– ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0148/2010),

– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7‑0002/2011),

1. piekrīt nolīgumu noslēgšanai;

2. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu, kā arī Brazīlijas, Ekvadoras, Gvatemalas, Hondurasas, Kolumbijas, Kostarikas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas, Peru, Venecuēlas un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Corina Creţu, Nirj Deva, Charles Goerens, Catherine Grèze, András Gyürk, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith Sargentini

Banānu tirdzniecība

Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tie sniedz ievērojamu ieguldījumu nodrošinātībā ar pārtiku. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir domāta tikai un vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionāliem tirgiem. Tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski.

Tikai ierobežots skaits banānu ražotājvalstu ir iesaistītas banānu starptautiskā tirdzniecībā. Banānu tirdzniecību kontrolē neliels skaits uzņēmumu, proti, tikai pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības.

Tomēr pēdējo gadu laikā banānu nozares daudznacionālo uzņēmumu ietekmi mazina lielveikalu ietekme dažos ES galvenajos tirgos, jo īpaši Apvienotajā Karalistē.

2008. gadā ES patērētāji nopirka vairāk nekā 5,4 miljonus tonnu banānu. ES importēja gandrīz 90% no tajā patērētājiem banāniem (72,5 % no Latīņamerikas, 17 % no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm).

Piecas ES dalībvalstis piegādāja atlikušos 11 %: Kipra, Francija (Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamenti), Grieķija, Portugāle (Madeira un valsts kontinentālā daļa) un Spānija (Kanāriju salas).

Ar banāniem saistītā strīda atrisināšana

ES, grupa Latīņamerikas valstu un ASV 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot vienu no ilgākajiem un asākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē.

ES banānu importa politika ir bijusi par iemeslu gandrīz desmit gadus ilgušam strīdam Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), ES nostājoties pret vairākām Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm un ASV.

Pascal Lamy atzinīgi novērtēja to, ka ir atrisināts „viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts PTO”.

Jautājums bija par Eiropas Savienības piešķirto režīmu no ĀKK valstīm importētajiem banāniem, kas bija labvēlīgāks nekā Latīņamerikas valstīs ražotajiem banāniem piešķirtais režīms. ES banānu importa režīms ļāva katru gadu no ĀKK valstīm Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa ievest 775 000 tonnu augļu. Savukārt citiem eksportētājiem (piegādātājiem, uz kuriem attiecās vislielākās labvēlības režīms) tika piemērots tarifs EUR 176 par tonnu.

Daudzas Latīņamerikas valstis, tostarp dažas lielākās banānu eksportētājvalstis, ilgu laiku uzstāja, ka ar šo importa režīmu tās tiek nelikumīgā veidā diskriminētas par labu ĀKK valstīm un tiek pārkāpti PTO noteikumi par kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

Strīds beidzās strīdu izšķiršanas paneļiem, Apelācijas institūcijai un speciālajiem šķīrējtiesnešiem pieņemot vairākus juridiskus nolēmumus, un ES bija spiesta pārskatīt tās politiku.

Nolīguma trīs galvenās sastāvdaļas ir šādas:

- saskaņots tarifu samazinājumu saraksts banānu eksportētājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms;

- vienošanās par to, kā plašākās PTO sarunās risināt jautājumu par „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”;

- finanšu pakete EUR 190 miljonu apmērā, lai sniegtu atbalstu ĀKK banānu eksportētājvalstīm, kas pazīstama kā programma papildu pasākumiem banānu nozarē.

Ar banāniem saistītie strīdi ir destabilizējuši ražošanas un tirdzniecības vidi attiecīgajās valstīs. Šī vienošanās pasaules banānu tirgu padarīs paredzamāku un stabilāku un tādējādi veicinās ieguldījumus un izaugsmi, kā arī ļaus pievērst pastiprinātu uzmanību plašākiem jautājumiem saistībā ar ražošanas apstākļiem banānu piegādes ķēdēs.

Tarifu samazinājumi

Atbilstoši vienošanās nosacījumiem ES pakāpeniski samazinās tās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni EUR 176 par tonnu apmērā samazinot līdz EUR 114 par tonnu līdz 2017. gadam, kad tarifi sasniegs to galīgo līmeni 114 eiro par tonnu apmērā.

Veicot pirmo samazinājumu (EUR 28 par tonnu), kuru ar atpakaļejošu spēku piemēroja no nolīguma parafēšanas dienas, proti, 2009. gada 15. decembra, tarifu samazināja līdz 148 eiro par tonnu. Pēc tam septiņu gadu garumā, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, tarifu katra gada sākumā tarifu pakāpeniski samazinās (EUR 143, EUR 136, EUR 132, EUR 127, EUR 122, EUR 117 un EUR 114).

Ja Dohas sarunu kārtā netiks panākta nekāda vienošanās, ES iesaldēs šos samazinājumus līdz pat diviem gadiem. Tas nozīmē — ja pēc tam, kad ES būs samazinājusi tās tarifus līdz EUR 132 par tonnu, neizdosies panākt vienošanos, laikposmā līdz pat diviem gadiem, proti, vēlākais līdz 2015. gada beigām, netiks veikti turpmāki samazinājumi. Pēc tam vēlākais no 2016. gada ES turpinās katru gadu samazināt tās tarifus saskaņā ar vienošanos, līdz tarifs vēlākais 2019. gada 1. janvārī sasniegs EUR 114 par tonnu līmeni.

Ar šo vienošanos, kuras klauzulā noteikts, ka Latīņamerikas banānu eksportētājvalstis atsauks visas pret ES vērstās sūdzības, tiek pārtraukts vairākus gadu desmitus ildzis konflikts: „līdzko PTO apstiprinās ES jauno tarifu sarakstu, Latīņamerikas banānu piegādātājvalstis pārtrauks visus strīdus ar ES saistībā ar banāniem, kas ierosināti PTO, un atsauks visas prasības, ko tās iesniedza pret ES pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Savienībai vai pēc tam, kad ES 2006. gadā mainīja tās banānu tarifus,” un necentīsies Dohas sarunu kārtā panākt papildu tarifu samazinājumus.

Uz banāniem no ĀKK valstīm vēl joprojām attieksies režīms, ar ko tām tiek piešķirta beznodokļu un bezkvotu pieeja ES tirgum, un šo režīmu reglamentēs atsevišķi tirdzniecības un attīstības nolīgumi, tomēr, samazinoties ES tarifiem, šīs valstis, iespējams, zaudēs tirgus daļu par labu efektīvākiem Latīņamerikas ražotājiem.

„Tropiskie produkti” un produkti, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”

Dohas attīstības programmas sarunās ES, ĀKK valstis un Latīņamerikas valstis vienojās arī par pieeju saistībā ar tā sauktajiem „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”. Uz „tropiskajiem produktiem” attieksies lielāki tarifu samazinājumi, savukārt tarifu samazinājumus saistībā ar ĀKK valstīm nozīmīgiem produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”, īstenos salīdzinoši ilgākā laikposmā.

Šī vienošanās ir galīgā ES apņemšanās saistībā ar tarifiem, un to piemēros banānu importam pēc Dohas sarunu kārtas.

Banānu nozares atbalsta programma ĀKK valstīm

Kopš 1994. gada ES ir piešķīrusi ĀKK banānu eksportētājvalstīm vairāk nekā EUR 450 miljonus, lai tām palīdzētu pielāgoties pārmaiņām, ražot banānus konkurētspējīgākā veidā vai dažādot ekonomiku, pārorientējoties uz citām nozarēm.

Papildus ES parastajam atbalstam galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis saņems no ES budžeta līdz pat EUR 190 miljoniem, lai tām palīdzētu pielāgoties jaunajam tarifam. Komisija kopā ar budžeta lēmējinstitūciju izpētīs iespēju palielināt šo summu par EUR 10 miljoniem, ja šie līdzekļi kļūs pieejami ikgadējā budžeta procedūrā. Atbalsta mērķis būs uzlabot konkurētspēju, dažādot ekonomiku un mazināt pielāgošanās sociālās sekas.

Programma papildu pasākumiem banānu nozarē attieksies uz desmit ĀKK banānu eksportētājvalstīm (Belizu, Dominiku, Dominikānas Republiku, Ganu, Jamaiku, Kamerūnu, Kotdivuāru, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām un Surinamu), tostarp divām valstīm, kas nav tradicionālas eksportētājvalstis (Ganu un Dominikānas Republiku).

Papildus ierastajai uzmanības koncentrēšanai uz konkurētspēju un ekonomikas dažādošanu programma centīsies risināt plašākus jautājumus saistībā ar pielāgošanos nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un vides jomā.

Programmas īstenošanai vajadzētu sākties 2011. gadā un turpināties arī visu 2013. gadu. Ar programmas palīdzību atbalstītie pasākumi iekļaus atbalstu ieguldījumiem konkurētspējas uzlabošanā, atbalstu ekonomikas dažādošanas politikai un atbalstu plašākiem pielāgojumiem sociālajā, ekonomikas un vides jomā.

Lēmumu par atbalstāmajiem pasākumiem kopīgi pieņems atbalstu saņemošās valsts valdība un Komisija. Līdzekļus valstīm piešķirs, pamatojoties uz trim kritērijiem:

– banānu tirdzniecības apjoms ar ES;

– banānu eksporta uz ES nozīmīgums valsts ekonomikai;

– valsts attīstības līmenis (piemēram, tautas attīstības indekss).

Piešķīrums vienai atbalstu saņemošajai valstij ir vidēji EUR 5 miljoni gadā.

ĀKK valstu bažas

ĀKK tradicionālās banānu eksportētājvalstis ir paudušas bažas par nopietniem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem traucējumiem, kurus varētu izraisīt nolīgumi banānu nozarē.

ĀKK valstis uzskata — lai mazinātu iespējamos zaudējumus ĀKK banānu eksportētājiem pēc šīs vienošanās banānu nozarē un citām Latīņamerikas banānu eksportētajiem piešķirtajām divpusējām tarifu koncesijām, ĀKK banānu eksportētājvalstīm būs nepieciešams daudz lielāks finansiālais atbalsts ražošanas un tirdzniecības pielāgošanas pasākumiem.

Eiropas banānu ražotāji

Atbalstu ES banānu nozarei sniedz ar POSEI programmas (Programme d'options spécifiques à l'éloignement et l'insularité) finansējuma palīdzību. Pēc ES banānu tirgus kopējās organizācijas reformas 2006. gadā Eiropas banānu ražotāji attālākajos reģionos no šīs programmas katru gadu saņem EUR 279 miljonus.

Tomēr, tā kā POSEI reformu veica 2006. gadā, tajā netika ņemti vērā importētajiem banāniem noteikto tarifu turpmākie samazinājumi. Tādēļ nav skaidrs, vai pašreizējais POSEI finansējums ir pietiekams, lai nodrošinātu to, ka Eiropas banānu ražotāji var izturēt spiedienu, ko rada pasaules pieaugošā liberalizācija banānu tirgū. Šā iemesla dēļ PTO nolīgumi par banānu tirdzniecību var apdraudēt šo banānu ražotāju konkurētspēju un pastāvēšanu.

Divpusējās vienošanās

Ar divpusējiem nolīgumiem, kas nesen noslēgti ar Kolumbiju un Peru, un Centrālameriku (Gvatemalu, Hondurasu, Kostariku, Nikaragvu, Panamu un Salvadoru), eksportam no šīm valstīm tiek piešķirts vēl izdevīgāks preferenciālais režīms (virkne pakāpenisku samazinājumu, kas līdz 2020. gadam ļaus panākt muitas nodokli EUR 75 par tonnu).

Tādējādi ĀKK preferenču robeža sašaurināsies vēl vairāk.

Lielākā banānu eksportētājvalsts Ekvadora, kura šobrīd nav divpusējo vienošanos puse, ir nobažījusies. Patiesībā Kolumbijai un Kostarikai, kas ir Ekvadoras galvenie konkurenti banānu eksporta jomā, ir piešķirti labāki tarifi. Tās bez grūtībām varētu pārņemt Ekvadoras daļu ES tirgū. Lai gan uz Ekvadoru attieksies Ženēvas nolīgumā paredzētie tarifu samazinājumi, 2020. gadā Ekvadorai par katru tonna banānu, ko tā ievedīs Eiropā, nāksies maksāt tarifus, kas par EUR 39 pārsniegs tarifus, ko maksās tās nopietnākie reģionālie konkurenti.

Turklāt šajā nenoteiktības atmosfērā lielie daudznacionālie uzņēmumi, tādi kā Chiquita un Dole, var atteikties no Ekvadoras kā piegādātājvalsts.

Secinājumi

Referente uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu sniegt piekrišanu nolīgumu noslēgšanai, ja Komisija un Padome stingri apņemas nodrošināt, ka:

– Eiropas Parlamentam pēc iespējas drīz tiks iesniegts novērtējums par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošajām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem līdz 2020. gadam;

– 18 mēnešus pirms programmas darbības beigām Parlamentam tiks iesniegts novērtējums par papildu pasākumiem banānu nozarē, kuram vajadzības gadījumā tiks pievienoti arī attiecīgi priekšlikumi;

– tiek veikti īpaši pasākumi, lai stiprinātu banānu audzētāju komerciālo stāvokli dažādās piegādes ķēdēs;

– finansējumu ĀKK banānu ražotājvalstīm sniedz, līdzekļus nepārceļot no tām budžeta pozīcijām, kas paredzētas sadarbībai attīstības jomā;

– papildu pasākumiem banānu nozarē paredzētos līdzekļus valstīm piešķirs, ņemot vērā gaidāmos zaudējumus saistībā ar banānu eksportu un ražošanu, kā arī valstu attīstības līmeni, līdzsvarotos rādītājus un banānu tirdzniecību ar ES.

16.12.2010

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un Nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm

(07782/2010 – C7‑0148/2010 – 2010/0057(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Charles Goerens

ĪSS PAMATOJUMS

ES importēto banānu ražotājiem piemēroto regulējumu, ko nosaka Regula Nr. 404/93/EEK, saskaņā ar PTO strīdu izšķiršanas procedūru apstrīdējušas vairākas PTO sastāvā esošās Latīņamerikas valstis un ASV.

Saskaņā ar PTO noteikumiem bija jānovērš atšķirīgu režīmu piemērošana, tāpēc strīdi tika izskatīti, taču rezultāts nebija labvēlīgs Eiropas Savienībai, kura piecpadsmit gadus sarunās centās rast risinājumu, vispirms mēģinot ieviest tarifu režīmu un pēc tam samazināt vislielākās labvēlības režīma nodokļa likmi.

PTO sarunas noslēdza 2009. gada 15. decembrī ar Nolīgumu par banānu tirdzniecību ar Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un Nolīgumu par banānu tirdzniecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šajos nolīgumos, par kuriem sarunas vadīja Komisija, noteikta strīdu izšķiršanas kārtība starp valstīm, kas parakstījušas VVTT. Turklāt ar šādiem nolīgumiem tiek īstenotas vienošanās, kas paredz saistošu tarifu režīmu, un nodrošina atbilstošu risinājumu visiem neizšķirtajiem strīdiem par tarifiem, ko piemēro no Latīņamerikas importētajiem banāniem.

Ar nolīgumiem pakāpeniski samazina tarifu likmes ES ievestajiem banāniem no EUR 176 līdz EUR 114 par tonnu 2017. gadā, paredzot iespēju 2020. gadā šo tarifu samazināt pat līdz EUR 75 par tonnu. Šāda iespēja jau tiek apspriesta sarunās starp Eiropas Komisiju un vislielākās labvēlības režīma Latīņamerikas valstīm, un tas neapšaubāmi vēl vairāk apdraudēs banānu ražošanas nozares turpmāku pastāvēšanu vairākās ĀKK valstīs.

No budžeta viedokļa raugoties, aplēses rāda, ka šo pasākumu rezultātā no 2009. gada samazināsies arī ES pašu resursi, jo šiem nolīgumiem, kas stājās spēkā 2009. gada 15. decembrī, ir atpakaļejošs spēks.

Parlaments, rīkojoties saskaņā ar piekrišanas procedūru, var vai nu noraidīt, vai arī apstiprināt tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz kompetentās komitejas, šajā gadījumā Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA), ieteikumu, un Attīstības komiteja iesniedz minētajai komitejai šo atzinumu.

Turklāt atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka nav iespējams noraidīt šos divus Ženēvā apspriestos nolīgumus, jo tie neapšaubāmi ir saskaņā ar VVTT noteikumiem un ikviens priekšlikums šos nolīgumus noraidīt, pat ja tas būs pienācīgi pamatots, ņemot vērā Parlamenta prerogatīvas un pašreizējās debates šajā jautājumā, būs pretrunā pamatprincipam „pacta servanda sunt” (vienošanās ir jāievēro), kas ir noteicošais starptautiskajās attiecībās.

Šādu pašu pieeju atzinuma sagatavotājs izmantoja, risinot jautājumu par tiem papildu pasākumiem attiecībā uz banāniem (BAM), kurus arī apsprieda Ženēvā (Attīstības sadarbības instrumenta regula (BAM)) un ar kuriem paredzēts atļaut desmit ĀKK valstīm, kas ražo banānus, daļēji kompensēt minēto nolīgumu radītos zaudējumus. Tieši šobrīd vajadzētu precizēt iespējamo pārmaiņu apmērus.

Tādēļ šādā situācijā būtu pareizi atgādināt par principu, kas minētas LESD 208. panta pirmā punkta otrajā daļā, proti, ka „politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”. Ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekš minētajiem nolīgumiem būs negatīva ietekme uz vairākām valstīm, jo īpaši ĀKK valstīm, kuras ražo banānus. Papildpasākumi attiecībā uz banāniem ir paredzēti līdz 2013. gadam, un, lai gan no pārvaldības viedokļa šīs valstis var efektīvi pārvaldīt resursus, kurus tās saņems saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumenta regulu (BAM), no attīstības viedokļa ir skaidrs, ka ir rūpīgi jāizvērtē šo nolīgumu ietekme ne tikai līdz 2013. gadam, bet arī līdz 2020. gadam. Noteikti ir nepieciešams novērtējums par ietekmi līdz 2020. gadam.

*******

Attīstības komiteja aicina atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt Parlamentam atbalstīt paredzēto nolīgumu noslēgšanu ar atrunu, ka Komisija pēc iespējas drīz ierosinās izstrādāt ietekmes novērtējumu, kurā būs ņemta vērā nolīgumu ietekme uz banānu ražotājām jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Juridisks paziņojums - Privātuma politika